Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(2)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

ar valsts valodas speciālistu labojumiem

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 14.nr.; 2008, 12., 16.nr.; 2009, 2., 3., 9., 10., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 47., 205.nr.; 2011, 148.nr.; 2012, 189.nr.; 2014, 57.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 14.nr.; 2008, 12., 16.nr.; 2009, 2., 3., 9., 10., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 47., 205.nr.; 2011, 148.nr.; 2012, 189.nr.; 2014, 57.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Dienests Iestādē un Iekšlietu ministrijas sistēmas jēdziens

(1) [..]

(2) Iekšlietu ministrijas sistēmā ietilpst Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes — Drošības policija, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests —, kā arī šo iestāžu padotībā esošās koledžas.

1. Papildināt 2.panta otro daļu pēc vārdiem “Drošības policija” ar vārdiem “Iekšējās drošības birojs”.

1. Papildināt 2.panta otro daļu pēc vārdiem “Drošības policija” ar vārdiem “Iekšējās drošības birojs”.

9.pants. Pieņemšana dienestā un iecelšana amatā

(1) [..]

(2) Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāju amatā uz pieciem gadiem ieceļ attiecīgais ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets. Trīs mēnešus pirms termiņa beigām pēc attiecīgā ministra ieteikuma Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai lēmumu par atbrīvošanu no Iestādes vadītāja amata. Attiecīgais ministrs par Ministru kabineta lēmumu informē attiecīgās Iestādes vadītāju un saskaņā ar pieņemto lēmumu pagarina termiņu uz pieciem gadiem vai atbrīvo Iestādes vadītāju no amata.

(3) [..]

2. Papildināt 9.panta otro daļu pēc vārdiem “Drošības policijas” ar vārdiem “Iekšējās drošības biroja”.

2. Papildināt 9.panta otro daļu pēc vārdiem “Drošības policijas” ar vārdiem “Iekšējās drošības biroja”.

16.pants. Amatpersonas atbilstības novērtēšana

(1) [..]

(5) Iestāde reizi gadā pārbauda amatpersonas fiziskās sagatavotības atbilstību šā likuma 4.panta 2.punkta prasībām.

(6) [..]

3. Papildināt 16.panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Amatpersonai saskaņā ar iestādes rīkojumu (pavēli) ir pienākums veikt fiziskās sagatavotības pārbaudi.”

3. Papildināt 16.panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Amatpersonai saskaņā ar iestādes rīkojumu (pavēli) ir pienākums veikt fiziskās sagatavotības pārbaudi.”

Pārejas noteikumi

1. Personas, kurām piešķirta speciālā dienesta pakāpe un kuras ieņem amatu Iekšlietu ministrijā, turpina dienestu šajā likumā noteiktās amatpersonas statusā līdz atvaļināšanai no dienesta. 

2. Šā likuma 4.panta 1.punktā paredzētais nosacījums par Latvijas pilsonību nevar būt par pamatu to amatpersonu atbrīvošanai no amata un atvaļināšanai no dienesta, kuras stājušās dienestā līdz 2002.gada 31.decembrim un ieņem amatus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. 

3. Persona, kura pieņemta darbā Iestādē stažiera statusā, turpina darbu saskaņā ar noslēgto darba līgumu. Ja personu pēc stažēšanās termiņa beigām pieņem dienestā, tai nenosaka pārbaudes laiku. 

4. Amatpersonām, kuras ieņem amatu Valsts robežsardzē, izdienā ieskaita līdz 2006.gada 1.oktobrim aprēķināto izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009.) 

5. Amatpersonām, kuras ieņem amatu Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, izdienā ieskaita līdz 2006.gada 1.oktobrim aprēķināto izdienu. 

6. (Izslēgts ar 12.06.2009. likumu). 

7. (Izslēgts ar 12.06.2009. likumu). 

8. Līdz 2016.gada 1.jūlijam amatpersonas amatu var ieņemt arī persona, kurai nav amata prasībām atbilstošas augstākās izglītības. 

9. Līdz Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas un Valsts robežsardzes koledžas nodošanai attiecīgi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes padotībā šā likuma 8.panta otrajā daļā, 9.panta trešajā daļā, 12.panta ceturtajā daļā, 14.panta sestajā daļā, 15.panta otrajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 33.panta septītajā daļā un 46.panta otrajā daļā noteiktās funkcijas attiecībā uz koledžām veic iekšlietu ministrs. 

10. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 14.oktobra noteikumi Nr.567 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu”. 

10.¹ Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (dienesta atalgojumu, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā".

(12.12.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu) 

10.² 2009. un 2010.gadā amatpersonai atvaļinājumu bez darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas uz laiku līdz 30 kalendāra dienām gadā var piešķirt arī pēc iestādes vadītāja iniciatīvas.

(12.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu) 

11. Amatpersona, kura dienesta interesēs pārcelta amatā uz citu administratīvo teritoriju (izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes) uz nenoteiktu laiku un kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirta kompensācija par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, minēto kompensāciju turpina saņemt līdz 2011.gada 1.janvārim.

(04.12.2008. likuma redakcijā) 

12. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.septembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumi Nr.803 “Noteikumi par virsstundu darba apmaksas kārtību un apmēru Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi”;

2) Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.878 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi sedz ar mācībām saistītos izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtība”;

3) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.900 “Noteikumi par pabalstiem un kompensācijām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;

4) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.904 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas sistēmu un amatiem atbilstošajām augstākajām speciālajām dienesta pakāpēm”.

(04.12.2008. likuma redakcijā) 

13. Amatpersona, kura, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi par maksu mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas vai amata aprakstā noteikto izglītību, un kurai līdz 2009.gada 1.jūlijam piešķirta kompensācija, kas sedz pusi no mācību gada maksas, turpina saņemt minēto kompensāciju līdz mācību pabeigšanai šajā izglītības iestādē. Amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus) un kura pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk nekā piecus gadus, atmaksā minēto kompensāciju līgumā par mācību maksas kompensēšanu noteiktajā kārtībā.

(12.03.2009. likuma redakcijā) 

14. Ja no dienesta atvaļina amatpersonu, kura nav izmantojusi 40 kalendāra dienu atvaļinājumu, kas bija noteikts šā likuma 33.panta trešajā daļā līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai, neizmantotā atvaļinājuma dienu skaitu aprēķina proporcionāli attiecīgajā laikposmā likumā noteiktajam atvaļinājuma ilgumam.

(12.03.2009. likuma redakcijā) 

15. Līdz 2016.gada 1.jūlijam amatpersonas amatu var ieņemt arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā.

(11.03.2010. likuma redakcijā) 

16. Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājam, kas iecelts amatā līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma grozījumi, kuri paredz, ka minēto iestāžu vadītāji amatā ieceļami uz pieciem gadiem, šā likuma 9.panta otrajā daļā minēto amatā iecelšanas piecu gadu termiņu sāk skaitīt no attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

(08.09.2011. likuma redakcijā) 

17. Ja šā likuma 14.panta trešajā daļā minēto amatpersonu tiesa attaisno vai kriminālprocess pret to tiek izbeigts uz reabilitējoša pamata, amatpersonai izmaksā neizmaksāto uzturdevas kompensāciju par atstādināšanas laikposmu līdz 2012.gada 31.decembrim.

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 18.punktu šādā redakcijā:

“18. Līdz 2019.gada 31.decembrim Iekšējās drošības birojā:

1) ja nepieciešams, dienestā var pieņemt personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kurai ir vismaz divu gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā;

2) dienestā pieņemtajām amatpersonām piešķir šādas speciālās dienesta pakāpes:

a) virsleitnants — ja personai ir divu un vairāk gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā,

b) kapteinis — ja personai ir piecu un vairāk gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā,

c) majors — ja personai ir deviņu un vairāk gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā,

d) pulkvežleitnants — ja personai ir 14 un vairāk gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā;

3) dienestā pieņemtajai bijušajai Iestādes amatpersonai saskaņā ar šā likuma 23.panta otro daļu var atjaunot iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi, ja tā ir augstāka par šā punkta 2.apakšpunktā noteikto speciālo dienesta pakāpi;

4) dienestā pieņemtajām amatpersonām izdienā ieskaita iepriekšējo pieredzi noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā.”

1

2

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā:

„4. Papildināt pārejas noteikumus ar 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

„18. Līdz 2019.gada 31.decembrim Iekšējās drošības birojā, ja nepieciešams, dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kurai ir vismaz divu gadu stāžs amatā, kura pienākumos ietilpst operatīvās darbības pasākumu veikšana, noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana vai šo darbību vadība un uzraudzība (turpmāk – pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā). Dienestā pieņemtajai amatpersonai piešķir speciālo dienesta pakāpi:

1) virsleitnants – ja personai ir vismaz divu gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā;

2) kapteinis – ja personai ir vismaz piecu gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā;

3) majors – ja personai ir vismaz deviņu gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā;

4) pulkvežleitnants – ja personai ir vismaz 14 gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā.

19. Dienestā Iekšējās drošības birojā pieņemtai bijušajai Iestādes amatpersonai saskaņā ar šā likuma 23. panta otro daļu var atjaunot iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi, ja tā ir augstāka par šā likuma pārejas noteikumu 18. punktā noteikto speciālo dienesta pakāpi.

20. Personām, kuras dienestā Iekšējās drošības birojā pieņemtas saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 18. punktu, izdienā ieskaita iepriekšējo pieredzi noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā.””

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Siliņa:
Izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā:

Papildināt pārejas noteikumus ar 18., 19.un 20.punktu šādā redakcijā:

„18. Līdz 2019.gada 31.decembrim Iekšējās drošības birojā, ja nepieciešams, dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kurai ir vismaz divu gadu stāžs amatā, kura pienākumos ietilpst operatīvās darbības pasākumu veikšana, noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana vai šo darbību vadība un uzraudzība (turpmāk – pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā). Nepārsniedzot attiecīgajam amatam atbilstošo augstāko speciālo dienesta pakāpi, dienestā pieņemtajai amatpersonai piešķir speciālo dienesta pakāpi:

1) virsleitnants – ja personai ir vismaz divu gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā;

2) kapteinis – ja personai ir vismaz piecu gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā;

3) majors – ja personai ir vismaz deviņu gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā;

4) pulkvežleitnants – ja personai ir vismaz 14 gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā.

19. Dienestā Iekšējās drošības birojā pieņemtai bijušajai iestādes amatpersonai saskaņā ar šā likuma 23.panta otro daļu atjauno iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi, ja tā ir augstāka par šā likuma pārejas noteikumu 18.punktā noteikto speciālo dienesta pakāpi.

20. Personām, kuras dienestā Iekšējās drošības birojā pieņemtas saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 18.punktu, izdienā ieskaita iepriekšējo pieredzi noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā.””

Atbalstīts.

Iekļauts priekšlik. Nr.2

Atbalstīts

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

“18. Līdz 2019.gada 31.decembrim dienestā Iekšējās drošības birojā, ja nepieciešams, var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kurai ir vismaz divu gadu stāžs amatā, kura pienākumos ietilpst operatīvās darbības pasākumu veikšana, noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana vai šo darbību vadība un uzraudzība (turpmāk — pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā). Nepārsniedzot attiecīgajam amatam atbilstošo augstāko speciālo dienesta pakāpi, dienestā pieņemtajai amatpersonai piešķir speciālo dienesta pakāpi:

1) virsleitnants — ja personai ir vismaz divu gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā;

2) kapteinis — ja personai ir vismaz piecu gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā;

3) majors — ja personai ir vismaz deviņu gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā;

4) pulkvežleitnants — ja personai ir vismaz 14 gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā.

19. Dienestā Iekšējās drošības birojā pieņemtai bijušajai iestādes amatpersonai saskaņā ar šā likuma 23.panta otro daļu atjauno iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi, ja tā ir augstāka par šo pārejas noteikumu 18.punktā noteikto speciālo dienesta pakāpi.

20. Personām, kuras dienestā Iekšējās drošības birojā pieņemtas saskaņā ar šo pārejas noteikumu 18.punktu, izdienā ieskaita iepriekšējo pieredzi noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā.”

Likums stājas spēkā 2015.gada 1.novembrī.

Likums stājas spēkā 2015.gada 1.novembrī.