2018. gada 19. jūnijā

 

Nr.

Saeimas Prezidijam

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 21. jūnija kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā – iekļaut Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1. lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šā gada 21. jūnija kārtējā Saeimas sēdē.

 

Pielikumā:       1.Likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”” uz        lpp.;

 

2.Likumprojekta “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” anotācija uz

       lpp.

                          

                          

Cieņā

komisijas priekšsēdētāja biedrs                                                             I. Parādnieks

 

Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

 

Likumprojekts

 

 

Likumprojekts "Grozījumi Kredītu reģistra likumā"

 

Izdarīt Kredītu reģistra likumā  (Latvijas  Vēstnesis,  2012,  92. nr.;  2013, 187.nr.; 2014, 26., 214. nr.; 2017, 41.; 2018, 3.nr) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

papildināt 1.¹ punkta "a" apakšpunktu ar vārdiem "izņemot kredītu patērētājam pret kustamas lietas ķīlu, kas nodota kredīta devēja glabāšanā un patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto kustamo lietu,";

papildināt 2. punktu ar "g" apakšpunktu šādā redakcijā:

"g) kapitālsabiedrība, kura Latvijā saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai;"

2. papildināt 2. panta 1. punkta "c" apakšpunktu aiz vārda "komisijai" ar vārdiem "un Patērētāju tiesību aizsardzības centram".

3. aizstāt 5. panta pirmajā daļā vārdus "Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai" ar vārdiem "Latvijas Bankai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram"

4. 18. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram normatīvajos aktos noteikto uzdevumu īstenošanai ir tiesības saņemt:

1) reģistrā iekļautās ziņas, kas attiecas uz tā uzraugāmā reģistra dalībnieka klientu vai klienta galvinieku;

2) ziņas par reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanu, ko veicis tā uzraugāmais reģistra dalībnieks.";

papildināt ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram nav tiesību saņemt:

1) finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības un makroekonomiskās analīzes ziņas, kuras reģistrā nav iekļāvis tā uzraugāmais reģistra dalībnieks;

2) ziņas, kas ļauj identificēt reģistra dalībnieku, kas nav tā uzraugāmais reģistra dalībnieks.";

papildināt trešo daļu aiz vārda "komisijai" ar vārdiem "un Patērētāju tiesību aizsardzības centram".

5. aizstāt 31. panta pirmajā daļā vārdus "dalībnieks un Finanšu un kapitāla tirgus komisija" ar vārdiem "dalībnieks, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs".

 

 

 

Likumprojekta "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" anotācija

 

1. Kādēļ likums vajadzīgs?

 

Likumprojekts "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" (tālāk tekstā – Likumprojekts) sagatavots ar mērķi sniegt papildu ieguldījumu Latvijas finanšu stabilitātes veicināšanā, kas vienlaikus arī veicinātu gan atbildīgu patērētāja kreditēšanu, gan atbildīgu un godprātīgu aizņemšanos.

 

Likumprojekta mērķa sasniegšanai paredzēts, ka kapitālsabiedrības, kuras Latvijā saņēmušas speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai (tālāk tekstā – nebanku kreditētājs), kļūs par Kredītu reģistra dalībniekiem, kas nodrošinās to, ka:

a)      ziņas par nebanku kreditētāju klientiem un to saistībām būs pieejamas arī jau esošajiem Kredītu reģistra dalībniekiem (t.sk. kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām un apdrošinātājiem);

b)      nebanku kreditētājiem būs tieša piekļuve Kredītu reģistram, kas būtiski uzlabos ziņu saņemšanas iespējas to klientu un iespējamo klientu kredītspējas vērtēšanai;

c)      nebanku kreditētāju uzraudzības institūcija – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs – saņemot Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, pilnvērtīgāk spēs veikt attiecīgo uzraudzības funkciju;

d)      ņemot vērā nebanku kreditētāju tirgus daļas pastāvīgo pieaugumu, Kredītu reģistrā iekļauto ziņu apjoma paplašināšana ar nebanku kreditētāju sniegtajām ziņām, uzlabos Kredītu reģistrā iekļauto ziņu izmantojamību finanšu statistikas un makroekonomiskās analīzes funkciju īstenošanai.

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

Kredītu reģistrs darbojas kopš 2008. gada un tajā ir uzkrāts nozīmīgs informācijas apjoms, kuru esošie Kredītu reģistra dalībnieki izmanto savu klientu un iespējamo klientu kredītspējas izvērtēšanai. Nebanku kreditētāji likumā paredzēto pienākumu – izvērtēt patērētāja kredītspēju – nereti neizpilda pienācīgā apjomā sakarā ar to, ka tiem operatīvi pieejamā informācija patērētāju kredītspējas izvērtēšanai nav pilnīga, t.sk. gan par aizdevumiem un kavētajām saistībām savā starpā, gan par aizdevumiem un kavētajām saistībām pie citiem finanšu tirgus dalībniekiem (t.sk. kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām un apdrošinātājiem). Informācijas operatīva pieejamība savukārt nebanku kreditētājiem ir nozīmīga, ņemot vērā to darbības modeli kopumā, kas balstīts uz finanšu pakalpojumu ar kredītrisku pieejamību klientam iespējami īsos termiņos.

 

Kredītu reģistra dalībnieka statuss nebanku kreditētājiem radīs tiesības saņemt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas nekavējoties pēc Kredītu reģistra likumā noteiktajiem kritērijiem atbilstoša pieteikuma saņemšanas no personas, kas vērsusies pie tā, lai saņemtu finanšu pakalpojumu ar kredītrisku, kas būtībā atrisinās līdz šim nebanku kreditēšanas tirgū pastāvējušo kredītspējas vērtēšanai nepieciešamās informācijas ieguves problēmu.

 

Kredītu reģistrā saskaņā ar Kredītu reģistra likumā ietverto regulējumu tiek nodrošināta augsta tur iekļauto ziņu aizsardzības un kvalitātes kontrole, kā arī personu, par kurām ziņas iekļautas Kredītu reģistrā, interešu aizstāvība.

 

Likumprojektā ietvertais regulējums ir lietderīgs sabiedrības interesēm kopumā, jo nebanku kreditētāju iekļautās ziņas sniegs papildu ieguldījumu Latvijas finanšu stabilitātes veicināšanā, sniedzot jau esošajiem Kredītu reģistra dalībniekiem klientu vai iespējamo klientu kredītspējas izvērtēšanai papildu informāciju par šo personu saistībām pret nebanku kreditētājiem. Tādējādi tiktu sekmēta personu neieslīgšana pārlieku lielos parādos, netieši sekmējot arī ēnu ekonomikas mazināšanu.

 

Tie nebanku kreditētāji, kas ir komersanti, kuriem ir ciešas attiecības ar Latvijā reģistrētu kredītiestādi vai tai līdzvērtīgu citā valstī reģistrētu komersantu, ir Kredītu reģistra dalībnieki jau šobrīd (šādi Kredītu reģistra dalībnieki šobrīd kopumā ir deviņi). Tādējādi Kredītu reģistra dalībnieka statuss visiem nebanku kreditētājiem veicinās vienlīdzīgu konkurenci attiecīgajā finanšu tirgus segmentā.

 

Kredītu reģistrs kā informācijas sistēma nebanku kreditētāju dalībai Kredītu reģistrā nebūtu īpaši jāpielāgo, jo tas pēc būtības ir sagatavots visu Kredītu reģistra dalībnieku – kā esošo, tā potenciālo – vajadzībai iekļaut ziņas Kredītu reģistrā vai saņemt tajā iekļautās ziņas.

 

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra sniegto analīzi "Pārskatā par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2017. gadā"[1] 2017. gada beigās nebanku kreditēšanas tirgū darbojās 58 nebanku kreditētāji, kuru kopējais kredītportfelis patērētāju kreditēšanas jomā bija 612 milj. euro.

 

Atbilstoši Kredītu reģistrā iekļautajām ziņām[2], deviņi iepriekš minētie nebanku kreditētāji, kuri jau ir Kredītu reģistra dalībnieki,  Kredītu reģistrā iekļāvuši ziņas par kredītportfeli, kura kopējais apjoms patērētāju kreditēšanas jomā 2017. gada beigās bija 365 milj. euro.

 

Tādējādi 59% no kopējā nebanku kreditētāju kredītportfeļa apjoma patērētāju kreditēšanas jomā jau šobrīd ir atspoguļoti Kredītu reģistrā. Līdz ar to, paplašinot Kredītu reģistra dalībnieku loku ar pārējiem nebanku kreditētājiem, Kredītu reģistrā būtu pilnīga informācija par nebanku kreditēšanas sektoru kopumā. Vienlaikus tas nodrošinās arī vienlīdzīgas finanšu tirgus dalībnieku iespējas piekļūt personu kredītspējas vērtēšanai nepieciešamajai informācijai.

 

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 4.³ daļas 4. punkta nosacījumiem pienākumu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu neattiecina uz lombardu kredītiem (kredītiem pret kustamas lietas ķīlu, kas nodota kredīta devēja glabāšanā, un patērētāja atbildību ierobežojot tikai ar šo ieķīlāto kustamo lietu).  Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati[3] liecina, ka vidējā viena no jauna izsniegtā lombardu kredīta summa 2017. gadā ir bijusi 65.43 euro. Vienlaikus viena no jauna izsniegtā distances kredīta summa ir bijusi 306.18 euro un viena no jauna izsniegtā patēriņa kredīta summa ir bijusi 397.80 euro. Lombardu kredītu īpatsvars kopējā nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu apjomā 2017. gadā bija 7%.

 

Ievērojot lombarda kredītu izsniegšanas specifiku, to salīdzinoši nelielo viena kredīta apjomu un īpatsvaru nebanku kreditēšanas tirgū kopumā, kā arī nebanku kreditētāja pienākuma neesamību pirms lombarda kredīta izsniegšanas izvērtēt kredīta saņēmēja kredītspēju, likumprojektā rosināts paredzēt neiekļaut Kredītu reģistrā ziņas par lombardu kredītiem, jo personas datu apstrāde un administratīvais slogs nebanku kreditētājiem neatsvērtu kopējo ieguvumu sabiedrībai no šāda veida ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā.

 

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra sniegto informāciju[4] no kopumā 58 nebanku kreditētājiem astoņi nebanku kreditētāji nodarbojas tikai ar lombardu kredītu izsniegšanu. Ņemot vērā minēto un to, ka deviņi nebanku kreditētāji jau ir Kredītu reģistra dalībnieki, Kredītu reģistra dalībnieku loks, to paplašinot ar nebanku kreditētājiem, kopumā palielinātos par 41 dalībnieku (2018. gada 1. jūnijā Kredītu reģistrā bija 103 dalībnieki).

 

Likumprojekts vienlaikus paredzētu Patērētāju tiesību aizsardzības centra kā nebanku kreditētāju uzrauga tiesības saņemt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, kas attiecas uz patērētājiem – nebanku kreditētāju klientiem un klienta galviniekiem, kā arī ziņas par nebanku kreditētāju veiktajiem Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasījumiem, lai īstenotu nebanku kreditētāju darbības uzraudzību. Patērētāju tiesību aizsardzības centra saņemamo ziņu apjoms neaptvertu tās ziņas, kuras Kredītu reģistra dalībnieki, kas nav nebanku kreditētāji, iekļāvuši Kredītu reģistrā kā finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības un makroekonomiskās analīzes ziņas, lai nodrošinātu to īpašo aizsardzību un izmantojamību tikai mērķim, kādam tās tikušas iekļautas Kredītu reģistrā. Vienlaikus Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nesaņemtu arī Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, kas ļauj identificēt Kredītu reģistra dalībniekus, kas nav nebanku kreditētāji, lai nodrošinātu šo Kredītu reģistra dalībnieku komercinformācijas aizsardzību.

 

Vienlaikus Likumprojektā pēc līdzīgiem principiem precizēts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saņemamo Kredītu reģistrā iekļauto ziņu apjoms atbilstoši tās uzraugāmo sabiedrību lokam.

 

Tāpat Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir paredzēta piekļuve statistikas datiem par nebanku kreditētāju iekļautajām ziņām, kuras saskaņā ar Likumprojekta 3. punktu Patērētāju tiesību aizsardzības centrs var publicēt pārskata veidā tā, ka nav iespējams tieši vai netieši identificēt konkrētu personu vai reģistra dalībnieku, tādējādi nenodarot kaitējumu to interesēm un kaitējumu valsts ekonomiskajām interesēm.

 

Satversmes 96. pants noteic: "Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību." Kā atzinusi Satversmes tiesa, tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, vārdu un identitāti, personas datus (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 12. maija sprieduma lietā Nr. 2015-14-0103 15.1. punktu). Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā nostiprinātās tiesības uz privāto dzīvi aizsargā ar privāto dzīvi saistītu datu uzglabāšanu un izsniegšanu (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1987. gada 26. marta sprieduma lietā “Leander v. Sweden” 48. punktu). Tāpat tiesības uz privāto dzīvi aizsargā indivīdu pret valsts rīcībā esošas informācijas par viņu izpaušanu (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 6. oktobra sprieduma lietā “C.C. v. Spain” 33. punktu).

