SAEIMAS PREZIDIJAM

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt grozījumu šā gada 21.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt to Saeimas šā gada 21.jūnija sēdē.

Pielikumā: 1) likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” uz 2 lapām;

2) likumprojekta anotācija uz 3 lapām.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs S.Dolgopolovs

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

Izdarīt likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11. nr.; 2003, 12. nr.; 2006, 2., 20. nr.; 2007, 14. nr.; 2008, 24. nr.; 2009, 10., 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 94., 162. nr.; 2011, 76. nr.; 2012, 104. nr.; 2013, 6. nr.; 2014, 32., 38., 228. nr.; 2015, 107., 190., 251. nr.; 2016, 31., 123. nr.; 2018, 36. nr.) šādus grozījumus:

1. 7. pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Valsts civildienesta ierēdnis, Valsts kontroles Revīzijas departamenta sektora vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī pašvaldības policijas amatpersona, Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrs un civilais darbinieks un šā likuma 4. panta otrajā un 2.¹ daļā minētā amatpersona, kurai šajā pantā vai citā likumā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu arodbiedrībā;

2) citu amatu, uzņēmuma līguma, pilnvarojuma izpildi vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās publiskas personas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja. Ja profesionālā dienesta karavīrs likumā noteiktajā kārtībā uz noteiktu laiku iecelts amatā civilā valsts iestādē vai valsts drošības iestādē, rakstveida atļauju amatu savienošanai izsniedz tās iestādes vadītājs, kurš viņu iecēlis amatā.”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Publiskas personas institūcijas vadītājs, ņemot vērā attiecīgā valsts amatpersonas amata interešu konflikta riskus un amatpersonas amata izpildei nepieciešamo laiku, var noteikt tos šā likuma 4. panta otrajā daļā noteiktos valsts amatpersonas amatus, kuru savienošanai ar citu amatu nav nepieciešams saņemt iestādes vadītāja atļauju. Šajā daļā noteiktās tiesības publiskas personas institūcijas vadītājs var izmantot, ja par attiecīgā valsts amatpersonas amata izpildi noteiktā darba samaksa kalendārā gada laikā nepārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.”

2. Papildināt 23. pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šā likuma 4. panta otrajā daļā minētās valsts amatpersonas iesniedz šajā nodaļā noteiktās deklarācijas, ja publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona lēmumā par personas iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā ir noteikusi, ka attiecīgajai valsts amatpersonai ir pienākums iesniegt deklarācijas. Publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona nosaka pienākumu iesniegt deklarācijas, ja attiecīgajā amatā var būt augsti korupcijas riski, un deklarāciju iesniegšana, ņemot vērā attiecīgā amata pienākumu nozīmību, pildīšanas regularitāti, iekšējās kontroles mehānismus korupcijas novēršanai un privātās dzīves aizsardzību, var palīdzēt tos novērst.

(6) Šās nodaļas noteikumi neattiecas uz šā likuma 4. panta trešajā daļā minētajām valsts amatpersonām.”

3. Papildināt 26. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Deklarācijā norādītie publiskojamie dati Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamā datu bāzē tiek publiskoti piecus gadus no attiecīgās deklarācijas publiskošanas dienas. Pēc minētā termiņa Valsts ieņēmumu dienests nodrošina attiecīgo deklarāciju publiskojamo datu publisku nepieejamību.”

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 29. punktu šādā redakcijā:

“29. Grozījumi, ar kuriem šā likuma 23. pants papildināts ar piekto un sesto daļu, stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. Publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona līdz 2019. gada 14. februārim, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņo Valsts ieņēmumu dienestam tās valsts amatpersonas, kurām ir pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju.”

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

1.1. Likumā ir paredzēts nepārprotami noteikt, ka ierēdņiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, un citām likuma 7. panta sestajā daļā minētajām valsts amatpersonām ir tiesības brīvi savienot valsts amatpersonas amatu ar amatu arodbiedrībā, neprasot publiskas personas institūcijas vadītāja atļauju. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir saņēmusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 2018. gada 7. maija vēstuli, kurai pievienota sarakste starp Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrību un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. No šīm vēstulēm izriet, ka likuma norma praksē tiek tulkota tā, ka 7. panta sestajā daļā noteiktajām personām ir pienākums pirms amatu savienošanas ar amatu arodbiedrībā prasīt atļauju no attiecīgās publiskas personas institūcijas vadītāja. Ņemot vērā Satversmes 108. pantā nostiprināto arodbiedrību brīvību, likumā nepieciešams nepārprotami noteikt, ka 7. panta sestajā daļā minētos valsts amatpersonu amatus var brīvi savienot ar valsts amatpersonas amatu, ja vien citā likumā attiecīgajai amatpersonu grupai nav noteikti ierobežojumi dalībai arodbiedrībā.

1.2. Likuma 4. pantā ir skaidrots valsts amatpersonas jēdziens. Likuma 4. panta pirmajā daļā ir noteikti konkrēti valsts amatpersonu amati (piemēram, ierēdņi, karavīri, Saeimas deputāti, pašvaldības domes deputāti u.t.t.), kuru amata nozīmība izriet no šo personu pilnvaru apjoma. Šīm valsts amatpersonām noteiktos aizliegumus, ierobežojumus un pienākumus šis likumprojekts neskar. Savukārt likuma 4. panta otrajā daļā ietverts “atvērts” valsts amatpersonu uzskaitījums ‑ valsts amatpersonas ir personas, “kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu.” Kopš šās normas pieņemšanas 2002. gadā, ir ievērojami attīstījusies izpratne par administratīva akta jēdzienu un attiecīgi paplašinājies valsts amatpersonu loks. Savukārt šo valsts amatpersonu loks ir ārkārtīgi neviendabīgs – ir tādas valsts amatpersonas, kuras ik dienas izdod būtiskus administratīvus aktus ar augstiem korupcijas riskiem, un ir tādas valsts amatpersonas, kuras izdod administratīvus aktus vai pilda citas valsts amatpersonas funkcijas tikai dažas reizes gadā, par valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu nesaņem atlīdzību vai ļoti mazu atlīdzību, un kuru darbībā korupcijas riski ir zemi. Savukārt šīm valsts amatpersonām likums uzliek tādus pašus pienākumus un ierobežojumus, kā valsts amatpersonām ar daudz nozīmīgāku pilnvaru apjomu. Satversmes tiesa vairakkārt ir atzinusi, ka Satversmes 91. pantā ietvertais tiesiskās vienlīdzības princips “pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos” (sk., piem., Satversmes tiesas 2005. gada 11. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-08-01 5. punktu). Lai nodrošinātu samērīgus ierobežojumus valsts amatpersonām, likumprojekts paredz:

1) iespēju publiskas personas institūcijas vadītājam noteikt tos likuma 4. panta otrajā daļā minētos valsts amatpersonu amatus, kuru savienošanai ar citu amatu nav nepieciešama atļauja. Šis regulējums ir paredzēts tādiem valsts amatpersonu amatiem, kuri valsts amatpersonas pienākumus pilda tikai dažas reizes gadā (piemēram, dažādu komisiju locekļi) un kuru pildīšanā ir zemi interešu konflikta riski. Šis regulējums samazina administratīvo slogu institūciju vadītājiem, jo ļauj iestādes vadītājam daudzu amatu savienošanas atļauju vietā izsniegt tikai vienu;

2) turpmāk atbrīvot no pienākuma iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas tās privātpersonas, kurām deleģēta valsts pārvaldes uzdevumu pildīšana (likuma 4. panta trešajā daļā minētie subjekti). Šo institūciju (Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Zvērinātu Revidentu Asociācija, Latvijas Arhitektu biedrība u.c.) pārstāvji ir pauduši viedokli, ka jau šobrīd ir ievērojamas grūtības atrast cilvēkus, kuri būtu gatavi ieņemt amatus šajās organizācijās, kuru ietvaros ir pildāmi valsts deleģētie uzdevumi. Valsts amatpersonu deklarācijās norādāmie un publiski pieejamie dati par radiniekiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem ir ļoti būtisks privātās dzīves ierobežojums, un cilvēki šo informāciju, ņemot vērā tās izteikti privāto raksturu, nevēlas izpaust, un labprātāk atsakās no iespējas pildīt maz atalgoto valsts amatpersonas amatu, nekā paciest ar valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanu saistītās neērtības un savas privātās dzīves ierobežojumus;

3) noteikt, ka šā likuma 4. panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām ir pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas tikai tad, ja to ir noteicis publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona, ņemot vērā attiecīgā amatā iespējamos korupcijas riskus. Šis risinājums paredz iespēju nošķirt tos amatus, kuri ir saistīti ar būtiskiem korupcijas riskiem, no tiem amatiem, kuru pildītājiem nav samērīgi noteikt pienākumu iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas, jo sevišķi ņemot vērā jau pastāvošos mehānismus interešu konflikta un korupcijas novēršanā. Tā kā publiskas personas institūcijas vadītāja lēmums noteikt amatus, kuru iesniedzējiem ir pienākums iesniegt deklarācijas, attiecas uz amatu (nevis konkrētu personu), šis lēmums ir uzskatāms par iestādes iekšēju lēmumu. Līdz ar to konkrētai amatpersonai nav subjektīvo tiesību prasīt, lai amatam, kuram iestādes vadītājs ir noteicis pienākumu iesniegt deklarāciju, šāds pienākums tiek atcelts. Lai nodrošinātu paredzamu praksi, detalizētākus kritērijus šo amatu noteikšanā var noteikt iekšējās kontroles sistēmas korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai ietvaros (Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumi Nr.630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā”).

1.3. Šobrīd likumā nav noteikts deklarāciju publiskās pieejamības termiņš. Šobrīd publiski pieejamas ir gan tādu valsts amatpersonu deklarācijas, kuras jau sen beigušas pildīt amata pienākumus, gan pat mirušu valsts amatpersonu deklarācijas. Ņemot vērā, ka šādos gadījumos nav tiesiska pamata (leģitīma mērķa) šo personas datu publiskai pieejamībai, likumprojekts noteic, ka deklarācijas ir publiski pieejamas piecus gadus no attiecīgās deklarācijas publicēšanas dienas.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts samazina administratīvo slogu publiskas personas institūciju vadītājiem un ievērojamai valsts amatpersonu grupai. Likumprojekts ir vērsts uz to, lai valsts amatpersonu amatos nonāktu profesionālas un piemērotas personas, un lai pretendentu izvēli neietekmētu samērā daudzās situācijās esošais nesamērīgais pienākums iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts neparedz papildus izdevumus valsts budžetā.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Lai īstenotu likuma 23. panta piektajā daļā paredzēto iespēju publiskas personas institūcijas vadītājam paziņot Valsts ieņēmumu dienestam par tiem valsts amatpersonu amatiem, kuru pildītājiem ir pienākums iesniegt deklarācijas, nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumos Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Notikušas konsultācijas ar Latvijas Zvērinātu Advokātu padomi, Latvijas Zvērinātu Revidentu Asociāciju, Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Arhitektu Savienību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Valsts ieņēmumu dienestu un Saeimas Juridisko biroju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību. Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.