2018.gada 22.maijā
Nr.
Saeimas Prezidijam
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut 2018.gada 24.maija Saeimas sēdes darba kārtībā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu „Rīgas Latviešu biedrības nama likums”.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas 2018.gada 24.maija sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā
Pielikumā:
1. Likumprojekts „Rīgas Latviešu biedrības nama likums” uz 3 lp.;
2. Likumprojekta „Rīgas Latviešu biedrības nama likums” anotācija uz 4 lp.;
Ar cieņu,
Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas priekšsēdētājs A.Adamovičs
Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija
Likumprojekts
Rīgas Latviešu biedrības nama likums
1. pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir veicināt Rīgas Latviešu biedrības nama (turpmāk – Biedrības nams) saglabāšanu un turpmāku attīstību, kā arī reglamentēt tā uzturēšanu un izmantošanu, ņemot vērā, ka Biedrības nams ir:
1) nozīmīgs latviešu nacionālās pašapziņas un valstiskās neatkarības veidošanās simbols;
2) tajā darbojas viena no senākajām latviešu nacionālajām un kultūras organizācijām – Rīgas Latviešu biedrība;
3) valsts nozīmes kultūras (arhitektūras) piemineklis (valsts aizsardzības Nr.6524), kurā atrodas vairāki valsts nozīmes kultūras (mākslas) pieminekļi.
2. pants. Biedrības nams, tā uzturēšanas un izmantošanas kārtība
(1) Biedrības nams Rīgā, Merķeļa ielā 13, ir Rīgas Latviešu biedrības īpašums, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatā ar kadastra numuru 0100 005 0040. Rīgas Latviešu biedrība ir atbildīga par Biedrības nama uzturēšanu un izmantošanu saskaņā ar šo likumu un Rīgas Latviešu biedrības statūtiem.
(2) Biedrības nama saglabāšanu, uzturēšanu un izmantošanu reglamentē šis likums, likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citi normatīvie akti.
(3) Biedrības nama saglabājamās vērtības ir ēkas vēsturiskais telpiskais risinājums, apjoms, oriģinālā konstruktīvā sistēma, vēsturiskās būvkonstrukcijas, vēsturisko tradicionālo materiālu lietojums, virsmu faktūras, fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums, fasādes gleznojumi, būvgaldniecības izstrādājumi, interjeri, to detaļas, rotājumi, vēsturisko interjeru priekšmeti, iekārtas, kultūrvēsturisko vērtību kopuma radītā noskaņa.
(4) Attiecībā uz Biedrības namu nav pieļaujams veikt darbības, kas:
1) iznīcina vai bojā saglabājamās vērtības;
2) rada slodzi, kuras rezultātā prognozējama saglabājamo vērtību paātrināta nolietošanās;
3) apdraud vai mazina objekta autentiskumu;
4) rada pretrunas ar objekta nemateriālajām vērtībām.
(5) Biedrības nama oriģinālajā struktūrā ir pieļaujams izdarīt pārveidojumus, kas saistīti ar konstruktīvās noturības stiprināšanu, mūsdienu dzīves kvalitātes noteiktām pieejamības prasībām, ja risinājums saskaņots ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.
(6) Biedrības nama apsaimniekošana ir vērsta uz tā pastāvēšanas paildzināšanu autentiskā stāvoklī iespējami ilgākā laika periodā.
3. pants. Biedrības nama izmantošanas mērķi
(1) Biedrības nama izmantošanas mērķi:
1) pētīt, saglabāt un popularizēt Biedrības namu kā Rīgas Latviešu biedrības, kas dibināta 1868.gadā, mājvietu, uzsverot Rīgas Latviešu biedrības kā Latvijas izglītības, kultūras, zinātnes un tautsaimniecības attīstības veicinātājas un nacionālās neatkarības veidošanās pirmssācējas vēsturisko nozīmi Latvijas valstiskuma veidošanās laika periodā;
2) veicināt latviešu materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu;
3) veicināt Rīgas Latviešu biedrības 1873.gadā aizsāktās Dziesmu un deju svētku tradīcijas turpināšanu, Biedrības namā nodrošinot Rīgas Latviešu biedrības tautas mākslas kolektīvu darbību un Dziesmu un deju svētku ietvaros paredzētās norises;
4) rīkot izglītības, zinātnes, kultūras un ar tautas tradīcijām saistītus pasākumus;
5) atbalstīt valstiski nozīmīgu pasākumu norisi;
6) nodrošināt Biedrības nama kā valsts nozīmes kultūras (arhitektūras) pieminekļa un tajā esošo valsts nozīmes kultūras (mākslas) pieminekļu saglabāšanu un atjaunošanu, izpēti, konservāciju un restaurāciju;
7) nodrošināt Biedrības namā esošo pieminekļu un šajā pantā uzskaitīto pasākumu publisku pieejamību.
