Datums skatāms laika zīmogā

Nr.90/TA-2625 (2014)

Ministru prezidente

(paraksts*)

Laimdota Straujuma

Rīgā

Nr.66

2014.gada 2.decembrī

Ministru prezidente

Laimdota Straujuma

Valsts kancelejas direktora vietā - Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja

Inese Gailīte

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts, ņemot vērā Ministru kabineta 2012. gada 22. augusta rīkojuma Nr. 398 4. punktā noteikto – izstrādāt Koncepcijas par vienotu institucionālo vienību un saimnieciskās darbības veicēju reģistrāciju (turpmāk – Koncepcija) 4. sadaļā norādītos likumprojektus Koncepcijā ietvertā I risinājuma īstenošanai. Ministru kabinetā atbalstītais I risinājums paredz izveidot jaunu publisku sarakstu (reģistru) – publisko personu un iestāžu sarakstu (turpmāk – Saraksts), kuru vestu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs). Tādējādi tiku nodrošināta vienota publisko personu un iestāžu uzskaite, kā rezultātā aktuālā informācija par reģistrā iekļautajām publiskajām personām un iestādēm būtu pieejama vienuviet, t.sk. tiktu nodrošināta informācijas nodošana atbildīgajai valsts pārvaldes iestādei valsts finanšu un statistiskās informācijas kvalitātes nodrošināšanai.

Vienlaikus Likumprojekts izstrādāts, ievērojot Ministru kabineta 2012. gada 22. augusta rīkojuma Nr. 398 7. punktā noteikto uzdevumu Tieslietu ministrijai izvērtēt iespējamo atbrīvojumu no valsts nodevas par iepazīšanos ar komercreģistra ziņām attiecībā uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un tieslietu ministram iesniegt Ministru kabinetā informāciju par izvērtējuma rezultātiem, likumprojektā ietverot regulējumu, kas uzliek pienākumu Uzņēmumu reģistram nodrošināt attiecīgās informācijas pieejamību Uzņēmumu reģistra mājaslapā internetā.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Publisko personu un iestāžu vienota uzskaite un informācijas pieejamība

Šobrīd Latvijā nepastāv publisko personu un iestāžu vienota reģistrācija, bet tiek veikta to administratīvā uzskaite un klasifikācija atsevišķu publisko personu un iestāžu vajadzībām. Vienkopus nav pieejama informācija par visu publisko personu un iestāžu izveidošanu, reorganizāciju, likvidāciju un citām ziņām. Valsts kancelejas uzturētajā datu bāzē esošā informācija ir noderīga tikai šauram lietotāju lokam, turklāt šī informācija mēdz būt novecojusi.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 14. pantam, lai nodrošinātu tiešās pārvaldes institucionālās sistēmas pārskatāmību un efektivitāti, tika izveidota „Tiešās pārvaldes iestāžu datu bāze” (turpmāk – Datu bāze). Atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 20. maija noteikumu Nr. 263 „Valsts kancelejas nolikums” 4.5.¹ apakšpunktam valsts informācijas sistēmu Datu bāzi organizē un vada Valsts kanceleja, kā arī atbilstoši Valsts informācijas sistēmu reģistrā pieejamajai informācijai Datu bāzes pārzinis un turētājs ir Valsts kanceleja.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 14. panta trešā daļa nosaka Datu bāzē iekļaujamās informācijas apjomu, savukārt saskaņā ar minētā panta piekto daļu internetā publicētajai Datu bāzei ir publiska ticamība. Tā ietver plašu informāciju par tiešās pārvaldes iestādēm (padotības forma, juridiskais statuss, nosaukums, adrese, tīmekļa vietne, darba laiks, noteikumi (iestādes nolikums), reglaments, iestādes struktūra, regulējošo normatīvo aktu saraksts, amatpersonu saraksts un cita informācija). Turklāt tajā ir iekļauta arī informācija par valsts kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām ar valsts daļu, kā arī valsts dibinātajām augstskolām.

Vienlaikus daļa no Datu bāzē ietvertās informācijas ir pieejama komercreģistrā. Savukārt papildus informācijas un klasifikatora iekļaušana, kas jānodrošina saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumu Nr. 810 „Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju” (turpmāk – Noteikumi Nr. 810) prasībām, nav Valsts kancelejas pamatfunkcija.

Pienākums nodrošināt Datu bāzē esošās informācijas aktualitāti saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 6. marta noteikumiem Nr. 171 „Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” (turpmāk – Noteikumi Nr. 171) ir pašām iestādēm un par minēto noteikumu ievērošanu ir atbildīgs iestādes vadītājs, tomēr jāvērš uzmanība, ka informācijas atjaunošana netiek kontrolēta, līdz ar to šāda kārtība nav efektīva. Turklāt, ņemot vērā to, ka līdz 2010. gada 1. jūlijam kārtību, kādā Valsts kanceleja, ministrijas un īpašu uzdevumu ministru sekretariāti, kā arī Valsts kancelejas, ministriju, Ministru kabineta locekļu un īpašu uzdevumu ministru pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes ievieto informāciju Datu bāzē, noteica Ministru kabineta 2006. gada 24. janvāra instrukcija Nr. 3 „Kārtība, kādā valsts tiešās pārvaldes iestādes ievieto informāciju tiešās pārvaldes iestāžu datu bāzē”, bet jaunā instrukcija tika izdota 2012. gada 7. augustā – Ministru kabineta instrukcija Nr. 11 „Kārtība, kādā valsts tiešās pārvaldes iestādes ievieto informāciju tiešās pārvaldes iestāžu datubāzē”, Valsts kancelejas datu bāzē ievietotā informācija netika nepārtraukti aktualizēta.

Pastāvošā situācija apgrūtina civiltiesisko attiecību veidošanu, jo publiskās personas un iestādes veic valsts pārvaldes funkcijas un piedalās arī civiltiesiskajās attiecībās – slēdz līgumus, dibina uzņēmumus, piedalās tiesu procesos un tamlīdzīgi. Taču no šobrīd dažādu publisko personu un iestāžu vestajiem sarakstiem nav iespējams saņemt informāciju par publiskajām personām un iestādēm, to izveidošanu, tiesību un pienākumu pārņēmējiem to likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, kā arī par citām ziņām, kas var būt nepieciešamas privātpersonām.

Tādējādi publisko personu un iestāžu vienotas uzskaites trūkums kopumā traucē pilnvērtīgu statistikas veidošanu, kā arī neļauj sabiedrībai iegūt informāciju par izveidotajām publiskajām personām un iestādēm.

Institucionālo vienību klasifikācijas veikšana un valsts finanšu un statistiskās informācijas kvalitātes nodrošināšana

Klasificēšanai nepieciešamā informācija ir pieejama dažādās vietās, tādēļ tā nav vienkopus pārraugāma, turklāt dažkārt tā nav korekta.

Šobrīd gan no budžeta finansētās, gan budžeta nefinansētās iestādes kā nodokļu maksātājus reģistrē Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 27. marta noteikumiem Nr. 150 „Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” (turpmāk – Noteikumi Nr. 150). Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā tiek reģistrētas visas no valsts vai pašvaldības budžeta finansētās valsts vai pašvaldību iestādes (ne tikai tiešās pārvaldes iestādes), kā arī citas no valsts vai pašvaldības budžeta finansētas publiskās personas, un tiešās valsts pārvaldes iestādes, kas netiek finansētas no valsts vai pašvaldību budžeta. Nodokļu maksātāju reģistrs ir izveidots, lai nodrošinātu nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti un apkopotu nodokļu administrēšanai nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu. Valsts ieņēmumu dienests nesniedz informāciju par publiskajām personām un iestādēm, kas reģistrētas Nodokļu maksātāju reģistrā, līdz ar to šī informācija nav publiski pieejama.

Centrālā statistikas pārvalde pamatinformāciju par valsts un pašvaldības budžeta iestādēm un uzņēmumiem iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta. Savukārt Valsts kase informāciju, ko lieto finanšu pārskatu konsolidācijai un datu apkopošanai, iegūst no pašām iestādēm.

Šobrīd gan Valsts ieņēmumu dienesta, gan Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts kases rīcībā par atsevišķām publiskajām personām un iestādēm, kas ierakstāmas Sarakstā, ir šādas ziņas –  reģistrācijas numurs un datums, nosaukums, adrese un pasta indekss. Tikai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir ziņas par reģistrā ierakstāmo subjektu amatpersonām. Valsts kases rīcībā, savukārt, nav pilnīgas ziņas par sarakstā ierakstāmo subjektu likvidāciju un reorganizāciju.

Minēto iestāžu uzturētajos sarakstos (reģistros) esošā informācija tiek iegūta, izmantojot atšķirīgas metodes un principus, jo pašlaik nav vienotu noteikumu informācijas iegūšanai, apstrādei, klasificēšanai un statusa noteikšanai, kā arī valsts finanšu un statistiskās informācijas kvalitātes nodrošināšanai. Pastāvošā situācija sarežģī to funkciju izpildi, kuru kompetencē ir atbilstošo klasifikatoru un informācijas iekļaušana, kas savukārt ir jānodrošina atbilstoši Noteikumu Nr. 810 prasībām (Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts kases kompetence).

Problēmas risinājums pilnībā tiktu panākts ar vienotas institucionālo vienību uzskaites jeb reģistrācijas izveidi, proti, izveidojot publisku sarakstu publisko personu un iestāžu uzskaitei, kā arī nodrošinot, ka informācija par privāto tiesību juridiskām personām un publisko tiesību juridiskajām personām un to iestādēm ir pieejama vienkopus.

Informācijas pieejamība par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Šobrīd informācija par valsts kapitālsabiedrībām ir pieejama Datu bāzē, tajā skaitā, izmantojot tajā ievietoto saiti uz attiecīgās kapitālsabiedrības interneta vietni, kā arī ir pieejama informācija par tās pārvaldes institūcijām. Ja pēc likumprojekta ieviešanas datu bāzē ievietotā informācija netiks uzturēta, sabiedrībai nebūs ērti pieejama informācija par tajā ievietoto kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijām. Datu bāzē nav pieejama informācija par pašvaldību kapitālsabiedrībām. Līdz ar to nepieciešams rast risinājumu, lai nodrošinātu ikvienam ērti pieejamu informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, tajā skaitā to valdēm un padomēm gadījumos, kad tādas ir izveidotas.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Risinājuma varianti vienotas publisko personu un iestāžu uzskaites nodrošināšanai tika izvērtēti Koncepcijā. Likumprojekts sagatavots saskaņā ar Koncepcijā aprakstīto I risinājumu (sk. anotācijas I sadaļas 1. punktu).

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Šī Likumprojekta izstrādes mērķis ir izveidot sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošu Sarakstu, lai:

1) nodrošinātu vienotu publiskā sektora subjektu uzskaiti, kā arī pilnīgas un aktuālas informācijas pieejamību par šiem subjektiem vienuviet;

2) radītu priekšnoteikumus efektīvas un pilnvērtīgas publiskā sektora subjektu klasifikācijas veikšanai.

Ņemot vērā to, ka Uzņēmumu reģistra jau vestie reģistri tiek kārtoti elektroniskā formā, kā rezultātā datu apmaiņa starp valsts iestādēm iespējama elektroniskā formā, lai visracionālāk īstenotu Koncepcijas mērķi, Saraksta vešana tiks nodota Uzņēmumu reģistram. Tādējādi pilnībā tiks atrisināta Koncepcijā identificētā problēma un nodrošināta visiem pieejama informācija par publiskā sektora subjektiem vienuviet.

Vienlaikus Likumprojekta mērķis ir bez maksas nodrošināt ērti pieejamu informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, tajā skaitā to valdēm un padomēm gadījumos, kad tādas ir izveidotas.

Sarakstā ierakstāmo subjektu loks

Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka Ministru kabinetam padotās valsts pārvaldes institucionālo sistēmu – publisko tiesību juridiskās personas un to iestādes. Valsts pārvaldes iekārtas likums ir valsts pārvaldes regulējuma pamata likums, tādēļ  jaunveidojamā saraksta apzīmēšanai lietojama Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietotā terminoloģija. Tā kā minētais likums nosaka valsts pārvaldes institucionālo sistēmu, tad juridiski precīzākais Sarakstā iekļaujamo personu apzīmējums ir „publiskas personas un iestādes”. Šis apzīmējums atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. pantā lietotajiem terminiem. Proti, atvasinātas publiskas personas ir viens no publisku personu veidiem, bet pārējie reģistrā iekļaujamie subjekti ir iestādes. Līdz ar to Sarakstā tiks uzskaitītas visas publiskās personas un iestādes, kas nodrošina izpildvaras funkciju veikšanu. Lai nerastos šaubas par Sarakstā ierakstāmo subjektu loku, tas ir noteikts Likumprojektā.

Ievērojot likuma „Par pašvaldībām” 3. panta pirmajā daļā noteikto, ka likumos noteikto funkciju, Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses, vietējā pašvaldība nodrošina ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību, par atvasināto publisko personu – pašvaldību – Sarakstā tiks ierakstītas ziņas par attiecīgās pašvaldības domi. Savukārt domes vai pašvaldības izveidotās institūcijas un iestādes tiks ierakstītas sarakstā, ievērojot, ka tās ir pastarpinātās pārvaldes iestādes. Sarakstā ierakstāmās ziņas

Atšķirībā no privāto tiesību juridiskās personas, kuras tiesībspēja rodas ar brīdi, kad tiesību subjekts tiek ierakstīts publiskā reģistrā, publiskā persona un iestāde iegūst tiesībspēju ar tās izveidošanas brīdi. Ar Saraksta izveidošanu netiks mainīta līdz šim noteiktā kārtība publisko personu un iestāžu izveidošanai un tiesībspējas iegūšanai. Saraksta vešanas noteikumi atšķirsies no citu Uzņēmumu reģistra vesto reģistru vešanas, jo subjekti pirms ierakstīšanas Sarakstā jau būs izveidoti (tiesībspēja jau būs nodibināta).

Ar jaunu publisko personu un iestāžu ierakstīšanu Sarakstā Uzņēmumu reģistrā tiem automātiski un atbilstoši noteiktam algoritmam, kur katram ciparam ir sava nozīme, tiks piešķirts reģistrācijas numurs. Publiskās personas un iestādes būs uzskatāmas par reģistrētām nodokļu maksātāju reģistrā ar brīdi, kad tās būs ierakstītas Sarakstā. Tikai pašvaldības vai domes kompetencē ir izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes, un noteikt to kompetenci un tiesības, kā arī noteikt pašvaldības administrācijas struktūru, kompetenci un darba organizāciju, kārtību, kādā amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, kā arī pieņemt citus lēmumus atbilstoši likumam „Par pašvaldībām”. Līdz ar to, atkarībā no  pašvaldības pieņemtā lēmuma un tās izveidotajai institūcijai piešķirtās kompetences, ir atkarīgs, vai attiecīgā institūcija ir patstāvīgs nodokļu maksātājs un kā tāda reģistrējama nodokļu maksātāju reģistrā, vai nē.  Piesakot katru iestādi ierakstīšanai sarakstā, pieteicējs norāda vienu no diviem variantiem - vai attiecīgā iestāde ir patstāvīgs nodokļu maksātājs vai nav. Ziņas par to, vai pastarpinātās pārvaldes iestāde ir patstāvīgs nodokļu maksātājs vai nav patstāvīgs nodokļu maksātājs, ir ierakstāmas sarakstā un publiski pieejamas. 

Sarakstā nav ierakstāmas ziņas par publisko personu un iestāžu struktūrvienībām, vadības, pārvaldes vai lēmējinstitūcijām, izņemot iestādes vadītāju un amatpersonu, kas īsteno tās vispārējo administratīvo vadību. Publisko personu un iestāžu pārvaldei var iecelt vairākas amatpersonas un izveidot vairākas pārvaldes institūcijas, kurām ir dažāda kompetence lēmumu pieņemšanā un pārstāvība tikai konkrētā jomā. Ziņas par publiskās personas vai iestādes struktūru un atsevišķu struktūrvienību kompetenci atrodamas tās darbību reglamentējošos normatīvajos aktos. Tādējādi nav lietderīgi Sarakstā ietvert ziņas par iestāžu atsevišķo struktūrvienību vai pārvaldes institūciju kompetenci. Tāpēc  Sarakstā ir iekļaujamas ziņas par vadītāju, kurš ir tiesīgs to pārstāvēt visos jautājumos, un administratīvo vadītāju, kurš īsteno tās vispārējo administratīvo vadību (izpilddirektors), lai risinātu praksē pastāvošās problēmas par nepārprotamu darījuma partnera uzrādīšanu. Izņēmums ir augstskolu filiāles, kuru izveidošanai paredzēti īpaši noteikumi Augstskolu likumā un kuras saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto pārstāv filiāles vadītājs. Tādējādi ir paredzēts, ka Sarakstā ir ierakstāmas ziņas arī par augstskolas filiāli un tās vadītāju.

Likumprojektā ir noteiktas Sarakstā ierakstāmās ziņas, starp kurām ir tādas, kas ierakstāmas obligāti un tādas, kuru var nebūt, un līdz ar to tās nav ierakstāmas. Jaunizveidotiem subjektiem neobligāti ierakstāmās ziņas var būt, piemēram, oficiālā tīmekļa vietnes adrese, tiesību akta numurs, ar kuru izveidota publiskā persona vai iestāde, u.c. Minētais pamatojams ar apstākli, ka šādas ziņas ne vienmēr var būt pieejamas uzreiz pēc publiskās personas vai iestādes izveidošanas, vai tiesību aktam var nebūt numura (piemēram, ja iestāde izveidota uz likuma pamata). Pieteikumu  minēto ziņu ierakstīšanai iesniedz Uzņēmumu reģistram tad, kad šīs ziņas kļuvušas zināmas.

Ziņu ierakstīšanas kārtība Sarakstā

Likumprojekts paredz likumu „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” papildināt ar jaunu nodaļu, kurā ietverti  Saraksta vešanas noteikumi – ziņu sniegšana par publiskas personas vai iestādes ierakstīšanu Sarakstā un par izmaiņām tajā ierakstītajās ziņās.

Likumprojektā paredzēts, ka pienākums pieteikt jaunizveidotu publisku personu vai iestādi ierakstīšanai Sarakstā ir trīs darba dienu laikā no publiskās personas vai iestādes izveidošanas. Arī jebkuras citas izmaiņas Sarakstā ierakstāmajās ziņās ir jāpiesaka trīs darba dienu laikā no tiesību akta izdošanas, ar kuru tiek veiktas izmaiņas Sarakstā ierakstāmajās ziņās. Pieteikumu un nepieciešamos dokumentus publiskās personas vai iestādes vadītājs iesniedz Uzņēmumu reģistram, izmantojot Uzņēmumu reģistra pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, kura tiks izvietota Uzņēmumu reģistra mājaslapā internetā. Elektroniskā pakalpojuma izvietošana elektronisko pakalpojumu koplietošanas platformā www.latvija.lv nav uzskatāma par piemērotu, ņemot vērā, ka portāla mērķis ir nodrošināt pakalpojumus sabiedrībai, iedzīvotājiem, nevis valsts pārvaldes iestādēm. Papildus tam jāņem vērā, ka plānotais no jauna reģistrējamo publisko personu un iestāžu skaits gadā būs ap 31, līdz ar to nav lietderīgi veidot un uzturēt jauna e-pakalpojuma infrastruktūru tik nelielam lietotāju un pakalpojuma saņēmēju skaitam.

Izmantojot minēto speciālo tiešsaistes formu, pieteikuma datu aizpilde un iesniegšana tiks veikta elektroniskā veidā. Lai iesniegtu pieteikumu publiskās personas vai iestādes vadītājs:

1) izvēlas atbilstošo pakalpojumu un veic pieteikuma datu aizpildīšanu, saišu norādīšanu un dokumentu pievienošanu, ja tas nepieciešams;

2) veic pieteikuma iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā.

Pieteikums automātiski tiek importēts Uzņēmumu reģistra  lietvedības un reģistrācijas sistēmā, par ko iesniedzējam tiek nosūtīts automātisks paziņojums.

