2018. gada  . martā

Nr.

Saeimas Prezidijam

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 14. marta sēdē izskatīja deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” (Nr.1156/Lp12) pirmajam lasījumam.

 

Komisija nolēma minēto likumprojektu neatbalstīt un iesniegt izskatīšanai Saeimas sēdē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas šā gada 22. marta sēdes darba kārtībā deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” (Nr.1156/Lp12) un komisijas alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

 

Pielikumā:

1)  alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” uz      lpp.

2)  alternatīvā likumprojekta anotācija uz      lpp.

 

 

 

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs                                                        J.Vucāns

 

 

Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

 

 

Likumprojekts

 

 

Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”

 

Izdarīt likumā “Par Latvijas Banku” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22./23. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15. nr.; 1998, 23. nr.; 1999, 23. nr.; 2000, 13. nr.; 2001, 22. nr.; 2002, 14. nr.; 2006, 1., 14. nr.; 2009, 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2012, 70. nr.; 2013, 16. Nr., 2017, 5.nr.)  šādus grozījumus:

 

 

Likuma 22.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Par Latvijas Bankas prezidentu un viņa vietnieku var būt persona:

1) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos;

2) kurai ir nevainojama reputācija.”

uzskatīt līdzšinējo otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu;

 

papildināt panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Viena un tā pati persona var būt par Latvijas Bankas prezidentu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.”.

 

 

 

Anotācija likumprojektam “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku””

1.Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Latvijas Valsts prezidents 2017.gada 10.novembra vēstulē Latvijas Republikas Saeimai, atgriežot likumu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” otrreizējai caurlūkošanai, vienlaikus aicināja Saeimu sistēmiski izvērtēt visu spēkā esošo regulējumu, kurā amatpersonām nav noteikts ierobežojums pretendēt uz vairāk nekā diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas attiecīgajā amatā.

Valsts prezidents norādīja, ka vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu sekmē jebkuras institūcijas attīstībai nepieciešamo dinamiku un rada labus priekšnoteikumus vajadzīgām pāmaiņām. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus. Pienākums pēc samērīga laika izraudzīties citu personu noteiktam amatam, lai arī iepriekšējais vadītājs ir labi un godprātīgi pildījis savus pienākumus, sekmē institūcijas attīstību. Tas arī rada iespēju veidot plašāku to personu loku, kuriem būtu bijusi iespēja pilnveidot savas vadītāja prasmes un uzņemties atbildību par institūcijas darbību.

Viena no šādām augstām amatpersonām ir Latvijas Bankas prezidents. Šobrīd likuma “Par Latvijas Banku”  22.panta trešā daļa nosaka, ka Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka un padomes locekļu pilnvaru laiks ir 6 gadi. Ja kāds no bankas padomes locekļiem izstājas pirms termiņa, viņa vietā apstiprināms jauns padomes loceklis uz sešu gadu pilnvaru laiku. Likums neparedz ierobežojumu ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu vairākus termiņs pēc kārtas. Lai novērstu stagnācijas riskus, sekmētu institūcijas attīstību un radītu priekšnoteikumus tam, lai šim nozīmīgajam amatam pēc samērīga laika būtu jāizraugās jauns profesionālis, likumprojekts paredz noteikt, ka viena un tā pati persona var būt par Latvijas Bankas prezidentu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Izvērtējot Latvijas Bankas sniegtos datus par ECBS ietilpstošo valstu centrālo banku pārvaldes orgānu pārvēlēšanas ierobežojumiem varam secināt, ka vismaz desmit valstīs ir noteikti šādi ierobežojumi.

 

 

Valsts	Centrālās bankas pārvaldes orgāni	Pilnvaru termiņš	Pārvēlēšanas ierobežojumi
Austrija	Valde (Governing Board): prezidents, viceprezidents un divi locekļi	Valdes locekļiem 6 gadi	nav
Beļģija	Prezidents un direktoru valde	prezidentam 5 gadi, direktoru valdes locekļiem 6 gadi	nav
Dānija	Board of Governors	Nav noteikts, bet ir vecuma slieksnis - 70 gadi	nav
Francija	Ģenerālpadome (prezidents + 2 vietnieki + 8 locekļi)	6 gadi	Prezidentam un viņa diviem vietniekiem - divas reizes
Grieķija	Ģenerālpadome (prezidents + 8 locekļi)	Prezidentam un viņa diviem vietniekiem 6 gadi	nav
Igaunija	Prezidents vietnieki (likumā nav noteikts skaits, praksē ir divi)	Prezidentam 7 gadi, viņa vietniekiem 5 gadi	Prezidentam - viens secīgs termiņš, vietniekiem - nav ierobežojumu
Itālija	Direktoru valde (prezidents +vecākais viceprezidents + 3 viceprezidenti)	6 gadi	divas reizes
Īrija	Prezidents un direktoru padome	prezidentam 7 gadi, pārējiem 5 gadi	divas reizes
Kipra	Direktoru valde (Prezidents + vietnieks + vēl 5 locekļi)	5 gadi	nav
Latvija	Padome (prezidents + prezidenta vietnieks + 4 padomes locekļi	6 gadi	nav
Lietuva	Valde (priekšsēdētājs + 2 vietnieki + 2  locekļi)	Priekšsēdētājam 5 gadi, vietniekiem un valdes locekļiem 6 gadi	Priekšsēdētāja vietniekiem un valdes locekļiem - divas reizes
Luksemburga	Padome (6 locekļi, t.sk., ģenerāldirektors) un valde (3 locekļi)	6 gadi	nav
Malta	Direktoru valde (Prezidents + divi vietnieki + vēl 4 locekļi)	5 gadi	nav
Nīderlande	Padome (prezidents + 3-5 locekļi)	7 gadi	divas reizes vienā amatā
Portugāle	Direktoru padome (prezidents, 1-2 viceprezidenti un 3-5 locekļi)	5 gadi	divas reizes
Slovākija	Valde (priekšsēdētājs + 2 vietnieki + 2  locekļi)	5 gadi	Priekšsēdētājam un vietniekiem - divas reizes
Slovēnija	prezidents un valde (prezidents + 4 viceprezidenti)	6 gadi	nav
Somija	Valde (valdes priekšsēdētājs + ne vairāk kā 5 locekļi)	Valdes priekšsēdētājam 7 gadi, locekļiem - 5 gadi	Valdes priekšsēdētājs divas reizes, locekļi - 3 reizes
Spānija	Padome (prezidents, viceprezidents un seši locekļi)	6 gadi	Prezidentam un viceprezidentam - viens termiņš, pārējiem locekļiem - 2 termiņi
Vācija	Valde (prezidents, viceprezidents un četri locekļi)	8 gadi	nav

Patreiz spēkā esošais likums “Par Latvijas Banku” neparedz nosacījumus, kādiem jāatbilst Latvijas Bankas prezidentam, tāpēc lai noteiktu vismaz minimālus kritērijus, kādiem jāatbilst personai, kas tiek virzīta šim amatam, likumprojekts paredz, ka par  Latvijas Bankas prezidentu un viņa vietnieku var būt persona, kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un  kurai ir nevainojama reputācija.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likuma ietekme vērtējama kā pozitīva, jo nostiprinās labas pārvaldības principa ievērošanu, mazinās stagnācijas riskus, sekmēs Latvijas Bankas kā nozīmīga Latvijas valsts finanšu stabilitātes simbola attīstību. Likumprojekts vērsts uz demokrātijas un pienācīgas pārvaldības veicināšanu, lai sekmētu amatpersonu rotāciju un radītu priekšnoteikumus valsti stiprinošām pārmaiņām attiecīgajā jomā.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts nostiprinās sistēmisko principu, ka augstākās valsts amatpersonas var ieņemt vienu amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts nav pretrunā ar Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtiem, kas ietverti līguma par Eiropas Savienības darbību 4. protokolā.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Notikušas konsultācijas ar Latvijas Banku un Tieslietu ministriju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros.

 

 

 

 Komisijas priekšsēdētājs                                                                                            J.Vucāns