I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Tieslietu ministrijas iniciatīva.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Regula Nr.1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1348/2000 (turpmāk – Regula) un Hāgas 1965.gada 15.novembra Konvencija par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās (turpmāk – Konvencija) ir visplašāk starptautiski piemērotās konvencijas, kas regulē noteikumus par dokumentu izsniegšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās.

Šobrīd no ārvalstīm saņemtos tiesas un ārpustiesas dokumentus personām Latvijas Republikā saskaņā ar Regulu un Konvenciju izsniedz rajona (pilsētas) tiesas.

Vadoties no Tieslietu ministrijas statistikas datiem līdz 2014.gadam, kad ministrija pildīja Centrālās iestādes funkcijas, tad saskaņā ar Regulu Tieslietu ministrija no ārvalstīm 2010.gadā saņēma 365 tiesiskās palīdzības lūgumus par dokumentu izsniegšanu, savukārt 2011.gadā – 431, 2012.gadā – 341, 2013.gadā – 395, 2014.gadā – 435 lūgumus. Savukārt saskaņā ar Konvenciju Tieslietu ministrija no ārvalstīm 2010.gadā saņēma 9 tiesiskās palīdzības lūgumus par dokumentu izsniegšanu, bet 2011.gadā – 16, 2012.gadā – 14, 2013.gadā – 10, 2014.gadā – 35 lūgumus, 2015.gadā – 30 lūgumus un 2016.gadā – 29 lūgumus. Šāds apjoms ievērojami noslogo tiesu darbu, kas prasa arī cilvēkresursus, turklāt tiek tērēti valsts līdzekļi sakarā ar pasta pakalpojumu izmaksām, kas rodas gan tiesām, gan Tieslietu ministrijai.

Saistībā ar minēto Tieslietu ministrija pēc savas iniciatīvas izstrādāja grozījumus Civilprocesa likuma daļā, kas attiecas uz ārvalstu tiesu tiesiskās palīdzības lūgumu izpildi par dokumentu izsniegšanu Latvijā saskaņā ar Regulu un Konvenciju. Atbilstoši tam, 2018.gada 31.maijā tika pieņemts likums “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas  paredz izmaiņas ārvalstu tiesiskās palīdzības lūgumu par tiesas dokumentu izsniegšanu izpildē. Proti, ārvalsts tiesiskās palīdzības lūgumu par dokumentu izsniegšanu, ko veica tiesa saskaņā ar Regulu vai Konvenciju, turpmāk veiks zvērināti tiesu izpildītāji. Tādējādi, nododot ārvalstu tiesu dokumentu izsniegšanas funkciju zvērinātiem tiesu izpildītājiem, tiek īstenota tiesu noslodzes mazināšana.

Vienlaikus ar 2018.gada 12.aprīļa likumu "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā" noteiktas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes un zvērinātu tiesu izpildītāju tiesības un pienākumus ārvalsts dokumentu izsniegšanā. Proti atbilstoši Tiesu izpildītāju likumā veiktajiem grozījumiem ārvalsts dokumentu izsniegšanu nodrošinās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un zvērināti tiesu izpildītāji, attiecīgi Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomi veidojot kā centrālo iestādi, kas koordinēs no ārvalstīm saņemto lūgumu nodošanu kompetentajam zvērinātam tiesu izpildītājam vai lems par atteikumu tos izpildīt.

Ievērojot to, ka minētais likums paredz, ka turpmāk dokumentu izsniegšanas funkciju nodrošinās zvērināti tiesu izpildītāji, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus saistītajā likumā, proti, likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās”, lai Latvija varētu turpināt pildīt savas saistības kā Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībvalsts, tādējādi informējot Konvencijas dalībvalstis par grozījumiem Latvijas tiesību aktos un Tieslietu ministrijas kā centrālās iestādes aizstāšanu ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi Konvencijas izpratnē. Tāpēc Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās”” (turpmāk – likumprojekts).

Likumprojektam nosakāms atliekošs spēkā stāšanās termiņš – 2019. gada 1. janvāris.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Likumprojektā iesaistīta Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

4.

Cita informācija

Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts attieksies uz personām, kuras ir iesaistītas tiesvedībā ārvalstīs vai Latvijā, ja vien šo tiesvedības procesu ietvaros būs izsniedzami dokumenti Latvijas Republikā pēc ārvalsts lūguma saskaņā Konvenciju.

Tāpat likumprojekts attiecas uz Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomi un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kuri pēc likumprojekta spēkā stāšanās patstāvīgi izsniegs dokumentus adresātiem Latvijas Republikā.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Likumprojektā ietverto grozījumu ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu vērtējama kā pozitīva, jo ar likumprojektu tiek mazināta rajonu (pilsētu) tiesu noslodze, jo tiesas vairs neveiks kompetento iestāžu funkciju saistībā ar ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpildi.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Prognozējams izmaksu samazinājums, jo rajona (pilsētas) tiesas nepildīs dokumentu izsniegšanas funkcijas, līdz ar ko netiks izmantoti pasta pakalpojumi, lai ārvalsts dokumentus nosūtītu adresātiem. Precīzus aprēķinus veikt nav iespējams, jo dokumentu iesniegšanas gadījumu skaits ir mainīgs.

4.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts nerada ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetu.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Papildus grozījumiem likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās”, veikti grozījumi Tiesu izpildītāju likumā un Civilprocesa likumā. Tāpat veicami grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumos Nr. 9 “Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem”, Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija noteikumos Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm” un Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija noteikumos Nr. 444 “Kārtība, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus”.

2.

Atbildīgā institūcija

Tieslietu ministrija.

3.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.

Citas starptautiskās saistības

Ar likumprojektu Latvija izpilda saistības kā Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībvalsts. Likumprojekts nodrošina, ka Latvija ir izpildījusi visus pienākumus, kas Latvijai izriet gan no Konvencijas, gan arī zināmā mērā Latvijai kā Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībvalstij.

3.

Cita informācija

Nav.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Rajonu (pilsētu) tiesas, Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Papildu līdzekļi nav nepieciešami, papildu kapacitāte nav nepieciešama

3.

Cita informācija

Nav.