___01.2015.

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 2015.gada 22.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai sadaļā „Prezidija ziņojumi” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā Saeimas 2015.gada 22.janvāra sēdē. 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā:      Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” uz ___lpp un likumprojekta anotācija uz ___lpp.

Ar cieņu,

Romāns Naudiņš

komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā

Izdarīt Veterinārmedicīnas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 11.nr.; 2002, 2.nr.; 2003, 4., 6., 15.nr.; 2004, 9., 18., 23.nr.; 2006, 9.nr.; 2009, 3., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 99.nr.; 2011, 112.nr.; 2012, 50.nr.; 2013, 80.nr.; 2014, 199.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 8.punktu šādā redakcijā:

„8) veterinārmedicīniskā prakse – praktizējoša veterinārārsta profesionāla darbība dzīvnieku labturības veicināšanā, veselības nostiprināšanā un saglabāšanā, dzīvnieku slimību diagnostikā un profilaksē, saslimušu dzīvnieku ārstēšanā un ķirurģisku operāciju veikšanā. Veterinārmedicīniskās prakses ietvaros atļauts pēc nepieciešamības pagatavot un pārdot zāles dzīvniekiem ārstnieciskā vai profilaktiskā kursa pabeigšanai.”.

2. Papildināt 8.pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) epizootiju uzliesmojuma gadījumā noteiktajā riska zonā bez iepriekšēja brīdinājuma iekļūt privātā īpašumā epizootijas apkarošanas pasākumu īstenošanai.”

3. Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Dzīvnieku reģistru dzīvnieku reģistrācijas kārtību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izveido, uztur un pārzina Lauksaimniecības datu centrs.”.

Likumprojekta

„Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”

anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

1. 2014.gada 26.jūnijā Latvijā konstatēja pirmo Āfrikas cūku mēra (turpmāk – ĀCM) uzliesmojumu mājas cūkām un mežacūkām. Ministru kabinets izsludināja ārkārtējo situāciju tajās administratīvajā teritorijās, kurās bija konstatēti ĀCM uzliesmojumi. Patlaban Veterinārmedicīnas likums paredz tiesības Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) inspektoriem bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt valsts veterinārās uzraudzības objektus, piemēram, reģistrētas dzīvnieku novietnes. Tā kā bieži tiek konstatēta nereģistrētu dzīvnieku turēšana piemājas saimniecībās, izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinets piešķīra tiesības PVD amatpersonām iekļūt privātīpašumā, lai īstenotu visus nepieciešamos ĀCM apkarošanas pasākumus Ārkārtējā situācija bija izsludināta līdz 2015.gada 1.janvārim un šobrīd PVD amatpersonām vairs nav tiesību iekļūt privātīpašumā, lai īstenotu visus nepieciešamos epizootiju apkarošanas pasākumus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Ar Eiropas Komisijas 2014.gada 9.oktobra Īstenošanas lēmumu Nr.2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES noteiktas ĀCM riska zonas un ierobežojumi dzīvu cūku un cūkgaļas apritei, kas patlaban ir spēkā līdz 2018.gada 31.decembrim. Latvijā kopš 2012.gada ir klasiskais cūku mēris un ir iespējami arī citu epizootiju uzliesmojumi (putnu gripa, aitu katarālais drudzis, u.c.). Visu šo sevišķi bīstamo slimību (epizootiju) gadījumā ir būtiski ļoti īsā laika periodā apsekot visas piemājas saimniecības noteiktajās riska zonās, lai nepieļautu slimības tālāku izplatību. Tāpēc ir nepieciešams papildināt Veterinārmedicīnas likuma 8.pantu, nosakot PVD amatpersonām tiesības iekļūt privātīpašumā, lai īstenotu visus nepieciešamos epizootiju apkarošanas pasākumus noteiktajās riska zonās saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

2. Veterinārmedicīnas likumā  ir jāprecizē 21.panta otrā daļa, jo valsts aģentūrai „Lauksaimniecības datu centrs” ir mainīts juridiskais statuss. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.878 „Lauksaimniecības datu centra nolikums” Lauksaimniecības datu centrs ir zemkopības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Lauksaimniecības datu centrs izveido un uztur dzīvnieku reģistru, kā arī ir tā pārzinis. Tāpēc ir nepieciešams precizēt arī likuma 21.panta otrajā daļā noteiktās darbības ar dzīvnieku reģistru.

3. Spēkā esošā veterinārmedicīniskās prakses definīcija ir maldinoša, jo to var interpretēt tā, ka veterinārārsta darbs veterināro zāļu lieltirgotavā ir veterinārmedicīniskā prakse, līdz ar to veterinārārstam, kurš strādā lieltirgotavā, neveicot dzīvnieku ārstēšanu, būtu jāsaņem veterinārmedicīniskās prakses sertifikāts. Praktizējoša veterinārārsta galvenais uzdevums ir dzīvnieku veselības nostiprināšana un saglabāšana, dzīvnieku slimību diagnostika un profilakse, saslimušu dzīvnieku ārstēšana un ķirurģisku operāciju veikšana. Lai novērstu iespējamo interpretāciju, termins „veterinārmedicīniskā prakse” jāpapildina, nosakot, ka tikai veterinārmedicīniskās prakses ietvaros atļauts pēc nepieciešamības pagatavot un pārdot zāles dzīvniekiem ārstnieciskā vai profilaktiskā kursa pabeigšanai.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

PVD amatpersonu tiesības epizootiju gadījumā pārbaudīt piemājas saimniecības noteiktajās riska zonās samazinās slimības tālākas izplatības risku, pasargājot attiecīgo dzīvnieku audzētājus komerciālajās saimniecībās.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts piešķirs PVD amatpersonām tiesības iekļūt privātīpašumā, lai īstenotu visus nepieciešamos epizootiju apkarošanas pasākumus noteiktajās riska zonās saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Izstrādājot likumprojektu, notikušas konsultācijas ar Zemkopības ministriju, Pārtikas un Veterināro dienestu, Latvijas Veterināro Zāļu Lieltirgotavu asociāciju un Latvijas veterinārārstu biedrību.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumprojektu pēc tā pieņemšanas īstenos Pārtikas un veterinārais dienests un Lauksaimniecības datu centrs.