2018.gada 24.aprīlī
Nr.___________________
Saeimas Prezidijam
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79. pantu Sociālo un darba lietu komisija iesniedz un lūdz iekļaut Saeimas 2018.gada 26.aprīļa sēdes darba kārtībā likumprojektu ''Grozījumi likumā ''Par valsts pensijām””.
Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Pielikumā:
1) likumprojekta teksts uz 1 lpp.
2) likumprojekta anotācija uz 5 lpp.
Komisijas priekšsēdētāja A.Barča
V.Bankovska 67087371
Sociālo un darba lietu komisija
Likumprojekts
Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”
Izdarīt likumā “Par valsts pensijām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24. nr.; 1997, 3., 13. nr.; 1998, 1., 24. nr.; 1999, 11., 23. nr.; 2002, 2. nr.; 2004, 6. nr.; 2005, 13., 24. nr.; 2006, 24. nr.; 2007, 24. nr.; 2008, 7., 10., 14. nr.; 2009, 8., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199. nr.; 2010, 16., 205. nr.; 2011, 202. nr.; 2012, 104. nr.; 2013, 112., 137., 194. nr.; 2014, 75. nr.; 2015, 122. nr.; 2016, 57., 241. nr.; 2017, 128. nr.) šādus grozījumus:
1. 37. pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
“Nesaņemtās pensijas izmaksa un pabalsti sakarā ar pensijas saņēmēja nāvi”;
izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:
“(2) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim) apmērā. Tiesības uz pabalstu ir, ja tas pieprasīts sešu mēnešu laikā no pensijas saņēmēja nāves dienas.
(3) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam saskaņā ar šo likumu piešķirtās pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim). Tiesības uz pabalstu ir 12 mēnešus no pensijas saņēmēja nāves dienas, ja pieprasījums iesniegts sešu mēnešu laikā no pensijas saņēmēja nāves dienas. Ja pieprasījums iesniegts vēlāk, tad tiesības uz pabalstu rodas ne agrāk kā sešus mēnešus pirms pieprasījuma iesniegšanas dienas un ir ne ilgāk kā līdz dienai, kad pagājuši 12 mēneši no pensijas saņēmēja nāves dienas. Pabalstu izmaksā šā likuma 32. panta pirmajā daļā un 38. pantā noteiktajā kārtībā.”
2. Pārejas noteikumos:
izteikt 41.3 punkta 1. un 2. apakšpunktu šādā redakcijā:
“1) vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim;
2) invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996. gada 31. decembrim un personas turpina saņemt invaliditātes pensiju vai vecuma pensiju.”;
papildināt pārejas noteikumus ar 72. punktu šādā redakcijā:
“72. Grozījumi šā likuma 37. panta otrajā daļā, kuri paredz, ka apbedīšanas pabalsta apmērā ieskaita arī piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, un grozījumi šā paša panta trešajā daļā, kuri paredz, ka pabalsts pārdzīvojušajam laulātajam tiek piešķirts 12 mēnešus, kā arī tā piešķiršanas nosacījumus, stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī un attiecas uz gadījumiem, kad pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019. gada 1. janvāra.”
Likums stājas spēkā 2018. gada 1. jūlijā.
Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”
ANOTĀCIJA
- Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 41.punkts nosaka, ka Latvijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, līdz 2011.gada 31.decembrim piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu. Piemaksas apmērs par katru līdz 1995.gada 31.decembrim uzkrāto darba gadu ir viens euro.
2017.gada 22.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kas paredz piešķirto piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, no 2018. gada 1. jūlija palielināt līdz 1,50 euro par vienu apdrošināšanas stāža gadu personām, kurām:
1) vecuma pensija piešķirta līdz 1995. gada 31. decembrim;
2) invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1995. gada 31. decembrim un personas turpina saņemt invaliditātes pensiju vai vecuma pensiju.
Šo grozījumu mērķis bija vairāk atbalstīt personas, kuru pensijas apmērs nav atkarīgs no pašu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā arī sasniegušas ievērojamu vecumu.
Personām, kuras vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu sasniedza 1996.gadā, vecuma pensiju piešķīra jau saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, kas stājās spēkā 1996.gada 1.janvārī. Kaut arī vecuma pensijas šīm personām piešķirtas pēc jaunā likuma, 1996.gadā vecuma pensijas aprēķināja, par pamatu ņemot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī 1995.gadā. Tātad tās personas, kurām vecuma pensija piešķirta 1996.gadā, atrodas līdzvērtīgā situācijā kā personas, kurām vecuma pensija piešķirta līdz 1996.gadam, jo arī viņām pensijas apmērs nav atkarīgs no personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Savukārt invaliditātes pensijas reforma sākās 1997.gadā, kad invaliditātes pensijas apmēra noteikšanā sāka ņemt vērā personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Līdz 1996.gada 31.decembrim invaliditātes pensijas apmēru noteica, par pamatu ņemot vidējo algu valstī.
Lai piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, būtu vienāds tām personām, kurām likums “Par valsts pensijām” paredzēja pensijas apmēru noteikt no vidējās algas valstī, nevis no personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, nepieciešams veikt grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, nosakot no 2018.gada 1.jūlija piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu viena euro un 50 centu apmērā personām, kurām vecuma pensija piešķirta arī līdz 1996.gada 31.decembrim un personām, kurām invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996.gada 31.decembrim.
Saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām” pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā. Tā kā piemaksa par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam nav pensijas sastāvdaļa, tā netiek iekļauta apbedīšanas pabalsta apmērā. Taču aizvien lielāku cilvēku neizpratni rada tas, ka pensionāra nāves gadījumā apbedīšanas pabalsts ir mazāks kā mirušā iepriekš saņemtie divu mēnešu ienākumi. Ņemot vērā, ka no 2018.gada 1.jūlija daļai pensionāru piemaksas tiks palielinātas, šī starpība starp iepriekš saņemtajiem divu mēnešu ienākumiem jau būtiski atšķirsies no apbedīšanas pabalsta apmēra, ko izmaksā divu pensiju apmērā. Līdz ar to būtu nepieciešami grozījumi likumā „Par valsts pensijām”, kas paredzētu, ka apbedīšanas pabalstu izmaksātu mirušā divu pensiju apmērā, ieskaitot pie tās piešķirto piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim.
Saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām” pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu. Likuma 37.panta trešā daļa konkrēti nosaka to personu loku, kurām ir tiesības uz šādu pabalstu. Tiesības uz vienreizējo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmējs. Ja pārdzīvojušais laulātais ir speciālās valsts pensijas saņēmējs atbilstoši likumam “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām” pabalsta izmaksa likumā netiek paredzēta. Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi Saeimas Juridiskā ar ierosinājumu izdarīt grozījumu likumā “Par valsts pensijām” un aizstāt likuma 37.panta otrajā daļā vārdus “vai izdienas pensijas saņēmējs” ar vārdiem “izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs”.
Likums „Par valsts pensijām” paredz pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam piešķirt un izmaksāt vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā.
Situācijā, kad viens no laulātajiem nomirst un otram laulātajam ir jāapsaimnieko kopīgā saimniecība un jāsedz ar ģimenes īpašumiem saistītie un citi ikdienas izdevumi, pārdzīvojušā laulātā labklājība strauji sarūk.
Mantojuma lietu sakārtošanai, tai skaitā piekļūšanai mirušā bankas kontam un īpašumu (dzīvesvietas) jautājumu risināšanai, ir nepieciešami vismaz seši mēneši. Piemēram, ja pensionāru dzīvesvieta ir bijusi mirušā laulātā īpašumā, pārdzīvojušais laulātais nevar rīkoties ar šo īpašumu, jo to iespējams iegūt tikai mantošanas ceļā. Ja pensionārs, palicis viens, saprot, ka tik lielas platības dzīvojamo telpu vairs nevarēs atļauties, jo viņa ienākumi ir tikai viena pensija līdzšinējo divu pensiju vietā, viņam vismaz sešus mēnešus ir jāturpina dzīvot un maksāt apsaimniekošanas rēķinus un nodokļu maksājumus līdzšinējā apmērā. Arī piekļūšana mirušā bankas kontam ir iespējama tikai mantošanas kārtībā. Līdz ar to, ja naudas līdzekļi ikdienas tēriņiem, kā arī uzkrājumi glabājušies mirušā laulātā bankas kontā, pārdzīvojušajam laulātajam būs jāgaida noteikts laikposms, līdz būs iespējams mantot šos līdzekļus, un tas var būtiski pasliktināt pārdzīvojušā laulātā finansiālo situāciju.
Eiropas Savienībā 26 no 28 tās dalībvalstīm pārdzīvojušajam laulātajam ir tiesības uz daļu no mirušā laulātā pensijas, kas viņam ļauj neizjust ļoti strauju dzīves līmeņa pasliktināšanos pēc laulātā nāves. Pārdzīvojušā laulātā pensija Eiropas Savienībā nav paredzēta tikai Latvijā un Bulgārijā. Jāmin, ka atšķiras tas, kādām personu grupām pienākas atraitņa pensija. Lielākajā daļā valstu atraitņu pensijas pienākas pilnīgi visiem, bet daļā valstu – tikai pēc noteiktas kvalifikācijas, piemēram, vecuma pensijas saņēmējs, invaliditātes pensijas saņēmējs vai citas pensijas saņēmējs. Piemēram, Čehijā vecuma un invaliditātes pensiju mirušā laulātais 12 mēnešus saņem 50 procentu apmērā no mirušā laulātā pensijas. Savukārt Dānijā atraitnim trīs mēnešus maksā pabalstu un pēc tam pārskata pārdzīvojušā laulātā pensiju kā vientuļā pensionāra pensiju. Slovākijā atrait ņu pensija tiek maksāta visiem (ne tikai pensionāriem) laulātā atraitņiem vienu gadu, bet, ja pārdzīvojušais laulātais ir pensionārs, tad turpina maksāt pabalstu līdz mūža galam. Austrijā atraitnim piešķir pensiju, ja viņa pensija ir mazāka par 1812,34 euro. Šādā gadījumā piešķir starpību 60 procentu apmērā no mirušā nākotnes pensijas. Luksemburgā pārdzīvojušā laulātā pensija tiek maksāta atkarībā no viņa ienākumiem. Atraitņa pensijas apmērs var būt dažāds – 1/3, 3/4 vai cita daļa, bet tā nevar būt mazāka par 467,12 euro un lielāka par 1718,86 euro. Vācijā un Beļģijā pārdzīvojušais laulātais saņem 80 procentu no mirušā laulātā pensijas.
Latvijā pēdējo sešu gadu laikā būtiski palielinājies senioru nabadzības risks. Arī 2016. gadā ir palielinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem (no 38,1 procentu 2015. gadā līdz 39,9 procentiem 2016. gadā).
Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars dažādās sociālekonomiskajās grupās 2004.–2016. gadā (procentos)
Ļoti augsts nabadzības risks ir tieši vientuļajiem senioriem: ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, šis rādītājs ir 72,8 procenti.
Likumprojektā paredzēts, ka pārdzīvojušais laulātais 12 mēnešus saņemtu pabalstu 50 procentu apmērā no mirušā laulātā pensijas, ieskaitot pie tās piešķirto piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim, jo tieši pirmais gads pēc laulātā nāves materiāli un morāli ir visgrūtākais periods pārdzīvojušajam laulātajam. Šie grozījumi attiecas tikai uz Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmējiem, kuri zaudējuši savu laulāto dzīves partneri, kas saņēmis kādu no iepriekš minēto veidu pensijām, kas piešķirta saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām".
- Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem (VSAA) 2017.gada decembrī vecuma pensiju, kas piešķirtas 1996.gadā,un kurām piešķirta piemaksa par darbu līdz 1996.gadam, saņēmēju skaits ir 10 033 personas, vidējais piešķirtais pensijas apmērs bez piemaksas ir 212,78 EUR, savukārt vidējais piešķirtais pensijas apmērs ar piemaksu ir 246,89 EUR, līdz ar ko piemaksas vidējais apmērs ir 34,11 EUR. Piemaksas pie pensijas palielināšana senioriem, kuri pensionējušies arī 1996.gadā, pozitīvi ietekmēs pensijas saņēmēju pirktspēju.
2017.gadā pensionāra nāves gadījumā tika izmaksāts 23 615 apbedīšanas pabalsts, vidējais pabalsta apmērs 477,89 EUR. Pārdzīvojušā laulātā pabalsts izmaksāts 6044 personām, vidējais pabalsta apmērs 534,16 EUR.
- Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Attiecībā uz piemaksu palielināšanu:
Papildus nepieciešamie finanšu līdzekļi LM pamatbudžeta apakšprogrammā „Piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām” (transferts uz speciālo budžetu):
· 2018.gadā = 1, 027 milj. EUR (10 033 X (34,11 X 0,5) X 6);
· 2019.gadā = 2,054 milj. EUR (10 033 X (34,11 X 0,5) X 12);
· 2020.gadā = 2,054 milj. EUR (10 033 X (34,11 X 0,5) X 12).
Attiecībā uz apbedīšanas pabalsta palielināšanu:
Vidējais piemaksas pie vecuma pensijas apmērs 2019.gadā plānots[1] 37,42 EUR, 2020.gadā - 37,24 EUR, apbedīšanas pabalsta saņēmēju skaits vidēji mēnesī – 2 000 personas.
Papildus nepieciešamie finanšu līdzekļi LM pamatbudžeta apakšprogrammā „Piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām” (transferts uz speciālo budžetu):
· 2019.gadā = 1,796 milj. EUR (2 000 X (37,42 X 2) X 12);
· 2020.gadā = 1,788 milj. EUR (2 000 X (37,24 X 2) X 12).
Attiecībā uz pārdzīvojušā laulātā pabalstu:
Izdevumi pārdzīvojušā laulātā pabalsta izmaksai no Valsts pensiju speciālā budžeta 2019. gadā plānoti[2] 3,763 milj. EUR (pabalsta apmērs: 627,19 EUR), 2020.gadā – 3,993 milj. EUR (pabalsta apmērs: 665,44 EUR), pabalsta saņēmēju skaits vidēji mēnesī – 500 personas.
Izdevumi pārdzīvojušā laulātā pabalsta izmaksai no Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta 2019. gadā plānoti[3] 0,170 milj. EUR (pabalsta apmērs: 471,51 EUR), 2020.gadā – 0,175 milj. EUR (pabalsta apmērs: 485,61 EUR), pabalsta saņēmēju skaits vidēji mēnesī – 30 personas.
Papildus nepieciešamie finanšu līdzekļi speciālajā budžetā:
· 2019.gadā = 2,458 milj. EUR;
· 2020.gadā = 8,335 milj. EUR.
Papildus nepieciešamie finanšu līdzekļi LM pamatbudžeta apakšprogrammā „Piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām” (transferts uz speciālo budžetu):
· 2019.gadā = 0,744 milj. EUR;
· 2020.gadā = 1,366 milj. EUR.
Aprēķins:
| 2019.gads |
|||||
| |
Pārdzīvojušā laulātā pabalsta apmērs, EUR |
Skaits, gadā kopā* |
Vid. mēnešu skaits, kad veikta izmaksa ** |
Izdevumi gadā, milj. EUR |
Papildus nepieciešams, milj. EUR |
| Valsts pensiju speciālais budžets |
156,80 |
6 000 |
6,5 |
6,115 |
2,352 |
| Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets |
117,88 |
360 |
6,5 |
0,276 |
0,106 |
| Speciālais budžets kopā |
|
|
|
6,391 |
2,458 |
| LM pamatbudžeta apakšprogramma „Piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām” (transferts uz speciālo budžetu) |
|
|
|
0,744 |
0,744 |
| Tiem, kuriem pabalstu izmaksā no Valsts pensiju speciālā budžeta |
18,71 |
6 000 |
6,5 |
0,730 |
0,730 |
| Tiem, kuriem pabalstu izmaksā no Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālā budžeta |
6,01 |
360 |
6,5 |
0,014 |
0,014 |
* kopējais skaits gadā = mēneša vidējais skaits X 12
** vidējais mēnešu, kurā maksāts pabalsts, skaits (piem. tie, kuriem pabalsts piešķirts janvārī, saņem 12 mēnešus, bet tie, kuriem piešķirts jūnijā - 7 mēnešus)
| 2020.gads |
|||||
| |
Pārdzīvojušā laulātā pabalsta apmērs, EUR |
Vid. skaits gadā |
Mēnešu skaits gadā |
Izdevumi gadā, milj. EUR |
Papildus nepieciešams, milj. EUR |
| Valsts pensiju speciālais budžets |
166,36 |
6 000 |
12 |
11,978 |
7,985 |
| Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets |
121,40 |
360 |
12 |
0,524 |
0,350 |
| Speciālais budžets kopā |
|
|
|
12,502 |
8,335 |
| LM pamatbudžeta apakšprogramma „Piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām” (transferts uz speciālo budžetu) |
|
|
|
1,366 |
1,366 |
| Tiem, kuriem pabalstu izmaksā no Valsts pensiju speciālā budžeta |
18,62 |
6 000 |
12 |
1,341 |
1,341 |
| Tiem, kuriem pabalstu izmaksā no Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālā budžeta |
5,82 |
360 |
12 |
0,025 |
0,025 |
Kopā:
Papildus nepieciešamie finanšu līdzekļi Speciālajā budžetā:
2019.gadā – 2,458 milj. EUR;
2020.gadā – 8,335 milj. EUR.
Papildus nepieciešamie finanšu līdzekļi LM pamatbudžeta apakšprogramma „Piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām” (transferts uz speciālo budžetu):
2018.gadā – 1,027 milj. EUR;
2019.gadā – 4,594 milj. EUR;
2020.gadā – 5,207 milj. EUR.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu
Grozījumi izstrādāti Sociālo un darba lietu komisijas darba grupā sadarbībā ar Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pensionāru federācijas un citām pensionāru organizāciju pārstāvjiem.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde
Ja likuma „Par valsts pensijām” grozījumi būs pieņemti līdz 2018.gada aprīļa beigām VSAA piemaksu palielināšanu varēs realizēt noteiktajā termiņā un bez papildus izdevumiem, jo ar šo normu varēs pagūt papildināt izstrādājamo masveida uzdevumu piemaksu pārrēķināšanai. Ja izmaiņas netiek pieņemtas līdz š.g. 30.aprīlim, tad VSAA nepieciešams izstrādāt, notestēt un ieviest jaunu masveida uzdevumu, kā rezultātā 2018.gadā VSAA būs nepieciešami izdevumi programmatūras izstrādei 20 000 EUR.
Pārdzīvojušā laulātā pabalsta izmaiņas pilnībā maina šī pabalsta būtību, jo tas vairs nav vienreizējs pabalsts, bet jānodrošina izmaksa ilgstošā periodā. Līdz ar to jāveic izmaiņas piešķiršanā, jāizstrādā masveida uzdevums, kurš nodrošina ikmēneša izmaksu un jāpapildina visi ilglaicīgās izmaksas procesi. Šo grozījumu realizācijai 2018.gadā VSAA nepieciešami izdevumi programmatūras izstrādei 36 000 EUR apmērā.
Nepieciešamos līdzekļus programmatūras izstrādei saistībā ar likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanu VSAA var nodrošināt, palielinot valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apropriāciju 2018.gadam un izdevumu finansēšanai novirzot valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 „Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” naudas līdzekļu atlikumu uz 2018.gada 1.janvāri.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs