2014.gada    .decembrī

Nr.

Saeimas Prezidijam

         Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2014.gada 18.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā”.

         Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

         Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā 2014.gada 18.decembra Saeimas sēdē sadaļā IV. „Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo, bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

         Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā:  1.Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” uz 1 lpp.;

                 2.Likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” anotācija uz 2 lpp.

                 3. Finanšu ministra J. Reira atzinums uz  1 lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs                                                  K. Šadurskis

Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts

Grozījumi Komerclikumā

Izdarīt Komerclikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 15.nr.; 2002, 6.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8.nr.; 2008, 12.nr.; 2009, 3.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 68.nr.; 2011, 99., 107.nr.; 2012, 104., 199.nr.; 2013, 97., 119., 194., 232.nr.; 2014, 25.nr.) šādus grozījumus:

1.    Papildināt likuma 221.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: „Valdes sastāvā ir vismaz viena persona, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas valsts vai Šveices konfederācijas pilsonis.”

2.    Papildināt likuma 304.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: „Valdes sastāvā ir vismaz viena persona, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas valsts vai Šveices konfederācijas pilsonis.”

Likums stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.

Likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” anotācija

1.     Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Saeimas Budžeta (nodokļu) un finanšu komisijā š.g. 15.decembrī, izskatot pirms 2.lasījuma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr.93/Lp12), tika atbalstīts Finanšu ministrijas sadarbībā ar Tieslietu ministriju sagatavotais priekšlikums noteikt, ka Uzņēmuma reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par kapitālsabiedrības ierakstīšanu vai izmaiņām kapitālsabiedrības valdes sastāvā tikai tad, ja vismaz viens no kapitālsabiedrības valdes locekļiem ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas valsts vai Šveices konfederācijas pilsonis. Ņemot vērā atbalstīto priekšlikumu, tika norādīts, ka attiecīgus grozījumus attiecībā uz kapitālsabiedrības valdi nepieciešams veikt arī Komerclikumā.

Grozījumi Komerclikumā nepieciešami, lai paredzētu noteiktas prasības attiecībā uz kapitālsabiedrības valdes sastāvu, proti, valdes sastāvā jābūt vismaz vienai personai, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas valsts vai Šveices konfederācijas pilsonis. Šāda veida regulējums ir noteikts Francijas tiesību aktos.

Šobrīd aktuāla problēma ir saistīta ar to, ka komercsabiedrības vai ārvalsts filiāles, kuru visi valdes locekļi ir trešo valstu pilsoņi, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošai statistikai bieži tiek dibinātas ar mērķi veikt krāpnieciskas darbības nodokļu jomā. Par īpaši augsta riska komercsabiedrībām vai ārvalsts filiālēm šobrīd ir uzskatāmas tās, kuru vienīgā amatpersona ir no tādām valstīm kā Tadžikistāna, Uzbekistāna, Kazahstāna, Baltkrievija, Moldova un nereti arī Krievija. Ir konstatēti gadījumi, ka par uzņēmuma amatpersonām tiek reģistrētas pat tādas ārvalsts fiziskās personas, kuras patiesībā nemaz neeksistē.

Līdz 2014.gada 1.novembrim pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas par dažāda veida pārkāpumiem no pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) maksātāju reģistra ir izslēgti 1259 komercsabiedrības vai ārvalsts filiāles un šo subjektu 697 amatpersonām – citu valstu piederīgajiem ir piemērots administratīvais papildsods – atņemtas tiesības ieņemt amatus komercsabiedrībās uz noteiktu laiku.

Šo komersantu vai ārvalsts filiāļu deklarētā kopējā darījumu vērtība PVN deklarācijās par 2013.gadu bija 957,6 milj. EUR un 2014.gada 9 mēnešos – 267,5 milj. EUR. Tā rezultātā šo komercsabiedrību darījumu partneru iespējamais nepamatoti atskaitītais priekšnodoklis no šīs summas ir 257,3 milj. EUR (t.sk. 2013.gadā – 201,1 milj. EUR un 2014.gada 9 mēnešos – 56,2 milj. EUR), savukārt iespējamā nepamatoti samazinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa ir 183,8 milj. EUR (t.sk. 2013.gadā – 143,6 milj. EUR un 2014.gada 9 mēnešos – 40,2 milj. EUR).

Ņemot vērā minēto, nepieciešams noteikt ierobežojumus attiecībā uz kapitālsabiedrības valdes sastāvu.

Likumprojektā iekļautajam regulējumam (ierobežojumam) ir leģitīms mērķis. Satversmes tiesa, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumiem, secināja, ka valstij ir tiesības pieņemt visus nepieciešamos likumus, lai nodrošinātu nodokļu nomaksu, un tādēļ regulējumam, kas vērsts uz nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ir leģitīms mērķis (lieta Nr.2010-70-01). Turklāt personas pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir nevis nodokļa savlaicīgas iekasēšanas nodrošināšana per se, bet gan sabiedrības interešu, proti, citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība (lieta Nr. 2006-28-01; Nr.2010-02-01). Nodokļi pamatā īsteno fiskālo funkciju, kas nodrošina ieņēmumus valsts budžetā. Ar šo ieņēmumu palīdzību valsts spēj pildīt savas funkcijas un pienākumus pamattiesību nodrošināšanas jomā. Nodokļi tiek noteikti, lai nodrošinātu sabiedrības labklājību. Ar nodokļu ieņēmumu palīdzību ir iespējams finansēt prioritārus sociālos un ekonomiskos pasākumus (lieta Nr. 2010-25-01).

2.Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Regulējums ir vērsts uz nodokļu nomaksas veicināšanu, ierobežojot iespēju reģistrēt komercsabiedrību ar iespējamām krāpnieciskām pazīmēm, kas ilgtermiņā samazinās nodokļu parādu statistiku.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr.93/Lp12) 2.pantā un likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” iekļautā regulējuma iespējamā fiskālā ietekme uz valsts budžetu 2015.gadā ir 5,6 miljoni eiro, 2016.gadā – 6,9 miljoni eiro, 2017.gadā - 6,6 miljoni eiro.

 4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Š.g. 11.decembrī Saeimā 1.lasījumā ir atbalstīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr.93/Lp12).

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Par grozījumu veikšanu notikušas konsultācijas ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildi nodrošinās Uzņēmumu reģistrs savu funkciju ietvaros. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama. 

Ar cieņu,

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas

priekšsēdētājs                                                                                                  K.Šadurskis