(2) Biedrības namu var izmantot arī citiem mērķiem, ja tas nav pretrunā ar šajā likumā noteikto.
4. pants. Biedrības nama uzturēšanas un attīstības finansēšanas avoti
(1) Biedrības nama uzturēšanu atbilstoši šā likuma 3.pantā noteiktajiem mērķiem finansē Rīgas Latviešu biedrība.
(2) Latvijas valsts piedalās Biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas, tai skaitā speciālistu apmācību, finansēšanā saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu Biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programmu.
(3) Latvijas valsts var piedalīties šā likuma 3.pantā noteikto Biedrības nama izmantošanas mērķu īstenošanā, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem ir paredzēti finanšu līdzekļi.
(4) Pašvaldībām ir tiesības piedalīties šā likuma 3.pantā noteikto Biedrības nama izmantošanas mērķu īstenošanā, tai skaitā finansēšanā.
5. pants. Biedrības nama īpašumtiesību pāreja Rīgas Latviešu biedrības likvidācijas gadījumā
Rīgas Latviešu biedrības likvidācijas gadījumā Biedrības nams pāriet Latvijas valsts īpašumā brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras nekustamajam īpašumam uzliktas saistību rezultātā un par kurām Latvijas valsts nav tieši paziņojusi, ka tā uzņemas attiecīgos apgrūtinājumus un nastas, šajā likumā noteikto mērķu īstenošanai.
6. pants. Biedrības nama atsavināšanas aizliegums
Biedrības nama īpašniekam aizliegts Biedrības namu atsavināt privātām juridiskām vai fiziskām personām, ieķīlāt, kā arī mainīt tā izmantošanas mērķi.
Pārejas noteikumi
1. Šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktais Biedrības nama ieķīlāšanas aizliegums nav attiecināms uz šā likuma spēkā stāšanās brīdi nostiprinātajiem Biedrības nama apgrūtinājumiem.
2. Rīgas Latviešu biedrība līdz 2019.gada 31.decembrim izstrādā un iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai šā likuma 4.panta otrajā daļā minēto Biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programmu.
3. Šā likuma 4.panta otrā daļa (par valsts piedalīšanos Biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā) stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī.
Likums stājas spēkā 2018.gada 1.septembrī.
„Rīgas Latviešu biedrības nama likums”
anotācija
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likumprojekta „Rīgas Latviešu biedrības nama likums” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir veicināt nozīmīgā latviešu nacionālās pašapziņas un valstiskās neatkarības veidošanās simbola – valsts nozīmes kultūras (arhitektūras) pieminekļa – Rīgas Latviešu biedrības nama (turpmāk – Biedrības nams), kas atrodas Rīgā, Merķeļa ielā 13, (valsts aizsardzības Nr.6524) un tajā esošo valsts nozīmes kultūras (mākslas) pieminekļu, aizsardzību, saglabāšanu un turpmāku attīstību, kā arī reglamentēt tā uzturēšanu, izmantošanu un nodošanu Latvijas valsts īpašuma Rīgas Latviešu biedrības likvidācijas gadījumā.
Likumprojekts „Rīgas Latviešu biedrības nama likums” (turpmāk – likumprojekts) ir izstrādāts pēc Rīgas Latviešu biedrības iniciatīvas.
Ar Rīgas Latviešu biedrības Domes 25.11.2015. lēmumu tika izveidota RLB likumprojekta izveides darba grupa (RLB valdes locekļi - priekšsēdētājs Guntis Gailītis, priekšsēdētāja vietniece filoloģe Gaida Jablovska, juriste Marija Heislere – Celma, grāmatizdevēja Skaidrīte Naumova, Jānis Briedis, RLB Domnieki- arhitekts Jānis Krastiņš, vēsturnieks Edgars Mucenieks, žurnāliste Ilze Būmane, Jānis Brikmanis un vēsturnieks Vladimirs Eihenbaums), kas sadarbībā ar juridisko biroju “Ellex Kļaviņš”, konsultējoties ar Kultūras ministriju izstrādāja likumprojektu, kuru prezentēja Rīgas Latviešu biedrības pilnsapulcei 20.02.2016. un 06.02.2018 iesniedza Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
Biedrības nams ir ne tikai valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet galvenokārt piemineklis ar vēsturisku nozīmi, kurā ir norisinājušies Latvijas valstij nozīmīgi notikumi. Biedrības nams ir tik pat nozīmīgs Latvijas valstij – kā Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis, par kuriem šobrīd ir uzsākta atsevišķa likumprojekta izstrāde.
Rīgas Latviešu biedrība ir viena no senākajām latviešu kultūras organizācijām, kura ir dibināta 1868.gadā – 50 gadus pirms Latvijas valsts dibināšanas.
Biedrības nams ir Rīgas Latviešu biedrības īpašums, īpašumtiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas Zemesgrāmatā 1998.gada 18.decembrī (kadastra Nr.0100 005 0040), pamatojoties uz 1998.gada 11.novembra uzziņu par nekustamo īpašumu Nr.119, Ministru kabineta 1995.gada 3.janvāra rīkojumu Nr.5 „Par nekustamo īpašumu Rīgā, Merķeļa ielā 13”, 1995.gada 10.februāra pieņemšanas – nodošanas aktu, Latvijas Valsts vēstures arhīva 1998.gada 8.decembra izziņu Nr.5 -JP-31006.
Zemesgrāmatā ir nostiprināts aizliegums bez A/S “SEB banka” (nodokļu maksātāja kods 40003151743) rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām, pamatojoties uz 2010.gada 28.septembra Kredīta līgumu Nr.RI10191. Neatmaksātā kredīta summa uz 2018.gada 17.maiju ir EUR 100 689. Kredīta atmaksas kavējumu nav. Aizdevuma atmaksas termiņš ir 2021.gada 28.marts.
Rīgas Latviešu biedrībai ir vēsturiska nozīme kā vienai no Latvijas nacionālās neatkarības veidošanās pirmssācējai Latvijas valstiskuma veidošanās laikā no 1868. līdz 1918.gadam, kā arī vairāku ievērojamu mūsdienu Latvijas izglītības, kultūras un zinātnes iestāžu – Latvijas Universitātes, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Jūras akadēmijas, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja un citu institūciju izveidošanā.
Līdz Latvijas valsts izveidošanai 1918.gadā, Rīgas Latviešu biedrība bija latviešu tautas nacionālās kustības, kultūras un zinātnes šūpulis, vienojošs centrs. 1873.gadā Rīgas Latviešu biedrība sarīkoja un vadīja Vispārējos latviešu dziesmu svētkus, kas kļuva par tautu vienojošu tradīciju, veicināja pašapzināšanos, kā arī muzikālās kultūras izaugsmi. Rīgas Latviešu biedrībā jau 1868.gadā sāka darboties pirmais latviešu teātris, kas 1919.gadā pārtapa Nacionālajā teātrī. Rīgas Latviešu biedrība, sākot ar 1872.gadu, sasauca Zemkopju sapulces. 1901.gadā pie Rīgas Latviešu biedrības nodibināja lauksaimniecības nodaļu, vēlāk arī rūpniecības nodaļu. 1902.gadā sāka darboties ārstniecības nodaļa. Rakstniecības veicināšanai Rīgas Latviešu biedrība pie Zinību komisijas izveidoja literatūras fondu, kā arī sāka piešķirt stipendijas studentiem. Zinību komisija piedalījās Etnogrāfiskās izstādes organizēšanā un ar Fr.Grosvalda un V.Olava referātiem 1896.gadā pārstāvēja latviešu zinātni 10.Viskrievijas arheologu kongresā Rīgā. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju var uzskatīt par pirmo latviešu humanitāro zinātņu centru un nacionālās Zinātņu akadēmijas aizmetni. Pie minētās komisijas darbojās Derīgo grāmatu nodaļa, kas izdeva vajadzīgas grāmatas, piemēram, Konversācijas vārdnīcu. Rīgas Latviešu biedrības vēsturisko priekšmetu kolekcija tika iekļauta vēlāk dibinātajā Rīgas vēstures muzejā.
Šodien Rīgas Latviešu biedrības statūtos norādītie mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūras tradīcijas, nacionālo identitāti un latvisko dzīves veidu, sekmēt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, kā arī saglabāt Biedrības namu. Rīgas Latviešu biedrībai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss pilsoniskās sabiedrības attīstības un kultūras veicināšanas jomās.
Likumprojekts paredz:
1. noteikt Biedrības nama izmantošanas mērķus, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī kritērijus, pēc kuriem vērtējamas attiecībā uz Biedrības namu plānotās darbības, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm;
2. noteikt Biedrības nama uzturēšanas un attīstības finansēšanas avotus;
3. Biedrības nama īpašumtiesību pāreju Rīgas Latviešu biedrības likvidācijas gadījumā.
Likumprojekts samazinātu iespēju negodprātīgā ceļā, novedot Rīgas Latviešu biedrību līdz maksātnespējai, piesavināties Biedrības namu, jo likumprojekta 5.pants paredz Rīgas Latviešu biedrības likvidācijas gadījumā Biedrības namu nodot valstij, nosakot nemainīgu tā izmantošanas mērķi un aizliegumu to atsavināt.
Likumprojekts atvieglotu finanšu piesaisti Biedrības nama kā valsts nozīmes kultūras (arhitektūras) un tajā esošo valsts nozīmes kultūras (mākslas) pieminekļu izpētei, restaurācijai un atjaunošanai, kā arī veicinātu Biedrības nama kā latviešu nacionālā kultūras centra attīstību.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts, uzsverot Rīgas Latviešu biedrības un Biedrības nama īpašo kultūrvēsturisko nozīmi Latvijas valsts veidošanās procesā un latviešu kultūras nozaru attīstībā, kā arī valsts atbalsts Biedrības nama izpētei, restaurācijai un atjaunošanai atbilstoši likumprojektā noteiktajiem Biedrības nama izmantošanas mērķiem, tai skaitā digitalizējot un apkopojot vairāku muzeju krājumos esošās Rīgas Latviešu biedrības vēstures liecības un priekšmetus, sniegs iespēju veikt plašāku sabiedrības izglītošanu par Latvijas valsts veidošanās pirmssākumiem, prezentēt Biedrības namu kā vienu no valsts simboliem, veicināt sabiedrības nacionālās vienotības, pašapziņas, patriotisma un lepnuma par savu valsti stiprināšanu, vienlaikus nodrošinot sabiedrībai pieejamas kultūras aktivitātes.
Rīgas Latviešu biedrības nama ēka, nodrošinot tautas tradīciju, lietišķās mākslas un daiļamatu prasmju popularizēšanu un pārmantojamību, sekmēs sabiedrības izglītošanu un tās radošā potenciāla attīstīšanu. Izglītota sabiedrība, nemateriālā un materiālā kultūras mantojuma aktualizēšana, amatniecības prasmju, tautisko elementu radoša pielietošana mūsdienu dizainā un rūpniecībā ietekmēs arī Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojektam ir ietekme uz valsts budžetu, sākot ar 2021.gadu, līdz vienam miljonam eiro gadā.
Likumprojekts nosaka, ka Latvijas valsts piedalās Biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas un atjaunošanas, tai skaitā speciālistu apmācību, finansēšanā saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu Biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programmu.
Likumprojekta pārejas noteikumi uzliek par pienākumu Rīgas Latviešu biedrībai līdz 2019.gada 31.decembrim izstrādāt Biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programmu un iesniegt to Ministru kabinetam apstiprināšanai. Likumprojekts paredz Latvijas valsts tiesības piedalīties likumprojekta 3.pantā noteikto Biedrības nama izmantošanas mērķu īstenošanā, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem ir paredzēti finanšu līdzekļi, kā arī pašvaldību tiesības piedalīties likumprojekta 3.pantā minēto Biedrības nama izmantošanas mērķu īstenošanā.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar Rīgas Latviešu biedrību, Kultūras ministriju, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu un Saeimas Juridisko biroju, kas pauduši konceptuālu atbalstu likumprojektā ietvertajam regulējumam.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likumprojekta izpildi nodrošinās Rīgas Latviešu biedrība, kā arī savas kompetences ietvaros Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs