Drukāt    Aizvērt

 

 

 

 

Rīgā,

2018. gada 23. maijā

Nr.142.9/1-35-12/18

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Ārlietu komisija lūdz iekļaut šā gada 24. maija kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā

Ārlietu komisijas izstrādāto likumprojektu “ Diasporas likums ”.

 

Ārlietu komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

 

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1. lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šā gada

24. maija kārtējā Saeimas sēdē.

 

 

Pielikumā:

1) Likumprojekts “Diasporas likums” uz 9 lpp.;

2) Likumprojekta “Diasporas likums” anotācija uz 35 lpp.

 

Par likumprojektu atbildīgais referents - Rihards Kols.

 

 

 

 

Cieņā,

 

 

 

 

Ojārs Ēriks Kalniņš

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs

 

Iesniedz Ārlietu komisija                                                                             Likumprojekts

 

Diasporas likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.   pants. Likumā lietotie termini

 

Likumā ir lietoti šādi termini:

 

1)     diaspora – ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojoša Latvijas piederīgo kopiena un indivīdi, kuri savu piederību saista ar Latviju.

2)     remigrācija – diasporas pārstāvju un viņu ģimenes locekļu atgriešanās vai pārcelšanās no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

3)     remigrants – diasporas pārstāvis, kurš atgriezies no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

4)     diasporas politika – visās valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu un sistemātisku darbību kopums, kas veicina diasporas saikni ar Latvijas kultūru un identitāti, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni, latviešu valodas, kultūras un tradīciju pieejamību diasporas pārstāvjiem un remigrāciju;

5)     diasporas organizācija – privāto tiesību juridiska persona, kuras pamatdarbības mērķis ir darbs ar diasporu, kā arī diasporas interešu pārstāvniecība.

 

2.   pants. Likuma mērķis

 

Likuma mērķis ir stiprināt diasporas piederību Latvijai kā neatņemamu Latvijas sabiedrības daļu, nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un paplašināt saites ar Latviju, sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā, kā arī izstrādāt un īstenot sistēmisku un pastāvīgu atbalsta politiku un pasākumus diasporai un remigrantiem, nodrošinot labvēlīgus apstākļus sadarbībai un remigrācijai.

 

3.   pants. Likuma darbības joma

 

(1) Likums nosaka:

1)  diasporas lomu Latvijas valstī un tiesību sistēmā, sadarbības pamatprincipus, diasporas politikas uzdevumus un virzienus diasporas atbalstam, veidus diasporas līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī diasporas politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci diasporas politikas nozarē;

2)  pamatprincipus finansējuma piešķiršanai diasporas un remigrācijas iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē;

3)  diasporas un remigrācijas atbalsta pasākumus.

 

 

 

 

II nodaļa

Diasporas politika un pārvaldības noteikumi

 

4.   pants. Diasporas politikas īstenošana

 

Valsts diasporas politiku īsteno valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību iestādes atbilstoši savai kompetencei, kā arī diasporas organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas saskaņā ar vienošanos.

                                                            

5.   pants. Diasporas politikas pamatuzdevumi

 

(1) Diasporas politikai ir šādi pamatuzdevumi:

1)     atbalstīt un veicināt uz diasporu vērstas iniciatīvas un sadarbības formas, radot labvēlīgus apstākļus diasporas saiknes ar Latviju veidošanai un remigrācijai;

2)     nodrošināt diasporas pārstāvjiem iespēju apgūt latviešu valodu, kā arī izzināt Latvijas valsts vēsturi, uzbūvi un pārvaldību, latviešu kultūru un tradīcijas formālās un neformālās izglītības ceļā; veicināt latviešu valodas, tostarp latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida un lībiešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību diasporā;

3)     atbalstīt latviskās identitātes nostiprināšanu, nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un attīstību diasporā, tostarp diasporas vēstures un kultūras mantojuma apzināšanu un saglabāšanu;

4)     veicināt Latvijas kultūras, mākslas un mūzikas pieejamību;

5)     nodrošināt diasporas un remigrācijas vajadzībām atbilstošas informācijas un administratīvo pakalpojumu pieejamību;

6)     nodrošināt diasporas atspoguļojumu sabiedrisko mediju pasūtījumā un mediju satura veidošanu diasporā;

7)     stiprināt diasporas pašorganizēšanos un diasporas organizāciju kapacitāti, sadarbību un līdzdalību;

8)     nodrošināt diasporas tiesību aizsardzību un līdzdalību ar diasporu saistītu tiesību aktu, lēmumu un politikas dokumentu izstrādē un īstenošanā;

9)     atbalstīt sadarbību ar diasporu tautsaimniecības, izglītības un zinātnes jomā; iesaistīt diasporas uzņēmējus, profesionāļus, speciālistus un zinātniekus Latvijas tautsaimniecībā, eksporta un investīciju veicināšanā, zināšanu un tehnoloģiju pārnesē, valsts pārvaldē, pētniecībā un izstrādē;

10) atbalstīt un veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību.

 

6.   pants. Diasporas politikas pamatprincipi

 

Diasporas politikas veidošanā un īstenošanā ievēro šādus pamatprincipus:

1)  līdzdalības princips — nodrošināt diasporai savlaicīgu iespēju iesaistīties diasporu ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas;

2)  informācijas pieejamības princips — sekmēt diasporas nodrošināšanu tās vajadzībām atbilstošu informāciju un diasporas norišu atspoguļošanu Latvijas informatīvajā un mediju telpā;

3)  vienlīdzīgu iespēju princips — nodrošināt diasporas pārstāvjiem Latvijā iespēju bez jebkādas diskriminācijas brīvi piedalīties sabiedriskās, pilsoniskās, politiskās, kultūras un ekonomiskās dzīves aktivitātēs, ievērojot ar uzturēšanos ārvalstīs saistītos objektīvos apstākļus;

4)  interešu ievērošanas princips — risinot ar diasporu saistītus jautājumus, izvērtēt diasporas intereses, tiesības, vajadzības un iespējas;

5)  atbilstošu sociālekonomisko priekšnosacījumu princips — veidot tādus apstākļus, kuros diasporas pārstāvjiem ir iespēja atgriezties vai pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

6)  pārskatāma ilgtermiņa valsts finansējuma princips – nodrošināt diasporas politikas pasākumu pēctecību un īstenot valsts atbalsta ilgtspēju;

7)  iekļaušanās veicināšanas princips — atbalstīt diasporas pārstāvjus, kuri remigrējuši uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

 

7.   pants. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence diasporas politikas jomā

 

(1)   Ministru kabineta kompetence diasporas politikas jomā:

1)     Ministru kabinets nosaka diasporas izglītības vadlīnijas;

2)     Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veic ārvalstīs izglītību vai pieredzi ieguvušu profesionāļu iesaisti valsts pārvaldes un pašvaldību darbā uz noteiktu laiku.

3)     Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā starptautisko organizāciju dienestā strādājušie profesionāļi var iesaistīties Latvijas valsts dienestā, atbilstoši savam starptautiskajā dienestā iegūtajam stāžam un pakāpei.

4)     Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ārvalstīs dzīvojošie Latvijas valsts piederīgie brīvprātīgi pievienojas valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensijas apdrošināšanai. Šī panta noteikumi neskar Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un divpusējo līgumu sociālās drošības jomā piemērošanu.

(2)   Ārlietu ministrija nodrošina vienotas valsts politikas izstrādi diasporas politikas jomā un tās koordinētu īstenošanu, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar diasporu.

(3)   Valsts pārvaldes iestāžu kompetences:

1)     Ārlietu ministrija:

1)     izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai diasporas politikas plānošanas dokumentus;

2)     koordinē diasporas atbalsta prioritāro pasākumu izstrādes procesu;

3)     diasporas politikas īstenošanai iesniedz  valsts  budžeta finansējuma pieprasījumu, kas tiek sagatavots sadarbībā ar iesaistītām institūcijām;

4)     veicina diasporas politikas īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbību un darbības saskaņotību diasporas politikas jomā;

5)     sadarbojas ar diasporas pārstāvjiem un atbalsta diasporas organizāciju veidotus projektus;

6)     atbalsta pētījumus diasporas politikas jomā;

7)     pilnveido komunikāciju platformu ar diasporas pārstāvjiem;

8)     atbalsta diasporas jauniešu un bērnu pasākumus.

2)     Ekonomikas ministrija:

1)     Veicina diasporas pārstāvju iesaisti ar uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu saistītās atbalsta programmās;

2)     Attīsta diasporas pārstāvju iesaisti starptautiskās sadarbības aktivitātēs ar mērķi sekmēt eksporta pieaugumu, ienākošā tūrisma plūsmas, ārvalstu investīciju piesaisti, zināšanu un tehnoloģiju pārnesi.

3)     Veicina diasporas pārstāvju līdzdalību un iesaisti Latvijas ekonomiskajās norisēs, tajā skaitā, informējot par sadarbības un uzņēmējdarbības iespējām Latvijā.

3)     Izglītības un zinātnes ministrija:

1)     īsteno vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju diasporas izglītībā;

2)     koordinē diasporas pedagogu un izglītotāju izglītības ieguvi un profesionālās meistarības pilnveidi;

3)     koordinē pētnieciski metodisko darbu diasporas izglītības jomā;

4)     izstrādā un īsteno diasporas izglītības vadlīnijas;

5)     izstrādā un īsteno atbalsta pasākumus diasporas izglītības vadlīniju īstenošanai, tai skaitā mācību metodisko līdzekļu izstrādi un pieejamības nodrošināšanu;

6)     izstrādā un īsteno atbalsta pasākumus latviešu valodas, tostarp latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida un lībiešu valodas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai diasporā;

7)     nodrošina valsts valodas prasmes pārbaužu organizēšanu un pieejamību diasporai tās mītnes zemēs;

8)     organizē valsts pasūtījumu diasporas pētniecības jomā un sadarbībai ar diasporu zinātnes un pētniecības jomā;

9)     koordinē un īsteno sadarbības pasākumus ar diasporu jaunatnes politikas jomā;

10) kontrolē diasporas politikas īstenošanai paredzēto valsts budžeta līdzekļu likumīgu izmantošanu tās padotībā esošajās iestādēs un diasporas organizācijās atbilstoši deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem;

11) koordinē sadarbību diasporas izglītībā ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām;

4)     Kultūras ministrija:

1)     veicina nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, tai skaitā, sniedzot metodisku un materiālu atbalstu Dziesmu un deju svētku ilgtspējas nodrošināšanai diasporas mītnes zemēs un līdzdalībai Dziesmu un deju svētkos Latvijā;

2)     atbalsta identitātes stiprināšanas pasākumus dažāda vecuma grupām piederošiem diasporas pārstāvjiem;

3)     atbalsta pasākumus diasporas materiālās kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanai;

4)     nodrošina diasporas organizāciju kapacitātes stiprināšanu;

5)     nodrošina diasporas atspoguļojumu mediju saturā un atbalstu diasporas mediju darbībai.

5)     Labklājības ministrija:

1)     sadarbojas ar diasporu sociālās aizsardzības politikas jomā;

2)     izstrādā un īsteno atbalsta pasākumus diasporas nodarbinātības veicināšanai un integrācijai darba tirgū;

3)     koordinē un īsteno sadarbības pasākumus ar diasporu sociālās uzņēmējdarbības jomā.

4)     sniedz informāciju par brīvajām darba vietām un darba tirgus situāciju Latvijā, darba meklēšanas nolūkā nodrošina iespēju ievietot savu CV (dzīvesgājuma aprakstu) Nodarbinātības valsts aģentūras portālā.

6)     Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

1)     Izstrādā un īsteno reģionālos atbalsta pasākumus diasporas atbalstam un remigrācijai, t.sk., izveido un pārrauga nacionālo kontaktpunktu remigrācijas jautājumos, kā arī reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, ko veido plānošanas reģioni un pašvaldības;

2)     Savas kompetences ietvaros pārrauga pašvaldību darbību diasporas politikas jomā, sagatavo novērtējumu par plānošanas reģionu un pašvaldību sniegto atbalstu un pakalpojumiem remigrācijai un diasporas atbalstam, kā arī sagatavo priekšlikumus to uzlabošanai.

7)     Iekšlietu ministrija:

1)     veicina Latvijas pilsonības iegūšanu un saglabāšanu diasporā;

2)     nodrošina iespēju papildu dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt vienu papildu adresi Latvijā.

8)     Veselības ministrija:

1)     Nodrošina iespēju veikt iemaksas, ko persona veic brīvprātīgi, lai iegūtu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.

 

(4)   Valsts pārvaldes iestādes, atbilstoši savai kompetencei īstenojot diasporas politiku:

1)     izvērtē attiecīgās nozares politikas ietekmi uz diasporu;

2)     savā darbībā nodrošina diasporas organizācijām savlaicīgu iespēju iesaistīties diasporas politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas.

 

(5)   Plānošanas reģionu kompetence diasporas politikas jomā:

1)     Plānošanas reģioni plāno un īsteno reģionāla mēroga aktivitātes diasporai.

2)     Plānošanas reģioni plāno un īsteno atbalsta pasākumus remigrācijai un izveido reģionālos remigrācijas koordinatorus, kas:

1)   sadarbībā ar pašvaldībām izveido pašvaldību speciālistu tīklu, kas nodrošina remigrācijas pakalpojumus remigrantiem;

2)   sagatavo priekšlikumus valsts un pašvaldību atbalsta un pakalpojumu uzlabošanai.

 

8.   Valsts pārvaldes iestāžu uzdevumu diasporas jomā deleģēšana

 

Valsts pārvaldes iestādes savas kompetences ietvaros var normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā deleģēt pārvaldes uzdevumu veikšanu diasporas jomā privātpersonām, tajā skaitā administratīvo aktu izdošanu.

 

9.   pants. Diasporas līdzdalība diasporas politikas izstrādē un īstenošanā

 

(1)     Diasporas pārstāvji piedalās attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā.

 

(2)     Diasporas pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties diasporas politikas izstrādē un īstenošanā:

1)     iesaistoties diasporu ietekmējošu valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesā;

2)     darbojoties Diasporas konsultatīvās padomes sastāvā, atbilstoši tās nolikumam;

3)     izstrādājot un īstenojot projektus, kā arī citas iniciatīvas;

4)     iesaistoties citās aktivitātēs, kas vērstas uz diasporas līdzdalības veicināšanu diasporas politikas izstrādē un īstenošanā.

 

(3)     Diasporā darbojošās biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas ir leģitīmas un tiesību apjoma ziņā vienlīdzīgas Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām to normatīvo aktu izpratnē, kas regulē attiecīgo organizāciju darbību Latvijā.

 

10.    pants. Pašvaldības kompetence diasporas politikas jomā

 

(1)        Pašvaldība, ievērojot diasporas politikas pamatprincipus un valsts diasporas politikas plānošanas dokumentus, var plānot un īstenot pašvaldības diasporas politiku, nodrošināt institucionālo sistēmu darbam ar diasporu, kā arī sniegt atbalstu valsts diasporas politikas īstenošanai.

(2)        Pašvaldība nodrošina diasporas organizācijām un diasporas iniciatīvu grupām (neformālas un nereģistrētas iniciatīvu grupas, interešu apvienības) iespēju iesaistīties diasporas politiku ietekmējošu pašvaldības lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas.

(3)        Pašvaldība var izveidot diasporas lietu konsultatīvo komisiju vai paredzēt citu kārtību, kādā veicams darbs ar diasporu.

(4)        Pašvaldība var sniegt sociālo vai materiālo atbalstu vai paredzēt papildu garantijas remigrantiem, saiknes uzturēšanai ar diasporu un remigrantiem.

 

11.    pants. Diasporas konsultatīvā padome

 

(1)      Diasporas konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas un ikgadēju prioritāšu izstrādi, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu.

(2)      Ārlietu ministrija ir atbildīga par Diasporas konsultatīvās padomes darbības organizēšanu un sekretariāta funkciju nodrošināšanu.

(3)      Diasporas konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes, pašvaldību, diasporas organizāciju un nevalstisko organizāciju deleģētus pārstāvjus.

(4)      Diasporas konsultatīvā padome sniedz nozaru ministrijām priekšlikumus par normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem, kas skar diasporu.

(5)      Diasporas konsultatīva padome izskata un izvērtē no institūcijām, un diasporas saņemtos priekšlikumus un lemj par apstiprināšanai virzāmo diasporas politikas prioritāšu priekšlikumu kopumu.

(6)      Diasporas konsultatīvās padomes sastāvu un nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

 

III nodaļa

Diasporas atbalsta pasākumi

 

12.    pants. Latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana, dzīvojot ārpus Latvijas

 

(1) Lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju, valsts nodrošina atbalstu:

1)     diasporas nedēļas nogales skolu un vasaras vidusskolu ārvalstīs darbībai ar pastāvīgu finansējumu un metodoloģiju, kā arī šo skolu skolotāju profesionālai pilnveidei;

2)     diasporas bērnu neformālās interešu izglītības un latviešu valodas nometņu organizēšanai Latvijā un ārvalstīs;

3)     latviešu valodas, tostarp latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida un lībiešu valodas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai diasporā;

4)     diasporas bērnu, jauniešu un pieaugušo interešu kopu darbībai ārvalstīs;

5)     starppaaudžu (trīs reiz trīs) un jauniešu (divreiz divi) saietu rīkošanu Latvijā un ārpus Latvijas;

6)     nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai, Latvijas kultūras, mākslas un mūzikas pieejamībai un Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanai un uzturēšanai diasporā;

7)     diasporas vēstures un kultūras mantojuma apzināšanai un saglabāšanai;

8)     diasporas iniciatīvām Latvijā;

9)     apmaiņas programmām, kas nodrošina diasporas bērniem un jauniešiem iespēju mācīties Latvijas skolās vai augstākās izglītības iestādēs;

10) un citām iniciatīvām atbilstoši 5. pantā noteiktajiem diasporas politikas uzdevumiem.

(2) Lai stiprinātu komunikāciju ar Latvijas diasporu, tiek veicināts diasporas un remigrācijas tematikas atspoguļojums Latvijas medijos un diasporas mediju darbības atbalsts.

(3) Valsts, pašvaldības un privāto tiesību fiziskās un juridiskās personas ir tiesīgas sniegt arī cita veida sociālo vai materiālo atbalstu vai paredzēt papildu garantijas vai pamatnosacījumus, lai veicinātu diasporas saiknes uzturēšanu ar Latviju.

13.    pants. Diasporas tiesību un interešu aizsardzība mītnes zemēs

 

Valsts nodrošina ārvalstīs dzīvojošo Latvijas piederīgo tiesību un interešu aizsardzību Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma izpratnē un veicina konsulāro pakalpojumu, atbalsta un sadarbības pasākumu pieejamību diasporai mītnes valstī.

 

14.    pants. Pilsonības iegūšana un saglabāšana

 

Lai saglabātu Latvijas pilsoņu kopumu, valsts veicina Latvijas pilsonības iegūšanu un saglabāšanu diasporā ārvalstīs Pilsonības likuma noteiktajā kārtībā.

 

15.    pants. Diasporas mērķtiecīga iesaistīšana Latvijas tautsaimniecības, valsts pārvaldes un zinātnes attīstībā

 

(1) Lai mērķtiecīgi iesaistītu diasporas pārstāvjus Latvijas tautsaimniecības, valsts pārvaldes un zinātnes attīstībā, tiek:

1)     īstenoti pasākumi, kas veicina diasporas pārstāvju iesaisti uzņēmējdarbībā Latvijā;

2)     īstenoti pasākumi, kas atbalsta diasporas uzņēmēju un profesionāļu, un zinātnieku iesaisti eksporta un investīciju veicināšanā, nozaru attīstībā, tehnoloģiju pārnesē, pētniecībā un izstrādē;

3)     nodrošināta pastāvīga un sistēmiska diasporas un remigrācijas jautājumu izpēte efektīvas diasporas politikas un remigrācijas īstenošanai;

4)     nodrošināta starptautisko organizāciju dienestā iegūtās profesionālās pieredzes atzīšana Latvijas valsts un pašvaldību institūcijās.

16.    pants. Diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana

 

Lai veicinātu diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību, tiek:

1)     veicināta balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalība vēlēšanās un tautas nobalsošanā ārvalstīs, veidojot vēlētāju skaitam atbilstīgu vēlēšanu iecirkņu skaitu ārvalstīs, atvieglojot pasta balsošanas kārtību un paredzot pasta balsošanas iespēju pašvaldību vēlēšanās;

2)     nodrošināts valsts atbalsts diasporas organizāciju darbības stiprināšanai;

3)     nodrošināta diasporas organizāciju iesaiste normatīvo aktu un politikas dokumentu izstrādes procesā, tostarp nepieciešamības gadījumā attālināti;

4)     nodrošināta ietekmes uz diasporu izvērtējuma iekļaušana normatīvo aktu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā);

5)     nodrošināta valsts sniegtās informācijas un e-pakalpojumu pieejamība diasporai.

 

17.    pants. Atbalsts tiem diasporas pārstāvjiem, kuri vēlas atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā

 

(1)   Valsts un pašvaldības atbalsta Latvijas tautas atkalapvienošanos un veic pasākumus, lai atvieglotu diasporas atgriešanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā

(2)   Lai sniegtu atbalstu sekmīgai integrācijai Latvijas izglītības sistēmā, tiek:

1)     nodrošināta iespēja diasporas pārstāvim savlaicīgi reģistrēt bērnus pirmsskolas izglītības un vispārizglītojošajās iestādēs pirms faktiskās atgriešanās Latvijā;

2)     nodrošināts pastāvīgs un sistēmisks atbalsts diasporas bērnu integrācijai Latvijas izglītības sistēmā;

3)     veicināta diasporas jauniešu piesaiste studijām Latvijas augstākās izglītības iestādēs uz laiku vai pastāvīgi, sniedzot atbalstu latviešu valodas apguvei.

(3)   Lai sniegtu atbalstu sekmīgai integrācijai Latvijas sabiedrībā un darba tirgū:

1)  sniedz atbalstu diasporas pārstāvju un viņu ģimenes locekļu, kuri nav Latvijas izcelsmes, latviešu valodas apguvei un iesaistei nodarbinātības vai uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumos;

2)  attiecībā uz diasporas pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri nav Latvijas izcelsmes, nosaka vienkāršotu kārtību ārvalstīs iegūtās izglītības, akadēmisko grādu un profesionālās kvalifikācijas, tai skaitā reglamentētajām profesijām, vienkāršotai dokumentu pielīdzināšanai un profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, praktizēšanai attiecīgajā nozarē vai darbam augstākās izglītības iestādēs Latvijā.

(4)   Pašvaldības ir tiesīgas sniegt arī cita veida sociālo vai materiālo atbalstu vai paredzēt papildu garantijas vai pamatnosacījumus to personu atbalstam, kuras vēlas atgriezties vai pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

(5)   Pēc atgriešanās Latvijā diasporas pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri ir tiesīgi saņemt maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu, vecāku vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanā ņem vērā Eiropas Savienības un EEZ valstīs veiktās apdrošināšanas iemaksas.

(6)   Remigrācijas atbalsta sniegšanai un koordinācijai tiek izveidots nacionālais kontaktpunkts remigrācijas jautājumos un reģionālais koordinatoru tīkls.

(7)   Remigrācijas atvieglošanas nolūkā valsts iestādes pieprasījumus par sociālā nodrošinājuma pakalpojumu piešķiršanu izskata un lēmumu pieņem tādos pašos termiņos kā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju gadījumā, tostarp, ja ir nepieciešams saņemt informāciju no ārvalstu sociālās drošības iestādēm.

(8)   Valsts un pašvaldības sniedz palīdzību mājokļa jautājuma risināšanā.

 

18.     pants. Dzīvesvietas papildu adrese

 

(1)     Lai atvieglotu sagatavošanās pasākumus, kas saistīti ar remigrācijas apsvērumiem, diasporas pārstāvjiem ir tiesības papildus dzīvesvietas adresei ārvalstīs norādīt vienu papildu adresi Latvijā.

(2)     Šā panta pirmajā daļā minētā papildu adrese Latvijā ir uzskatāma par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē šādu pakalpojumu sniegšanā:

1)     bērna reģistrēšana pirmsskolas un vispārizglītojošās izglītības iestādē;

2)     un citos administratīvajos jautājumos.

(3)     Šā panta pirmajā daļā minēto papildu adrese neņem vērā, nosakot personas:

1)     nodokļu rezidenci saskaņā ar likumu Par nodokļiem un nodevām”;

2)     vēlēšanu apgabalu saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu;

3)     tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem un valsts pabalstiem un minēto pabalstu izmaksu.

 

IV nodaļa

Finansējums diasporas politikas īstenošanai

 

19.    pants Valsts finansējums diasporas politikai

 

(1)   Diasporas saiknes uzturēšanai un remigrācijas atbalsta sniegšanai paredzams atbilstīgs, ilgtermiņā plānojams un diasporas skaita un aktivitāšu dinamikai pielāgojams valsts atbalsta finansējums.

(2)   Diasporas politikas finansēšana tiek nodrošināta valsts pamatbudžetā, kā arī var pretendēt un saņemt papildu finansējumu, piesakot politikas prioritātes saskaņā ar noteikto kārtību.

 

Pārejas noteikumi

 

  1. Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. martam apstiprina Diasporas konsultatīvās padomes nolikumu.

 

  1. Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. martam sagatavo un iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, nosakot šā likuma 18. panta pirmajā daļā paredzētās papildu adreses norādīšanas kārtību.

 

  1. Šā likuma 19. pants stājas spēkā 2019. gada 1. oktobrī.

 

 

 

Likums stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

 

 

Likumprojekta “Diasporas likums”

sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts “Diasporas likums” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, pamatojoties uz nepieciešamību pilnveidot līdzšinējo īstenoto Latvijas valsts atbalsta politiku diasporas jautājumos, lai nodrošinātu iespēju īstenot sistēmisku un sistemātisku darbu ar diasporu, kas veicina diasporas saikni ar Latvijas kultūru un identitāti, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni, latviešu valodas, kultūras un tradīciju pieejamību diasporas pārstāvjiem un remigrāciju. Lai būtu iespējams īstenot šos uzdevumus, nepieciešams visaptverošs likums, kas definē principus, terminus, kā arī valsts institūciju pienākumus, īstenojot darbu ar diasporu.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts ir izstrādāts, lai ar normatīvo aktu noteiktu:

1)    Kas ir Latvijas diaspora, kas to raksturo un kādas ir tās raksturojošās pazīmes;

2)    Pamatuzdevumus darbam ar diasporu un diasporas politikas pamatprincipus;

3)    Pamatuzdevumus valsts institūcijām darbā ar diasporu, nosakot konkrētas atbildības jomas un funkciju deleģējumu atbilstošajām valsts pārvaldes institūcijām;

4)    Kas ir diasporas organizācijas – noteikšanas kritēriji un raksturojošās pazīmes;

5)    Diasporas līdzdalības principus – diasporas iesaisti ar diasporu saistītu valsts lēmumu pieņemšanā, darbojoties kā uzraudzības institūcijai;

6)    Pastāvīga finansējuma piešķiršanu, atceļot līdzšinējo praksi, kurā finansējums diasporas iniciatīvām balstīts uz jaunajām politiskajām iniciatīvām.

 

Publicētie dati par emigrācijas apjomu no Latvijas mēdz ievērojami atšķirties, taču, pamatojoties uz 2015. gada pētījuma “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” aplēsēm, 2015. gadā kopējais Latvijas valstspiederīgo, tas ir, Latvijas pilsoņu un nepilsoņu, skaits ārvalstīs bija 211 477. Savukārt diasporas – personas, kas savu izcelsmi saista ar Latviju un tās vēsturisko teritoriju un sevi uzskata par piederīgiem Latvijai – kopējais apjoms sasniedz 239 445, kas liecina, ka no visiem latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem aptuveni 15% šobrīd dzīvo ārpus Latvijas.

 

Jau kopš 2008.gada sabiedrībā un politiskajā vidē ir bijis aktuāls jautājums par nepieciešamību uzlabot sadarbību ar Latvijas diasporu, kā arī veicināt un atbalstīt Latvijas aizraukušo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā. Ekonomiskās krīzes un tai sekojošo valsts institūciju strukturālo reformu rezultātā jautājums par sadarbību ar diasporu un remigrācijas veicināšanu zaudēja savu aktualitāti, taču šai problemātikai atkārtota pievēršanās sākusies ar 2011.gadu, apkopojot demogrāfiskās prognozes un migrācijas plūsmu analīzi. Ar mērķi veicināt sadarbību ar diasporu un veicināt emigrantu atgriešanos Latvijā, līdz šim tikuši izstrādāti remigrācijas atbalsta un sadarbības ar diasporu politikas dokumenti, kā arī virkne dažādu atbalsta pasākumu.

 

Šobrīd galvenās valsts institūcijas, kas ir atbildīgas par sadarbības veidošanu ar diasporu un remigrācijas politiku ir Ārlietu ministrija, kas koordinē sadarbību ar diasporu, Kultūras ministrija, kas atbild par vidēja termiņa plānošanas dokumenta “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam” īstenošanu, Izglītības un zinātnes ministrija, kas atbild par jautājumiem, kas saistīti ar valodu un izglītību, kā arī Pārresoru koordinācijas centrs, kas uzrauga Nacionālā attīstības plāna īstenošanu. Arī Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030.gadam un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam uzvērta nepieciešamība veicināt Latvijas emigrantu atgriešanos.

 

Mūsdienu migrācijas tendences ir raksturojamas kā plūstošas – Latvijas valstspiederīgie un latvieši ārvalstīs aktīvi seko līdzi Latvijā notiekošajam un, atbilstoši situācijai, var apsvērt arī iespēju atgriezties savā valstī. Ņemot vērā diasporas apjomu, sabiedrības novecošanos, pieaugošo demogrāfisko slodzi, kā arī prognozes par darbaspēka trūkumu nākotnē, konsekventas diasporas politikas īstenošana ir ārkārtīgi būtiska.

 

Virkne valstu pasaulē realizē mērķtiecīgu diasporas un remigrācijas politiku ar mērķi stiprināt komunikāciju un saikni ar diasporu, saglabāt valodu un kultūru diasporā, kā arī izmantot diasporas zināšanu potenciālu. Ārvalstu prakse liecina, ka diasporas un remigrācijas politikai būtu jābūt integrētai, nevis saskaldītai dažādos politikas dokumentos. Latvijas īstenotā politika nav nesusi nepieciešamos rezultātus tās sadrumstalotības dēļ – tā nav konsekventi vērsta uz attīstību – galvenokārt tā ir atbalsta rīcībpolitika, kuras primārais mērķis ir nevis stimulēt atgriešanās procesu un sadarbību un dialogu ar diasporu, bet gan nodrošināt praktisku palīdzību reintegrācijas procesam.

 

Diasporas un remigrācijas politiku integrēšana vienā visaptverošā likumā, kas noteiktu valsts atbalstu diasporai un diasporas politikas īstenošanas principus, veicinās efektīvu politikas ieviešanas un īstenošanas procesu, kā arī palīdzēs īstenot veiksmīgāku valsts un diasporas dialogu, vienlaikus apliecinot diasporas interešu pārstāvniecību un valsts rūpes par visiem valstspiederīgajiem – gan tiem, kas dzīvo Latvijā, gan ārpus tās.

 

Ar Diasporas likumu tiek apliecināta valsts gatavība nodrošināt diasporai iespējas veidot, uzturēt un paplašināt saites ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas veicināšana latviskajai kultūrtelpai, vienlaikus nodrošinot labvēlīgus apstākļus sadarbībai un remigrācijai. Ar visaptverošas diasporas politikas īstenošanu tiek arī veicināta padziļināta un pilnveidota savstarpējā mijiedarbība ar diasporu, kā arī stimulēta diasporas pārstāvju interese par Latviju, vēlēšanās veidot latvisku identitāti un piederību latviskajai kultūrtelpai, kas motivētu atgriezties Latvijā.

 

Likumprojekts arī paredz jēgpilnu diasporas iesaisti diasporas politikas īstenošanā.

 

Galvenās ar šo likumprojektu ieviestās izmaiņas valsts diasporas politikas īstenošanā:

 

I NODAĻA: VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants. Likumā lietotie termini.

1)     Likuma normu labākai izpratnei un pielietotās terminoloģijas harmonizācijai ieviesti jauni termini – “diaspora”, “remigrācija”, “remigrants”, “diasporas politika” un “diasporas organizācija”. Termini definēti atbilstoši praksei un ņemot vērā to faktisko pielietojamību.

2)     Likumā lietotie termini “remigrācija” un “remigrants” ieviesti, lai diasporas likumprojektā integrētu arī remigrācijas procesus, kā arī lai precizētu lietoto definīciju.

 

2.pants. Likuma mērķis.

Ņemot vērā, ka ar diasporas likumprojektu diasporas politika tiek definēta kā jauna valsts politikas nozare, ir nepieciešams definēt, kādi ir šīs politikas mērķi. Līdz šim Latvijā ir trūcis pilnvērtīgs tiesiskais ietvars, kas veidotu sistēmisku un sistemātisku ietvaru diasporas atbalsta politikas īstenošanai  ar mērķi nodrošināt ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes cilvēkiem iespējas veidot, uzturēt un paplašināt saites ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā, vienlaikus nodrošinot labvēlīgus apstākļus sadarbībai un remigrācijai. Diasporas likumprojekta mērķī definēts, ka diaspora ir neatņemama Latvijas sabiedrības daļa, kā arī noteikts mērķis nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt u paplašināt saites ar Latviju, kā arī noteikts pienākums valstij izstrādāt un īstenot konsekventu uz diasporu vērstu valsts politiku.

 

3.pants. Likuma darbības joma.

Šis pants aptver Likumprojekta trīs sadaļas: izvērstu skaidrojumu par diasporas lomu Latvijas valstī un tiesību sistēmā, finansējuma piešķiršanas pamatprincipus diasporas un remigrācijas iniciatīvām, kā arī diasporas un remigrācijas atbalsta pasākumus.

 

II NODAĻA: DIASPORAS POLITIKA UN PĀRVALDĪBAS NOTEIKUMI

 

4.pants. Diasporas politikas īstenošana.

Ar šo pantu definēts, kas ir atbildīgs un var īstenot valsts diasporas politiku. Likumprojekta izpratnē valsts diasporas politiku īsteno valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību iestādes atbilstoši savai kompetencei, kā arī, saskaņā ar vienošanos vai deleģējumu, diasporas organizācijas vai citas fiziskas un juridiskas personas.

 

5.pants. Diasporas politikas pamatuzdevumi.

Ar šo pantu tiek definēti valsts diasporas politikas pamatuzdevumi, kas, atbilstoši likumā noteiktajam mērķim, jāīsteno valsts pārvaldes iestādēm. Precīzi definējot diasporas politikas pamatuzdevumus, ir iespējams veidot mērķtiecīgu, pārskatāmu un ilgtspējīgu diasporas politiku. Šī Likumprojekta ietvaros diasporas politikas pamatuzdevumi aptver tādus aspektus kā diasporas iniciatīvu atbalstu, latviešu valodas un kultūras pieejamību un apguvi, latviskās identitātes stiprināšanu, diasporas līdzdalības atbalstu, diasporas tiesību aizstāvību, kā arī Latvijas mākslas, kultūras un mūzikas pieejamību un citus aspektus.

 

6.pants. Diasporas politikas pamatprincipi.

Ar šo pantu tiek definēti tie pamatprincipi, kam jātiek ievērotiem diasporas politikas veidošanā un īstenošanā. Līdzdalības princips paredz iespēju diasporai iesaistīties sevi ietekmējošu lēmumu apspriešanā, informācijas pieejamības princips sekmē diasporas nodrošināšanu ar tās vajadzībām atbilstošu informāciju un diasporas norišu atspoguļošanu Latvijas informatīvajā un mediju vidē, vienlīdzīgu iespēju princips  nosaka, ka diasporas pārstāvjiem ir iespēja piedalīties sabiedriskās, politiskās, pilsoniskās, kultūras un ekonomiskās dzīves aktivitātēs, interešu ievērošanas princips nosaka nepieciešamību izvērtēt diasporas intereses ar to saistītos jautājumos, atbilstošu sociālekonomisko priekšnosacījumu princips nosaka uzdevumu valstij veidot apstākļus, kuros diasporas pārstāvjiem ir iespēja atgriezties vai pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, savukārt pārskatāma ilgtermiņa valsts finansējuma princips nosaka nepieciešamību nodrošināt diasporas politikas pasākumu pēctecību. Noslēdzošais – iekļaušanās veicināšanas princips nosaka nepieciešamību atbalstīt tos diasporas pārstāvjus, kuri remigrējuši uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

 

7.pants. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence diasporas politikas jomā.

Likumprojekta 7.pants nosaka Ministru kabineta, ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu kompetenci diasporas jomā.

 

7.panta 1.daļa:

Šajā daļā ir paredzēts, ka ar Ministru kabineta noteikumiem tiek apstiprinātas diasporas izglītības vadlīnijas. Diasporas izglītības vadlīniju galvenais uzdevums ir noteikt latviskās izglītības saturu, tā apguves rezultātā sasniedzamos mērķus un rezultātus, kā arī aprakstīt īstenošanas mehānismus diasporas nedēļas nogales skolās pasaulē.

 

7. panta 1. daļas 3.punkts:

Diasporā ir starptautisko organizāciju (ANO un ES un to sistēmas organizācijas, tiesas un tribunāli, NATO, ES, EP, EDSO, ESAO u.c.) dienestā strādājoši (pastāvīgo ierēdņu un darbinieku statusam) Latvijas piederīgie, kuri izrāda interesi par iespējām uz laiku iekļauties Latvijas valsts dienestā (valsts pārvaldē, tiesu sistēmā, specializētajā dienestā u.c.) dažādos profesionālā gājuma līmeņos – no ekspertiem līdz augstākajām amatpersonām. Latvijas valsts dienestā iekļauties uz laiku (6-36 mēneši), attiecīgie profesionāļi ir gatavi personisku motīvu dēļ (ģimenes apstākļi, vēlme bērniem nodrošināt iespēju apgūt latviešu valodu, u.c.), kad pastāvīgo starptautisko dienestu pārtrauc bezalgas atvaļinājuma kārtībā (saglabājot amatu, bet ne atalgojumu, vienlaikus ar iespēju šajā laikā būt nodarbināts citur). Šāda pāreja Latvijas valsts dienestā radītu iespējas pieredzes apmaiņai un profesionālu ekspertu piesaistei. Esošais valsts civildienesta un tieslietu jomas regulējums neparedz kārtību, kādā šāda iekļaušanās uz noteiktu laiku varētu notikt un ar kādiem noteikumiem (specializācijas, atalgojuma, drošības pielaižu u.tml. jautājumos). Tādēļ nepieciešams pārskatīt esošo regulējumu un paredzēt kārtību, kādā atlīdzības vai bezatlīdzības kārtībā valsts dienestā uz laiku var iekļauties šādi starptautisko organizāciju profesionāļi. 

 

7. panta 1. daļas 4.punkts:

Īstenojot atbalsta politiku un pasākumus diasporai un remigrantiem, MK noteiks kārtību, kādā ārvalstīs dzīvojošie Latvijas valsts piederīgie brīvprātīgi pievienojas valsts sociālās apdrošināšanas pensiju apdrošināšanai, kas sevī ietver vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas. Šāda kārtība ļaus paplašināt to personu loku, kurām ir pieejama Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēma. Tas, savukārt, ļaus paplašināt sistēmas tvērumu attiecībā uz personām, kuras vēlas atgriezties Latvijā, papildus Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un divpusējiem līgumiem sociālās drošības jomā.

 

7.panta 3.daļa:

Likumprojekta 7.panta trešajā daļā ir uzskaitīta visu valsts pārvaldes iestāžu, kas ir iesaistītas diasporas politikas īstenošanā, kompetence. Likumprojektā diasporas politikas jomā  Ārlietu ministrija ir noteikta par vadošo valsts pārvaldes iestādes iestādi un atbilstoši likumprojektā noteiktajai kompetencei diasporas politikas plānošanā un īstenošanā ir iesaistīta Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija un Veselības ministrija.  7.panta ceturtajā daļā visām valsts pārvaldes iestādēm noteikts pienākums izvērtēt attiecīgās nozares politikas ietekmi uz diasporu un pienākums nodrošināt diasporas organizācijām savlaicīgu iespēju iesaistīties diasporas politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas.

 

7.panta 3.daļas 1.punkts:

Likumprojektā noteiktās Ārlietu ministrijas kompetences balstītas uz likumā noteikto deleģējumu Ārlietu ministrijai būt par koordinējošo iestādi diasporas politikas īstenošanā – plānošanas dokumentu izstrādāšana, valsts budžeta finansējuma diasporas politikas īstenošanai pieprasījuma sagatavošana, diasporas politikas īstenošanā iesaistīto institūciju darbības koordinēšana. Ievērojot, ka sadarbība ar diasporu nav jauna funkcija Ārlietu ministrijas darbā, likumprojektā tiek nostiprinātas tās funkcijas, ko ministrija veic – sadarbība ar diasporas pārstāvjiem, atbalsts diasporas organizāciju veidotiem projektiem, tai skaitā bērnu un jauniešu pasākumiem, pētījumiem diasporas jomā, kā arī komunikācijas ar diasporu pilnveidošana.

 

7.panta 3.daļas 2.punkts:

Ekonomikas ministrija un tās padotības iestāde Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk-LIAA) veic intensīvu darbu, lai savu kompetenču ietvaros paplašinātu sadarbību ar diasporu un veicinātu tās pārstāvju aktīvāku iesaisti Latvijas tautsaimniecības izaugsmē.

 

7.panta 3.daļas 3.punkts:

Šajā punktā noteiktas Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences diasporas politikas īstenošanā, nostiprinot tās funkcijas, ko ministrija veic sadarbībā ar diasporas pārstāvjiem un diasporas projektiem. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē ir vienotas valsts politikas un attīstības stratēģijas īstenošana diasporas izglītībā, kas sevī ietver gan diasporas pedagogu un izglītotāju izglītības ieguvi, pētnieciski metodiskais darbs diasporas izglītības jomā, diasporas izglītības vadlīniju izstrāde un īstenošana, kā arī citi, ar diasporu saistīti pasākumi izglītības un zinātnes jomā.

 

7.panta 3.daļas 4.punkts:

Kultūras ministrijas kompetencē ir kultūrpolitikas jautājumi, kas t.sk. veicina materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un izmantošanu, un jautājumi sabiedrības saliedēšanai, t.sk. atbalsta pašas diasporas pirms vairākiem gadu desmitiem radītus un īstenotus pasākumus.

 

1.apakšpunktā minētā joma ietver pasākumus, kurus jau kopš 1947.gadā bēgļu nometnē Eslingenā rīkotajiem Dziesmu svētkiem, dažādās pasaules daļās turpina rīkot diasporas organizācijas, un kas tagad ir kļuvusi par Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku procesa daļu. Šī joma ietver arī Latvijas Nacionālā kultūras centra sniegto metodisko atbalstu diasporas mākslinieciskajām kopām, gatavojoties Vispārējiem Latviešu Dziesmu un deju svētkiem Latvijā un koprepertuāra apguvei, latviešu tautas tērpu tradīcijas pārmantošanai u.tml.

Skaidrojums attiecas arī uz likumprojekta 12.panta (1) daļas 4) un 6) punktu.

 

2.apkšpunktā minētās jomas pasākumi ietver vairākpaaudžu ģimeņu saietu jeb 3x3 organizēšanas tradīciju (pirmais saiets – 1981.gadā Garezerā, ASV) un jauniešu seminārus jeb 2x2 (pirmais saiets – 1964.gadā Camp Conestoga Minerva, Ohaio štats, ASV).

 

Līdz 2017.gadam ieskaitot vairāk nekā 33 tūkst. cilvēku ir piedalījušies vai nu kādā no 180 trīs x trīs saietiem ārpus Latvijas vai kādā no 55 Latvijā rīkotājām nometnēm.

 

Savukārt jauniešu divi x divi semināri ir notikuši 37 reizes, t.sk. pēdējos četros gados tie ir pārcēlušies uz Latviju.

 

Šī joma ietver arī bērnu vasaras nometnes, kas tiek rīkotas Latvijā (pašreiz caur Sabiedrības integrācijas rīkotiem projektu konkursiem) vai arī diasporas mītnes zemēs.

 

Šeit piederas arī Kultūras ministrijas atbalstīto latviešu profesionālās, kā arī neprofesionālās mākslas, kino, literatūras pasākumu utt. pieejamība diasporā.

 

Šeit būtu pieskaitāms arī tāds pasākums kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenotā lasīšanas veicināšanas programma „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. 2017.gadā tajā piedalījās 55 nedēļas nogales skolas no 23 diasporas mītnes valstīm.

Skaidrojums attiecas arī uz likumprojekta 12.panta (1) daļas 5) punktu, kā arī „Bērnu žūrija” attiecas uz 12.panta (1) daļas 3) punktu.

 

3.apkšpunktā minētās jomas uzdevums ir saglabāt, apkopot un izpētīt rakstītās un citas materiālās liecības par latviešu emigrāciju/izbraukšanu, kas dažādu iemeslu dēļ ir notikusi no Latvijas teritorijas – t.sk. atbalstīt diasporas un Latvijas valsts aktivitātes arhīvu, muzeju, diasporas vēstures fiksēšanas un diasporas bibliotēku laukā. Galvenais jautājums ir unikālo vērtību, kas glabājas diasporā un/vai liecina par diasporas dzīvi, saglabāšana (šeit nav runa par pienākumu ir vest mājās cilvēku privātās bibliotēkas). Šajā jomā būtu jādara vairāk, iesaistot un atbalstot gan pašas diasporas pārstāvjus, gan Latvijas institūcijas.

 

Latvijas Okupācijas muzejs ir privāts muzejs, kura izveidi iniciēja un ievērojamu daļu finansējuma nodrošina Latvijas izceļotāji un viņu pēcteči. Muzeja krājums ir Latvijas Okupācijas muzeja biedrības īpašums.

 

Šeit atbalstāmajām aktivitātēm pieder arī Muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē”, kas veido ceļojošās izstādes, publikācijas, filmas un citus projektus par latviešu izceļotāju dzīvi, viņu kultūru un devumu Latvijai un pasaulei.

 

Uz šo attiecas arī Latvijā izveidotais „Pasaules latviešu mākslas centrs” Cēsīs – nodibinājums, kuru 2014.gadā izveidoja ASV dibinātā „Pasaules latviešu mākslinieku savienība”. Telpu izveidei ieguldītais pamatkapitāls ir saņemts kā ziedojums no diasporas latviešiem, un tā darbība lielā mērā tiek nodrošināta no diasporas ziedojumiem. Savukārt, „Pasaules latviešu māksla centrā” izstādītie latviešu mākslinieku radītie vizuālās mākslas darbi (gleznas, tēlniecības un vides objekti u.c.) ir nākuši kā pašu mākslinieku vai viņu mantinieku dāvinājums Latvijai.

Skaidrojums attiecas arī uz likumprojekta 12.panta (1) daļas 7) un 8) punktu.

 

4.apakšpunktā minētā joma paredz diasporas organizāciju jaudas audzēšanu – ņemot vērā ļoti ievērojamo no Latvijas izceļojušo valsts iedzīvotāju skaitu, ir būtiski, ka diasporas mītnes zemēs ir cilvēki/kopienas/organizācijas, kas uzņemas organizatorisko lomu, komunicē ar tautiešiem, aicina viņus piedalīties arī Latvijai nozīmīgos procesos (pašreiz caur Sabiedrības integrācijas fonda rīkotiem projektu konkursiem), kā arī iesaista identitātes uzturēšanas pasākumos – nedēļas nogales skolas, mākslinieciskās pašdarbības kopas, profesionāļu tīklošana, vēlēšanu organizēšana u.c. latviešu sabiedrības eventuāli nozīmīgi pasākumi.

Skaidrojums attiecas arī uz likumprojekta 16.panta 2) punktu.

 

5.apakšpunktā minētās Kultūras ministrijas kompetences jomas ietvaros, atbilstoši Latvijas Mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plānam, atbalsts tiek sniegts diasporas medijiem, lai tie varētu sniegt savu redzējumu par diasporai būtiskiem jautājumiem, kā arī Latvijas medijiem – sabalansētāka satura veidošanai par diasporu un tās nozīmi Latvijai.

 

Pašreiz spēkā esošajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir paredzēta kārtība sabiedriskā pasūtījuma veidošanai, taču tajā nekas nav teikts par diasporu kā Latvijas sabiedrisko mediju patērētājiem un viņu interesēm. Pašlaik topošā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (1029/Lp12) pantā par sabiedrisko pasūtījumu tiek paredzēts, ka diaspora ir viena no mērķagrupām.

Skaidrojums attiecas arī uz likumprojekta 12.panta (2) daļu.

 

7.panta 3.daļas 5.punkts:

Likumprojektā noteiktās Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) kompetences izriet no LM nolikumā noteiktajām funkcijām, kas iekļauj sevī darba un sociālās aizsardzības politikas izstrādi un tās īstenošanas organizēšanu un koordinēšanu. Ir paredzēts, ka LM sadarbosies ar diasporu sociālās aizsardzības politikas jomā, ņemot vērā likumprojektā minēto nepieciešamību nodrošināt labvēlīgus apstākļus sadarbībai un remigrācijai, kā arī paredzamo personu loka, kurām ir pieejama Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēma, paplašināšanu. LM izstrādās un īstenos atbalsta pasākumus diasporas nodarbinātības veicināšanai un integrācijai darba tirgū, kas jau tagad lielā mērā balstās uz Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – NVA) Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla (turpmāk - EURES) aktivitātēm, tai skaitā, konsultāciju un informācijas sniegšanu darba meklētājiem un darba devējiem par nodarbinātības iespējām un dzīves un darba apstākļiem Eiropas valstīs, vakanču datu bāzes uzturēšanu, vakanču/darba gadatirgu, semināru un darba dienu pasākumu organizēšanu Latvijā un citās Eiropas valstīs, sniedzot apmeklētājiem informāciju par darba tirgus situāciju Latvijā, NVA un EURES pakalpojumiem un darba meklēšanas resursiem u.c. Ņemot vērā to, ka 2018.gada 1.aprīlī ir stājies spēkā Sociālā uzņēmuma likums, kurā ir noteiktas LM kompetences sociālo uzņēmumu attīstības veicināšanā, tostarp sociālo uzņēmumu programmu atbalsta izstrāde, likumprojektā ir paredzēts, ka LM koordinēs un īstenos sadarbības pasākumus ar diasporu sociālās uzņēmējdarbības jomā. Savukārt NVA kā LM padotības iestāde sniegs informāciju par brīvajām darba vietām un darba tirgus situāciju Latvijā un darba meklēšanas nolūkā nodrošinās iespēju ievietot savu CV NVA CV un vakanču portālā. Šādi NVA uzdevumi ir noteikti NVA nolikumā.

 

7.panta 3.daļas 6.punkts:

Lai ieviestu Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra sēdes protokola Nr. 45 53. § 9. punktu, ar ko VARAM ir uzdots īstenot prioritāro pasākumu 2018.-2020. gadam “Pilotprojekts pašvaldībās reemigrācijas veicināšanai “Reģionālās reemigrācijas koordinators””, VARAM 2018. gadā izveidoja piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu plānošanas reģionu līmenī. Savukārt pašvaldību līmenī 2018. gadā tiks ieviesti desmit projektu vadītāji remigrācijas jomā. Reģionālie remigrācijas koordinatori interesentiem sniedz personalizētu informācijas piedāvājumu galvenokārt par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem, kas sekmētu emigrantu atgriešanos. Ņemot vērā, ka VARAM finansējums reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla nodrošināšanai ir pieejams tikai 2018. gadam, nav izveidots nacionālais kontaktpunkts remigrācijas jautājumos, kas nākotnē būtu efektīvs instruments, lai nodrošinātu konsultatīvā atbalsta klāsta paplašināšanu, piemēram, sniedzot atbalstu remigrantiem strīdu risināšanā ar valsts un pašvaldības iestādēm, u.tml. Kā būtisks aspekts VARAM kompetenču ietvaros ir pašvaldību pārraudzība diasporas politikas jomā, lai regulāri pilnveidotu gan reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla darbību, gan arī nacionālā kontaktpunkta pakalpojumu klāstu, ja tāds tiks izveidots.

7.panta 3.daļas 7.punkts:

Iekšlietu ministrija savas kompetences ietvaros ir atbildīga par Latvijas pilsonības iegūšanas un saglabāšanas diasporā veicināšanu un nodrošina iespēju papildu dzīvesvietai ārvalstī norādīt vienu papildu adresi Latvijā.

 

7.panta 3.daļas 8.punkts:

Likumprojektā noteiktās Veselības ministrijas (turpmāk – VM) kompetences izriet no VM nolikumā noteitajām funkcijām, kas sevī iekļauj valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros noteiktās iespējas brīvprātīgi veikt sociālās iemaksas, lai iegūtu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.

 

7.panta 4.daļa:

Šī daļa definē principus, kas valsts pārvaldes iestādēm jāievēro, īstenojot diasporas politiku – tām jāizvērtē attiecīgās nozares politikas ietekme uz diasporu un savā darbībā jānodrošina diasporas organizācijām iespēju iesaistīties ar to saistītu un to ietekmējošu lēmumu apspriešanā.

 

7.panta 5.daļa:

Plānošanas reģionos izveidoto reģionālo remigrācijas koordinatoru galvenie darba pienākumi ir sagatavot personalizētas informācijas piedāvājumu par remigrantus interesējošiem jautājumiem galvenokārt šādu pakalpojumu ietvaros - pakalpojumi ģimenēm – it īpaši izglītības un pirmsskolas izglītības pieejamība, asistentu pieejamība izglītības iestādēs, nodarbinātības un uzņēmējdarbības iespēju apzināšana un apkopošana, dzīvesvietas iespējas. Reģionālie remigrācijas koordinatori jau šobrīd iespēju robežās sniedz konsultācijas arī par citiem pakalpojumiem vai interesēm atbilstoši potenciālā remigranta vajadzībām, piemēram, regulāri apkopojot un uzturot informāciju par valsts un pašvaldību iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, u.tml. Pēc reģionālo remigrācijas koordinatoru pilotprojekta beigām 2018. gadā tiks sagatavoti priekšlikumi valsts un pašvaldību atbalsta pakalpojumu uzlabošanai remigrācijas jomā.

 

8.pants. Valsts pārvaldes iestāžu uzdevumu diasporas jomā deleģēšana.

Šis pants nosaka iespēju valsts pārvaldes iestādēm deleģēt pārvaldes uzdevumu veikšanu diasporas jomā privātpersonām. Šādā veidā tiek nodrošināta diasporas pārstāvju un organizāciju kvalitatīva iesaiste darbā, kas saistīts ar diasporu.

 

9.pants. Diasporas līdzdalība diasporas politikas izstrādē un īstenošanā.

 

9.panta 2.daļa:

Ievērojot vispārējos principus sabiedrības līdzdalībai valsts pārvaldē, likumprojekts nostiprina diasporas pārstāvju līdzdalību diasporas politikas veidošanā un īstenošanā.

 

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam apakšnodaļā “Pilsoniskā izglītība un sociālā integrācija” minēts mērķis “izveidot publisko pārvaldību, kas efektīvi spēj ne tikai reaģēt uz pārmaiņām, bet arī paredzēt un virzīt tās, radot sabiedrībai nozīmīgus un nākotnē nepieciešamus pakalpojumus, un kurā aktīvi līdzdarbojas lielākā daļa Latvijas sabiedrības”.

 

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”, sabiedrības iesaiste politikas veidošanā iespējama dažādos veidos: līdzdarbojoties problēmu konstatēšanā un politikas alternatīvu noteikšanā, attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, politikas ieviešanā, uzraudzībā un novērtēšanā, kā arī gadījumos, kad ir nepieciešams plānošanas dokumentu aktualizēt. Sabiedrības līdzdalība var izpausties kā dalība publiskajā apspriešanā, sabiedriskajā apspriedē, formālās un neformālās darba grupās, konsultatīvajās padomēs un citos forumos, nosūtot viedokli pa pastu vai e-pastu.

 

Pašlaik diasporas specifiskās intereses ir vāji pārstāvētas likumdevēja varas līmenī, tām piešķirtais finansējums ir nepietiekams, mainīgs un nestabils, politiskajai varai ir nenoturīga interese par diasporu. Ņemot vērā diasporas apjomu, diasporas politiskajai iesaistei pievēršama daudz lielāka uzmanība nekā līdz šim. Lai veicinātu diasporas līdzdalību politikas izstrādāšanā un īstenošanā, likumprojektā tiek noteiktas diasporas pārstāvju tiesības.

 

9.panta 3.daļa:

Atzīstot diasporas organizāciju vēsturisko un mūsdienu ieguldījumu Latvijas Satversmē noteikto principu aizsardzībā cauri gadu desmitiem, Latvijas valsts neatkarības atgūšanā, latvietības, latviešu valodas un garīgās dzīves kopšanā un nostiprināšanā, saiknes uzturēšanā ar Latviju, pilsoniskās un ekonomiskās līdzdalības veicināšanā, likumā nostiprināma minēto organizāciju leģitimitāte un piederība Latvijas organizētajai sabiedriskajai dzīvei. Minētās organizācijas, kas formāli reģistrētas ārvalstīs un pakļautas attiecīgo valstu likumiem, bet pēc būtības veic Latvijas pilsoniskajai, garīgajai un sabiedriskajai dzīvei nozīmīgas funkcijas, tiesību apjoma ziņā ir atzīstamas par vienlīdzīgām Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām.  

 

10.pants. Pašvaldības kompetence diasporas politikas jomā.

Nozīmīgs posms reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla darbībā ir pašvaldību speciālisti, kuri vietējā līmenī nodrošina informatīvu atbalstu par attiecīgās pašvaldības pakalpojumiem tiem, kas vēlas atgriezties. Likumprojektā norādītā pašvaldību kompetence diasporas politikas jomā paredz ievērot diasporas politikas pamatprincipus, lai sekmētu valsts diasporas politikas īstenošanu ar dažādiem instrumentiem, kas noteikti valsts diasporas plānošanas dokumentos, u.tml.

 

Savukārt, lai sekmētu remigrāciju, pašvaldības var sniegt sociālo vai materiālo atbalstu, kā arī papildu garantijas, ja tādas ir nepieciešamas. Jau šobrīd pašvaldības izmanto vai plāno izstrādāt atbalsta pasākumus remigrācijas sekmēšanai. Dažkārt nozīmīgākais atbalsts remigrantiem ir tieši konsultatīvais atbalsts ar atgriešanos saistītiem jautājumiem, ko var sniegt gan reģionālie remigrācijas koordinatori, gan arī pašvaldību speciālisti

 

11.pants. Diasporas konsultatīvā padome.

Likumprojekts nosaka konkrētas valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību kompetences diasporas politikas jomā. Lai visas iesaistītās institūcijas darbotos koordinēti, Ārlietu ministrija ir noteikta par atbildīgo iestādi vienotas diasporas politikas izstrādē un tās koordinētā īstenošanā. Kvalitatīvai šī uzdevuma realizēšanai, likumprojekts paredz izveidot Diasporas konsultatīvo padomi, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas un tās ikgadējo prioritāšu izstrādi, sekot līdzi diasporas politikas īstenošanai un veikt tās novērtēšanu. Lai nodrošinātu visu diasporas politikās īstenošanā iesaistīto pušu interešu pārstāvību, Diasporas konsultatīvajā padomē darbosies valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību, diasporas organizāciju un nevalstisko organizāciju delegāti, padomes darbu organizēs Ārlietu ministrija. Ministru kabinetam dots deleģējums apstiprināt Diasporas konsultatīvās padomes nolikumu. Lai nodrošinātu ir padomes darbības efektivitāti, plānots, ka Diasporas konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina ārlietu ministrs.

 

III NODAĻA: DIASPORAS ATBALSTA PASĀKUMI

Likumprojekta III nodaļā ir noteikti diasporas atbalsta pasākumi, kurus īsteno dažādas valsts pārvaldes institūcijas, lai nodrošinātu diasporas saikni ar Latviju, līdzdalību Latvijā notiekošajos procesos, kā arī nosaka atbalsta pasākumus, kas ir īstenojami gadījumos, kad diasporas pārstāvji pārceļas uz dzīvi Latvijā.

 

12.pants. Latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana, dzīvojot ārpus Latvijas.

Likumprojekta 12.pants nosaka diasporas atbalsta pasākumus izglītības un kultūras jomā, tai skaitā paredzēts atbalsts diasporas nedēļas nogales skolu darbībai un diasporas skolotāju profesionālajai pilnveidei. Pašlaik 26 pasaules valstīs darbojas vairāk kā 100 diasporas nedēļas nogales skolas, to skaits katru gadu nedaudz svārstās, ņemot vērā, ka tās ir galvenokārt atkarīgas no diasporas organizāciju un vecāku finansējuma. Vēl latvisko izglītību pasaulē nodrošina diasporas organizāciju  veidotās Garezera latviešu vasaras vidusskola un Kursas vasaras vidusskola ASV, Annas Ziedares vasaras vidusskola Austrālijā, kā arī Eiropā tiek organizētas vairākas vasaras vidusskolas. Papildus, citās Eiropas valstīs tiek organizētas latviešu valodas nometnes skolēnu mācību brīvlaikos un vasarā notiek diasporas un Latvijas bērnu nometnes Latvijā, kuru darbības nodrošināšanai ir nepieciešams Latvijas valsts atbalsts. Nozīmīgs Latvijas ieguldījums diasporas nedēļas nogales skolu darbībā ir mācību līdzekļu un materiālu iegāde, kā arī diasporas skolotāju izglītošana un profesionālā pilnveide. Savukārt latviešu vasaras vidusskolās ir nepieciešams atbalsts kvalificētu latviešu skolotāju un audzinātāju piesaistei pilnvērtīga izglītības procesa nodrošināšanai. Šo atbalsta pasākumu iekļaušana likumā nodrošinās tiem ilgtspēju un finansējumu vidējā termiņā. Likumprojektā ir paredzēts arī izvedot jaunus atbalsta pasākumus, tai skaitā apmaiņas programmu, kas nodrošinātu diasporas bērniem un jauniešiem iespējas noteiktu laikposmu mācīties Latvijas skolās vai studēt Latvijas augstskolās, kā arī izstrādāt atbalsta pasākumus latgaliešu rakstu valodas un lībiešu valodas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai diasporā.

 

13.pants. Diasporas tiesību un interešu aizsardzība mītnes zemēs.

Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums nosaka, ka Ārlietu ministrija nodrošina Latvijas un tās pilsoņu, likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjektu un bezvalstnieku (apatrīdu), kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā, kā arī Latvijas Republikas juridisko personu interešu aizsardzību ārvalstīs, kā arī veic konsulārās funkcijas. Konsulārās funkcijas tiek veiktas saskaņā ar Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumu.

 

Konsulārie pakalpojumi tiek sniegti, lai nodrošinātu Latvijas iestāžu atsevišķu publisko pakalpojumu pieejamību personām pārstāvniecībās un no Latvijas starptautiskajām saistībām izrietošo pakalpojumu pieejamību ārvalstīs un Latvijā, ja tas ir noteikts normatīvajos aktos par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu. Konsulārie pakalpojumi tiek sniegti pārstāvniecību konsulārajos apgabalos pastāvīgi dzīvojošām personām, ja vien attiecīgā pakalpojuma sniegšanu reglamentējošos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

 

Konsulāro pakalpojumu turētāji ir vairākas Latvijas iestādes, kas šādus valsts pakalpojumus sniedz Latvijā dzīvojošajiem. Tādēļ, pilnveidojot valsts pakalpojumu klāstu un to sniegšanas kārtību, visām to sniegšanā iesaistītajām Latvijas iestādēm būtiski apzināties, ka daudz pakalpojumu saņēmēju dzīvo ārvalstīs, tostarp ģeogrāfiski lielās valstīs, kā arī valstīs, kurās nav Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības. Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likums jau ievieš jauninājumu, proti, personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta neietilpst nevienā no pārstāvniecību konsulārajiem apgabaliem, konsulārie pakalpojumi var tikt sniegti jebkurā no pārstāvniecībām, kurā tiek nodrošināta attiecīgā pakalpojuma sniegšana.

 

Vienlaikus, arī visām pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām Latvijas iestādēm būtiski strādāt pie tā, lai pakalpojumi ārvalstīs būtu ērti pieejami un vienkārši izmantojami. Mūsdienās piemērotākais risinājums ir e-pakalpojumu izmantošana, lai personām nebūtu jāmēro nereti garais ceļš uz diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību galvaspilsētā vai uz Rīgu. Tāpat, ņemot vērā arvien lielāko ārvalstnieku pieprasījumu pēc konsulārajiem pakalpojumiem, kas saistīts arī ar jaunu ģimenes un ekonomisko saišu veidošanu, būtiski veidot e-pakalpojumus tā, lai tos varētu saņemt gan Latvijas pases turētāji, gan ārvalstu pilsoņi neatkarīgi, paredzot pēc iespējas daudzveidīgus personas autorizācijas un maksas pakalpojumu apmaksāšanas veidus valsts informācijas sistēmās.

 

14.pants. Pilsonības iegūšana un saglabāšana.

Ar mērķi saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu, šis pants paredz uzdevumu valstij veicināt Latvijas pilsonības iegūšanu un saglabāšanu diasporā ārvalstīs Pilsonības likumā noteiktajā kārtībā.

 

15.pants. Diasporas mērķtiecīga iesaistīšana Latvijas tautsaimniecības, valsts pārvaldes un zinātnes attīstībā.

Citu valstu prakse liecina, ka diasporas iesaiste ar ekonomisko izaugsmi saistītos pasākumos, dod vērtīgu pienesumu izcelsmes valsts tautsaimniecības attīstībā (LU DMPC, 2017). Līdz šim Latvijas valsts institūciju īstenotā politika sadarbībai ar diasporu bijusi vērsta uz jautājumiem, kas saistīti ar nacionālas identitātes stiprināšanu un remigrācijas veicināšanu, nepietiekamu uzmanību veltot ekonomiskās sadarbības potenciālam ar Latvijas izcelsmes uzņēmējiem un dažādu nozaru profesionāļiem diasporas mītnes zemēs. Saskaņā ar LU DMPC pētījumu, 8% diasporas pārstāvju ir uzņēmēji, pašnodarbinātie vai strādā ģimenes uzņēmumā.

 

Lai īstenotu iepriekš minēto mērķi, LIAA ir izstrādājusi Latvijas diasporas piesaistes stratēģiju LIAA funkciju īstenošanai 2017.-2020.gadā (turpmāk-Stratēģija). Stratēģijas mērķis ir veicināt Latvijas izcelsmes uzņēmēju un nozaru profesionāļu iesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībā, nosakot ietvaru darbam ar diasporu eksporta, inovāciju attīstības, investīciju piesaistes un tūrisma veicināšanā. Stratēģija kalpos kā papildinošs elements jau esošajām LIAA aktivitātēm, kuras ir vērstas uz Latvijas uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu starptautiskajos tirgos, ārvalstu investīciju apjomu pieaugumu un Latvijas popularizēšanu gan kā tūrisma galamērķi, gan kā inovācijas atbalstošu un veidojošu valsti. Daļa no stratēģijā iekļautajām aktivitātēm tiks īstenota EM un LIAA piešķirto līdzekļu ietvaros. LIAA iekšējo procesu optimizācijas ietvaros ir izveidojusi atsevišķu vecākā projektu vadītāja amata vietu darbam ar diasporu.

 

Mērķtiecīgas ekonomiskās sadarbības veidošana ar Latvijas izcelsmes diasporas pārstāvjiem veicinās saiknes ar Latviju uzturēšanu, pievērsīs uzmanību Latvijas priekšrocībām un iespējām, rosinās iesaistīties un Latvijas ekonomikas un personiskās izaugsmes potenciāla palielināšanā. Plānots identificēt un piesaistīt sadarbības partnerus ārvalstīs, kā arī veicināt diasporas pārstāvju interesi par atgriešanos. Pasākumu ietvaros tiks īstenotas mērķtiecīgas aktivitātes konkrētās jomās darbojošos diasporas pārstāvju identificēšanai, uzrunāšanai un iesaistei LIAA aktivitātēs (piemēram, tehnoloģiju un zināšanu pārnese, ārvalstu investīciju piesaiste). Pasākumus var sagrupēt divos blokos – mārketinga aktivitātes un sadarbības pasākumu īstenošana. Tāpat, paredzēts stiprināt LIAA kapacitāti attiecībā uz komunikāciju ar diasporu un sadarbības projektu īstenošanu, jo esošie resursi nav pietiekami, lai īstenotu plānotos pasākumus pilnā apmērā.

 

Stratēģijā iekļautās mārketinga aktivitātes aptver sekojošus pasākumus – diasporas pārstāvju informēšana par iespējām uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā (t.sk. atbalsta programmām), iesaiste Inovāciju motivācijas programmu ieviešanas procesā un jaunuzņēmumu ekosistēmā, ārvalstīs studējošo uzrunāšana, informēšana par darba iespējām Latvijā, investoru uzrunāšana un iesaiste biznesa eņģeļu, mentoru kustībā, Latvijas sabiedrības informēšana par diasporas pienesumu tautsaimniecības izaugsmē, veiksmes stāstu popularizēšana. Sadarbības aktivitātes ietver sekojošus pasākumus – diasporas mentoru un ekspertu iesaiste LIAA Biznesa inkubatoru programmas un Tehnoloģiju pārneses programmas aktivitāšu ieviešanā, prakses iespēju nodrošināšana diasporas jauniešiem, diasporas pārstāvju kontaktu tīkla paplašināšana, u.c.

 

15.panta 1.daļas 4.punkts.

Diasporā ir starptautisko organizāciju (ANO un ES un to sistēmas organizācijas, tiesas un tribunāli, NATO, ES, EP, EDSO, ESAO u.c.) dienestā strādājoši (pastāvīgo ierēdņu un darbinieku statusam) Latvijas piederīgie, kuri izrāda interesi par iespējām pastāvīgi vai uz laiku iekļauties Latvijas valsts dienestā (valsts pārvaldē, tiesu sistēmā, specializētajā dienestā u.c.) dažādos profesionālā gājuma līmeņos – no ekspertiem līdz augstākajām amatpersonām. Šāda pāreja Latvijas valsts dienestā radītu iespējas pieredzes apmaiņai un profesionālu ekspertu piesaistei. Esošais valsts civildienesta un tieslietu jomas regulējums neparedz kārtību, kādā šāda iekļaušanās varētu notikt un neparedz, ka valsts pārvaldes pieredzes stāžā ieskaitāms starptautiskās organizācijās gūtais stāžs un specializācija (līdz ar to pāreja var notikt tikai pamata – zemākajā valsts dienesta līmenī, vai atklātu konkursu ceļā uz augstāko vadītāju amatiem, kur prasības ir plašāk formulētas). Tādēļ nepieciešams pārskatīt esošo regulējumu un nodrošināt starptautisko organizāciju dienestā iegūtās profesionālās pieredzes atzīšanu Latvijas valsts un pašvaldību institūcijās.

 

16.pants. Diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana.

Balsošana pa pastu ir noteikta Saeimas vēlēšanu likumā. Pilsoņi, kuri balsošanas dienā atrodas ārvalstīs, pa pastu var nobalsot Saeimas vēlēšanās un Tautas nobalsošanā, bet balsošanas kārtība ir sarežģīta un grūti īstenojama diasporas pārstāvjiem. Līdz ar to nepieciešami grozījumi likumā. Pašvaldību vēlēšanas regulē Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums. Šobrīd pašvaldību vēlēšanās var balsot tie, kas vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personas, kam attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums. Lai paredzētu tiesības ārvalstīs balsot pašvaldību vēlēšanās, jāgroza šis likums. Lai diasporas pārstāvjiem nodrošinātu likumā paredzētās tiesības balsot Saeimas vēlēšanās, Tautas nobalsošanā un pašvaldību vēlēšanās, likumprojekts paredz atvieglot pasta balsošanas kārtību un noteikt pasta balsošanas iespējas pašvaldību vēlēšanās. Centrālajai vēlēšanu komisijai kā par vēlēšanu organizēšanu atbildīgajai institūcijai būtu jārosina attiecīgo likumu grozījumi.

 

Pilsoņu politiskā līdzdalība ir līdzeklis pārnacionālas politiskās kopienas veidošanā un valsts interesēs ir saiknei ar diasporu veidot ne tikai komunikatīvu, bet arī politisku līmeni, nodrošinot tās interešu aizstāvību un pēc iespējas paplašinot iesaisti politiskajos un sabiedriskajos procesos. Ņemot vērā diasporas apjomu, diasporas politiskajai iesaistei pievēršama daudz lielāka uzmanība nekā līdz šim. Lai veicinātu diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību, likumprojektā paredzēts valsts atbalsts tās stiprināšanai, tai skaitā nepieciešamie grozījumi likumdošanā un valsts sniegtās informācijas un e-pakalpojumu pieejamība diasporai.

 

17.pants. Atbalsts tiem diasporas pārstāvjiem, kuri vēlas atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

 

17.panta 1. daļa:

Šī daļa nosaka valsts un pašvaldību iestāžu pienākumu atbalstīt Latvijas tautas atkalapvienošanos, veicot pasākumus, kas atbalsta remigrāciju un atvieglo diasporas pārstāvju atgriešanos vai pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

 

17.panta 2. un 3. daļa:

Šajā daļā tiek noteikti tādi atbalsta pasākumi, kas atvieglo diasporas pārstāvju pārcelšanos uz dzīvi Latvijā, kā iespēja savlaicīgi, vēl pirms atgriešanās Latvijā, reģistrēt bērnus pirmsskolas izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestādēs. Likumprojektā ir noteikts arī pienākums šādiem bērniem pēc izglītības uzsākšanas Latvijas izglītības iestādēs nodrošināt atbalstu integrācijai Latvijas izglītības sistēmā. Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka atbalsta pasākumus bērniem, kas uzsāk mācības Latvijas vispārējās izglītības iestādēs pārceļoties no citas valsts ir pieņemti 2015.gadā, šo prasību nostiprināšana Diasporas likumā pastiprinās šo Ministru kabineta noteikumu piemērošanu. Tāpat, likumprojekta 17.panta trešajā daļā ir noteikts pienākums sniegt atbalstu diasporas  pārstāvju, kuri ir pārcēlušies uz dzīvi Latvijā latviešu valodas prasmju pilnveidei, lai uzlabotu šo cilvēku iespējas integrēties darba tirgū.

 

17.panta 3.daļas 1.punkts:

NVA sniegs atbalstu diasporas pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri nav Latvijas izcelsmes, kuri būs reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki vai darba meklētāji, piedāvājot dažādus aktīvos nodarbinātības pasākumus, t.sk. latviešu valodas kursus un citas aktivitātes, kas fokusējas uz nodarbinātības veicināšanu. NVA reģistrētiem bezdarbniekiem vai darba meklētājiem ir pieejami NVA darba meklēšanas atbalsta pasākumi – individuālā darba meklēšanas plāna izstrāde, bezdarbnieka profilēšana (klasifikācija secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos), piemērota darba noteikšana, informēšana par darba meklēšanas metodēm. NVA tīmekļa vietnē www.nva.gov.lv ir pieejams CV un vakanču portāls, kā arī EURES portāls. Tāpat NVA ir pieejami dažādi informatīvie pasākumi, piemēram, Informatīvās dienas, kuras notiek visās NVA filiālēs vismaz reizi nedēļā, un Vakanču gadatirgi visos valsts reģionos, lai darba devējiem palīdzētu atrast vajadzīgos darbiniekus, bet darba meklētājiem – darbu. NVA tīmekļa vietnē www.nva.gov.lv informācija par NVA sniegtajiem pakalpojumiem un citām aktualitātēm ir pieejama latviešu, angļu valodā. NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem ir iespēja piedalīties Pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, kura mērķis ir sniegt konsultatīvu un finanšu atbalstu, kas palīdz bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā, uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību, tāpat tiek nodrošinātas konsultācijas biznesa plāna sagatavošanā un izstrādāšanā. Šis pasākums varētu būt aktuāls arī remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem.

 

17.panta 3.daļas 2.punkts:

Atzīstot Latvijā esošo un tuvākajā nākotnē paredzami pieaugošo trūkumu reglamentētajās profesijās, īpaši medicīnā, ir jāveicina kvalificētu resursu piesaiste. Atvieglojot akadēmiskās un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas kārtību Latvijā ārvalstīs izglītotajiem un strādājošajiem Latvijas izcelsmes mediķiem, būs iespējams ne tikai palielināt Latvijā praktizējošu kvalificētu medicīnas profesionāļu skaitu, bet arī palielināt praktiskās un akadēmiskās medicīnas potenciālu un konkurētspēju, piesaistīt Latvijas valstij lojālus darbiniekus, uzlabot sabiedrības veselību, dzīvildzi. Šie paši argumenti attiecas arī uz tādām reglamentētajām profesijām kā būvinženieri un arhitekti, kuru devums ir nepieciešams efektīvai investīciju politikas īstenošanai Latvijā.

 

Savulaik izstrādātā profesionālās kvalifikācijas kārtība reglamentētajām profesijām vērsta uz to, lai “aizsargātu atsevišķas sabiedriski nozīmīgas profesijas pret nekvalificētu personu iesaistīšanu tajās”, bet arī lai “nodrošinātu iespēju [..] ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīt Latvijas Republikā” un “veicinātu personu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs” (Likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"). Būtiski panākt, lai šā aizsargājošā regulējuma piemērošana nenonāktu pretrunā ar Diasporas likuma mērķiem stiprināt diasporas profesionāļu saikni ar Latviju un atvieglot atgriešanos vai pārcelšanos uz laiku vai pastāvīgi, lai sekmētu Latvijas attīstību. Šajā nolūkā nepieciešams pārskatīt un pilnveidot vienkāršotu kārtību ārvalstīs iegūtās izglītības, akadēmisko grādu un profesionālās kvalifikācijas, tai skaitā reglamentētajām profesijām, vienkāršotai dokumentu pielīdzināšanai un profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, praktizēšanai attiecīgajā nozarē vai darbam augstākās izglītības iestādēs Latvijā.

 

17.panta 4.daļa:

Likumprojektā ietvertais regulējums par to, ka pašvaldības ir tiesīgas sniegt arī cita veida atbalstu remigrācijas sekmēšanai, nekā tas noteikts 17.pantā, ļauj pašvaldībām izvērtēt savu individuālo situāciju un pieeju attiecībā uz remigrācijas sekmēšanas jomu. Proti, radīt tādus specifiskus atbalsta instrumentus, kuri vispārīgi nav noteikti likumprojektā, piemēram, veidot remigrantu datu bāzi, lai nodrošinātu komunikāciju par iespējām atgriezties.

 

17.panta 5.daļa:

Remigrācijas procesā būtiski ir ar sociālo un ekonomisko drošību saistīti apsvērumi. Īpaši svarīgi tie ir jaunām ģimenēm, kas ir arī viena no Latvijas remigrācijas pasākumu galvenajām mērķgrupām to demogrāfiskā un ekonomiskā potenciāla dēļ. Normatīvie akti paredz, ka šādām ģimenēm svarīgie maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalsti tiek aprēķināti, balstoties uz vecāku vidējās apdrošināšanas iemaksu algu Latvijā. Diasporas gadījumā šādas iemaksas ir veiktas iepriekšējā mītnes zemē un brīvprātīga iemaksu veikšana, kamēr persona dzīvo ārvalstīs, Latvijas normatīvajos aktos nav atļauta (Likums par valsts sociālo apdrošināšanu). Remigrācijas dēļ atstājot valsti, kurā veiktas iemaksas, vecāki zaudē šīs valsts pabalstus vecākiem, jo arī tos var saņemt tikai pastāvīgie iedzīvotāji. Līdz ar to ģimenēm ar maziem bērniem jārēķinās ar ienākumu zudumu, kas nereti liek atlikt lēmumu par atgriešanos (vai to mainīt, jo vēlāk jau bērni sāk iet bērnudārzos un skolās, kas vecākiem liek domāt par to, vai bērnam šāda sistēmas maiņa neradīs grūtības).

 

Šī situācija arī remigrantus nostāda nelabvēlīgākā situācijā nekā pastāvīgos iedzīvotājus, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības personu brīvas pārvietošanās principu. To ir norādījusi Eiropas Savienības Tiesa, attiecībā uz Latviju pieņemot prejudiciālo nolēmumu lietā C-651/16 attiecībā uz tādu sociālā nodrošinājuma tiesību kā maternitātes pabalsts (un mutatis mutandis arī citi uz iemaksām balstītie līdzīgi pabalsti) aizsardzību, personai pēc nodarbinātības citā Eiropas Savienības valstī vai ES iestādē atgriežoties Latvijā. Arī Regula 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu paredz vienlīdzīgu attieksmi pret ES valstīs veiktām iemaksām.

 

Attiecīgi, likumā nosakāms, ka pēc atgriešanās Latvijā diasporas pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri ir tiesīgi saņemt maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu, vecāku vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanā ņem vērā Eiropas Savienības un EEZ valstīs veiktās apdrošināšanas iemaksas.

 

17.panta 6.daļa:

Reģionālais remigrācijas koordinatoru tīkls, pēc tā izveidošanas 2018.gada martā, parāda praktiskus rezultātus – ir liels apkalpoto interesentu skaits, kuri ir vērsušies pie reģionālajiem koordinatoriem ar lūgumu sagatavot personalizētu informācijas piedāvājumu par potenciālajam remigrantam interesējošiem jautājumiem. Vienlaikus, vairākas personas plāno tuvākajā laikā atgriezties Latvijā, vai jau ir atgriezušās. Jānorāda, ka reģionālā koordinatora konsultāciju pakalpojumi ir daļa no faktoriem, ko veido lēmums par atgriešanos. Precīzas, individuālas informācijas sagatavošana potenciālajam remigrantam atvieglo atgriešanās procesu, pēc atgriešanās saņemot dažādus pašvaldību pakalpojumus.

Kā nozīmīgs aspekts nākotnei ir nacionālā kontaktpunkta izveidošana remigrācijas jautājumos, lai potenciālajiem remigrantiem varētu sniegt personalizētu informācijas piedāvājumu par nacionāla jeb valsts līmeņa pakalpojumiem. Šobrīd reģionālie koordinatori lielākoties fokusējas uz informācijas sagatavošanu par pašvaldību pakalpojumiem.

 

17.panta 7.daļa:

Remigrācijas procesā būtiski ir ar sociālo un ekonomisko drošību saistīti apsvērumi, kas ietver arī objektīvu tiesisko paļāvību uz sociālā nodrošinājuma pakalpojumu saņemšanu samērīgos termiņos.

 

Šajā nolūkā, piemēram, lēmums par pensijām jāpieņem viena mēneša laikā un lēmumi par pabalstiem - 10 dienu laikā no dienas, kad saņemts personas iesniegums, visi nepieciešamie dokumenti un informācija. VSAA ir tiesības šos termiņus pagarināt uz četriem mēnešiem, bet VSAA direktoram – līdz vienam gadam. Savukārt, ja ir nepieciešams saņemt informāciju no ārvalstu sociālās drošības iestādēm, VSAA direktoram ir tiesības ar motivētu lēmumu pagarināt lēmuma izdošanas termiņu līdz 3 gadiem. 

 

Šāds 3 gadu termiņš ir novecojis un neatbilst mūsdienu informācijas apmaiņas regulējumam, īpaši Eiropas Savienības ietvaros. Minēto informāciju var iesniegt pati persona vai iestāde var saņemt automātiskās informācijas apmaiņas kārtībā. Šāds termiņš ir nesamērīgs, jo remigrācijas gadījumā rada būtiskus personisko tiesību ierobežojumus tāda mērķa dēļ, ko iespējams sasniegt mazāk ierobežojošos termiņos un kārtībā.

 

Līdz ar to remigrācijas procesa atvieglošanas nolūkā likumā paredzams, ka pieprasījumus par sociālā nodrošinājuma pakalpojumu piešķiršanu valsts iestādes izskata un lēmumu pieņem tādos pašos termiņos kā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju gadījumā, tostarp, ja ir nepieciešams saņemt informāciju no ārvalstu sociālās drošības iestādēm. 

 

17.panta 8.daļa:

VARAM ieskatā mājokļu pieejamības jautājums ir būtisks aspekts, kas ietekmē konkrētās pašvaldības un reģiona ekonomisko aktivitāti un tās potenciālu, līdz ar to ir svarīgi valstiskā līmenī rast iespēju atbalstīt dzīvojamā fonda attīstību. Ņemot vērā, ka ne vienmēr pašvaldības īpašumā ir pietiekams dzīvojamais fonds, ko piedāvāt interesentiem, tostarp personām, kas atgriežas uz dzīvi Latvijā, VARAM atbalsta jaunu palīdzības mehānismu izveidi mājokļu jautājuma risināšanai.

 

Jau šobrīd kā valstiskā līmenī tā pašvaldību mērogā notiek pasākumi, kas vērsti uz mājokļu pieejamības veicināšanu, tostarp personām, kas atgriežas Latvijā. Ekonomikas ministrija neplāno ieviest specifisku tikai uz remigrantiem orientētu instrumentu mājokļu pieejamības veicināšanai, taču vienlaikus tiek turpināts darbs pie jau šobrīd pieejamo vai plānoto pasākumu pilnveides vai izstrādes.

 

Pirmkārt, tiek izstrādāta atbalsta programma daudzdzīvokļu īres namu celtniecībai ekonomiski aktīvajos reģionos. Reģionu ekonomiski aktīvajos centros pieprasījums pēc mājokļiem pārsniedz piedāvājumu, kas ierobežo jaunu darba vietu izveidi. Vienlaikus, iedzīvotāju ienākumi bieži vien nav pietiekami, lai iegādātos savām vajadzībām atbilstošu mājokli, kā rezultātā pastāv ierobežota iedzīvotāju mobilitāte un negatīva demogrāfiskā situācija. Tāpat novērots privāto investīciju trūkums daudzdzīvokļu īres namu celtniecībā. Tāpēc Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie jaunas atbalsta programmas īres māju būvniecībai izveides, lai nodrošinātu kvalitatīvus un iedzīvotājiem pieejamus mājokļus Latvijas reģionos. Programmas ietvaros plānots sniegt finansiālu atbalstu pašvaldībām 600 jaunu dzīvokļu būvniecībai reģionos. Mērķis ir sekmēt mājokļu pieejamību būtiski plašākam mājsaimniecību lokam reģionos, veicināt iedzīvotāju mobilitāti uz pilsētām un novadiem ar jaunām, labi atalgotām darbavietām un jaunu darba vietu pieaugumu reģionos, mazināt ekonomiskos zaudējumus no negatīvā migrācijas saldo un nodrošināt mājokļus iedzīvotājiem pēc atgriešanās Latvijā. Vienlaikus uzsverams, ka, lai programmas īstenošanu uzsāktu jau 2018.gadā, nepieciešams rast valsts budžeta finansējumu 15 miljonu eiro apmērā.

 

Otrkārt, Ministru kabinets 2018. gada 3. maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēs kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem, kā arī veicinās investīcijas īres namu sektorā un darbaspēka mobilitāti uz pilsētām un novadiem, kur veidojas labi apmaksātas darbavietas.

 

Treškārt, ar mērķi atvieglot mājokļa iegādi jaunajām ģimenēm, kopš 2015.gada savu darbu ir uzsākusi mājokļu garantiju programma, kuru administrē akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum".  Programmas ietvaros personām tiek sniegta garantija līdz pat 20% no aizdevuma summas, tādā veidā samazinot pirmās iemaksas apmēru, iegādājoties mājokli. Mājokļu garantiju programmas kopējais finansējums ir sasniedzis 16,9 milj., nodrošinot garantiju izsniegšanu par 55 milj. euro. Trīs gadu laikā programma ir palīdzējusi vairāk kā  8 000 ģimenēm, kurās aug 11 530 bērni, tikt pie atbilstoša lieluma un kvalitātes mājokļiem. Kopš 2018.gada 1.marta garantijas tiek izsniegtas arī personām, kuru vecums nepārsniedz 35 gadu vecumu un ieguvušas augstāko vai vidējo profesionālo izglītību. 2018.gada 1.ceturksnī šādas garantijas piešķirtas 45 personām.

 

Norādāms, ka šobrīd attiecībā uz jaunajiem speciālistiem – personām, kuras ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kura nepārsniedz 35 gadu vecumu, nepastāv pienākums iesniegt dokumentu, kurā ir informācija par aizņēmēja deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietas adresi Latvijā. Ar mērķi pilnveidot esošo programmu un tādā veidā veicinot arī ārvalstīs dzīvojošo personu atgriešanos valstī, nosacījums par pienākumu būt deklarētam valstī līdz ar grozījumiem Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumos Nr. Nr. 95 „Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai”, kurus plānots apstiprināt līdz 2018.gada beigām, tiks izslēgts arī attiecībā uz personu, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens bērns.

 

Ceturtkārt, likums „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nosaka to personu loku, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, kā arī kārtību, kādā šī palīdzība tiek sniegta. Likuma 13.pants nosaka personas, kurām ir sniedzama neatliekama palīdzība, piemēram, personai, kuras īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā, — ja persona šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā ir deklarējusi savu dzīvesvietu un ja tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja. Savukārt likuma 14.pants nosaka personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām, piemēram, maznodrošinātām personām. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 9.punktu pašvaldībām ir noteikts „sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Savukārt likums „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nosaka to personu loku, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, kā arī kārtību, kādā šī palīdzība tiek sniegta. Šī likuma 3.pantā ir noteikti šādi palīdzības veidi:

  • pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana;
  • sociālā dzīvokļa izīrēšana;
  • nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu;
  • palīdzība īrētās pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu;
  • pabalsta piešķiršana dzīvojamās telpas īres vai pārvaldīšanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai;
  • dzīvokļa pabalsta piešķiršana bērnam bārenim vai bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības;
  • vienreizēja pabalsta piešķiršana dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam;
  • vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršana;
  • dzīvojamās telpas remonts;
  • palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai;
  • palīdzība dzīvojamās mājas renovācijai un restaurācijai;
  • palīdzība speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu.

 

Iepriekšminētos palīdzības veidus persona var saņemt, ja tā atbilst izvirzītajiem kritērijiem un personu kategorijai, kura ir tiesīga pretendēt uz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Tāpat likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 13.pants nosaka personas, kurām ir sniedzama neatliekama palīdzība, savukārt 14.pants - personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām. Gadījumā, ja pašvaldībai ir brīvs dzīvojamais fonds, papildus likuma 13. un 14.pantā  minētajām personu kategorijām, pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kurām ir sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu likuma 15.panta kārtībā. To, vai persona atbilst izvirzītajiem kritērijiem un personu kategorijai, kura būtu tiesīga pretendēt uz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, paredz pašvaldības saistošie noteikumi.

 

18.pants. Dzīvesvietas papildu adrese.

 

18.panta 1.daļa:

Lai atvieglotu sagatavošanās pasākumus, kas saistīti ar vēlmi atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, diasporas pārstāvjiem būtu jādod iespēja papildus dzīvesvietas adresei ārvalstīs norādīt vienu papildu adresi Latvijā, kas atsevišķu pakalpojumu saņemšanā tiktu uzskatīta par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē. Tādējādi minētais ļautu personām, savlaicīgi reģistrēties pirmskolā vai vispārizglītojošā skolā, kā arī veikt citu administratīvu jautājumu kārtošanu (piemēram, pieteikties transportlīdzekļa vadītāja kvalifikācijas eksāmenam, pieteikt kapa vietu pašvaldībā, u.c.) kā rezultātā tiktu nodrošināta izglītības iegūšana un labvēlīgi apstākļi, atgriežoties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

 

Lai minēto regulējumu ieviestu, ir nepieciešami grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, ko paredz pārejas noteikumi. Ievērojot minēto, šim regulējumam tiek noteikts izstrādes un spēkā stāšanās termiņš.

 

18.panta 2.daļa:

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā papildu adrese Latvijā ir uzskatāma par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē šādu pakalpojumu sniegšanā:

3)    bērna reģistrēšana pirmsskolas un vispārizglītojošās izglītības iestādē, kā arī ar to saistīto veselības pārbaužu veikšana un attiecīgu apliecinošu dokumentu saņemšana;

4)    transportlīdzekļu īpašumtiesību reģistrācija;

5)    transportlīdzekļa vadītāja apliecības iegūšana vai maiņa, ja persona vienlaikus apliecina nolūku pastāvīgi uzturēties Latvijā;

6)    veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai Veselības aprūpes finansējuma likumā noteiktajā apjomā un kārtībā;

7)    studiju līgumu slēgšanai ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm un citu ar to saistītu formalitāšu kārtošanai;

8)    iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana par nekustama īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli 9. panta 1. daļas 33. un 34. punktu

9)    privāttiesisku līgumu noslēgšanai kredītiestādēs, ar apdrošināšanas vai citiem pakalpojumu sniedzējiem;

10) tiesības bez maksas iebraukt tās pašvaldības teritorijā, kurā personai pieder nekustamais īpašums, tostarp dalībai pašvaldību vēlēšanās;

11) tiesības pieteikt kapavietu;

12) citos administratīva rakstura jautājumos valsts un pašvaldību līmenī, izņemot šā panta trešajā daļā norādītos gadījumus.

(3) Papildu adresi neņem vērā, nosakot personas:

1)    nodokļu rezidenta statusu Latvijā saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta 2. daļas 1. punktu un piemērojot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa vadīšanu Latvijas teritorijā;

2)    vēlēšanu apgabalu saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu un Likumu par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu;

3)    tiesības uz noteiktiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem un valsts pabalstiem, un minēto pabalstu izmaksu;

4)    saistības saskaņā ar Militārā dienesta likumu gadījumos, kad paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem;

5)    paziņošanas adresi Paziņošanas likuma izpratnē.

 

Šābrīža regulējums, kas līdz ar ārvalstu dzīvesvietas paziņošanu dzēš personas deklarēto adresi Latvijā, rada administratīvus šķēršļus remigrācijas sagatavošanai pirms faktiskas atgriešanās Latvijā un saiknes uzturēšanai ar Latviju, kas ir būtisks priekšnoteikums atgriešanās lēmuma pieņemšanai. 

 

Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu personai ir pienākums paziņot par savu dzīvesvietu ārvalstīs; līdz ar šo paziņojumu personas deklarētā dzīvesvieta Latvijā tiek dzēsta. Par dzīvesvietas nepaziņošanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu paredzēts naudas sods (APK).

 

Tas rada situāciju, ka diasporas pārstāvji nav tiesīgi vai ir apgrūtināti veikt virkni sagatavošanās vai saiknes uzturēšanas pasākumu, kas atgriešanās gadījumā veicinātu viņu iekļaušanos Latvijas darba tirgū, sabiedrībā un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem. Praksē apkopotas sūdzības par prasībām norādīt deklarēto dzīvesvietu Latvijā šādiem nolūkiem: bērna reģistrēšana pirmsskolas izglītības iestāžu rindās un vispārizglītojošās izglītības iestādēs, kā arī ar to saistīto veselības pārbaužu veikšana un attiecīgu apliecinošu dokumentu saņemšana; transportlīdzekļu īpašumtiesību reģistrācija, transportlīdzekļa vadītāja apliecības iegūšana vai maiņa (skatīt Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-664/13, kas paredz, ka dzīvesvietas deklarācija nevar būt vienīgais veids, kā apliecināt personas pastāvīgu dzīvi kādā dalībvalstī, īpaši gadījumos, kad cilvēkam ir darba vai personiskas saiknes ar vēl kādu dalībvalsti), iespējai bērniem apmeklēt ģimenes ārstu, studiju līgumu slēgšanai un kopmītņu pieteikšanai Latvijā, mājokļu kredītu noformēšanai un apdrošināšanas līgumu slēgšanai, kā arī starptautiski izmantojamu Latvijas pakalpojumu izmantošanai (mobilo sakaru operatori u.c.), kopīpašumā esošas zemnieku saimniecības atbalsta pasākumu pieteikšanai u.c. Latvijas pilsoņi, kam pieder dzimtas mājas Jūrmalā, norādījuši uz apgrūtinājumu, ko mājvietas uzturēšanai vai dalībai pašvaldību vēlēšanās rada iebraukšanai pašvaldībā noteiktā maksa, ko piemēro cilvēkiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir citviet. Dzīvesvietas deklarācijas nosacījums kopš ekonomiskās krīzes un nekustamo īpašumu tirgus burbuļa laikiem tiek attiecināts arī uz nekustamā īpašuma nodokļa aprēķiniem un uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, faktiski pielīdzinot diasporas piederīgos spekulatīvu darījumu veicējiem.

 

Lai novērstu šos administratīvos šķēršļus diasporas saiknes uzturēšanai ar Latviju un remigrācijas sagatavošanai, diasporas pārstāvjiem būtu jādod iespēja papildus dzīvesvietas adresei ārvalstīs norādīt vienu papildu adresi Latvijā, kas noteiktu pakalpojumu saņemšanā tiktu uzskatīta par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē. Papildu adrese nebūtu pielīdzināma deklarētajai, pirmšķietami nosakot personas nodokļu rezidenta statusu Latvijā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” (“iekšzemes nodokļu maksātājs” – 14. panta 2. daļas 1. punkts) un piemērojot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa vadīšanu Latvijas teritorijā, vēlēšanu apgabalu saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu un Likumu par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu (diasporas balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalam), tiesības uz noteiktiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem un valsts pabalstiem un minēto pabalstu izmaksu, saistības saskaņā ar Militārā dienesta likumu gadījumos, kad paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem (kārtība paziņojumu izsniegšanai un dalībai rezerves karavīru mācībās personām, kas ierodas no ārvalstīm) un personas paziņošanas adresi Paziņošanas likuma izpratnē.

 

Sekundārās rezidences reģistrācija pieļauta arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā.

 

18.panta 3.daļa:

Tā kā sociālās drošības sistēmas ietver arī tādus pabalstus, kam nav apdrošināšanas rakstura, bet kuru saņemšanas pamats ir dzīvošana konkrētā valstī un nodokļu maksāšana, divas līdzvērtīgas adreses izraisītu nesamērīgas sekas - gan attiecībā uz valstu kompetenci, gan uz tiesībām saņemt dubultas izmaksas - pabalstus iesaistītajās valstīs viena un tā paša sociāla riska gadījumā. Tas traucētu arī noteikt personas vai ģimenes dzīves vietu Regulas 883/04 kontekstā.

 

IV NODAĻA: FINANSĒJUMS DIASPORAS POLITIKAS ĪSTENOŠANAI

 

19.pants. Valsts finansējums diasporas politikai.

Lai VARAM varētu izpildīt Diasporas likumā noteikto kompetenci diasporas politikas jomā, nepieciešams finansējums valsts pamatbudžetā. Reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla nodrošināšanai VARAM finansējums ir piešķirts 2018. gadam, tādējādi pie esošās situācijas, ar 2019. gada 1. janvāri VARAM, t.sk., plānošanas reģioni nevarēs īstenot šajā likumā noteiktās kompetences. Atbalsts potenciālajiem remigrantiem un remigrantiem nedrīkst būt kampaņveidīgs, lai sasniegtu efektīvu rezultātu (maksimāli daudz apkalpoto interesentu un Latvijā atgriezušos personu skaits) – ir nepieciešams ikgadējs atbilstīgs finansējums. VARAM ieskatā finansējums reģionālajiem atbalsta pasākumiem remigrācijai būtu nosakāms ārpus Diasporas konsultatīvās padomes ietvariem, proti, par reģionālajiem atbalsta pasākumiem remigrācijai lemj VARAM.

 

 

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Par likumprojekta izstrādi atbildīgā institūcija ir Saeimas Ārlietu komisija.

Sagatavojot likumprojektu, Saeimas Ārlietu komisija ir konsultējusies ar Ārlietu ministriju, Kultūras ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju, Labklājības ministriju, Finanšu ministriju, Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA), Eiropas latviešu apvienību (ELA), biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, Sabiedrības integrācijas fondu un citām institūcijām.

4.

Cita informācija

Nav.

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

 

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Ārpus Latvijas dzīvojošie Latvijai piederīgie, kuri savu izcelsmi saista ar Latviju un tās vēsturisko teritoriju 1885. gada robežās un uzskata sevi par piederīgiem Latvijai, kā arī tie, kuri no Latvijas ir izbraukuši uz laiku (studenti, stažieri, darba devēju komandēti darbinieki u.tml.).

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Diasporas pārstāvjiem papildu administratīvais slogs netiek radīts.

 

Papildu administratīvais slogs paredzams Ārlietu ministrijai kā par diasporas politikas īstenošanu atbildīgajai ministrijai.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojektam nav ietekme uz administratīvajām izmaksām.

4.

 

Cita informācija

Nav.

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Tiesību aktam ir ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Nav

2.

Atbildīgā institūcija

Ārlietu ministrija un citas iesaistītās valsts institūcijas savas kompetences ietvaros.

3.

Cita informācija

Nav.

 

 

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Organizēta Saeimas Ārlietu komisijas darba grupa ar mērķi izstrādātu Saeimā izskatīšanai iesniedzamo likumprojekta redakciju, darbā iesaistot atbilstošās valsts institūcijas un nevalstiskās organizācijas.

 

Likumprojekts izskatīts Kultūras ministrijā (attiecīgi saņemti rakstiski komentāri precizējumiem) un Latvijas universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrā (arī saņemti rakstiski komentāri precizējumiem).

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Diasporas organizācijas “Pasaules brīvo latviešu apvienība”, “Eiropas latviešu apvienība”, biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, domnīca “Providus”.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Saeimas Ārlietu komisija, nozaru ministrijas un nevalstiskās organizācijas paudušas konceptuālu atbalstu likumprojekta virzībai. Izstrādājot likumprojektu, tika ņemti vērā nevalstisko organizāciju iebildumi un priekšlikumi.

4.

Cita informācija

Nav.

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Likumprojekta izpildi nodrošinās Ārlietu ministrija.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Likumprojekta izpilde neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru. Jaunas institūcijas veidotas netiks, esošās institūcijas likvidētas vai reorganizētas netiks.

 

Likumprojekts tiks realizēts esošo cilvēkuresursu ietvaros. Paredzami papildu izdevumi, kuri tiks skatīti 2019.gada budžeta plānošanas laikā.

3.

Cita informācija

Nav.

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

1272.docx1272.docx

Start time: 25.02.2020 20:01:48 After doc accessing: 25.02.2020 20:01:48 After doc copying: 25.02.2020 20:01:48 End time: 25.02.2020 20:01:48 Doc created: 23.05.2018 15:41:19 Doc last mod: 23.05.2018 15:43:38 Doc manual: