2018. gada 23. oktobrī

Nr. 111.9/3-115-12/18

SAEIMAS PREZIDIJAM

Juridiskā komisija lūdz grozīt 2018. gada 25. oktobra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: 1. Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” uz 3 lapām.

2. Likumprojekta anotācija uz 2 lapām.

Komisijas priekšsēdētājs G. Bērziņš

Likumprojekts

Grozījumi Bāriņtiesu likumā

Izdarīt Bāriņtiesu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15. nr.; 2007, 3. nr.; 2009, 2., 13., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193., 205. nr.; 2011, 112., 132. nr.; 2012, 200. nr.; 2013, 112., 188. nr.; 2014, 41., 98. nr.; 2015, 227. nr.; 2017, 128., 242. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 7.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Vismaz vienai personai no bāriņtiesas sastāva jābūt ar otrā līmeņa augstāko akadēmisko izglītību tiesību zinātnē vai tiesību zinātnes nozarei atbilstošu otrā līmeņa profesionālo augstāko (jurista) izglītību.”

2. 17.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹punktu šādā redakcijā:

„1¹) veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimeniskā vidē”;

papildināt pantu ar 10.¹ punktu šādā redakcijā:

10¹) pārstāv bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības vienpersoniska lēmuma darbības laikā;”.

3. Papildināt 22.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Bāriņtiesa lemj par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms Civillikuma 203. panta ceturtajā daļā paredzētā gada termiņa, ja tas ir bērna interesēs, it īpaši, ja vecākam iepriekš ir atņemtas cita bērna aizgādības tiesības.”

4. 23.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

“4) pirmsadopcijas aprūpes pārtraukšanu.”;

papildināt trešo daļu pēc vārda “aizbildnim” ar vārdu “adoptētājam”;

papildināt ceturtās daļas otro teikumu pēc vārdiem “bērna vecāku” ar vārdiem “vai adoptētāja, kura aprūpē un uzraudzībā nodots bērns”.

5. Papildināt 24. panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) bērna atgriešanos adoptētāja aprūpē vai pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam.”

6. Aizstāt 27.panta piektajā daļā vārdu “rīcībspējīgas” ar vārdiem “aizgādnībā esošās”.

7. Izteikt 39.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Bāriņtiesa lemj par personisku attiecību un tiešu kontaktu uzturēšanas tiesību ierobežošanu ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam ar vecākiem, kā arī ar brāļiem, māsām, vecvecākiem un personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas kaitē bērna veselībai un attīstībai vai rada draudus aizbildnim, audžuģimenei, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas darbiniekiem vai citiem bērniem.”

8. Papildināt 41.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Bāriņtiesa lemj par aizgādņa tiesību un pienākumu apjoma grozīšanu vai aizgādņa atcelšanu atbilstoši tiesas spriedumā par personas rīcībspējas ierobežojumu pārskatīšanu noteiktajam.”

9. Izteikt 48.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pašvaldības dome, ja nepieciešams, nodrošina juridisko atbalstu šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildē.”

10. Izteikt 53.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja persona, kurai pārtrauktas vai atjaunotas bērna aizgādības tiesības, gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu, nekavējoties nosūta bāriņtiesai, uz kuras darbības teritoriju pārcēlusies dzīvot un kuras darbības teritorijā ir deklarēta attiecīgā persona vai uz kuras darbības teritoriju tā pārcēlusies dzīvot, ja persona nav mainījusi deklarēto dzīvesvietu, lietas materiālu kopijas par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu.”

11. 54.pantā:

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

„(5¹) Ja lietas piekritība par Latvijas valstspiederīgo bērnu, kurš šķirts no ģimenes ārvalstīs, tiek nodota Latvijas kompetentajai iestādei, lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir bijusi deklarēta bērna vecāka dzīvesvieta pirms došanās uz ārvalstīm.”;

izteikt sestās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

„1) personisku attiecību un tiešu kontaktu uzturēšanas tiesību ierobežošanu bērnam ar vecākiem, kā arī ar brāļiem, māsām, vecvecākiem un personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā;”.

12. Papildināt likuma 55.panta trešo daļu aiz vārdiem “aizgādības tiesību pārtraukšanu ar vārdiem “vai atjaunošanu”.

13. Papildināt VI nodaļu ar 59.⁵ pantu šādā redakcijā:

“59.⁵ pants. Aizgādņa iecelšana personai

Aizgādni personai, kurai ar tiesas nolēmumu ir nodibināta aizgādnība, ieceļ tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir šīs personas deklarētā dzīvesvieta, bet, ja deklarētās dzīvesvietas nav, – tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir šīs personas dzīvesvieta. Ja persona ievietota ārstniecības iestādē, aizgādni ieceļ tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā atrodas ārstniecības iestāde.”

14. Papildināt 62. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izdarot apliecinājumus, saskaņā ar kuriem bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim ir pienākums pārbaudīt personu identitāti, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis apliecinājuma izdarīšanas dienā pārbauda personas datus Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā un izdara par to atzīmi apliecinājumā."

15. Papildināt 64. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Apliecinot darījumu, kura priekšmets ir zemesgrāmatā ierakstītas vai ierakstāmas tiesības, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis darījuma apliecināšanas brīdī pārbauda datus zemesgrāmatas nodalījumā."

16. 71. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis personas parakstu īstumu un rīcībspēju neapliecina uz dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

17. Izteikt 80.pantu šādā redakcijā:

"80.pants. Sūdzības iesniegšana

(1) Sūdzības par bāriņtiesas nepareizu rīcību, izdarot apliecinājumu vai veicot citu šajā nodaļā minēto darbību, kā arī sūdzības par nepamatotu atteikšanos izpildīt šos pienākumus, iesniedzamas apgabaltiesai, kuras darbības teritorijā atrodas bāriņtiesa, mēneša laikā no dienas, kad bāriņtiesa izpildījusi darbību, par kuru iesniegta sūdzība, vai kad tā atteikusies izpildīt šādu darbību.

(2) Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.

(3) Tiesa var pieprasīt no lietā iesaistītajām personām papildu rakstveida paskaidrojumus, lai precizētu sūdzībā minētos apstākļus.

(4) Apgabaltiesas lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā, iesniedzot par to blakus sūdzību Civilprocesa likumā noteiktajā termiņā un kārtībā."

18. Izslēgt likuma 82. pantā vārdus "kā arī divus lieciniekus".

19. Pārejas noteikumos:

aizstāt pārejas noteikumu 19. punktā skaitli “2019” ar skaitli “2020”.

papildināt pārejas noteikumus ar 20. un 21. punktu šādā redakcijā:

“20. Grozījums šā likuma 7.pantā par tā papildināšanu ar ceturto daļu, kas paredz prasības par nepieciešamo izglītību vismaz vienai personai bāriņtiesas sastāvā, un grozījums šā likuma 48.panta trešajā daļā par pašvaldības domes nodrošināto juridiskā atbalsta attiecināšanu uz šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildi, stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī.

21. Ja bāriņtiesas sastāvā ir persona, kura iegūst šā likuma 7.panta ceturtajā daļā noteikto izglītību, bet līdz 2021.gada 1.janvārim to vēl nav ieguvusi, šai personai ir tiesības turpināt pildīt bāriņtiesas locekļa pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.”

Likumprojekta

“Grozījumi Bāriņtiesu likumā”

anotācija

I Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs

Saskaņā ar Bāriņtiesas likuma 10.pantu par bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku var ievēlēt personu, kurām ir otrā līmeņa augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas vai tiesību zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša profesionālā (pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka, ārsta) izglītība. Savukārt par bāriņtiesas locekli var ievēlēt personu, kurai ir pirmā līmeņa (koledžas) vai otrā līmeņa augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas vai tiesību zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša otrā līmeņa profesionālā augstākā (pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka, ārsta) izglītība.

Ņemot vērā to, ka bāriņtiesa pieņem būtiskus lēmumus bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanai, nepieciešams noteikt, ka vienam no bāriņtiesas sastāva jābūt otra līmeņa augstākajai izglītībai tiesību zinātnē, lai tādējādi nodrošinātu bāriņtiesas pieņemto lēmumu augstāku kvalitāti un pamatotību.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 4.panta otro daļu bāriņtiesa prioritāri nodrošina bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Vienlaikus atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajam ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide, un katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē. Turklāt bērna tiesības tiek aizsargātas, lai sasniegtu bērna orientāciju uz ģimeni kā sabiedrības organizācijas pamatvērtību un vienu no sabiedrības un indivīda galvenajām vērtībām.

Papildināt likuma 17.pantu ar jaunu punktu nepieciešams, lai precizētu, kas ir bērna likumiskaispārstāvis vienpersoniska lēmuma darbības laikā.

Attiecībā uz bāriņtiesas pienākumu lemt par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms viena gada termiņa iestāšanās pie noteiktiem apstākļiem gads var būt nesamērīgi ilgs laika posms, kas var būtiski ietekmēt bērna tiesības un intereses. Tādējādi ir izstrādāti grozījumi, paredzot, ka bāriņtiesa var lemt par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms Civillikuma 203.panta ceturtajā daļā paredzētā gada termiņa, it īpaši, ja vecākam iepriekš ir atņemtas cita bērna aizgādības tiesības

Bāriņtiesu praksē ir bijušas situācijas, kad bērna labākajās interesēs bērna šķiršana no adoptētāju ģimenes bāriņtiesai ir jānodrošina nekavējoties. Normatīvajos aktos, kas regulē bāriņtiesas darbības adopcijas jautājumos līdz šim nav bijis precīzi noteikts, kādas darbības bāriņtiesai veicamas vai kādi lēmumi pieņemami, ja bāriņtiesa konstatē (vai kā citādi atklājas), ka bērns adoptētāju ģimenē atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vai bērna turpmākā atrašanās adoptētāju ģimenē var apdraudēt viņa veselību vai dzīvību. Bāriņtiesu likuma 23.pantā nostiprinātas bāriņtiesas tiesības, aizstāvot bērna labākās intereses, pieņemt vienpersonisku lēmumu gadījumos, kad nepieciešams bērnu šķirt no bioloģiskās ģimenes, aizbildņa vai audžuģimenes. Ņemot vērā analoģiju ar šiem gadījumiem, nepieciešams papildināt Bāriņtiesu likuma 23.pantu, paredzot bāriņtiesas tiesības pieņemt vienpersonisku lēmumu arī par bērna pirmsadopcijas aprūpes pārtraukšanu un bērna šķiršanu no adoptētāju ģimenes.

Bāriņtiesu likuma 27.panta piektā daļa precizēta atbilstoši Civillikumā un Civilprocesa likuma lietotajam terminam.

Saskaņā ar patlaban spēkā esošo 39.panta trešo daļu bāriņtiesa lemj par aizliegumu ārpus ģimenes aprūpē esošam bērnam satikties ar vecākiem vai tuviem radiniekiem, ja satikšanās kaitē bērna veselībai un attīstībai vai rada draudus aizbildnim, audžuģimenei, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas darbiniekiem vai citiem bērniem. Tomēr saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 33.pantā noteikto, bāriņtiesa var pieņemt lēmumu par personisku attiecību un tiešu kontaktu uzturēšanas tiesību ierobežošanu ar vecākiem, kā arī ar brāļiem, māsām, vecvecākiem un personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā. Ievērojot minēto, nepieciešams saskaņot abos likumos ietvertās tiesību normas par personisku attiecību un tiešu kontaktu uzturēšanas tiesību ierobežošanu.

Rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanas gadījumos aizgādnis atkārtoti nav jāieceļ, tas ir pretrunā ar Civilprocesa likuma 270.⁶panta trešo daļu. Tiesa uzdod bāriņtiesai pārskatīt aizgādņa pienākumu apjomu, savukārt šāds noregulējums nav paredzēts Bāriņtiesu likumā.

Bāriņtiesu likuma 54.pants nosaka kārtību lietu piekritības jautājumos, akcentējot situācijas, ka bērna vecāki ir vai nu deklarēti kādā pašvaldībā vai arī nav deklarēti, bet faktiski dzīvo. Lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta. Savukārt, ja bērna vecākiem nav deklarētas dzīvesvietas, lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērna vecāki faktiski dzīvo.

Tomēr lietu piekritība situācijās, kad bērna vecāks ir bijis kādreiz deklarējis savu dzīvesvietu Latvijā (vai dzīvesvieta vispār nav bijusi deklarēta), un arī faktiski vairs nedzīvo Latvijā, nevienā normatīvajā aktā nav regulēta. Tādējādi situācijās, kad ārvalstīs no ģimenes tiek izņemts Latvijas valstspiederīgais bērns un ārvalstu kompetentā tiesa nodod jurisdikciju Latvijai, normatīvajos aktos nav noteikts regulējums, kurai bāriņtiesai ir piekritīga tālāko lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņemšana. Ņemot vērā minēto, likuma 54.pants papildināts ar 5¹ daļu, kas paredz to, ka lēmumu par Latvijas valstspiederīgā bērna, kurš šķirts no ģimenes ārvalstīs, ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir bijusi deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta pirms došanās uz ārvalstīm.

Vienlaikus nolūkā nodrošināt bāriņtiesu sniegtā pakalpojuma kvalitāti līdzvērtīgā pakāpē, kāds ir saņemams pie zvērināta notāra, plānots Bāriņtiesu likumā, veicot grozījumus likuma 62. un 64. pantā, noteikt pienākumu ieskatīties valsts informācijas sistēmās, tostarp, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Iedzīvotāju reģistrā, Nederīgo dokumentu reģistrā.

Precizēts datums, kurā spēkā stāsies Bāriņtiesu likuma jaunais 43.¹ pants par Aizgādnības informācijas sistēmu, saskaņojot šo datumu ar informācijas sistēmas faktiskās ieviešanas grafiku.

II Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekts šo jomu neskar.

III Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts šo jomu neskar.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

Ar Saeimas Juridisko biroju, Tieslietu ministriju un Labklājības ministriju.

VII Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Likumprojekta izpildi atbilstoši savai kompetencei nodrošinās jau izveidotās institūcijas.