 

Personas datu aizsardzību Latvijā reglamentē ne tikai Satversmes 96. pants, bet arī Eiropas Padomes Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Vispārīgā datu aizsardzības regula), kā arī citi normatīvie akti.

 

Informācija par fiziskās personas kredītsaistībām ir personas dati un to iekļaušana Kredītu reģistrā un izmantošana personas kredītspējas vērtēšanai ir uzskatāma par personas tiesību uz privāto dzīvi ierobežojumu. Tādēļ šādam ierobežojumam ir jākalpo leģitīma mērķa sasniegšanai. Ziņu par personas kredītsaistībām iekļaušana Kredītu reģistrā, lai tās izmantotu galvenokārt šīs pašas personas kredītspējas vērtēšanai, kalpo kopējo sabiedrības interešu nodrošināšanai – veicināt atbildīgu patērētāja kreditēšanu, atbildīgu un godprātīgu aizņemšanos, kā arī finanšu stabilitāti valstī kopumā. Vispārīgā datu aizsardzības regula pieļauj personas datu apstrādi šāda leģitīma mērķa sasniegšanai (sk. Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta pirmās daļas "e" apakšpunktu). Tomēr šādai personas datu apstrādei ir jābūt arī samērīgai, proti: izmantotajiem līdzekļiem jābūt piemērotiem šī leģitīmā mērķa sasniegšanai, un jāsecina, ka mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 12. maija sprieduma lietā Nr. 2015-14-0103 23.punktu; Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5.panta pirmās daļas "b" un "c" apakšpunktu; Guide to the General Data Protection Regulation (GDPR) 12.-13.lpp. (pieejams: https://ico.org.uk/for-organisations/guide-to-the-general-data-protection-regulation-gdpr/)).

 

Lai sasniegtu mērķi novērtēt personas kredītspēju, saudzīgāks līdzeklis (gadījumā, ja ziņas par personas saistībām nebūtu iekļautas kopējā kredītu reģistrā), vērtējot nepieciešamību aizsargāt kredītņēmēju tiesības uz privāto dzīvi, būtu iespēja pašai personai informēt finanšu pakalpojumu sniedzēju par visām tās saistībām, saņemot apstiprinājumu no katra cita finanšu pakalpojumu sniedzēja. Savukārt Kredītu reģistrā jau iekļauto ziņu par personu izmantošanā personas datu aizsardzībai saudzīgāks risinājums būtu ziņu izsniegšana tikai pašai personai, lai tā varētu tās iesniegt attiecīgajam finanšu pakalpojumu sniedzējam. Tomēr šie risinājumi rada nozīmīgu papildu administratīvo slogu un neveicina finanšu pakalpojumu tirgus attīstību.

 

Jāuzsver, ka valstij personas datu aizsardzības jomā ir pienākums vismaz minimālā mērā garantēt personas datu aizsardzību pret to patvaļīgu un neatbilstošu izmantošanu. Šis pienākums citastarp ietver normatīvā regulējuma izstrādi, nosakot prasības attiecībā uz trešo personu piekļuvi šiem datiem, datu integritātes un konfidencialitātes nodrošināšanas procedūrām (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012. gada 13. novembra sprieduma lietā “M.M. v. United Kingdom” 95. punktu un Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5.panta “e” un “f” apakšpunktu). Tādēļ personas datu drošības īstenošanai paredzēts Kredītu reģistra likumā noteiktais atbildības regulējums, kas samērīgi atrisina jautājumu gan no sabiedrības kopējo interešu viedokļa, gan attiecībā uz personas tiesību uz to datu aizsardzību ievērošanu.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu?

 

Ņemot vērā to, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centram būs tiesības saņemt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas tā normatīvajos aktos noteikto uzdevumu īstenošanas veikšanai, savukārt Kredītu reģistru uztur Latvijas Banka, Likumprojekts paredz Patērētāju tiesību aizsardzības centra piedalīšanos Kredītu reģistra uzturēšanas izdevumu segšanā (līdzīgi kā to pašlaik dara Kredītu reģistra dalībnieki, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka samērīgi ar Kredītu reģistra izmantošanu to funkciju un uzdevumu īstenošanā).

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Banku kā Kredītu reģistra uzturētāju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru kā nebanku kreditētāju uzraudzības institūciju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

 

Latvijas Banka noteiks nebanku kreditētāju Kredītu reģistrā iekļaujamo ziņu saturu un apjomu, ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā kārtību un Kredītu reģistrā iekļauto ziņu saņemšanas kārtību.

 

 

 

Komisijas priekšsēdētāja biedrs                                                                     I.Parādnieks