Datums skatāms laika zīmogā

Nr.90/TA-2625 (2014)

Ministru prezidente

(paraksts*)

Laimdota Straujuma

Rīgā

Nr.66

2014.gada 2.decembrī

Ministru prezidente

Laimdota Straujuma

Valsts kancelejas direktora vietā - Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja

Inese Gailīte

 I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

 1.

Pamatojums

1) Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 93.2. un 104.4.punkts.

2) Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra rīkojuma Nr.58 „Par Koncepcijas par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi” 3.2.punkts.

3) Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2013.-2014.gadam 9.1.punkts.

 2.

 Pašreizējā situācija un problēmas

Šobrīd valstī nav vienota publisko pakalpojumu tiesiskā regulējuma. 

Esošais publisko pakalpojumu juridiskais ietvars ir sadrumstalots un tiesību normas, kuras reglamentē publisko pakalpojumu jomu, ir „izkaisītas” dažādos normatīvajos aktos. Lai gan Valsts pārvaldes iekārtas likumā (turpmāk – VPIL) noteiktie valsts pārvaldes principi ir labs juridiskais pamats publisko pakalpojumu pastāvīgai pilnveidošanai, tomēr šie principi ne vienmēr tiek piemēroti un realizēti praksē.

Šobrīd publiskā pakalpojuma juridiskā definīcija VPIL un citos likumos nav atrodama, tādējādi radot dažādu izpratni par publisko pakalpojumu. Vienotas izpratnes un definīciju neesamība kavē vienotu principu un kārtības ieviešanu saistībā ar pakalpojumu sniegšanas organizēšanu valstī. Tā rezultātā arī publisko pakalpojumu katalogā apkopoto publisko pakalpojumu saraksts nav uzskatāms par precīzu un pilnīgu (ne visi publiskie pakalpojumi ir iekļauti publisko pakalpojumu katalogā (turpmāk – PPK) un ne visi pakalpojumi, kas šobrīd minēti PPK, ir uzskatāmi par publiskajiem pakalpojumiem).

Lai gan veidi, kādā viena publiskās pārvaldes iestāde iesaista citu iestādi vai personu valsts pārvaldes uzdevuma veikšanā ir noteikti, tomēr šo regulējumu nepieciešams detalizēt un uzlabot, lai publiskās pārvaldes iestāžu sadarbība un pārvaldes uzdevuma deleģēšana būtu efektīvāk izmantojama tieši publisko pakalpojumu sniegšanā. Sadarbības un deleģēšanas gadījumiem vēršoties plašumā, daudzo savstarpējo līgumu slēgšana kļūst neracionāla. Ja tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu izsmeļošs uzskaitījums ir atrodams Ministru kabineta apstiprinātos noteikumos, tad citi publiskie pakalpojumi nav atsevišķi uzskaitīti.

Vienota ietvara trūkuma rezultātā no klientu viedokļa publiskie pakalpojumi ir neviendabīgi gan pēc to būtības, gan to sniegšanas standartu ziņā, jo trūkst vienotas pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības kārtības.

Latvijā ir izveidots publisko pakalpojumu katalogs, kurš ir pieejams Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Katalogs tiek izmantots publisko pakalpojumu uzskaitei, kā arī pamatinformācijas sniegšanai par tiem. Katalogs nodrošina arī Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū prasību pārņemšanu attiecībā uz Vienotajiem kontaktpunktiem. Katalogs šobrīd aptver informāciju par ~2000 valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem. Katalogs ir izveidots 2006. gadā un šobrīd tā funkcionalitāte ir novecojusi, kas nenodrošina ērtu informācijas ievadi, izplatīšanu, kā arī analīzi, lai nodrošinātu tās efektīvu izmantošanu publisko pakalpojumu sniegšanas pilnveidei.

Vienota juridiskā un metodiskā ietvara trūkums un nepilnīga koordinācija ir esošās situācijas faktiskais atspoguļojums, kurā joprojām pārsvars ir resoriski organizētai pieejai.

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams nodrošināt vienotu izpratni par publiskā pakalpojuma jēdzienu, noteikt publisko pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības pamatprincipus, radīt tiesisko pamatu vienotas pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības kārtības ieviešanai valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās.

 3.

 Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Pētījumi veikti darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitātes „Administratīvo šķēršļu samazināšana un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana projekta Nr.1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/002 „Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana” ietvaros, pieejami Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā sadaļā „Fondi un investīcijas”  http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ESper07_13/15120/:

1) Publisko pakalpojumu sniegšanas rekomendējamais modelis;

2) VPA darbības, pakalpojumu sniegšanas un to kvalitātes novērtēšanas rekomendējamais modelis;

3) Rekomendācijas publisko pakalpojumu kataloga (reģistra) turpmākai attīstībai.

 4.

 Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt publisko pakalpojumu sistēmas attīstību, lai uzlabotu publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti un kvalitāti, kā arī mazināt klientiem administratīvo slogu (laiku un izmaksas, saņemot publisko pakalpojumu).

Likumprojekta I nodaļā „Vispārīgie noteikumi” ir definēti likumprojektā lietotie termini, likumprojekta mērķis un darbības joma.

Likumprojekta terminu skaidrojumos ietverts jēdziens „tiešs labums”, kas lietots šādā izpratnē - viss, ko īsteno publiskā pārvalde tiešā vai netiešā veidā ir labums klientam. Šis likums ir attiecināms uz gadījumiem, kad labums ir tiešs. Tiešs labums ir gadījumos, kad: a) klients iegūst tiesības - piemēram, iespēju izmantot izglītības iestādes sporta zāli, SIA reģistrācija, būvatļaujas saņemšana, b) klients iegūst nepieciešamu informāciju – piemēram, informāciju no komercreģistra vai kadastra reģistra, c) klients iegūst sev ērtāku veidu, kā nokārtot savas saistības pret valsti vai pašvaldību – piemēram, iespēja izmantot Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmu, d) klients saņem materiālu labumu - piemēram, dokumenta kopiju, e) klients saņem nemateriālu labumu - piemēram, apmācību izglītības iegūšanai.

Piemēri dažādu pakalpojumi veidiem: kolektīvais pakalpojums (apgaismošana, ceļu uzturēšana), administratīvais pakalpojums (reģistrēšana, izziņa, atļauja, nodokļi, pabalsti), individuālais pakalpojums (sociālā aprūpe, izglītība), saimnieciskais pakalpojums (baseina īre, kopēšana u.c.).

Termins „e-pakalpojums” ir viens no publiskā pakalpojumu organizēšanas veidiem (saņemšanas vai pieteikšanas kanāls), kādā publisko pakalpojumu saņēmējam ir iespēja pieteikt vai saņemt pakalpojumu. Ar terminu „e-pakalpojums” netiek aptverti  gadījumi, kad elektronizēts ir tikai iestādes iekšējais process.

Katras iestādes atbildībā ir noteikt publiskā pakalpojuma pieteikšanas un saņemšanas procesus tā, lai nodrošinātu fizisko personu datu aizsardzību. Autentifikācijas drošības pasākumus un prasības ir iespējams noteikt speciālajos – pakalpojumu regulējošos - normatīvajos aktos. Vienlaikus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) skaidro, ka sakarā ar straujo tehnoloģiju attīstību, pakalpojumu pieprasīšanu vai saņemšanu var arī organizēt izmantojot dažādas informācijas un komunikācijas (piemēram, pa e-pastu, telefonu) tehnoloģijas, ja tiek noteiktas atbilstošas aizsardzības prasības.

Ar terminu „publisko pakalpojumu koplietošanas infrastruktūru” saprot valstī centralizēti izveidotās un lietošanai visām iestādēm pieejamās koplietošanas komponentes publisko pakalpojumu un e-pakalpojumu sniegšanai, piemēram, vienota klientu elektroniskās apkalpošanas vietne – portāls www.latvija.lv, centralizētie autentifikācijas un maksājumu risinājumi, iestādes darbinieka darba vieta, publisko pakalpojumu katalogs, dokumentu integrācijas vide, u.c.

Likumprojekts attiecas uz visiem publisko pakalpojumu turētājiem, sniedzējiem un klientiem, izņemot Saeimu, Centrālo vēlēšanu komisiju, tiesu sistēmai piederīgām personām, Valsts prezidenta kanceleju, Valsts kontroli, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Tiesībsarga biroju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Centrālo zemes komisiju, ja vien to darbību regulējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Likumprojekts neattiecas uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību veikto komercdarbību, jo saskaņā ar Komerclikuma 1.panta otro daļu komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants, savukārt likumprojekts neregulē komercdarbības jomu.

Veselības ministrijas kompetences jomā  likumprojekts neattiecas uz ārstniecību.

Uz klientiem likumprojekts attiecas tādējādi, ka publisko pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro likumprojekta II nodaļā norādītie principi, kā rezultātā klients saņems kvalitatīvu pakalpojumu. Tādējādi principi ir  vērsti uz klientu interešu ievērošanu.

Likumprojekta II nodaļā „Publisko pakalpojumu pārvaldības un sniegšanas pamatprincipi” noteikti publisko pakalpojumu nodrošināšanas pamatprincipi – samērīguma princips, laika ekonomijas princips, vienas pieturas aģentūras princips, e-pārvaldes princips, efektivitātes princips, pakalpojumu daudzkanālu sniegšanas princips, klusēšanas - piekrišanas princips un teritoriālās diferenciācijas (pakalpojumu „groza”) princips.

Minētos principus piemēro veidojot tiesisko regulējumu publiskajiem pakalpojumiem, organizējot darbu publisko pakalpojumu nodrošināšanā, pārbaudot un novērtējot publiskā pakalpojuma turētāja un sniedzēja darba kvalitāti. Publisko pakalpojumu nodrošināšana ir  valsts pārvaldes uz iedzīvotāju vērsta darbība, kuras kvalitāte tieši ietekmē klientu apmierinātību, līdz ar to publisko pakalpojumu sniedzēju kvalitātes novērtējums publisko pakalpojumu sniegšanas jomā ir būtisks. Vērtēšanu var veikt atbilstoši Valsts kancelejas izstrādātām klientu apkalpošanas vadlīnijām. Līdz ar to iestāde varēs vērtēt savu darbību publisko pakalpojumu sniegšanas jomā atbilstoši minētajām klientu apkalpošanas vadlīnijām, nodrošinot klientu apmierinātības monitoringu un klientu apkalpošanu iestādē. Tātad likumprojekta 4.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktais paredz, ka iestāde veic savas darbības pašnovērtējumu, ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī ikgadējo ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību saskaņā ar normatīviem aktiem.

Likumprojekta II nodaļa paredz arī gadījumu, kad speciālajos pakalpojumu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos viens publiskais pakalpojums var sastāvēt no vairāku publisko pakalpojumu rezultātiem. Kā piemērs minams pabalsta saņemšana par slimības lapu - sākumā persona, kura ir nodarbināta, saslimstot saņem ģimenes ārsta pakalpojumu, ja nepieciešams arī kāda cita
speciālista pakalpojumu, pēc izveseļošanās šā persona saņem darba nespējas lapu  (A un B pie noteikta slimības dienu skaita vai arī, ja persona ir
aprūpējusi slimu bērnu). Ar darba nespējas lapu B persona dodas pie darba devēja, kurš apstiprina, ka darbinieks ir bijis darbnespējā, savukārt pēc tam šī
lapa kopā ar iesniegumu tiek iesniegta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kura veic pabalsta aprēķinu un nodrošina tā izmaksu. Šajā piemērā iesaistīti divi nozaru sektori, klients šo saprot, kā vienotu pakalpojumu nevis kā atsevišķus pakalpojumus.
Šis piemērs ilustrē, ka sasaiste starp pakalpojumiem ir būtiska. Līdzīgi piemēri ir minami saistībā ar pabalstu saņemšanu, kas ir saistīti ar bērna dzimšanu, kā arī uzturlīdzekļu garantijas nodrošināšanu.

Tāpat šajā nodaļā atrunāti jautājumi, kas skar kolektīvā, individuālā, administratīvā un maksas pakalpojuma sniegšanas noteikumus un publisko pakalpojumu finansēšanu.

VPIL noteiktie valsts pārvaldes principi attiecas uz publiskajiem pakalpojumiem, ciktāl šajā likumprojektā nav noteikts citādi.

Publiskās pārvaldes iestāde, sniedzot publiskos pakalpojumus, ievēro arī šajā pantā neminētus tiesību principus, kuri atklāti, atvasināti un attīstīti publiskās pārvaldes iestāžu praksē vai tiesu judikatūrā, kā arī tiesību zinātnē. Minētā norma nodrošinās aktuālāko tiesību principu publisko pakalpojumu jomā piemērošanas nepārtrauktību.

Samērīguma princips nodrošina, ka klientam pēc iespējas tiek samazināts administratīvais slogs, nodrošinot pēc iespējas vienkāršāku pakalpojumu pieprasīšanu un saņemšanu, uzliekot obligātu prasību vai ierobežojumu tikai tajā gadījumā, ja tas ir attaisnots ar sabiedrības interesēm.

Laika ekonomijas princips paredz klātienes pakalpojuma sniegšanu nodrošināt viena pakalpojuma sniedzēja apmeklējuma ietvaros, ja objektīvi tas ir iespējams, kā arī to, ka pakalpojumus sniedz ātrākajā iespējamajā termiņā.

Vienas pieturas aģentūras princips noteic, ka, darba organizācijā tiek izmantotas tādas metodes, kas, pamatojoties uz labas pārvaldības principu un savstarpējo sadarbību, ļauj klientam pieprasīt vai saņemt publiskos pakalpojumu vienuviet klātienē vai elektroniski, arī tad, ja to sniegšanā ir iesaistītas vairākas publiskās pārvaldes iestādes vai citi tiesību subjekti.

E-pārvaldes princips paredz pēc iespējas vienkāršotu, pieejamu, ērtu un izdevīgu publisko pakalpojumu saņemšanu elektroniski, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta astotā un desmitā daļa nosaka, ka valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti, efektīvi un pieejami privātpersonai, kā arī likumprojekta mērķis ir uzlabot publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, kvalitāti un pieejamību, līdz ar to publiskā pakalpojuma turētājam un sniedzējam ir jānovērtē iespējamā efektivitāte (t.sk. finanšu efektivitāte) pakalpojumu sniegšanai, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Papildus norādām, ka iestādēm, plānojot procesa pilnveidi un pārbūvi,  jāizvērtē iespējamās tehniskās realizācijas alternatīvas. Minētā prasība nosaka nepieciešamību kā vienu no alternatīvām izvērtēt arī publiskās pakalpojumu koplietošanas infrastruktūras izmantošanu.

VARAM informē, ka Informatīvajā ziņojumā "Par „Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2012.gadam” uzdevuma izpildi un situācijas izpēti un rekomendācijām atļauju izsniegšanai elektroniskā formā" ir noteikti e-pakalpojuma priekšrocības piemērošanas principi. Ar informatīvā ziņojuma.2013.gada 9.aprīļa protokollēmumu Nr.18 27.§ ir noteikts, ka visām ministrijām līdz 2014.gada 1.februārim ir jāizvērtē pakalpojumu sniegšanas efektivitātes paaugstināšana, veicot pakalpojumu sniegšanas maksas vai laika diferencēšanu.

Publiskajiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti e-pakalpojuma veidā var noteikt dažādas priekšrocības – piemēram, paredzot pakalpojumu maksas vai laika diferencēšanu attiecībā pret citiem publisko pakalpojumu pieteikšanas un saņemšanas kanāliem. Paredzot cenu diferencēšanu, tā jāveic uz to administratīvo izmaksu rēķina, kas tiek ietaupīti uz iestādes resursiem klientu apkalpošanas klātienē, kā arī papīra dokumenta sagatavošanai, piegādei un arhivēšanai. Diferencēšana veicama apmērā, kas motivētu izmantot izmaksu efektīvāko kanālu. Vienlaikus ministrijām un to resoru iestādēm ir jāizvērtē un iespēju robežās diferencēt pakalpojumu sniegšanas laiku, ja pakalpojums tiek pieprasīts/saņemts elektroniski. Šāda pieeja var būt efektīvāka gadījumos, kad cenas atšķirības apjoms nebūtu pietiekami motivējošs, lai persona dotu priekšroku izmaksu efektīvākajai atļaujas formai, jo vienlaikus tiek samazināts arī laiks pieteikumu apstrādei un atļaujas izsniegšanai. Diferencējot maksas pakalpojumu/valsts nodevas izcenojumus vai pakalpojumu sniegšanas laiku tos paredz speciālos tiesību aktos vai iestādes cenrāžos, paredzot samazināt likmi, ja pakalpojums tiek saņemts elektroniski, savukārt pašu priekšrocību principu piemērošanas kārtība tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos par publisko pakalpojumu elektronizācijas kārtību.

Izveidojot e - pakalpojumu, publiskā pakalpojuma turētājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko identifikāciju nosaka prasības pakalpojuma saņēmēja identificēšanai un autentificēšanai2013.gada 22.aprīļa Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīts likumprojekts „Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums” (turpmāk - identifikācijas likumprojekts), kuru konceptuāli atbalstīja. Identifikācijas likumprojekta mērķis ir noteikt fizisko personu elektroniskās identifikācijas tiesisko statusu elektroniskajā vidē. Identifikācijas process tiek attiecināts tikai uz fiziskajām personām.

Publisko pakalpojumu organizē tā, lai neveidotos situācijas, kad e-pakalpojumā tiek noteiktas stingrākas vai mazāk drošas prasības personas identificēšanai, kā attiecīgajam klātienes pakalpojumam; attiecībā uz identifikāciju būtu jāparedz, ka e-pakalpojumam tiek piemērots tāds pats identifikācijas līmenis kā attiecīgajam pakalpojumam klātienē vai citiem kanāliem. Ja publiskā pakalpojuma vai tā posma elektroniskai saņemšanai nepieciešama kvalificēta personas elektroniskā identifikācija vai paaugstinātas drošības kvalificēta personas elektroniskā identifikācija, publiskā pakalpojumu turētājs nodrošina, ka personas identifikāciju ir iespējams veikt arī izmantojot personas apliecībā iekļauto informāciju personas elektroniskās identitātes pārbaudei. Publisko pakalpojumu koplietošanas infrastruktūras izmantošanas gadījumā to nodrošina publisko pakalpojumu koplietošanas infrastruktūras turētājs. Iestādei ir jānodrošina personai iespēju personas identifikāciju veikt, izmantojot personas apliecībā iekļauto informāciju personas elektroniskai pārbaudei, taču personai to nevar uzlikt kā pienākumu to obligāti izmantot.

Efektivitātes princips noteic, ka pakalpojuma turētājs un sniedzējs publisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus izmanto darbībām, kas ilgtermiņā ir finanšu efektīvas. Pakalpojuma turētājam un sniedzējam izvērtē, vai publiskā pakalpojuma sniegšanu efektīvāk var nodrošināt publiskais sektors vai privātais sektors.

Publisko pakalpojumu daudzkanālu  sniegšanas princips paredz, ka publiskā pakalpojuma turētājs nosaka publiskā pakalpojuma pieteikšanas un saņemšanas kanālus (klātienes, elektroniskās saziņas, pasta vai tml.).

Klusēšanas - piekrišanas princips paredz, ja publisko pakalpojumu sniedzējs neveic normatīvajos aktos noteiktās darbības, tad uzskatāms, ka publisko pakalpojumu sniedzējs ir izteicis savu piekrišanu klusējot. Publisko pakalpojumu likums ievieš „klusēšanas-piekrišanas” principu plašāk nekā tas tiek paredzēts Pakalpojumu direktīvā (Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā), attiecinot to uz visiem valsts iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Principa noteikšana likumprojektā ir būtiska, jo nodrošina principa attiecināšanu uz publiskajiem pakalpojumiem, savukārt Brīvas pakalpojumu sniegšanas likums to neparedz, jo tā 2.panta otrās daļas 1.punkts nosaka, ka Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumu nepiemēro vispārējas nozīmes (publisko) pakalpojumu jomā, kurā pakalpojumu sniegšana nav saistīta ar ekonomiskiem un komerciāliem apsvērumiem. Lai nerastos šaubas par gadījumiem, kad tiek piemērots šīs princips, likumprojekta 11.panta otrā daļa skaidri noteikti principa piemērošanas gadījumi. Likumprojekta  11.panta pirmajā un otrajā daļā minētais „klusēšanas - piekrišanas” princips var tikt ieviests tikai, tad, ja speciālās normās ir paredzēta konkrēta kārtība šī principa ieviešanai. Izskaidrojot termina „sabiedrības intereses” nozīmi atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai, valsts prasību piemērošana ir attaisnojam tikai tad, ja tas ir nepieciešams sabiedrības interešu aizstāvībai - sabiedriskās kārtības, valsts drošības nodrošināšanai un sabiedrības veselības vai vides aizsardzībai.

Piemērs - tiek pieprasīta atļauja - ja iestāde normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neatbild – uzskatāms, ka atļauja ir izsniegta ar noklusējumu un klients var uzsākt darboties konkrētajā atļauju sfērā.

Teritoriālās diferenciācijas (pakalpojumu „groza”) princips nosaka, ka administratīvo un individuālo pakalpojumu pieejamību, ievēro pakalpojumu teritoriālās diferenciācijas (pakalpojumu „groza”) principu - jo augstāks rangs apdzīvojuma struktūrā ir apdzīvoto vietu grupai, jo plašāku pakalpojumu klāstu tajā nodrošina, izvērtējot vietējos apstākļus, kā arī pakalpojuma pieprasījumu un pakalpojuma sniegšanas izmaksu un ieguvumu attiecību. Vietēji apstākļi tiek izvērtēti reģionu un vietējo pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentu ietvaros, t.sk. ņemot vērā šādus vietējo situāciju raksturojošos rādītājus: iedzīvotāju skaita prognoze, sasniedzamības iespējas, sadarbības iespējas ar apkārtējām pašvaldībām, līdzšinējais pakalpojumu izvietojums, līdzšinējā apdzīvoto vietu loma, pieprasījuma pēc pakalpojuma prognoze, pakalpojuma uzturēšanas izmaksu efektivitāte utt.

Individuālo pakalpojumu diferenciācija tiek noteikta pa šādām apdzīvoto vietu grupām: plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteiktās mazākas apdzīvotās vietas (pagastu centri, ciemi), novadu nozīmes attīstības centri, kā arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteiktie reģionālas nozīmes attīstības centri, nacionālas nozīmes attīstības centri, starptautiskas nozīmes attīstības centri. Apdzīvoto vietu grupas un to rangus nosaka ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.496 apstiprinātās Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam.

 Individuālo pakalpojumu „grozs” tiks pielietots a) kā pamats visa veida publisko investīciju teritorijās plānošanai – atbalsta iespējas reģioniem un pašvaldībām jānodrošina atbilstoši noteiktajam pakalpojumu „grozam”; b) kā kritēriju kopums vietējo pašvaldību piedāvāto attīstības stratēģiju un investīciju projektu lietderības novērtējumam, lai izslēgtu gadījumus, kad pašvaldības, izmantojot publisko finansējumu, vēlas celt lielus sabiedriskos objektus, kuru atbilstošu noslodzi tās nespēs nodrošināt un kura uzturēšanas izmaksas radīs lielu slogu pašvaldības budžetam. Ministru kabinets nosaka valsts publisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas kārtību katrā apdzīvoto vietu grupā. Pašvaldības dome nosaka pašvaldības publisko pakalpojumu nodrošināšanas kārtību pašvaldības teritorijā.

Par publisko pakalpojumu atkarībā no tā veida klients maksā valsts vai pašvaldības nodevas veidā, kā par maksas pakalpojumu vai cita maksājuma veidā. Ja publiskā pakalpojuma finansēšanu pilnībā vai daļēji nodrošina iestāde šim mērķim piešķirto līdzekļu ietvaros, tad klients par publisko pakalpojumu nemaksā vai maksā daļēji.

Jauna publiska pakalpojuma ieviešanai nav pamats pieprasīt papildus budžeta finansējumu pirms nav izvērtēta jau sniedzamo publisko pakalpojumu nepieciešamība un izmaksu efektivitāte. Minētais nosacījums neaizliedz virzīt jaunu pakalpojumu pieprasīšanu, bet gan nosaka to, ka pirms tiek prasīts papildus finansējums jauna publiska pakalpojuma ieviešanai, ir jāizvērtē tā nepieciešamība kontekstā ar iestādes jau sniedzamajiem pakalpojumiem.

Attiecībā uz pakalpojumiem, kuru sekmīgu sniegšanu ir iespējams nodrošināt tikai gadījumā, ja vairākas iestādes savstarpēji sadarbojas, Finanšu ministrija ir norādījusi, ka tiek izstrādāta kārtība kā šādos gadījumos tiek sadalīts un piešķirts finansējums par sniegto pakalpojumu attiecīgajām iestādēm.

Likumprojekta III nodaļā „Publisko pakalpojumu institucionālā sistēma” paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka atbildīgo valsts pārvaldes iestādi par publisko pakalpojumu politiku valstī. Tāpat publisko pakalpojumu attīstīšanai Ministru kabinets izveido konsultatīvu institūciju – Publisko pakalpojumu attīstības padomi, kurā ietilpst atbildīgais par publisko pakalpojumu politiku valstī, nozaru ministriju pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Ministru kabineta sociālo un sadarbības partneru pārstāvji. Publisko pakalpojumu attīstības padomes funkcijās ietilpst visu ar publisko pakalpojumu harmonizāciju un attīstības politiku saistītos dokumentu projektu izskatīšana un atbildīgā par publisko pakalpojumu politiku valstī  konsultēšana. Publisko pakalpojumu attīstības padome pati noteiks darba kārtību. Publisko pakalpojumu attīstības padomes funkcijās neietilpst tādu jautājumu izskatīšana, kas skar valsts nodevu administrēšanas procesa pilnveidošanu.

Tāpat šajā nodaļā tiek noteikts publisko pakalpojumu turētāja un sniedzēja statuss un pienākumi. Publisko pakalpojumu turētājs ir iestāde. Savukārt iestādes administratīvais vadītājs savu pilnvaru ietvaros norīko vienu vai vairākus atbildīgos no esošā iestādes personāla par katru publisko pakalpojumu (pakalpojuma vadītāju) un visiem savā atbildībā esošajiem publiskajiem pakalpojumiem. Minētais analoģiski attiecas arī uz publisko pakalpojumu sniedzēju.

Norma, kas nosaka, ka publiskā pakalpojuma turētāju valsts kompetencē esošam publiskajam pakalpojumam nosaka Saeima ar likumu vai ministru kabinets, neparedz pārvērtēt jau ar likuma spēku vai Ministru kabineta noteikumiem noteiktu konkrēta pakalpojuma turētāju, bet paredz to, ka ar likuma spēkā stāšanos publiskā pakalpojuma turētāju konkrētam pakalpojumam varēs noteikt tikai Saeima  vai ministru kabinets.

Publisko pakalpojuma sniedzēja un publisko pakalpojumu turētāja savstarpējās attiecības regulēs līgums, kurā tiks noteikti pušu tiesības un pienākumi.

Likumprojekta IV nodaļā „Publisko pakalpojumu sniegšanas atbalsts un informācijas pieejamības nodrošināšana” tiek noteikts publisko pakalpojumu koplietošanas infrastruktūras, publisko pakalpojumu portāla, publisko pakalpojumu rokasgrāmatas un publisko pakalpojumu kataloga statuss, funkcijas, kā arī lietošanas un pieejamības nosacījumi.

 Publisko pakalpojumu koplietošanas infrastruktūru izmanto publisko pakalpojumu turētāji un publisko pakalpojumu sniedzēji, ja tas nodrošina efektīvāku publisko pakalpojumu sniegšanu un nodrošināšanu. Publisko pakalpojumu koplietošanas infrastruktūru var izmantot arī privātpersonas, ja  šīs privātpersonas informācijas apritē vai pakalpojumu sniegšanā nodrošina normatīvajos aktos noteikto funkciju vai uzdevumu izpildi, vai to regulē normatīvie akti (piemēram, likumprojektā „Grozījums likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” tiks noteikts tehnisko un drošības gatavību parakstu vākšanai tiešsaistes sistēmā, privātpersona izstrādātajā tiešsaistes sistēmā varētu izmantot arī vienoto autentifikācijas modeli vai citas publisko pakalpojumu koplietošanas infrastruktūras). Šādi gadījumi, kad noteikto funkciju vai uzdevumu izpildes gadījumā privātpersonas izmanto publisko pakalpojumu koplietošanas infrastruktūru, ir jānosaka speciālajos normatīvajos aktos.

Lai nodrošinātu, ka personas ir tiesīgas paļauties uz Publiskā pakalpojuma katalogā iekļauto informāciju un valsts pārvalde nodrošinātu informācijas pieejamību par visiem valstī sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem vienuviet, ir nepieciešams noteikt publiskā pakalpojuma kataloga tiesisko statusu. To nepieciešams noteikt arī tā iemesla dēļ, ka Publisko pakalpojumu katalogā iekļauto informāciju publisko pakalpojumu sniedzēji izmantos pakalpojumu sniegšanā.  Saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, valsts pārvaldes sniegtajai informācijai par pakalpojumiem ir jābūt pieejamai un aktuālai. Bez tam arī VPIL 14.pantā tiešās pārvaldes iestāžu uzskaites datu bāzei arī ir noteikta publiskā ticamība, kurā arī ir pieejama iestāžu vispārpieejama informācija (iestādes atrašanās adreses, iestādes darba laiki utml. informācija) (šī norma tiks pārņemta likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kurā tiks noteikta publiskā ticamība publisko personu un iestāžu sarakstam). Vienlaikus jau pašreiz Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 20.pantā ir noteikts, ka vienotā pakalpojumu portāla pārzinis (Valsts reģionālās attīstības aģentūra) nodrošina, ka portālā www.latvija.lv ietvertā informācija ir ticama un informācijas izmantotājs uz to var paļauties. Šāda norma ir iestrādāta pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū, kas cita starpā nosaka normas par  informācijas pieejamības nodrošināšanu pakalpojumu saņēmējiem,  līdz ar to nav iespējamas pretrunas starp spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, tie savā starpā ir jāsaskaņo. 

Likumprojekta IV nodaļā tiek noteikts, ka publiskā pakalpojuma turētājs apstiprina publisko pakalpojumu rokasgrāmatu vai citu kvalitātes vadības sistēmas dokumentu, kurā norādīta minimālā nepieciešamā minētajos dokumentos iekļaujamā informācija. Piemēram, jānorāda informācija par publiskā pakalpojuma aprakstu – publisko pakalpojumu katalogā paredzētā publiskā pakalpojuma apraksta daļa. Publisko pakalpojumu rokasgrāmatas izveidi nodrošinās katra iestāde saskaņā ar VPIL noteikto esošo funkciju ietvaros. Minētās darbības veicamas esošā budžeta ietvaros, it īpaši ņemot vērā to, ka daudzām iestādēm ir ieviestas kvalitātes vadības sistēmas, kurās jau ir norādīta nepieciešamā informācija. No konkrētā panta redakcijas izriet, ka šajā gadījumā papildus nebūs jāizveido rokasgrāmata ar dublējošu informāciju.

Tāpat šajā nodaļā tiek noteikts regulējums publiskai interneta piekļuvei, jo tikai publiska piekļuva internetam var nodrošināt pieeju e-pakalpojuma saņemšanai jebkurai personai. Lai minēto nodrošinātu VARAM ieskatā būtu izmantojami jebkuri pieejamie interneta tīkli. Likumprojekta 27.pantā iekļautā norma paredz interneta pieejas atbalsta punktus ne tikai bibliotēkās kā pašreiz, bet arī jebkurā publiskās pārvaldes iestādē, kur tas būs iespējams, lai nodrošinātu plašāku pieejamību internetam kā līdz šim. Piemēram, Latvijas Republikas oficiālais izdevums „Latvijas Vēstnesis” ir pieejams tikai elektroniski, līdz ar to, lai nodrošinātu ikvienam tiesības iepazīties ar tajā publicēto informāciju, kā arī nodrošinātu pieeju e-pakalpojumiem, interneta pieejas atbalsta punktiem ir jābūt pēc iespējas pieejamākiem. iedzīvotājiem. Ministru kabinets noteiks, kam ir pienākums garantēt publisku pieejamību internetam.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Likumprojekts atrisinās anotācijas I sadaļas 2.punktā minētās problēmas.

 5.

 Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Ar VARAM 2013.gada 12.aprīļa rīkojumu Nr.149 tika izveidota darba grupa publisko pakalpojumu likumprojekta izstrādei, kuras sastāvā tika iekļauti šādu institūciju pārstāvji: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Veselības ministrija, Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts zemes dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts kanceleja, Uzņēmumu reģistrs, Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Valsts policija, Zemkopības ministrija, Rīgas dome, Aizsardzības ministrija.

2013.gada 9.augusta darba grupas sēdē tika atbalstīta likumprojekta izsludināšana Valsts sekretāru sanāksmes sēdē.

 6.

 Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Projekts šo jomu neskar

 7.

 Cita informācija

Nav.

 II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Sabiedrības mērķgrupa ir ikviens sabiedrības loceklis, kas ir tiesīgs saņemt publiskos pakalpojumus.

Tāpat sabiedrības mērķgrupa ir valsts pārvaldes institūcijas, kam no likumprojekta izrietēs pienākumi, kā arī privātpersonas, ja tām tiks deleģēta pakalpojuma sniegšana.

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Projekts šo jomu neskar

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Projekts šo jomu neskar .

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Likumprojektam būs pozitīva ietekme uz sabiedrību, jo, samazinot administratīvo slogu pakalpojuma saņēmējiem, tiks panākta ātrāka un efektīvāka pakalpojumu saņemšana.

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Likumprojekts paredz pēc iespējas vienkāršotu, pieejamu, ērtu un izdevīgu publisko pakalpojumu saņemšanu elektroniski, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Iestādēm, plānojot publiskā pakalpojuma procesa pilnveidi un pārbūvi, jāizvērtē iespējamās tehniskās realizācijas alternatīvas. Minētā prasība nosaka nepieciešamību kā vienu no alternatīvām izvērtēt arī publiskās pakalpojumu koplietošanas infrastruktūras izmantošanu.

Likumprojekts veicinās publiskās pārvaldes iestāžu savstarpēju sadarbību, izmantojot valstī esošo informācijas sistēmu iespējas. Tādējādi klientam, kas izmantos iespēju publiskos pakalpojumus (vai informāciju par tiem) pieprasīt un saņemt elektroniski, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras un samazināts administratīvais slogs – pieaugs to publisko pakalpojumu skaits, kuru saņemšanai nebūs jāierodas iestādē klātienē. Vienlaicīgi klienti ietaupīs laiku, kas jāpavada saskarsmē ar publisko pakalpojumu sniedzējiem, un izmaksas, kas izlietotas, lai ierastos klātienē, kā arī uzlabosies apmeklētāju apkalpošanas efektivitāte.

6.

Administratīvo izmaksu monetārais novērtējums

Projekts šo jomu neskar

7.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 Rādītāji

 2014.gads

 Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

2015

 2016

2017

 Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

 Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

 Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

 Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

 Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

 1

 2

 3

 4

 5

 6

 1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

0

0

0

 1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

0

0

0

 1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

 1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

 2. Budžeta izdevumi:

0

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

 2.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

 2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

 2.3. pašvaldību budžets

0

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

 3. Finansiālā ietekme:

0

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

 3.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

 3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

 3.3. pašvaldību budžets

0

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

 4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

 X

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

 5. Precizēta finansiālā ietekme:

 X

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

 5.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

 5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

 5.3. pašvaldību budžets

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

Likumprojektā paredzētie pasākumi atbildīgajām institūcijām īstenojami piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

 6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

 6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

 7. Cita informācija

Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides pārvaldību šobrīd plānots nodrošināt esošo administratīvo resursu ietvaros, t.sk. īstenojot pilotprojektu. Tiek prognozēts, ka publisko pakalpojumu sistēmai pilnvērtīgi darbojoties, tiks mazinātas un ar laiku novērstas pārklājošās investīcijas, efektīvi plānojot un salāgojot pakalpojumu sniegšanas procesus, būs iespējams iegūt no sinerģijas ne vien uz atsevišķas iestādes vai vairāku viena resora iestāžu ieguldījumu, bet arī no ciešākas sadarbības pārresoru līmenī.

Likumprojektā paredzēto darbību veikšanai netiek paredzēts veidot papildus štata vietas, lai nodrošinātu jau esošu publiskās pārvaldes iestādes funkciju pakalpojumu kvalitātes uzturēšanu un sniegšanu atbilstoši VPIL.

Likumprojektā noteiktās darbības paredzēts veikt esošo budžeta līdzekļu ietvaros, izņemot zemāk uzskaitītos likumprojekta pantus (8., 12., 23., 27. un 28.), kuru īstenošanai būs nepieciešami papildus finanšu līdzekļi.

Attiecībā uz likumprojekta 8.pantu (e-pārvalde) un 23.pantu (publisko pakalpojumu koplietošanas infrastruktūra) norādām, ka tajos minēto darbību veikšana pašreizējā stadijā tiek nodrošināta piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu līdzekļu piešķiršanu likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanai 2016.gadam un turpmākajiem gadiem skatāms Ministru kabinetā vidēja termiņa un gadskārtējā valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem, atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Informatīvi norādām, ka likumprojekta minētā publisko pakalpojumu koplietošanas infrastruktūras attīstības un uzturēšanas finansējums tiek plānots saskaņā ar Ministru kabinetā 01.10.2013 apstiprināto attīstības plānošanas dokumentu „Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam” (turpmāk – pamatnostādnes) (TA-2907, Ministru kabineta.2013.gada 1.oktobra sēdes protokols Nr.51, 55§), kurā ir iekļauti sekojoši rīcības virzieni:

1) Pamatnostādnes 3.1. rīcības virziens „Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide” līdz 2020.gada 4.ceturksnim ir paredzēts 25 035 294 LVL (t.sk. ERAF finansējums 21 280 000 LVL un nacionālais līdzfinansējums 3 755 294 LVL) (NAP 2020 uzdevums „Publisko pakalpojumu optimizēšanas un pieejamības nodrošināšana (elektronizācijas iespējas, klientu apkalpošanas nodošana klientu apkalpošanas centriem („attīstības aģentūrām”)) atbilstoši „vienas pieturas” aģentūras principam, balstoties uz valsts pārvaldes publisko pakalpojumu izvērtēšanas rezultātiem” (418.rindkopa), darbība: Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide)

2) Pamatnostādnes 3.2. rīcības virziens „Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija” līdz 2020.gada 4.ceturksnim ir paredzēts 76 258 824 LVL (t.sk. ERAF finansējums 64 820 000 LVL un nacionālais līdzfinansējums 11 438 824 LVL) (NAP 2020 uzdevums „Digitālā satura un citu produktu veidošana un e-pakalpojumu attīstība, paplašinot pakalpojumu pieejamības un izmantošanas iespējas ekonomiskajā darbībā, kā arī iedzīvotāju e-prasmju pilnveide” (415.rindkopa), darbība: Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija un informācijas resursu digitalizācija, to pieejamība digitālajā vidē, tai skaitā nodrošinot publisko piekļuvi internetam)

Minētie pamatnostādnes rīcības virzieni ir attiecināmi ne tikai uz publisko pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanu, bet uz publisko pārvaldi (e-pārvaldes attīstību) kopumā. Līdz ar to jāņem vērā, ka pamatnostādnēs plānotais finansējums tiek skatīts plašākā mērogā, nekā publisko pakalpojumu sniegšana, tāpēc tiks izstrādāts un apstiprināts pamatnostādnes turpmākās rīcības plānojums, kurā tiks norādīts detalizēts finansējums katram pasākumam atsevišķi -.2013.gada 14.oktobra Ministru kabineta rīkojuma Nr.468 „Par Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam” 3.punkts nosaka, ka VARAM sadarbībā ar visām ministrijām apkopo pasākumus, kurus paredzēts īstenot pamatnostādņu turpmākās rīcības plānojuma rīcības virziena ietvaros, un līdz 2014.gada 30.aprīlim ir jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā. Ilgtermiņā, īstenojot pamatnostādņu ietvaros paredzēto darbības procesu optimizāciju un pārstrukturizāciju, tiks veicināts lietderīgāks un efektīvāks valsts budžeta līdzekļu izlietojums IKT jomas attīstībai, vienlaicīgi uzlabojot darbības procesu efektivitāti, publisko pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un pieejamību, tādējādi uzlabojot arī kopējo sabiedrības dzīves kvalitāti.

Reorganizējot un vienkāršojot publisko pakalpojumu procesu, tiks ekonomēti iestādes budžeta līdzekļi  (5-15 %) pēc pētījuma rezultātiem (skat. anotācijas I sadaļas 3.punktu), kas varētu tikt novirzīti iestādes darbības pielāgošanai  likumprojektā noteiktajām normām, kā arī papildus nepieciešamie līdzekļi tiks virzīti kā jaunu politikas iniciatīvu pieprasījumi veidojot gadskārtējo valsts budžetu. Nepieciešamais papildus finansējuma apjoms, nosakāms analizējot pakalpojumu sniedzēju institūciju konkrēto situāciju.

Attiecībā uz likumprojekta 12.pantu un 28.pantu, kas nosaka teritoriālās diferenciācijas (pakalpojumu „groza”) principu, VARAM informē, ka šobrīd likumprojektā tiek noteikts tikai princips, pakalpojumu klāsta detalizētākam atspoguļojumam reģionālajā līmenī tiks veikts pētījums par pakalpojumu pieejamību reģionos un nepieciešamajām strukturālajām izmaiņām pakalpojumu kvalitātes, pieejamības un sasniedzamības uzlabošanai, t.sk. nosakot nepieciešamos finanšu līdzekļus un finanšu avotus pakalpojumu „groza” izpildei”. Šis jautājums skatāms ciešā kontekstā ar koncepcijas „Koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi” (prot. Nr.9 20.§) ietvaros īstenoto Klientu apkalpošanas centru tīkla pilotprojektu, kas noslēgsies 2014.gada jūnijā. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem pašreizējā attīstības stadijā netiek prognozēta, bet iesniedzot aktualizētu koncepciju 2014.gada novembrī, t.i. pēc pilotprojekta īstenošanas un uz to laiku pieejamo detalizēto ES fondu nākamā plānošanas perioda sadalījumu tiks analizēta ietekme arī uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Attiecībā uz likumprojekta 27.pantu, kas nosaka, ka iedzīvotājiem tiek garantēta publiska pieejamība internetam, kā arī konsultatīvs atbalsts e-pakalpojumu saņemšanai, norādām, ka šobrīd ikgadējā likumā par valsts budžetu ir noteikts finansējums bezmaksas interneta un datoru izmantošanai pašvaldību publiskajās bibliotēkās  316975 LVL (451 015 euro) apmērā. Likumā  „Par valsts budžetu 2014.gadam” tiks noteikts, ka kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmas 30.00.00 „Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” ietvaros paredzētā apropriācija 451 015 euro apmērā piešķirama bezmaksas interneta un datoru izmantošanai pašvaldību publiskajās bibliotēkās, nosaka Ministru kabinets.

Nepieciešamais finansējuma tiks noteikts, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par interneta pieejamības nodrošināšanu, kas izriet no likumprojekta 27.panta deleģējuma. Jautājums par papildu līdzekļu piešķiršanu skatāms Ministru kabinetā vidēja termiņa un gadskārtējā valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem, atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja papildus finansējums netiks piešķirts, tad likumprojekta 27.pantā noteiktais tiks nodrošināts gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirto līdzekļu ietvaros. Minētos Ministru kabineta noteikumus paredzēts apvienot ar Ministru kabineta noteikumiem, kas izrietēs no Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija sēdes protokola Nr.36  29.§.  2.punktā dotā uzdevuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2014.gada 1.martam sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Bibliotēku likumā, papildinot Bibliotēku likuma 17.panta astoto daļu ar teikumu: „Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets” (papildus skatīt arī anotācijas I sadaļas 4.punktu).

Informatīvi norādām, ka atbilstoši.2011.gada 11.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.792 „Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.2.aktivitāti „Publisko interneta pieejas punktu attīstība” pievienotajā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) ir iekļauta informācija, ka attiecīgās aktivitātes īstenošanai paredzēti 3 000 000 latu, no kuriem 2 550 000 latu ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, bet 450 000 latu – nacionālais publiskais finansējums. Plānots, ka nepieciešamais finansējums aktivitātes īstenošanai pārsvarā tiks apgūts 2014.gadā, un gadā nepieciešamais finansējums avansā no valsts budžeta būs 1 275 000 latu, kuri tiks atmaksāti valsts budžetā no ERAF. Papildu minētajam ERAF finansējuma apjomam, 3.2.2.2 aktivitātei būtu nepieciešams novirzīt virssaistību finansējumu 1 095 156 latu apmērā, kas nepieciešams interneta translācijas pakalpojumu nodrošināšanai kultūras centros nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās.. Pašvaldību budžeta izdevumi sastāv no interneta pieslēguma abonēšanas izmaksām un publisko interneta pieejas punktu ierīkošanas izmaksām (telpu iekārtošana, telpu noma, darba vides nodrošināšana u.c. izmaksām), kuras nav iespējams precīzi aprēķināt, pirms nav sagatavoti projekta iesniegumi. Interneta pieslēguma abonēšanas izmaksas aprēķinātas pieņemot, ka abonēšanas cena mēnesī ir vidēji 18 latu par 10 Mbit/s ātru savienojumu. Pieņemot, ka tiks izveidoti jauni 350 līdz 400 interneta pieejas punkti, pašvaldību izdevumi gadā nebūs lielāki par 86 400 latu. Pieņemts, ka 2014.gadā abonēšanas maksa būs 20%, bet 2015.gadā – 50% no kopējās pašvaldību abonēšanas maksas. Precizētā finansiālā ietekme būs aprēķināma pēc projektu iesniegumu iesniegšanas, kas parādīs netiešo ietekmi uz valsts budžetu, ņemot vērā iedzīvotāju aktīvāku e-pakalpojumu izmantošanu.

 IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Līdz 2014.gada 31.decembrim VARAM izstrādās:

1)    Ministru kabineta noteikumus par publisko pakalpojumu vienoto sniegšanas un pārvaldības kārtību, nosakot publisko pakalpojumu klasificēšana un aprakstīšana, t.sk., pakalpojumu pieprasījumu pārvaldība, incidentu pārvaldība, izmaiņu un konfigurāciju pārvaldība, pakalpojumu plānošana, kas ietvers resursu ietilpības, pakalpojumu pieejamības un nepārtrauktības pārvaldību. Neatkarīgi no pakalpojuma veida Ministru kabineta noteikumi vispārīgi regulēs jautājumus, kas skar pakalpojumu pārvaldības procesu. Vienlaicīgi, izstrādājot noteikumus, tiks izvērtētas dažādu pakalpojumu veidu sniegšanas nianses, ievērojot iesaistīto institūciju sniegto viedokli un attiecīgi Ministru kabineta noteikumos iekļaujot regulējumu, par kuru panākta vienošanās.

2)    Ministru kabineta noteikumus par pašvaldību unificētā pakalpojumu saraksta apstiprināšanu, nosakot unificēto pakalpojumu sarakstu, ietverot visus unikālos publiskos pakalpojumus, apvienojot līdzīgos un vienādos pakalpojumus, precizējot pakalpojumu nosaukumu un aprakstu, no pakalpojumu saraksta izslēdzot tādas pašvaldību norādītās darbības, kas nav uzskatāmas par publiskiem pakalpojumiem;

3)    Ministru kabineta noteikumus, kādā apmērā un veidā tiek nodrošināts atbalsts publiskai interneta piekļuvei un atbalstam publisko pakalpojumu saņemšanai, paredzot kārtību, kādā iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja bez maksas izmantot internetu un datorus pašvaldību publiskajās bibliotēkās, kā arī jebkurā iestādē, lai jebkurai personai tiktu nodrošināta iespēja e-pakalpojumu saņemšanai, kā arī Latvijas Republikas oficiālā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” publicētās informācijas pieejamība. Ministru kabineta noteikumi par interneta pieejamības nodrošināšanu, kas izriet no likumprojekta 27.panta deleģējuma paredzēts apvienot ar Ministru kabineta noteikumiem, kas izrietēs no Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija sēdes protokola Nr.36  29.§.  2.punktā dotā uzdevuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2014.gada 1.martam sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Bibliotēku likumā, papildinot Bibliotēku likuma 17.panta astoto daļu ar teikumu: „Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets”;

4)    Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā tiek veikta publisko pakalpojumu elektronizācija un nodrošināta e-pakalpojumu pieejamība, nosakot vienotu kārtību elektronisko pakalpojumu izveidei, kā arī personas identificēšanai un autentifikāciju elektroniskā vidē;

5)    Ministru kabineta noteikumus par administratīvo un individuālo pakalpojumus nodrošināšanu katrā apdzīvoto vietu grupā, nosakot kādi pakalpojumi nodrošināmi katrā no apdzīvotu vietu grupām; Noteikumi paredzēs sniedzamo pakalpojumu klāstu katrā no apdzīvotu vietu grupām tikai klātienē klientu apkalpošanas centros sniegtajiem pakalpojumiem;

6)    Ministru kabineta noteikumus publisko pakalpojumu koplietošanas infrastruktūru un turētāju, nosakot tā pienākumus un atbildību, publisko pakalpojumu koplietošanas infrastruktūras izmantošanas un pārvaldības kārtību, kā arī publisko pakalpojumu kataloga vešanas kārtību un tajā ietveramo informāciju;

7)    Ministru kabineta rīkojumu par atbildīgo valsts pārvaldes iestādi par publisko pakalpojumu politiku valstī noteikšanu;

8)    Ministru kabineta nolikumu par Publisko pakalpojumu attīstības padomi, kurā ietilpst atbildīgais par publisko pakalpojumu politiku valstī, nozaru ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Ministru kabineta sociālo un sadarbības partneru pārstāvji;

9)    Ministru kabineta nolikumu par Publisko pakalpojumu attīstības padomes darbības kārtību;

10)           Ministru kabineta ieteikumus publisko pakalpojumu rokasgrāmatas izstrādei.

VARAM līdz 2014.gada 1.jūlijam sagatavos un iesniegs noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

1)likumprojektu „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā”, grozot likuma V nodaļu „Vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls un tā pārzinis;

2) grozījumus Ministru kabineta 2007.gada 6.marta noteikumos Nr.171 „Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”, harmonizējot to ar likumprojektu.

Līdz 2014.gada 1.novembrim VARAM veiks grozījumus koncepcijā „Koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi” (prot. Nr.9 20.§), norādot tajā informāciju par ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, ņemot vērā Klientu apkalpošanas centru tīkla pilotprojekta rezultātus, kā arī attiecīgu rīkojuma projektu.

VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavos un līdz 2014.gada 31.decembrim iesniegs noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumus par vienotu publisko pakalpojumu pieprasīšanas un samaksas kārtību, paredzot noteikt vienotu publisko pakalpojumu pieprasīšanas un samaksas kārtību.

Tiks veikti grozījumi Likumā par nodokļiem un nodevām, paredzot, ka uz likuma izdoto noteikumu pamata nosaka tikai nodevu summas un piemēro atvieglojumus. Līdz ar to Finanšu ministrija sagatavos un līdz 2014.gada 1.jūlijam iesniegs noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, grozot 10.panta otrās daļas deleģējumu, paredzot, ka uz likuma izdoto noteikumu pamata nosaka tikai nodevu summu un piemēro atvieglojumus.

Ņemot vērā konkrētu nozaru darbības specifiku, tās nepieciešams noteikt kā izņēmumu nozares, kuras likumprojekta darbības joma neskar. Līdz ar to Satiksmes ministrija līdz 2014.gada 1.jūlijam sagatavos un līdz 2014.gada 1.jūlijam iesniegs noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

1)      likumprojektu „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, paredzot izņēmuma gadījumus, kurus neskar Publisko pakalpojumu likumprojekta joma;

2)      likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, paredzot izņēmuma gadījumus, kurus neskar Publisko pakalpojumu likumprojekta joma;

3)      likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, paredzot izņēmuma gadījumus, kurus neskar Publisko pakalpojumu likumprojekta joma;

4)      likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā”, paredzot izņēmuma gadījumus, kurus neskar Publisko pakalpojumu likumprojekta joma;

5)      likumprojektu „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””, paredzot izņēmuma gadījumus, kurus neskar Publisko pakalpojumu likumprojekta joma;

6)      likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, paredzot izņēmuma gadījumus, kurus neskar Publisko pakalpojumu likumprojekta joma;

7)      likumprojektu „Grozījumi likumā "Par aviāciju"”, paredzot izņēmuma gadījumus, kurus neskar Publisko pakalpojumu likumprojekta joma.

2.

Cita informācija

Nav.

 V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

 VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

1.

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Likumprojekts 2013.gada 19.jūlijā publicēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā www.varam.gov.lv sadaļā „Sabiedrības līdzdalība”

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Ierosinājumi un priekšlikumi netika saņemti

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Projekts šo jomu neskar

4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Projekts šo jomu neskar

5.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

 1.

 Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Likumprojekta izpildi nodrošina VARAM un Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Likumprojekts ir saistošs pakalpojumu turētājiem, pakalpojumu sniedzējiem un klientam.

 2.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Likumprojekts neparedz paplašināt vai samazināt institūciju funkcijas vai uzdevumus.

 3.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Publisko pakalpojumu attīstīšanai Ministru kabinetam jāizveido konsultatīvā institūcija – Publisko pakalpojumu attīstības padome, kurā ietilpst vismaz publisko pakalpojumu turētājs, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Ministru kabineta sociālo un sadarbības partneru pārstāvji.

 4.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Projekts šo jomu neskar.

 5.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Projekts šo jomu neskar.

 6.

 Cita informācija

Nav.