___.03.2018.
Saeimas Prezidijam
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 2018.gada 22.marta sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai sadaļā „Prezidija ziņojumi” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras likums”.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Pielikumā: Likumprojekts „Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras likums” uz ___lpp un likumprojekta anotācija uz ___lpp.
Ar cieņu
Romāns Naudiņš
komisijas priekšsēdētājs
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras likums
1.pants. Likuma mērķis
(1) Šā likuma mērķis ir noteikt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (turpmāk — Kamera) darbības tiesisko pamatu, principus, mērķus, kā arī Kameras tiesības un pienākumus.
(2) Valsts atzīst Kameras lomu dažādu nozaru saimnieciskās darbības veicēju un to apvienību viedokļu konsolidēšanā, mazinot domstarpības un viedokļu atšķirības starp nozaru interesēm, kā arī līdzsvarojot saimnieciskās darbības veicēju intereses ar valsts un sabiedrības interesēm.
2.pants. Kameras statuss
(1) Kamera ir 1934.gada 21.decembrī nodibinātās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras darba turpinātāja. Šis statuss nedod Kamerai tiesības pretendēt uz 1934.gada 21.decembrī nodibinātās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras īpašumiem.
(2) Kamera realizē tās statūtos noteiktās pašvaldīšanas un pašnoteikšanās tiesības. Kamera savā darbībā ir neatkarīga no valsts un pašvaldību institūcijām.
(3) Kameru pārvalda tās biedri ar ievēlētu pārstāvju palīdzību. Kameras organizatorisko struktūru nosaka tās statūti.
(4) Kamera ir visu Latvijas teritoriju aptveroša organizācija, kas apvieno dažādu nozaru saimnieciskās darbības veicējus.
3.pants. Reģionālās kameras
(1) Kamerai ir tiesības nodibināt reģionālas struktūrvienības — reģionālās kameras.
(2) Reģionālo kameru izveidošanu, darbības organizāciju, pārvaldību un darbības izbeigšanu nosaka Kameras statūti.
(3) Kamerai ir tiesības izveidot struktūrvienības ārvalstīs.
4.pants. Kameras darbības tiesiskais pamats
(1) Kamera darbojas atbilstoši Satversmei, šim likumam, Biedrību un nodibinājumu likumam, citiem normatīvajiem aktiem un saviem statūtiem.
(2) Kameras tiesiskais statuss ir noteikts šajā likumā, bet jautājumos, kurus šis likums nereglamentē, — atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam.
5.pants. Kameras darbības principi un mērķi
(1) Kamera ir politiski neitrāla organizācija, kuras darbība nav saistīta ar politisko mērķu sasniegšanu.
(2) Kamera darbojas saskaņā ar pasaules tirdzniecības un rūpniecības kameru vispārpieņemto praksi.
(3) Kamera savā darbībā ievēro arī citus šajā likumā neminētus principus, kas atbilst demokrātijas, godīgas pārvaldības un ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem.
(4) Kameras darbības mērķi, sekmējot funkcionējošu tirgus ekonomiku, godīgu komercdarbību un konkurenci, kā arī Latvijas turpmāku integrāciju Eiropas un pasaules ekonomiskajā sistēmā, ir šādi:
1) veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību, uzlabot un atbalstīt labvēlīgu komercdarbības vidi un modernu rūpniecības, finanšu, tirdzniecības un citu pakalpojumu infrastruktūru, kā arī augstu nodarbinātību Latvijā, it sevišķi reģionos ar zemu ekonomiskās aktivitātes līmeni;
2) savas kompetences ietvaros pārstāvēt Kameras biedru un to apvienību intereses valsts, pašvaldību un starptautiskajās institūcijās, it sevišķi ekonomiska rakstura tiesību aktu projektu sagatavošanas procesā un jautājumos par ekonomikas sistēmas funkcionēšanu un ekonomisko politiku;
3) savas kompetences ietvaros veicināt un attīstīt Latvijas ekonomisko sadarbību ar ārvalstīm, īpašu uzmanību pievēršot preču un pakalpojumu tirdzniecībai, tirdzniecības organizēšanai gadatirgos un izstādēs, kā arī tirdzniecības misiju un citu ārējo tirgu apgūšanas pasākumu organizēšanai;
4) sniegt informāciju un apmainīties ar to par attīstības tendencēm vietējā un pasaules ekonomikā, it sevišķi attiecībā uz sistēmiskajām ekonomiskajām interesēm, ekonomisko projektu izstrādi, Latvijas ekonomisko potenciālu un sadarbības iespējām, investīcijām, kā arī veicināt tās ekonomikas popularizēšanu ārvalstīs;
5) nodrošināt ekspertu palīdzību saimnieciskās darbības veicējiem un koordinēt to, ieviešot jaunas tehnoloģijas un darbības metodes, veicot pētījumus, attīstot un uzlabojot tehnoloģiskos sasniegumus, kā arī ieviešot jaunus produktus un kvalitātes standartus;
6) veicināt un atbalstīt izglītību komerciālo, pārvaldības un eksakto zinātņu jomā;
7) veidot un izplatīt labas komercdarbības praksi;
8) apkopot vietējās tirdzniecības paražas (lex mercatoria);
9) veicināt godīgumu un labus tikumus komercdarbībā, atbalstīt ētikas standartu ieviešanu un ievērošanu komercdarbībā.
6.pants. Kameras tiesības un pienākumi
(1) Kamera veic normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kā arī citu savos statūtos noteikto darbību, kas atbilst šajā likumā izvirzītajiem Kameras darbības mērķiem.
(2) Kamera līdzdarbojas Latvijas tautsaimniecības politikas veidošanā, paužot savu biedru viedokli un nodrošinot komercdarbības ekspertu piesaisti.
(3) Kamerai ir tiesības:
1) sniegt priekšlikumus komercdarbību reglamentējošo un citu ar Kameras mērķu izpildi saistīto tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu pilnveidi;
2) sniegt atzinumus par komercdarbību reglamentējošiem un citiem ar Kameras mērķu izpildi saistītiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;
3) piedalīties Ministru kabineta, ministriju un pašvaldību veidotās darba grupās, kuras izstrādā komercdarbību reglamentējošu un citu ar Kameras mērķu izpildi saistītu tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;
4) piedalīties Ministru kabineta, Saeimas komisiju un pašvaldību domju sēdēs, kurās tiek skatīti Latvijas tautsaimniecību un komercdarbību skaroši jautājumi;
5) apkopot informāciju un veidot datubāzes par godprātīgākajiem un negodprātīgākajiem saimnieciskās darbības veicējiem;
6) izdot preču izcelsmes sertifikātus, ATA karnetes un citus ārējās tirdzniecības dokumentus;
7) reprezentēt savu biedru intereses ārvalstīs un attiecīgās starptautiskajās organizācijās, kā arī piedalīties šo organizāciju darbā;
8) pieprasīt no valsts un pašvaldību institūcijām informāciju par komercdarbību un ekonomisko situāciju Latvijā;
9) sniegt eksperta atbalstu komerciālu strīdu un domstarpību risināšanā;
10) izveidot un attīstīt attiecības ar citu valstu tirdzniecības un rūpniecības kamerām un līdzīgām organizācijām, kā arī slēgt līgumus ar tām;
11) organizēt un atbalstīt Latvijas preču un pakalpojumu izstādes, ekonomiskās un tirdzniecības misijas, kā arī citus tirdzniecību un rūpniecību veicinošus pasākumus Latvijā un ārvalstīs.
(4) Kamerai ir pienākums:
1) pārstāvēt un aizstāvēt savu biedru intereses valsts, pašvaldību un starptautiskajās institūcijās;
2) regulāri sagatavot un publiskot priekšlikumus tirdzniecības, rūpniecības un pakalpojumu attīstībai, kā arī iesniegt šos priekšlikumus valsts, pašvaldību un starptautiskajām institūcijām;
3) sniegt atzinumus par Kameras kompetencē esošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;
4) apzināt un uzkrāt informāciju par komerciālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem Latvijā un ārvalstīs;
5) veicināt ekonomiskās attiecības un tirdzniecību ar ārvalstīm un to saimnieciskās darbības veicējiem, organizējot attiecīgus pasākumus, kā arī sniedzot nepieciešamās konsultācijas;
6) rūpēties par Latvijas saimnieciskās darbības veicēju, kā arī preču un pakalpojumu reputāciju un popularitāti Latvijā un ārvalstīs;
7) veikt saskaņā ar normatīvo aktu prasībām citus pienākumus, kuri atbilst Kameras mērķiem.
7.pants. Kameras attiecības ar valsti
(1) Kamera ir Ministru kabineta sadarbības partneris Latvijas tautsaimniecības jautājumos.
(2) Kamera ir tiesīga uzņemties un valsts ir tiesīga nodot tai atsevišķu valsts funkciju izpildi, ja par šādu sadarbību ir noslēgts līgums vai tā ir paredzēta ārējā normatīvajā aktā.
8.pants. Tiesības lietot nosaukumu
(1) Tikai šajā likumā minētā Kamera un tās meitas uzņēmumi savā nosaukumā ir tiesīgi lietot vārdus “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera” un saīsinājumu “LTRK”.
(2) Valsts aizsargā Kameras tiesības uz nosaukumu.
9.pants. Piederība pie Kameras
(1) Piederība pie Kameras ir brīvprātīga.
(2) Jebkuram saimnieciskās darbības veicējam, kā arī saimnieciskās darbības veicējus apvienojošai organizācijai, ja saimnieciskās darbības veicēji un to organizācijas ir reģistrētas Latvijā, ir tiesības būt par pilntiesīgu Kameras biedru.
(3) Iestāšanos Kamerā un izstāšanos no tās, kā arī izslēgšanas kārtību nosaka Kameras statūti.
„Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras likums”
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likums paredz reglamentēt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (turpmāk – Kamera) darbības tiesisko pamatu, principus, mērķus, kā arī Kameras tiesības un pienākumus.
Kamera ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 2 300 uzņēmumi un vairāk nekā 50 uzņēmēju biedrības. LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums (neskaitot biedrību biedrus) 2014.gadā pārsniedza 17,5 miljardus eiro, turklāt jauno LTRK biedru skaits strauji pieaug. Kamera ir pilntiesīga starptautiskā tirdzniecības un rūpniecības kameru tīklojuma - vairākus gadu simtus darbības pieredzi uzkrājušo un daudzu miljonu visas pasaules uzņēmēju apvienojošo Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas (EUROCHAMBRES) un Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) - biedre. Kamera ir arī viena no vecākajām Latvijas biedrībām – Kamera ir uzņēmēju balss un atbalsts jau vairāk kā 80 gadus!
Nepieciešamību pēc likuma nosaka šādi faktori:
1) Latvijas labklājības izaugsmei primārs uzdevums ir veicināt strauju un tajā pat laikā ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi. Lai to nodrošinātu, nepieciešams pieņemt šiem mērķiem atbilstošus lēmumus gan attiecībā uz normatīvajiem tiesību aktiem, gan politikas dokumentiem. Šajā nolūkā ir svarīgi konsultēties ar tautsaimniecības “mugurkaulu” – uzņēmējiem. Šobrīd Kameras iesaiste balstās nevis uz likuma pamata, bet uz praksē pieņemto, turklāt, ir reizes, kad Kameru nepiesaista tautsaimniecībai būtisku jautājumu sagatavošanā;
2) tā kā Kamerā ietilpst visu tautsaimniecības nozaru, reģionu un lielumu uzņēmumi, Kameras iesaistīšana ļaus iegūt konsolidētu uzņēmēju viedokli, jo arī uzņēmēju viedokļi bieži atšķiras;
3) likums veicinās uzņēmēju pilsonisko aktivitāti, dalību biedrībās un tādējādi arī lojalitāti Latvijai;
4) ar šo likumu tiek pārņemta vairuma Eiropas valstu labā prakse. Kameru likumi ir absolūti lielākajā daļā Eiropas valstu – gan ES ietvaros (Vācijā, Francijā, Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Somijā, Spānijā un citviet), gan citviet Eiropā – Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Turcijā un citviet);
5) ar šo likumu tiktu daļēji atjaunota Latvijas vēsturiskā pieredze – Latvijā periodā no 1934.gada 21.decembra līdz 1940.gada 28.jūnijam bija spēkā Likums par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrību un tautsaimniecības attīstību?
Šādas vispārējas Eiropas prakses un kameru kultūras pārņemšana sekmēs tautsaimniecības izaugsmi un tās izrietošo labklājības līmeni Latvijas sabiedrībā. Vienlaikus likums sekmēs sociāli atbildīgu un labai korporatīvai praksei atbilstošu uzņēmējdarbību.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likums neparedz papildus budžeta izdevumus. Kameru nav paredzēts finansēt no valsts vai pašvaldību budžeta.
Vidējā un ilgtermiņā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem būs pozitīva, jo pilnvērtīgi iesaistot Kameru tautsaimniecību skarošo lēmumu pieņemšanā, lēmumi būs vairāk tautsaimniecības izaugsmi veicinoši, un secīgi – palielināsies ekonomikas un iekasēto nodokļu apjoms.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likums neparedz mainīt spēkā esošo tiesību normu sistēmu.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likums tieši neskar jautājumus par Latvijas starptautiskajām saistībām. Dialogs ar organizēto pilsonisko sabiedrību ir vispāratzīta labā ES prakse.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekts apspriests Kamerā. Par likumprojektu notikušas konsultācijas ar EUROCHAMBRES (The Association of European Chambers of Commerce and Industry), Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Amatniecības kameru, Ārvalstu Investoru padomi Latvijā, Latvijas Zemnieku Saeimu, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, uzņēmumu nozaru un reģionālajām asociācijām un citiem.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpildei speciāli pasākumi nav nepieciešami.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs