Rīgā, 2014.gada 12.novembrī
Nr.9/3 –111.9/3-1-12/14
Saeimas Prezidijam
Juridiskā komisija lūdz grozīt 2014. gada 13. novembra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā 11. Saeimā neizskatītos likumprojektus, kurus, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz turpināt izskatīt 12. Saeimā:
– „Administratīvo pārkāpumu procesa likums” (Nr.1160/Lp11);
– „Grozījumi Civillikumā” (Nr.665/Lp11);
– „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr.422/Lp11);
– „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.1175/Lp11).
Pielikumā: 1) 11. Saeimas otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta „Grozījumi Civillikumā”(Nr.665/Lp11) redakcija uz 3 lapām;
2) 11. Saeimas otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””(Nr.422/Lp11) redakcija uz 1 lapas.
Komisijas priekšsēdētājs G. Bērziņš
Likumprojekts
Administratīvo pārkāpumu procesa likums
A SADAĻA
Administratīvo pārkāpumu pamatnoteikumi
1. nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1. pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības tiesiskās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī nodrošināt efektīvu administratīvo pārkāpumu procesu, īstenojot noteikto sodu piemērošanu bez neattaisnotas iejaukšanās personas pamattiesībās, un panākt tiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu.
2. pants. Likuma darbība
Likums paredz:
1) administratīvā pārkāpuma jēdzienu un administratīvās atbildības piemērošanas vispārīgos noteikumus;
2) administratīvo sodu sistēmu, soda veidus un to piemērošanas noteikumus;
3) administratīvo pārkāpumu procesu no tā uzsākšanas brīža līdz nolēmuma izpildei, tai skaitā:
a) administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu;
b) administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošanu izskatīšanai;
c) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu;
d) administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanu augstākai amatpersonai;
e) administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanu tiesā;
f) nolēmuma izpildi;
4) kompetentās amatpersonas administratīvo pārkāpumu lietās.
3. pants. Administratīvo sodu sistēma
(1) Administratīvo sodu sistēmu veido šis likums, nosakot administratīvo sodu piemērošanas pamatnoteikumus un procesu, kā arī likumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kuros noteikti administratīvie pārkāpumi un sodi par tiem. Likumos papildus administratīvajiem pārkāpumiem un sodiem par tiem var tikt noteikti arī sodu izpildes speciālie noteikumi, kā arī kompetentās amatpersonas administratīvo pārkāpumu procesā.
(2) Pašvaldību domes šajā likumā noteiktajos gadījumos ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus, kuros paredzēti administratīvie pārkāpumi, sodi par tiem un kompetentās amatpersonas administratīvo pārkāpumu procesā.
(3) Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti ir daļa no administratīvo sodu sistēmu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
(4) Papildus šā likuma nosacījumiem administratīvo pārkāpumu procesā ir piemērojami arī Latvijas Republikai saistošo starptautisko nolīgumu nosacījumi. Ja konstatē pretrunu starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautisko tiesību normu.
4. pants. Likuma spēks telpā
(1) Persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu Latvijas Republikas teritorijā vai citā ar starptautiskajiem tiesību aktiem noteiktā Latvijas Republikai piekritīgā teritorijā, ir atbildīga par to saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
(2) Ja administratīvo pārkāpumu Latvijas Republikas teritorijā izdarījis ārvalstu diplomātiskais pārstāvis vai cita persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem nolīgumiem nav pakļauta Latvijas Republikas jurisdikcijai, jautājumu par šīs personas saukšanu pie atbildības par administratīvo pārkāpumu izlemj diplomātiskā ceļā vai saskaņā ar valstu savstarpējo vienošanos.
5. pants. Likuma spēks laikā
(1) Persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga par to saskaņā ar likumu vai pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā.
(2) Likumam un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas atzīst administratīvo pārkāpumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā normatīvā akta spēkā stāšanās dienas.
(3) Likumam un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas atzīst rīcību par sodāmu, pastiprina sodu vai ir citādi nelabvēlīgs personai, atpakaļejoša spēka nav.
2. nodaļa
Administratīvais pārkāpums un administratīvā atbildība
6. pants. Administratīvā pārkāpuma jēdziens
(1) Administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzēta administratīvā atbildība.
(2) Administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja persona ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi vai arī apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi pārkāpuma kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos, vai arī apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi pārkāpuma kaitīgās sekas un, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos.
(3) Administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona nav paredzējusi pārkāpuma kaitīgo seku iestāšanās iespēju, kaut gan pēc pārkāpuma konkrētajiem apstākļiem tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt, vai arī persona paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst.
(4) Par administratīvo pārkāpumu nav atzīstama personas rīcība (darbība vai bezdarbība), kam ir administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, bet kas izdarīta vai pieļauta apstākļos, kas izslēdz administratīvo atbildību.
(5) Administratīvā atbildība par likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos norādītajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem pēc to rakstura saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem nav paredzēta kriminālatbildība.
7. pants. Vecums, ar kuru iestājas administratīvā atbildība
Pie administratīvās atbildības ir saucama fiziskā persona, kura līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegusi 14 gadu vecumu.
8. pants. Juridisko personu atbildība
(1) Par likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētu administratīvo pārkāpumu juridiskajai personai piemēro administratīvo atbildību, ja juridiskā persona nav pildījusi vai ir nepienācīgi pildījusi kādu uz juridisko personu attiecināmu pienākumu, par kura nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos ir paredzēta administratīvā atbildība juridiskajai personai, vai ja pārkāpumu juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis:
1) balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darboties tās uzdevumā;
2) balstoties uz tiesībām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;
3) īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros.
(2) Persona, kura veic komercdarbību, bet nav juridiskā persona, par administratīvo pārkāpumu atbild kā juridiskā persona.
(3) Par pārkāpumiem, kurus izdara publisko tiesību juridiskā persona, pie administratīvās atbildības sauc publisko tiesību juridiskās personas amatpersonu, ja tā nav pildījusi vai nepienācīgi pildījusi kādu uz amatpersonu attiecināmu pienākumu, par kura nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos ir paredzēta administratīvā atbildība.
9. pants. Karavīru un citu speciālajos likumos noteikto personu administratīvās atbildības īpatnības
(1) Par administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts ārpus aktīvā dienesta pienākumu pildīšanas, karavīru sauc pie administratīvās atbildības uz vispārīgiem pamatiem, bet par administratīvo pārkāpumu, ko karavīrs izdarījis, pildot aktīvā dienesta pienākumus, viņu sauc pie disciplinārās atbildības.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas, kuras ir izdarījušas administratīvos pārkāpumus, var pakļaut administratīvai aizturēšanai.
(3) Citas personas, uz kurām attiecas speciālie disciplināratbildības likumi, izņemot šā panta pirmajā daļā norādītās personas, šajos speciālajos likumos paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem ir saucamas pie disciplināratbildības, bet pārējos gadījumos – pie administratīvās atbildības uz vispārīgiem pamatiem.
10. pants. Administratīvo atbildību izslēdzošie apstākļi
Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kura izdarījusi darbību, kas atbilst administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm, ja:
1) persona rīkojusies galējās nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu kaitējumu, kas apdraud šīs personas vai citas personas tiesības, kā arī šo vai citu personu, valsts vai sabiedrības intereses, ja attiecīgo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais;
2) persona rīkojusies nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, tas ir, aizsargājot savas vai citas personas tiesības, valsts vai sabiedrības intereses, kā arī personu pret prettiesisku apdraudējumu tādā veidā, ka apdraudētājam tiek radīts kaitējums, un nav pārkāpusi nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
3) radīts kaitējums, aizturot personu. Tā ir darbība, kas vērsta pret tādu personu, kura izdara vai izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Administratīvā atbildība par šo darbību neiestājas, ja nav pieļauta personai radītā kaitējuma acīmredzama neatbilstība pārkāpuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturam.
4) iestājies attaisnojams profesionālais risks. Administratīvā atbildība neiestājas par kaitējumu, kas nodarīts ar profesionālu darbību, kurai ir administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, ja šī darbība izdarīta, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi, kuru nebija iespējams sasniegt citādā veidā. Ar šo darbību saistītais profesionālais risks uzskatāms par attaisnojamu, ja persona, kas pieļāvusi risku, ir darījusi visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm. Risks nav atzīstams par attaisnotu, ja tas ir apzināti saistīts ar vairāku personu dzīvības apdraudējumu vai ar draudiem izraisīt ekoloģisku katastrofu vai sabiedrisku postu.
11. pants. Nepieskaitāmība
Pie administratīvās atbildības nav saucama fiziskā persona, kas administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav varējusi saprast vai vadīt savu darbību.
3. nodaļa
Pašvaldības kompetence administratīvo sodu noteikšanā un piemērošanā
12. pants. Pašvaldības tiesības noteikt administratīvos pārkāpumus un sodus
(1) Pašvaldības dome likumā noteikto autonomo funkciju ietvaros ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par pārkāpumiem.
(2) Pildot deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, pašvaldība var izdot saistošos noteikumus un paredzēt tajos administratīvo atbildību tikai tad, ja pienākumi noteikti likumos un Ministru kabineta noteikumos.
13. pants. Procesuālais regulējums pašvaldības saistošajos noteikumos par administratīvo atbildību
(1) Pašvaldība administratīvo pārkāpumu procesu veic saskaņā ar šo likumu.
(2) Pašvaldība, izdodot pašvaldību saistošos noteikumus, kuros paredz administratīvo atbildību, nosaka pašvaldības pastarpinātās pārvaldes iestādes amatpersonas, kuras:
1) ir tiesīgas uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu;
2) izskata administratīvā pārkāpuma lietas un pieņem lēmumus;
3) ir augstākas amatpersonas šā likuma izpratnē.
(3) Pašvaldību saistošajos noteikumos par administratīvo atbildību šā panta otrās daļas 3. punktā minēto augstāku amatpersonu nenosaka, ja nozaru likumos ir noteikta pašvaldības pastarpinātās pārvaldes amatpersonu funkcionālā padotība valsts pārvaldes iestādei vai amatpersonai, vai augstākai amatpersonai.
(4) Pašvaldības saistošo noteikumu administratīvo pārkāpumu lietā amatpersona ir pašvaldības iestādes amatpersona vai pašvaldības administratīvā komisija.
4. nodaļa
Administratīvais sods
14. pants. Administratīvā soda mērķis
Administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas.
15. pants. Administratīvo sodu veidi
(1) Par administratīvo pārkāpumu var piemērot šādus sodus:
1) aizrādījums;
2) naudas sods;
3) tiesību atņemšana;
4) tiesību izmantošanas aizliegums.
(2) Aizrādījums un naudas sods ir pamatsodi, bet tiesību atņemšana un tiesību izmantošanas aizliegums – papildsodi.
16. pants. Aizrādījums
Aizrādījums ir personas izdarītā administratīvā pārkāpuma nosodījums, ko izsaka rakstveidā.
17. pants. Naudas sods
(1) Naudas sods ir noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu. Naudas soda apmēru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos izsaka naudas soda vienībās. Nolēmumā par sodu norāda piemērotās naudas soda vienības un naudas soda summu euro.
(2) Vienas naudas soda vienības vērtība ir pieci euro.
(3) Minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības.
(4) Maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām – 4000 naudas soda vienību.
(5) Maksimālais naudas soda apmērs fiziskajām un juridiskajām personām ar likumu noteiktā administratīvā soda sankcijā var tikt pārsniegts, ja lielākas sankcijas nepieciešamību nosaka no Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām izrietošas prasības.
(6) Likumos īpaši paredzētos gadījumos sodu par pārkāpumiem finanšu vai valsts regulēto sabiedrisko pakalpojumu nozarēs nosaka procentuāli no finanšu darījuma vērtības (summas) vai pārskata gada neto apgrozījuma, neievērojot šā panta ceturtās daļas nosacījumu par maksimālo soda apmēru, bet nepārsniedzot trīsdesmit procentus no finanšu darījumu vērtības (summas) vai pārskata gada neto apgrozījuma.
(7) Pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos minimālajam naudas soda apmēram jāatbilst šā panta trešās daļas nosacījumiem, bet maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 100 naudas soda vienību, juridiskajām personām – 300 naudas soda vienību.
18. pants. Tiesību atņemšana
(1) Tiesību atņemšana ir personai piešķirto tiesību anulēšana, nosakot aizliegumu noteiktu laiku atkārtoti iegūt šīs tiesības. Ja personai tiesības nav piešķirtas, tiesību atņemšana izpaužas kā aizliegums noteiktu laiku iegūt šīs tiesības.
(2) Aizliegumu iegūt vai atkārtoti iegūt tiesības nosaka uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem.
(3) Tiesības, kuras tiek anulētas, nosaka likumā.
19. pants. Tiesību izmantošanas aizliegums
(1) Tiesību izmantošanas aizliegums ir papildsods, kas personai noteiktu laiku neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteikta veida darbību.
(2) Tiesību izmantošanas aizliegumu nosaka uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem.
(3) Tiesību izmantošanas aizliegumu nosaka ar likumu.
Administratīvā soda piemērošana
20. pants. Vispārīgie noteikumi soda piemērošanai
(1) Sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro ietvaros, ko nosaka likums vai pašvaldības saistošie noteikumi, kuros paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu.
(2) Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai – reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
21. pants. Apstākļi, kas mīkstina atbildību
(1) Atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:
1) pie atbildības saucamā persona atzinusi un nožēlojusi izdarīto;
2) pie atbildības saucamā persona labprātīgi atlīdzinājusi zaudējumu vai novērsusi nodarīto kaitējumu;
3) pārkāpums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē vai arī smagu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ;
4) pie atbildības saucamā persona labprātīgi pieteikusies pirms izdarītā pārkāpuma atklāšanas;
5) pārkāpums izdarīts cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē.
(2) Par atbildību mīkstinošiem var atzīt arī citus apstākļus.
22. pants. Apstākļi, kas pastiprina atbildību
Atbildību par administratīvo pārkāpumu var pastiprināt šādi apstākļi:
1) prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvarotas amatpersonas prasību to izbeigt;
2) pilngadīga persona pārkāpuma izdarīšanā iesaistījusi nepilngadīgo;
3) pārkāpums izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos;
4) pārkāpumu izdarījušās personas izelpā konstatēta paaugstināta alkohola koncentrācija vai pārkāpumu izdarījusī persona atrodas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā;
5) pārkāpuma izdarīšanas motīvs ir naids pret tādām personas atšķirīgām iezīmēm kā rase, nacionālā vai citas skaidri nosakāmas personas atšķirīgās iezīmes;
6) ja pārkāpumu izdarījusi personu grupa.
23. pants. Administratīvo sodu piemērošana, ja izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi
(1) Ja viena persona izdarījusi divus administratīvos pārkāpumus vai vairāk, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu atsevišķi.
(2) Ja ar vienu un to pašu darbību izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu. Šādā gadījumā naudas sods par katru pārkāpumu piemērojams atsevišķi, taču to kopējā summa nevar pārsniegt dubultu maksimālo naudas soda robežu, kas noteikta šā likuma 17. pantā.
24. pants. Administratīvā soda termiņa aprēķināšana
Administratīvā soda (tiesību atņemšana, tiesību izmantošanas aizliegums) termiņu aprēķina dienās, mēnešos un gados.
(1) Sodāmība ir administratīvo pārkāpumu izdarījušas personas soda piemērošanas administratīvi tiesiskās sekas, kas ir spēkā nolēmuma par sodu izpildes laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai.
(2) Persona uzskatāma par sodītu no nolēmuma par sodu spēkā stāšanās brīža.
(3) Sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona pilnībā izpildījusi pamatsodu un papildsodu.
(4) Ja sods ir izpildīts, persona uzskatāma par administratīvi sodītu vēl gadu pēc soda izpildes. Pēc minētā termiņa beigām persona atzīstama par administratīvi nesodītu.
(5) Ja sods nav izpildīts, persona uzskatāma par administratīvi sodītu vēl gadu pēc šā likuma 275. panta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām.
(6) Sodāmības dzēšana anulē visas administratīvā pārkāpuma administratīvi tiesiskās sekas.
26. pants. Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods
Administratīvā soda piemērošana neatbrīvo sodīto personu no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots administratīvais sods.
27. pants. Atkārtota administratīvā sodīšana ilgstoša administratīvā pārkāpuma gadījumā
(1) Ilgstošs administratīvais pārkāpums ir nepārtraukta viena administratīvā pārkāpuma sastāva īstenošana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar tai sekojošu ilgstošu pienākumu neizpildīšanu.
(2) Ja ilgstošs administratīvais pārkāpums ar administratīvā soda piemērošanu netiek pārtraukts, jaunu administratīvo sodu par ilgstošu administratīvo pārkāpumu var piemērot pēc tam, kad pagājis saprātīgs laiks administratīvā pārkāpuma pārtraukšanai.
B SADAĻA
Administratīvā pārkāpuma procesa kārtība
PIRMĀ DAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
6. nodaļa
Administratīvā pārkāpuma procesa pamatnoteikumi
28. pants. Administratīvā pārkāpuma procesa uzdevums
Administratīvā pārkāpuma procesa uzdevums ir nodrošināt administratīvi tiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un pieņemtā lēmuma izpildi.
29. pants. Vienlīdzības princips
Šis likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visām administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem.
30. pants. Tiesiskuma princips
Amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
31. pants. Nevainīguma prezumpcija
Persona netiek uzskatīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kamēr viņas vaina nav pierādīta. Personai nav jāpierāda savs nevainīgums. Visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nevar novērst ar pierādījumu pārbaudi, vērtē par labu personai.
32. pants. Procesuālā taisnīguma princips
Amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa, pieņemot nolēmumu, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus.
33. pants. Tiesības uz objektīvu procesa norisi
(1) Amatpersonai, augstākai amatpersonai, tiesnesim, tulkam un ekspertam jāatsakās no piedalīšanās procesā, ja viņš ir personiski ieinteresēts administratīvā pārkāpuma lietas rezultātā vai pastāv apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod iemeslu uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt.
(2) Ja amatpersona, augstāka amatpersona, tulks vai eksperts sevi neatstata, personai ir tiesības uz to norādīt, pārsūdzot administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu.
34. pants. Administratīvā pārkāpuma procesu regulējošo tiesību normu spēks laikā
Administratīvā pārkāpuma procesa kārtību nosaka tā procesuālo tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.
35. pants. Tiesības uz aizstāvību
(1) Pie atbildības saucamajai personai ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda pārkāpuma izdarīšanā to tur aizdomās, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.
(2) Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati, ar aizstāvja līdzdalību vai pārstāvja starpniecību.
36. pants. Tiesības uz atlīdzinājumu
(1) Personai, kurai iestādes prettiesiskas rīcības rezultātā ir nodarīts kaitējums, ir tiesības uz atlīdzinājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iestāžu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.
(2) Personai, kurai ar administratīvo pārkāpumu ir nodarīts kaitējums, ir tiesības prasīt kaitējuma atlīdzinājumu no pārkāpēja Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā. Pieprasot atlīdzinājumu civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas.
37. pants. Procesa valoda
(1) Administratīvā pārkāpuma process notiek valsts valodā.
(2) Pie administratīvās atbildības saucamajai personai, sodītajai personai, cietušajam, kā arī lieciniekam tiek nodrošināta iespēja administratīvā pārkāpuma procesā lietot valodu, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties, kā arī bez atlīdzības izmantot tulka pakalpojumu. Tulkojuma nepieciešamību izvērtē un tulka piedalīšanos nodrošina amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa.
(3) Amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa nepieciešamības gadījumā nodrošina administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros citā valodā saņemto sūdzību tulkojumu valsts valodā.
(4) Šā panta nosacījumi par personas tiesībām lietot valodu, kura viņai būtu jāsaprot un kurā viņa ir spējīga sazināties un bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību, attiecas arī uz personām, kurām ir dzirdes, runas vai redzes traucējumi. Šādām personām procesu nodrošina tām saprotamā valodā vai veidā, ko persona spēj uztvert.
38. pants. Tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu
Administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu var pārsūdzēt, ja tas ir noteikts šajā likumā.
39. pants. Informācijas pieejamība
Personas, kura ziņoja par administratīvo pārkāpumu, cietušā, kā arī liecinieka datiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss, ja šī persona ir materiāli vai citādi atkarīga vai pakļauta pie atbildības saucamajai personai. Personas dati ir pieejami tikai amatpersonai, augstākai amatpersonai un tiesai. Personas dati ir pieejami arī citām personām, ja datu subjekts ir piekritis savu datu apstrādei.
Personas, kuras piedalās administratīvā pārkāpuma procesā
40. pants. Administratīvā pārkāpuma procesa dalībnieki, personas, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu, un citas personas
Administratīvā pārkāpuma procesā piedalās šādas personas:
1) procesa dalībnieki:
a) pie administratīvās atbildības saucamā persona (turpmāk – pie atbildības saucamā persona),
b) sodītā persona,
c) cietušais;
d) iestāde (tiesā);
2) personas, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu:
a) amatpersona,
b) augstāka amatpersona,
c) tiesa (tiesnesis);
3) citas personas:
a) liecinieks,
b) eksperts,
c) tulks,
d) aizstāvis,
e) pārstāvis,
f) prokurors.
41. pants. Pie atbildības saucamā persona
(1) Pie atbildības saucamā persona ir fiziskā persona, par kuras izdarītu administratīvo pārkāpumu ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process, vai juridiskā persona, kura atbilst šā likuma 8. pantā minētajiem kritērijiem.
(2) Pie atbildības saucamā fiziskā persona piedalās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā personiski (nepilngadīgā persona – ar pārstāvja līdzdalību) vai ar pārstāvja starpniecību, bet juridiskā persona – ar pārstāvja starpniecību. Pie atbildības saucamā persona savus pienākumus izpilda personiski tiktāl, cik administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros nepieciešams personisks pienākumu izpildījums.
42. pants. Pie atbildības saucamās personas tiesības un pienākumi
(1) Pie atbildības saucamajai personai ir šādas tiesības:
1) iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas;
2) piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā;
3) sniegt paskaidrojumus;
4) lietot valodu, kura viņai būtu jāsaprot un kurā viņa ir spējīga sazināties, kā arī izmantot tulka pakalpojumus, ja pie atbildības saucamā persona neprot valodu, kurā notiek administratīvā pārkāpuma process;
5) zināt, par kāda pārkāpuma izdarīšanu tā tiek saukta pie atbildības;
6) izteikt lūgumus;
7) iesniegt pierādījumus;
8) pārsūdzēt pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.
(2) Pie atbildības saucamajai personai ir šādi pienākumi:
1) noteiktajā laikā ierasties amatpersonas norādītajā vietā;
2) nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma procesa norisi;
3) paziņot amatpersonai, augstākai amatpersonai un tiesai par dzīvesvietas, juridiskās adreses vai elektroniskā pasta adreses maiņu procesa laikā;
4) pārtraukt pārkāpumu, par kuru tā tiek saukta pie atbildības;
5) ievērot piemēroto procesuālo piespiedu līdzekli.
43. pants. Sodītā persona
Sodītā persona ir persona, par kuru ir pieņemts un stājies spēkā nolēmums par administratīvā soda piemērošanu.
44. pants. Cietušais
(1) Cietušais administratīvā pārkāpuma lietā ir fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu nodarīts zaudējums vai personisks kaitējums (arī morāls kaitējums) un par kuru amatpersona vai augstāka amatpersona pieņēmusi attiecīgu lēmumu par cietušā statusa piešķiršanu.
(2) Par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.
(3) Cietušais savus pienākumus izpilda personiski tiktāl, cik administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros nepieciešams personisks pienākumu izpildījums.
(4) Pārkāpumos, kas saistīti ar patērētāju kolektīvajām interesēm, cietušā statusu nepiešķir. Aizskartās personas savas tiesiskās intereses var aizstāvēt patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
45. pants. Lēmums par cietušā statusa piešķiršanu
(1) Lēmumu par cietušā statusa piešķiršanu pieņem uz personas lūguma pamata.
(2) Lūgumu atzīt personu par cietušo var izteikt mutvārdos vai rakstveidā. Mutvārdu lūgumu atzīt personu par cietušo amatpersona vai augstāka amatpersona noformē rakstveidā, un persona to paraksta.
(3) Amatpersona vai augstāka amatpersona atzīst personu par cietušo, pieņemot attiecīgu lēmumu 10 darbdienu laikā no lūguma saņemšanas dienas.
(4) Lūgumu atzīt nepilngadīgu personu par cietušo amatpersonai vai augstākai amatpersonai iesniedz nepilngadīgās fiziskās personas pārstāvis.
(5) Lūgumu par cietušā statusa piešķiršanu var iesniegt līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas pabeigšanai iestādē.
46. pants. Atteikums piešķirt cietušā statusu
(1) Lēmumu par atteikumu piešķirt cietušā statusu pieņem 10 darbdienu laikā no lūguma saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo personai, kas iesniegusi lūgumu.
(2) Lēmumu par atteikumu piešķirt cietušā statusu administratīvā pārkāpuma lietā persona 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas var pārsūdzēt augstākai amatpersonai, bet, ja augstākas amatpersonas nav, – rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši personas deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijas Republikā vai juridiskās personas juridiskā adrese neatrodas Latvijas Republikā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši pārkāpuma konstatēšanas vietai. Sūdzību iesniedz amatpersonai. Augstāka amatpersona lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.
(3) Augstākas amatpersonas lēmumu par atteikumu atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši personas deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijas Republikā vai juridiskās personas juridiskā adrese neatrodas Latvijas Republikā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši pārkāpuma konstatēšanas vietai. Sūdzību iesniedz augstākai amatpersonai, kura sūdzību un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus nekavējoties nosūta izskatīšanai pēc piekritības. Rajona (pilsētas) tiesa lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.
47. pants. Cietušā tiesības un pienākumi
(1) Cietušajam ir šādas tiesības:
1) iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas;
2) piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā;
3) lietot valodu, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties, kā arī bez atlīdzības izmantot tulka pakalpojumus šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja cietušais neprot valodu, kurā notiek process;
4) izteikt lūgumus;
5) iesniegt pierādījumus;
6) pārsūdzēt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.
(2) Cietušajam ir šādi pienākumi:
1) savu iespēju robežās darīt visu iespējamo, lai novērstu vai samazinātu sev radītā kaitējuma apmēru;
2) noteiktajā laikā ierasties amatpersonas norādītajā vietā;
3) sniegt tikai patiesas ziņas un liecināt par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto administratīvo pārkāpumu;
4) nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma procesa norisi;
5) paziņot amatpersonai, augstākai amatpersonai un tiesai par dzīvesvietas, juridiskās adreses vai elektroniskā pasta adreses maiņu procesa laikā;
6) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā.
48. pants. Amatpersona
(1) Amatpersona šā likuma izpratnē ir persona, kas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu, veic izmeklēšanas darbības, piemēro procesuālos piespiedu līdzekļus vai pieņem lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.
(2) Šā likuma normas, kas regulē amatpersonas darbību, attiecas arī uz koleģiālo institūciju.
49. pants. Augstāka amatpersona
Augstāka amatpersona šā likuma izpratnē ir persona, kura atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pilnvarota veikt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma tiesiskuma un pamatotības kontroli.
50. pants. Liecinieks
(1) Liecinieks ir persona, kura uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par faktiem, kas jānoskaidro administratīvā pārkāpuma lietā.
(2) Pēc amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas uzaicinājuma liecinieks ierodas norādītajā vietā un laikā un dod liecības, paziņojot visu viņam administratīvā pārkāpuma lietā zināmo un atbildot uz jautājumiem.
(3) Lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un savu saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī to personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība.
(4) Lieciniekam izskaidro tiesības atteikties no liecināšanas un brīdina, ka par apzināti nepatiesu liecību vai par nepamatotu atteikšanos no liecināšanas viņu var saukt pie kriminālatbildības. Lieciniekam, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, amatpersona izskaidro viņa pienākumu patiesi liecināt, izstāstīt visu viņam šai administratīvajā pārkāpuma lietā zināmo, bet nebrīdina šo liecinieku par sekām sakarā ar nepamatotu atteikšanos no liecināšanas vai par apzināti nepatiesu liecību.
51. pants. Liecinieka tiesības un pienākumi
(1) Lieciniekam ir šādas tiesības:
1) zināt, kādā procesā viņš uzaicināts liecināt un kādai amatpersonai sniedz ziņas;
2) tiesības saņemt informāciju par savām tiesībām, pienākumiem un atbildību, ziņu fiksēšanas veidu, kā arī par tiesībām sniegt liecību valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus;
3) izdarīt piezīmes un papildinājumus rakstveidā fiksētajās liecībās vai pieprasīt iespēju liecības uzrakstīt pašrocīgi valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties;
4) neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem.
(2) Lieciniekam ir šādi pienākumi:
1) sniegt tikai patiesas ziņas un liecināt par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto administratīvo pārkāpumu;
2) nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma procesa norisi;
3) paziņot amatpersonai, augstākai amatpersonai un tiesai par dzīvesvietas vai elektroniskā pasta adreses maiņu procesa laikā;
4) ierasties amatpersonas norādītajā laikā un noteiktajā vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, kā arī ievērot noteikto kārtību izmeklēšanas darbību veikšanas laikā;
5) neizpaust aptaujas un pratināšanas saturu, ja par tā neizpaušanu liecinieks ir īpaši brīdināts.
(1) Par ekspertu var būt Tiesu ekspertu likumā noteiktās personas.
(2) Amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa, kura izskata administratīvā pārkāpuma lietu, uzaicina ekspertu, ja ir nepieciešamas speciālas zināšanas attiecīgajā nozarē.
(3) Pamatojoties uz amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas lēmumu, eksperts izdara ekspertīzi, ja pierādīšanai nepieciešamās informācijas iegūšanai jāveic izpēte, izmantojot speciālas zināšanas, ierīces un vielas.
(4) Ekspertam ir šādas tiesības:
1) iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, kas attiecas uz ekspertīzes priekšmetu;
2) lūgt izsniegt viņam atzinuma sniegšanai nepieciešamos papildmateriālus;
3) ar amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas atļauju uzdot pie atbildības saucamajai personai, cietušajam un lieciniekiem jautājumus, kas saistīti ar ekspertīzes priekšmetu;
4) piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.
(5) Ja par ekspertu uzaicinātā persona nav Tiesu ekspertu likuma noteiktajā kārtībā sertificēts tiesu eksperts, ekspertam izskaidro viņa tiesības un pienākumus un brīdina, ka par nepamatotu atteikšanos no atzinuma sniegšanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma sniegšanu ekspertu var saukt pie kriminālatbildības.
53. pants. Tulks
(1) Ja administratīvā pārkāpuma procesa nodrošināšanai rodas nepieciešamība pēc tādas valodas zināšanām, kas nav valsts valoda, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa uzaicina administratīvā pārkāpuma lietā personu, kura prot attiecīgo valodu – tulku. Administratīvā pārkāpuma lietā var uzaicināt vairākus tulkus. Ja amatpersona pārzina attiecīgu svešvalodu, tā pati var veikt tulkošanu.
(2) Pēc amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas uzaicinājuma tulks ierodas norādītajā vietā un laikā un veic viņam uzdoto tulkojumu.
(3) Tulkam izskaidro viņa pienākumu tulkot administratīvā pārkāpuma procesa norisi un brīdina tulku, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņu var saukt pie kriminālatbildības.
54. pants. Aizstāvis
(1) Aizstāvis sniedz pie atbildības saucamajai personai juridisko palīdzību.
(2) Par aizstāvi administratīvā pārkāpuma procesā var būt pilngadīga persona, kuras rīcībspēja nav ierobežota, vai juridiskā persona. Aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu, bet rīkojas tās interesēs.
(3) Fiziskās personas aizstāvja pilnvarojumu noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Zvērināta advokāta kā aizstāvja tiesības piedalīties administratīvā pārkāpuma procesā apliecina orderis. Fiziskā persona var pilnvarot savu aizstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Iestādē doto mutvārdu pilnvarojumu noformē rakstveidā, un pilnvarotājs to paraksta. Tiesas sēdē dotais mutvārdu pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.
(4) Aizstāvim doto pilnvarojumu katrā laikā var atsaukt, paziņojot par to rakstveidā vai mutvārdos. Iestāde mutvārdos izteikto paziņojumu noformē rakstveidā, bet tiesa ieraksta tiesas sēdes protokolā.
(5) Aizstāvim ir tiesības atteikties no aizstāvības īstenošanas, par to laikus rakstveidā paziņojot pie atbildības saucamajai personai un amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai.
(6) Par aizstāvja nepieciešamību nepilngadīgai personai lemj tās pārstāvis.
(7) Aizstāvis nedrīkst uzņemties aizstāvību, ja:
1) šajā lietā viņš ir sniedzis vai sniedz juridisko palīdzību personai, kuras intereses ir pretrunā ar pie atbildības saucamās personas interesēm;
2) pie atbildības saucamās personas intereses ir pretrunā ar aizstāvja vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība;
3) aizstāvis agrāk šajā procesā bijis amatpersona, kas pilnvarota veikt administratīvā pārkāpuma procesu;
4) aizstāvis šajā lietā ir liecinieks vai cietušais.
(8) Ja aizstāvis darbojas interešu konflikta situācijā, persona, kura piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, var izteikt aizstāvim noraidījumu, kuru izlemj amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa.
55. pants. Pārstāvis
(1) Pārstāvis ir persona, kas uz likuma vai līguma pamata rīkojas pārstāvamās personas vārdā.
(2) Par pārstāvi administratīvā pārkāpuma procesā var būt pilngadīga persona, kuras rīcībspēja nav ierobežota, vai juridiskā persona.
(3) Fiziskās personas pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Ja fiziskās personas pārstāvis ir zvērināts advokāts, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru bez notariāla apliecinājuma. Fiziskā persona var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Iestāde šo pilnvarojumu noformē rakstveidā, un pilnvarotājs to paraksta, bet tiesas sēdē dotais mutvārdu pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.
(4) Juridiskās personas vai iestādes pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai apliecina ar dokumentiem, no kuriem izriet amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu vai iestādi.
(5) Pilnvarojums dod pārstāvim tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt procesuālās darbības. Procesuālo darbību apjomu norāda pilnvarā.
(6) Pārstāvamajam ir saistošas visas procesuālās darbības, ko pārstāvis izpildījis viņam dotā pilnvarojuma ietvaros.
(7) Pārstāvamais var katrā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu, paziņojot par to rakstveidā vai mutvārdos. Iestāde mutvārdos izteikto paziņojumu noformē rakstveidā, bet tiesa ieraksta tiesas sēdes protokolā.
(8) Pārstāvim ir tiesības atteikties no pārstāvības īstenošanas, par to laikus rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai.
(9) Pārstāvis nedrīkst uzņemties pārstāvību, ja:
1) šajā lietā viņš ir pārstāvējis personu, kuras intereses ir pretrunā ar pārstāvamā interesēm;
2) pārstāvamās personas intereses ir pretrunā ar pārstāvja vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība;
3) pārstāvis agrāk šajā procesā bijis amatpersona, kas pilnvarota veikt administratīvā pārkāpuma procesu;
4) pārstāvis šajā lietā ir liecinieks vai cietušais.
(10) Ja pārstāvis darbojas interešu konflikta situācijā, persona, kura piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, var izteikt pārstāvim noraidījumu, kuru izlemj amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa.
56. pants. Nepilngadīgā pārstāvis
(1) Nepilngadīgā pārstāvim administratīvā pārkāpuma procesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas lēmumu.
(2) Izlemjot jautājumu par nepilngadīgā pārstāvi, amatpersona ievēro šā panta trešajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepilngadīgā intereses.
(3) Par nepilngadīgās personas pārstāvi var būt:
1) viens no likumiskajiem pārstāvjiem (vecāki, aizbildņi, audžuģimene, bērnu aprūpes iestādes pilnvarota persona);
2) viens no vecvecākiem;
3) vecāki brāļi vai māsas;
4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis.
Prokurors ir tiesīgs:
1) uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu;
2) iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem;
3) piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā;
4) iesniegt protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un lēmumu, kurš pieņemts par sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā;
5) veikt citas Prokuratūras likumā paredzētās darbības.
8. nodaļa
Procesuālie termiņi
58. pants. Procesuālā termiņa noteikšana
Procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš nav noteikts likumā, to nosaka amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa. Amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.
59. pants. Procesuālā termiņa sākums
(1) Procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai notikuma, kurš nosaka tā sākumu.
(2) Procesuālais termiņš, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.
60. pants. Procesuālā termiņa izbeigšanās
(1) Termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena.
(2) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darbdiena.
(3) Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā.
(4) Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24.00. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24.00, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda institūcijā vai tiesā, termiņš beidzas tajā stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.
61. pants. Procesuālā termiņa nokavējuma sekas
Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, amatpersonas, augstākas amatpersonas, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.
62. pants. Procesuālā termiņa apturēšana
Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu termiņa apturēšanai.
63. pants. Procesuālā termiņa pagarināšana
(1) Amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas noteikto termiņu var pagarināt pēc personas motivēta lūguma.
(2) Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu var iesniegt pirms amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas noteiktā termiņa beigām.
64. pants. Nokavēta procesuālā termiņa atjaunošana
(1) Nokavētu procesuālo termiņu var atjaunot amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa pēc tās personas motivēta lūguma, kura piedalās procesā, ja amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.
(2) Atjaunojot nokavēto termiņu, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
65. pants. Procesuālā termiņa pagarināšanas un atjaunošanas kārtība
(1) Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz tai amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai, attiecībā, uz kuru nokavēto darbību vajadzēja izpildīt.
(2) Lūgumu izskata rakstveida procesā nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no lūguma saņemšanas dienas.
(3) Amatpersonas atteikumu pagarināt vai atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no atteikuma paziņošanas dienas. Sūdzību iesniedz amatpersonai. Augstāka amatpersona sūdzību izskata rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.
9. nodaļa
Procesuālās sankcijas
66. pants. Procesuālo sankciju piemērošana administratīvā pārkāpuma procesa nodrošināšanai
Ja personas, kas piedalās procesā, traucē procesa gaitu vai nepilda šajā likumā noteiktos pienākumus, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa tām var piemērot procesuālās sankcijas.
67. pants. Procesuālo sankciju veidi
Administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros var piemērot šādas procesuālās sankcijas:
1) piezīme;
2) izraidīšana no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietas;
3) piespiedu nauda;
4) piespiedu atvešana.
68. pants. Piezīme
(1) Personai, kura traucē kārtību administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā vai pavirši izturas pret savu procesuālo pienākumu izpildi, izsaka piezīmi.
(2) Piezīmi var izteikt mutvārdos vai rakstveidā.
69. pants. Izraidīšana no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas telpas
(1) Ja procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks traucē kārtību atkārtoti, viņu var izraidīt no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas telpas. Ja no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas telpas izraidīta pie atbildības saucamā persona, tai jādod iespēja sniegt paskaidrojumu par administratīvā pārkāpuma lietu.
(2) Citas klātesošās personas, kuras traucē kārtību, var izraidīt arī bez piezīmes izteikšanas.
(1) Piespiedu naudas apmēru nosaka naudas soda vienībās. Personai var piemērot piespiedu naudu līdz 40 naudas soda vienībām.
(2) Lēmumu par piespiedu naudas piemērošanu pieņem rakstveidā.
(3) Piespiedu naudas labprātīgas samaksas termiņš ir viens mēnesis no dienas, kad paziņots lēmums par piespiedu naudas piemērošanu.
(4) Persona, kurai uzlikta piespiedu nauda, 10 darbdienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas var iesniegt amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai, kas uzlikusi piespiedu naudu, motivētu lūgumu atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Lūgumu izskata rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no tā saņemšanas dienas.
(1) Lai nodrošinātu procesa dalībnieka, liecinieka vai eksperta piedalīšanos procesuālajā darbībā, ja tas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas aicinājuma, personai var piemērot piespiedu atvešanu.
(2) Lēmumā par piespiedu atvešanu norāda, kas, kur, kad un kādā nolūkā jāatved un kurai policijas iestādei uzdota piespiedu atvešana.
OTRĀ DAĻA
ADMINISTRATĪVĀ PĀRKĀPUMA PROCESS IESTĀDĒ
10. nodaļa
Procesuālie dokumenti
72. pants. Ziņas, ko procesuālajā dokumentā norāda par personu
Par personu procesuālajā dokumentā norāda:
1) fiziskajai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu (ārzemniekam – dzimšanas datumu), deklarēto dzīvesvietu (ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijas Republikā, – norādīto dzīvesvietu), elektroniskā pasta adresi, ja tāda ir;
2) juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi vai citu šīs juridiskās personas norādītu tās pārstāvja adresi un šīs personas pārstāvi, elektroniskā pasta adresi, ja tāda ir;
3) citas ziņas, kurām var būt nozīme administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.
73. pants. Lēmuma saturs
Lēmumā, kas pieņemts administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, norāda:
1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru;
2) lēmuma pieņemšanas laiku un vietu;
3) lēmuma pieņēmēja vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru viņš pārstāv, un amatu (ja administratīvā pārkāpuma lietu izskatījusi koleģiālā iestāde, – koleģiālās iestādes sastāvu);
4) ziņas par personu, kuru lēmums skar, un šīs personas pārstāvi vai aizstāvi (ja tāds ir);
5) lēmuma pieņemšanas tiesisko pamatu;
6) nolēmumu;
7) informāciju par lēmuma pārsūdzēšanu, ja lēmums ir pārsūdzams;
8) citas nepieciešamās ziņas.
74. pants. Procesuālo darbību protokoli
(1) Procesuālās darbības protokolā fiksē izmeklēšanas darbību veikšanu un iegūtos pierādījumus, kā arī procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu.
(2) Procesuālās darbības protokolā norāda:
1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru;
2) protokola sastādīšanas laiku un vietu;
3) protokola sastādītāja vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, un amatu;
4) ziņas par personu, uz kuru procesuālās darbības protokols attiecas, un šīs personas pārstāvi vai aizstāvi;
5) veicamo darbību (izmeklēšanas darbību vai procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu) un darbības veikšanas tiesisko pamatu;
6) pierādījumus (ja tādi ir);
7) informāciju par veiktās darbības pārsūdzēšanu, ja tā ir pārsūdzama;
8) citas nepieciešamās ziņas, tai skaitā personas piezīmes, ja tādas ir izteiktas.
(3) Procesuālās darbības protokolu paraksta amatpersona, kura to sastādījusi, un persona, uz kuru tas attiecas un kura piedalās procesuālās darbības veikšanā. Ja persona atsakās parakstīt procesuālās darbības protokolu, par to izdara attiecīgu ierakstu.
75. pants. Pavēste
(1) Pavēste ir dokuments, ar kuru amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa uzaicina personu, lai tā piedalītos administratīvā pārkāpuma procesā.
(2) Pavēstē norāda:
1) ziņas par aicināmo personu;
2) aicināmās personas statusu procesā;
3) iestādes vai tiesas nosaukumu un adresi;
4) amatpersonas uzvārdu, amatu, tālruņa numuru (elektroniskā pasta adresi);
5) ierašanās vietu un laiku;
6) personas uzaicināšanas iemeslu;
7) pavēsti saņēmušās personas pienākumu nodot to aicināmajai personai tās prombūtnes gadījumā;
8) neierašanās sekas.
(3) Pavēsti nosūta laikus, bet ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vai procesuālās darbības veikšanas.
(4) Personas pienākums ir pieņemt pavēsti.
(5) Ja pavēsti piegādā norīkots darbinieks vai ziņnesis un persona atsakās pieņemt pavēsti, piegādātājs par to izdara ierakstu pavēstes paraksta daļā un nogādā pavēsti atpakaļ amatpersonai vai tiesai.
(6) Atteikšanās pieņemt pavēsti nav šķērslis procesuālās darbības veikšanai un administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai.
76. pants. Dokumentu paziņošana
Administratīvā pārkāpuma procesā dokumentus paziņo saskaņā ar Paziņošanas likumu.
11. nodaļa
Pierādīšana
77. pants. Pierādīšanas priekšmets
(1) Administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pierādāmie apstākļi ir administratīvā pārkāpuma esība vai neesība, kā arī citi apstākļi, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā.
(2) Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi ir uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esību vai neesību.
78. pants. Pierādīšanas pienākums
(1) Pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma procesā ir amatpersonai.
(2) Ja persona uzskata, ka kāds no šā likuma prezumētajiem faktiem nav patiess, pienākums norādīt uz pierādījumiem par šā fakta neatbilstību īstenībai ir tai personai, kura to apgalvo.
(3) Pie atbildības saucamajai personai ir pienākums pašai norādīt uz alibi, kā arī uz administratīvo atbildību izslēdzošiem apstākļiem. Ja pie atbildības saucamā persona uz šādiem apstākļiem nav norādījusi, amatpersonai nav pienākuma pierādīt to neesamību, amatpersonai, augstākai amatpersonai un tiesai nav jādod to vērtējums nolēmumā, bet personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzinājumu par kaitējumu, kas radies, nepamatoti turot to aizdomās, ja administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšana saistīta ar minēto apstākļu noskaidrošanu.
79. pants. Fakta legālā prezumpcija
(1) Bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem ir uzskatāmi šādi apstākļi, ja vien administratīvā pārkāpuma procesā netiek pierādīts pretējais:
1) vispārzināmi fakti;
2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu (vai prokurora priekšrakstu par sodu kriminālprocesā) konstatēti fakti;
3) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus;
4) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus;
5) mūsdienu zinātnē, medicīnā, tehnikā, mākslā vai amatniecībā vispārpieņemtu izpētes metožu pareizība.
(2) Ja procesa dalībnieks uzskata, ka kāds no šā panta pirmajā daļā prezumētajiem faktiem nav patiess, pienākums norādīt uz pierādījumiem par šā fakta neatbilstību īstenībai ir procesa dalībniekam, kurš to apgalvo.
80. pants. Pierādījumi
(1) Pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītās personas atbilstoši kompetencei izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esību vai neesību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā.
(2) Administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.
(3) Bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu ir uzskatāmas tās ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī fiksējusi amatpersona, ja vien administratīvā pārkāpuma procesā netiek pierādīts pretējais.
81. pants. Pierādījumu ticamība
(1) Pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe.
(2) To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
(3) Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.
82. pants. Pierādījumu attiecināmība
Pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto administratīvā pārkāpuma procesu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina administratīvā pārkāpuma procesā pierādāmo apstākļu esību vai neesību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību un izmantošanas iespējamību vai neiespējamību.
83. pants. Pierādījumu pieļaujamība
(1) Administratīvā pārkāpuma procesā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas:
1) izmantojot vardarbību, draudus, viltu vai spaidus;
2) pārkāpjot administratīvā pārkāpuma procesa pamatprincipus;
3) procesuālajā darbībā, ko veikusi persona, kurai saskaņā ar šo likumu nebija tiesību to veikt.
(3) Ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pieļaujot procesuālos pārkāpumus, ir uzskatāmas par ierobežoti pieļaujamām un var tikt izmantotas pierādīšanā tikai tad, ja pieļautie procesuālie pārkāpumi ir nebūtiski vai var tikt novērsti, tie nevarēja ietekmēt iegūto ziņu patiesumu un ja to ticamību apstiprina pārējās administratīvā pārkāpuma procesā iegūtās ziņas.
(4) Ziņas vai faktus, kuras amatpersonas ieguvušas, īstenojot likumā noteiktās kontroles un uzraudzības funkcijas, ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus administratīvā pārkāpuma procesā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros.
84. pants. Pierādījumu novērtēšana
Amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem administratīvā pārkāpuma lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
85. pants. Pierādījumu nostiprināšana
Administratīvā pārkāpuma procesā iegūtos pierādījumus nostiprina procesuālo darbību protokolos, atzinumos un citos dokumentos.
86. pants. Pierādīšanas līdzekļi
Ir šādi pierādīšanas līdzekļi:
1) pie atbildības saucamās personas paskaidrojumi;
2) personu liecības;
3) eksperta atzinums;
4) kompetentās institūcijas atzinums;
5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem (rakstveidā vai citā formā);
6) elektroniskie pierādījumi;
7) procesuālajās darbībās iegūtās un rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem;
8) lietiskie pierādījumi.
87. pants. Personu liecības
(1) Par pierādījumu var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā sniedz persona par administratīvā pārkāpuma procesā pierādāmajiem apstākļiem.
(2) Ja personai bija tiesības atteikties sniegt liecību un persona par to bija informēta, bet šo liecību tomēr sniedza, tad šī liecība ir vērtējama kā pierādījums.
88. pants. Eksperta atzinums
(1) Par pierādījumu administratīvā pārkāpuma procesā var būt eksperta atzinums, kuru rakstveidā sniedz konkrētajā administratīvā pārkāpuma procesā iesaistīts eksperts un kas satur veikto pētījumu aprakstu, to rezultātā izdarītos secinājumus un motivētas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts, izdarot ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti, viņš var savā atzinumā norādīt uz šiem apstākļiem.
(2) Eksperta sniegtie paskaidrojumi par atzinumu ir eksperta liecība.
89. pants. Kompetentās institūcijas atzinums
(1) Par pierādījumu administratīvā pārkāpuma procesā var būt valsts vai pašvaldības iestādes rakstveida atzinums par kāda notikuma faktiem un apstākļiem, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem ietilpst šīs iestādes kompetencē.
(2) Par kompetentas institūcijas atzinumu administratīvā pārkāpuma procesā ir uzskatāms arī inventarizācijas vai revīzijas akts, ko sastādījusi tam pilnvarotu kompetentu personu komisija.
(3) Par kompetentas institūcijas atzinumu ir uzskatāma arī institūcijas izsniegta izziņa par faktiem un apstākļiem, kas ir šīs institūcijas rīcībā sakarā ar tās kompetenci un darbības virzieniem.
90. pants. Dokuments
(1) Par pierādījumu administratīvā pārkāpuma procesā var būt dokuments, ja tas pierādīšanā ir izmantojams tikai sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju.
(2) Dokuments var saturēt ziņas par faktiem rakstveidā vai citā formā. Par dokumentiem pierādījuma nozīmē administratīvā pārkāpuma procesā ir uzskatāmi arī datorizētās informācijas nesēji, ar skaņu un attēlu fiksējošiem tehniskajiem līdzekļiem izdarīti ieraksti, kuros saturiski fiksēto informāciju var izmantot kā pierādījumus.
91. pants. Elektroniskie pierādījumi
Par pierādījumu administratīvā pārkāpuma procesā var būt ziņas par faktiem elektroniskas informācijas formā, kas apstrādāta, uzglabāta vai pārraidīta ar automatizētas datu apstrādes ierīcēm vai sistēmām.
92. pants. Lietiskie pierādījumi
Par lietisko pierādījumu administratīvā pārkāpuma procesā var būt jebkura lieta, kas izmantota kā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīks vai priekšmets vai saglabājusi administratīvā pārkāpuma pēdas, vai arī jebkādā citā veidā satur ziņas par faktiem un ir izmantojama pierādīšanā.
93. pants. Procesuālo darbību veikšanas laikā iegūtās ziņas
Par pierādījumu administratīvā pārkāpuma procesā var būt ziņas par faktiem, kuras ir iegūtas procesuālo darbību veikšanas laikā.
12. nodaļa
Izmeklēšanas darbības
94. pants. Izmeklēšanas darbību veidi
Administratīvā pārkāpuma procesā veic šādas izmeklēšanas darbības:
1) aptauja;
2) pratināšana;
3) aplūkošana;
4) apskate;
5) mantu un dokumentu izņemšana;
6) alkohola koncentrācijas noteikšana izelpas gaisā;
7) ekspertīze.
95. pants. Izmeklēšanas darbību pamatnoteikumi
(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, izmeklēšanas darbības ir tiesīgas veikt visas amatpersonas, kuras saskaņā ar šo likumu veic administratīvā pārkāpuma procesu.
(2) Izmantojot skaņu un attēlu ierakstu izmeklēšanas darbību veikšanas laikā, amatpersona datu aizsardzības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par to brīdina personas, kuras piedalās izmeklēšanas darbības veikšanā.
96. pants. Aptauja
(1) Ja tas, ka liecība nav detalizēti fiksēta, neapdraud administratīvā pārkāpuma procesa mērķa sasniegšanu, ziņas par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem faktiem var iegūt aptaujas kārtībā.
(2) Izdarot aptauju, amatpersona noskaidro šai personai zināmo informāciju vai arī šādas informācijas neesamību.
97. pants. Pratināšana
(1) Pratināšanas mērķis ir informācijas iegūšana no pratināmās personas.
(2) Pirms pratināšanas personai izskaidro tiesības atteikties no liecināšanas un brīdina par kriminālatbildību, ievērojot šā likuma 50. panta noteikumus. Persona paraksta apliecinājumu, ka viņa ir brīdināta par kriminālatbildību. Šo apliecinājumu pievieno administratīvā pārkāpuma lietai.
(3) Persona dod savas liecības un atbild uz jautājumiem mutvārdos.
(4) Nepilngadīgās personas nopratināšana pēc amatpersonas ieskata izdarāma pārstāvja, bērnu tiesību speciālista, psihologa vai pedagoga klātbūtnē. Arī šīs personas var uzdot jautājumus nepilngadīgajam.
(5) Ja tas nepieciešams patiesības noskaidrošanai, nepilngadīgās personas nopratināšanas laikā pēc amatpersonas lēmuma no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietas var izraidīt jebkuru procesa dalībnieku un klātesošu personu. Pēc personas atgriešanās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas telpā viņu iepazīstina ar nepilngadīgās personas liecībām un dod viņam iespēju uzdot šai personai jautājumus.
98. pants. Aplūkošana
(1) Ja ir pietiekams pamats domāt, ka uz personas ķermeņa ir administratīvā pārkāpuma pēdas, sevišķas pazīmes, kurām ir nozīme lietā, vai pati persona atrodas kādā īpašā fizioloģiskā stāvoklī, var izdarīt šīs personas aplūkošanu.
(2) Aplūkošanu veic ar aplūkojamo personu viena dzimuma amatpersona.
99. pants. Apskate
(1) Apskates gaitā amatpersona tieši uztver, konstatē un fiksē kāda objekta pazīmes, ja pastāv iespēja, ka šis objekts ir saistīts ar administratīvo pārkāpumu.
(2) Mantu apskate notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas atrodas. Neatliekamos gadījumos mantas un priekšmetus var apskatīt bez to īpašnieka (valdītāja) klātbūtnes.
100. pants. Administratīvā pārkāpuma vietas apskate
(1) Administratīvā pārkāpuma vietas apskate ir konkrētas vietas un tajā esošo objektu apskate, ja tie saistīti ar izdarītu administratīvo pārkāpumu.
(2) Publiski nepieejamas teritorijas vai telpas (tas ir, vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez to īpašnieka, valdītāja vai lietotāja piekrišanas) un tajās esošo mantu, kā arī transportlīdzekļu apskati var izdarīt ar to īpašnieka (valdītāja, turētāja) piekrišanu vai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz amatpersonas pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem. Tiesnesis lēmumu pieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.
(3) Neatliekamos gadījumos apskati var veikt ar amatpersonas lēmumu, saņemot prokurora piekrišanu.
(4) Ja publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un tajā esošo mantu vai transportlīdzekļa apskate veikta ar prokurora piekrišanu, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc apskates veikšanas amatpersona par to paziņo rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja apskates nepieciešamību un neatliekamību, kā arī apskates protokolu. Tiesnesis pārbauda apskates tiesiskumu un pamatotību. Ja apskate veikta prettiesiski, tiesnesis iegūtos pierādījumus atzīst par nepieļaujamiem administratīvā pārkāpuma procesā un lemj par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.
(5) Publiski nepieejamas teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai mantas apskati veic īpašnieka (valdītāja, turētāja) vai tā pārstāvja, vai pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.
(6) Transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole, ko veic, lai konstatētu transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, nav administratīvā pārkāpuma vietas apskate.
101. pants. Mantu un dokumentu izņemšana
(1) Izņemšana ir to mantu un dokumentu atņemšana, kuri kalpo kā lietiskie pierādījumi.
(2) Izņemšanu izdara ar amatpersonas lēmumu, kurā norāda:
1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru;
2) kas, kur, pie kā, kādā lietā un kādu mantu vai dokumentus izņem;
3) izņemto mantu daudzumu.
(3) Lēmuma kopiju nekavējoties izsniedz personai, uz kuru tas attiecas.
(4) Izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, nodod glabāšanā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodod glabāšanā izņemto mantu vai dokumentu, kā arī institūcijas, kurām nodod glabāšanā izņemto mantu vai dokumentu.
(5) Ja izņemtās mantas ātri bojājas vai arī to ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, amatpersona tās nodod realizācijai vai iznīcināšanai. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā amatpersona pieņem lēmumu par mantu nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai un kādā veicama šo mantu realizācija vai iznīcināšana.
(6) Amatpersona, pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, lemj par rīcību ar izņemtajām mantām un dokumentiem, ņemot vērā, ka:
1) mantu un dokumentus atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem;
2) pie atbildības saucamajai personai piederošos pārkāpuma izdarīšanas rīkus konfiscē, bet, ja tiem nav vērtības, − iznīcina;
3) pārkāpumu izdarīšanai speciāli pielāgotu pārkāpuma izdarīšanas rīku konfiscē;
4) mantu, kura iegūta pārkāpuma izdarīšanas rezultātā, konfiscē vai atdod atpakaļ to īpašniekiem;
5) lietas, kuras bijušas paredzētas pārkāpuma izdarīšanai, konfiscē, bet, ja tām nav vērtības, − iznīcina;
6) lietas, kuras var iegūt tikai ar īpašām atļaujām, realizē un apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina;
7) lietas, kurām nav vērtības, pēc ieinteresēto personu lūguma izsniedz tām vai iznīcina.
(7) Ja izņemtās mantas nav konfiscējamas, taču ir realizētas vai iznīcinātas, to īpašniekam ir tiesības saņemt atlīdzinājumu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā realizēto vai iznīcināto mantu tās īpašniekam atlīdzina vai aizvieto ar tādas pašas sugas un kvalitātes mantām vai arī samaksā vērtību, kāda realizētajām vai iznīcinātajām mantām būtu bijusi atlīdzināšanas brīdī.
102. pants. Alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas pārbaude
(1) Lai konstatētu alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā, amatpersona ir tiesīga pārbaudīt personas izelpas gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu.
(2) Ja ir pamatotas aizdomas, ka persona ir alkohola ietekmē vai reibumā, bet izelpas gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai persona nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai veiktās pārbaudes rezultātiem, amatpersona nogādā personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes (ekspertīzes) veikšanai.
(3) Ministru kabinets nosaka prasības, kurām ir jāatbilst mēraparātam, ar kuru pārbauda personas izelpas gaisu.
(4) Lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu, amatpersona nogādā personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes (ekspertīzes) veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu (ietekmi vai reibumu).
(5) Kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija izelpas gaisā, kā arī alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes vai reibuma konstatēšanas (ekspertīzes) kārtību nosaka Ministru kabinets.
103. pants. Ekspertīze
(1) Ekspertīze ir obligāta:
1) miesas bojājumu nodarīšanas gadījumā;
2) lai noteiktu personas atrašanos alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, izņemot gadījumu, ja ir veikta alkohola koncentrācijas konstatējošā pārbaude izelpas gaisā, kuras rezultātiem persona piekrīt;
3) lai noteiktu personas vecumu, ja nav attiecīgu dokumentu, kas to apliecina;
4) ja rodas pamatotas šaubas par personas nepieskaitāmību.
(2) Ekspertīzi nosaka ar amatpersonas lēmumu, kurā norāda:
1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru;
2) ekspertīzes noteikšanas iemeslus un pamatu;
3) apstākļus, kuri attiecas uz izpētāmo objektu;
4) ekspertīžu iestādi vai tā eksperta vārdu un uzvārdu, kuram uzdots izdarīt ekspertīzi;
5) ekspertam izvirzīto uzdevumu un risināmos jautājumus;
6) ekspertam nodotos materiālus;
7) ekspertīzei pakļautās personas datus.
(3) Lēmuma kopiju nekavējoties izsniedz personai, uz kuru tas attiecas.
13. nodaļa
Procesuālie piespiedu līdzekļi
104. pants. Procesuālie piespiedu līdzekļi
Administratīvā pārkāpuma procesā piemēro šādus procesuālos piespiedu līdzekļus:
1) administratīvā aizturēšana;
2) atstādināšana no transportlīdzekļu un kuģu vadīšanas un gaisa kuģu pilotēšanas;
3) personai piešķirto tiesību izmantošanas liegums.
105. pants. Procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanas pamatnoteikumi
Izmantojot skaņu un attēlu ierakstu procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanas laikā, amatpersona datu aizsardzības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par to brīdina personas, kuras piedalās procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanā.
106. pants. Administratīvā aizturēšana
(1) Administratīvo aizturēšanu piemēro gadījumos, ja ir nepieciešams noskaidrot pie atbildības saucamās personas identitāti vai pārtraukt administratīvo pārkāpumu un persona nereaģē uz aicinājumu pārtraukt pārkāpumu.
(2) Administratīvi aizturēt personu var:
1) policijas amatpersonas;
2) Valsts robežsardzes amatpersonas;
3) Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas;
4) Valsts vides dienesta amatpersonas;
5) Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas;
6) Valsts meža dienesta amatpersonas;
7) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles amatpersonas, kuras pilda krasta apsardzes funkcijas;
8) Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija.
(3) Pēc aizturēšanas amatpersona nekavējoties informē aizturēto personu par tās tiesībām.
(4) Aizturētajai personai ir tiesības:
1) uzaicināt aizstāvi;
2) pieprasīt, lai par aizturēšanu paziņo viņas tuviniekam, mācību iestādei vai darba devējam. Par nepilngadīgās personas aizturēšanu obligāti paziņo viņas pārstāvim;
3) iepazīties ar aizturēšanas protokolu un saņemt informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem;
4) izteikt savu attieksmi attiecībā uz aizturēšanas pamatotību.
(5) Aizturēt personu var ne ilgāk kā uz četrām stundām. Nepieciešamās darbības ar aizturēto personu veic no brīža, kad persona ir spējīga adekvāti uztvert notiekošo.
(6) Personas aizturēšanas laiku skaita no faktiskās aizturēšanas brīža. Personai, kas bijusi alkoholisko dzērienu ietekmē vai reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, administratīvās aizturēšanas laiku skaita no brīža, kad persona ir spējīga adekvāti uztvert notiekošo.
(7) Lēmuma kopiju nekavējoties izsniedz personai, uz kuru tas attiecas.
107. pants. Atstādināšana no transportlīdzekļu un kuģu vadīšanas, kā arī gaisa kuģu pilotēšanas
(1) Transportlīdzekļa vadītāju, kā arī kuģa vadītāju un gaisa kuģa lidojumu apkalpes locekli, par kuru ir pietiekams pamats domāt, ka viņš ir alkohola, narkotisko vielu vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, atstādina no transportlīdzekļa vadīšanas, kuģa vadīšanas vai gaisa kuģa pilotēšanas un veic alkohola koncentrācijas personas izelpas gaisā konstatējošo pārbaudi vai medicīnisko pārbaudi (ekspertīzi), lai konstatētu, vai viņš ir alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā.
(2) No transportlīdzekļa vai kuģa vadīšanas atstādina arī personu, kas transportlīdzekli vai kuģi vada bez attiecīgās kategorijas vadīšanas tiesībām.
(3) No gaisa kuģa pilotēšanas atstādina arī personu, kas pilotē bez attiecīgās civilās aviācijas personāla apliecības un kvalifikācijas atzīmes.
(4) Lēmuma kopiju nekavējoties izsniedz personai, uz kuru tas attiecas.
108. pants. Personai piešķirto tiesību izmantošanas liegums
(1) Ja persona izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas saistīts ar tai piešķirtajām tiesībām, amatpersona, lai novērstu turpmāku pārkāpumu izdarīšanu, var piemērot liegumu šīs tiesības izmantot līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā.
(2) Piemērojot personai piešķirto tiesību izmantošanas liegumu, amatpersona izņem dokumentu, kas apliecina personai piešķirtās tiesības, ja šis dokuments personai ir klāt.
(3) Ja personai piemērots piešķirto tiesību izmantošanas liegums un līdzvērtīgs papildsods, piešķirto tiesību izmantošanas lieguma darbība nevar pārsniegt laiku, uz kādu ir noteikts papildsods. Personai piešķirto tiesību izmantošanas lieguma darbības laiku ieskaita attiecīgā papildsoda izciešanas laikā.
(4) Lēmuma kopiju nekavējoties izsniedz personai, uz kuru tas attiecas.
(5) Lēmumu par personai piešķirto tiesību izmantošanas liegumu izpilda nekavējoties saskaņā ar šajā likumā noteikto papildsodu izpildes kārtību.
14. nodaļa
Administratīvā pakāpuma procesa uzsākšana
109. pants. Amatpersonas, kuras ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu
(1) Administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīgas veikt šā likuma D sadaļā norādīto publisko personu iestāžu amatpersonas, kā arī pašvaldību administratīvās komisijas.
(2) Administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīga veikt amatpersona, kurai ir augstākā izglītība, vai, ja tā ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumam pakļautā amatpersona vai pašvaldības policijas amatpersona, – vismaz vidējā izglītība.
(3) Pašvaldības administratīvajā komisijā iekļauj vismaz vienu personu, kura ir ieguvusi 2. līmeņa augstāko izglītību tiesību zinātnē.
110. pants. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana
Administratīvā pārkāpuma procesu uzsāk:
1) uz iesnieguma pamata;
2) uz amatpersonas iniciatīvas pamata;
3) uz augstākas amatpersonas rīkojuma vai citas institūcijas ziņojuma pamata.
111. pants. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas termiņš
(1) Iegūstot ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, amatpersona, ja nepieciešams, citos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros veic informācijas pārbaudi un ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no ziņu iegūšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu;
2) par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu;
3) par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības.
(2) Ja ir nepieciešama ilgstoša ziņu pārbaude, šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem ne vēlāk kā viena mēneša laikā no ziņu iegūšanas.
112. pants. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas noilgums
(1) Administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.
(2) Ja saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts, bet ir konstatējamas administratīvā pārkāpuma pazīmes, administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt ne vēlāk kā triju gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.
(3) Administratīvā pārkāpuma procesu politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību finansēšanas jomā, valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas jomā, kā arī valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas jomā var uzsākt ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.
(4) Administratīvā pārkāpuma procesu veselības aprūpes jomā var uzsākt ne vēlāk kā triju gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.
(5) Administratīvā pārkāpuma procesu būvniecības jomā var uzsākt ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.
(6) Administratīvā pārkāpuma procesu meža apsaimniekošanas un izmantošanas jomā var uzsākt ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.
113. pants. Apstākļi, kas nepieļauj administratīvā pārkāpuma procesu
Administratīvā pārkāpuma procesu nevar uzsākt, bet uzsāktais process jāizbeidz, ja konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:
1) nav noticis administratīvais pārkāpums;
2) nav administratīvā pārkāpuma sastāva;
3) konstatēti apstākļi, kas izslēdz administratīvo atbildību;
4) tiesību norma, kas nosaka administratīvo atbildību, vairs nav spēkā;
5) iestājies administratīvā procesa uzsākšanas noilgums un process nav uzsākts;
6) par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir kompetentas amatpersonas lēmums par administratīvā soda piemērošanu (izņemot gadījumus, ja ir notecējis saprātīgs termiņš pārkāpuma pārtraukšanai un tas nav pārtraukts) vai neatcelts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu;
7) par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess;
8) jautājums izlemjams cita procesa ietvaros;
9) fiziskā persona, pret kuru uzsākts administratīvā pārkāpuma process, ir mirusi;
10) juridiskā persona, pret kuru uzsākts administratīvā pārkāpuma process, ir likvidēta;
11) ja administratīvā pārkāpuma process ir uzsākts un deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā.
114. pants. Maznozīmīgs pārkāpums
(1) Ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums konkrētajos apstākļos nav radījis tādu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm, lai par to piemērotu sodu (maznozīmīgs pārkāpums), amatpersona var neuzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, bet, ja tas ir uzsākts, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa jebkurā stadijā var to izbeigt, nepiemērojot sodu.
(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa, ja atzīst to par lietderīgu, var izteikt personai brīdinājumu. Brīdinājums nerada tiesiskas sekas.
115. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas materiālu pārsūtīšana pēc piekritības, ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata cita procesa ietvaros
Ja pārkāpumu lietu izskata cita procesa ietvaros, amatpersona izbeidz administratīvā pārkāpuma procesu (ja tas uzsākts) un nosūta administratīvā pārkāpuma lietas materiālus pēc piekritības.
116. pants. Lēmuma par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu saturs
Lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu norāda:
1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru;
2) lēmuma pieņemšanas laiku un vietu, reģistrācijas numuru;
3) amatpersonas vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru tā pārstāv, un amatu;
4) ziņas par procesa dalībniekiem (ja tādi ir noskaidroti lēmuma pieņemšanas brīdī), kā arī par viņu pārstāvjiem un aizstāvjiem (ja tādi ir);
5) informāciju par procesa dalībnieku tiesībām un pienākumiem;
6) administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, administratīvā pārkāpuma būtību un izdarīšanas faktiskos apstākļus;
7) normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par pārkāpumu;
8) pierādījumus, kas iegūti līdz lēmuma pieņemšanas brīdim;
9) informāciju par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku, ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata pārkāpuma izdarīšanas vietā un ja, pieņemot lēmumu, ir zināma administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vieta un laiks. Šajā gadījumā pavēsti nesūta;
10) citas ziņas, kas nepieciešamas administratīvā pārkāpuma lietas izlemšanai.
117. pants. Lēmuma paziņošana
(1) Lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu nekavējoties paziņo pie atbildības saucamajai personai (arī tās pārstāvim, ja pie atbildības saucamā persona ir nepilngadīga) un personai, kurai nodarīts kaitējums.
(2) Lēmumu par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu nekavējoties paziņo personai, kuru šis lēmums skar (arī tās pārstāvim, ja persona ir nepilngadīga), ja šī persona ir bijusi informēta par iestādes rīcībā esošajām ziņām par iespējamu administratīvo pārkāpumu, un personai, kurai nodarīts kaitējums.
118. pants. Personas atzīšana par pie atbildības saucamo personu
(1) Ja pie atbildības saucamā persona kļūst zināma pēc lēmuma par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu pieņemšanas, amatpersona pieņem atsevišķu lēmumu par personas atzīšanu par pie atbildības saucamo personu un šo lēmumu nekavējoties paziņo pie atbildības saucamajai personai (arī tās pārstāvim, ja pie atbildības saucamā persona ir nepilngadīga) un personai, kurai nodarīts kaitējums.
(2) Lēmumā norāda:
1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru;
2) lēmuma pieņemšanas laiku un vietu, reģistrācijas numuru;
3) amatpersonas vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru tā pārstāv, un amatu;
4) ziņas par pie atbildības saucamo personu;
5) informāciju par pie atbildības saucamās personas tiesībām un pienākumiem;
6) informāciju par pārkāpumu, par kura izdarīšanu persona tiek saukta pie atbildības;
7) normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par pārkāpumu;
8) ja nepieciešams, citas ziņas.
119. pants. Prokurora protesta iesniegšana par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu
(1) Prokurors var iesniegt protestu par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Protestu iesniedz amatpersonai. Protestu izskata augstāka amatpersona, bet, ja augstākas amatpersonas nav, – rajona (pilsētas) tiesa atbilstoši pārkāpuma konstatēšanas vietai. Augstāka amatpersona lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no protesta saņemšanas dienas.
(2) Prokurors var iesniegt protestu par augstākas amatpersonas atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Protestu iesniedz augstākai amatpersonai, kura protestu un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus nekavējoties nosūta izskatīšanai pēc piekritības. Protestu izskata rajona (pilsētas) tiesa atbilstoši pārkāpuma konstatēšanas vietai. Rajona (pilsētas) tiesa lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no protesta saņemšanas dienas.
15. nodaļa
Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai
120. pants. Amatpersonas darbības, sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai
Sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, amatpersona veic šādas darbības:
1) izlemj, vai administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir tās kompetencē;
2) veic izmeklēšanas darbības;
3) piemēro procesuālos piespiedu līdzekļus;
4) izlemj jautājumu par cietušo;
5) izlemj procesā iesaistīto personu lūgumus;
6) izlemj jautājumu par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku;
7) veic citas nepieciešamās darbības.
121. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vieta
(1) Ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pieņem tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, administratīvā pārkāpuma lietu izskata pārkāpuma konstatēšanas vietā.
(2) Administratīvā pārkāpuma lietu neizskata pārkāpuma konstatēšanas vietā, ja:
1) administratīvā pārkāpuma lietā ir nepilngadīga persona;
2) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana pārkāpuma konstatēšanas vietā nav iespējama vai nav adekvāta.
(3) Ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata pārkāpuma konstatēšanas vietā, administratīvā pārkāpuma lietu izskata iestādē. Ja iestādei ir vairākas teritoriālās struktūrvienības, administratīvā pārkāpuma lietu izskata tajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā ir pārkāpuma izdarīšanas vai pārkāpuma atklāšanas vieta. Pēc cietušā vai pie atbildības saucamās personas motivēta lūguma administratīvā pārkāpuma lietu var izskatīt tajā iestādes teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā ir pie atbildības saucamās personas vai cietušā deklarētā dzīvesvieta vai juridiskā adrese. Ja šādu lūgumu iesniedz gan pie atbildības saucamā persona, gan cietušais, administratīvā pārkāpuma lietu izskata attiecīgajā iestādē atbilstoši tā lūguma iesniedzēja adresei, kurš lūgumu iesniedza pirmais.
122. pants. Institūciju sadarbība un informācijas apmaiņa ar Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas starpniecību
(1) Ja nav iespējams nodrošināt administratīvā pārkāpuma lietas savlaicīgu un pareizu izskatīšanu vai izpildīt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, jo nav zināma personas, mantas vai dokumenta atrašanās vieta, amatpersona, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu vai kura kontrolē, lai pareizi un laikus tiktu izpildīts lēmums par administratīvā soda piemērošanu, var lemt par ziņu iekļaušanu Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, lai noskaidrotu attiecīgās personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu.
(2) Ja administratīvā pārkāpuma lietā zudusi nepieciešamība vai pamats noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, amatpersona, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu vai kura kontrolē, lai pareizi un laikus tiktu izpildīts lēmums par administratīvā soda piemērošanu, lemj par ziņu dzēšanu no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas.
(3) Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā no administratīvā pārkāpuma lietas iekļaujamās ziņas, kas nepieciešamas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai, šo ziņu apjomu, iekļaušanas pamatu un mērķi, to iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā sistēmā iekļautajām ziņām, kā arī amatpersonu rīcību, konstatējot tādas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, par kuru ziņas ir iekļautas Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets.
16. nodaļa
Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana
123. pants. Apstākļi, kas jāizvērtē, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu
Amatpersonai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro:
1) vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums;
2) vai pie atbildības saucamā persona to ir izdarījusi;
3) vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības;
4) vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi;
5) citi apstākļi, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā.
124. pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš
(1) Administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem pēc iespējas ātrāk.
(2) Ja ir nepieciešams veikt procesuālās darbības, kas prasa papildu laiku, administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.
(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ triju mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, amatpersona to var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz četrus mēnešus no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.
(4) Ja ir nepieciešams veikt ekspertīzi, administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.
(5) Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņa skaitījumu aptur līdz brīdim, kad ir izlemts jautājums par cietušā statusa piešķiršanu.
125. pants. Paziņošana par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu
Ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata pārkāpuma izdarīšanas vietā, procesa dalībniekiem un citām personām, kuras ir uzaicināmas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, paziņojumu par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku vai pavēsti paziņo ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms lietas izskatīšanas.
126. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas atlikšana
(1) Amatpersona atliek administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, ja:
1) nepieciešams pieaicināt personu, kuras tiesības vai tiesiskās intereses var tikt aizskartas ar lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā;
2) uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu neierodas kāds no procesa dalībniekiem un viņam nav laikus paziņots par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiku un vietu.
(2) Amatpersona var atlikt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, ja:
1) tā atzīst, ka nav iespējams izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks;
2) lietas izskatīšanai ir nepieciešams iegūt papildu ziņas vai informāciju.
(3) Amatpersona var atlikt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, ja to pamatoti lūdz kāds no procesa dalībniekiem.
127. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana un lēmuma pieņemšana bez pie atbildības saucamās personas klātbūtnes
Administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem bez pie atbildības saucamās personas klātbūtnes gadījumā, ja:
1) pie atbildības saucamā persona bez attaisnojoša iemesla neierodas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu un personai ir bijis paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu saskaņā ar šā likuma normām;
2) pie atbildības saucamā persona atkārtoti neierodas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu un personai ir bijis paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu saskaņā ar šā likuma normām.
128. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtība, ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata pārkāpuma izdarīšanas vietā
Ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata pārkāpuma izdarīšanas vietā, amatpersona administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā ievēro šajā nodaļā ietvertās normas attiecībā uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtību tiktāl, ciktāl tās atbilst administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas pārkāpuma izdarīšanas vietā būtībai.
129. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas process
(1) Administratīvā pārkāpuma lietu izskata mutvārdu procesā.
(2) Uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu uzaicinātās personas paskaidrojumus un liecības dod mutvārdos.
(3) Rakstveida pierādījumus un citus dokumentus nolasa vai atskaņo, ja to lūdz kāds no procesa dalībniekiem.
(4) Pēc procesa dalībnieka lūguma amatpersona lemj par lietisko pierādījumu apskati.
(5) Administratīvā pārkāpuma lietu var izskatīt rakstveida procesā, ja tam piekrīt procesa dalībnieki.
(6) Ja administratīvā pārkāpuma lieta izskatāma rakstveida procesā, amatpersona pēc sava ieskata atsevišķas procesuālās darbības var veikt vai procesuālo jautājumu var izlemt mutvārdu procesā.
(7) Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu rakstveida procesā, amatpersona iepazīstas ar lietas materiāliem, uzklausa procesa dalībniekus un pieprasa rakstveidā iesniegt nepieciešamo informāciju un pierādījumus.
130. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitas fiksēšana
(1) Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitu amatpersona var fiksēt (rakstot sēdes protokolu vai izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus).
(2) Sēdes protokolā norāda:
1) sēdes norises laiku (gadu, datumu, mēnesi) un vietu;
2) amatpersonas vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru tā pārstāv, un amatu (ja administratīvā pārkāpuma lietu izskatījusi koleģiālā iestāde, – koleģiālās iestādes sastāvu);
3) administratīvā pārkāpuma lietas numuru;
4) sēdes atklāšanas laiku;
5) ziņas par procesa dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;
6) ziņas par to, ka procesa dalībniekiem un citām personām izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;
7) ziņas par to, ka cietušais, liecinieks, eksperts un tulks brīdināts par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu;
8) procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par pierādījumu pārbaudi;
9) procesa dalībnieku lūgumus;
10) amatpersonas lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālu dokumentu veidā;
11) ziņas par lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā pieņemšanu un par lēmuma paziņošanu;
12) ziņas par vietu un laiku, kad procesa dalībnieki var iepazīties ar sēdes protokolu un lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā tekstu;
13) sēdes slēgšanas laiku;
14) sēdes protokola parakstīšanas laiku.
(3) Procesa dalībnieks var iepazīties ar sēdes protokolu un triju darbdienu laikā no tā parakstīšanas dienas iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā esošās nepilnības un nepareizības.
(4) Iesniegtās piezīmes amatpersona pievieno sēdes protokolam, uz tām izdarot ierakstu, kurā norāda, vai amatpersona piekrīt šīm piezīmēm.
(5) Protokolu, kā arī skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno administratīvā pārkāpuma lietai un uzglabā kopā ar to.
131. pants. Videokonference
(1) Amatpersona var noteikt, ka procesuālās darbības tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks vai citas personas atrodas citā vietā un nevar ierasties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietā.
(2) Videokonferences gadījumā procesuālās darbības tiek veiktas, izmantojot attēlu un skaņas pārraidi reālajā laikā.
132. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas uzsākšana
Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai noteiktajā laikā amatpersona uzsāk administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, paziņojot, kāda administratīvā pārkāpuma lieta tiks izskatīta un kura amatpersona administratīvā pārkāpuma lietu izskata.
133. pants. Procesa dalībnieku un citu uzaicināto personu ierašanās pārbaude
(1) Amatpersona pārbauda, kuri procesa dalībnieki un citas šajā administratīvā pārkāpuma lietā uzaicinātās personas ir ieradušās, vai ir paziņots par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu personām, kuras nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par to neierašanās iemesliem.
(2) Amatpersona pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī aizstāvju un pārstāvju pilnvaras.
134. pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana un brīdināšana par kriminālatbildību
Amatpersona izskaidro personām, kas piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, viņu procesuālās tiesības un pienākumus un brīdina par kriminālatbildību, ievērojot šā likuma 7. nodaļas noteikumus.
135. pants. Lūgumu izskatīšana
Lēmumu par pieteikto lūgumu amatpersona pieņem pēc citu procesa dalībnieku viedokļu uzklausīšanas.
136. pants. Sākums administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai pēc būtības
Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar amatpersonas ziņojumu par administratīvā pārkāpuma lietas apstākļiem.
137. pants. Procesa dalībnieku paskaidrojumi un liecības
(1) Procesa dalībnieki sniedz paskaidrojumus un liecības šādā secībā: pie atbildības saucamā persona, cietušais.
(2) Procesa dalībnieki paskaidrojumos un liecībās norāda visus apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi.
138. pants. Jautājumu uzdošanas kārtība
(1) Ar amatpersonas atļauju procesa dalībnieki var uzdot viens otram jautājumus, kuri attiecas uz administratīvā pārkāpuma lietu.
(2) Amatpersona var uzdot jautājumus procesa dalībniekiem jebkurā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdī.
139. pants. Liecinieka nopratināšana
(1) Liecinieki līdz viņu nopratināšanas sākumam tiek izraidīti no lietas izskatīšanas telpas. Amatpersona gādā, lai nopratinātie liecinieki nesazinātos ar nenopratinātajiem lieciniekiem.
(2) Katru liecinieku nopratina atsevišķi.
(3) Ar amatpersonas atļauju procesa dalībnieki var lieciniekam uzdot jautājumus. Amatpersona var uzdot lieciniekam jautājumus jebkurā viņa nopratināšanas brīdī.
140. pants. Liecinieka liecības nolasīšana
Pēc procesa dalībnieka lūguma jebkuras personas konkrētajā administratīvā pārkāpuma procesā agrāk sniegtu liecību var nolasīt vai atskaņot.
141. pants. Eksperta atzinuma pārbaude
(1) Eksperta atzinumu amatpersona nolasa.
(2) Amatpersona vai procesa dalībnieki var uzdot ekspertam jautājumus, lai:
1) noskaidrotu ar eksperta atzinumu saistītus lietai nozīmīgus jautājumus, kuri neprasa papildu pētījumus;
2) precizētu ziņas par ekspertīzē izmantoto pētījuma metodi vai atzinumā lietotajiem terminiem;
3) iegūtu informāciju par citiem faktiem un apstākļiem, kas nav atzinuma sastāvdaļa, bet ir saistīti ar eksperta piedalīšanos administratīvā pārkāpuma procesā;
4) noskaidrotu eksperta kvalifikāciju.
142. pants. Dokumentu un elektronisko pierādījumu pārbaude
Administratīvā pārkāpuma lietā esošos dokumentus un elektroniskos pierādījumus nolasa vai noklausās, vai uzrāda procesa dalībniekiem un, ja nepieciešams, arī ekspertiem un lieciniekiem.
143. pants. Lietiskā pierādījuma pārbaude
(1) Lietisko pierādījumu apskata un uzrāda procesa dalībniekiem un, ja nepieciešams, arī ekspertiem un lieciniekiem.
(2) Procesa dalībnieks par lietisko pierādījumu var sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli un lūgumus.
144. pants. Pierādījumu apskate un pārbaude uz vietas
(1) Ja rakstveida vai lietiskos pierādījumus nevar nogādāt iestādē, amatpersona var šos pierādījumus apskatīt un pārbaudīt to atrašanās vietā.
(2) Par pierādījumu apskati uz vietas amatpersona paziņo procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis apskates izdarīšanai.
(3) Uz apskati pierādījuma atrašanās vietā amatpersona var uzaicināt ekspertus un lieciniekus.
145. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšana
Pēc pierādījumu pārbaudīšanas amatpersona paziņo par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanu.
17. nodaļa
Lēmuma pieņemšana
146. pants. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā
Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersona pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) lēmumu par soda piemērošanu;
2) lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu un, ja nepieciešams, administratīvā pārkāpuma lietas materiālu nosūtīšanu kompetentai iestādei.
147. pants. Lēmuma saturs
(1) Lēmumā par soda piemērošanu norāda:
1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru un optiski mašīnlasāmu attēlu, kurā iekodēts administratīvā pārkāpuma lietas numurs;
2) amatpersonas vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru tā pārstāv, un amatu (ja administratīvā pārkāpuma lietu izskatījusi koleģiālā iestāde, – koleģiālās iestādes sastāvu);
3) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas vietu un datumu;
4) lēmuma numuru;
5) ziņas par procesa dalībniekiem un viņu pārstāvjiem un aizstāvjiem (ja tādi ir);
6) lēmuma par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu pieņemšanas datumu un numuru;
7) faktisko un tiesisko apstākļu konstatējumu (norāda pierādījumus, ar kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti);
8) tiesību normu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu;
9) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā konstatētos apstākļus, kuri mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu;
10) nolēmumu;
11) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt;
12) rīcību ar izņemtajām mantām un dokumentiem;
13) informāciju par piedzenamo procesuālo izdevumu apmēru;
14) soda uzrēķina apmēru, kuru personai būs pienākums samaksāt, ja piemērotais naudas sods netiks samaksāts brīvprātīgā naudas soda izpildes termiņā;
15) informāciju par to, ka naudas soda un naudas soda uzrēķina nesamaksas gadījumā personai var tikt piemēroti iestāžu nodrošinājumu vai pakalpojumu ierobežojumi un nolēmums par sodu un informācija par naudas soda uzrēķinu tiks nodota piespiedu izpildei.
(2) Lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu norāda:
1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru;
2) amatpersonas vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru tā pārstāv, un amatu (ja administratīvā pārkāpuma lietu izskatījusi koleģiālā institūcija, – koleģiālās institūcijas sastāvu);
3) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas vietu un datumu;
4) ziņas par procesa dalībniekiem un viņu pārstāvjiem un aizstāvjiem (ja tādi ir);
5) faktisko un tiesisko apstākļu konstatējumu;
6) procesa izbeigšanas tiesisko pamatu;
7) rīcību ar izņemtajām mantām un dokumentiem;
8) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.
(3) Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts zaudējums dabas resursiem un šāda zaudējuma apmēra noteikšanas kārtību paredz normatīvie akti, tad, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersona vienlaikus izlemj jautājumu par pienākumu atlīdzināt dabas resursiem nodarīto zaudējumu.
(4) Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā paraksta amatpersona, kas izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, bet koleģiālās institūcijas lēmumu – tās priekšsēdētājs.
148. pants. Pie atbildības saucamās personas informēšana par pārkāpuma pārtraukšanas termiņu
Pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ja nepieciešams, amatpersona informē pie atbildības saucamo personu par saprātīgu termiņu pārkāpuma pārtraukšanai.
149. pants. Lēmums par naudas soda piemērošanu nepilngadīgajam
(1) Ja ar administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu nepilngadīgajam piemēro naudas sodu, lēmumā norāda gan naudas sodu, kas tiek noteikts, izvērtējot visus administratīvā pārkāpuma lietas apstākļus, gan piemērojamo naudas sodu, kas ir puse no noteiktā naudas soda.
(2) Šā panta pirmo daļu nepiemēro lietās par pārkāpumiem, kuru speciālais subjekts ir nepilngadīgais.
150. pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma paziņošana
(1) Ja administratīvā pārkāpuma lieta ir izskatīta pārkāpuma izdarīšanas vietā, administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu paziņo tūlīt pēc administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas.
(2) Ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, lēmumu paziņo pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas dienas.
(3) Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu paziņo pie atbildības saucamajai personai, kā arī cietušajam. Ja lēmums pieņemts attiecībā uz nepilngadīgu personu, lēmumu paziņo arī nepilngadīgā pārstāvim.
151. pants. Lemšana par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu pēc lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā pieņemšanas
Ja informācija par piedzenamajiem procesuālajiem izdevumiem kļūst zināma pēc lēmuma par soda piemērošanu pieņemšanas, amatpersona pieņem atsevišķu lēmumu par šo procesuālo izdevumu piedziņu. Šo lēmumu var pārsūdzēt saskaņā ar kārtību, kādā pārsūdz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.
152. pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma stāšanās spēkā
(1) Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad ir beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts, bet, ja lēmums ir pārsūdzēts, – ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta.
(2) Prokurora protests aptur lēmuma spēkā stāšanos un izpildi.
153. pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu izlabošana
Amatpersona jebkurā laikā pēc savas iniciatīvas vai pēc procesa dalībnieka lūguma lēmuma tekstā var izlabot acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību.
154. pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemta prettiesiska lēmuma atcelšana
(1) Augstāka amatpersona pēc savas iniciatīvas amatpersonas pieņemto lēmumu var atcelt, ja tas ir prettiesisks un vēl nav izpildīts. Šādā gadījumā iestāde:
1) izbeidz administratīvā pārkāpuma lietu un, ja nepieciešams, administratīvā pārkāpuma lietas materiālus nosūta kompetentai iestādei;
2) pieņem jaunu lēmumu par soda piemērošanu.
(2) Šā panta pirmās daļas 2. punktā paredzētais lēmums nedrīkst būt pie atbildības saucamajai personai nelabvēlīgāks, izņemot gadījumu, kurā noteiktais sods ir mazāks par likumā attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo sankciju. Šādā gadījumā sodu nosaka minimālās likumā paredzētās sankcijas apmērā.
(3) Šā panta pirmā daļa nav piemērojama, ja:
1) tāda paša satura lēmums kā atceltais saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu tūlīt būtu jāizdod no jauna;
2) lēmuma prettiesiskums ir nebūtisks (lēmuma pieņemšanā pieļauti tādi procesuālie pārkāpumi, kuri nav ietekmējuši lēmuma saturu).
(4) Šā panta pirmajā daļā paredzēto lēmumu procesa dalībnieks var pārsūdzēt saskaņā ar šajā likumā noteikto administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.
155. pants. Ar lēmuma atcelšanu un administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu saistītās sekas
Ja lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atceļ un izbeidz administratīvā pārkāpuma procesu, tad samaksātās naudas summas atmaksā, izņemtos un konfiscētos priekšmetus atdod, kā arī atceļ citus ierobežojumus, kas saistīti ar pieņemto lēmumu. Ja kādu priekšmetu atdot nav iespējams, atlīdzina tā vērtību. Izņemtos un konfiscētos priekšmetus neatdod, ja to nepieļauj citi normatīvie akti. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atdod iemaksātās naudas summas un atceļ citus ierobežojumus, kas saistīti ar lēmumu.
18. nodaļa
Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības lietās par pārkāpumiem ceļu satiksmes un vides jomā
156. pants. Soda piemērošana transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam, valdītājam)
(1) Ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, vai ja pārkāpums ir fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, sodu par pārkāpumu piemēro transportlīdzekļa turētājam vai, ja turētājs nav norādīts, — transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam). Ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas pastāvīgi reģistrēts ārvalstī, bet tā izmantošanai Latvijā ir saņemta atļauja piedalīties ceļu satiksmē, sodu piemēro personai, kura minēto atļauju saņēmusi. Ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas nodots tirdzniecībai (tam uzstādītas tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmes vai tas reģistrēts tirdzniecības reģistrā), sodu piemēro komersantam, kurš veic attiecīgā transportlīdzekļa tirdzniecību (turpmāk šīs nodaļas ietvaros – īpašnieks).
(2) Sodu par administratīvo pārkāpumu nepiemēro transportlīdzekļa īpašniekam šādos gadījumos:
1) ja tiek konstatēts, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ;
2) ja transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz pierādījumus, kas apliecina, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī viņš nav vadījis transportlīdzekli.
157. pants. Lietas izskatīšana un lēmuma pieņemšana
(1) Administratīvā pārkāpuma procesu, kurā pieņem lēmumu par šā likuma 156. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, veic saskaņā ar šajā likumā noteikto, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.
(2) Administratīvā pārkāpuma lietu par šā likuma 156. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem var izskatīt un lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pieņemt bez pie atbildības saucamās personas klātbūtnes.
158. pants. Lēmuma saturs
Lēmumā par soda piemērošanu par šā panta 156. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem norāda:
1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru un optiski mašīnlasāmu attēlu, kurā iekodēts administratīvā pārkāpuma lietas numurs;
2) amatpersonas vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru tā pārstāv, un amatu;
3) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas vietu un datumu;
4) ziņas par procesa dalībniekiem un viņu pārstāvjiem un aizstāvjiem (ja tādi ir);
5) faktisko apstākļu konstatējumu (pārkāpuma konstatēšanas datums un laiks, pārkāpuma izdarīšanas vieta, transportlīdzekļa marka un valsts reģistrācijas numurs, pierādījumi u.c.);
6) tiesību normu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu;
7) nolēmumu;
8) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt;
9) soda uzrēķina apmēru, kuru personai būs pienākums samaksāt, ja piemērotais naudas sods netiks samaksāts brīvprātīgā naudas soda izpildes termiņā;
10) informāciju par to, ka naudas soda un naudas soda uzrēķina nesamaksas gadījumā personai var tikt piemēroti iestāžu nodrošinājumu vai pakalpojumu ierobežojumi un nolēmums par sodu un informācija par naudas soda uzrēķinu tiks nodota piespiedu izpildei.
159. pants. Lēmuma par soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam atcelšana
(1) Ja transportlīdzekļa īpašnieks nav vadījis transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī, pārsūdzot augstākai amatpersonai lēmumu par soda piemērošanu, transportlīdzekļa īpašnieks sūdzībā norāda personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli. Šādā gadījumā sūdzībā norāda transportlīdzekļa vadītāja identificējošos datus un sūdzībai pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka attiecīgā persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā augstāka amatpersona lietu izskata un lēmumu pieņem divu mēnešu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.
(3) Augstāka amatpersona pirms lēmuma pieņemšanas uzklausa sūdzībā norādītās personas viedokli.
(4) Ja lietā esošie pierādījumi apliecina, ka transportlīdzekļa īpašnieks pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav vadījis transportlīdzekli, augstāka amatpersona atceļ lēmumu par soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam un pieņem lēmumu par soda piemērošanu transportlīdzekļa vadītājam.
(5) Augstākas amatpersonas lēmumu transportlīdzekļa vadītājs var pārsūdzēt tiesā saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību. Izskatot transportlīdzekļa vadītāja sūdzību, tiesa pieaicina transportlīdzekļa īpašnieku.
19. nodaļa
Vienošanās par soda izpildi administratīvā pārkāpuma lietā
160. pants. Vienošanās procesa mērķis
Vienošanās par soda izpildi (turpmāk šīs nodaļas ietvaros – vienošanās) mērķis ir panākt naudas soda brīvprātīgu izpildi, veicinot iestāžu un personu savstarpējo sadarbību.
161. pants. Vienošanās procesa pamatnoteikumi
(1) Amatpersona, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu un konstatējot, ka pie atbildības saucamā persona atzīst vainu, var izteikt personai piedāvājumu slēgt vienošanos.
(2) Vienošanos var slēgt līdz lēmuma pārsūdzēšanas pie augstākas amatpersonas termiņa notecēšanai.
(3) Vienošanos uzskata par noslēgtu ar tās parakstīšanas brīdi.
162. pants. Vienošanās procesa priekšnoteikumi un nosacījumi
(1) Vienošanos var slēgt, ja pastāv šādi priekšnoteikumi:
1) pie atbildības saucamā persona atzīst vainu un piekrīt lēmumam par soda piemērošanu;
2) pie atbildības saucamā persona ir iepazīstināta ar vienošanās slēgšanas tiesiskajām sekām un piekrīt tām.
(2) Vienošanās slēgšana nav iespējama, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) ir apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu;
2) ja administratīvā pārkāpuma lietā ir cietušais un tas iebilst pret vienošanās slēgšanu;
3) uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienu (ja pārkāpums ir ilgstošs – uz pārkāpuma pārtraukšanas dienu) ir pagājis mazāk kā gads no iepriekšējās vienošanās par tādu pašu pārkāpumu noslēgšanas;
4) nepilngadīgo nepārstāv tā likumiskais pārstāvis;
5) lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu pieņem bez pie atbildības saucamās personas klātbūtnes.
(3) Amatpersona nepiedāvā slēgt vienošanos, ja no administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem, pārkāpuma būtības vai citiem apsvērumiem izriet, ka vienošanās slēgšana nav piemērota taisnīga sodošā mērķa sasniegšanai.
163. pants. Vienošanās saturs un tiesiskās sekas
(1) Amatpersona piedāvā noslēgt vienošanos ar šādiem noteikumiem:
1) lēmumā par administratīvā soda piemērošanu noteikto naudas sodu samazina par 50 %. Ja tiesību normā paredzētais naudas soda apmērs ir noteikts, pamatojoties uz prasībām, kas izriet no Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, samazinot naudas sodu, ievēro starptautiskajā tiesību aktā noteikto minimālo naudas soda apmēru;
2) naudas sodu samaksā 10 darbdienu laikā no vienošanās noslēgšanas brīža.
(2) Pēc vienošanās noslēgšanas papildsodi tiek piemēroti sākotnēji noteiktajā apjomā.
(3) Vienošanās nav pārsūdzama, izņemot šā likuma 165. pantā noteiktajos gadījumos.
(4) Lēmums par administratīvā soda piemērošanu stājas spēkā tūlīt pēc vienošanās parakstīšanas un ir nepārsūdzams.
(5) Ja naudas sods netiek samaksāts šā panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajā termiņā, sākotnēji pieņemto lēmumu par administratīvā soda piemērošanu nodod izpildei saskaņā ar šajā likumā noteikto par naudas sodu izpildi.
164. pants. Vienošanās noformēšana
Vienošanās norāda:
1) informāciju par to, ka pie administratīvās atbildības saucamā persona atzīst vainu un piekrīt slēgt vienošanos;
2) lēmumā par soda piemērošanu noteikto soda apmēru, kā arī vienošanās procesā noteikto soda apmēru;
3) informāciju par to, ka persona ir informēta par vienošanās tiesiskajām sekām un piekrīt tām;
4) informāciju par pienākumu vienošanās procesā piemēroto naudas sodu samaksāt 10 darbdienu laikā.
165. pants. Vienošanās atcelšana
(1) Augstāka amatpersona uz personas, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, iesnieguma pamata vai pēc prokurora protesta noslēgto vienošanos atceļ, ja:
1) vienošanās noslēgta, pastāvot kādam no šā likuma 162. panta otrajā vai trešajā daļā paredzētajiem nosacījumiem;
2) ja personas, ar kuru noslēgta vienošanās, identitāte bijusi kļūdaini noskaidrota;
3) vienošanās noslēgšanas brīdī pastāvēja apstākļi, kas nepieļauj administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu.
(2) Iesniegumu par vienošanās atcelšanu, kā arī prokurora protestu var iesniegt ne vēlāk kā viena gada laikā no vienošanās noslēgšanas dienas.
(3) Augstākā amatpersona ne vēlāk kā viena gada laikā no vienošanās noslēgšanas dienas, konstatējot šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētos gadījumus, noslēgto vienošanos atceļ uz savas iniciatīvas pamata.
(4) Lēmumu par noslēgtās vienošanās atcelšanu vai atteikumu atcelt noslēgto vienošanos augstāka amatpersona pieņem viena mēneša laikā no iesnieguma vai prokurora protesta saņemšanas dienas. Augstākas amatpersonas lēmums nav pārsūdzams.
(5) Ja augstākas amatpersonas nav, vienošanos atceļ amatpersona, kura pieņēma lēmumu par soda piemērošanu, saskaņā ar kārtību, kādā vienošanos atceļ augstāka amatpersona.
(6) Augstāka amatpersona lēmumu par vienošanās atcelšanu paziņo administratīvā pārkāpuma procesa dalībniekiem.
(7) Pieņemot lēmumu par noslēgtās vienošanās atcelšanu, ar šā lēmuma paziņošanas brīdi sākas termiņš lēmuma par administratīvā soda piemērošanu pārsūdzībai. Ja vienošanās ietvaros noteiktais naudas sods ir samaksāts un pēc vienošanās atcelšanas lēmums par soda piemērošanu ir pārsūdzēts, samaksāto naudas summu atmaksā, ja persona to lūdz.
(8) Augstāka amatpersona, kas pieņēmusi lēmumu par vienošanās atcelšanu, informē izpildinstitūciju par nepieciešamību apturēt lēmuma par administratīvā soda piemērošanu piespiedu izpildi, ja tā ir uzsākta.
20. nodaļa
Lēmuma pārsūdzēšana augstākai amatpersonai administratīvā pārkāpuma lietā
167. pants. Augstāka amatpersona administratīvā pārkāpuma lietā
(1) Augstāka amatpersona administratīvā pārkāpuma lietā ir augstāka amatpersona, iestādes struktūrvienība (saskaņā ar noteikto institucionālo padotību) vai cita iestāde (saskaņā ar noteikto funkcionālo padotību), kas pilnvarota veikt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma tiesiskuma pārbaudi un likumā noteiktajos gadījumos atcelt sākotnēji pieņemto lēmumu.
(2) Institucionālās padotības augstāka amatpersona tiek noteikta ar normatīvajiem aktiem, kas paredz sākotnējā lēmuma pieņēmēja vispārējo padotību valsts pārvaldes organizācijā.
(3) Funkcionālās padotības augstāku amatpersonu var noteikt speciālais nozares likums, kurā paredzēti administratīvie pārkāpumi un sodi par tiem, ja šāda augstāka amatpersona kopumā ir pilnvarota veikt attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus.
168. pants. Tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu
(1) Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt augstākai amatpersonai persona, kurai piemērots administratīvais sods, kā arī cietušais.
(2) Ja augstākas amatpersonas nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā fiziskā persona atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, juridiskā persona – atbilstoši juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši pārkāpuma konstatēšanas vietai.
169. pants. Sūdzības forma un saturs
(1) Sūdzību iesniedz rakstveidā.
(2) Sūdzībā norāda:
1) tās amatpersonas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;
2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un deklarēto dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja sūdzību iesniedz juridiskās personas pilnvarots pārstāvis, – arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā viņš ir sasniedzams;
3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;
4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz;
5) argumentus ar pamatojumu, kā izpaužas lēmuma nepareizība;
6) sūdzības iesniedzēja prasījumu;
7) sūdzībai pievienotos dokumentus;
8) sūdzības sastādīšanas laiku.
(3) Sūdzību paraksta iesniedzējs vai juridiskās personas pārstāvis.
(4) Sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja vai aizstāvja pilnvarojumu iesniegt sūdzību.
170. pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība
(1) Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.
(2) Sūdzību iesniedz amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Amatpersona sūdzību ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem triju darbdienu laikā nosūta izskatīšanai pēc piekritības.
(3) Augstāka amatpersona sūdzību neizskata, ja:
1) personai nav subjektīvo tiesību iesniegt sūdzību;
2) nokavēts šā panta pirmajā daļā norādītais pārsūdzēšanas termiņš.
(4) Ja attaisnojoša iemesla dēļ šā panta pirmajā daļā norādītais termiņš ir nokavēts, pēc tās personas motivēta lūguma, kura iesniedz sūdzību, šo termiņu var atjaunot augstāka amatpersona, kas ir tiesīga izskatīt sūdzību.
171. pants. Pārsūdzēšanas termiņa atjaunošana
(1) Lēmumu par atteikumu atjaunot procesuālo termiņu sūdzības iesniedzējs 10 darbdienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši sūdzības iesniedzēja deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, atteikumu atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vietai.
(2) Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības un administratīvā pārkāpuma lietas materiālu saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts.
172. pants. Sūdzības atstāšana bez virzības
(1) Ja nav ievērotas šā likuma 169. pantā noteiktās prasības, un tas objektīvi liedz saprast un izskatīt sūdzību (trūkumi ir būtiski), augstāka amatpersona pieņem lēmumu par sūdzības atstāšanu bez virzības un trūkumu novēršanai nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 darbdienām, skaitot no lēmuma paziņošanas dienas.
(2) Ja sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā trūkumus nenovērš, sūdzību uzskata par neiesniegtu un kopā ar lēmumu atdod atpakaļ iesniedzējam.
(3) Lēmumu uzskatīt sūdzību par neiesniegtu sūdzības iesniedzējs 10 darbdienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu uzskatīt sūdzību par neiesniegtu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vietai. Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības un administratīvā pārkāpuma lietas materiālu saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts.
173. pants. Prokurora tiesības iesniegt protestu administratīvā pārkāpuma lietā
(1) Prokurors var iesniegt protestu sešu mēnešu laikā no lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā pieņemšanas dienas. Prokurors protestu iesniedz atbilstoši administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietai.
(2) Protestā norāda šā likuma 169. pantā noteikto informāciju. Protestu izskata atbilstoši sūdzības izskatīšanas kārtībai.
(3) Augstākas amatpersonas lēmumu par protesta noraidīšanu prokurors 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas var pārsūdzēt tiesā.
174. pants. Sūdzības izskatīšana pie augstākas amatpersonas
(1) Augstāka amatpersona sūdzību izskata rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Administratīvā pārkāpuma lietas apstākļus noskaidro, pamatojoties uz administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem pierādījumiem.
(2) Augstāka amatpersona pēc savas iniciatīvas sūdzību var izskatīt arī mutvārdu procesā, ja atzīst to par lietderīgu.
(3) Augstāka amatpersona, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ievēro tiesības un pienākumus, kas noteikti šajā likumā un ir saistoši amatpersonai, ciktāl tas nav pretrunā ar augstākas amatpersonas statusu un procesa būtību.
175. pants. Augstākas amatpersonas kompetence administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma izskatīšanā
(1) Augstāka amatpersona, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, var pieņemt šādu lēmumu:
1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;
2) atcelt lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma procesu;
3) atcelt lēmumu pilnībā vai kādā daļā, pieņemt jaunu lēmumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un piemērot sodu;
4) grozīt soda mēru ietvaros, kuri paredzēti tiesību normā, kas nosaka atbildību par konstatēto administratīvo pārkāpumu.
(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētajos gadījumos augstāka amatpersona var pieņemt personai nelabvēlīgāku lēmumu, ja administratīvā pārkāpuma lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.
(3) Ja nepieciešams, augstāka amatpersona lēmumā norāda piedzenamos procesuālos izdevumus. Ja lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atceļ un izbeidz administratīvā pārkāpuma procesu, tad samaksātās naudas summas atmaksā un izņemto mantu un dokumentus atdod. Ja kādu mantu atdot nav iespējams, atlīdzina tās vērtību. Izņemto mantu un dokumentus neatdod, ja to nepieļauj citi normatīvie akti. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atmaksā samaksāto naudas summu un atdod izņemto mantu un dokumentus.
(4) Ja tiek konstatēts, ka lēmumu pieņēmusi amatpersona, kas nav tiesīga izskatīt attiecīgo administratīvā pārkāpuma lietu, šādu lēmumu atceļ un administratīvā pārkāpuma lietu nodod izskatīšanai kompetentai amatpersonai.
(5) Lēmumu, kas pieņemts par sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, triju darbdienu laikā paziņo pie administratīvās atbildības sauktajai personai un cietušajam. Par protesta izskatīšanas rezultātiem paziņo prokuroram. Ja lēmums pieņemts attiecībā uz nepilngadīgu personu, šo lēmumu triju darbdienu laikā paziņo arī nepilngadīgā pārstāvim.
176. pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu izlabošana
Augstāka amatpersona jebkurā laikā pēc savas iniciatīvas vai pēc procesa dalībnieka lūguma lēmuma tekstā var izlabot acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību.
TREŠĀ DAĻA
ADMINISTRATĪVĀ PĀRKĀPUMA PROCESS TIESĀ
21. nodaļa
Tiesvedības vispārīgie noteikumi
177. pants. Tiesas kompetence administratīvā pārkāpuma procesā
(1) Administratīvā pārkāpuma procesā tiesa kontrolē administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma tiesiskumu un pamatotību.
(2) Tiesa administratīvā pārkāpuma procesā noskaidro:
1) iestādē veiktā administratīvā pārkāpuma procesa tiesiskumu un pamatotību;
2) personas saukšanas pie administratīvās atbildības pamatotību;
3) administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanas pamatotību.
178. pants. Tiesību normu hierarhijas kontrole
(1) Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma tiesiskumu, tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai iestādes piemērotā vai administratīvā pārkāpuma procesā tiesā piemērojamā tiesību norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām.
(2) Ja tiesa uzskata, ka tiesību norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam), tā tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā aptur un nosūta motivētu pieteikumu Satversmes tiesai. Pēc Satversmes tiesas nolēmuma stāšanās spēkā tiesa tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā atjauno un turpmākajā tiesvedībā ņem vērā Satversmes tiesas viedokli.
(3) Ja tiesa atzīst, ka pašvaldības saistošie noteikumi neatbilst likumam vai ārējais normatīvais akts neatbilst vispārējam tiesību principam, tā attiecīgo tiesību normu nepiemēro. Tiesa nolēmumā pamato savu viedokli par neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām un nosūta to normatīvā akta izdevējam un Tieslietu ministrijai.
179. pants. Tiesvedības instances administratīvā pārkāpuma lietā
(1) Administratīvā pārkāpuma lietu kā pirmās instances tiesa izskata rajona (pilsētas) tiesa.
(2) Administratīvā pārkāpuma lietu apelācijas kārtībā izskata apgabaltiesa.
180. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšana tiesā
(1) Pirmās instances tiesa ierosina tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā pēc sūdzības saņemšanas, ko iesniegusi pie atbildības saucamā persona vai cietušais.
(2) Apelācijas instances tiesa ierosina tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā pēc apelācijas sūdzības saņemšanas, ko iesniegusi pie atbildības saucamā persona, cietušais vai iestāde.
(3) Tiesa ierosina tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā arī pēc prokurora protesta saņemšanas.
181. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana tiesā
(1) Tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā, pamatojoties uz administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem pierādījumiem.
(2) Pirmās instances tiesa administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu mutvārdu procesā nosaka pēc savas iniciatīvas vai ja to lūdz pie atbildības saucamā persona, cietušais vai prokurors.
(3) Apelācijas instances tiesa administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu mutvārdu procesā nosaka pēc savas iniciatīvas.
182. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas tiešums un atklātums
(1) Tiesa pārbauda pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā.
(2) Tiesa izspriež administratīvā pārkāpuma lietu, pamatojoties uz pierādījumiem, kurus pārbaudījusi.
(3) Tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata atklāti.
(4) Tiesa nosaka slēgtu administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, ja tas nepieciešams valsts noslēpuma, adopcijas noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzībai, kā arī administratīvā pārkāpuma lietās, kurās pie atbildības sauktā persona vai cietušais ir nepilngadīgais.
183. pants. Rakstveida process
(1) Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi.
(2) Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa sastāda saskaņā ar administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem dokumentiem.
184. pants. Mutvārdu process
(1) Mutvārdu procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek tiesas sēdē.
(2) Uz tiesu uzaicinātās personas paskaidrojumus un liecības dod mutvārdos.
(3) Rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē nolasa vai atskaņo, izņemot gadījumu, ja procesa dalībnieki piekrīt, ka šo pierādījumu nolasīšana vai atskaņošana nav nepieciešama.
(4) Pēc procesa dalībnieka lūguma tiesa lemj par lietisko pierādījumu apskati.
185. pants. Tiesas rīcība pēc administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas
Pēc nolēmuma stāšanās spēkā tiesa administratīvā pārkāpuma lietu nekavējoties nosūta iestādei lēmuma izpildei un administratīvā pārkāpuma lietas glabāšanai.
186. pants. Administratīvā pārkāpuma lietu apvienošana
Ja tiesas tiesvedībā ir vairākas vienveidīgas administratīvā pārkāpuma lietas, kurās piedalās vieni un tie paši procesa dalībnieki, tiesnesis var apvienot šīs administratīvā pārkāpuma lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmē administratīvo pārkāpumu lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.
22. nodaļa
Tiesas sastāvs
187. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana
(1) Administratīvā pārkāpuma lietu pirmās instances tiesā izskata tiesnesis vienpersoniski.
(2) Administratīvā pārkāpuma lietu apelācijas instances tiesā izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.
(3) Jautājumus, kas rodas, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu koleģiāli, tiesneši izlemj ar balsu vairākumu.
188. pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana
(1) Tiesnesis nav tiesīgs izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, ja viņš:
1) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no procesa dalībniekiem;
2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no tiesnešiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata administratīvā pārkāpuma lietu;
3) personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts administratīvā pārkāpuma lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti;
4) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā iestādē pieņēmis procesuālu lēmumu šajā administratīvajā pārkāpuma lietā.
(2) Ja pastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, tiesnesis sevi atstata līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas sākumam.
(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus tiesnesis atklāj administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā, viņš sevi atstata, norādot atstatīšanas motīvus. Šādā gadījumā tiesa administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu atliek.
189. pants. Noraidījuma pieteikšana
(1) Procesa dalībnieks, pamatojoties uz šā likuma 188. panta pirmo daļu, rakstveidā vai mutvārdos var pieteikt motivētu noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam. Par to izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā.
(2) Noraidījumu piesaka pirms tam, kad administratīvā pārkāpuma lietu sāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja personai, kura noraidījumu piesaka, tā pamats kļuvis zināms administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā.
(3) Rakstveida procesā tiesnesis nosaka saprātīgu termiņu, līdz kuram procesa dalībnieki rakstveidā var pieteikt noraidījumu.
190. pants. Pieteiktā noraidījuma izskatīšanas kārtība
(1) Lēmumu par pieteikto noraidījumu tiesa pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
(2) Administratīvā pārkāpuma lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem pats tiesnesis.
(3) Administratīvā pārkāpuma lietā, kuru izskata koleģiāli, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem šādā kārtībā:
1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, lēmumu pieņem pārējais tiesas sastāvs. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts;
2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, lēmumu pieņem tā pati tiesa pilnā sastāvā ar balsu vairākumu.
(4) Tiesa atsakās izskatīt pieteikto noraidījumu, ja tas iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai faktiskie vai tiesiskie apstākļi ir būtiski mainījušies.
191. pants. Noraidījuma sekas
(1) Ja tiesnesis vai viss tiesas sastāvs noraidīts, administratīvā pārkāpuma lietu izskata cits tiesnesis vai cits tiesas sastāvs.
(2) Ja noraidījums ir pieteikts administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā un pieteiktais noraidījums ir apmierināts, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu sāk no jauna.
23. nodaļa
192. pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana
Tiesas sēdes gaitu fiksē, rakstot protokolu. Vienlaikus tiesas sēdes gaitu var fiksēt, izmantojot tehniskos līdzekļus.
193. pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana, izmantojot tehniskos līdzekļus
(1) Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus, par ko izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā.
(2) Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno administratīvā pārkāpuma lietai un uzglabā kopā ar to vai ievieto un uzglabā tiesu informatīvajā sistēmā.
194. pants. Tiesas sēdes protokola saturs
(1) Tiesas sēdes protokolā norāda:
1) tiesas sēdes norises laiku (gadu, datumu, mēnesi) un vietu;
2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata administratīvā pārkāpuma lietu, tiesas sastāvu un tiesas sēdes sekretāru;
3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;
4) administratīvā pārkāpuma lietas nosaukumu;
5) ziņas par procesa dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;
6) ziņas par to, ka procesa dalībniekiem un citām personām izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;
7) ziņas par to, ka cietušais, liecinieks, eksperts un tulks brīdināts par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu;
8) procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;
9) procesa dalībnieku lūgumus;
10) tiesas lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālu dokumentu veidā;
11) tiesas debašu īsu saturu;
12) ziņas par tiesas aiziešanu sprieduma sastādīšanai vai lēmuma pieņemšanai;
13) ziņas par tiesas sprieduma vai atsevišķa procesuāla dokumenta veidā pieņemta tiesas lēmuma nolasīšanu;
14) ziņas par vietu un laiku, kad procesa dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un sprieduma (lēmuma) tekstu;
15) tiesas sēdes slēgšanas laiku;
16) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.
(2) Ja tiesas sēdes gaita tiek fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus, tiesas sēdes protokolā var nenorādīt šā panta pirmās daļas 8., 9. un 11. punktā noteiktās ziņas.
195. pants. Tiesas sēdes protokola rakstīšana
(1) Tiesas sēdes protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs, bet paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.
(2) Tiesas sēdes protokolu paraksta ne vēlāk kā trešajā darbdienā (sarežģītās administratīvā pārkāpuma lietās – ne vēlāk kā piektajā darbdienā) pēc tiesas sēdes pabeigšanas vai atsevišķas procesuālās darbības izpildīšanas.
(3) Pierakstījumus un labojumus tiesas sēdes protokolā atrunā pirms tiesas sēdes priekšsēdētāja un sekretāra paraksta. Tiesas sēdes protokolā nedrīkst dzēst vai aizkrāsot tekstu.
196. pants. Piezīmes pie tiesas sēdes protokola
(1) Procesa dalībnieks var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un triju darbdienu laikā no tā parakstīšanas dienas iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā esošās nepilnības un nepareizības.
(2) Iesniegtās piezīmes tiesa pievieno tiesas sēdes protokolam, uz tām izdarot ierakstu, kurā norāda, vai tiesa piekrīt šīm piezīmēm.
(3) Tiesības iesniegt rakstveida piezīmes pie protokola neattiecas uz gadījumiem, ja tiesas sēdes gaita pilnā apjomā fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus.
197. pants. Videokonference
(1) Tiesa var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks vai liecinieks un eksperts atrodas citā vietā (nevis tiesas sēdes norises vietā).
(2) Videokonferences gadījumā procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot attēlu un skaņas pārraidi reālajā laikā.
Procesa dalībnieka tiesības un pienākumi tiesā
198. pants. Procesa dalībnieka procesuālās tiesības
(1) Procesa dalībniekam ir tiesības:
1) iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem (tai skaitā ar ierakstiem, ja tiesas sēdes gaita tiek fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus), izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas;
2) piedalīties tiesas sēdē;
3) pieteikt noraidījumus;
4) iesniegt pierādījumus, kuri objektīvu iemeslu dēļ nebija vai nevarēja būt zināmi lietas izskatīšanas laikā iestādē;
5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;
6) pieteikt lūgumus;
7) sniegt tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;
8) izteikt savus argumentus un apsvērumus;
9) celt iebildumus pret cita procesa dalībnieka lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;
10) līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai pilnībā vai kādā daļā atsaukt iesniegto sūdzību;
11) saņemt administratīvā pārkāpuma lietā esošā nolēmuma norakstu, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras viņam piešķirtas ar šo likumu.
(2) Pie administratīvās atbildības saucamajai personai ir tiesības iesniegt pierādījumus, kuri objektīvu iemeslu dēļ nebija vai nevarēja būt zināmi lietas izskatīšanas laikā iestādē.
(3) Iestāde administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā tiesā nav tiesīga iesniegt papildu pierādījumus, izņemot gadījumus, kuros papildu pierādījumus iesnieguši citi procesa dalībnieki. Šādā gadījumā iestādei ir tiesības iesniegt papildu pierādījumus, kas atspēko citu procesa dalībnieku iesniegtos papildu pierādījumus.
(4) Prokuroram ir visas procesa dalībnieka tiesības un pienākumi, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
199. pants. Procesa dalībnieka pienākums
(1) Procesa dalībniekam ir pienākums:
1) ierasties pēc aicinājuma tiesā;
2) laikus paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi;
3) izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri uzlikti saskaņā ar šo likumu.
(2) Procesa dalībniekam ir pienākums paziņot tiesai par savas deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses maiņu tiesvedības laikā.
25. nodaļa
Sūdzības iesniegšana
200. pants. Personas, kas ir tiesīgas iesniegt sūdzību
(1) Sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt pie atbildības saucamā persona un cietušais.
(2) Prokurors var iesniegt protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Šādā gadījumā piemērojami visi šā likuma noteikumi, kas attiecas uz sūdzības iesniegšanu un izskatīšanu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
201. pants. Piekritība
(1) Administratīvā pārkāpuma lietu izskata tiesā atbilstoši sūdzības iesniedzēja deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, sūdzību izskata tiesā atbilstoši pārkāpuma konstatēšanas vietai.
(2) Prokurora protestu izskata tiesā atbilstoši pārkāpuma konstatēšanas vietai.
(3) Ja administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtas vairākas sūdzības un tās piekrīt dažādām tiesām, sūdzību izskata tiesā atbilstoši tā sūdzības iesniedzēja adresei, kurš sūdzību iesniedza pirmais.
202. pants. Sūdzības forma un saturs
(1) Sūdzību iesniedz rakstveidā.
(2) Sūdzībā norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;
2) iesniedzēja, kā arī viņa aizstāvja vai pārstāvja (ja sūdzību iesniedz attiecīgi aizstāvis vai pārstāvis) vārdu, uzvārdu un deklarēto dzīvesvietu, kā arī citu adresi (ja tāda ir), kurā persona ir sasniedzama. Ja iesniedzējs ir juridiska persona, norāda tās nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja tāds ir) un juridisko adresi;
3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;
4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz;
5) kā izpaužas lēmuma nepareizība;
6) prasījumu;
7) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu (ja tādi ir pievienoti);
8) sūdzības sastādīšanas vietu un laiku.
(3) Sūdzībā var norādīt citas ziņas, kas var būt svarīgas administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, kā arī viedokli par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.
(4) Sūdzību paraksta iesniedzējs. Ja sūdzību iesniedzēja vārdā iesniedz aizstāvis vai pārstāvis, viņš sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu iesniegt sūdzību.
203. pants. Sūdzības iesniegšanas termiņš un kārtība
(1) Sūdzību var iesniegt 10 darbdienu laikā no lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā paziņošanas dienas.
(2) Prokurors var iesniegt protestu sešu mēnešu laikā no lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā pieņemšanas dienas.
(3) Sūdzību iesniedz iestādē, kas pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Iestāde sūdzību kopā ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem triju darbdienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas termiņa beigām nosūta tiesai pēc piekritības.
(4) Ja sūdzību noteiktā termiņā iesniedz tiesā, termiņš nav uzskatāms par nokavētu. Šādā gadījumā tiesa nekavējoties sūdzību pārsūta iestādei šā panta trešajā daļā noteikto darbību veikšanai.
204. pants. Lemšana par sūdzību
(1) Pēc sūdzības saņemšanas tiesā tiesnesis piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par:
1) sūdzības pieņemšanu un administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanu;
2) atteikumu pieņemt sūdzību;
3) sūdzības atstāšanu bez virzības.
(2) Ja nokavēts procesuālais termiņš sūdzības iesniegšanai tiesā, šā panta pirmajā daļā noteiktais piecu darbdienu termiņš skaitāms no dienas, kad tiesnesis izlēmis jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu.
(3) Ja tiesnesis konstatē, ka administratīvā pārkāpuma lieta ir piekritīga citai tiesai, tiesnesis triju darbdienu laikā administratīvā pārkāpuma lietu ar pavadrakstu nosūta piekritīgajai tiesai. Tā tiesa, kurai administratīvā pārkāpuma lieta nosūtīta, pieņem šo administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai.
205. pants. Procesuālā termiņa atjaunošana, iesniedzot sūdzību
(1) Ja iesniedzējs ir nokavējis procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai tiesā, tad, iesniedzot sūdzību, viņš lūdz tiesu atjaunot procesuālo termiņu.
(2) Jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu tiesnesis izlemj rakstveida procesā piecu darbdienu laikā no motivēta lūguma saņemšanas dienas.
(3) Tas, ka sūdzības iesniedzējs nav lūdzis atjaunot procesuālo termiņu, ir pamats sūdzības atstāšanai bez virzības saskaņā ar šā likuma 207. pantu.
206. pants. Atteikums pieņemt sūdzību
(1) Tiesnesis atsakās pieņemt sūdzību, ja:
1) tiesnesis nav atjaunojis nokavēto procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai;
2) sūdzību iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt sūdzību;
3) sūdzību iesniedzēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota likumā noteiktajā kārtībā;
4) iesniedzējs nav ievērojis šā likuma 168. pantā noteikto pārsūdzēšanas kārtību.
(2) Tiesnesis atsakās pieņemt protestu, ja nokavēts sešu mēnešu termiņš protesta iesniegšanai.
(3) Par atteikumu pieņemt sūdzību tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, par kuru 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas var iesniegt blakus sūdzību.
207. pants. Sūdzības atstāšana bez virzības
(1) Tiesnesis sūdzību atstāj bez virzības, ja:
1) sūdzība neatbilst šā likuma 202. pantā noteiktajām prasībām un šī neatbilstība objektīvi liedz saprast vai izskatīt sūdzību (sūdzības trūkums nav vienīgi formāls);
2) sūdzība ir iesniegta pēc pārsūdzēšanas termiņa beigām un tai nav pievienots lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu un pamatots paskaidrojums par procesuālā termiņa nokavējuma iemesliem vai pierādījumi, kas apliecina pārsūdzēšanas termiņa nokavējuma iemeslu.
(2) Par sūdzības atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, kurā nosaka trūkumu novēršanas termiņu. Šis termiņš nevar būt īsāks par 10 darbdienām no lēmuma paziņošanas dienas.
(3) Ja sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā trūkumus novērš, sūdzību uzskata par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesā.
(4) Ja sūdzības iesniedzējs trūkumus noteiktā termiņā nenovērš, sūdzību ar motivētu lēmumu atzīst par neiesniegtu.
(5) Par lēmumu atzīt sūdzību par neiesniegtu 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas var iesniegt blakus sūdzību.
Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai
208. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai
(1) Lai nodrošinātu administratīvā pārkāpuma lietas savlaicīgu izskatīšanu, tiesnesis pēc tiesvedības ierosināšanas sagatavo administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai.
(2) Sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, tiesnesis:
1) izlemj jautājumu:
a) par liecinieku, ekspertu un tulku uzaicināšanu uz tiesas sēdi,
b) par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā procesā,
c) par pierādījumu pieņemšanu vai pieprasīšanu,
d) vai administratīvā pārkāpuma lieta nav izskatāma mutvārdu procesā;
2) pilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.
(3) Tiesnesis var uzdot procesa dalībniekiem un iestādei rakstveidā atbildēt uz jautājumiem par administratīvā pārkāpuma lietas faktiskajiem apstākļiem un juridisko būtību.
(4) Administratīvā pārkāpuma lietā, kuru izskata rakstveida procesā, tiesnesis procesa dalībniekiem nosaka saprātīgu termiņu papildu paskaidrojumu un pierādījumu iesniegšanai, lūgumu un noraidījuma pieteikšanai tiesas sastāvam.
(5) Tiesnesis var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā un nevar ierasties tiesas sēdes norises vietā.
209. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas noteikšana
(1) Ja administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā, tiesnesis pēc šā likuma 208. panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa beigām nosaka dienu, kad tiks sastādīts tiesas nolēmums.
(2) Ja administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā, tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu, laiku un uz tiesu aicināmās personas.
(3) Procesa dalībniekus, liecinieku un ekspertu uz tiesas sēdi aicina atbilstoši šā likuma 75. pantam.
27. nodaļa
Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana
210. pants. Tiesas sēdes uzsākšana
Administratīvā pārkāpuma lietas iztiesāšanai noteiktajā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, atklāj tiesas sēdi, paziņo, kāda administratīvā pārkāpuma lieta tiks izskatīta, nosauc tiesas sastāvu un tulku.
211. pants. Procesa dalībnieku un citu uzaicināto personu ierašanās pārbaude
(1) Tiesa pārbauda, kuri procesa dalībnieki un citas uzaicinātās personas šajā administratīvajā pārkāpuma lietā ir ieradušās, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kuras nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par to neierašanās iemesliem.
(2) Tiesa pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī aizstāvju un pārstāvju pilnvaras.
212. pants. Tulka piedalīšanās tiesas sēdē
Tiesa izskaidro tulkam viņa pienākumu tulkot tiesas procesa norisi un brīdina tulku, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņu var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.
213. pants. Liecinieka atrašanās tiesas sēžu zālē
Liecinieks līdz viņa nopratināšanas sākumam nedrīkst atrasties tiesas sēžu zālē.
214. pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana procesa dalībniekiem
Tiesa izskaidro procesa dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus.
215. pants. Noraidījumu izlemšana
(1) Tiesa noskaidro, vai procesa dalībniekiem ir noraidījumi tiesnesim, ekspertam vai tulkam.
(2) Pieteiktos noraidījumus tiesa izlemj šā likuma 188. pantā noteiktajā kārtībā.
216. pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana ekspertam
Ja par ekspertu uzaicinātā persona nav Tiesu ekspertu likuma noteiktajā kārtībā sertificēts tiesu eksperts, tiesa izskaidro ekspertam viņa tiesības un pienākumus un brīdina, ka par nepamatotu atteikšanos no atzinuma sniegšanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma sniegšanu ekspertu var saukt pie kriminālatbildības.
217. pants. Lūgumu pieteikšana
(1) Procesa dalībnieki var pieteikt tiesai lūgumus.
(2) Lēmumu par pieteikto lūgumu tiesa pieņem pēc citu procesa dalībnieku viedokļu uzklausīšanas.
218. pants. Sākums administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai pēc būtības
(1) Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu par administratīvā pārkāpuma lietas apstākļiem.
(2) Pēc ziņojuma tiesa noskaidro, vai sūdzības iesniedzējs uztur sūdzībā ietverto prasījumu.
219. pants. Sūdzības atsaukšana
(1) Ja sūdzība atsaukta tiesas sēdē mutvārdos, par to izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā un to paraksta persona, kas atsaukusi sūdzību. Ja sūdzība atsaukta rakstveidā, attiecīgo dokumentu pievieno administratīvā pārkāpuma lietai.
(2) Atsaukt sūdzību var līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai.
(3) Ja sūdzība atsaukta, tiesa izbeidz tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
220. pants. Procesa dalībnieku paskaidrojumi
(1) Procesa dalībnieki dod paskaidrojumus tiesas sēdē šādā secībā: pie atbildības saucamā persona, cietušais, iestāde.
(2) Ja tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā ierosināta pēc cietušā sūdzības vai prokurora protesta saņemšanas, attiecīgi cietušais vai prokurors sniedz paskaidrojumus pirmais.
(3) Procesa dalībnieki paskaidrojumos norāda visus apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi.
(4) Procesa dalībnieki var savus paskaidrojumus iesniegt tiesai rakstveidā. Rakstveida paskaidrojumus nolasa tiesas sēdē šajā pantā noteiktajā secībā.
221. pants. Jautājumu uzdošanas kārtība
(1) Ar tiesas atļauju procesa dalībnieki var uzdot viens otram jautājumus, kuri attiecas uz administratīvā pārkāpuma lietu.
(2) Tiesa var uzdot jautājumus procesa dalībniekiem jebkurā administratīvā pārkāpuma lietas iztiesāšanas brīdī.
222. pants. Liecinieka brīdināšana
(1) Pirms liecinieka nopratināšanas tiesa noskaidro viņa personas identitāti, izskaidro tiesības atteikties no liecināšanas un brīdina, ka par apzināti nepatiesu liecību vai par nepamatotu atteikšanos no liecināšanas viņu var saukt pie kriminālatbildības.
(2) Pirms nopratināšanas liecinieks paraksta apliecinājumu, ka viņš ir brīdināts par kriminālatbildību. Šo apliecinājumu pievieno administratīvā pārkāpuma lietai.
(3) Lieciniekam, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, tiesa izskaidro viņa pienākumu patiesi liecināt, izstāstīt visu viņam šai administratīvajā pārkāpuma lietā zināmo, bet nebrīdina šo liecinieku par sekām sakarā ar nepamatotu atteikšanos no liecināšanas vai par apzināti nepatiesu liecību.
223. pants. Liecinieka nopratināšana
(1) Katru liecinieku nopratina atsevišķi.
(2) Liecinieks dod savas liecības un atbild uz jautājumiem mutvārdos.
(3) Tiesa noskaidro liecinieka attiecības ar procesa dalībniekiem un aicina viņu izstāstīt tiesai visu, kas lieciniekam personiski zināms administratīvā pārkāpuma lietā, izvairoties no tādu ziņu sniegšanas, kuru avotu viņš nevar uzrādīt, kā arī no savu pieņēmumu un secinājumu izteikšanas. Tiesa pārtrauc liecinieka stāstījumu, ja viņš runā par apstākļiem, kas neattiecas uz administratīvā pārkāpuma lietu.
(4) Ar tiesas atļauju procesa dalībnieki var lieciniekam uzdot jautājumus. Pirmais jautājumus uzdod procesa dalībnieks, pēc kura lūguma liecinieks izsaukts, pēc tam – citi procesa dalībnieki. Pēc tiesas iniciatīvas uzaicinātajam lieciniekam pirmais jautājumus uzdod procesa dalībnieks, pēc kura sūdzības (protesta) administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta, pēc tam – citi procesa dalībnieki. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz administratīvā pārkāpuma lietu.
(5) Tiesa var uzdot lieciniekam jautājumus jebkurā viņa nopratināšanas brīdī.
(6) Ja nepieciešams, tiesa var nopratināt liecinieku otrreiz tajā pašā vai nākamajā sēdē, kā arī konfrontēt lieciniekus.
(7) Ja apstākļi, kuru noskaidrošanai liecinieki uzaicināti, ir noskaidroti, tiesa ar procesa dalībnieku piekrišanu var nenopratināt ieradušos lieciniekus, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.
224. pants. Nepilngadīga liecinieka nopratināšana
(1) Nepilngadīga liecinieka nopratināšana pēc tiesas ieskata izdarāma likumiskā pārstāvja, bērnu tiesību speciālista, psihologa vai pedagoga klātbūtnē. Arī šīs personas var uzdot jautājumus nepilngadīgajam lieciniekam.
(2) Ja tas nepieciešams patiesības noskaidrošanai, nepilngadīgā liecinieka nopratināšanas laikā pēc tiesas lēmuma var izraidīt no tiesas sēžu zāles jebkuru procesa dalībnieku un tiesas sēžu zālē klātesošu personu. Pēc administratīvā procesa dalībnieka atgriešanās tiesas sēžu zālē viņu iepazīstina ar nepilngadīgā liecinieka liecībām un dod viņam iespēju uzdot šim lieciniekam jautājumus.
225. pants. Liecinieka liecības nolasīšana
Pēc procesa dalībnieka lūguma jebkuras personas konkrētajā administratīvā pārkāpuma procesā agrāk sniegtu liecību var nolasīt vai atskaņot tiesā.
226. pants. Nopratinātā liecinieka pienākums
Nopratinātajam lieciniekam jāpaliek tiesas sēžu zālē līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas beigām. Liecinieks var atstāt tiesas sēžu zāli pirms administratīvā pārkāpuma lietas iztiesāšanas beigām saskaņā ar tiesas lēmumu, kas pieņemts pēc procesa dalībnieku viedokļu noklausīšanās.
227. pants. Eksperta atzinuma pārbaude un eksperta nopratināšana
(1) Eksperta atzinumu nolasa tiesas sēdē, ievērojot šā likuma 180. pantā minētos noteikumus.
(2) Tiesa un procesa dalībnieki var uzdot ekspertam jautājumus tādā pašā secībā un kārtībā kā lieciniekiem.
228. pants. Dokumentu un elektronisko pierādījumu pārbaude
(1) Administratīvā pārkāpuma lietā esošos dokumentus un elektroniskos pierādījumus nolasa vai noklausās tiesas sēdē, ievērojot šā likuma 180. pantā minētos noteikumus, vai uzrāda procesa dalībniekiem un, ja nepieciešams, arī ekspertiem un lieciniekiem.
(2) Jautājumu par dokumentu un elektronisko pierādījumu pievienošanu administratīvā pārkāpuma lietai izlemj tiesa pēc tam, kad tā iepazīstinājusi procesa dalībniekus ar šā pierādījuma saturu un uzklausījusi viņu viedokli.
229. pants. Lietiskā pierādījuma pārbaude
(1) Lietisko pierādījumu apskata tiesas sēdē un uzrāda procesa dalībniekiem un, ja nepieciešams, arī ekspertiem un lieciniekiem.
(2) Procesa dalībnieks par lietisko pierādījumu var sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli un lūgumus.
230. pants. Pierādījumu apskate un pārbaude uz vietas
(1) Ja rakstveida vai lietiskos pierādījumus nevar nogādāt tiesā, tiesa šos pierādījumus apskata un pārbauda to atrašanās vietā.
(2) Par pierādījumu apskati uz vietas tiesa paziņo procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis apskates izdarīšanai.
(3) Uz apskati pierādījuma atrašanās vietā tiesa var uzaicināt ekspertus un lieciniekus.
(4) Apskates norisi fiksē tiesas sēdes protokolā.
231. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšana
(1) Kad pārbaudīti pierādījumi, tiesa noskaidro procesa dalībnieku viedokļus par iespēju pabeigt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu pēc būtības.
(2) Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildu pierādījumus, tiesa noskaidro, vai sūdzības iesniedzējs uztur sūdzībā ietverto prasījumu.
(3) Ja sūdzības iesniedzējs neatsakās no prasījuma, tiesa pasludina administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.
(4) Ja procesa dalībniekam nepieciešams laiks, lai sagatavotos tiesas debatēm, tiesa pieņem lēmumu par šā laika ilgumu un ieraksta to tiesas sēžu protokolā.
232. pants. Tiesas debates
(1) Tiesas debatēs pirmā runā pie atbildības saucamā persona vai attiecīgi tās aizstāvis vai pārstāvis, pēc tam cietušais vai viņa pārstāvis un iestādes pārstāvis.
(2) Ja administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta, pamatojoties tikai uz cietušā sūdzību, pirmais runā cietušais.
(3) Ja administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta, pamatojoties uz prokurora protestu, pirmais runā prokurors.
(4) Ja tiesas debatēs piedalās vairāki cietušie vai viņu pārstāvji, runu secību nosaka tiesa pēc procesa dalībnieku viedokļu noklausīšanās.
(5) Tiesas debašu ilgums nav ierobežots.
(6) Tiesas debašu dalībnieks var iesniegt tiesai savu runu rakstveidā. To pievieno administratīvā pārkāpuma lietai.
(7) Tiesas debašu dalībnieks nav tiesīgs savā runā atsaukties uz apstākļiem un pierādījumiem, kuri nav pārbaudīti tiesas sēdē.
(8) Tiesa pārtrauc debašu dalībnieku, ja viņš runā par apstākļiem, kuri neattiecas uz administratīvā pārkāpuma lietu.
233. pants. Replikas
Pēc tiesas debatēm procesa dalībniekiem ir tiesības katram uz vienu repliku, kuras ilgumu tiesa var ierobežot.
234. pants. Paziņojums par sprieduma taisīšanu
(1) Pēc tiesas debatēm un replikām (ja tādas ir) tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē esošajiem, kā arī nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā, un izskaidrojot nolēmuma pārsūdzēšanas kārtību.
(2) Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā.
(3) Ja lietu izskata rakstveida procesā, par sprieduma sastādīšanu tiesa paziņo saskaņā ar šā likuma 241. pantu.
235. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas iztiesāšanas atsākšana
Ja tiesa, taisot spriedumu, atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietā, vai papildus pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu pēc būtības. Šādā gadījumā tiesas sēde turpinās šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.
236. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas iztiesāšana rakstveida procesā
Tiesa, iztiesājot administratīvā pārkāpuma lietu rakstveida procesā, ievēro administratīvās pārkāpuma lietas tiesvedības principus un procesa dalībnieku procesuālās tiesības, ciktāl to pieļauj rakstveida procesa būtība.
28. nodaļa
237. pants. Vispārīgie noteikumi
Tiesa nolēmumu, ar kuru administratīvā pārkāpuma lietu izspriež pēc būtības, sastāda tiesas sprieduma veidā un pasludina valsts vārdā.
238. pants. Sprieduma tiesiskums un pamatotība
(1) Sastādot spriedumu, tiesa pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.
(2) Tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kuri nodibināti ar pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā vai kurus saskaņā ar šā likuma 79. pantu nav nepieciešams pierādīt.
(3) Tiesa spriedumu drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu viedokli.
239. pants. Sprieduma forma un saturs
(1) Spriedumu sastāda rakstveidā.
(2) Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.
(3) Ievaddaļā norāda, ka spriedums sastādīts valsts vārdā, kā arī sprieduma sastādīšanas vietu un laiku, tās tiesas nosaukumu, kura sastādījusi spriedumu, tiesas sastāvu, personu, kas iesniegusi sūdzību, un pārsūdzēto iestādes lēmumu. Ja administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta rakstveida procesā, ievaddaļā norāda uz šo faktu.
(4) Aprakstošajā daļā norāda pārsūdzētā iestādes lēmuma būtību, procesa dalībnieka sūdzībā izteiktos lūgumus. Ja administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta rakstveida procesā, aprakstošajā daļā norāda uz procesa dalībnieku piekrišanu.
(5) Motīvu daļā norāda:
1) tiesas secinājumus par sūdzības pamatotību;
2) administratīvā pārkāpuma lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti vieni vai otri pierādījumi;
3) tiesību normas, kuras tiesa piemērojusi;
4) konstatēto administratīvā pārkāpuma lietas apstākļu juridisko novērtējumu;
5) atsauces uz tiesas nolēmumiem un juridisko literatūru, kā arī citu speciālo literatūru, ko tiesa izmantojusi savā argumentācijā.
(6) Rezolutīvajā daļā norāda vienu no šā likuma 240. panta pirmajā daļā minētajiem spriedumiem, rīcību ar izņemtajām mantām un dokumentiem, piedzenamos procesuālos izdevumus, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.
240. pants. Tiesas spriedumi
(1) Tiesa, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, var pieņemt vienu no šādiem spriedumiem:
1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;
2) atcelt lēmumu pilnībā vai kādā daļā un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu pilnībā vai atceltajā daļā;
3) atcelt lēmumu pilnībā vai kādā daļā, konstatēt personas atbildību administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt sodu;
4) grozīt soda mēru ietvaros, kuri paredzēti tiesību normā, kas nosaka atbildību par konstatēto administratīvo pārkāpumu.
(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētajā gadījumā tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku spriedumu, ja administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta pēc cietušā sūdzības vai prokurora protesta.
241. pants. Sprieduma sastādīšanas laiks un nosūtīšana rakstveida procesā izskatītajās administratīvā pārkāpuma lietās
(1) Administratīvā pārkāpuma lietā, kas izskatīta rakstveida procesā, tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana pēc būtības. Procesa dalībniekiem laikus paziņo datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
(2) Pēc procesa dalībnieka lūguma sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā. Sprieduma norakstu nosūta šā panta pirmajā daļā minētajā datumā vai nākamajā darbdienā pēc tā.
242. pants. Sprieduma noraksta nosūtīšana
Tiesa sprieduma norakstu divu darbdienu laikā no tā sastādīšanas dienas nosūta procesa dalībniekiem, izņemot gadījumu, ja sprieduma noraksts procesa dalībniekam izsniegts personīgi.
243. pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana
(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai procesa dalībnieka lūguma ar lēmumu var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas.
(2) Jautājumu par kļūdas labošanu tiesa izlemj rakstveida procesā piecu darbdienu laikā no kļūdas konstatēšanas vai lūguma saņemšanas dienas, pirms tam paziņojot par to procesa dalībniekiem un nosakot termiņu iebildumu iesniegšanai. Lēmumu par kļūdas labošanu nekavējoties nosūta procesa dalībniekiem.
244. pants. Sprieduma stāšanās spēkā
Tiesas spriedums stājas spēkā ar brīdi, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai (ja tas nav pārsūdzēts). Ja spriedums ir pārsūdzēts, tas stājas spēkā ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta.
Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas atlikšana, apturēšana, sūdzības atstāšana bez izskatīšanas un tiesvedības izbeigšana
245. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas atlikšana un atsākšana
(1) Tiesa atliek administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu:
1) ja uz tiesas sēdi neierodas kāds no procesa dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu;
2) šā likuma 188. panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā.
(2) Tiesa var atlikt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, ja:
1) uz tiesas sēdi nav ieradies cietušais, kura piedalīšanos tiesa atzinusi par obligātu, vai cietušais attaisnojoša iemesla dēļ lūdzis tiesas sēdi atlikt;
2) nav iespējams izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu tāpēc, ka nav ieradies liecinieks, eksperts vai tulks;
3) persona nespēj piedalīties tiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, tehnisku vai citu no tiesas neatkarīgu iemeslu dēļ;
4) pastāv citi svarīgi iemesli.
(3) Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas atlikšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā. Lēmumā norāda procesuālās darbības, kuras jāizpilda līdz nākamajai tiesas sēdei, kā arī nosaka nākamās tiesas sēdes norises laiku. Nākamās tiesas sēdes norises dienu un laiku tiesa paziņo pret parakstu personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi. Klātneesošās personas no jauna uzaicina uz tiesas sēdi.
(4) Ja tiesas sēdē ir klāt visi procesa dalībnieki, tiesa, atliekot administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, var nopratināt ieradušos lieciniekus. Nopratinātos lieciniekus, ja nepieciešams, var izsaukt uz nākamo tiesas sēdi.
(5) Tiesa, atsākot iztiesāšanu pēc administratīvā pārkāpuma lietas atlikšanas, iepriekš veiktās procesuālās darbības neatkārto.
246. pants. Tiesvedības apturēšana un atjaunošana
(1) Tiesa aptur tiesvedību, ja:
1) cietušajam tiek ierobežota rīcībspēja. Tiesvedību aptur līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;
2) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izlemta cita lieta tiesā vai iestādē. Tiesvedību aptur, līdz spēkā stājas spriedums vai lēmums attiecīgajā lietā;
3) tā pieņem lēmumu iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normas atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam) vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar konstitucionālo sūdzību, ko iesniegusi pie atbildības saucamā persona vai cietušais. Tiesvedību aptur līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai;
4) tā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Tiesvedību aptur līdz Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma spēkā stāšanās dienai.
(2) Tiesa var apturēt tiesvedību, ja:
1) tā nosaka ekspertīzi. Tiesvedību aptur līdz brīdim, kad saņemts eksperta atzinums;
2) pastāv citi svarīgi iemesli.
(3) Par tiesvedības apturēšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norāda apstākļus, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim tiesvedība apturēta, vai termiņu, līdz kuram tiesvedība apturēta.
(4) Tiesa atjauno tiesvedību pēc savas iniciatīvas vai pēc procesa dalībnieka lūguma.
247. pants. Sūdzības atstāšana bez izskatīšanas
(1) Tiesa atstāj sūdzību bez izskatīšanas, ja:
1) sūdzību iesniedzēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota likumā noteiktajā kārtībā;
2) persona, kura iesniegusi sūdzību un kurai paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla.
(2) Par sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību 10 darbdienu laikā no tā paziņošanas dienas.
248. pants. Tiesvedības izbeigšana administratīvā pārkāpuma lietā
(1) Tiesa izbeidz tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā, ja:
1) sūdzību iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt sūdzību;
2) sūdzība atsaukta;
3) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kura administratīvā pārkāpuma lietā ir pie atbildības saucamā persona;
4) mirusi fiziskā persona vai likvidēta juridiskā persona (tai nav saistību pārņēmēja un tā ir izslēgta no Uzņēmumu reģistra reģistriem), kura administratīvā pārkāpuma lietā ir cietušais un pēc kuras sūdzības ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta;
5) nokavēts procesuālais termiņš sūdzības iesniegšanai un tiesa to nav atjaunojusi;
6) lieta izskatāma cita procesa ietvaros. Šādā gadījumā tiesa lietu nosūta institūcijai, kuras kompetencē ietilpst tās izskatīšana.
(2) Par tiesvedības izbeigšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību 10 darbdienu laikā no tā paziņošanas dienas.
(3) Ja tiesvedība izbeigta, atkārtota vēršanās tiesā par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
30. nodaļa
Tiesas lēmums
249. pants. Lēmuma pieņemšana
(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru administratīvā pārkāpuma lieta netiek izspriesta pēc būtības, pieņem lēmuma veidā.
(2) Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta vai rezolūcijas veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā.
(3) Par tiesneša procesuālo darbību, kas izpildīta ārpus tiesas sēdes, pieņem lēmumu, ko noformē atsevišķa procesuālā dokumenta vai rezolūcijas veidā.
(4) Lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā vai ierakstīt tiesas sēdes protokolā, ja tas paredzēts šajā likumā.
250. pants. Lēmuma saturs
(1) Lēmumā, kas pieņemts atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, norāda:
1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;
2) tiesas nosaukumu un sastāvu;
3) procesa dalībniekus un lēmumu, par kuru iesniegta sūdzība (protests);
4) jautājumu, par kuru pieņemts lēmums;
5) lēmuma motīvus;
6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;
7) rīcību ar izņemtajām mantām un dokumentiem, kā arī piedzenamos procesuālos izdevumus;
8) lēmuma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.
(2) Rezolūcijas veida lēmumā norāda secinājumu par izskatāmo jautājumu (lēmuma būtību), lēmuma pieņemšanas datumu un tiesnesi, kurš pieņēma lēmumu.
(3) Gadījumā, kad apgabaltiesa, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka rajona (pilsētas) tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, apgabaltiesa par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
251. pants. Lēmuma paziņošana
(1) Tiesas lēmumu paziņo procesa dalībniekiem.
(2) Lēmumu, kas pieņemts atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, lēmuma pieņemšanas dienā vai nākamajā darbdienā pēc tās nosūta procesa dalībniekam, kā arī personai, uz kuru tas attiecas.
(3) Lēmumu, kas pieņemts rezolūcijas veidā, lēmuma pieņemšanas dienā vai nākamajā darbdienā pēc tās paziņo procesa dalībniekam.
252. pants. Tiesas blakus lēmums
(1) Ja, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu tiesību normu pārkāpumu, kā arī citos gadījumos tiesa var pieņemt blakus lēmumu. Blakus lēmumu nosūta attiecīgajai institūcijai.
(2) Ja tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, atklāj noziedzīga nodarījuma pazīmes, tā blakus lēmumu nosūta prokuratūrai.
253. pants. Lēmuma stāšanās spēkā
(1) Tiesneša vai tiesas lēmums, kas nav pārsūdzams, stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
(2) Tiesneša vai tiesas lēmums, kas ir pārsūdzams, stājas spēkā ar brīdi, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai (ja tas nav pārsūdzēts). Ja lēmums ir pārsūdzēts, tas stājas spēkā ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta.
254. pants. Tiesības pārsūdzēt lēmumu
(1) Pirmās instances tiesas tiesneša vai tiesas lēmumu procesa dalībnieks var pārsūdzēt atsevišķi no tiesas sprieduma, iesniedzot blakus sūdzību šajā likumā noteiktajos gadījumos.
(2) Par citiem pirmās instances tiesneša vai tiesas lēmumiem iebildumus var izteikt apelācijas sūdzībā.
(3) Prokurors par pirmās instances tiesas tiesneša vai tiesas lēmumu var iesniegt protestu sešu mēnešu laikā no tā pieņemšanas dienas.
255. pants. Blakus sūdzības forma, saturs un iesniegšanas kārtība
(1) Blakus sūdzību sastāda atbilstoši šā likuma 202. pantā noteiktajām prasībām.
(2) Blakus sūdzību iesniedz tai rajona (pilsētas) tiesai, kas lēmumu pieņēmusi. Rajona (pilsētas) tiesa blakus sūdzību kopā ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem triju darbdienu laikā pēc blakus sūdzības iesniegšanas termiņa beigām nosūta apgabaltiesai pēc piekritības.
256. pants. Lemšana par blakus sūdzību
Pēc blakus sūdzības saņemšanas apgabaltiesā tiesnesis lemj par tās virzību atbilstoši šā likuma 204., 205., 206. un 207. pantā minētajiem nosacījumiem.
257. pants. Blakus sūdzības izskatīšanas kārtība
(1) Blakus sūdzību izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā viena mēneša laikā pēc blakus sūdzības pieņemšanas un tiesvedības ierosināšanas.
(2) Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā.
258. pants. Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums
(1) Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:
1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;
2) atcelt lēmumu pilnībā vai daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;
(2) Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana apelācijas instances tiesā
259. pants. Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību
(1) Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt procesa dalībnieks.
(2) Prokurors var iesniegt apelācijas protestu par pirmās instances tiesas spriedumu. Protestu iesniedz sešu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Šādā gadījumā piemērojami visi šā likuma noteikumi, kas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniegšanu un izskatīšanu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
260. pants. Apelācijas sūdzības saturs
Apelācijas sūdzību sastāda atbilstoši šā likuma 202. pantā noteiktajām prasībām.
261. pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš un kārtība
(1) Pirmās instances tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā apgabaltiesā 10 darbdienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas.
(2) Apelācijas sūdzību adresē apgabaltiesai, bet iesniedz pirmās instances tiesai, kas taisījusi spriedumu. Pirmās instances tiesa apelācijas sūdzību kopā ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem triju darbdienu laikā pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa beigām nosūta apgabaltiesai pēc piekritības.
262. pants. Lemšana par apelācijas sūdzības virzību
(1) Pēc apelācijas sūdzības saņemšanas apgabaltiesā tiesnesis piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par:
1) apelācijas sūdzības pieņemšanu un apelācijas tiesvedības ierosināšanu;
2) atteikumu pieņemt apelācijas sūdzību;
3) apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības.
(2) Lēmumā par apelācijas tiesvedības ierosināšanu nosaka administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiku.
(3) Tiesnesis atstāj bez virzības apelācijas sūdzību atbilstoši šā likuma 207. pantā minētajiem nosacījumiem.
(4) Tiesnesis atsakās pieņemt apelācijas sūdzību atbilstoši šā likuma 206. pantā minētajiem nosacījumiem.
263. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtība apelācijas instances tiesā
(1) Apelācijas instances tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.
(2) Ja apelācijas instances tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata mutvārdu procesā, tiesas sēde notiek saskaņā ar šā likuma 27. nodaļā paredzētajiem nosacījumiem, ievērojot, ka paskaidrojumus pirmais sniedz apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesniegusi gan pie atbildības saucamā persona, gan cietušais, – pie atbildības saucamā persona.
(3) Uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu apelācijas instances tiesā attiecas šā likuma 26. un 27. nodaļā paredzētie nosacījumi.
(4) Ja apgabaltiesa, izskatot lietu, atzīst, ka rajona (pilsētas) tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas rajona (pilsētas) tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 239. panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
(5) Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta administratīvā pārkāpuma lietu jaunai izskatīšanai, ja administratīvā pārkāpuma lietā nav pilna:
1) nolēmuma;
2) tiesas sēdes protokola vai tiesas sēdes audioieraksta.
264. pants. Apelācijas instances tiesas nolēmums
(1) Apelācijas instances tiesa sastāda nolēmumu atbilstoši šā likuma 28., 29. un 30. nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.
(2) Apelācijas instances tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
32. nodaļa
Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem
265. pants. Jaunatklāti apstākļi
Par jaunatklātiem apstākļiem atzīstami šādi apstākļi:
1) apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi iestādei vai tiesai un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka administratīvi sodītā persona nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu;
2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, apzināti nepatiess tulkojums, viltoti rakstveida vai lietiskie pierādījumi, kuri bijuši par pamatu prettiesiska tiesas nolēmuma vai iestādes lēmuma pieņemšanai;
3) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas iestādes, tiesas vai prokurora darbības, kuru dēļ taisīts prettiesisks spriedums vai lēmums;
4) tiesas sprieduma vai iestādes lēmuma atcelšana, kas bija par pamatu tam, lai šajā administratīvā pārkāpuma lietā taisītu attiecīgu lēmumu vai spriedumu;
5) Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums, no kura izriet, ka nolēmums, kas stājies spēkā administratīvā pārkāpuma lietā, neatbilst Latvijai saistošiem starptautiskiem normatīvajiem aktiem;
6) administratīvā pārkāpuma lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšana par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka normai.
266. pants. Pieteikuma iesniegšana
(1) Ja ir stājies spēkā nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā, administratīvi sodītā persona, cietušais vai prokurors var lūgt, lai tiek ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, iesniedzot pieteikumu:
1) par iestādes lēmuma atcelšanu – rajona (pilsētas) tiesai;
2) par rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas nolēmuma atcelšanu – apgabaltiesai.
(2) Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu administratīvā pārkāpuma lietas jaunai izskatīšanai, vai ir stājies spēkā tiesas nolēmums.
(3) Pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās dienas ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad jaunatklātie apstākļi ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums.
267. pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņa aprēķināšana
Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:
1) sakarā ar šā likuma 265. panta 1. punktā norādītajiem apstākļiem – no šo apstākļu atklāšanas dienas;
2) šā likuma 265. panta 2. un 3. punktā norādītajā gadījumā – no dienas, kad stājies spēkā attiecīgais spriedums krimināllietā;
3) šā likuma 265. panta 4. punktā norādītajā gadījumā – no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru atcelts spriedums administratīvajā lietā, civillietā vai krimināllietā, vai arī no dienas, kad atcelts iestādes lēmums, uz kuru pamatots spriedums vai lēmums, ko lūdz atcelt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;
4) šā likuma 265. panta 5. punktā norādītajā gadījumā – no dienas, kad stājies spēkā Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums, no kura izriet, ka administratīvā pārkāpuma process jāuzsāk no jauna;
5) šā likuma 265. panta 6. punktā norādītajā gadījumā – no dienas, kad stājies spēkā Satversmes tiesas spriedums, sakarā ar kuru piemērotā tiesību norma zaudē spēku kā neatbilstoša augstāka juridiskā spēka tiesību normai.
268. pants. Pieteikuma izskatīšana
(1) Par pieteikuma sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem pieņemšanu lemj attiecīgās tiesas tiesnesis.
(2) Pieteikuma pieņemšanu izskatīšanai atsaka, ja nav ievērotas šā likuma 266. un 267. pantā noteiktās prasības. Par šādu tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību apgabaltiesā 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Par apgabaltiesas tiesneša lēmumu par atteikumu pieņemt pieteikumu var iesniegt blakus sūdzību apgabaltiesas priekšsēdētājam.
(3) Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata rakstveida procesā.
(4) Atkārtoti iesniegtu pieteikumu par vieniem un tiem pašiem apstākļiem atstāj bez izskatīšanas.
269. pants. Tiesas nolēmums
(1) Tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, uz kuriem norāda pieteikuma iesniedzējs, ir atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šā likuma 265. pantu.
(2) Ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā prettiesisko nolēmumu atceļ pilnībā un taisa jaunu nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.
(3) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida. Par šādu tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību apgabaltiesā 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Ja lēmumu pieņēmusi apgabaltiesa, blakus sūdzību var iesniegt apgabaltiesas priekšsēdētājam.
(4) Ja apgabaltiesas priekšsēdētājs, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka apgabaltiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, lēmumu atstāj negrozītu, bet blakus sūdzību noraida.
(5) Ja apgabaltiesas priekšsēdētājs, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka apgabaltiesas lēmumā ietvertais pamatojums nav pareizs un pilnībā pietiekams, viņš lēmumu atceļ pilnībā vai daļā un nodod administratīvā pārkāpuma lietu jaunai izskatīšanai apgabaltiesā.
(6) Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā no pieņemšanas brīža.
C SADAĻA
33. nodaļa
Sodu izpildes pamatnoteikumi
270. pants. Nolēmuma izpildes obligātums
Nolēmums par administratīvā soda piemērošanu (turpmāk – nolēmums par sodu) ir saistošs un obligāti izpildāms.
271. pants. Administratīvā soda izpildes pamats
Administratīvā soda izpildes pamats ir šajā likumā noteiktajā kārtībā spēkā stājies nolēmums par sodu.
272. pants. Administratīvā soda izpildes organizēšana un kontrole
Nolēmuma par sodu izpildi organizē un kontrolē tā iestāde, kuras amatpersona sākotnēji pieņēmusi nolēmumu par sodu (turpmāk – iestāde).
273. pants. Par vienu un to pašu personu pieņemto vairāku nolēmumu par sodu izpilde
Ja par vienu un to pašu personu pieņemti vairāki nolēmumi par sodu, katru nolēmumu izpilda atsevišķi.
274. pants. Nolēmuma par sodu izpildes izbeigšana
Nolēmuma par sodu izpildi izbeidz, ja:
1) iestājies izpildes noilgums;
2) sodītā juridiskā persona ir likvidēta, un tā ir izslēgta no Uzņēmumu reģistra reģistriem;
3) sodītā persona ir mirusi;
4) tiesību norma, kas nosaka administratīvo atbildību, vairs nav spēkā;
5) ir atcelts nolēmums par administratīvā soda piemērošanu.
275. pants. Izpildes noilgums
(1) Nolēmums par sodu nav izpildāms, ja no tā spēkā stāšanās dienas ir pagājuši trīs gadi, un tas nav izpildīts.
(2) Nolēmuma par sodu darbības vai izpildes apturēšana aptur izpildes noilguma termiņa skaitīšanu.
(3) Saskaņā ar šajā likumā noteikto, atliekot nolēmuma par sodu izpildi uz laiku līdz vienam mēnesim, izpildes noilguma termiņa skaitīšanu aptur uz iesnieguma izskatīšanas laiku un līdz atliktā termiņa beigām.
(4) Ja nolēmuma izpildi aptur atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam par izpildu lietvedības apturēšanu, izpildes noilguma laiks tiek apturēts līdz izpildu lietvedības atjaunošanai.
276. pants. Ar nolēmuma par sodu izpildi saistīto jautājumu izlemšana
(1) Par sodu izpildes ietvaros pieņemto lēmumu vai veikto darbību, kas pati par sevi skar būtiskas sodītās personas tiesības vai tiesiskās intereses vai arī būtiski apgrūtina sodītās personas tiesību vai tiesisko interešu īstenošanu, sodītā persona var iesniegt sūdzību.
(2) Sūdzību var iesniegt tās iestādes vadītājam, kurā tika pieņemts lēmums vai veiktas soda izpildes darbības, 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas vai darbības veikšanas dienas. Iestādes vadītājs sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.
(3) Iestādes vadītāja lēmumu 10 darbdienu laikā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši personas deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei. Ja sodītajai personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijas Republikā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vietai. Sūdzību iesniedz iestādes vadītājam, kurš sūdzību un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus nekavējoties nosūta izskatīšanai pēc piekritības. Rajona (pilsētas) tiesa lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.
(4) Par tiesu izpildītāja darbībām, ko viņš veicis nolēmuma par sodu piespiedu izpildes laikā, tiesu izpildītājs ir atbildīgs atbilstoši Tiesu izpildītāju likumā un Civilprocesa likumā noteiktajam.
277. pants. procesuālo izdevumu un piespiedu naudas izpilde
Procesuālo izdevumu un piespiedu naudas izpildes kārtība ir tāda, kāda noteikta naudas soda izpildei, izņemot noteikumus par soda uzrēķinu.
34. nodaļa
Pamatsodu izpilde
278. pants. Aizrādījuma izpildes kārtība
Aizrādījumu izpilda, paziņojot to.
279. pants. Naudas soda brīvprātīgās izpildes termiņš
Sodītajai personai piemērotais naudas sods pilnā apmērā jāsamaksā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no nolēmuma par sodu spēkā stāšanās dienas.
280. pants. Naudas soda brīvprātīgas izpildes kārtība
(1) Naudas sodu, kas piemērots par administratīvo pārkāpumu, sodītā persona samaksā ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kam ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, vai iestādē, ja attiecīgā iestāde šādu pakalpojumu sniedz.
(2) Naudas sodu sodītā persona var samaksāt arī pārkāpuma izdarīšanas vietā ar bezskaidras naudas pārskaitījumu, ja amatpersona, kas naudas sodu piemērojusi, šādu pakalpojumu sniedz.
(3) Veicot maksājumu, maksātājs norāda administratīvā pārkāpuma lietas numuru.
(4) Iekasējot naudas sodu, maksātājam izsniedz dokumentu, kurā papildus normatīvajos aktos par maksājumu veikšanu valsts budžetā noteiktajai obligāti norādāmajai informācijai norāda administratīvā pārkāpuma lietas numuru.
(5) Iekasēto naudas sodu šā panta pirmajā daļā minētais pakalpojumu sniedzējs ne vēlāk kā triju darbdienu laikā iemaksā noteiktajā valsts budžeta vai pašvaldības budžeta kontā.
(6) Naudas soda iekasēšanas izdevumus sedz persona, kas maksā naudas sodu.
(7) Naudas sodus, kas piemēroti par likumos paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ieskaita valsts budžetā, ja likumā nav paredzēts citādi. Naudas sodus, kas piemēroti par pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ieskaita pašvaldību budžetos. Pašvaldību budžetos ieskaita arī tos naudas sodus, kurus par likumos paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem piemērojušas pašvaldību amatpersonas.
(8) Publisko tiesību juridisko personu amatpersona (šā likuma 8. panta trešās daļas izpratnē), kas izdarījusi pārkāpumu, pildot amata pienākumus, naudas sodu maksā no saviem līdzekļiem.
281. naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzeklis
Transportlīdzekļa vadītājam ārzemniekam, kuram piemērots administratīvais sods par pārkāpumu ceļu satiksmē vai autopārvadājumu jomā līdz nolēmuma par sodu izpildei, aiztur transportlīdzekļa vadītāja apliecību.
282. pants. Nolēmuma par sodu izpildes atlikšana vai naudas soda sadalīšana daļās
(1) Ja ir objektīvi apstākļi, kuru dēļ naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņa laikā sodītā persona nevar pilnā apmērā izpildīt nolēmumu par sodu, iestāde var atlikt tā izpildi uz laiku līdz vienam mēnesim.
(2) Ja ir objektīvi apstākļi, kuru dēļ naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņa laikā nevar izpildīt nolēmumu par sodu pilnā apmērā, iestāde var sadalīt naudas soda izpildi daļās, nepārsniedzot sešu mēnešu periodu no nolēmuma par sodu spēkā stāšanās dienas.
(3) Sodītā persona rakstveida iesniegumu par nolēmuma par sodu izpildes atlikšanu vai naudas soda sadalīšanu daļās iesniedz iestādē naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņa laikā (279. pants).
(4) Sodītās personas rakstveida iesniegumu par nolēmuma par sodu izpildes atlikšanu vai naudas soda sadalīšanu daļās iestāde izskata 10 darbdienu laikā no lūguma saņemšanas dienas.
(5) Ja naudas soda izpilde ir sadalīta daļās un kārtējā daļa nav samaksāta noteiktajā termiņā, lēmumu par naudas soda izpildes sadalīšanu daļās atceļ.
(6) Ja iestādē saņemts iesniegums par naudas soda izpildes atlikšanu, uz iesnieguma izskatīšanas laiku un līdz atliktā termiņa beigām ir apturēts naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņa tecējums.
283. pants. Naudas soda izpilde nepilngadīgajai sodītajai personai
(1) Ja nepilngadīgajai sodītajai personai ir savi finanšu līdzekļi, naudas sodu maksā nepilngadīgā sodītā persona.
(2) Ja nepilngadīgajai sodītajai personai finanšu līdzekļi ir nepietiekamā apmērā, viņa naudas sodu maksā tajā daļā, kurā iespējams, un atlikušo naudas soda daļu maksā viņas likumiskie pārstāvji.
(3) Ja nepilngadīgajai sodītajai personai nav savu finanšu līdzekļu, naudas sodu maksā minētās personas likumiskie pārstāvji.
284. pants. Iestādes rīcība pēc brīvprātīgā naudas soda izpildes termiņa beigām
(1) Ja šajā likumā noteiktajā kārtībā sodītā persona nav veikusi naudas soda brīvprātīgu izpildi pilnā apmērā, sodītajai personai paziņo:
1) ka naudas soda samaksa pilnā apmērā nav saņemta;
2) ka ir iestājies pienākums maksāt šā likuma 285. pantā noteikto naudas soda uzrēķinu;
3) ka naudas soda un naudas soda uzrēķina nesamaksāšanas gadījumā sodītajai personai var tikt piemēroti šā likuma 286. pantā noteiktie iestāžu nodrošinājumu vai pakalpojumu ierobežojumi;
4) ka naudas soda un naudas soda uzrēķina nesamaksāšanas gadījumā nolēmums par sodu tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
(2) Paziņojumā ietver šā panta pirmajā daļā un šā likuma 284. pantā noteikto informāciju. Paziņojumu nosūta saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 5 darbdienas pirms brīvprātīgā naudas soda izpildes termiņa beigām.
285. pants. Naudas soda uzrēķins
(1) Ja šajā likumā noteiktajā kārtībā sodītā persona nav veikusi naudas soda brīvprātīgu izpildi pilnā apmērā, sodītajai personai iestājas pienākums papildus piemērotajam naudas sodam maksāt naudas soda uzrēķinu.
(2) Naudas soda uzrēķinu piemēro trīs mēnešus, par katru mēnesi aprēķinot 25 % no nolēmumā par sodu piemērotā naudas soda, sākot no brīža, kad beidzies brīvprātīgās izpildes termiņš. Naudas soda uzrēķina kopējais apmērs ir 75 % no piemērotā naudas soda summas.
(3) Naudas soda uzrēķina tecējums beidzas ar brīdi, kad sodītā persona samaksājusi naudas sodu un soda uzrēķinu vai arī, notekot trim mēnešiem, skaitot no brīža, kad beidzies šā likuma 279. pantā noteiktais termiņš.
286. pants. Iestādes rīcība pirms nolēmuma par sodu nodošanas piespiedu izpildei
(1) Ja šajā likumā noteiktajā kārtībā sodītā persona nav veikusi naudas soda un naudas soda uzrēķina brīvprātīgu izpildi, iestāde pirms nolēmuma par sodu nodošanas zvērinātam tiesu izpildītājam piespiedu izpildei veic to iestāžu nodrošinājumu vai pakalpojumu ierobežošanu, kas noteikti normatīvajos aktos.
(2) Piemērotie nodrošinājumu vai pakalpojumu ierobežojumi ir spēkā, kamēr naudas sods un naudas soda uzrēķins netiek samaksāts vai piedzīts vai ir iestājies šā likuma 275. pantā noteiktais noilgums vai arī ierobežojuma apturēšana noteikta kādā citā likumā.
287. pants. Naudas soda piespiedu izpildes kārtība
(1) Iestāde pēc naudas soda un naudas soda uzrēķina pēdējā noteiktā izpildes termiņa notecēšanas nekavējoties nodod nolēmumu par sodu un informāciju par naudas soda uzrēķinu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
(2) Piedziņu veic zvērināts tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Ja sodītā persona ir nepilngadīgais, piespiedu izpildē veicamās darbības vērš pret to personu, kurai saskaņā ar šā likuma 283. pantu ir pienākums maksāt naudas sodu.
288. pants. Naudas soda piespiedu izpildes pabeigšana
Par naudas soda piespiedu izpildi paziņo Tiesu izpildītāju likuma 160. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
35. nodaļa
Papildsodu izpilde
289. pants. Informēšana par piemērotajiem papildsodiem
Iestāde nekavējoties pēc nolēmuma par sodu stāšanās spēkā informē institūciju, kas ir kompetenta veikt tiesību atņemšanu un tiesību ierobežošanu, par nepieciešamību izpildīt papildsodus atbilstoši tās darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
290. pants. Tiesību atņemšanas izpildes kārtība
Sodītajai personai piemēroto tiesību atņemšanu veic, izdarot attiecīgu ierakstu valsts informācijas sistēmā, kā arī izņem dokumentu, kas apliecina personai piešķirtās tiesības, ja šis dokuments personai ir klāt.
291. pants. Tiesību izmantošanas aizlieguma izpildes kārtība
Sodītajai personai piemēroto tiesību izmantošanas aizliegumu izpilda, neļaujot uz noteiktu laiku izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus, veikt noteikta veida darbību, un izdarot par to attiecīgu ierakstu valsts informācijas sistēmā, kā arī izņem dokumentu, kas apliecina personai piešķirtās tiesības, ja šis dokuments personai ir klāt.
36. nodaļa
Procesuālie izdevumi, to atlīdzināšana un piedziņa
292. pants. Procesuālie izdevumi
(1) Procesuālie izdevumi ir:
1) summas, ko izmaksā cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, un maksu par naktsmītni;
2) summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu;
3) samaksa ekspertiem un tulkiem par darbu, izņemot gadījumus, ja viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus;
4) summas, kas radušās sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu, iznīcināšanu un realizāciju;
5) summas, kas izlietotas ekspertīzes veikšanai;
6) summas, kas saistītas ar apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.
(2) Ministru kabinets nosaka apmēru un kārtību, kādā šā panta pirmajā daļā minētos procesuālos izdevumus sedz no valsts un pašvaldības līdzekļiem.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina izdevumus, kas saistīti ar apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm, un kārtību, kādā par minētajiem izdevumiem informē iestādi, kuras amatpersona pieņem nolēmumu par sodu.
(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina izdevumus, kas radušies sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu, realizāciju un iznīcināšanu, un kārtību, kādā par minētajiem izdevumiem informē iestādi, kuras amatpersona pieņem nolēmumu par sodu.
293. pants. Procesuālo izdevumu piedziņa
(1) Šā likuma 292. panta pirmajā daļā minētos procesuālos izdevumus ar nolēmumu par sodu piedzen no sodītās personas.
(2) No valsts vai pašvaldības līdzekļiem procesuālos izdevumus sedz:
1) ja ar galīgo nolēmumu persona nav sodīta;
2) ja persona, no kuras tie ir piedzenami, ir maznodrošināta vai tai ir piešķirts trūcīgas personas statuss;
3) par tulka darbu.
(3) Procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums gulstas arī uz nepilngadīgo sodīto personu vai viņa likumisko pārstāvi, ja sodītajai nepilngadīgajai personai nav savu ienākumu.
(4) Piedzenot procesuālos izdevumus, nolēmumā par sodu nosaka viena mēneša termiņu tā brīvprātīgai izpildei saskaņā ar šā likuma noteikumiem par naudas soda brīvprātīgu izpildes kārtību.
(5) Ja personai piemērots administratīvais sods un izņemtās mantas realizētas, tad no iegūtajiem līdzekļiem atskaita summu, kas nepieciešama naudas soda samaksai un to izdevumu segšanai, kas saistīti ar izņemto mantu nogādāšanu glabāšanai, mantu glabāšanu un realizāciju. Ministru kabinets nosaka minētās summas atskaitīšanas kārtību.
37. nodaļa
Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšana Latvijā
294. pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtā nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas saturs
(1) Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtā nolēmuma par naudas sodu, procesuālo izdevumu atlīdzību (turpmāk – nolēmums par mantiska rakstura piedziņu) izpildīšana Latvijā ir šā nolēmuma pamatotības un tiesiskuma bezstrīdus atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā kā tad, ja nolēmums būtu pieņemts Latvijā notikušā administratīvo pārkāpumu procesā.
(2) Eiropas Savienības dalībvalstī piemērota soda pamatotības un tiesiskuma atzīšana neizslēdz tā saskaņošanu ar Latvijas normatīvajos aktos paredzēto sankciju par tādu pašu pārkāpumu.
295. pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtā nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas noilgumi
(1) Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtā nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanu Latvijā ierobežo gan šajā likumā noteiktie izpildīšanas noilgumi, gan attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts likumos noteiktie izpildīšanas noilgumi.
(2) Apstākļi, kas ietekmē noilgumu tecējumu Eiropas Savienības dalībvalstī, tādā pašā mērā to ietekmē arī Latvijā.
296. pants. Dubultās tiesāšanas nepieļaujamība
Latvijā neizpilda Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, ja šajā Eiropas Savienības dalībvalstī sodītā persona par to pašu pārkāpumu izpildījusi Latvijā vai trešajā valstī pieņemtu nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, bijusi sodīta bez soda noteikšanas, no soda atbrīvota saskaņā ar amnestiju vai apžēlošanu vai ir attaisnota attiecībā uz to pašu pārkāpumu.
297. pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas pamats
Pamats Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanai ir:
1) Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes nolēmums par mantiska rakstura piedziņu vai apliecināta tā kopija un īpašas formas apliecinājums;
2) fakts, ka personai, uz kuru attiecas mantiska rakstura piedziņa, Latvijā ir dzīvesvieta (juridiskajai personai – reģistrēta juridiskā adrese) vai pieder īpašums, vai ir citi ienākumi;
3) Latvijas tiesas nolēmums par Latvijā izpildāmās mantiska rakstura piedziņas noteikšanu.
298. pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas atteikuma iemesli
(1) Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanu var atteikt, ja:
1) nav atsūtīts īpašas formas apliecinājums vai tas ir nepilnīgs vai neatbilst nolēmuma saturam;
2) izpildot nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;
3) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas rases, reliģiskās piederības, tautības, dzimuma vai politisko uzskatu dēļ;
4) nolēmums par mantiska rakstura piedziņu attiecas uz nodarījumu vai pārkāpumu, kas saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem nav sodāms;
5) soda izpildīšana Latvijā tiesiski nav iespējama;
6) soda izpildīšanai ir iestājies noilgums un nolēmums par mantiska rakstura piedziņu attiecas uz to pārkāpumu, kas ir Latvijas jurisdikcijā;
7) Eiropas Savienības dalībvalstī sodītā persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas administratīvā atbildība;
8) nolēmums par mantiska rakstura piedziņu pieņemts rakstveida procesā, un Eiropas Savienības dalībvalstī sodītā persona pati personīgi vai ar aizstāvja starpniecību nav tikusi informēta par tiesībām pārsūdzēt nolēmumu tā izdevējas valsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā;
9) noteiktā mantiska rakstura piedziņa nepārsniedz 70 euro.
(2) Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildi var atteikt arī tad, ja tas pieņemts Eiropas Savienības dalībvalstī sodītās personas prombūtnē (in absentia) vai bez šīs personas piedalīšanās, izņemot gadījumus, ja tā:
1) ir saņēmusi pavēsti vai citādi ir tikusi informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts bez tās klātbūtnes;
2) ir tikusi informēta par procesu un tiesas sēdē ir piedalījies tās aizstāvis;
3) ir saņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu un informējusi, ka šo nolēmumu neapstrīd, vai nav to pārsūdzējusi;
4) būdama informēta par lietas izskatīšanu un iespēju piedalīties lietas izskatīšanā, ir atteikusies no tiesībām tikt uzklausītai un skaidri paziņojusi, ka neapstrīd nolēmumu.
(3) Ja nolēmums par mantiska rakstura piedziņu ir pieņemts par pārkāpumiem ceļu satiksmē, tai skaitā par tādu noteikumu neievērošanu, kuri attiecas uz braukšanas un atpūtas laikposmiem un bīstamām precēm, preču kontrabandu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, pārbaudi attiecībā uz to, vai šis pārkāpums ir administratīvi sodāms vai noziedzīgs arī pēc Latvijas normatīvajiem aktiem, neveic.
299. pants. Tieslietu ministrijas paziņojumi Eiropas Savienības dalībvalstij
(1) Tieslietu ministrija paziņo Eiropas Savienības dalībvalstij, ka tās lūgums par šajā Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtā nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanu pārsūtīts rajona (pilsētas) tiesai.
(2) Pēc tiesas paziņojuma saņemšanas Tieslietu ministrija informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti:
1) par lēmumu atzīt nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu un izpildīt šajā Eiropas Savienības dalībvalstī piemēroto sodu;
2) par atteikumu atzīt nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu un izpildīt šajā Eiropas Savienības dalībvalstī piemēroto sodu;
3) par lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu;
4) par soda izpildīšanas pabeigšanu;
5) ja šī Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījusi īpašu ziņojumu;
6) par nespēju izpildīt nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu.
300. pants. Kārtība, kādā izskata Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas lūgumu
(1) Tieslietu ministrija, saņēmusi Eiropas Savienības lūgumu par tajā pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanu, septiņu darbdienu laikā, bet, ja materiālu apjoms ir sevišķi liels, 20 darbdienu laikā pārbauda, vai ir saņemti visi nepieciešamie materiāli.
(2) Ja nepieciešama dokumentu tulkošana, Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma pārbaude notiek šā panta pirmajā daļā minētajos termiņos pēc tulkojuma saņemšanas.
(3) Ja vienlaikus saņemti vairāki Eiropas Savienības dalībvalstu lūgumi par šajās Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanu attiecībā uz vienu un to pašu personu vai mantu, Tieslietu ministrija apvieno šo lūgumu pārbaudi vienā procesā.
(4) Pēc lūguma pārbaudes materiālus nosūta rajona (pilsētas) tiesai lēmuma pieņemšanai par Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā. Lūgumu izskata tiesnesis atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstī sodītās personas dzīvesvietai vai īpašuma atrašanās vietai. Ja personas dzīvesvieta vai īpašuma atrašanās vieta nav zināma, Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis atbilstoši Tieslietu ministrijas atrašanās vietai.
(5) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts sniegtā informācija nav pietiekama, Tieslietu ministrija vai tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību var pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, nosakot to iesniegšanas termiņu.
301. pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu pārbaudes kārtība
(1) Tieslietu ministrija, saņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, izskata to šā likuma 300. pantā noteiktajā kārtībā un materiālus nosūta tiesai, par to informējot Eiropas Savienības dalībvalsti.
(2) Tiesa, saņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu un tam pievienotos izvērtētos materiālus, noskaidro, vai pastāv šā likuma 298. pantā minētie atteikuma iemesli, un lemj par Latvijā izpildāmo mantiska rakstura piedziņu vai par atteikšanos izpildīt attiecīgo nolēmumu.
302. pants. Latvijā izpildāmās mantiska rakstura piedziņas atzīšana un izpildīšana
(1) Nolēmumā noteiktās mantiska rakstura piedziņas izpildīšanu Latvijā nosaka rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis atbilstoši personas dzīvesvietai vai tās īpašuma atrašanās vietai, ievērojot šā likuma 303., 304. un 305. pantā minētos nosacījumus un kārtību.
(2) Nolēmumā par mantiska rakstura piedziņu konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai.
(3) Ja persona, attiecībā uz kuru Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemts nolēmums par mantiska rakstura piedziņu, iesniedz pierādījumu par nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu pilnīgu vai daļēju izpildi, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību vai tieši sazinās ar nolēmumu izsniegušo Eiropas Savienības dalībvalsti, lai saņemtu tās apstiprinājumu.
303. pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtā nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu atzīšana un izpildīšana
(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis 20 darbdienu laikā rakstveida procesā izskata Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu par šajā Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtā nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanu un, izvērtējis nosacījumus un atteikuma iemeslus, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par piekrišanu atzīt nolēmumu un izpildīt Eiropas Savienības dalībvalstī piemēroto sodu;
2) par atteikumu atzīt nolēmumu un izpildīt Eiropas Savienības dalībvalstī piemēroto sodu.
(2) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmums attiecas uz diviem vai vairākiem pārkāpumiem un ne visi ir tādi, par kuriem iespējama soda izpildīšana Latvijā, tiesnesis pieprasa konkretizēt, kura soda daļa attiecas uz pārkāpumiem, kas atbilst šīm prasībām.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums nav pārsūdzams, un par pieņemto lēmumu tiesnesis paziņo Eiropas Savienības dalībvalstī sodītajai personai un – ar Tieslietu ministrijas starpniecību – Eiropas Savienības dalībvalstij un tajā sodītajai personai, ja tā atrodas šajā Eiropas Savienības dalībvalstī.
304. pants. Latvijā izpildāmā soda noteikšanas kārtība
(1) Pēc šā likuma 303. panta pirmās daļas 1. punktā minētā lēmuma pieņemšanas tiesnesis saprātīgā termiņā Latvijā izpildāmo sodu nosaka rakstveida procesā, ja pret to neiebilst Eiropas Savienības dalībvalstī sodītā persona.
(2) Eiropas Savienības dalībvalsts tiesas nolēmumā konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai.
(3) Latvijā noteiktais sods nedrīkst pasliktināt Eiropas Savienības dalībvalstī sodītās personas stāvokli, taču tam pēc iespējas jāatbilst attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī noteiktajam sodam.
(4) Vienlaikus ar paziņojumu par šā likuma 303. panta pirmās daļas 1. punktā minēto lēmumu tiesnesis informē Eiropas Savienības dalībvalstī sodīto personu par tiesībām 10 darbdienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt iebildumus pret Latvijā izpildāmā soda noteikšanu rakstveida procesā, pieteikt noraidījumu tiesnesim, iesniegt viedokli par Latvijā izpildāmo sodu, kā arī par lēmuma pieejamības dienu.
(5) Ja Eiropas Savienības dalībvalstī sodītā persona ir iesniegusi iebildumus pret Latvijā izpildāmā soda noteikšanu rakstveida procesā, tiesnesis pieņem lēmumu šā likuma 306. pantā noteiktajā kārtībā.
(6) Tiesneša lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu Eiropas Savienības dalībvalstī sodītā persona 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas var pārsūdzēt apgabaltiesā apelācijas kārtībā.
(7) Sūdzību izskata tādā pašā kārtībā kā apelācijas sūdzību, kas iesniegta Latvijā notiekošajā administratīvo pārkāpumu procesā, un tādā apjomā, kādu pieļauj Latvijai saistoši starptautiskie līgumi un šī nodaļa.
(8) Ja tiesneša lēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu likumā noteiktajā laikā nav pārsūdzēts vai lēmums ir pārsūdzēts un apgabaltiesa to ir atstājusi spēkā, lēmumu izpilda tādā pašā kārtībā kā Latvijā pieņemtu lēmumu par administratīvā soda piemērošanu. Lēmumam pievieno Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu.
305. pants. Latvijā izpildāmā naudas soda noteikšana
(1) Eiropas Savienības dalībvalstī piemērotā naudas soda apmēru aprēķina pēc euro valūtas kursa, kāds bija spēkā nolēmuma pasludināšanas dienā.
(2) Latvijā izpildāmā naudas soda samaksu šā likuma 306. pantā noteiktajā kārtībā tiesa var atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu mēnesi no dienas, kad lēmums stājies spēkā, vai var sadalīt termiņos, nepārsniedzot sešu mēnešu periodu no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Eiropas Savienības dalībvalstī noteiktā naudas soda samaksas sadalīšana termiņos vai atlikšana ir saistoša Latvijas tiesai, tomēr tiesa var papildus noteikt izpildes atvieglojumus, nepārsniedzot šajā daļā noteiktās robežas.
306. pants. Ar nolēmuma izpildi saistīto jautājumu izlemšanas kārtība
(1) Ar nolēmuma izpildi saistītos jautājumus pēc iespējas ātrāk izlemj rajona (pilsētas) tiesnesis rakstveida procesā.
(2) Lēmumus, kas pieņemti šajā pantā noteiktajā kārtībā skatītajos jautājumos, var pārsūdzēt 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi. Apgabaltiesas tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā, pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem.
307. pants. Ar naudas soda izpildi saistītie jautājumi
(1) Ja sods piemērots Eiropas Savienības dalībvalstī un noteikts izpildīšanai Latvijā, tā izpildīšana notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušajā administratīvo pārkāpumu procesā piemērotā soda izpildīšana ar izņēmumiem, kas noteikti šajā pantā.
(2) Naudas summas, kas tiek maksātas, izpildot tiesneša lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu, ieskaita valsts budžetā, ja līgumā ar Eiropas Savienības dalībvalsti nav paredzēts citādi.
(3) Tiesneša lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu tiesa, kas pieņēmusi lēmumu pirmajā instancē, nodod izpildei Eiropas Savienības dalībvalstī sodītajai personai ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc tā stāšanās spēkā vai lietas saņemšanas no apelācijas instances tiesas. Pirmās instances tiesa kontrolē lēmuma par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu brīvprātīgu izpildi, kā arī nodod lietu piespiedu izpildei šajā likumā noteiktajā kārtībā.
308. pants. Mantiska rakstura piedziņas izpildīšanas izbeigšana
(1) Mantiska rakstura piedziņas izpildīšanu izbeidz, ja Eiropas Savienības dalībvalstī atcelts notiesājošais nolēmums par mantiska rakstura piedziņu.
(2) Attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumi par soda samazināšanu vai amnestijas vai apžēlošanas akta izdošanu ir saistoši Latvijai.
(3) No Eiropas Savienības dalībvalsts saņemto paziņojumu par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem juridiskajiem faktiem Tieslietu ministrija nosūta izlemšanai tiesai, kura iepriekš ir lēmusi ar mantiska rakstura piedziņas izpildīšanu saistītos jautājumus.
38. nodaļa
Latvijā pieņemtā nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšana Eiropas Savienības dalībvalstī
309. pants. Kārtība, kādā Latvija prasa nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildi Eiropas Savienības dalībvalstij
(1) Iestāde, kuras amatpersona sākotnēji pieņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, šo nolēmumu kopā ar šā panta otrajā daļā minēto īpašas formas apliecinājumu nosūta Tieslietu ministrijai, ja nav iespējams izpildīt Latvijā pieņemto nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, jo sodītās personas dzīvesvieta (juridiskajai personai – reģistrētā juridiskā adrese), tai piederošais īpašums vai tās ienākumi ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un noteiktā mantiska rakstura piedziņa pārsniedz 70 euro.
(2) Ministru kabinets nosaka īpašas formas apliecinājumu un tā saturu mantiska rakstura piedziņas nodrošināšanai sadarbībā ar Eiropas Savienības valstīm.
(3) Iestāde, kuras amatpersona sākotnēji pieņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, nodrošina īpašas formas apliecinājuma tulkojumu un nosūta to Tieslietu ministrijai, savukārt Tieslietu ministrija sagatavo informāciju par šajā likumā noteikto izpildes noilguma termiņa tecējumu un nosūta minētos dokumentus attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij.
(4) Tieslietu ministrija visus materiālus vienlaikus nosūta tikai vienai Eiropas Savienības dalībvalstij.
(5) Pirms materiālu nosūtīšanas Tieslietu ministrija var lūgt Eiropas Savienības dalībvalsts viedokli par to, vai nodarījums, par kuru piemērots sods, ir sodāms arī saskaņā ar šīs Eiropas Savienības dalībvalsts likumu.
310. pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu nosūtīšanas izpildīšanai sekas
Kad Latvijā pieņemtais nolēmums par mantiska rakstura piedziņu ir nosūtīts izpildīšanai Eiropas Savienības dalībvalstij un attiecīgā dalībvalsts pieņēmusi lēmumu par piekrišanu atzīt nolēmumu un izpildīt Latvijā piemēroto sodu, Latvijas iestādes neveic nekādas ar mantiska rakstura piedziņas izpildīšanu saistītas darbības.
311. pants. Informācija, ko sniedz Tieslietu ministrija
(1) Ja ir nosūtīti materiāli par soda izpildīšanu Eiropas Savienības dalībvalstī un ir saņemta šīs dalībvalsts piekrišana atzīt nolēmumu un izpildīt Latvijā piemēroto sodu, Tieslietu ministrija informē par to iestādi, kuras amatpersona sākotnēji pieņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, un sodīto personu.
(2) Pēc Eiropas Savienības dalībvalsts informācijas saņemšanas par soda izpildes pabeigšanu Tieslietu ministrija informē par to iestādi, kuras amatpersona sākotnēji pieņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu.
312. pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas tiesību atgūšana
Latvija atgūst nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas tiesības, ja:
1) tā atsauc nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanu Eiropas Savienības dalībvalstī;
2) dalībvalsts informē par pilnīgu vai daļēju nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu neizpildīšanu.
39. nodaļa
Divpusējie, daudzpusējie nolīgumi par sadarbību sodu izpildē
313. pants. Saistība ar citiem nolīgumiem un pasākumiem
Šā likuma 37. un 38. nodaļā paredzētie noteikumi neliedz piemērot divpusējos vai daudzpusējos nolīgumus vai pasākumus Eiropas Savienības dalībvalstu starpā tiktāl, ciktāl šādi nolīgumi vai pasākumi ļauj pārsniegt minēto nodaļu noteikumos ietvertās prasības un palīdz papildus vienkāršot vai atvieglot nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildes procedūras.
314. pants. Latvijas sadarbība sodu izpildē ar valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts
(1) Valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, piemērota soda izpildīšana Latvijā iespējama, ja Latvijai ar šo valsti ir noslēgts nolīgums par sadarbību sodu izpildē. Soda izpildīšana Latvijā notiek atbilstoši attiecīgajā nolīgumā ietvertajiem noteikumiem. Ja nolīgumā par sadarbību sodu izpildē nav attiecīgā regulējuma, tad piemērojams Latvijas likums.
(2) Valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, piemērota soda izpildīšana Latvijā ir šā soda pamatotības un tiesiskuma bezstrīdus atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā kā tad, ja sods būtu noteikts Latvijā notikušā administratīvo pārkāpumu procesā.
(3) Valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, piemērota soda pamatotības un tiesiskuma atzīšana neizslēdz tā saskaņošanu ar Latvijas normatīvajos aktos paredzēto sankciju par tādu pašu pārkāpumu.
315. pants. Valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, sadarbība ar Latviju sodu izpildē
(1) Latvijā piemērota soda izpildīšanu valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, var prasīt, ja Latvijai ar šo valsti ir noslēgts nolīgums par sadarbību sodu izpildē. Soda izpildīšana valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, notiek atbilstoši minētajā nolīgumā ietvertajiem noteikumiem.
(2) Latvijā piemērota soda izpildīšana valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ir šā soda pamatotības un tiesiskuma bezstrīdus atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā kā tad, ja sods būtu noteikts Latvijā notikušā administratīvo pārkāpumu procesā.
D SADAĻA
Pilnvaras administratīvo pārkāpumu procesā
40. nodaļa
Administratīvo pārkāpumu lietās kompetentās amatpersonas
316. pants. Amatpersonas, kuras ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu
Tiesības atbilstoši kompetencei veikt šajā likumā noteiktās administratīvo pārkāpumu procesu ir šajā nodaļā norādīto publisko personu iestāžu amatpersonām.
317. pants. Kompetentās iestādes likumā noteikto sodu piemērošanai
(1) Likumā noteikto sodu piemērošanai administratīvo pārkāpumu procesu veic šādu publisko personu iestādes un amatpersonas:
1) Valsts policija;
2) Valsts darba inspekcija;
3) Valsts ieņēmumu dienests;
4) Pārtikas un veterinārais dienests;
5) Valsts meža dienests;
6) Valsts robežsardze;
7) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;
8) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;
9) Datu valsts inspekcija
10) Veselības inspekcija;
11) Valsts valodas centrs;
12) Valsts vides dienests;
13) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs;
14) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;
15) Centrālā statistikas pārvalde;
16) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome;
17) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija;
18) Valsts augu aizsardzības dienests;
19) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija;
20) Valsts kase;
21) Maksātnespējas administrācija;
22) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija;
23) Labklājības ministrija;
24) Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija;
25) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests;
26) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija;
27) Valsts dzelzceļa administrācija;
28) valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra";
29) Latvijas Nacionālais arhīvs;
30) Valsts zemes dienests;
31) Uzņēmumu reģistrs;
32) Dabas aizsardzības pārvalde;
33) Ostas policija;
34) Militārā policija;
35) pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija;
36) pašvaldības izpilddirektors;
37) pašvaldības policija;
38) pašvaldības būvvalde;
39) pašvaldības transporta kontroles dienests;
40) pašvaldības Administratīvā inspekcija;
41) pašvaldības vides inspekcija;
42) pašvaldības īres valde.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iestāžu nolikumos var noteikt īpašu savstarpējās kompetences sadalījumu starp minēto publisko personu iestāžu amatpersonām.
318. pants. Kompetentās iestādes pašvaldību saistošajos noteikumos noteikto sodu piemērošanai
Pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto sodu piemērošanai administratīvo pārkāpumu procesu veic šā likuma 317. pantā minētās pašvaldību iestāžu amatpersonas, kā arī citas pašvaldību saistošajos noteikumos pilnvarotās pašvaldību iestāžu amatpersonas.
Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1984, 51. nr.).
2. Ministru kabineta noteikumi, kuri izdoti pirms šā likuma spēkā stāšanās un atbilst šā likuma pilnvarojumam, piemērojami līdz brīdim, kamēr nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi tiks izdoti no jauna, taču ne ilgāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim.
3. Procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas minētajā kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).
4. Administratīvo pārkāpumu lietās sakarā ar apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu vai attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ja pārkāpums ir izdarīts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, procesu pabeidz, piemērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa un Ceļu satiksmes likuma normas.
5. Ja līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi, lēmums par sodu vēl nav pieņemts un pārkāpumu izskata viena iestāde, sodu piemēro, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 35. panta noteikumus par soda iekļaušanu.
6. Administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu, kura pārsūdzību šis likums turpmāk neparedz, var pārsūdzēt, ja nolēmums tiek pieņemts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Sūdzība iesniedzama Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajā termiņā. Sūdzību izskata saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa procesuālajām normām.
7. Persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu nodarīts kaitējums, par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā, kurā pārkāpums noticis pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, var pieteikties saskaņā ar šo likumu. Pieteikties par cietušo var līdz brīdim, kamēr augstāka amatpersona pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.
8. Administratīvā pārkāpuma procesā uzsāktās darbības pabeidz tā pati amatpersona, kura tās uzsākusi saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajām pilnvarām.
9. Amatpersonas, kuras neatbilst šā likuma 109. panta otrajā daļā noteiktajām izglītības prasībām, attiecīgo izglītību iegūst sešu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.
10. Tām procesuālajām stadijām, kuras, piemērojot šo noteikumu 3. punktu, tiek izskatītas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, netiek piemērota šajā likumā noteiktā kārtība par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu.
11. Šā likuma 38. nodaļu "Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšana Latvijā" var piemērot, ja administratīvais pārkāpums izdarīts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.
12. Ar autonomajām funkcijām, kas minētas šā likuma 12. panta pirmajā daļā, saprot likuma "Par pašvaldībām" 43. un 44. pantā noteiktās funkcijas līdz brīdim, kamēr netiek pieņemts jauns likums par pašvaldībām.
13. Iekšlietu ministrijai līdz 2016. gada 31. decembrim veikt šī likuma darbības nodrošināšanai nepieciešamās izmaiņas Sodu reģistrā.
Likums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.
Tieslietu ministre
Baiba Broka
Likumprojekta „Administratīvo pārkāpumu procesa likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)
| I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība |
||
| 1. |
Pamatojums |
Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 2.panta otrajā daļā ir noteikts, ka kārtību, kādā izskata administratīvo pārkāpumu lietas un izpilda lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, regulē īpašs likums. Savukārt šī likuma pārejas noteikumu 5.punktā ir noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.maijam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu, kas regulē kārtību, kādā izskatāmas administratīvo pārkāpumu lietas un izpildāmi lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās (šā likuma 2.panta otrā daļa). |
| 2. |
Pašreizējā situācija un problēmas |
Latvijas PSR Augstākā padome 1984. gada 7. decembrī pieņēma Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas stājās spēkā 1985. gada 1. jūlijā. Latvijas Republikas Augstākā padome ar 1991. gada 29. augusta lēmumu „Par Latvijas PSR likumdošanas aktu piemērošanu Latvijas Republikas teritorijā” noteica, ka līdz attiecīga Latvijas Republikas kodeksa vai cita likumdošanas akta pieņemšanai Latvijas Republikas teritorijā turpina piemērot Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksu, bet tā nosaukums tiek mainīts un tagad ir „Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss” (turpmāk arī – LAPK). Savukārt 1998. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Saeima (turpmāk – Saeima) pieņēma likumu „Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu”, kura 1. pantā tika noteikts, ka pēc 1999. gada 1. janvāra, kad saskaņā ar šo likumu spēks bija jāzaudē Latvijas PSR likumiem, Latvijas PSR Augstākās padomes lēmumiem un tās Prezidija dekrētiem un lēmumiem, kas pieņemti pirms 1990. gada 4. maija, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss saglabā likuma spēku. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk – kodekss), ir grozīts jau vairāk kā 150 reizes. Jaunas administratīvo sodu sistēmas izveidošana nav iespējama, turpinot grozīt veco kodeksu. Lielākā daļa no šobrīd identificētajām problēmām saistāma ar neskaidru un neefektīvu administratīvo pārkāpumu procesu. Līdz ar to galvenais uzsvars sistēmas reformai ir liekams uz jauna, skaidra, ātra un efektīva procesa izveidošanu, kas paralēli civilprocesam, kriminālprocesam un administratīvajam procesam noteiktu lietvedības vešanu tieši administratīvo pārkāpumu lietās gan valsts mērogā, gan pašvaldību līmenī. Kodeksa bieža grozīšana bieži vien notiek, jo nepieciešams palielināt sankcijas noteiktos sodu apmērus, ņemot vērā nozares specifiku, nozares subjektu īpatnības, inflāciju, deflāciju, līdz ar to šādu tehnisku grozījumu dēļ kodekss tiek grozīts ļoti daudz. Šobrīd kodeksa ietvaros pastāv vairāki atšķirīgi procesi, kādā notiek lietvedība par personas administratīvo sodīšanu: 1) amatpersona notikuma vietā sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu un fiksē pierādījumus, protokols tiek nosūtīts uz kompetento iestādi, kur 30 dienu laikā pieaicinot pārkāpēju, tiek uzlikts sods; 2) amatpersona notikuma vietā sastāda protokolu - lēmumu un administratīvais sods pārkāpējam tiek uzlikts nekavējoties; 3) amatpersona lietas par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem izskata bez pārkāpēja klātbūtnes un sastāda paziņojumu - protokolu par administratīvā soda uzlikšanu; 4) transportlīdzekļa braukšanas ātruma kontrole tiek veikta ar tehniskiem līdzekļiem (fotoradariem), protokols – lēmums par pārkāpumu tiek sastādīts vēlāk un nosūtīts automašīnas īpašniekam; 5) lietvedības uzsākšana nesākas ar protokola sastādīšanu, bet amatpersonas rezolūciju, ja amatpersonas rīcībā nonākusi informācija par iespējamu administratīvo pārkāpumu, amatpersona lietu izskata un sodu uzliek, pieaicinot pārkāpēju; 6) administratīvā lietvedība tiek uzsākta pēc tam, kad saistībā ar šo pašu noteikumu ir izbeigts kriminālprocess. Kodeksā šie atšķirīgie procesi nav skaidri nodalīti un uzskatāmi aprakstīti, tas gan privātpersonām, gan kontrolējošām iestādēm rada nemitīgas šaubas par vienas vai otras tiesību normas attiecināmību un pareizu piemērošanu konkrētā situācijā. Šobrīd administratīvo pārkāpumu lietvedības stadijā tiesā ir iespējami divi dažādi procesi. Viens no procesiem ir tāds, kurā lēmumu par administratīvo sodīšanu pieņem kontrolējošā iestāde, un lēmums tiesā nonāk pārsūdzības rezultātā. Otrs process ir tāds, kurā lēmumu par administratīvo sodīšanu pieņem rajona (pilsētas) tiesa, pildot kontrolējošās iestādes funkcijas. Procesā, kurā sākotnējo sodu piemēro tiesa, ir vairāki problemātiskie aspekti. Šādā kārtībā pieņemto nolēmumu skaits ir ievērojams: 2011. gadā – 16 239 lietas, 2012. gadā – 8775 lietas, 2013. gadā – 7059 lietas[1]. Šajos gadījumos tiesa darbojas iestādes statusā un atbilstoši esošajiem principiem par administratīvo sodu izpildi, pēc lietas izskatīšanas un soda uzlikšanas, vēl arī spiesta sekot līdzi naudas soda un aresta izpildei. Lietu piekritība rajona (pilsētas) tiesai kā iestādei, kas pieņem sākotnējo lēmumu, ir noteikta tādēļ, ka attiecīgo pārkāpumu sankcijās kā sods ir paredzēts arests. Tas ir ar brīvības atņemšanu saistīts sods, ko nevar uzlikt valsts pārvaldes iestāde, bet tikai tiesa. Ja arestu izslēdz no administratīvo sodu sistēmas, ievērojami samazinās rajona (pilsētas) tiesā izskatāmo administratīvo pārkāpumu lietu skaits, jo tiesā tādā gadījumā nonāktu tikai tās lietas, kas tiktu pārsūdzētas. Kā rāda pēdējo gadu statistika, 88% gadījumu lietā tiek atstāts spēkā sākotnējais lēmums par administratīvā soda uzlikšanu. Tikai mazākajā daļā gadījumu, proti, apmēram 12% gadījumu, tiesa atceļ lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu. Tas nozīmē, ka lielākajā daļā pārsūdzēto lietu tiesas kontrole tiek izmantota tikai, lai iegūtu papildus garantiju, ka iestādes uzliktais administratīvais sods patiešām ir tiesisks. Izvērtējot esošo iestāžu uzlikto administratīvo sodu praksi, secināms, ka personas mēdz izmantot tiesības pārsūdzēt lietas tiesā nelabticīgi, tādejādi atliekot soda izpildi. Tas ir īpaši izdevīgi gadījumos, kad uzlikts liels naudas sods, jo tad persona var novilcināt pienākumu samaksāt naudas sodu. Nav veicināma situācija, kurā personas, kurām nav patiesas intereses pārsūdzēt sev uzlikto sodu, absolūti nelietderīgi noslogo tiesu instances, kamēr personām, kas patiesi vēlas tiesa risināt kādu tiesību aizskārumu lielā lietu uzkrājumu dēļ ilgstoši jāgaida uz tiesas sēdes nozīmēšanu. Administratīvo pārkāpumu lietās personai nav jāmaksā ne valsts nodeva, ne jārēķinās ar kādu citu mantiski novērtējamu pametumu, kas būtu jānes, ja sūdzība tiesā tiek noraidīta. Lai arī valsts nodevas vai tamlīdzīgi maksājumi nedrīkst nesamērīgi apgrūtināt personas iespēju piekļūt tiesai, tomēr būtu nepieciešams radīt nosacījumus, kuri liktu personai vismaz apsvērt, vai ir vērts vērsties tiesā un izredzēs tiesvedībā uzvarēt. Administratīvo pārkāpumu lietas pēc sava rakstura un būtības ir līdzīgas nelieliem kriminālpārkāpumiem. Salīdzinot procesuālo izdevumu atlīdzināšanu sodu tiesībās, jāmin, ka Kriminālprocesa likuma 367. pantā ir noteikti procesuālie izdevumi un 378. pantā ir paredzēta procesuālo izdevumu piedziņa, proti, procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem. Līdz ar to procesuālos izdevumus ir pienākums atlīdzināt personai, kura atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā. Tādā veidā daļa iztērēto valsts (pašvaldības) budžeta līdzekļu nonāk atpakaļ valsts budžetā. Neskatoties uz to, ka administratīvie pārkāpumi ir uzskatāmi par nelieliem kriminālpārkāpumiem, kodeksā nav tāda regulējuma, kāds ietverts Kriminālprocesa likuma 367. un 368. pantā. Šobrīd kodeksa 257. panta astotā daļa nosaka pienākumu personai, kurai uzlikts administratīvais sods, segt izņemtās mantas un dokumentu glabāšanas un iznīcināšanas izdevumus, savukārt kodeksa 258. panta trešā daļa noteic, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm. Līdz ar to kodeksā nav vienota principa procesuālo izdevumu, proti, tulka pakalpojumu izdevumu, izņemtās mantas un dokumentu glabāšanas un iznīcināšanas izdevumu, alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veikto pārbaužu izdevumu (visas ekspertīzes) segšanai. Kā īpaša administratīvo pārkāpumu lietvedības problēma ir jāuzsver naudas soda izpilde. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto informāciju liela daļa lēmumu par administratīvo sodu uzlikšanu netiek izpildīti. Nesamaksāto naudas sodu kopējā summa šobrīd sasniedz vairākus desmitus miljonu latu. Pēc diskusijām ar tiesību ekspertiem tika secināts, ka iemesli, kāpēc šī problēma pastāv, ir ekonomiskā situācija valstī, kā arī pārkāpēju motivējošu apsvērumu trūkums naudas soda samaksai. Tā rezultātā pārkāpējs izvairās no naudas soda nomaksas un neizpilda savas saistības pret valsti pat vairāku gadu garumā. Minēto problēmu neatrisina arī kodeksā esošais regulējums, kas paredz nodot lēmuma par naudas soda uzlikšanu piespiedu izpildei tiesu izpildītājam, jo praksē bieži vien nav iespējams vērst piedziņu arī uz pārkāpēja personisko mantu, jo pārkāpējam nekas nepieder vai arī piedziņas process ir nesamērīgi dārgs salīdzinājumā ar piemēroto naudas soda apmēru. Turklāt atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem nav iespējams veikt arī piedziņu uz pārkāpēja mantu, ja, piemēram, piedziņas apmērs pārsniedz pārkāpēja mēneša ienākumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu. Līdz ar to rodas situācija, ka lēmums par naudas soda uzlikšanu netiek izpildīts un pārkāpējs sodu faktiski nesaņem. Minētais ir pretrunā ar soda neizbēgamības principu, kas ir viens no galvenajiem juridiskās atbildības efektivitātes kritērijiem. Vienlaikus norādāms, ka pārkāpējam šādā gadījumā nerodas nekādi ierobežojumi, kas to mudinātu uzlikto naudas sodu nomaksāt. Kā izņēmumu var minēt administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmes jomā, jo, gadījumā, ja uzliktais naudas sods par minētajiem pārkāpumiem netiek nomaksāts kodeksā noteiktā termiņā, iestājas kodeksā minētie ierobežojumi, piemēram, aizliegums veikt transportlīdzeklim valsts tehnisko apskati un reģistrēt to transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā. Ievērojot minēto, ir nepieciešams efektivizēt naudas soda izpildes mehānismu. Šobrīd Latvijas tiesību akti neparedz iespēju Latvijā atzīt un izpildīt ārvalsts lēmumu, ar kuru personai piemērots administratīvais sods. Tiesiskā sadarbība administratīvo pārkāpumu lietās tieši netiek regulēta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem līgumiem. Līdz ar to nav tiesiskā regulējuma, lai varētu izpildīt ārvalsts lēmumu, ar kuru personai piemērots administratīvais sods, vai lai varētu nosūtīt Latvijā pieņemtu lēmumu izpildei ārvalstī. Latvija nav arī noslēgusi līgumus par tiesisko sadarbību administratīvo pārkāpumu lietās ar Eiropas Savienības valstīm un arī ar valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Statistikas dati liecina, ka netiek izpildīti lēmumi, ar kuriem personai piemērots administratīvais sods, gan gadījumos, kad pārkāpējs ir no Eiropas Savienības dalībvalsts, gan gadījumos, kad pārkāpējs ir no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Piemēram, pēdējo trīs gadu kopējā nenomaksāto naudas sodu summa, ko sastāda deviņu ārvalstu (Lietuvas, Krievijas, Igaunijas, Ukrainas, Polijas, Baltkrievijas, Somijas, Vācijas, Kirgizstānas) pārkāpēju nenomaksātie sodi ir aptuveni 1,7 milj. euro. Papildus jānorāda, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs nav vienotas izpratnes, kas ir administratīvais pārkāpums. Pārkāpums, kas vienā valstī ir administratīvais pārkāpums, citā valstī var būt jau kriminālpārkāpums, piemēram, Zviedrijā kriminālpārkāpums ir jebkurš pārkāpums, par kuru paredzēts naudas sods. Tādēļ jārod risinājums ārvalsts lēmumu izpildei Latvijā un Latvijā piemērotā soda izpildei ārvalstīs. Bez tam, kodeksā šobrīd pastāv vēl virkne nosacīti nelielu problēmu. Pastāvīgas problēmas rodas kodeksa 35.panta interpretācijā, proti, ja vienlaikus tiek izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi. Šobrīd sodu saskaitīšana vai iekļaušana ir atkarīga nevis no tā, kādi pārkāpumi ir izdarīti, bet gan no tā, kādas iestādes šos pārkāpumu izskata. Praktiska rakstura problēma ir iestāžu tālākās rīcības iespējas gadījumos, kad persona pat pēc soda piemērošanas nepārtrauc ilgstošu pārkāpumu. Daudzos gadījumos pārkāpuma turpināšana ne tikai norāda uz personas nihilistisku attieksmi pret likumu, bet arī ir sabiedriski kaitīga un bīstama. Tomēr likums šobrīd skaidri nenosaka, kādas ir iestādes iespējas šādu personu sodīt atkārtoti par administratīvā pārkāpuma turpināšanu. |
| 3. |
Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi |
2013.gada 22. janvārī Ministru kabinets ir apstiprinājis (prot.Nr.5 30§) Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju, kuras ieviešanai ir izstrādāts Administratīvo pārkāpumu procesa likums (turpmāk – likumprojekts) |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība |
Likumprojekta mērķis ir ieviest mūsdienu tiesiskajiem standartiem atbilstošu no procesuālā viedokļa vienkāršu un ātru administratīvo pārkāpumu procesu, kas nodrošinātu: 1) cilvēktiesību ievērošanu; 2) procesuālo taisnīgumu; 3) soda neizbēgamību. Šis likumprojekts nosaka: 1) Administratīvo sodu sistēmas pamatprincipus; 2) Administratīvā pārkāpuma jēdzienu, administratīvās atbildības nosacījumus; 3) Administratīvo sodu veidus un to piemērošanas kārtību; 4) Administratīvo pārkāpuma procesa kārtību no procesa uzsākšanas brīža līdz nolēmuma izpildei, tai skaitā administratīvo sodu pārrobežu izpildi Eiropas Savienības dalībvalstu ietvaros. Veidojot jauno administratīvo pārkāpumu procesu, svarīgi panākt, ka: 1) ir noteiktas procesuālās garantijas pārkāpēja un cietušā cilvēktiesību aizsardzībai, lai nepieļautu, ka procesa ietvaros var tikt pārkāptas, piemēram, personas tiesības uz privātumu, īpašumu, personisko brīvību; 2) procesuālās darbības un to jēga ir skaidra un saprotama gan pārkāpējam, gan cietušajam, gan kontrolējošajām amatpersonām; 3) ir noteikti samērā īsi procesuālie termiņi, lai kopējais procesa garums pārlieku neattālinātu pārkāpuma izdarīšanas brīdi no soda saņemšanas brīža, tādejādi mazinot sodu sistēmas efektivitāti; 4) procedūras gan iestādē, gan tiesā ir „lakoniskas”, cik vien iespējams mazinot iespējas iesniegt dažādas blakus sūdzības un veikt dažādas procesuālās darbības, kas nav vērstas tieši uz mērķi izlemt jautājumu par pārkāpuma izdarīšanas faktu un sodīšanu; 5) jāpiešķir plašāka kompetence kontrolējošo iestāžu amatpersonām veikt nepieciešamās procesuālās darbības pārkāpuma fiksēšanai, pierādījumu iegūšanai un soda uzlikšanai, lai vienas procesuālās stadijas ietvaros nebūtu jāiesaista vairākas amatpersonas ar dažādām pilnvarām; 6) jānodrošina iespēja noteiktā kārtībā tikt uzklausītam un noteiktā kārtībā iesniegt pierādījumus, lai pierādītu pārkāpuma izdarīšanu vai personas nevainīgumu; 7) jāsamazina iespēja noslogot kontrolējošās iestādes un tiesas ar nepamatotām pārsūdzībām, kuru mērķis ir atlikt paredzamā soda izpildi, tāpat jāsamazina iespējas vairākām pārsūdzībām par mazsvarīgiem pārkāpumiem un nelieliem sodiem; 8) jānodrošina, ka sods tiek izpildīts, paredzot labprātīgu soda izpildi veicinošus piespiedu mehānismus. Krimināllikumā 41. panta 2.1 daļā noteikts, ka naudas sods nosakāms tādā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, kāds tas ir sprieduma taisīšanas dienā, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. Latvijas Republikā mainās minimālās mēnešalgas apmērs, bet tas nerada nepieciešamību izgrozīt arī visas sankcijas, kurās noteikti naudas sodu apmēri, kā tas ir kodeksā, kur pēc nepieciešamības soda apmērs tiek grozīts, grozot katru pantu, kur noteikts naudas sods par konkrēto pārkāpumu. Tāpat Krimināllikumā nav nepieciešams grozīt katru sankciju, ja valstī ir inflācija, deflācija, kuras rezultātā ir ietekme uz sodu sistēmu. Līdzīgi arī likumprojektā nepieciešams paredzēt vispārīgajos noteikumos līdzīgu sistēmu, taču minimālās mēnešalgas nebūtu veiksmīgs risinājums, jo administratīvo pārkāpumu lietās mēdz būt arī ļoti mazi sodi 10 un 20 latu apmērā, līdz ar to tos nāktos izteikt ļoti nepiemērotā veidā. Tāpēc likumprojektā paredzēts pants, kurā noteikts, ka administratīvo pārkāpumu lietās naudas sodus izsaka naudas soda vienībās. Vienas naudas soda vienības vērtība ir pieci euro, savukārt minimālais naudas sods fiziskajām personām ir divas naudas soda vienības, proti, 10 euro. Gadījumā, ja valstī būs inflācija, deflācija vai citi iemesli naudas sodu apmēru grozīšanai, Saeima varēs lemt par vienas naudas soda vienības apmēra palielināšanu vai samazināšanu, bet nebūs nepieciešams izgrozīt pilnīgi visas sodošās normas likumos un pašvaldību saistošajos noteikumos. Sodošo normu sankcijās būs jānorāda naudas soda vienības. Soda piemērošanas stadijai jābūt galvenajai un svarīgākajai administratīvo pārkāpumu procesa stadijai. Jāpanāk, ka 80% – 90% gadījumu šī ir arī vienīgā lietvedības stadija, kurā vispusīgi tiek izvērtēti lietas apstākļi un uzlikts taisnīgs sods, kurš tālāk netiek pārsūdzēts. Veidojot soda piemērošanas stadiju jaunajā Administratīvo sodu procesa likumā, ir jāsamazina un jāstandartizē veicamo procedūru dažādība, lai privātpersonām un kontrolējošām iestādēm veidotu vienotu un skaidru priekšstatu par veicamajām procedūrām un to tiesisko nozīmi. Tā kā administratīvo pārkāpumu lietvedībā ir ļoti svarīgi panākt procesuālo efektivitāti, tad kā neefektīva būtu pēc iespējas jāatmet procedūra, kurā amatpersona notikuma vietā sastāda administratīvā pakāpuma protokolu, bet lietas izskatīšanu un soda uzlikšanu veic cita amatpersona 30 dienu laikā pēc pārkāpuma fiksēšanas dienas. Pamatā šāda procedūra saistīta ar to, ka amatpersonām, kas veic kontroli, saskaņā ar kodeksu vai iestādes reglamentu nav kompetences uzlikt sodu, bet tikai fiksēt pārkāpuma apstākļus. Tālāk sastādītais protokols ir jāsūta amatpersonai, kas ir kompetenta izskatīt lietu un uzlikt sodu, vēlreiz ir jāpieaicina pārkāpējs, cietušais, liecinieki un lieta jāizskata pēc būtības. Attaisnojama šāda kārtība ir tikai gadījumos, ja protokolu sastāda Valsts policijas amatpersona, bet pārkāpuma izskatīšana ir piekritīga citai iestādei, kā arī tajos gadījumos, kad lietā ir jānozīmē ekspertīze, papildus minētajam, ievērojot saprātīgu pamatojumu, varētu pastāvēt vēl atsevišķi izņēmuma gadījumi. Soda piemērošanas stadijā svarīgi ir panākt, ka pārkāpējam klātesot, notikuma vietā, vispusīgi pārbaudot un fiksējot pierādījumus, nekavējoties tiek izskatīta lieta un uzlikts sods. Šādā gadījumā pārkāpējs, cietušais un liecinieki nav atkārtoti jāizsauc uz lietas izskatīšanu. Šim būtu jākļūst par administratīvo sodu lietvedības pamatprocesu, pārējie procesi (lietas izskatīšana iestādē u.tml.) varētu būt izņēmumi no pamatprocesa. Amatpersonai, kas veic kontroli, jābūt tiesīgai pašai veikt visas soda piemērošanai nepieciešamās procesuālās darbības – nepieciešamības gadījumā veikt mantu apskati, pārkāpuma izdarīšanas rīku izņemšanu utt. Protams, tas neizslēdz gadījumus, kad ar vienu administratīvā pārkāpuma lietu vienas procesa stadijas ietvaros var darboties vairākas amatpersonas, piemēram, ja uz ziņojumu par iespējamo administratīvo pārkāpumu ierodas vairāki policijas darbinieki, vai vairāki vides inspektori. Likumprojekta 124.pantā ir ietverts pamatprincips lietas izskatīšanas vietas noteikšanai. Ja amatpersonai konstatējot pārkāpumu, pārkāpuma vietā atrodas pie atbildības saucamā persona un ir pieejama visa nepieciešamā informācija, lai personu varētu saukt pie atbildības, tad administratīvā pārkāpuma lietu izskata uzreiz, tas ir, pārkāpuma konstatēšanas vietā. Šādai lietu izskatīšanas kārtībai būtu jābūt prioritārai, jo tā nodrošina ātru un efektīvu lietas izskatīšanu. Savukārt, ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais un lietas izskatīšanai ir jāpieaicina tā likumiskais pārstāvis vai pastāv citi objektīvi apstākļi, lietu nevar izskatīt uzreiz. Tomēr likumā nav iespējams izsmeļoši uzskatīt visus gadījumus, kad lietu nevar izskatīt uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, tamdēļ likumprojektā paredzēts, ka lietu neizskata pārkāpuma izdarīšanas vietā, ja tas konkrētajos apstākļos nav iespējams vai nav adekvāti, piemēram, lietā jāsavāc papildu pierādījumi, kāds no lietas dalībniekiem vēlas izmantot tiesības sagatavot papildu paskaidrojumus vai arī tas nav iespējams sinoptisko laika apstākļu dēļ (vētra, sniegputenis vai citi nepiemēroti apstākļi). Lai veicinātu procesa korektu norisi un nepieļautu procesa nepamatotu novilcināšanu vai izvairīšanos no procesā veicamajām darbībām, amatpersonai ir tiesības piemērot procesuālās sankcijas, piemēram, piespiedu naudu, vai izraidīšanu no administratīvā pārkāpuma izskatīšanas vietas. Procesuālās sankcijas var piemērot ikvienai personai, kura piedalās procesā un uzvedas nekorekti. Administratīvā soda pārsūdzēšana augstākā iestādē ir elements, kas kodeksā tika ieviests, piemērojot Administratīvā procesa likumā noteikto apstrīdēšanas kārtību. Šo lietvedības stadiju ir lietderīgi saglabāt. Pēris pēdējo gadu statistika liecina, ka tikai 0,4% -0,5% no visām administratīvo pārkāpumu lietām nonāk līdz tiesai. Lielākā daļa sākotnējos lēmumos esošo kļūdu tiek novērstas iestādes iekšienē. Tādejādi iespēja soda uzlikšanu pārsūdzēt augstākā iestādē sevi attaisno kā iespēja iestādei labot pašai savas pieļautās kļūdas, un kā papildu „filtrs” lietām pirms tās nonāk tiesā. Tomēr atšķirībā no Administratīvā procesa likuma, soda uzlikšana ir pārsūdzama nevis institucionālā kārtībā augstākai iestādei, bet gan augstākai amatpersonai tās pašas iestādes ietvaros. Administratīvā procesa likuma ietvaros padotības iestādes pieņemts administratīvais akts noteiktos gadījumos tiek apstrīdēts ministrijā. Administratīvo sodu procesa lietvedībā tiesiska lēmuma pieņemšanā ir svarīgi izprast attiecīgā pārkāpuma faktisko apstākļu bīstamību un sabiedrisko kaitīgumu saistībā ar konkrētās nozares specifiku. Šādas speciālas zināšanas nav ministriju juridiskajiem dienestiem, kuros parasti nonāk apstrīdētie administratīvie akti. Ministriju funkcijas ir veidot nozares politiku un koordinēt šis politikas ieviešanu, bet ne nodarboties ar uzraudzību, kontroli un sodīšanu. Tādēļ administratīvo sodu procesa lietvedībā pārsūdzībai ir jānotiek tās pašas iestādes augstākai amatpersonai. Soda pārsūdzēšanas augstākai amatpersonai stadijas mērķis ir dot iespēju iestādes ietvaros apmierināt acīmredzami pamatotas sūdzības un novērst šādu viennozīmīgi izlemjamu lietu nonākšanu tiesā. Šajā procesa sadaļā lēmums tiek pieņemts, vēlreiz izskatot lietu pēc būtības, saistībā ar sūdzībā norādītajiem apstākļiem. Šajā un visās nākamajās stadijās administratīvo pārkāpumu procesā var iesaistīties prokurors. Tomēr prokurora loma kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu procesā ir ļoti atšķirīga. Administratīvo pārkāpumu procesā prokurors iesaistās tikai to personu tiesību aizsardzībai, kuras pašas, īpašo apstākļu dēļ nespēj sevi pilnvērtīgi aizstāvēt un attiecībā pret kurām ir pieņemts prettiesisks lēmums. Apstākļu vispusīgas noskaidrošanas un pierādīšanas pienākums gulstas uz kontrolējošo amatpersonu. Likumprojekts paredz vienotas un kodificētas procesuālās normas, kas būs piemērojamas administratīvo pārkāpumu lietās. Atkāpe no vispārējas procesuālo normu kodifikācijas ir saistībā ar lēmumu izpildes sadaļu, kas satur atsauces uz citiem likumiem. Piemēram, attiecībā uz tiesu izpildītāju darbību, veicot administratīvā soda piespiedu izpildi. Galvenās ar šo likumprojektu ieviestās izmaiņas administratīvo pārkāpumu sistēmā un procesā ir šādas: 1. Administratīvie sodi Likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā. Likumprojekts nosaka, ka naudas sods un aizrādījums ir vienīgie pamatsodi. Tādejādi no pamatsodiem tiek izslēgti šādi sodi: 1. administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija; 2. personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana; 3. tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus; 4. administratīvais arests. 1.1. Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija likumprojektā ir procesuālā darbība, nevis soda veids. Konfiskācija kā soda veids ir raksturīga krimināltiesībām, bet Krimināllikumā paredzētais sods – mantas konfiskācija – būtiski atšķiras no kodeksā paredzētās administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācijas. Jāmin, ka Krimināllikumā paredzētais institūts – mantas konfiskācija – tiek attiecināts uz likumīgā ceļā iegūta īpašuma atsavināšanu, tādējādi mantas konfiskāciju nevar uzskatīt par iespēju atņemt personai noziedzīgi iegūto (Pētījums „Mantas konfiskācijas tiesiskais regulējums Latvijā un Eiropas Savienībā, tās izpildes mehānisma efektivitātes nodrošināšana”/ http://www.tm.gov.lv/lv/ministrija/imateriali/MantKonf.pdf). Mantas konfiskācija kā soda veids pēc būtības nozīmē īpašuma, kam nav saistības ar noziedzīgu nodarījumu, bezatlīdzības atsavināšanu valsts īpašumā. Ievērojot to, ka konfiskācijas mērķis administratīvā pārkāpuma lietā ir atņemt personai mantu, kas ir saistīta ar pārkāpumu (pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks), konfiskācija kā soda veids neatbilst administratīvo pārkāpumu jomas specifikai un nebūtu piemērojama. Ievērojot to, ka ir būtiski nodrošināt amatpersonām iespēju atsevišķos gadījumos atsavināt personu mantas, turpmāk administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācijas jautājums tiks risināts procesuālo darbību izpildes ietvaros, proti, likumprojektā ir paredzēta procesuālā konfiskācija. Saskaņā ar likumprojektā ietverto regulējumu amatpersona var izņemt mantas un dokumentus, kas ir pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks, un, pieņemot galīgo lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, amatpersona var lemt par izņemto priekšmetu konfiskāciju. 1.2. Personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana, kura šobrīd visbiežāk izpaužas, kā transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšana, medību tiesību atņemšana un ieroča nēsāšanas atļaujas atņemšana, kā sods tiek saglabāts, tomēr šāds soda veids attiecināms uz papildsodiem. Tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus arī ir saglabāts kā soda veids, attiecinot to uz papildsodiem. 1.3. Likumprojekts vairs neparedz tādu administratīvu sodu kā arests. Atteikšanās no aresta kā soda veida ir pamatota ar vairākiem apstākļiem. Kodeksa 31. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvo arestu piemēro uz laiku no vienas līdz piecpadsmit diennaktīm, Krimināllikuma 39. panta otrajā daļā noteiktais aresta termiņš ir no trim dienām līdz trim mēnešiem. Tātad administratīvais arests termiņa ziņā daļēji pārklājas ar kriminālsoda termiņu un pēc būtības ir pilnībā pielīdzināms kriminālsodam. Šāda situācija kropļo sodu sistēmu, kurā sodu bardzībai ir jābūt atbilstošai attiecīgā nodarījuma sabiedriskajai bīstamībai un kaitīgumam. Administratīvie pārkāpumi un noziedzīgie nodarījumi gan pēc sabiedriskās bīstamības un kaitīguma, gan pēc tiesiskajām sekām ir atšķirīgi nodarījumi. Šādā situācijā nav pieļaujams, ka sankciju ziņā šie nodarījumi tiek vērtēti kā līdzvērtīgi. Administratīvos sodus pamatā piemēro valsts pārvaldes iestādes, kriminālsodus – tiesa. Atbilstoši šai struktūrai tiek veidots administratīvo pārkāpumu process un attiecīgi kriminālprocess. Izņēmums ir arests, tas ir administratīvais sods, ko piemērot var vienīgi tiesa. Tas rada situāciju, ka administratīvo pārkāpumu procesā ir jāveido divi dažādi lēmumu pieņemšanas un pārsūdzības modeļi. Turklāt, rajona (pilsētas) tiesām šajā procedūrā jādarbojas iestādes statusā (sākotnējā lēmuma pieņemšana), nevis kā tiesu varas institūcijai. Administratīvo arestu kā soda veidu ir grūti administrēt (Valsts policijas ierobežoto resursu dēļ) un finansēt, jo jāpatērē ievērojami finanšu līdzekļi (personas, kurai piemērots administratīvais arests, medicīniskā aprūpe, ēdināšana un turēšana atbilstošās telpās u.tml.). Pēc IEM aprēķiniem viena arestanta ēdināšana dienā izmaksā 4,5 euro. Turklāt, kā to ir atzinusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT 2006. gada 4. augusta spriedums lietā „Kadiķis pret Latviju”), Latvijā bija problēmas ar standartiem atbilstošu telpu nodrošināšanu cilvēku turēšanai apcietinājumā. Šobrīd personu var turēt tikai tādās īslaicīgās aizturēšanas telpās, kas atbilst visiem noteiktajiem standartiem, un aresta izpilde tādejādi ir apgrūtināta. Likumprojekts paredz noteikt tikai divus papildsodu veidus – tiesību atņemšanu un tiesību izmantošanas aizliegumu. Pēc savas izpausmes šie papildsodi neatšķirsies no kodeksā jau noteiktajiem, tomēr tie ir definēti vispārīgāk, atvieglojot to piemērošanas nosacījumus. Tiesību atņemšana nozīmē, ka personai piešķirtās tiesības ar lēmumu par administratīvā soda piemērošanu tiek anulētas un tiek noteikts periods, kurā šādas tiesības no jauna iegūt nav iespējams. Beidzoties šim termiņam personai, ja tā vēlas atjaunot tiesības ir atkārtoti jāizpilda visas speciālās kvalifikācijas prasības, piemēram, jākārto eksāmeni, jāmaksā valsts nodeva utt. Ar tiesībām jāsaprot arī dažādas licences, speciālās atļaujas, kas tiek izsniegtas atbilstoši nozares likuma regulējumam, līdz ar to jaunais regulējums paplašina termina „tiesības” izpratni administratīvo pārkāpumu lietās. Savukārt tiesību izmantošanas aizliegums nozīmē, ka personai piešķirto tiesību izmantošanai uz noteiktu termiņu tiek uzlikts liegums. Pēc šī termiņa notecēšanas tiesību darbība atjaunojas. Konkrētās tiesības, kuras tiek atņemtas vai kuras aizliegts izmantot, nosaka ar likumu un ietver attiecīga pārkāpuma sankcijā. Tiesībām, kuras tiek atņemtas vai kurām piemērots izmantošanas aizliegums, ir jābūt tādām, lai valsts un pašvaldības iestādes varētu nodrošināt un kontrolēt soda izpildi, tas ir, jābūt iespējai nodrošināt, ka tiesības soda termiņa tecējumā personai nav iespējas izmantot. Bez tam, nav pieļaujams, ka tiek atņemtas vai aizliegts izmantot tādas tiesības, kas saistītas ar personas cilvēka tiesību realizāciju (piemēram, vēlēšanu tiesības, tiesības uz sociālo palīdzību u.tml.). 2. Atkārtotas sodīšanas iespēja ilgstoša administratīvā pārkāpuma gadījumā Likumprojekts paredz atkārtotas administratīvās sodīšanas ilgstoša administratīvā pārkāpuma gadījumā iespēju. Tas paredzēs, ka personu var atkārtoti sodīt, ja tā nepilda savu tiesisko pienākumu – pārtraukt administratīvo pārkāpumu. Pamatkritēriji, lai personai tiktu piemērota atkārtota administratīvā sodīšana ilgstoša administratīvā pārkāpuma gadījumā ir 1) sākotnējā soda piemērošana, 2) personas informatīva brīdināšana par pienākumu pārtraukt (novērst) pārkāpumu saprātīgā laikā, 3) personas bezdarbība, kas izpaužas kā ar likumu noteiktā pienākuma neizpilde. Jēdziens saprātīgs laiks ir interpretējams atbilstoši katras nozares normatīvajam regulējumam un specifikai. Amatpersonai, piemērojot administratīvo atbildību, ir jānosaka laika periods, kura ietvaros personai netraucēti tiek dota iespēja pārtraukt administratīvo pārkāpumu un novērst ilgstošā pārkāpuma radītās sekas un apdraudējumu. Piemēram, par nekustamajam īpašumam piegulošas teritorijas neuzturēšanu pienācīgā kārtībā, sodu varētu piemērot tik ilgi, līdz teritorija tiek savesta tādā kārtībā, kādu nosaka attiecināmie normatīvie akti. Katru nākamo sodu var piemērot pēc tam, kad ir notecējis saprātīgs laiks, kurā var, piemēram, atbrīvot teritoriju no sadzīves atkritumiem vai nopļaut zāli. 3. Procesuālās īpatnības soda piemērošanai par atsevišķiem pārkāpumiem ceļu satiksmē un vides jomā Likumprojektā paredzēta atsevišķa procesuālā kārtība tiem gadījumiem, ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā vai ja pārkāpums ir fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Likumprojekta izstrādes gaitā tika konstatēts, ka sods minētajos gadījumos ir jāpiemēro faktiskajam transportlīdzekļa vadītājam, nevis transportlīdzekļa īpašniekam. Darba gaitā tika izvērtēti dažādi alternatīvie mehānismi, kā var noskaidrot faktisko pārkāpuma izdarītāju. Pienākuma uzlikšana iestādei visos gadījumos pašai noskaidrot faktisko pārkāpuma izdarītāju uzliktu nesamērīgi lielu slogu iestādēm, kuras veic administratīvā pārkāpuma procesu. Tas, savukārt, apdraudētu soda neizbēgamības principa ievērošanu. Papildus jāņem vērā, ka publiskai pārvaldei būtu pamats prezumēt, ka transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais transportlīdzekļa turētājs vai, ja turētājs nav norādīts, — transportlīdzekļa īpašnieks, ir faktiskais transportlīdzekļa lietotājs. Tādējādi sods par pārkāpuma izdarīšanu sākotnēji būtu piemērojams īpašniekam/turētājam. Vienlaikus personai būtu nodrošināma iespēja atspēkot iepriekš minēto prezumpciju un iesniegt pierādījumus tam, ka pārkāpumu ir izdarījusi cita persona. Līdz ar to likumprojekts paredz, ka transportlīdzekļa īpašniekam/turētājam ir tiesības pārsūdzēt lēmumu par sodu, norādot uz apstākļiem un iesniedzot pierādījumus, kas apliecina, ka viņš nav vainīgs pārkāpuma izdarīšanā. Vienlaikus personai ir jānorāda faktiskā vadītāja, kurš pārkāpuma izdarīšanas brīdī ir vadījis transportlīdzekli, identificējošie dati. Šāds nosacījums likumprojektā ir iekļauts tamdēļ, ka transportlīdzekļa īpašnieks/turētājs faktiski ir vienīgā persona, kura var zināt, kam konkrētajā brīdī tika nodots transportlīdzeklis. Augstāka amatpersona iesniegtos pierādījumus vērtē un, ja atzīst citu personu par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, atceļ sākotnējo lēmumu un pieņem lēmumu par faktiskā vadītāja sodīšanu. 4. Soda noteikšana par vairākiem administratīvajiem pārkāpumiem Likumprojekts iepretim kodeksam atšķirīgi risina soda noteikšanu gadījumos, kad persona izdarījusi vairākus administratīvo pārkāpumus. Ar likumprojektu tiek ieviests princips – viens pārkāpums, viens sods. Tādejādi, ja personas izdarītajās darbībās ir saskatāmas vairāku administratīvo pārkāpumu pazīmes, neatkarīgi no tā, vai veidojas ideālā kopība vai faktiskā kopība, par katru pārkāpumu tiek noteikts atsevišķs sods. Tādejādi, ja persona vienlaikus izdara vairākus pārkāpumus, galīgais sods ir lielāks, nekā tad, ja izdarīts tikai viens pārkāpums. Tādejādi tiek panākts taisnīgāks gala rezultāts. Bez tam šāda soda noteikšana domājams būs vienkāršāka un saprotamāka ne tikai pārkāpuma izdarītājam, bet arī amatpersonām, kam jānosaka sods par vairākiem izdarītajiem pārkāpumiem. 5. Prasības amatpersonu statusam un kvalifikācijai Likumprojektā ir ietvertas vairākas prasības, kurām ir jāatbilst amatpersonām, kuras veic administratīvā pārkāpuma procesu. Pirmkārt, amatpersonām ir jāpilda amata pienākumi kādā no iestādēm, kas ir uzskaitītas likumprojektā. Gadījumā, ja iestāde nav minēta likumā, uzskatāms, ka šīs iestādes amatpersonas nav pilnvarotas veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Otrkārt, likumprojekts paredz noteikt prasības attiecībā uz amatpersonu izglītību. Administratīvā pārkāpuma procesa veikšana ir valsts represīvās un sodošās darbības īstenošana. Turklāt likumprojekts paredz piešķirt amatpersonām plašu rīcības brīvību, tādējādi amatpersonai ir jābūt pietiekami kompetentai un intelektuāli nobriedušai, lai tiesiski un efektīvi piemērotu administratīvā pārkāpuma procesu regulējošās tiesību normas. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz, ka amatpersonai, kura ir tiesīga veikt administratīvā pārkāpuma procesu, ir jābūt augstākai izglītībai. Izglītības joma likumprojektā nav konkretizēta, jo bieži vien, lai izskatītu administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersonai ir nepieciešamas specifiskas zināšanas. Tādējādi nebūtu pamata ar likumprojektu ierobežot jomas, kurās amatpersonai ir jābūt iegūtai augstākai izglītībai (piemēram, nosakot, ka visām amatpersonām ir jābūt ar juridisko izglītību). Vienlaikus likumprojekts paredz atšķirīgas prasības attiecībā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumam pakļautajām amatpersona un pašvaldības policijas amatpersonām, kurām ir jābūt vismaz vidējai izglītībai. Šis izņēmums ir pamatots ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 7. pantā ietverto regulējumu. Stingrākas izglītības prasības ir paredzētas attiecībā uz pašvaldību administratīvo komisiju locekļiem. Lai paaugstinātu administratīvo komisiju pieņemto lēmumu kvalitāti un veicinātu administratīvā pārkāpuma procesa efektivitāti pašvaldībās, likumprojekts paredz, ka pašvaldības administratīvajā komisijā iekļauj vismaz vienu personu, kura ir ieguvusi 2. līmeņa augstāko izglītību tiesību zinātnē. 6. Lēmuma par soda piemērošanu pieņemšanas pamatstadijas Iestāžu, kuru amatpersonas piemēro administratīvos sodus, lielais skaits un katras iestādes darbības specifika bija priekšnoteikums tādu normu ietveršanai likumprojektā, kas varētu tikt piemērotas situācijās ar dažādiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem. Administratīvā pārkāpuma process sastāv no šādām stadijām: 1) procesa uzsākšana; 2) lietas sagatavošana izskatīšanai; 3) lietas izskatīšana un lēmuma pieņemšana; 4) lēmuma pārsūdzēšana augstākai amatpersonai; 5) lēmuma pārsūdzēšana tiesā; 6) soda izpilde. Procesa uzsākšana, lietas sagatavošana izskatīšanai, lietas izskatīšana un lēmuma pieņemšana, kā arī soda izpildes stadija ir obligātas administratīvā pārkāpuma procesa stadijas, savukārt lēmuma pārsūdzēšana augstākai amatpersonai un lēmuma pārsūdzēšana tiesā – fakultatīvas. Katrā administratīvā pārkāpuma lietā, neskatoties uz veicamo darbību skaitu un specifiku, obligātās procesa stadijas ir klātesošas. Neatkarīgi no tā, cik ātri tiek izskatīta lieta un pieņemts lēmums, amatpersona veic darbības, kas veido procesa obligātās stadijas. Ievērojot minēto, likumprojektā regulējums, kas attiecas uz administratīvā pārkāpuma procesu iestādē, ir sadalīts „blokos” un katrs no tiem atbilst iepriekš minētajām procesa stadijām. Katrā „blokā” ir uzskaitītas darbības, kas tiek veiktas attiecīgajā procesa stadijā. Taču, ņemot vērā katras iestādes darbības specifiku, amatpersonas kompetencē būs izvēlēties tos likumprojektā piedāvātos instrumentus, kas ir nepieciešami un kas atbilst katras lietas specifikai. Piemēram, likumprojekts paredz, ka, sagatavojot lietu izskatīšanai, amatpersona veic šādas darbības: izlemj, vai lietas izskatīšana ir tās kompetencē; veic izmeklēšanas darbības; piemēro procesuālos piespiedu līdzekļus utt. Neapšaubāmi, ka katrai amatpersonai, sagatavojoties lietas izskatīšanai, ir jāpārliecinās, ka tā ir kompetenta attiecīgu lietu izskatīt, taču ne visos gadījumos būs nepieciešams piemērot procesuālos piespiedu līdzekļus. Likumprojekts paredz piešķirt amatpersonai rīcības brīvību, lemjot par daudziem citiem procesa nodrošināšanai svarīgiem jautājumiem. Piemēram, amatpersona būs kompetenta izvēlēties lietas izskatīšanas vietu un atbilstoši lietas apstākļiem noteikt lietas izskatīšanas termiņu. Procesuālo dokumentu noformēšanā amatpersonai arī ir piešķirta rīcības brīvība. Likumprojekts paredz, kādus lēmumus amatpersona pieņem procesa ietvaros. Tāpat likumprojekts noteic, kāda informācija ir norādāmā lēmumā par procesa uzsākšanu, lēmumā par soda piemērošanu utt. Taču likumprojekts nenoteic lēmumu obligātu formu. Amatpersonai, kas attiecīgu lēmumu pieņem, ir pašai jālemj par lēmuma formu. Norādāms, ka tas tomēr neizslēdz katras iestādes iespējas ar iekšējo normatīvo aktu šo jautājumu regulēt, lai nodrošinātu prakses vienveidīgumu konkrētu lietu izskatīšanā un procesa nodrošināšanā. Likumprojekts neparedz iespēju administratīvā pārkāpuma procesu uzsākt rezolūcijas formā, jo, ievērojot likumprojektā ietvertās prasības attiecībā uz lēmuma par procesa uzsākšanu saturu, rezolūcija kā atsevišķa procesa uzsākšanas forma nav nepieciešama. Vienas procesa stadijas (process iestādē) ietvaros var darboties vairākas amatpersonas (piemēram, viena amatpersona uzsākt procesu un cita-pieņem lēmumu lietā), likumprojekts neparedz pienākumu visas darbības iestādes stadijā veikt vienai amatpersonai. Amatpersonu kompetenču sadalījums ir nozaru normatīvo aktu regulēšanas jautājums. Likumprojekts paredz jaunu regulējumu attiecībā uz personu datu aizsardzību. Ievērojot to, ka liecināšana par administratīvo pārkāpumu atsevišķos gadījumos var izraisīt nelabvēlīgas sekas attiecībā uz liecinieku/cietušo (piemēram, gadījumi, kad darbinieks liecina par darba devēja pārkāpumiem, bērns ziņo par pedagoga pārkāpumiem utt.), ir nepieciešams aizsargāt personu datus. Tādējādi likumprojekts noteic, ka personas, kura ziņoja par administratīvo pārkāpumu, cietušā, kā arī liecinieka datiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss, ja šī persona ir materiāli vai citādi atkarīga vai pakļauta pie atbildības saucamajai personai. Personas dati ir pieejami tikai amatpersonai, augstākai amatpersonai un tiesai. Personas dati ir pieejami arī citām personām, ja datu subjekts ir piekritis savu datu apstrādei. Šis regulējums būtu attiecināms uz gadījumiem, kad pastāv varbūtība, ka administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas un soda piemērošanas rezultātā pie atbildības sauktā persona, zināmā veidā „atriebjoties” personai, kura ir sniegusi informāciju sakarā ar pārkāpumu, pasliktina šīs personas stāvokli un šīs darbības nevar pakļaut efektīvai uzraudzībai un kontrolei. 7. Atteikšanās no administratīvā pārkāpuma protokola Šobrīd administratīvā pārkāpuma protokols ir tiesību akts ar trejādu juridisko dabu, kas atkarīga no procesa stadijas, kurā šis tiesību akts tiek sastādīts, kā arī no mērķa, ar kādu šis tiesību akts tiek sastādīts. Tas var būt gan lēmums, ar kuru tiek uzsākta administratīvā pārkāpumu lietvedība, gan tiesību akts, ar kuru personai tiek uzrādīta tai izvirzītā apsūdzība administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, gan arī lēmums, ar kuru personai tiek piemērots administratīvais sods. Šāda viena un tā paša dokumenta trejādā tiesiska daba līdz šim ir radījusi dažādu iestāžu praksi administratīvā pārkāpuma protokola izmantošanā. Bez tam, ja lietvedības termiņa garumu skaita no administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas brīža (kā tas ir līdz šim), lēmuma pieņemšanas procesuālais termiņš kļūst atkarīgs no protokola sastādīšanas brīža, nevis no procesa uzsākšanas brīža. Likumprojekts vairs neparedz administratīvā pārkāpuma procesā tādu dokumentu kā administratīvā pārkāpuma protokols. Process paredz vairāku lēmumu pieņemšanu. Svarīgākie no tiem ir lēmums par procesa uzsākšanu, lēmums administratīvā pārkāpuma lietā un lēmums par procesa izbeigšanu. Bez tiem procesā var tikt pieņemta virkne pakārtota rakstura procesuālo lēmumu – lēmums par ekspertīzes nozīmēšanu, lēmums par mantu un dokumentu izņemšanu u.c. Likumprojekts nosaka šo lēmumu obligātās sastāvdaļas. Tādejādi tam, vai lēmums tiek sastādīts brīvā formā, vai veidlapas formā (tā saucamajā protokolā) ir vienīgi procesa organizatoriska nozīme, bet ne juridiska nozīme. Lai veidlapu lietošanu padarītu pēc iespējas ērtāku un to struktūra būtu optimāli piemērota katras iestādes lietvedībā esošo pārkāpumu specifikai, veidlapu formas, ievērojot likumā noteikto lēmuma obligāto saturu, iestāde nosaka pati. Tādējādi katra iestāde var izvēlēties atbilstošāko lēmumu noformēšanas veidu-katru lēmumu pieņemot atsevišķa dokumenta formā vai vairākus lēmumus apvienojot vienā dokumentā. Gadījumā, ja vairāki lēmumi ir iekļauti vienā dokumentā, tā informācija, kas atkārtojas katrā no lēmumiem (piemēram, ziņas par procesa dalībniekiem), nav jādublē. Protokola sastādīšana likumprojektā ir paredzēta attiecībā uz procesuālo darbību veikšanu – izmeklēšanas darbību veikšanu un procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanas fiksēšanu. Protokolā iekļauj lēmumu par attiecīgās darbības veikšanu un darbības gaitu. Procesuālās darbības protokola sastādīšana ir obligāta gadījumos, kad tas ir atrunāts likumprojektā (piem., mantu un dokumentu izņemšana, administratīvā aizturēšana utt.). Likumprojekts paredz, ka procesuālās darbības protokola sastādīšana ir obligāta gadījumos, kad tas būtiski skar privātpersonas tiesības un intereses. Tādējādi tiek samazināts administratīvais slogs un efektivizēts process, neparedzot pienākumu katrā gadījumā rakstīt procesuālās darbības protokolu (pretējā gadījumā tas novestu pie situācijas, kad, piemēram, veicot izelpas gaisa pārbaudi, amatpersonai būtu jāraksta protokols visos gadījumos – arī tad, ja izelpas gaisā nav konstatēta alkohola koncentrācija vai konstatētā koncentrācija ir pieļaujama). 8. Elektroniskās saziņas iespēju plašāka izmantošana Likumprojektā ir paredzētas iespējas plašāk saziņai izmantot elektroniskā pasta starpniecību. Kā viens no rekvizītiem, kas ikvienā procesuālajā dokumentā ir jāietver attiecībā uz fizisku vai juridisku personu ir elektroniskā pasta adrese (ja personai šāda adrese ir). Šāda prasība attiecas gan uz iestādes stadijā sagatavotiem procesuālajiem dokumentiem, gan uz tiesas stadijā sagatavotiem procesuālajiem dokumentiem. Papildus ikvienā procesa stadijā procesa dalībniekiem uzlikts pienākums informēt amatpersonu vai tiesu par elektroniskā pasta adreses maiņu. Līdz ar to ir pamats prognozēt, ka esot informācijai par elektroniskā pasta adresi iestādes vai tiesas rīcībā, aizvien plašāk tiks izmantota iespēja izmantot elektronisko pastu, kā ātrāku, ērtāku un lētāku savstarpējās saziņas veidu. Paziņošanas likuma 8. pants nosaka, ka parasts sūtījums uzskatāms par paziņotu astotajā dienā pēc nodošanas pastā, savukārt ierakstītais sūtījums – septītajā dienā. Paziņošanas likuma 9.pants nosaka, ka sūtījums, kurš paziņots caur elektronisko pastu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas. Šādai dokumenta paziņošanai piemērojamas elektronisko dokumentu apriti regulējošās tiesību normas. Dokumentu var paziņot ar elektroniskā pasta starpniecību, neizmantojot drošu elektronisko parakstu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā vai šāda iespēja paredzēta normatīvajā aktā. Priekšroka saziņai ar elektroniskā pasta starpniecību būtu dodama arī tāpēc, ka lielākoties tas privātpersonai ir ērtāks korespondences saņemšanas veids, nekā tradicionālais pasta sūtījums. Savukārt iestādē un tiesā elektronisko pastu ērtāk izmantot tamdēļ, lai sūtījums ātrāk nonāktu pie kompetentās amatpersonas. 9. Vienošanās process Likumprojekts paredz vienošanās noslēgšanu administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros. Saskaņā ar likumprojektā piedāvāto regulējumu, ja perona atzīst savu vainu, kā arī piekrīt sodam, amatpersona ir tiesīga piedāvāt personai noslēgt vienošanos. Gadījumā, ja persona piekrīt slēgt vienošanos, piemērotais naudas sods personai tiek samazināts uz pusi no sākotnēji lēmumā noteiktā naudas soda apmēra. Savukārt persona apņemas attiecīgi samazināto naudas sodu samaksāt 10 darbdienu laikā. Vienošanās noslēgšana nozīmē, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā kļūst nepārsūdzams, tādējādi parakstot vienošanos persona piekrīt, ka vienošanās ietver pilnīgu un galīgu savstarpējo attiecību noregulējumu saistībā ar konkrēto administratīvo pārkāpumu. Ja persona nepilda savu pienākumu samaksāt samazināto naudas sodu 10 darbdienu laikā, piespiedu izpildei tiek nosūtīts sākotnēji pieņemtais lēmums par pilno sākotnēji piemēroto naudas soda summu. Savukārt, ja persona jau lēmuma pieņemšanas brīdī nepiekrīt tam, ka izdarījusi administratīvo pārkāpumu vai nepiekrīt piemērotajam sodam, amatpersona vienošanos nepiedāvā. Vienošanās procedūra ir vērsta uz administratīvā pārkāpuma procesa efektivizēšanu, savstarpēju izlīgumu un savstarpēji izdevīgu tiesisko seku radīšanu, veicinot soda brīvprātīgu izpildi. Norādāms, ka personai netiek nodrošinātas subjektīvas tiesības pieprasīt noslēgt vienošanos. Tas neliedz personai piedāvāt amatpersonai noslēgt vienošanos, taču amatpersonai nav pienākuma šo lūgumu apmierināt. Jautājuma izlemšana par to, vai noslēgt vienošanos vai nē, ir amatpersonas ekskluzīvā kompetence. Izņēmuma kārtā vienošanos ir iespējams arī atcelt, tādā gadījumā lietā sākotnēji pieņemto lēmumu var tālāk pārsūdzēt parastajā kārtībā un termiņos. 10. Uzraudzības un sodīšanas funkciju savstarpējā norobežošana. Daudzas iestādes speciālajos normatīvajos aktos piešķirto pilnvaru ietvaros veic uzraudzības un kontroles funkciju. Šī uzraudzība tiek veikta administratīvā procesa ietvaros, jo amatpersonas rīcībā vēl nav nonākusi informācija, uz kuras pamata būtu uzsākams administratīvā pārkāpuma process. Līdz ar to uzraudzības ietvaros veicamās darbības un amatpersonas pilnvaru apjoms tiek regulēts speciālajos normatīvajos aktos, kas attiecas uz konkrētas iestādes darbību. Gadījumā, ja amatpersona, veicot uzraudzību, konstatē pamatu administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai, tā pieņem lēmumu par procesa uzsākšanu un visas turpmākas darbības veic saskaņā ar likumprojektā ietvertajām normām. Likumprojekts pieļauj pierādījumu, kas iegūti administratīvā procesa kārtībā veiktās uzraudzības gaitā, izmantošanu administratīvā pārkāpuma procesā. Taču jāņem vērā, ka administratīvajā procesā un administratīvo pārkāpumu procesā ir piemērojami dažādi principi un privātpersonai nodrošināmo garantiju apjoms atšķiras. Tādējādi nebūtu pieļaujams, ka amatpersona veic administratīvā pārkāpuma lietas izmeklēšanu, izmantojot administratīvā procesa instrumentus. Līdz ar to likumprojekts paredz, ka pierādījumi, kas iegūti, veicot uzraudzību (administratīvā procesa ietvaros), ir pieļaujami administratīvā pārkāpuma procesā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros. Šī regulējuma mērķis ir novērst situācijas, kad amatpersonai ir pamats administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai (amatpersona uzraudzības darbību veikšanas gaitā ir guvusi pārliecību par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas pamatotību), taču tā turpina izmeklēšanas darbības veikt administratīvā procesa ietvaros, pamatojoties uz speciālajiem normatīvajiem aktiem. Šaubu gadījumā izvērtējumu, vai katrā konkrētajā gadījumā iepriekš minētais princips ir ievērots un administratīvajā procesā iegūtais pierādījums ir pieļaujams administratīvā pārkāpuma procesā, veiks augstāka amatpersona un tiesa. Šis regulējums, kas attiecas uz pierādījumu pieļaujamību, nav attiecināms uz procesa izvēles principiem un kritērijiem. Proti, likumprojekts neregulē jautājumu par to, vai par attiecīgu tiesībpārkāpumu ir uzsākams administratīvais process vai administratīvā pārkāpuma process. 11. Nepilngadīgo atbildības īpatnības Naudas sods ir visbiežāk piemērotais soda veids administratīvo pārkāpumu lietās. Taču šāda soda veida efektivitāte gadījumos, kad pārkāpumu ir izdarījis nepilngadīgais, ir apšaubāma, ievērojot to, ka naudas soda lielākoties nomaksā pārkāpēja likumiskie pārstāvji, jo nepilngadīgajam nav savu ienākumu. Šādos gadījumos rodas situācija, ka sods nesasniedz savu mērķi pilnā mērā. Ievērojot iepriekš minēto, likumprojekts paredz, ka gadījumos, ja naudas sodu piemēro nepilngadīgajam, amatpersona izvērtē visus lietas apstākļus, izlemj, kāds sods būtu piemērojams un nosaka pusi no šī naudas soda apmēra. Šādu kārtību nepiemēros lietās par pārkāpumiem, kuru speciālais subjekts ir nepilngadīgais, jo šajos gadījumos likumdevējs jau ir apsvēris adekvāto naudas soda apmēru attiecībā uz nepilngadīgo izdarītajiem pārkāpumiem un ir noteicis to tiesību normā. 12. Procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums Likumprojektā paredzēts, ka sodītajai personai, tāpat kā kriminālprocesā būs pienākums atlīdzināt procesuālos izdevumus. Ar procesuālajiem izdevumiem šaurākā nozīmē saprot izdevumus, ko sākotnēji sedz no valsts (pašvaldības) līdzekļiem, bet vēlāk piedzen no sodītās personas, kas, izdarot pārkāpumu, ir radījusi konkrēto administratīvā pārkāpuma procesu un ar to saistītos izdevumus. Procesuālie izdevumi tiks noteikti nolēmumā par sodu. Tos varēs noteikt gan nolēmumā par sodu, ko pieņēmusi amatpersona, gan augstāka amatpersona, gan pirmās un otrās instances tiesa, un izdevumu apmērs attiecīgi katrā procesa stadijā var palielināties. Procesuālos izdevumus sedz no valsts, pašvaldības līdzekļiem, ja persona, no kuras tie ir piedzenami, ir maznodrošināta vai tai ir piešķirts trūcīgas personas statuss, kā arī, ja ar galīgo nolēmumu persona nav sodīta. Samaksu par tulka darbu arī sedz no valsts vai pašvaldības līdzekļiem, jo pretējā gadījumā summas piedziņa no sodītās personas nozīmētu, ka šī persona „maksā” par valodas nezināšanu, nevis par izdarīto pārkāpumu. 13. Cietušā tiesību aizsardzības risinājums Likumprojektā paredzēts, ka persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu ir nodarīts kaitējums, piedalās administratīvā pārkāpuma procesā cietušā statusā. Likumprojekts noteic cietušā statusa piešķiršanas kārtību, atteikuma piešķirt cietušā statusu pārsūdzības kārtību, un reglamentē cietušā tiesības un pienākumus. Likumprojektā nav paredzētas cietušā tiesības administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros prasīt no atbildīgās personas administratīvā pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzinājumu. Šādas tiesības cietušais būs tiesīgs īstenot Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā, vēršoties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, par kuras iesniegšanu cietušais būs atbrīvots no valsts nodevas. Šāds regulējums paredzēts, jo valsts pārvaldes iestādes kompetencē neietilpst divu privātpersonu strīdu par kaitējuma atlīdzinājumu izskatīšana, turklāt kaitējuma atlīdzinājuma jautājumi praksē ir pietiekami sarežģīti un laikietilpīgi, tādēļ to izskatīšana administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros būtiski apgrūtinātu un kavētu savlaicīgu administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu. 14. Personas, kurai iestādes prettiesiskas rīcības rezultātā nodarīts kaitējums, tiesības uz atlīdzinājumu Personai, kurai iestādes prettiesiskas rīcības rezultātā administratīvā pārkāpuma procesā ir nodarīts kaitējums, likumā paredzētas tiesības uz atlīdzinājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iestāžu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Tā kā lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās vairs nav uzskatāmi par administratīvajiem aktiem, ir jāpārskata arī zaudējumu un personiskā kaitējuma atlīdzinājuma pamati, veidi un apmērs administratīvā pārkāpuma lietās. Tomēr zaudējumu atlīdzināšana netiek noteikta ar šo likumprojektu, bet gan ar tiem normatīvajiem aktiem, kas regulē valsts nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu. 15. Lēmuma pārskatīšana pie augstākas amatpersonas Likumprojektā tiek saglabāta gan tiesība, gan vienlaikus pienākums iestādei pašai veikts savu amatpersonu lēmumu tiesiskuma kontroli. Šāda lēmuma pārskatīšana prezumē, ka lēmumu pārskatīs institucionāli tās pašas iestādes augstāka amatpersona. Tādejādi lēmumiem parastā situācijā nebūtu jānonāk pārskatīšanā ministrijā. Likumprojektā augstāka amatpersona ir saprotama kā institūcija, kas veiks amatpersonas lēmuma pārbaudi un šī lēmuma tiesiskuma un pamatotības kontroli. Lēmuma tiesiskuma un pamatotības kontrole ir tulkojama plaši, proti, augstāka amatpersona ne tikai pārbauda, vai pieņemtais lēmums atbilst tiesību normām, bet izvērtē arī lēmuma un piemērotā soda lietderību. Tas ietver izvērtējumu, vai izdarītais pārkāpums ir/nav maznozīmīgs, līdz ar to persona būtu atbrīvojama no soda, kā arī to, vai piemērotā sankcija ir samērīga un atbilstoša taisnīga mērķa sasniegšanai. Augstākas amatpersonas lēmums tiek pakļauts tiesas kontrolei un tiesa vērtē tos pašus aspektus. Tā kā lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un šī lēmuma pārskatīšanu veic vienas un tās pašas iestādes dažādas amatpersonas, tad likumprojekts ievieš jaunus terminus „amatpersona” un „augstāka amatpersona”. Funkcionāli augstāka amatpersona saglabās kodeksā esošās augstākas iestādes iezīmes. Papildus augstākai amatpersonai tiks dotas tiesības veikt administratīvo pārkāpumu pārkvalifikāciju, tas ir gadījumos, kad ir konstatēta nepareiza pārkāpuma kvalifikācija, persona var tikt saukta pie administratīvās atbildības ar to pašu lēmumu, ar kuru tiks atcelts iepriekšējais, nepareizās kvalifikācijas lēmums. Tādā veidā tiek mazināta administratīvais slogs, kā arī samazināts lietas izskatīšanas termiņš iestādē. Tā kā pašvaldību iestāžu institucionālā uzbūve bieži vien ir daudz vienkāršāka, nekā tiešajā valsts pārvaldē, pašvaldības iestādēm tiek noteikta funkcionālā pakļautība. Tas nozīmē, ka pašvaldības ietvaros ir pieļaujami izņēmumi no principa, ka lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pārskata tās pašas iestādes augstāka amatpersona, jo pašvaldības iestādes ietvaros šādas augstākas amatpersonas var arī nebūt. Šajos gadījumos pati pašvaldība var noteikt, kura pašvaldības amatpersona pārskatīs lēmumus administratīvā pārkāpuma lietā. 16. Tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā Likumprojekta trešā daļa nosaka administratīvā pārkāpuma procesu tiesā. Tiesas kompetencē administratīvā pārkāpuma procesā ietilpst administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma tiesiskuma un lietderības kontrole. Pamats procesa ierosināšanai tiesā ir pie atbildības saucamās personas vai cietušā sūdzība, kā arī prokurora protests. Likumprojektā ietvertas sūdzības (protesta) satura, formas, iesniegšanas un izskatīšanas prasības. Administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšana pēc būtības noteikta divās tiesu instancēs, t.i., rajona (pilsētas) tiesā un apelācijas kārtībā – apgabaltiesā. Likumprojekts noteic administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtību tiesā mutvārdu un rakstveida procesā, reglamentē tiesas izskatīšanas rezultātā pieņemtā nolēmuma veidus, saturu un formu. Pamatā lietas izskatīšana paredzēta rakstveida procesā, tomēr likumprojekts paredz gadījumus, kad lieta izskatāma mutvārdu procesā. Likumprojekts noteic pie atbildības saucamās personas, cietušā un iestādes tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu. 16. Sodu izpilde Likumprojektā skaidri nodalītas naudas soda izpildes stadijas – brīvprātīgā naudas soda izpildes stadija un piespiedu izpildes stadija. Likumprojektā noteikta kārtībā, kādā maksājams naudas sods brīvprātīgā izpildes termiņā, kā arī no kura brīža sākas piespiedu izpilde un noteikta kārtība, kādā tas notiek. Ievērojot to, ka lēmumā noteiktā papildsoda, kas paredz atņemt vai aizliegt izmantot tiesības, faktiskā izpilde notiek ar konkrētas iestādes faktiska ieraksta izdarīšanu valsts informācijas sistēmā, likumprojektā noteikti pamatprincipi papildsodu izpildē. 17. Naudas soda uzrēķina piemērošana Dažās Eiropas valstīs jau šobrīd ir tāds tiesiskais regulējums administratīvo pārkāpumu jomā, kurā nostiprināts princips „maksā ātrāk, maksā mazāk”, kā piemēru var minēt Lietuvu. Franciju, Slovēniju, Skotiju. Latvija ar likumprojektā paredzēto regulējumu ievieš šo principu divos posms: 1) vienošanās process; 2) naudas soda uzrēķins. Personai ir pienākums samaksāt tai piemēroto naudas sodu pilnā apmērā likumā noteiktajā brīvprātīgās izpildes kārtībā. Ja persona šo pienākumu neizpilda, tai iestājas papildus pienākums maksāt naudas soda uzrēķinu. Naudas soda uzrēķina kopējais apmērs ir 75% no piemērotā naudas soda summas. Naudas soda uzrēķinu piemēro trīs mēnešus, par katru mēnesi aprēķinot 25% no nolēmumā par sodu piemērotā naudas soda, sākot no brīža, kad beidzies brīvprātīgās izpildes termiņš. Informācija par tiesiskajām sekām, kas iestāsies naudas soda brīvprātīgas nesamaksas gadījumā, tajā skaitā par naudas soda uzrēķina apmēru, tiek ietverta jau sākotnējā amatpersonas lēmumā par sodu (likumprojekta 148.pants). Vienlaikus līdzīgi kā jau šobrīd kodeksa 296.pantā, likumprojektā paredzēts informēt sodīto personu ne vēlāk kā 5 darbdienas pirms brīvprātīgā naudas soda izpildes termiņa beigām par to, ka 1) ka naudas soda samaksa pilnā apmērā nav saņemta; 2) ka ir iestājies pienākums maksāt šā likuma 285. pantā noteikto naudas soda uzrēķinu; 3) ka naudas soda un naudas soda uzrēķina nesamaksāšanas gadījumā sodītajai personai var tikt piemēroti šā likuma 286. pantā noteiktie iestāžu nodrošinājumu vai pakalpojumu ierobežojumi; 4) ka naudas soda un naudas soda uzrēķina nesamaksāšanas gadījumā nolēmums par sodu tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Līdz ar to jaunais regulējums neparedz papildu slogu iestādei salīdzinājumā ar to, kāds tas ir šobrīd atbilstoši kodeksa regulējumam. Gadījumā, ja sodītā persona maksā nauda sodu, neievērojot likumā noteikto kārtību un termiņu, iestādes pienākums būtu, pēc labas pārvaldības principa, izskatīt personas sūdzību un atrisināt radušos situāciju, taču šādiem gadījumiem jābūt kā izņēmuma gadījumiem. 18. Publisko pakalpojumu un nodrošinājuma ierobežojumi Likumprojektā paredzēta iespēja piemērot pārkāpējam ierobežojumu iegūt labumu attiecībās ar valsti vai liegumu saņemt valsts sniegtos nodrošinājumus, kamēr netiks nokārtotas saistības pret valsti. Šāda veida ierobežojums vai liegums tiks piemērots gadījumā, ja uzliktais naudas sods netiks nomaksāts likumā noteiktā termiņā. Tādējādi pārkāpējs tiks stimulēts nomaksāt tam uzliktos naudas sodus. Piemēram, ja personai ir uzlikts administratīvais sods par Medību likuma tiesību normu neievērošanu, personai būs liegta iespēja saņemt medību atļauju. Jāņem vērā tas, ka jau šobrīd noteiktās jomās šādi ierobežojumi pastāv un ir efektīvi, taču atsevišķās jomās šādi ierobežojumi vispār nebūtu ieviešami un arī nebūtu efektīvi, jo attiecīgos pakalpojumus no valsts personai nepieciešams saņemt ļoti reti. Ierobežojumus varētu saglabāt ceļu satiksmē, jūras transportā un vides aizsardzībā, kā arī atsevišķos gadījumos noteiktās jomās paredzēt iespēju liegt juridiskajām un fiziskajām personām saņemt dažādas licences, speciālās atļaujas un sertifikātus, ja nav nomaksāts administratīvais naudas sods. Minētos ierobežojumus noteiks nevis likumprojekts, bet attiecīgais nozares normatīvais akts, līdz ar to, paredzot šādus ierobežojumus kādā nozares normatīvajā aktā, jānorāda šādas izvēles pamatojums, jānorāda, vai šāds ierobežojums ir samērīgs konkrētajā gadījumā, vai tas būs efektīvs u.tml. Šiem liegumiem jābūt tādiem, kas sniedz būtiskas priekšrocības naudas soda labprātīgas samaksas gadījumā salīdzinājumā ar zaudējumiem piespiedu izpildes gadījumā, lai tie stimulētu pārkāpējus naudas soda labprātīgai izpildei. Liegumu mērķis ir stimulēt personas, kurām piemērots naudas sods, gan naudas soda brīvprātīgai nomaksai, gan to pienākumu izpildei, par kuru neizpildīšanu administratīvais sods piemērots. Kā veiksmīgs piemērs šobrīd minama autotransporta nozare (kodeksa 299.1 pants un saistītie nozares normatīvie akti). 19. Izpildes tiesiskuma kontrole Līdzīgi kā Administratīvā procesa likuma 636. pantā, kas paredz, ka privātpersona, pret kuru vērsta piespiedu izpilde, var iesniegt sūdzību, ja izpildiestādes darbības, kas vērstas uz administratīvā akta piespiedu izpildi, neatbilst šīs nodaļas noteikumiem, arī likumprojektā paredzēta iespēja personai, pret kuru vērsta administratīvā soda izpilde, iesniegt sūdzību par izpildes ietvaros pieņemtu lēmumu vai veiktu darbību, kas pati par sevi skar būtiskas sodītās personas tiesības vai tiesiskās intereses vai arī apgrūtina sodītās personas tiesību vai tiesisko interešu īstenošanu. Tādējādi likumprojekts nodrošinās mehānismu, kādā šīs sūdzības tiks izskatītas, jo šobrīd praksē šādas sūdzības tiek iesniegtas, bet neviens normatīvais akts neparedz kārtību, kādā tās jāizskata. 20. Lēmumu starptautiskā izpilde Likumprojektā ietvertas tiesību normas, kas paredz kārtību atbilstoši Padomes pamatlēmumam 2005/214/TI „Par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām”, kādā Latvijā izpilda citas dalībvalsts lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un kādā Latvija nosūta citai dalībvalstij lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Minētā kārtība attieksies uz lēmumiem, ar kuriem piemērots naudas sods. Atbilstoši pamatlēmuma noteikumiem summas, kas samaksātas izpildot attiecīgo nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, paliek izpildes valstī, ja līgumā ar Eiropas Savienības dalībvalsti nav paredzēts citādi, līdz ar to, ja Latvijā tiks izpildīti citas Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmumi, tad summas, kas tiks samaksātas, izpildot nolēmumu, tiks ieskaitītas valsts budžetā, savukārt, ja Latvijas nolēmums tiks izpildīts kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, tad šajā dalībvalsts budžetā paliks nomaksātā naudas summa. Vienlaikus norādāms, ka pamatlēmums paredz, ka valstīm ir jānosaka kompetentā iestāde vai iestādes, kuras ir kompetentas atzīt un izpildīt lēmumu. Ieviešot pamatlēmumu krimināltiesību jomā par tiesu nolēmumu savstarpējo atzīšanu, Latvijā tika ieviests modelis, kurā ir gan kompetentā iestāde (šajā gadījumā rajona (pilsētas) tiesas), gan centrālā iestāde (Tieslietu ministrija). Tiesu nosūtītie izpildes lūgumi un no citām valstīm saņemtie izpildes lūgumi tiek sūtīti caur Tieslietu ministriju. Tāda pati kārtība paredzēta arī likumprojektā, jo administratīvo pārkāpumu procesā Latvijā ir iesaistītas vairāk kā 100 valsts un pašvaldību iestādes, līdz ar to vienotas prakses veidošanai iestāžu iesaistīšana šajā Eiropas Savienības valstu sadarbībā nebūtu atbalstāma. Vienlaikus likumprojekts paredz iespēju valstīm slēgt divpusējos un daudzpusējos starptautiskos nolīgumus par administratīvo sodu izpildi gan Eiropas Savienības ietvaros, gan ārpus tās. |
| 12. |
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas |
Likumprojekts izstrādāts Tieslietu ministrijā. Likumprojekta izstrādē ir iesaistīta gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pastāvīgā darba grupa, kuras sastāvā ir Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Rīgas rajona tiesas, Rīgas apgabaltiesas un Augstākās tiesas pārstāvji. Likumprojekta izstrādes gaitā ir neoficiāla likumprojekta saskaņošana gan ar valsts iestādēm (Dabas aizsardzības pārvalde, Datu valsts inspekcija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Veselības inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts valodas centrs, Valsts vides dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts augu aizsardzības dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija), gan pašvaldību viedoklis (Rīga, Jēkabpils, Liepāja, Jelgava, Rēzekne, Daugavpils, Valmiera, Tukums, Ventspils, Sigulda, kā arī Lielo pilsētu asociācija). Ar galvenajām izmaiņām, ko administratīvo pārkāpumu procesā ienes likumprojekts, ir iepazīstinātas visas ministrijas. Likumprojekta izstrādē ir veiktas konsultācijas ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes akadēmiskajiem mācībspēkiem. |
| 6. |
Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība |
Administratīvo pārkāpumu vispārīgie noteikumi un procesuālais regulējums ir cieši saistīts ar administratīvo sodu piemērošanu un tādejādi ar sodīšanas funkciju, kurā publiskajai pārvaldei ir ekskluzīva kompetence. Sabiedrības intereses kopumā šis likumprojekts neskar, jo juridiskajai atbildībai ir personiska daba. Bez tam nepastāv tādas nevalstiskās organizācijas, kuras pārstāvētu pie administratīvās atbildības saucamo personu intereses un kuru viedokli uzklausīt būtu adekvāti. |
| 7. |
Cita informācija |
Par likumprojekta Vispārīgajiem noteikumiem un soda izpildes sadaļu Tieslietu ministrija ir saņēmusi atzinumu no Eiropas Padomes Cilvēktiesību un juridisko lietu ģenerāldirektorāta ekspertiem: Universidad Complutense Madrid (Spānija) profesores, Dr.iur. Lorēnas Bačmeijeres Vinteres (Lorena Bachmaier Winter) un Slovēnijas Republikas Tieslietu ministrijas Tiesību sistēmas likumdošanas direktorāta sekretāra Petera Pavlina (Peter Pavlin). Informācijas par atzinumu pieejama: http://norwaygrants.tm.gov.lv/lv/2009-2014/jaunumi/norisinajies-seminars-atteiksanas-no-administrativa-aresta-ieguvumi-un-alternativas . |
| II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību |
||
| 1. |
Sabiedrības mērķgrupa |
Sabiedrības mērķgrupa, kuras intereses ietekmē šis likumprojekts ir personas, pret kurām ir uzsākta administratīvo pārkāpumu lietvedība. Šāds statuss iespējams gan fiziskajām personām, gan juridiskajām personām. Fiziskās personas iespējams saukt pie administratīvās atbildības, sākot no 14 gadu vecuma. Sabiedrības mērķgrupas skaitlisko apmēru noteikt ir samērā sarežģīti. Pēdējo gadu statistika liecina, ka gada laikā tiek pieņemti 500 000 līdz 600 000 lēmumu administratīvo pārkāpumu lietās. Tomēr administratīvo pārkāpumu lietās pieņemto lēmumu skaitu tikai pastarpināti var saistīt ar pie administratīvā atbildības saukto personu skaitu, jo daļa personu viena gada laikā izdara vairākus administratīvos pārkāpumus. Īpaši izdalāmā sabiedrības mērķgrupa ir amatpersonas, kurām piešķirta kompetence būt par procesa virzītājiem kādā ko administratīva pārkāpuma procesa posmiem, tie ir gan likumprojekta D daļā minēto valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonas, gan rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesu tiesneši. |
| 2. |
Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt |
Likumprojekts nosaka administratīvā pārkāpuma rezultātā cietušās personas tiesības piedalīties administratīvo pārkāpumu lietvedībā un tās tiesību apjomu šajā procesā. Otra administratīvo pārkāpumu procesā pastarpināti iesaistīto personu grupa ir personas, kas sniedz atbalstu procesa veiksmīgai norisei – tiesu eksperti, tulki, tiesas sēžu sekretāri, personas, kas iesaistītas administratīvo sodu izpildes stadijā. |
| 3. |
Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme |
Likumprojektā paredzēts pienākums personām, kuras izdarījušas administratīvo pārkāpumu, atlīdzināt valstij vai pašvaldībai radītos izdevumus par lietvedību, jeb procesuālos izdevumus. Procesuālie izdevumi ir: 1) summas, ko izmaksā cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, un maksu par naktsmītni; 2) summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu; 3) samaksa ekspertiem un tulkiem par darbu, izņemot gadījumus, ja viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus; 4) summas, kas radušās sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu, iznīcināšanu un realizāciju; 5) summas, kas izlietotas ekspertīzes veikšanai; 6) summas, kas saistītas ar apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm. Tādejādi personai ir iespēja jau iepriekš aplēst iespējamos procesuālos izdevumus par lietvedību un izvērtēt iespējamos finansiālo ietekmi nelabvēlīga iznākuma gadījumā. Savukārt, ja lietvedība pret personu tiek izbeigta, tad visi lietvedības izdevumi gulstas uz valsti vai attiecīgi pašvaldību. Likumprojekts, atšķirībā no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, neietver administratīvo pārkāpumu sastāvus un par tiem paredzētās sankcijas, līdz ar to šis likumprojekts tiešā veidā neparedz finansiālu ietekmi, kas būtu saprotama, kā sodu palielināšana vai samazināšana noteiktās administratīvo pārkāpumu kategorijās. Iestāžu un tiesu procesuālās pilnvaras un lietvedības kārtības pamatposmi netiek būtiski mainīti, līdz ar to paredzams, ka iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas administratīvo pārkāpumu procesā netiks finansiāli ietekmētas. |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme |
Administratīvo pārkāpumu lietvedība likumprojektā ir aprakstīta skaidrā loģiskā secībā un tā ievieš standartizētas lietvedības stadijas, kas vienādo lietvedības ietvaros veicamās darbības neatkarīgi no tā, kuras iestādes amatpersonas veic lietvedību. Līdz ar to ir paredzams, ka amatpersonām, kas veic lietvedību būs vieglāk orientēties lietvedības procesa stadijās un lietvedības procesā veicamajās procesuālajās darbībās un privātpersonai būs vieglāk saprast jauno lietvedības procedūru. Likumprojektam ir skaidra un loģiska struktūra, kas atvieglo likuma uztveramību un izpratni. Bez tam, paredzams, ka šāda jauna apjomīga likuma spēkā stāšanās veicinās juridiskās literatūras veidošanos administratīvo pārkāpumu jomā, kas kopumā varētu vecināt šīs tiesību apakšnozares attīstību. Likumprojektā ir pievērsta īpaša uzmanība soda neizbēgamības stiprināšanai un tiek veikt virkne pasākumu, kam jāstiprina tieši administratīvā soda izpildes stadija: 1) vienošanās par soda izpildi; 2) naudas soda uzrēķins; 3) publisko pakalpojumu un nodrošinājumu ierobežojumi; 4) naudas soda izpildes iespējas ārvalstīs. Līdz ar to ir paredzams, ka šāda kārtība gan stiprinās soda neizbēgamību, gan vairos pārkāpēju cieņu pret noteikto pārvaldes un sabiedrisko kārtību. Kā pastarpinātu ieguvumu var uzskatīt arī naudas soda faktiskas izpildes pozitīvo fiskālo efektu valsts un pašvaldību budžetam. |
| 5. |
Administratīvās procedūras raksturojums |
Skat. anotācijas I sadaļu. |
| 6. |
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums |
Projekts šo jomu neskar |
| 7. |
Cita informācija |
Nav |
| III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||
| Rādītāji |
2014.gads |
Turpmākie trīs gadi (euro) |
|||
| 2015 |
2016 |
2017 |
|||
| Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam |
Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam |
Izmaiņas, salīdzinot ar 2014.gadu |
Izmaiņas, salīdzinot ar 2014.gadu |
Izmaiņas, salīdzinot 2014.gadu |
|
| 1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
| 1. Budžeta ieņēmumi: |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 1.2. valsts speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 1.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 2. Budžeta izdevumi: |
0 |
0 |
270 209 |
540 824 |
1 017 675 |
| 2.1. valsts pamatbudžets |
0 |
0 |
270 209 |
540 824 |
1 017 675 |
| 2.2. valsts speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 2.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 3. Finansiālā ietekme: |
0 |
0 |
-270 209 |
-540 824 |
-1 017 675 |
| 3.1. valsts pamatbudžets |
0 |
0 |
-270 209 |
-540 824 |
-1 017 675 |
| 3.2. speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 3.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi) |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 0 |
0 |
0 |
0 |
||
| 0 |
0 |
0 |
0 |
||
| 5. Precizēta finansiālā ietekme: |
0 |
0 |
-270 209 |
-540 824 |
-1 017 675 |
| 5.1. valsts pamatbudžets |
0 |
-270 209 |
-540 824 |
-1 017 675 |
|
| 5.2. speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
| 5.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
| 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā): |
Iekšlietu ministrija (Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, budžeta apakšprogramma 02.03.00 „Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība”) 2015.gadā izdevumi kopā euro 270 209 t. sk. Kapitālie izdevumi euro 270 209 IKK 5000 –„Pamatkapitāla veidošana” euro 270 209 Sodu reģistra programmatūras pilnveidošanas uzsākšana – tehniskās specifikācijas izstrāde, analīze, projektēšana un programmatūras izstrāde par kopējo summu euro 270 209 (664 cilvēkdienas x euro 406,94) (IKK 5140). 2016.gadā izdevumi kopā euro 540 824 t. sk. Kapitālie izdevumi euro 540 824 IKK 5000 „Pamatkapitāla veidošana” euro 540 824 Programmatūras izmaiņu izstrāde, testēšana un atkļūdošana, uzstādīšana un konfigurēšana, lietotāja dokumentācijas izstrāde, ieviešanas atbalsts un apmācība par kopējo summu euro 540 824 (1329 cilvēkdienas x euro 406,94) ( IKK 5140) 2017.gadā izdevumi kopā euro 1 017 675, no tiem: Uzturēšanas izdevumi euro 8 353 Kapitālie izdevumi euro 1 009 322 IKK 2000 „Preces un pakalpojumi” – euro 8 353: · Informācijas tehnoloģiju apmācības kursi euro 8 353: 1.1. Oracle WebLogic Server 11g: Advanced Administration - euro 1 852 1.2. Oracle Grid Infrastructure 11g: Manage Clusterware and ASM Release 2 - euro 2 325 1.3. Oracle Database 11g: Performance Tuning - euro 1852 1.4. Oracle Database 11g: Security Ed 2 - euro 2 324 IKK 5000 „Pamatkapitāla veidošana” euro 1 009 322 tajā skaitā: · Sistēmas izmaiņu testēšana un atkļūdošana, uzstādīšana un konfigurēšana, lietotāja dokumentācijas izstrāde, ieviešanas atbalsts un apmācība par kopējo summu euro 540 824 (1329 cilvēkdienas x euro 406,94) ( IKK 5140 ); · Oracle DBVS un WebLogic (Forms Servera) licences euro 390 854 (IKK 5121): 3.1. Oracle Database Enterprise Edition - Processor Perpetual euro 53657,22 x 2 gab. = euro 107 314,44; 3.2. WebLogic Suite - Processor Perpetual euro 50 831 x 2 gab. = euro 101 662; 3.3. SOA Suite for Oracle Middleware - Processor Perpetual euro 64 954,10 x 2 gab. =euro 129 908,2 3.4. Partitioning - Processor Perpetual euro 12 992,25 x 2 gab. = euro 25 984,5 3.5. Advanced Security - Processor Perpetual = euro 25 984 · Asmenserveri ( 2 x Intel E5-2600 procesori, 48GB DDR3 1333MHz operatīva atmiņa, 12 x DDR3 atmiņu ligzdas, 4 x 10Gbps Ethernet interfeisi ar Fibre Channel over Ethernet (FCoE) atbalstu, Tīkla interfeisu reprezentācija vismaz 256 adapteriem, konfigurējamiem gan kā Ethernet, gan kā FC HBA; 802.1Qbb atbalsts ar 3 gadu ražotāja tehnisko atbalstu) euro 8822 x 2 gab. = euro 17 644 (IKK 5238) · NetApp FAS3220 disku masīvu disku plaukti euro 30 000 x 2 = euro 60 000 (IKK 5238) 2018.gadā un turpmākajos gados izdevumi kopā euro 274 542 t.sk. Uzturēšanas izdevumi euro 274 542 t.sk. Kārtējie izdevumi euro 274 542, no tiem: IKK 1000 „Atlīdzība” euro 139 356, t.sk. IKK 1100 –„Atalgojums” euro 108 246 IKK 2000 „Preces un pakalpojumi” – Ls 95 010 1.Atalgojums 6 amata vietām kopā – euro 108 246 · 3 sistēmanalītiķi (amatu saime un līmenis: 19.2, II 10.mēnešalgu grupa 3.kategorija) = mēnešalga euro 1174 x 12 mēneši x 3 amata vietas = euro 42 264 · 2 programmētāji (amatu saime un līmenis: 19.4 III, 10.mēnešalgu grupa, 3.kategorija) = mēnešalga euro 1174 x 12 mēneši x 2 amata vietas = euro 28 176 · 1 vecākais datortīkla administrators (amatu saime un līmenis: 19.5, IV 12 mēnešalgu grupa 3.kategorija)= mēnešalga 1647 x 12 mēneši = euro 19 764 · Vispārējās piemaksas 10% apmērā no plānotās mēnešalgu kopsummas 0,1 x euro 90 204 = euro 9 021 · Prēmijas un naudas balvas 10% apmērā no plānotās mēnešalgu kopsummas 0,1 x euro 90 204 = euro 9 021. 2.Sociālās garantijas (IKK 1221) 5% apmērā no plānotās mēnešalgu kopsummas 0,05 x euro 90 204 = euro 4 510. 3.Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (23.59%) 2017.gadā un turpmākajos gados euro 112 756 x 0,2359 = euro 26 600. Sodu reģistra programmatūras uzturēšanas izdevumi euro 135 186 (IKK 2251) euro 1 351 857 (euro 270 209 + euro 540 824 + euro 540 824) x 10% = euro 135 186 Uzturēšanas izmaksās ir plānots iekļaut šādus darbus: 3.1. tehnisko problēmu un potenciālo kļūdu (sistēmām, kurām ir beidzies garantijas laiks) novēršana; 3.2. nelielu funkcionālu uzlabojumu un izmaiņu realizācija; 3.3. konsultācijas un tehniskais atbalsts. |
||||
| 6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins |
|||||
| 6.2. detalizēts izdevumu aprēķins |
|||||
| 7. Cita informācija |
Izmaksas aprēķinātas, pieņemot, ka sistēmu sāk pilnveidot 2015.gadā, bet sistēmas uzturēšana sākas no 2018.gada. Pievienotais protokollēmuma projekts paredz: Iekšlietu ministrijai nepieciešamos izdevumus Sodu reģistra programmatūras pilnveidošanai un uzturēšanai 2015.gadā – 270 209 euro apmērā, 2016.gadā - 540 824 euro apmērā un 2017.gadā - 1 017 675 euro apmērā, 2018.gadā un turpmāk ik gadu - 274 542 euro apmērā iekļaut jaunās politikas iniciatīvās un atbilstoši apstiprinātajam grafikam iesniegt Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā izvērtēšanai un Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai likumprojekta „Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016., un 2017.gadam” un likumprojekta „Par valsts budžetu 2015.gadam” sagatavošanas procesā. Sodu reģistra programmatūras pilnveidošana ir obligāts priekšnosacījums, lai šis likumprojekts varētu stāties spēkā. Sodu reģistra Administratīvo sodu sadaļa šobrīd ir būvēta tādejādi, ka tā tikai minimāli izpilda prasības, kādas ir jāizpilda valsts informācijas reģistram (piemēram, Sodu reģistrā ir apgrūtināta informācijas meklēšana pēc dažādiem parametriem). Vienlaikus šobrīd Sodu reģistrs veidots tā, lai uzskatītu sodus par tikai vienā likumā - kodeksa sevišķajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem. Likumprojekts paredz pilnībā mainīt administratīvo sodu sistēmu, mainot virkni pastāvošo sodu. Tāpat šajā likumprojektā soda izpildes sadaļā ir ietverta virkne jaunu risinājumu (piemēram, vienošanās process, soda uzrēķins), kuru sekmīgai administrēšanai ir nepieciešams informācijas sistēmas funkcionalitātes atbalsts. Nozīmīgākās izmaiņas skat tieši norādi uz likumu, kurā paredzēts administratīvais pārkāpums – administratīvo sodu reforma paredz nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikāciju, kas nozīmē, ka Sodu reģistrā jāveido norādes uz dažādiem likumiem. No sistēmas viedokļa tas nozīmē, ka ir jābūvē jauns Sodu reģistrs, kas korespondētu šim likumprojektam un funkcionāli atbalstītu šajā likumā noteiktās procesuālās darbības un norādes uz piemēroto sodu materiāltiesisko pamatu. Bez šādas pilnīgas Sodu reģistra pārstrādes nav iespējama šī likumprojekta sekmīga darbība. |
||||
| IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
||
| 1. |
Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti |
Likumprojekta spēkā stāšanās ir saistīta ar nepieciešamām izmaiņām citos likumos. Reizē ar šo likumprojektu jāstājas spēkā šādiem likumprojektiem: 1)„Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, 2)„Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, 3)Kriminālprocesa likumā, 4)Civilprocesa likumā un 5) Paziņošanas likumā. Virknē šobrīd spēkā esošo likumu ir minēta atsauce uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas ir jāaizvieto ar atsauci uz Administratīvo pārkāpumu procesa likumu. Tieslietu ministrijas ieskatā šādas atsauces precizēšanai nav nepieciešams veikt atsevišķus likuma grozījumus, bet šāda atsauces precizēšana ir veicama reizē ar kārtējo grozījumu izdarīšanu attiecīgajos likumos. Ja kādu no tālāk minētajiem likumiem nav plānots grozīt līdz brīdim, kad stāsies spēkā Administratīvo pārkāpumu procesa likums, grozījumi šajos likumos ir izdarāmi atsevišķa likumprojekta veidā. Minētie precizējumi nepieciešami šādos likumos (orientējoši norādot atbildīgo ministriju, iestādi): Tieslietu ministrija Tiesu ekspertu likums – 1.panta 1.punkts Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā – 10.panta piektā daļa Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums – 2.panta trešā daļa Likums ”Par Eiropas konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību „ – 3.panta 1. un 2.punkts Iekšlietu ministrija Personu apliecinošu dokumentu likums – 14.panta otrā daļa Finanšu ministrija Par iedzīvotāju ienākuma nodokli – 32.panta pirmā daļa un 32.1panta trešā daļa Par akcīzes nodokli – 33.panta divdesmitā daļa Aizsardzības ministrija Ģeotelpiskās informācijas likums – pārejas noteikumu 10.punkts Ekonomikas ministrija Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem – 10.panta ceturtā daļa un pārejas noteikumu 7.punkts Labklājības ministrija Bērnu tiesību aizsardzības likums – 58.panta otrās daļas 6.punkts un 72.panta piektā daļa Zemkopības ministrija Pārtikas aprites uzraudzības likums – 24.panta piektā daļa Kultūras ministrija Obligāto eksemplāru likums – 10.pants Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums – 10.panta pirmās daļas 3.punkts Likumprojektā ir iekļauti 12 deleģējumi Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus. Lai izpildītu Ministru kabinetam dotos deleģējumus, ir jāpārskata un Ministru kabinetam no jauna jāapstiprina šādi jau šobrīd spēkā esoši Ministru kabineta noteikumi: 1) 2011.gada 7.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. „Noteikumi par integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamām ziņām personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas vai cilvēka personības noskaidrošanai vai neatpazīta cilvēka līķa identificēšanai”; 2) 2010.gada 7.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1098 „Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem”; 3) 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids”; 4) 2007.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm”; 5) 2008.gada 17.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 176 „Noteikumi par īpaša dokumenta formu un saturu krimināltiesiskajā sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm”. Šobrīd septiņiem likumprojektā dotajiem deleģējumiem neatbilst neviens no spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem, faktiski šie ir jauni deleģējumi, kuru izpildei ir jāsagatavo Ministru kabineta noteikumu projekti. Iespējams, vairākus deleģējumus varēs pavienot un sagatavot vienu tiesību akta projektu vairāku deleģējumu vienlaicīgai izpildei. Nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu izstrāde ir uzsākama pēc likumprojekta apstiprināšanas Ministru kabinetā. Tādejādi plānojams, ka nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi būtu izstrādāti un varētu stāties spēkā reizē ar likumprojekta spēkā stāšanos. Minētos Ministru kabineta noteikumus izstrādās Tieslietu ministrija. |
| 2. |
Cita informācija |
2013.gada 22. janvārī Ministru kabinetā apstiprinātā (prot.Nr.5 30§) Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcija paredz, ka turpmāk administratīvie sodi tiek veidoti pēc nozaru kodifikācijas metodes, nevis kodificēti vienā likumā. Tādejādi likumprojektā nav tādas sadaļas, kas atbilstu kodeksa Sevišķajai daļai. Saskaņā ar 2013.gada 16.decembra Ministru kabineta komitejas sēdē nolemto (prot.nr. 45 §1) Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekts ir jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā kopā ar informatīvo ziņojumu „Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēma” un tam pievienoto nozaru kodifikācijas shēmu. Šī shēma tiek izveidota ar mērķi parādīt, kuri administratīvie pārkāpumi turpmāk tiek atzīti par saglabājamiem, kā arī norādīt, uz kuru nozares likumu tie tiks pārcelti. Daļa no kodeksa Sevišķajā daļā esošajiem pārkāpumiem ir novecojuši un faktiski netiek piemēroti, piemēram, karatē noteikumu mācīšanas pārkāpšana. Daļa no pārkāpumiem paredz sodus par civiltiesisku saistību pārkāpšanu, piemēram, pārkāpumi pasažieru pārvadājumu jomā, taksometru pārvadājumu jomā. Administratīvie sodi par civiltiesisku pārkāpumu ir saglabājami tikai izņēmuma kārtā – ja ir aizskartas būtiskas sabiedriskas intereses vai, ja tas izriet no starptautiskajām saistībām. Pārējos gadījumos no šādiem administratīvajiem pārkāpumiem ir jāatsakās. Tāpat ir jāatsakās no administratīvajiem pārkāpumiem, kuru sastāvu veido administratīvā akta neizpilde. Šādas situācijas ir jārisina, piemērojot Administratīvā procesa likuma izpildes nodaļu. |
V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
|||||
| 1. |
Saistības pret Eiropas Savienību |
Padomes 2005.gada 24.februāra Pamatlēmums 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām (turpmāk – Pamatlēmums 2005/214) Padomes 2009.gada 26.februāra Pamatlēmums 2009/299/TI, ar ko groza Pamatlēmumus 2002/584/TI, 2005/214/TI, 2006/783/TI, 2008/909/TI un 2008/947/TI, tādējādi stiprinot personu procesuālās tiesības un veicinot savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz aizmuguriskiem nolēmumiem (turpmāk – Pamatlēmums 2009/299) |
|||
| 2. |
Citas starptautiskās saistības |
Projekts šo jomu neskar |
|||
| 3. |
Cita informācija |
Nav. |
|||
| 1.tabula Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem |
|||||
| A |
B |
C |
D |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 1.pants |
294.pants, 297.panta 1.punkts, 309.panta pirmā daļa |
Pārņemts pilnībā* Uz administratīvo pārkāpumu procesu Latvijā attiecināms Pamatlēmuma 2005/214 1.panta a)punkta iii) un iv)apakšpunkts, b)punkta i) un iii)apakšpunkts. |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 2.panta 1.punkts |
- |
Normatīvajos aktos nav jāpārņem. Norma attiecas uz valsts pienākumu informēt Padomes Ģenerālsekretariātu par valsts kompetentajām iestādēm |
Nav attiecināms |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 2.panta 2.punkts |
301.pants |
Pārņemts pilnībā* |
Nav attiecināms |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 2.panta 3.punkts |
- |
Normatīvajos aktos nav jāpārņem. Norma attiecas uz Padomes Ģenerālsekretariāta uzdevumiem. |
Nav attiecināms |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 3.pants |
306.pants, 298.panta pirmās daļas 2., 3., 8.punkts |
Pārņemts pilnībā* Piezīme: pamattiesības un pamatbrīvības garantē gan Latvijas Republikas Satversme, gan Latvijai saistoši starptautiskie līgumi, t.i., augstāka juridiskā spēka tiesību akti. |
Nav attiecināms |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 4.panta 1.punkts |
297.panta 2.punkts |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 4.panta 2.punkts un Pamatlēmuma 2005/214 Pielikums (Apliecība) (grozīts ar Pamatlēmuma 2009/299 3.panta 3.punktu) |
309.panta pirmā un otra daļa |
Pārņemts daļēji.* Pilnībā tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem par īpaša dokumenta formu un saturu sadarbībā ar Eiropas Savienības valstīm mantiska rakstura piedziņas nodrošināšanai |
Nav attiecināms |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 4.panta 3.punkts |
297.panta 1.punkts 309.panta trešā daļa |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 4.panta 4.punkts |
309.panta ceturtā daļa |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 4.panta 5.punkts |
- |
Normatīvajos aktos nav jāpārņem, jo norma attiecas tikai uz centrālās iestādes (Tieslietu ministrijas) pienākumu noskaidrot kompetento iestādi citā Eiropas Savienības valstī |
Nav attiecināms |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 4.panta 6.punkts |
- |
Normatīvajos aktos nav atsevišķi jāpārņem, jo norma attiecas uz iestāžu sadarbības vispārīgajiem principiem |
Nav attiecināms |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 4.panta 7.punkts |
- |
Normatīvajos aktos nav jāpārņem, jo norma attiecas tikai uz Apvienoto Karalisti un Īriju |
Nav attiecināms |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 5.panta 1.punkts |
298.panta trešā daļa |
Pārņemts pilnībā* Administratīvi sodāmi Latvijā ir Pamatlēmuma 2005/214 5.panta 1.punktā minētie pārkāpumi ceļu satiksmē, preču kontrabanda, kā arī intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 5.panta 2.punkts |
- |
Normatīvajos aktos nav jāpārņem. Norma attiecas uz Padomes uzdevumiem |
Nav attiecināms |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 5.panta 3.punkts |
298.panta pirmās daļas 4.punkts |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 6.pants |
302.panta pirmā un otrā daļa |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 7.panta 1.punkts |
298.panta pirmās daļas 1.punkts |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 7.panta 2.punkts (grozīts ar Pamatlēmuma 2009/299 3.panta 1.punktu) |
298.panta pirmā un otrā daļa |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 7.panta 3.punkts (grozīts ar Pamatlēmuma 2009/299 3.panta 2.punktu) |
300.panta piektā daļa |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 8.panta 1.punkts |
304.panta otrā daļa |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 8.panta 2.punkts |
305.panta pirmā daļa |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 9.panta 1.punkts |
304.panta pirmā daļa, 302.panta pirmā daļa, 303.pants, 307.panta pirmā daļa |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 9.panta 2.punkts |
302.panta trešā daļa |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 9.panta 3.punkts |
297.panta 2.punkts |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 10.pants |
- |
Netiek pārņemts* Administratīvo pārkāpumu process šādu instrumentu neparedz |
Nav attiecināms |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 11.panta 1.punkts |
308.panta otrā daļa |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 11.panta 2.punkts |
305.pants 308.panta otrā daļa |
Pārņemts pilnībā* Likumprojekts neparedz kompetento iestāžu tiesības pārskatīt citas dalībvalsts lēmumu, t.sk. to pamatojumu un piemērotā soda apjomu |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 12.panta 1.punkts |
312.panta 1.punkts. Lēmuma atsaukšanas iemesli izriet no likumprojektā ietvertā regulējuma kopumā |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 12.panta 2.punkts |
308.panta pirmā daļa |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 13.pants |
307.panta otrā daļa |
Pārņemts pilnībā* |
|
||
| Pamatlēmuma 2005/214 14.pants |
299.pants 303.panta trešā daļa |
Pārņemts daļēji*. Izmantojot Pamatlēmuma 2005/214 10.punktā minēto rīcības brīvību, netiek pārņemts Pamatlēmuma 2005/214 14.panta e)apakšpunkts |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 15.panta 1.punkts |
308.panta pirmā daļa |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 15.panta 2.punkts |
308.panta pirmā daļa 312.pants |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 15.panta 3.punkts |
309.panta pirmā daļa |
Pārņemts pilnībā* (likumprojektā nostiprinātais ne bisi n idem princips) |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 16.panta 1.punkts |
309.panta trešā daļa |
Pārņemts pilnībā* Saskaņā ar Pamatlēmuma 2005/214 16.panta 1.punktu Latvija deklarējusi, ka 4.pantā minētais dokuments tiks pieņemts latviešu vai angļu valodā. |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 16.panta 2.punkts |
300.panta otrā daļa |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 17.pants |
- |
Pārņemts pilnībā* pēc būtības. Nolēmumu izpilde notiek iestāžu sadarbības ietvaros. Likumprojekts neparedz centrālajai iestādei vai kompetentajām iestādēm pieprasīt, lai cita dalībvalsts atlīdzina nolēmuma izpildīšanas izmaksas |
Nav attiecināms |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 18.pants |
313.pants |
Pārņemts pilnībā* |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 19.pants |
- |
Normatīvajos aktos nav jāpārņem. Norma attiecas tikai uz Gibraltāru. |
Nav attiecināms |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 20.panta 1. un 2.punkts |
- |
Latvijā administratīvo pārkāpumu lietas vispārējās jurisdikcijas tiesas (tām ir jurisdikcija krimināllietās) izskata tikai no 2012.gada 1.jūlija. Piekritības maiņa bija politiska izšķiršanās un pirms šīs pārejas minēto lietu kategorija bija piekritīga administratīvajām tiesām, kam nav jurisdikcija krimināllietās. Tādejādi saskaņā ar Pamatlēmuma Pamatlēmuma 2005/214 1.pantu tas uz administratīvo pārkāpumu lietām attiecināms no 2012.gada 1.jūlija |
Nav attiecināms |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 20.panta 3. un 4.punkts |
296.pants, 298.panta pirmās daļas 3., 5.punkts, |
Pārņemts pilnībā* Piezīme: pamattiesības un pamatbrīvības garantē gan Latvijas Republikas Satversme, gan Latvijai saistoši starptautiskie līgumi, t.i., augstāka juridiskā spēka tiesību akti. |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 20.panta 5. – 9.punkts |
- |
Normatīvajos aktos nav jāpārņem. Normas attiecas uz dalībvalstu un Padomes informācijas apmaiņu un Pamatlēmuma 2005/214 ieviešanas izvērtēšanu. |
Nav attiecināms |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 21.pants |
- |
Normatīvajos aktos nav jāpārņem. Norma attiecas uz Pamatlēmuma 2005/214 spēkā stāšanos. |
Nav attiecināms |
||
| Pamatlēmuma 2005/214 Pielikums (Apliecība) (grozīts ar Pamatlēmuma 2009/299 3.panta 3.punktu) |
309.panta otrā daļa |
Pārņemts daļēji.* Pilnībā tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem par īpaša dokumenta formu un saturu sadarbībā ar Eiropas Savienības valstīm mantiska rakstura piedziņas nodrošināšanai |
Nav attiecināms |
||
| Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas. Kādēļ? |
1) Izmantota Pamatlēmuma 2005/214 2.panta 2.punktā paredzētā rīcības brīvība noteikt vienu centrālo iestādi (Tieslietu ministriju) nolēmumu pārsūtīšanas nodrošināšanai, kā arī palīdzības sniegšanai kompetentajām iestādēm 2) Izmantota Pamatlēmuma 2005/214 5.panta 3.punktā paredzētā rīcības brīvība – atteikt nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanu gadījumā, ja attiecīgais pārkāpums pēc Latvijas likuma nav sodāms (283.panta pirmās daļas 4.punkts), izņemot Pamatlēmuma 2005/214 5.panta 1.punktā minētos pārkāpumus, kuru gadījumā abpusējās sodāmības pārbaude netiek veikta. 3) Izmantota Pamatlēmuma 2005/214 10.pantā paredzētā rīcības brīvība – nenotiek soda aizstāšana (alternatīvas sankcijas piemērošana), jo administratīvo pārkāpumu process šādu instrumentu neparedz. |
||||
| Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem |
Projekts šo jomu neskar |
||||
| Cita informācija |
* 1.tabulas C ailē informācija par Pamatlēmuma 2005/214 un Pamatlēmuma 2009/299 pilnīgu vai daļēju pārņemšanu sniegta attiecībā uz administratīvo pārkāpumu procesu. Pamatlēmumu normas attiecībā uz nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu izpildi saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem pilnībā pārņemtas Kriminālprocesa likumā. Likumprojekta izstrādē ņemtas vērā Latvijas saistības, kas izriet no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija), tai skaitā stingri ievēroti Konvencijas normās noteiktie gadījumi, kad cilvēka tiesības un pamatbrīvības pieļaujams ar likumu, ja šādi ierobežojumi ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai valsts labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai morāli, vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības. Tāpat likumprojektā, piemēram, tā 7.nodaļā „Administratīvā pārkāpuma procesa pamatprincipi”, 41. pantā „Pie atbildības saucamās persona”, kā arī citās likumprojekta normās expresis verbis nostiprināti būtiski no Konvencijas izrietošie cilvēktiesību principi, tai skaitā tiesības uz taisnīgu tiesu, aizliegums piemērot sankciju ar atpakaļejošu spēku. Konkrētu likumprojekta nosacījumu atbilstība Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai analizēta likumprojekta anotācijas I. sadaļas 4.punktā |
||||
| 2.tabula Ar tiesību akta projektu uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem Pasākumi šo saistību izpildei |
|||||
| Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta datums, numurs un nosaukums |
Projekts šo jomu neskar |
||||
| A |
B |
C |
|||
| Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Projekts šo jomu neskar |
|||
| Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
Projekts šo jomu neskar |
||||
| Cita informācija |
Nav. |
||||
| VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti |
||
| 1. |
Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu |
Projekts šo jomu neskar |
| 2. |
Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē |
Projekts šo jomu neskar |
| 3. |
Sabiedrības līdzdalības rezultāti |
Projekts šo jomu neskar |
| 4. |
Saeimas un ekspertu līdzdalība |
Projekts šo jomu neskar |
| 5. |
Cita informācija |
Nav |
| VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām |
||
| 1. |
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas |
Administratīvo pārkāpumu procesā iesaistīto institūciju loks ir atkarīgs no procesa stadijas. Iestādes stadijā administratīvo pārkāpumu procesu virza Likumprojekta D daļā uzskaitītās valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonas. Tiesvedības stadijā administratīvo pārkāpumu procesā tiek iesaistītas rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas, kā arī, pēc nepieciešamības, D sadaļā nosauktās valsts un pašvaldību iestādes. Savukārt administratīvo sodu izpildi veic D sadaļā nosauktās valsts un pašvaldību iestādes, papildsodu izpildē pēc nepieciešamības piesaistot arī citas kompetentās valsts iestādes, kā arī naudas soda piespiedu izpildes gadījumā – tiesu izpildītāji. Attiecībā uz administratīvo sodu starptautisko izpildi jāmin, ka šajā procesa sadaļā var tikt iesaistītas ne tikai nacionālās, bet arī ārvalstu institūcijas un tiesas. |
| 2. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām |
Projekts šo jomu neskar Iestādēm vai tiesām esošais funkciju un uzdevumu apjoms netiek mainīts. |
| 3. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide |
Projekts šo jomu neskar |
| 4. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju likvidācija |
Projekts šo jomu neskar |
| 5. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju reorganizācija |
Projekts šo jomu neskar |
| 6. |
Cita informācija |
Nav |
Tieslietu ministre Baiba Broka
A. Smiltēna
67036937, Anda.Smiltena@tm.gov.lv;
J.Gaijsa
67036909, Jolanta.Gaijsa@tm.gov.lv;
N.Laveniece-Straupmane
67036908, Natalija.Laveniece-Straupmane@tm.gov.lv;
I.Andruškina
67036907, Ilze.Andruskina@tm.gov.lv;
A.Reinfelde
67046108, Andra.Reinfelde@tm.gov.lv.
v_sk = 12545
2014-MK-PROT-24-2204-#27.doc
[1] Statistikas avots - Tiesu informatīvā sistēma: https://tis.lursoft.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&SessionId=2F7F407C67B55AFC83734286A8E706B1
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs