2018.gada 28.februārī
Nr.
Saeimas Prezidijam
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 1.marta kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā – iekļaut Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šā gada 1.marta kārtējā Saeimas sēdē un izskatīt to kā pirmo sadaļā “II. Likumprojektu izskatīšana” pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (1121/Lp12) izskatīšanas.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā: 1.Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” uz lpp.;
2.Likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” anotācija uz lpp.
Cieņā
komisijas priekšsēdētājs J.Vucāns
Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23. nr.; 1996, 9., 14., 23. nr.; 1997, 23. nr.; 1998, 13. nr.; 2000, 13. nr.; 2002, 10., 23. nr.; 2003, 14. nr.; 2004, 2., 12., 23. nr.; 2005, 13., 14. nr.; 2006, 15. nr.; 2007, 7., 12. nr.; 2008, 14., 23. nr.; 2009, 6., 7., 17., 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 23., 51./52., 160. nr.; 2011, 4. nr.; 2012, 50., 56., 92. nr.; 2013, 61., 106., 193. nr.; 2014, 92. nr.; 2015, 29., 97., 124., 140., 248., 251. nr.; 2016, 117., 241. nr.; 2017, 152. nr.; 2017, 222 nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 135. panta otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Ja likvidāciju veic saskaņā ar tiesas nolēmumu un ja kreditoru sapulce ar likvidatoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru, tad likvidatora un likvidatora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmēru nosaka kā atbilstošu daļu no starpības starp kopējo kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēru un summu, kurā ietilpst naudas līdzekļi likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumi Latvijas Bankā, brīvi pieejamie (neapgrūtinātie) naudas līdzekļi citās kredītiestādēs, līdzekļi, kas iegūti pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū, un līdzekļi, kas iegūti izmantojot prasījuma tiesības pret dalībvalsti vai ārvalsti. Šo likvidatora un likvidatora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmēru nosaka kā:
1) 2 procentus par tiem likvidatora atgūtajiem, šīs daļas ievaddaļā minētajā starpībā ietilpstošajiem līdzekļiem, kuru apmērs nepārsniedz 30 procentus no šīs starpības;
2) 3 procentus par tiem likvidatora atgūtajiem, šīs daļas ievaddaļā minētajā starpībā ietilpstošajiem līdzekļiem, kuru apmērs pārsniedz 30 procentus, bet nepārsniedz 60 procentus no šīs starpības;
3) 4 procentus par tiem likvidatora atgūtajiem, šīs daļas ievaddaļā minētajā starpībā ietilpstošajiem līdzekļiem, kuru apmērs pārsniedz 60 procentus, bet nepārsniedz 75 procentus no šīs starpības;
4) 5 procentus par tiem likvidatora atgūtajiem, šīs daļas ievaddaļā minētajā starpībā ietilpstošajiem līdzekļiem, kuru apmērs pārsniedz 75 procentus no šīs starpības.”
2. Izteikt 166. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Ja kreditoru sapulce ar administratoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru, tad administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmēru nosaka kā atbilstošu daļu no starpības starp kopējo kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēru un summu, kurā ietilpst naudas līdzekļi likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumi Latvijas Bankā, brīvi pieejamie (neapgrūtinātie) naudas līdzekļi citās kredītiestādēs, līdzekļi, kas iegūti pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū, un līdzekļi, kas iegūti izmantojot prasījuma tiesības pret dalībvalsti vai ārvalsti. Šo administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmēru nosaka kā:
1) 2 procentus par tiem administratora atgūtajiem, šīs daļas ievaddaļā minētajā starpībā ietilpstošajiem līdzekļiem, kuru apmērs nepārsniedz 30 procentus no šīs starpības;
2) 3 procentus par tiem administratora atgūtajiem, šīs daļas ievaddaļā minētajā starpībā ietilpstošajiem līdzekļiem, kuru apmērs pārsniedz 30 procentus, bet nepārsniedz 60 procentus no šīs starpības;
3) 4 procentus par tiem administratora atgūtajiem, šīs daļas ievaddaļā minētajā starpībā ietilpstošajiem līdzekļiem, kuru apmērs pārsniedz 60 procentus, bet nepārsniedz 75 procentus no šīs starpības;
4) 5 procentus par tiem administratora atgūtajiem, šīs daļas ievaddaļā minētajā starpībā ietilpstošajiem līdzekļiem, kuru apmērs pārsniedz 75 procentus no šīs starpības.”
3. Papildināt pārejas noteikumus ar 75. punktu šādā redakcijā:
“75. Grozījumi šā likuma 135. panta otrajā daļā (kas paredz likvidatora un likvidatora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmēra noteikšanas kārtību) un 166. panta pirmajā daļā (kas paredz administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmēra noteikšanas kārtību) nav piemērojami kredītiestādes likvidācijas un maksātnespējas procesam, kas uzsākts pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās.”
Anotācija likumprojektam „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”
1.Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Šobrīd no Kredītiestāžu likuma 135. un 166.pantā iekļautā regulējuma izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja likvidāciju veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora un likvidatora palīga vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra apjoma, ņemot vērā uz likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdi kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apjomu (tajā skaitā, finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku u.c.).
Likvidatora un likvidatora palīga vai maksātnespējas administratora darbs nav saistīts ar ieguldījumiem saistībā ar likvīdo aktīvu pārdošanu, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītās izmaksas.
Papildus ir jānodrošina citu kredītiestāžu aizsardzība, lai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā un garantētās atlīdzības izmaksas gadījumā maksātnespējīgās kredītiestādes segtajiem noguldījumiem, citām kredītiestādēm netiktu pārmērīgi palielināts iemaksu apmērs noguldījumu garantiju fondā.
Ņemot vērā minēto, tiek piedāvāti Kredītiestāžu likuma 135.panta un 166.panta grozījumi, kas paredz samazināt likvidatora un likvidatora palīga vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi (nosakot to no kopējā apmierināto kreditoru prasījumu apjoma), to samazinot par naudas līdzekļiem likvidējamās, vai administrējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumiem Latvijas Bankā, brīvi pieejamiem (neapgrūtinātiem) naudas līdzekļiem kredītiestādēs un līdzekļiem, kas iegūti pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū, un līdzekļiem, kas iegūti izmantojot prasījuma tiesības pret Latviju vai ārvalsti.
2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekta ietekme vērtējama kā pozitīva, jo tā tiks palielināts kreditoriem izmaksājamo līdzekļu apmērs kredītiestādes likvidācijas vai maksātnespējas gadījumā.
Papildus ir plānots, ka šādi netieši tiks samazināts citu kredītiestāžu noguldījumu garantiju fondā maksājamo līdzekļu apmērs, kas saistīts ar maksātnespējīgas kredītiestādes segto noguldījumu garantēto atlīdzību izmaksu.
3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likums šo jomu neskar.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Konsultācijas nav notikušas.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros.
Komisijas priekšsēdētājs J.Vucāns