Pēc pieteikuma saņemšanas Uzņēmumu reģistra valsts notārs pārbauda pieteikumam pievienotos dokumentus un ziņas – vai iesniegts tiesību akts par publiskas personas vai iestādes izveidošanu, reorganizāciju vai likvidāciju (ja tā tiek izveidota, reorganizēta vai likvidēta), vai vadītāja iecelšanu. Ja ziņas par vadītāja iecelšanu (ievēlēšanu) nav publicētas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” vai neizriet no citiem Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem, vadītājs, lai apliecinātu savas pilnvaras iesniegt pieteikumu, pievieno attiecīgu rīkojumu vai citu dokumentu par tā iecelšanu vai ievēlēšanu amatā.

Likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja pievienojamos dokumentos iekļautā informācija ir ierakstīta Sarakstā vai tā ir publicēta oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tad šādus dokumentus nepievieno. Ja pievienojamais dokuments publicēts oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, aizpildot pieteikumu, pieteicējam būs iespēja norādīt saiti uz attiecīgo publikāciju. Par citām Sarakstā ierakstāmajām ziņām (adresi, oficiālo tīmekļa vietnes adresi un elektronisko pasta adresi), to ierakstīšanu pamatojošie dokumenti nav jāiesniedz, jo par norādīto ziņu pareizību ir atbildīgs publiskās personas vai iestādes vadītājs, kurš ziņas piesaka ierakstīšanai. Uzņēmumu reģistra valsts notārs pārbauda, vai iesniegtie dokumenti ir noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un vai tiem ir juridisks spēks. Lai gan paredzams, ka valsts iestādes noformē dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tomēr šāda pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka konkrētas publiskas personas vai iestādes elektroniskajai reģistrācijas lietai pievienoti atbilstoši noformēti dokumenti.

Ja Uzņēmumu reģistra valsts notārs, pārbaudot iesniegtās ziņas un dokumentus, nekonstatē tajos trūkumus attiecībā uz dokumentu apjomu vai to juridisko spēku, viņš ieraksta šīs ziņas Sarakstā. Ja Uzņēmumu reģistrā tiek iesniegts pieteikums par publiskās personas vai iestādes izveidošanas ierakstīšanu Sarakstā, tai piešķir reģistrācijas numuru. Reģistrācijas numurs tiek piešķirts arī gadījumā, ja jauna publiskā persona vai iestāde tiek izveidota reorganizācijas rezultātā. Ja reorganizācijas gadījumā publiskā persona vai iestāde turpina pastāvēt, Uzņēmumu reģistrs tam jaunu reģistrācijas numuru nepiešķir. Pēc pieteikuma izskatīšanas par publiskās personas vai iestādes ierakstīšanu Sarakstā Uzņēmumu reģistra valsts notārs nosūta elektronisku paziņojumu par visiem veiktajiem ierakstiem Sarakstā, tostarp par reģistrācijas numura piešķiršanu, ja ticis izdarīts ieraksts par jaunu publisko personu vai iestādi.

Savukārt, ja Uzņēmumu reģistra valsts notārs, pārbaudot iesniegtās ziņas un dokumentus, konstatē, ka nav iesniegti visi ieraksta izdarīšanai nepieciešamie dokumenti, ieraksts netiek veikts. Ieraksts netiek veikts arī gadījumā, ja iesniegtajiem dokumentiem nav juridiskā spēka, jo dokuments, kuram nav juridiskā spēka, nevienai personai nav saistošs. Taču, ja Uzņēmumu reģistra valsts notārs ir pārbaudījis iesniegtās ziņas un dokumentus un konstatējis tajos citus trūkumus (apjomā, saturā vai dokumentu noformēšanā), tad viņš izdara ierakstu. Šāds regulējums izveidots, jo Sarakstam ir informatīvs mērķis un tas neietekmē tajā ierakstāmās publiskās personas vai iestādes statusu, turpretī ziņu neierakstīšana Sarakstā nenodrošinās pietiekamu informācijas pieejamību sabiedrībai par valsts pārvaldes institucionālo sistēmu. Minētajos gadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notārs paziņo pieteikuma iesniedzējam par konstatētajiem trūkumiem. Pieteikuma iesniedzējam ir pienākums izlabot norādītos trūkumus, iesniedzot informāciju vai dokumentus atkārtoti. Norādāms, ka Uzņēmumu reģistra valsts notārs neatliks ieraksta izdarīšanu, pamatojoties uz šaubām, vai attiecīgā lēmuma pieņēmēja kompetencē bija attiecīgā lēmuma pieņemšana un vai reģistrējamos dokumentos norādītās ziņas neatbilst patiesībai. Ja Uzņēmumu reģistram rodas šaubas par iesniegtajiem dokumentiem, tas izdara attiecīgos ierakstus Sarakstā, bet tas var pieprasīt papildu informāciju attiecīgās publiskās personas vai iestādes, par kuru izdarīts ieraksts, augstākai iestādei.

Attiecīgos dokumentus, uz kuru pamata izdara ierakstu Sarakstā, Uzņēmumu reģistrs uzglabā attiecīgās publiskās personas vai iestādes elektroniskajā reģistrācijas lietā.

Paziņojums par veiktajiem ierakstiem Sarakstā vai par trūkumu konstatēšanu tiek nosūtīts elektroniskā dokumenta formā uz norādīto e-pasta adresi (publiskās personas vai iestādes oficiālo e-pasta adresi, ja tāda ir).

Saraksta ierakstu publicitāte

Saraksta lietotāji galvenokārt būs sabiedrība kopumā. Saraksts un tajā ierakstāmās ziņas (izņemot amatpersonu personas kodus) bez maksas visiem būs elektroniski pieejamas Uzņēmumu reģistra mājaslapā internetā. Jebkura persona bez normatīvo aktu analīzes varēs pārliecināties, vai konkrēta publiska persona vai iestāde eksistē, un iegūt pamata informāciju par to. Tas veicinās sabiedrības izpratni par valsts pārvaldi kopumā. Savukārt informācijas saņemšana no Saraksta papīra (kopija, izraksts, izziņa) vai elektroniska dokumenta formā, kas parakstīts ar elektronisko parakstu, būs maksas pakalpojums. Informāciju, kas ietver sarakstā ierakstāmo publisko personu un iestāžu amatpersonu personas kodus, privātpersonas varēs iegūt uz iesnieguma pamata, pieprasot izziņu.

Sarakstā ierakstītās ziņas izmantos arī citas publiskas personas vai iestādes. Tā izveide nodrošinās kvalitatīvas informācijas pieejamību publiskajām personām un iestādēm, kurām tā nepieciešama savu funkciju īstenošanai (piemēram, Centrālajai  statistikas pārvaldei, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts kasei u.c.). Saraksta izveidošana samazinās attiecīgo iestāžu informācijas iegūšanas administratīvās izmaksas, kas tiek izlietotas vienas un tās pašas informācijas ieguvei savu funkciju veikšanai.

Visas ziņas no Saraksta tiks nodotas Valsts ieņēmumu dienestam un līdz ar to pēc jaunas publiskas personas vai iestādes izveidošanas vai Saraksta ierakstu izmaiņām iestādēm un publiskajām personām nebūs jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā, lai reģistrētos par nodokļu maksātāju vai aktualizētu kādreiz iesniegto informāciju, kā tas bija līdz šim. Savukārt, ja publiska personas vai iestāde vēlēsies reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, tai būs jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā. Informācijas pieprasīšana un iegūšana no Saraksta valsts pārvaldei savu funkciju veikšanai tiks nodrošināta, izmantojot Valsts informācijas sistēmas savietotāja piedāvātos risinājumus tiešsaistes datu izplatīšanai un izmaiņu datu izplatīšanai ar Datu izplatīšanas tīkla starpniecību. Tas tiks nodrošināts standartizētā apjomā un atbilstoši Valsts informācijas sistēmas savietotāja standartiem.

Tādējādi tiks nodrošināta viena no Saraksta būtiskākajām funkcijām – informācijas ieguve iestādēm, kuru kompetencē ir atbilstošo klasifikācijas kodu piešķiršana savu funkciju izpildei, pilnīgas aktuālās informācijas esamība vienuviet, kā arī iespēja saņemt šo informāciju. Saraksta izveidošana ievērojami atvieglos lietotāju darbu un ļaus novērst praksē pastāvošās problēmas par nepārprotamu darījuma partnera uzrādīšanu attiecīgajā institucionālajā sektorā, kā arī sekmēs nacionālās ekonomikas finanšu informācijas izpratni sabiedrībā. Darījumu partneru korekta attiecināšana uz atbilstošo institucionālo sektoru ir būtiska ne tikai valsts iestāžu darījumu uzskaitē, bet arī visiem pārējiem ekonomikas subjektiem.

Visiem Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros esošajiem ierakstiem noteiktā publiskā ticamība ir vērsta uz trešo personu interešu aizsardzību. Šāda publiskā ticamība paredzēta arī Sarakstam, kur jebkurai trešajai personai būs tiesības paļauties uz to, ka tajā izdarītie ieraksti atbilst pastāvošajai situācijai un ka tie ir tiesiski, kamēr vien nav izdarīts cits ieraksts. Gadījumā, ja informācija reģistrā atšķirsies no informācijas, kas ir jau publicēta oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, par noteicošo būs uzskatāma oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” publicētā informācija. Tādējādi jebkura persona varēs paļauties uz Sarakstā ierakstītajām ziņām, izņemot gadījumu, ja normatīvajos aktos par oficiālo publikāciju noteiktajā kārtībā ir darīta zināma atšķirīga informācija.

Informācijas par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām pieejamība

Lai nodrošinātu to, ka ikvienam ir iespēja ērti un bez maksas iegūt informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, tajā skaitā par to valdēm un padomēm gadījumā, ja tādas ir izveidotas, Likumprojekts noteic pienākumu Uzņēmumu reģistram nodrošināt tā mājaslapā internetā bez maksas pieejamu informāciju. Uzņēmumu reģistra mājaslapā citastarp būs pieejama informācija par valsts kapitālsabiedrības veidu (sabiedrība ar ierobežotu atbilstību vai akciju sabiedrība), valdes un padomes locekļiem, to ieņemamo amatu, kā arī pārstāvības tiesībām.

Pārejas noteikumi Saraksta un informācijas par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām pieejamībai tehniskā risinājuma izstrādei

Lai Uzņēmumu reģistrs veiktu tehniskā risinājuma izstrādi un datu pārņemšanu Saraksta izveidei, Likumprojektā saskaņā ar Koncepcijā norādīto paredzēts vēlāks to normu, kuras nosaka Uzņēmumu reģistra funkciju — veikt Saraksta vešanu – spēkā stāšanās laiks – 2014. gada 1. jūlijs.

Kā minēts iepriekš, šobrīd dažāda informācija par publiskajām personām un iestādēm atrodas Valsts ieņēmumu dienesta, Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts kancelejas un Valsts kases rīcībā. Veicot analīzi par šajās iestādēs uzkrāto ziņu apjomu, secināts, ka veiksmīga datu pārņemšana īstenojama no Valsts ieņēmumu dienesta un papildu datu saņemšana – no Valsts kases. Līdz ar to Likumprojekts nosaka pienākumu līdz 2014. gada 1. februārim valsts pārvaldes iestādēm, kuru rīcībā ir Sarakstā ierakstāmās ziņas, noslēgt starpresoru vienošanos ar Uzņēmumu reģistru un līdz 2014. gada 1. maijam nodot to rīcībā esošo informāciju par publiskajām personām un iestādēm. Atzīmējams, ka starpresoru vienošanās slēdzamas tikai ar tām iestādēm, kuras jau šobrīd savās datubāzēs uzkrāj informāciju par publiskajām personām un iestādēm, nevis ar jebkuru Sarakstā ierakstāmo publisko personu vai iestādi.

Papildus norādāms, ka pēc datu pārņemšanas un sakārtošanas Sarakstā Uzņēmumu reģistrs elektroniski informēs Sarakstā iekļautos subjektus par nepieciešamību pārliecināties par Sarakstā iekļauto ziņu aktualitāti un nepieciešamības gadījumā informēt Uzņēmumu reģistru par nepieciešamajām izmaiņām. Par savlaicīgu informācijas aktualizāciju, vai tās aktualizāciju, ja Sarakstā esošā pārņemtā informācija ir novecojusi, ir atbildīgs publiskās personas vai iestādes vadītājs.

Ievērojot, ka jautājums par informācijas par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām bezmaksas pieejamību tika izvirzīts Koncepcijas sagatavošanas procesā, tehnisko risinājumu informācijas par valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību pieejamībai plānots ieviest vienlaikus ar tehnisko risinājumu, kas tiek izstrādāts, lai ieviestu Ministru kabinetā atbalstīto Koncepcijas risinājuma variantu, proti, izveidotu un vestu publisko personu un iestāžu sarakstu.

Līdz ar to norādītās informācijas pieejamība tiks nodrošināta, sākot ar 2014. gada 1. jūliju.

Ieviešot augstākminēto tiesisko regulējumu, izklāstītās problēmas tiks pilnībā atrisinātas.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Tieslietu ministrija, Uzņēmumu reģistrs.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta, izstrādājot Koncepciju. Sabiedrība tika informēta par Koncepcijas izstrādi ar masu saziņas līdzekļu starpniecību, informācija tika publicēta, t.sk. internetā, Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra mājas lapās. Tādēļ, īstenojot Koncepcijā noteiktos uzdevumus un sagatavojot tajā paredzētos likumprojektus, atkārtota sabiedrības līdzdalības nodrošināšana nav nepieciešama.

7.

Cita informācija

Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Likumprojekta tiesiskais regulējums attiecināms uz visām Sarakstā ierakstāmajām publiskajām personām un iestādēm, kā arī to nodarbinātajiem, kas nodrošina izpildvaras funkciju veikšanu. Kopumā apzinātais sarakstā ierakstāmo publisko personu un iestāžu skaits ir 1360 un gadā vidēji tiek izveidota 31 jauna publiskā persona vai iestāde (saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju).

Likumprojekta tiesiskais regulējums attiecināms arī uz Saraksta lietotājiem – jebkuru personu un iestādi, kas vēlēsies iegūt informāciju par Sarakstā ierakstītajām publiskajām personām un iestādēm.

Regulējums attiecināms arī uz Uzņēmumu reģistru un tā nodarbinātajiem, kuru darba pienākumos ietilpst informācijas izsniegšanas nodrošināšana Uzņēmumu reģistra klientiem un kuru darba pienākumos līdz ar Likumprojekta pieņemšanu ietilps ieraksta izdarīšana Sarakstā.

Likumprojekts attieksies arī uz tām valsts pārvaldes iestādēm, kuras izmantos Sarakstā iekļautās ziņas savu funkciju izpildei, kā arī to nodarbinātajiem.

Likumprojekts attieksies arī uz ikvienu personu, kura izmantos iespēju Uzņēmumu reģistra mājaslapā iegūt informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts šo jomu neskar.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Uzņēmumu reģistrs uz publiskas personas vai iestādes vadītāja pieteikuma pamata iekļauj informāciju Sarakstā, neieturot par to maksu no pieteikuma iesniedzēja (visas izmaksas ietvertas ar šā Likumprojekta īstenošanu saistītajās izmaksās).

Saraksts un tajā ierakstāmās ziņas, kā arī ziņas par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām jebkuram interesentam būs pieejamas bez maksas elektroniski Uzņēmumu reģistra mājaslapā internetā. Jebkura persona tajā varēs pārliecināties, vai konkrēta publiska persona vai iestāde eksistē un iegūt pamata informāciju par to. Savukārt, ja personas vēlēsies saņemt informāciju papīra (kopija, izraksts, izziņa) vai elektroniskā formā, par to maksājama maksa, jo dokumenta sagatavošana un izsniegšana papīra vai elektroniskā formā rada administratīvo resursu patēriņu Uzņēmumu reģistram.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Publiskas personas un iestādes vadītājiem tiek uzlikts pienākums sniegt ziņas par publiskās personas vai iestādes izveidošanu, kā arī pieteikt ierakstīšanai izmaiņas Sarakstā ierakstāmajās ziņās, ievērojot šajā Likumprojektā noteikto. Iestāžu un publisko personu vadītājiem vairs nebūs jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā, lai reģistrētos par nodokļu maksātāju vai aktualizētu kādreiz tajā iesniegto informāciju, kā tas bija līdz šim. Reģistra lietotājiem tiks nodrošinātas tiesības un iespēja iegūt pilnīgu un aktuālu informāciju par publiskajām personām, iestādēm un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām vienuviet.

Uzņēmuma reģistra nodarbinātajiem būs pienākums nodrošināt Saraksta un citas likumprojektā noteiktās informācijas pieejamību Uzņēmuma reģistra mājas lapā, kā arī informācijas izsniegšanu papīra vai elektroniskā formā.

Likumprojekts nodrošinās iespēju dažādām valsts pārvaldes iestādēm un tās nodarbinātajiem iegūt Sarakstā iekļautās ziņas savu funkciju izpildei Uzņēmumu reģistra mājaslapā vai izmantojot Valsts informācijas sistēmas savietotāja piedāvātos risinājumus.

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Publiskas personas vai iestādes vadītāja pieteikumu, kas iesniegts, izmantojot Uzņēmumu reģistra pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, ieraksta izdarīšanai Uzņēmumu reģistra valsts notārs izskata triju darbdienu laikā no pieteikuma iesniegšanas brīža (pieteikuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība, kā arī procedūras Uzņēmumu reģistrā apraksts ietverts sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļas 4. punktā). Paziņojumu par ieraksta izdarīšanu vai par konstatētajiem trūkumiem Uzņēmumu reģistrs nekavējoties paziņo pieteikuma iesniedzējam tādā pat veidā, kā saņemts pieteikums – izmantojot Uzņēmumu reģistra pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu.

Saraksts un informācija par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām būs pieejama Uzņēmumu reģistra mājaslapā. Likumprojekts nemaina līdzšinējo procedūru informācijas pieprasīšanai un saņemšanai papīra formā (kopija, izraksts, izziņa). Pieprasīt un saņemt informāciju iespējams arī elektroniski, iesniedzot attiecīgu informācijas pieprasījumu, kas parakstīts ar elektronisko parakstu, kā arī portālā www.latvija.lv izvietotajā Uzņēmumu reģistra e-pakalpojumā – izziņu pieprasīšana no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem.

Lai nodrošinātu Saraksta vešanu, nepieciešams papildināt Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu un izveidot jaunu moduli, kurš nodrošinātu datu ievadi un izmantošanu, pilnīgas un aktuālas informācijas pieejamību par visiem Sarakstā ierakstītajiem subjektiem, kā arī iespēju aizpildīt un iesniegt pieteikumu ieraksta izdarīšanai tajā elektroniski. Likumprojekts paredz noteiktu Sarakstā iekļaujamo ziņo apjomu par publisko personu vai iestādi. Jauns Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas modulis veidojams tā, lai nākotnē nepieciešamības gadījumā būtu iespējams Sarakstā ierakstīt arī citas ziņas par publisko personu vai iestādi.

Lai nodrošinātu informācijas par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām pieejamību Uzņēmumu reģistra mājaslapā, nepieciešams izstrādāt atbilstošu tehnisko risinājumu.

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

7.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2013. gads

Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

2014

2015

2016

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar 2013. gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar 2013. gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar 2013. gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

0

0

0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

0

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

1.3. pašvaldību budžets

2. Budžeta izdevumi:

0

0

84,9

17,9

17,9

2.1. valsts pamatbudžets

0

0

84,9

17,9

17,9

2.2. valsts speciālais budžets

2.3. pašvaldību budžets

3. Finansiālā ietekme:

0

0

-84,9

-17,9

-17,9

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

-84,9

-17,9

-17,9

3.2. speciālais budžets

3.3. pašvaldību budžets

4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

0

0

0

0

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

0

-84,9

-17,9

-17,9

5.1. valsts pamatbudžets

0

-84,9

-17,9

-17,9

5.2. speciālais budžets

5.3. pašvaldību budžets

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

Sākotnējo informāciju (ziņas) par Sarakstā ierakstāmajām publiskajām personām un iestādēm Uzņēmumu reģistrs iegūs no Valsts ieņēmumu dienesta, taču pēc informācijas automatizētas iegūšanas Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmā tās būs jāapstrādā arī manuāli (ņemot vērā informācijas sistēmu un datu lauku atšķirības, nebūs iespējama absolūti automātiska datu pārņemšana). Līdz ar to, uzsākot Saraksta vešanu, Uzņēmumu reģistram ir nepieciešama viena papildu amata vieta funkcijas nodrošināšanai 2014. gadā. Lai ar 1. februāri varētu uzsākt datu pārņemšanu, pārbaudi un manuālo apstrādi, pirms tam nepieciešama šīs funkcijas veikšanai pieņemtā darbinieka apmācība (par informācijas sistēmas lietošanu, ierakstāmo subjektu loku, datu apjomu utt.), līdz ar to amata vieta aizpildāma jau no 2014. gada janvāra.

Izdevumi 2014. gadā: 84873Ls

Pastāvīgie izdevumi:12523Ls

Mēnešalga (IKK 1110):

Lai nodrošinātu valsts un pašvaldību iestāžu reģistrācijas procesu, izmaiņu reģistrāciju un uzskaitītās informācijas kontroli, nepieciešama 1 papildu amata vieta:

Amatalga Kontroles un nodrošinājuma līdzekļu reģistrācijas nodaļas valsts notāram (80% no 21. amatu saimes II līmeņa 8.mēnešalgu grupa 4. kvalifikācijas pakāpe):

430Ls/mēn x 12 mēn. + 24,09%= 6403Ls

IKK 2210 Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi 10Ls x 12mēn.= 120LsIKK 2220 Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem 15Ls x 12mēn.=180Ls

IKK 2230 Iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi 5Ls x 12mēn.= 60Ls

IKK 2310 Biroja preces un inventārs

30Lsx 12mēn.= 360Ls

IKK 2250 Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi: 5400Ls

IS moduļa uzturēšana no 1. jūlija: 900Ls x 6 mēn.= 5400Ls (Saskaņā ar Informācijas sistēmas uzturētāja sniegto informāciju, Moduļa uzturēšanas izmaksas mēnesī izmaksā 900Ls.)

Vienreizējie izdevumi:72350Ls

IKK 2312 Inventārs: 100Ls

            Krēsls, galda lampa (80Ls+ 20Ls)

IKK 5120 Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un līdzīgas tiesības: 72000Ls

495,87 cilvēkdienas x Ls 120 = Ls 59504 x 1,21 (PVN)= Ls 72000

Informācijas sistēmā paredzēts veikt būtiskas izmaiņas, izstrādājot jaunu reģistrācijas moduli (turpmāk – Modulis) – Publisko personu un iestāžu sarakstu. Lai nodrošinātu saraksta vešanu koncepcijā paredzētajā kārtībā un veidā Informācijas sistēmā tiks veiktas šādas izmaiņas:

1)      Izstrādāti datu lauki, lai par katru iestādi sarakstā varētu ierakstīt likumprojektā noteikto informāciju un automātiski piešķirtu vienoto reģistrācijas numuru;

2)      Nodrošinātu datu importēšana Modulī par jau izveidotām iestādēm no Valsts ieņēmumu dienesta;

3)      Izstrādātu jaunu speciālo tiešsaistes formu, lai nodrošinātu nepieciešamo izmaiņu veikšanu izmantojot elektronisko pakalpojumu koplietošanas platformas www.latvija.lv;

4)      Izstrādātu informācijas sistēmā ģenerējamo izsniedzamo dokumentu paraugus – izziņas un paziņojumus par subjekta iekļaušanu sarakstā:

5)      Izstrādātu iestāžu saraksta attēlošanu Uzņēmumu reģistra mājaslapā, nodrošinot tās saņemšanu bez maksas, kā arī papildinātu mājaslapā esošo meklēšanas funkcionalitāti;

6)      Nodrošinātu datu apmaiņas gan ar citām valsts informācijas sistēmām, gan Uzņēmumu reģistra informācijas atkalizmantotājiem.

Finansējums Informācijas sistēmas izstrādei reģistrācijas procesa nodrošināšanai nepieciešams 2014. gada janvārī, kad sistēma būs izstrādāta, notestēta un gatava reģistra vešanai no 2014. gada;

IKK 5230 Kapitālie izdevumi: 250Ls

            Galds 250Ls

Izdevumi 2015. un turpmākajos gados: 17923Ls

Mēnešalga (IKK 1110):

Amatalga Kontroles un nodrošinājuma līdzekļu reģistrācijas nodaļas valsts notāram (80% no 21. amatu saimes II līmeņa 8.mēnešalgu grupa 4. kvalifikācijas pakāpe):

430Ls/mēn x 12 mēn. + 24,09%= 6403Ls

 2015. gadā un turpmākajos gados jaunu subjektu ierakstīšanai, izmaiņu ierakstīšanai un datu kvalitātes uzraudzības veikšanai saglabājama izveidotā darba vieta, ņemot vērā, ka:

-          jaunu subjektu ierakstīšanai viena pieteikuma apstrādei nepieciešamas 57 minūtes, paredzams, ka gadā vidēji tiks reģistrēts 31 jauns subjekts (30 stundas gadā);

-          normatīvajos aktos tiks noteikts pienākums ziņot Uzņēmumu reģistram par izmaiņām Sarakstā ierakstāmajās ziņās. Šobrīd nav iespējams pateikt, cik liels izmaiņu ierakstīšanas gadījumu skaits plānojams, taču, ņemot vērā, ka ierakstāmas izmaiņas arī par vadītāja un adreses maiņu, paredzams, ka aptuveni 40% subjektu varētu skart nepieciešamība reģistrēt izmaiņas vismaz vienu reizi gadā. Izmaiņu reģistrācijas pieteikuma apstrādei nepieciešamas 50 minūtes, gadā tiks reģistrēti aptuveni 544 izmaiņu gadījumi (453 stundas gadā);

-          ņemot vērā līdzšinējo citu iestāžu un mediju interesi par specifisku statistikas datu iegūšanu par reģistros reģistrētajiem subjektiem, plānotais šādas statistikas pieprasījumu skaits gadā ir 36, vienas šādas statistikas atlasei un sagatavošanai izsniedzamā formātā nepieciešamas vidēji 4 stundas (144 stundas gadā);

-          sakarā ar datu nodošanu atkalizmantotājiem, datu apmaiņu ar citām valsts pārvaldes iestādēm nodrošināšanu, bezmaksas informācijas pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai, statistikas veidošanu, aktuāls jautājums ir par datu kvalitātes uzraudzīšanu un kļūdaino datu labošanu, datu atkārtotu nodošanu atkalizmantotājiem un citos datu apmaiņas veidos (288 stundas gadā);

-          ņemot vērā, ka sabiedrībā ir vērojama pastiprināta interese par publiskajām personām un iestādēm, paredzams, ka palielināsies konsultāciju un sniegtās informācijas skaits. Ņemot vērā, ka ziņas būs publiski bez maksas pieejamas iestādes tīmekļa vietnē, ir paredzama liela interese par šiem datiem, kā rezultātā palielināsies saņemto jautājumu skaits (e-pasts, informatīvais tālrunis). Minētais pieņēmums balstīts uz līdzšinējo pieredzi ar maksātnespējas reģistru. Vienai konsultācijas sniegšanai vidēji nepieciešamas 6 minūtes 3600 konsultāciju gadījumiem gadā (360 stundas gadā).

Amata vieta nepieciešama arī turpmākajos gados pēc ieviešanas uzsākšanas un tā saglabājama funkcijas nodrošināšanai.

IKK 2210 Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi 10Ls x 12 mēn.=120Ls

IKK 2220 Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem 15Ls x 12mēn.=180Ls

IKK 2230 Iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi 5Ls x 12mēn.= 60Ls

IKK 2310 Biroja preces un inventārs 30Lsx 12mēn.= 360Ls

IKK 2250 Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi: 10800Ls

IS moduļa uzturēšana 900Ls x 12 mēn.= 10800Ls (Saskaņā ar Informācijas sistēmas uzturētāja sniegto informāciju, Moduļa uzturēšanas izmaksas mēnesī izmaksā 900Ls.)

         Ņemot vērā, ka informācija būs pieejama Uzņēmumu reģistra mājas lapā bez maksas un iepriekšējā pieredze rāda, ka informācija izziņu veidā tiek pieprasīta ļoti retos gadījumos (daži gadījumi gadā) un finansiālā ietekme uz valsts budžetu no ieņēmumiem ir neliela, ieņēmumi no izziņu izsniegšanas anotācijas III sadaļā netiek norādīti. Atzīmējams, ka maksa par izziņu no reģistra neatšķirsies no maksas par izziņu no jebkura cita Uzņēmumu reģistra vestā reģistra un nepārsniegs ar tās sagatavošanu saistītos administratīvos izdevumus.

7. Cita informācija

Jautājums tiks skatīts Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām likumprojekta „Par valsts budžetu 2014. gadam” un likumprojekta „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam” sagatavošanas procesā.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Īstenojot Likumprojekta mērķi – izveidot Sarakstu, nepieciešams izstrādāt grozījumus arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Grozījumi paredzēs izslēgt normas, kas noteic, ka Datu bāzi kārto Ministru kabineta noteikta tiešās pārvaldes iestāde, kā arī normas, kas noteic Datu bāzē iekļaujamo informāciju. Par likumprojekta izstrādi atbildīga Tieslietu ministrija.

Turklāt ir nepieciešams izstrādāt arī sekojošus grozījumus šādos normatīvajos aktos:

1. Likumā „Par nodokļiem un nodevām”, papildinot normas par nodokļu maksātāju reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā un par informācijas nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam ar regulējumu attiecībā uz publiskām personām un iestādēm. Par likumprojekta izstrādi atbildīga Finanšu ministrija.

2. Noteikumos Nr. 150 „Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”, izslēdzot normu, kas paredz no budžeta finansētās un no budžeta nefinansētās valsts pārvaldes iestādes reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājus un normu, kas paredz pienākumu reģistrā esošajiem subjektiem par izmaiņām iesniegt pieteikumu Valsts ieņēmumu dienestā. Vienlaikus grozāms Noteikumu Nr. 150 4., 5. un 9. punkts, lai novērstu tā pretrunu ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.¹ panta pirmo daļu. Par noteikumu projekta izstrādi atbildīga Finanšu ministrija.

3. Ministru kabineta 2005. gada 24. maija noteikumos Nr. 360 „Noteikumi par Uzņēmumu reģistra sniegtajiem maksas pakalpojumiem”, nosakot maksu par informācijas sniegšanu no reģistra papīra un elektroniskā formā. Par noteikumu projekta izstrādi atbildīga Tieslietu ministrija.

4. Noteikumos Nr. 171, izslēdzot to 2. pielikumu, kurā uzskaitītas tīmekļa vietņu un elektroniskā pasta adreses, kā arī nosakot principu, kā veido publisko pārvaldes iestāžu tīmekļa vietņu un elektroniskā pasta adreses. Par noteikumu projekta izstrādi atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

5. Ievērojot, ka Sarakstā ierakstītās ziņas plānots nodot atkalizmanotšanai, nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2011. gada noteikumos Nr. 615 „Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas atkalizmantošanas noteikumi”, precizējot ziņu apjomu, kuru Uzņēmumu reģistrs nodod atkalizmantošanai.

Turklāt nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta instrukcijas projektu, kas paredzētu ar 2014. gada 1. jūliju atzīt par spēku zaudējušu 2012. gada 7. augusta Ministru kabineta instrukciju Nr. 11 „Kārtība, kādā valsts tiešās pārvaldes iestādes ievieto informāciju tiešās pārvaldes iestāžu datubāzē”. Par instrukcijas projekta izstrādi atbildīga Valsts kanceleja.

Šis Likumprojekts, „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” un likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” Ministru kabinetā un Saeimā ir izskatāmi vienlaicīgi. Minētajos trīs likumprojektos nosakāma to spēkā stāšanās vai piemērošana no 2014. gada 1. jūlija. Līdz 2014. gada 1. jūlijam, pamatojoties uz minēto likumu grozījumiem, Uzņēmumu reģistrs veiks datu pārņemšanu, izvērtēšanu un publisko personu un iestāžu ierakstīšanu Sarakstā. Saraksts kļūs publiski pieejams, kā arī ar tā vešanu saistītās darbības Uzņēmumu reģistrs sāks ar 2014. gada 1. jūliju.

Ministru kabineta noteikumu projekti grozījumu izdarīšanai Ministru kabineta 2005. gada 24. maija noteikumos Nr. 360 „Noteikumi par Uzņēmumu reģistra sniegtajiem maksas pakalpojumiem”, Noteikumos Nr. 171 un Noteikumos Nr.150 izstrādājami un noteiktā kārtībā virzāmi izskatīšanai Ministru kabinetā pēc minēto likumprojektu atbalstīšanas Saeimā 2. lasījumā. To spēkā stāšanās laiks nosakāms vienlaicīgi ar likumprojektos noteikto spēkā stāšanās vai piemērošanas laiku.

2.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Finanšu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kanceleja, Valsts kase.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Projekts šo jomu neskar.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Projekts šo jomu neskar.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Projekts šo jomu neskar.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Projekts šo jomu neskar.

6.

Cita informācija

Nav.