Rīgā 2018. gada 14. februārī
Nr. 111.9/3-16-12/18
SAEIMAS PREZIDIJAM
Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Juridiskā komisija lūdz grozīt 2018. gada 15. februāra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Pielikumā: 1) likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” uz 2.lpp.;
2) likumprojekta anotācija uz 2.lpp.
Cieņā
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš
Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā
Izdarīt Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23. nr.; 1997, 14. nr.; 1998, 23. nr.; 2004, 2. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102. nr.; 2015, 201. nr.; 2017, 132. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 2.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
2. Papildināt 7. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:
"(9) Uzliekot disciplinārsodu, Tiesnešu disciplinārkolēģija var noteikt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai veikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu."
3. 8.pantā:
Papildināt otro daļu aiz vārdiem "uzlikto disciplinārsodu", ar vārdiem "par tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanas noteikšanu."
Papildināt piekto daļu ar otru teikumu šādā redakcijā:
4. 9.pantā:
Papildināt pirmās daļas pirmo teikumu aiz vārda "disciplinārlietu" ar vārdiem "kā arī Tiesu administrācijai vai Augstākās tiesas administrācijai pievienošanai tiesneša personas lietai."
Svītrot pirmās daļas otro teikumu.
5. Papildināt ar 9.1 pantu šādā redakcijā:
"91. pants. Pārrakstīšanās kļūdu labošana
(2) Jautājumu par pārrakstīšanās kļūdu labošanu Tiesnešu disciplinārkolēģija izskata rakstveida procesā, par ko paziņo procesā iesaistītajām personām.
(3) Jautājuma par pārrakstīšanās kļūdu labošanu izskatīšanās piedalās Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvs, kas pieņēma lēmumu. Kāda no Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāva locekļu prombūtne nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.
(4) Pieņemtā lēmuma par pārrakstīšanās kļūdu labošanu norakstu Tiesnešu disciplinārkolēģija piecu dienu laikā nosūta ieinteresētajām personām, Tiesu administrācijai vai Augstākās tiesas administrācijai pievienošanai tiesneša personas lietai.
(5) Lēmums par pārrakstīšanās kļūdu labošanu nav pārsūdzams."
6. 11.4 pantā:
Papildināt astoto daļu ar otru teikumu šādā redakcijā:
"Ja Disciplinārtiesa atzīst, ka šajā sēdē nav iespējams pieņemt lēmumu, Disciplinārtiesa nosaka nākamo tās sēdi, kura notiks tuvāko 14 dienu laikā un kurā tā paziņos lēmumu."
Aizstāt devītajā daļā vārdus "disciplinārlietas ierosinātājam, kas to nodod pievienošanai tiesneša personas lietai" ar vārdiem "amatpersonai, kas ierosinājusi disciplinārlietu, Tiesu administrācijai vai Augstākās tiesas administrācijai pievienošanai tiesneša personas lietai".
7. Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā:
"4. Pēc tam, kad stājušies spēkā šā likuma 2. panta grozījumu par Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu, Tiesnešu disciplinārkolēģija var turpināt savu darbu līdz kārtējās tiesnešu konferences sanākšanai."
Anotācija likumprojektam
„Grozījumi Tiesnešu disciplināratbildības likumā"
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušo kritiku par maksātnespējas procesu tiesvedību, kā arī Tieslietu padomes š.g. 22. janvāra un 5. februāra sēdē izteiktos viedokļus un ierosinājumus turpmākai rīcībai ar maksātnespējas procesu tiesvedību saistīto jautājumu risināšanā un tiesu sistēmas attīstībā kopumā, Tieslietu padome nolēma (turpmāk - lēmums Nr. 47) tostarp atbalstīt grozījumu nepieciešamību Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, paredzot Tiesnešu disciplinārkolēģijai tiesības noteikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu (lēmuma Nr. 47 3.3.apakšpunkts).
Ņemot vērā Tieslietu padomes sēdē notikušās diskusijas par tiesnešu profesionālās darbības novērtējumu un pieņemto lēmumu, likumprojekts paredz noteikt iespēju nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu disciplinārlietas ietvaros, ja, izskatot disciplinārlietu, ir radušās šaubas par tiesneša profesionalitāti.
Ar likumprojektu nosakāma iespēja tiesnešu discplinārkolēģijai nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, kas ir ātrs un efektīvs veids, kādā varētu izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences ārpus kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas. Līdzīgi šobrīd tiesnešu profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana noteikta, lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu, kas pēc būtības ir tiesnešu karjeras jautājumi, kas risināmi neatliekamības kārtībā.
Paredzēts, ka lēmumu uzdot veikt tiesnesim profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu tiesnešu discplinārkolēģija var pieņemt vienlaikus ar disciplinārsoda uzlikšanu.
Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums par tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanas noteikšanu pārsūdzams vienlaikus ar lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu.
Ar likumprojektu tiek mainīts tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvs, nosakot, ka tās sastāvā ir viens Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnesis, viens Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis, viens apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, viens apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis, trīs rajona (pilsētas) tiesas tiesneši. Attiecīgi likumprojekts paredz arī pārejas noteikumus līdzšinējās tiesnešu disciplinārkolēģijas darbībai līdz tiek izveidota tiesnešu disciplinārkolēģija jaunā sastāvā.
Minētais saistīts ar nepieciešamību norobežot disciplinārlietas ierosinātāja, kas var būt arī tiesas priekšsēdētājs, iespējamo interešu konfliktu gadījumā, ja tas vienlaikus darbojas arī tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvā.
Praksē, konstatējot problēmu, ka nepieciešams veikt pārrakstīšanās kļūdu labojumu lēmumā, kas pieņemts disciplinārlietas ietvaros, tika secināts, ka tam nav atbilstoša normatīvā regulējuma. Ņemot vērā minēto, likumprojektā paredzēts noteikt, ka Tiesnešu disciplinārkolēģija pēc savas iniciatīvas vai pēc procesā iesaistītās personas (personas, kas ierosinājusi disciplinārlietu, tiesneša, par kuru pieņemts lēmums) pieteikuma var izlabot lēmumā pārrakstīšanās kļūdas. Jautājumu par pārrakstīšanās kļūdu labošanu Tiesnešu disciplinārkolēģija izskata rakstveida procesā, par ko paziņo procesā iesaistītajām personām. Lēmums par pārrakstīšanās kļūdu labošanu nav pārsūdzams.
Tāpat likumprojektā paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja Disciplinārtiesa atzīst, ka konkrētajā sēdē nav iespējams pieņemt lēmumu, Disciplinārtiesa nosaka nākamo tās sēdi, kura notiks tuvāko 14 dienu laikā un kurā tā paziņos lēmumu. Minētais risina Disciplinārtiesas darbībā konstatēto problēmsituāciju, ka, izskatot Disciplinārtiesas sēdē tiesneša sūdzību par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu, tiek iegūti papildu materiāli un uzklausīti jauni argumenti par lietas apstākļiem, kuru rūpīgai izsvēršanai un pamatota lēmuma pieņemšanai sūdzības galīga izspriešana būtu jāatliek, taču likums šādu iespēju nepieļauj. Lai nodrošinātu sūdzības vispusīgu izskatīšanu un radītu iespēju Disciplinārtiesas locekļiem padziļināti un argumentēti izvērtēt visus jauniegūtos lietas materiālus un sūdzības izskatīšanas ietvaros sniegtos argumentus to kopsakarībā, grozījumu priekšlikumā paredzētas Disciplinārtiesas tiesības atlikt lēmuma paziņošanu uz laiku līdz 14 dienām. Nākamajā Disciplinārtiesas sēdē, kurā tiek paziņots atliktais lēmums, tā paziņo pieņemtā lēmuma rezolutīvo daļu, vienlaikus nosakot laiku, kad būs sastādīts pilns lēmums. Līdzīga norma ar atbilstošu Augstākās tiesas sprieduma taisīšanas kārtību noteikta arī Civilprocesa likuma 472. panta sestajā daļā.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts sekmēs tiesu varas neatkarības stiprināšanu.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts nerada ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetu.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Nav attiecināms.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Nav attiecināms.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Notikušas konsultācijas ar tiesu varas pārstāvjiem.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likumprojekta izpildi atbilstoši kompetencei nodrošinās likumprojektā minētās institūcijas.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs