Datums skatāms laika zīmogā

Nr.90/TA-2625 (2014)

Ministru prezidente

(paraksts*)

Laimdota Straujuma

Rīgā

Nr.66

2014.gada 2.decembrī

Ministru prezidente

Laimdota Straujuma

Valsts kancelejas direktora vietā - Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja

Inese Gailīte

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Ministru kabineta 2012.gada 13.novembra sēdes protokola Nr.64 8.§ „Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” 5.punkts, kas paredz pienākumu izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", paredzot nodokļu likmju noteikšanas principus. Saskaņā ar  Valsts sekretāru 2014.gada 6.marta sanāksmē (prot.Nr.9 30.§) nolemto likumprojekta iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 2014.gada 1.maijam.

Ministru kabineta komitējas 2014.gada 2.jūnija sēdes protokola Nr.20 2.§ 2.punkts, kas paredz pienākumu:

2.1. kopīgi ar Latvijas Pašvaldību savienību un Tieslietu ministriju izvērtēt Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumus jautājumā par nodokļu likmju noteikšanas principiem (nosacījumiem);

2.2. ja nepieciešams, precizēt likumprojekta redakciju atbilstoši izvērtēšanas rezultātiem un iesniegt to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē vai iesniegt Valsts kancelejā priekšlikumus par likumprojekta turpmāko virzību.

Ministru prezidenta 2013.gada 5.marta rezolūcija Nr.12/2012-JUR-242 (Komerclikuma pārejas noteikumu 27.punkts).

Informatīvā ziņojuma ”Par Ministru kabineta 2012.gada 18.septembra sēdes protokola Nr.52 3.§ „Informatīvais ziņojums "Par Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas paveikto ēnu ekonomikas un nelegālās nodarbinātības apkarošanā un priekšlikumi darbības efektivizēšanai"” 4.punktā dotā uzdevuma izpildi” protokollēmuma 3.punkts.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Šobrīd likumā „Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – NNL) nav noteikti konkrēti principi nodokļu uzlikšanai un likmju noteikšanai. Tāpat šobrīd tiek uzsvērta nepieciešamība garantēt nodokļu maksātājiem nodokļu sistēmas stabilitāti, vienkāršību, skaidrību un atbilstību ekonomiskajai situācijai valstī.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk - likumprojekts) paredz noteikt principus, kas jāievēro, uzliekot konkrētu nodokli, palielinot vai samazinot konkrēta nodokļa likmi.

Likumprojektā tiks paredzēts, ka nodokļa likmi nosaka skaidri un nepārprotami. Turklāt, nosakot atšķirīgu nodokļu likmi konkrētai nodokļu maksātāju grupai vai konkrētam nodokļu objektam, grupēšana notiek pēc objektīviem kritērijiem (normatīvajā aktā, saistošajos noteikumos noteiktajiem).

Likumprojektā tiek ierobežota iespēja nesaprātīgi bieži grozīt nodokļu likmes, jo turpmāk grozījumus, kas maina nodokļa likmi varēs veikt tikai vienu reizi kalendārajā gadā. Turklāt tiks noteikti ierobežojumi arī attiecībā uz regulējuma spēka stāšanas laiku, proti, grozījumi, kas nosaka jaunu nodokļu objektu vai ietekmē to vai nodokļa likmi vai būtiski ietekmē nodokļa administrēšanas procedūras vai piemērošanu, var stāties spēkā ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no regulējuma pieņemšanas dienas. Piemēram, gadījumā, ja grozījumi skar nodokļu deklarācijā norādāmās informācijas apmēru, var stāties spēkā tikai pēc pusgada pēc normatīvā akta pieņemšanas. Minētais ļaus nodrošināt to, ka gan nodokļu maksātāji, gan Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) varēs laikus sagatavoties šo izmaiņu ieviešanai, kas, savukārt, samazinās nodokļu maksātāju negatīvo attieksmi pret izmaiņām, kā arī samazinās valsts un nodokļu maksātāju administratīvo slogu un izmaksas, kas nepieciešamas konkrēto izmaiņu ieviešanai, samazinās nejaušo pārkāpumu skaitu konkrētā nodokļa piemērošanā.

Likumprojekts nosaka principus nodokļu atvieglojumu, t.sk.atļauju, noteikšanai – tiem jābūt ar noteiktu mērķi, pamatotiem un ieviestiem uz noteiktu laiku, kas dos iespēju izvērtēt vai atvieglojuma ieviešanas mērķis ir sasniegts, vai tā darbība ir turpināma arī pēc noteiktā termiņa beigām.

Likumprojekts paredz arī iespēju ārkārtas situācijās neievērot vienu vai vairākus no uzskaitītajiem principiem, tomēr šādam gadījumam ir jābūt izsvērtam un pamatotam, īpaši akcentējot, kā ar šo principa vai principu kopuma neievērošanu (pamatojot katru atkāpi) konkrētajā situācijā tiek panākts labāks ekonomisks, sociāls vai sabiedrisks labums. Turklāt ir paredzēta iespēja Eiropas Savienības tiesību akta, kas uzliek Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij saistības veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, vai saistībā ar kura spēkā stāšanos nepieciešams precizēt nacionālo regulējumu, pieņemšanas gadījumā veikt attiecīgās korekcijas esošajā regulējumā vai pieņemt jauno regulējumu.

Arī šobrīd nodokļu normatīvajos aktos ir paredzēti īpaši nodokļu piemērošanas režīmi, kas ir kā izņēmumi no vispārējās konkrētā nodokļa piemērošanas kārtības. Piemēram, lai esošajā ekonomiskajā situācijā valstī atbalstītu nelielu uzņēmumu darbību, tika izveidots regulējums, kas nodalīja mikrouzņēmumus no kopējo uzņēmumu loka un noteica tiem atsevišķu mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu.

Jāatzīmē, ka likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, kuru administrē pašvaldības, jau pašlaik ir noteikti principi nekustamā īpašuma nodokļa likmju un atvieglojumu piemērošanai. Līdz ar to ir nepieciešams pārskatīt speciālās kārtības likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” saglabāšanas lietderību un nepieciešamības gadījumā ar nākamajiem grozījumiem veikt attiecīgus grozījumus likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”.

Saskaņā ar Komerclikuma pārejas noteikumu 27.punktā noteikto līdz 2013.gada 30.jūnijam bija jāsagatavo grozījumi nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos saistībā ar komersanta darbības apturēšanu un atjaunošanu, pamatojoties uz komersanta lēmumu.

Ar 2012.gada 29.novembra likumu „Grozījumi Komerclikumā” ir noteikts, ka komersanti, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, ir tiesīgi apturēt komersanta darbību patstāvīgi, pieņemot lēmumu par komersanta darbības apturēšanu, un attiecīgi informējot par to Komercreģistru. Tiesiskās skaidrības labā nepieciešams veikt grozījumus NNL, nosakot, ka minētā lēmuma pieņemšana neatbrīvo nodokļu maksātāju no NNL noteikto pienākumu pildīšanas, t.sk. nodokļu deklarāciju vai gada pārskatu iesniegšanas.

Ar 2012.gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz VID tiesības precizēt darba dēvēja sniegto informāciju, pamatojoties uz dienesta rīcībā esošo informāciju, kā arī aprēķināt soda naudu. Šobrīd NNL normas neparedz iespēju nodokļu maksātājiem pretendēt uz vienošanās slēgšanu ar VID un soda naudas samazināšanu gan iepriekš minētajā gadījumā, gan gadījumā, kad nodokļu administrācijas nodokļu pārbaudes (audita) rezultātā aprēķinātais maksājums ir saistīts ar Dabas resursu nodokļa likumā noteikto pārkāpumu konstatēšanu. Līdz ar to nepieciešams paredzēt iespēju nodokļu maksātājiem tiesības ierosināt vienošanās līguma noslēgšanu arī šajos gadījumos.

Likumprojekts nosaka nodokļu maksātāja tiesības slēgt vienošanos ar VID un samazināt soda naudu par 50% gadījumā, kad nodokļu administrācijas nodokļu pārbaudes (audita) rezultātā aprēķinātais maksājums ir saistīts ar Dabas resursu nodokļa likumā noteikto pārkāpumu konstatēšanu un likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.¹panta 5.¹ un 5.²daļā noteiktajā gadījumā.

 Ar 2012.gada 13.decembra likumu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” 2013.gada 1.maijā stājās spēkā jauns regulējums attiecībā uz VID pieņemto lēmumu un dokumentu paziņošanu, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tiesiskās skaidrības labā nepieciešams veikt grozījumus NNL 7.²panta otrajā daļā, nosakot, ka arī VID lēmumi, kas nav administratīvie akti, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam, kas ievietota VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, uzskatāma par paziņotu nodokļu maksātājam otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Likumā „Par nodokļiem un nodevām” nav noteikts pārmaksāto un nepareizi iemaksāto nodevu atmaksas termiņš.

Likumprojekts nosaka, ka pārmaksātās valsts nodevas atmaksā vai novirza kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā no pakalpojuma vai nodrošinājuma sniedzēja atzinuma izsniegšanas dienas vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanas dienas. Savukārt nepareizi veikto  maksājumu (ja pakalpojums nav sniegts) varēs atmaksāt triju gadu laikā, no maksājuma iemaksāšanas dienas.

Atbilstoši pašlaik spēkā esošajam normatīvajam regulējumam nodokļu maksātāji kas veic saimniecisko darbību, informāciju par to pamatdarbības veidu sniedz Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) šādā veidā:

–       iesniedzot gada pārskatu – atbilstoši Gada pārskatu likuma 61.pantam gada pārskatā norāda ziņas par pamatdarbības veidiem (galvenajiem saimnieciskās darbības veidiem), norādot nosaukumu un kodu atbilstoši NACE klasifikācijai;

–       iesniedzot gada ienākumu deklarācijas D3 vai D3¹ pielikumu, kuru veidlapas formu un saturu nosaka Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumu Nr.568 „Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”;

–       iesniedzot veidlapu „Iesniegums reģistrācijai VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā”, kuras formu un saturu nosaka Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 „Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”;

–       iesniedzot veidlapu „Nodokļu maksātāja (fiziskās personas) reģistrācijas lapa”, kuras formu un saturu nosaka Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumu Nr.150 „Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” (1.pielikums) un atbilstoši šiem noteikumiem iesniedz veidlapu „Nodokļu maksātāja (juridiskās vai citas personas) reģistrācijas lapa” (2.pielikums);

–       iesniedzot veidlapu „Nodokļu maksātāja (juridiskās vai citas personas) ziņojums par izmaiņām reģistrācijas lapā” vai „Nodokļu maksātāja (fiziskās personas) ziņojums par izmaiņām reģistrācijas lapā”, kuras formu un saturu nosaka 2001. gada 27. marta Ministru kabineta noteikumu Nr.150 „Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” 4. un 5.pielikums;

–       iesniedzot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju – atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumu Nr.981 „Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu” 4.1.apakšpunktam deklarāciju aizpilda, sadaļā „Nozare NACE 2.red.” norāda tos saimnieciskās darbības veidus, kuru apgrozījuma īpatsvars nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā ir vislielākais.

Šobrīd nav noteikts pienākums uzņēmumam nodrošināt šo atbilstību, to aktualizējot.

NACE koda noteicošā pielietošanas joma ir statistika, kurā esošais normatīvais regulējums ir pietiekams un pielietošanas prakse ir atbilstoša. Savukārt NACE pielietojums ir problemātiskāks tādās specifiskās jomās kā, piemēram, nodokļu administrēšana un ēnu ekonomikas ierobežošana, kur ir nepieciešami operatīvi, ļoti pamatoti un precīzi definēt vai pārbaudīt konkrētā brīdī uzņēmuma piederību kādai nozarei.

Tieši šajās jomās ir gadījumi, kad pastāv problēmas ar uzņēmuma pamatdarbības NACE koda noteikšanu konkrētā brīdī vai apzinātu maldināšanu. Kā piemēram, ir novērota tendence mainīt pamatdarbības veidu (NACE kodu) bez acīmredzamiem iemesliem Padziļinātās sadarbības programmas darbības ietvaros, izvēloties izdevīgāko pamatdarbības nozari atbilstoši NACE 2.redakcijas klasifikācijas divu zīmju līmenim, kurā ir zemāki vidējie rādītāji, lai klasificētos dalībai Padziļinātās sadarbības programmā.

Tādējādi ir secināms, ka, neskatoties uz vairākos tiesību aktos noteikto pienākumu informācijas sniegšanai par saimnieciskās darbības pamatveidu, nav sakārtots jautājums nodokļu vajadzībām un noteiktas prasības vienlīdz vienādi visiem saimnieciskās darbības veicējiem.

Likumprojekts paredz noteikt pienākumu saimnieciskās darbības veicējiem vienreiz gadā līdz 1.maijam VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegt informāciju par saimnieciskās darbības pamatveidu. Saimnieciskās darbības veicējs norāda tādu saimnieciskās darbības pamatveidu, kāds tas bija iepriekšējā taksācijas gadā. Tādējādi NACE kodu turpmāk norādīs tikai elektroniski vienu reizi gadā, kas vienkāršos administratīvo slogu saimnieciskās darbības veicējam. Tādēļ ir nosakāms vienā tiesību aktā pienākums visiem saimnieciskās darbības veicējiem sniegt informāciju par saimnieciskās darbības pamatveidu. Ja saimnieciskās darbības veicējam mainās pamatdarbības vieds, to nebūs nepieciešamība ziņot nekavējoties. Savukārt, ja saimnieciskās darbības pamatveids nemainās, tad informāciju par pamatdarbības veidu nākamajā taksācijas gadā nebūs jāsniedz.

Nodokļu maksātājiem, kuri uzsāk saimniecisko darbību, likumprojekts paredz pienākumu informēt Valsts ieņēmumu dienestu par pamatdarbības veidu mēneša laikā.

Noteiktais pienākums paredz noteikt pamatdarbības veidu, ņemot vērā neto apgrozījumu no katra pamatdarbības veida. Kā galveno pamatdarbības veidu norāda to, kurā neto apgrozījums ir vislielākais.

Tādējādi pēc būtības sniedzamā informācija nemainās, jo šāds princips šobrīd ir jau nostiprināts Gada pārskatu likumā. Tādējādi nodokļu maksātājiem papildus veikt kādus aprēķinus nebūs nepieciešams.

Ieviešot likumprojektā noteikto pienākumu, nākotnē paredzēts svītrot normas par NACE koda (pamatdarbības veida) norādīšanu no Gada ienākumu deklarācijas D3 vai D3¹ pielikuma (Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumi Nr.568 „Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”), Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumiem Nr.981 „Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu” un Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.150 Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”.

Savukārt NACE koda norādīšanai nodokļu maksātāju iesniegumā pirms reģistrācijas pievienotās vērtības nodokļa reģistrā ir citi principi, kur nodokļu administrācijai svarīgi zināt nodokļu maksātāja apgrozījuma prognozes uz nākotni, t.i., ar kādu saimnieciskās darbības pamatveidu nodokļu maksātājs vēlas nodarboties nākotnē un, vai nodokļu maksātājam ir iespējas norādīto darbības veidu atbilstoši pieejamajam finansējumam, iekārtām u.t.t. īstenot. Tādēļ pieteikumā par pievienotās vērtības nodokļa reģistrā iekļaušanu, kas ir iesniedzams atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumiem Nr.17 „Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”, prasība par NACE koda norādīšanu ir ļoti svarīga informācija, kuru nepieciešams norādīt arī turpmāk. Tādējādi minētajos noteikumos izmaiņas saistībā ar šo likumprojektu netiks veiktas. 

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts ieņēmumu dienests, visas ministrijas

4.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

 Nodokļu maksātāji, Valsts ieņēmumu dienests.

Nodokļu maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību.

Šo personu skaits nav nosakāms.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Tiesiskais regulējums nemaina pienākumus sabiedrības mērķgrupām.

Tiesiskais regulējums nosaka nodokļu maksātājam tiesības projektā paredzētajos gadījumos slēgt vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu un samazināt soda naudu par 50%.

NACE kodu turpmāk būs jānorāda elektroniski tikai vienu reizi gadā, kas samazinās administratīvo slogu saimnieciskās darbības veicējiem.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Nav iespējams noteikt, jo nav zināms personu skaits, kas izmantos tiesības slēgt vienošanās, kā arī nav zināms cik reizes gadā laikā personas varētu vērsties Valsts ieņēmumu dienesta ar lūgumu slēgt vienošanās.

4.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  Projekts šo jomu neskar

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Izstrādājot citus grozījumus, tiks izslēgta norma, kas paredz pienākumu nodokļu maksātājam norādīt NACE (pamatdarbības veida) kodu :

1.     Gada ienākumu deklarācijas D3 vai D3¹ pielikumā (Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumi Nr.568 „Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”). Atbildīgā par grozījumu veikšanu ir Finanšu ministrija.

2.     Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumos Nr.981 „Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu”. Atbildīgā par grozījumu veikšanu ir Finanšu ministrija.

3.     Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumos Nr.150 Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”. Atbildīgā par grozījumu veikšanu ir Valsts ieņēmumu dienests.

4.     Paredzēts izstrādāt jaunu Gada pārskata likumu, kurā prasība par NACE koda norādīšanu iekļauta netiks. Atbildīgā par jaunā likuma virzību ir Finanšu ministrija.

Centrālās statistikas pārvalde savu uzdevumu veikšanai izmanto informācija par uzņēmumu NACE kodiem, to iegūst arī no uzņēmumu sagatavotajiem gada pārskatiem. Ņemot vērā, ka tas Centrālās statistikas pārvaldes darbu būtiski atslogo, būs nepieciešams Valsts ieņēmumu dienestam ar Centrālās statistikas pārvaldi noslēgt vienošanās līgumu par nepieciešamās informācijas sniegšanu. 

Pēc papildu izvērtēšanas, tiks izstrādāti un iesniegti grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas novērsīs normatīva regulējuma dublēšanos.

2.

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests

3.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Valsts ieņēmumu dienests.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošo institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Projekts šo jomu neskar.

3.

Cita informācija

Nav.