Datums skatāms laika zīmogā

Nr.90/TA-2625 (2014)

Ministru prezidente

(paraksts*)

Laimdota Straujuma

Rīgā

Nr.66

2014.gada 2.decembrī

Ministru prezidente

Laimdota Straujuma

Valsts kancelejas direktora vietā - Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja

Inese Gailīte

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Saeimas 2012.gada 31.maija paziņojuma, kurā Ministru kabinetam uzdots līdz 2013.gada 2.septembrim sagatavot un iesniegt Latvijas Republikas Saeimai likumprojektu “Par psiholoģiskās palīdzības sniegšanu”, 2.punkts.

Ministru kabineta komitejas 2014.gada 16.jūnija sēdes protokollēmums Nr.21, 3.§.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Lai novērtētu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, esošā situācija psiholoģiskās palīdzības sniegšanas un psihologu profesionālās darbības jomā pētīta un detalizēti aprakstīta Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā „Par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību”, kas izstrādāts Ministru prezidenta izveidotajā un Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk – PKC) vadītajā darba grupā sadarbībā ar psihologu profesionālo organizāciju deleģētajiem pārstāvjiem un pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra sēdē. Informatīvajā ziņojumā konstatētas vairākas problēmas, kas nosaka psihologu profesionālo darbību regulējoša likumprojekta izstrādes nepieciešamību:

1)  nepastāv normatīvais regulējums, kurā būtu noteikts psihologu profesionālās darbības vispārējais ietvars, psihologu pienākumi un tiesības, kā arī psihologa klientu tiesības;

2)  nav izveidota vienota psihologu sertificēšanas sistēma, kas nodrošinātu kontroli pār vienotu izglītības un profesionālās pieredzes prasību izpildi psihologiem, panākot, ka psihologa pakalpojumus var sniegt tikai tādas personas, kuras ieguvušas atbilstošu izglītību un profesionālo kvalifikāciju, un līdz minimumam tiek samazināts risks radīt kaitējumu psihologa pakalpojumu saņēmējiem;

3)  prasības psihologa izglītībai un darba pieredzei atsevišķās publisko personu darbības jomās ir noteiktas, tomēr tās ir definētas fragmentāri un savstarpēji atšķirīgi dažādu nozaru normatīvajos aktos, tādējādi pastāv augsts risks, ka psihologa pakalpojumu kvalitāte var netikt nodrošināta atbilstošā līmenī, kas sekojoši var sekmēt reālajai situācijai neatbilstošu lēmumu pieņemšanu publisko personu iestādēs;

4)  nav noteikta atbildība par kvalitātes prasībām neatbilstoša psihologa pakalpojumu sniegšanu, kā arī ar pakalpojuma rezultātā radītajām sekām;

5)  normatīvajos aktos nav noteikti nekādi ierobežojumi personām veikt psihologa profesionālo darbību gadījumos, ja to darbība ir bijusi nekvalitatīva, radījusi psihologa klientam kaitējumu vai, ja psihologs nav ievērojis profesionālās ētikas principus;

6)  nav noteikti saistoši psihologa profesionālās darbības kvalitātes un ētikas standarti;

7)     nav noteiktas psihologa iegūtās informācijas konfidencialitātes, kā arī psihologa iegūtas informācijas uzglabāšanas un aizsardzības prasības.

Ņemot vērā iepriekšminēto,  PKC ir izstrādājis likumprojektu „Psihologu likums” .

Likumprojektā „Psihologu likums” ir ietverts regulējums attiecībā uz valsts nodevu par sertificēta psihologa un psihologa-pārrauga (supervizora) reģistrāciju reģistrā un psihologa sertifikāta izsniegšanu. Līdz ar to attiecīgs regulējums jāiekļauj arī likumā „Par nodokļiem un nodevām”.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Pārresoru koordinācijas centrs.

4.

Cita informācija

 Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Juridisko personu nodarbināti psihologi, privāti praktizējoši psihologi.

Līdz ar likumprojekta spēkā stāšanos tiks ieviesta visu praktizējošu psihologu sertifikācija, tomēr precīzs kopējais praktizējošo psihologu skaits, kurus likumprojekts skars, nav zināms, jo var pastāvēt situācija, ka viens un tas pats psihologs strādā divās vai pat vairākās darbavietās vai arī var būt nodarbināts, izmantojot citu amata nosaukumu. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajai informācijai uz 2014.gada februāri psihologa profesijā bija nodarbinātas 758 personas^[1], tostarp:

• 411 izglītības psihologi;
• 35 klīniskie psihologi;
• 18 psihologi konsultanti;
• 13 praktiskie psihologi;
• 268 psihologi bez konkrētas specializācijas jomas.

Indikatīvam praktizējošo psihologu skaita aprēķinam var arī izmantot informāciju par absolventu skaitu, kuri beiguši psiholoģijas studijas kādā no Latvijas augstskolām. Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotajai statistikai pēdējo desmit gadu laikā augstākā līmeņa studijas psiholoģijā, iegūstot maģistra vai otrā līmeņa profesionālo izglītību, pabeigušas 1183 personas. Indikatīvi tas varētu būt maksimālais psihologu skaits, uz kuriem varētu attiekties likumprojektā noteiktais regulējums.. 

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Likumprojekts ”Psihologu likums” izveido psihologu sertificēšanas un darbības uzraudzības sistēmu. Tās ietvaros būs nepieciešams iekasēt valsts nodevu par sertificēta psihologa un psihologa-pārrauga (supervizora) reģistrāciju reģistrā un psihologa sertifikāta izsniegšanu. Nav paredzams, ka valsts nodevas ieviešana būtiski ietekmētu psihologa pakalpojumu pieejamību.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts „Psihologu likums” paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina Psihologu Sertifikācijas padomes sekretariāta funkcijas, sertificētu psihologu un psihologu - pārraugu (supervizoru) reģistra uzturēšanu, kā arī psihologu sertifikātu izgatavošanu. Minēto administratīvo pienākumu izpildei nepieciešamie līdzekļi daļēji paredzēti no iekasētās valsts nodevas par psihologa un psihologa-pārrauga (supervizora) reģistrāciju Psihologu reģistrā un psihologa sertifikāta izsniegšanu. Valsts nodevas apmērs varētu būt desmit euro, kas ir salīdzināmi ar atbilstošo valsts nodevu ārstniecības personu sertifikācijas jomā.

4.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2014

Turpmākie trīs gadi (euro)

2015

2016

2017

saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

1000

5000

5000

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

1.2. valsts speciālais budžets

1.3. pašvaldību budžets

2. Budžeta izdevumi:

2.1. valsts pamatbudžets

2.2. valsts speciālais budžets

2.3. pašvaldību budžets

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets

3.2. speciālais budžets

3.3. pašvaldību budžets

4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

5. Precizēta finansiālā ietekme:

5.1. valsts pamatbudžets

5.2. speciālais budžets

5.3. pašvaldību budžets

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

Norādīts likumprojekta „Psihologu likums” anotācijā.

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

Nav

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

1.     Likumprojekts jāskata kopā ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Likumprojekts jāizskata vienlaicīgi ar likumprojektu „Psihologu likums”.

2.

Atbildīgā institūcija

PKC

3.

Cita informācija

Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Informatīvais ziņojums „Par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību”, kā arī informācija par likumprojekta „Psihologu likums” izstrādi publicēti PKC interneta vietnē http://www.pkc.gov.lv/en/darba-grupas/psihologu-profesionālās-darbības-regulācija. Šajā interneta vietnē tiks publicēta informācija saistībā ar pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā izstrādājamiem Ministru kabineta noteikumiem par valsts nodevas apmēru par psihologa un psihologa-pārrauga (supervizora) reģistrāciju reģistrā un psihologa sertifikāta izsniegšanu, valsts nodevas iekasēšanas kārtību.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Norādīta likumprojekta „Psihologu likums” anotācijā.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Norādīta likumprojekta „Psihologu likums” anotācijā.

4.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Norādīta likumprojekta „Psihologu likums” anotācijā.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Norādīta likumprojekta „Psihologu likums” anotācijā.

3.

Cita informācija

Nav