2018.gada 30.janvārī

 

Nr.

Saeimas Prezidijam

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 1.februāra kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā – iekļaut Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šā gada 1.februāra kārtējā Saeimas sēdē.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

 

Pielikumā:       1.Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””  uz        lpp.;

 

2.Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””  anotācija uz       lpp.

                          

 

                          

Cieņā

komisijas priekšsēdētājs                                                                          J.Vucāns

 

Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts

 

 

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

 

 

 

Izdarīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7. nr.; 1996, 15. nr.; 1997, 24. nr.; 1998, 2., 18., 22., 24. nr.; 1999, 24. nr.; 2000, 11. nr.; 2001, 3., 8., 12. nr.; 2002, 2., 22. nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22. nr.; 2004, 9. nr.; 2005, 2., 11. nr.; 2006, 1., 9., 13., 20., 24. nr.; 2007, 3., 7., 12. nr.; 2008, 1., 6., 13. nr.; 2009, 2., 11., 13., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205. nr.; 2010, 91., 101., 131., 151., 157., 178., 183., 206. nr.; 2011, 68., 80., 85., 169. nr.; 2012, 24., 50., 56., 109., 157., 186., 199., 203. nr.; 2013, 61., 92., 187., 194., 232. nr.; 2014, 6., 51., 119., 189., 204., 214., 220., 257. nr.; 2015, 29., 68., 118., 190., 208., 230., 245., 248., 251. nr.; 2016, 2., 91., 241. nr.; 2017, 5., 75., 124., 128., 156., 236., 242. nr.) šādus grozījumus:

 

1.  22.³ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1)  Lai veicinātu nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, — kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu (tajā skaitā slēgto pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojuma sniedzēja ietvaros ir 15 000 euro vai vairāk.”;

papildināt pantu ar 1.¹, 1.² un 1.³ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs klienta pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējā apgrozījumā neietver summas klienta darījumiem, kas veikti starp klienta kontiem (tajā skaitā slēgtajiem kontiem) vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros. Šis nosacījums nav attiecināms uz summām tiem klienta darījumiem, kas veikti no klienta pieprasījuma noguldījuma konta vai maksājumu konta uz klienta darījuma kontu vai no klienta darījuma konta uz klienta pieprasījuma noguldījuma kontu vai maksājumu kontu.

(1²) Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs, sniedzot informāciju atbilstoši šā panta pirmajai daļai, tajā norāda šādas ziņas:

1) klienta vārdu, uzvārdu un personas kodu;

2) pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo atlikuma summu iepriekšējā kalendāra gada pēdējās dienas beigās;

3) pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo debeta apgrozījuma summu iepriekšējā gadā;

4) pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo kredīta apgrozījuma summu iepriekšējā gadā.

(1³) Informācija par pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu atlikumiem un to apgrozījumu sniedzama euro. Ja darījumi pieprasījuma noguldījuma kontos un maksājumu kontos veikti ārvalsts valūtā, veikto darījumu summas pārrēķina no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, kurš ir spēkā kalendāra gada pēdējās dienas sākumā.”

 

2.  Izteikt pārejas noteikumu 199. punktu šādā redakcijā:

“199. Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz 2018. gada 1. septembrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, — kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējā atlikuma summa 2018. gada 1. janvārī dienas sākumā ir 15 000 euro vai vairāk, norādot klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu un pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu atlikuma kopsummu.”

 

 

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” anotācija

 

 

1)  Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Šobrīd no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ pantā iekļautā regulējuma izriet, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ar maksājumu kontu saistītu pakalpojumu, un kredītiestāde sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par jebkuru kontu, kurā var veidoties apgrozījums. Tomēr, ievērojot regulējuma mērķi un ņemot vērā, ka attiecībā uz noteiktu kontu veidiem kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju klientiem ir ierobežotas iespējas veikt skaidras naudas darījumus, ar likumprojektu tiek precizēts konta tvērums, to attiecinot tikai uz pieprasījuma noguldījuma kontiem un maksājumu kontiem.

Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 33. punktā noteiktajam minētā likuma izpratnē maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš noteikts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2. panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8. punktā, kurš nav kredītiestāde un kura darbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu.

Ievērojot minēto un ņemot vērā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2. panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8. punktā noteikto, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ pantā iekļautais regulējums ir attiecināms uz šādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem:

-  elektroniskās naudas iestādi;

-  pasta komersantu, kuram atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus;

-  maksājumu iestādi;

-  Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī licencētu maksājumu iestādi, kas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi darbību Latvijā;

-  krājaizdevu sabiedrību.

Ņemot vērā, ka ar šobrīd likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ pantā iekļauto maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz ar maksājumu kontu saistītu pakalpojumu, tiek saprasts minētā likuma 1. panta 33. punktā noteiktais subjekts, regulējums ir atbilstoši precizēts.

Tā kā regulējumam pakļautās fiziskās personas, sadalot savus maksājumus starp vairākiem kontiem, kas atvērti vienā kredītiestādē vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja, varētu izvairīties no to datu iekļaušanas Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamajos ziņojumos, likumprojekts paredz noteikt, ka kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniegs informāciju nevis par kontu, kuru iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa pārsniedz 15 000 euro, bet gan par konkrētu klientu, kura pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu (tajā skaitā slēgto pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa ir 15 000 euro vai vairāk.

Minētais regulējums ir attiecināms ne tikai uz fiziskajām personām – Latvijas Republikas rezidentiem, kurām vienas kredītiestādes ietvaros vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja ir atvērts gan pieprasījuma noguldījuma konts, gan maksājumu konts, bet arī uz fiziskajām personām, kurām vienas kredītiestādes ietvaros vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja ir atvērts tikai pieprasījuma noguldījuma konts (viens vai vairāki) vai tikai maksājumu konts (viens vai vairāki).

Vienlaikus, ievērojot apstākli, ka fiziskai personai vienā kredītiestādē vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja var būt atvērti vairāki konti, starp kuriem tiek veikti darījumi, pārskaitot vienus un tos pašus naudas līdzekļus, kā arī ievērojot banku pārstāvju sniegto informāciju, no kuras izriet, ka no jebkura cita konta, kas nav ziņošanai pakļautais konts (izņemot darījumu kontu), klientam nav iespēju savus naudas līdzekļus pārskaitīt uz tās pašas kredītiestādes vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja atvērto citas personas kontu vai citas kredītiestādes vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja atvērto kontu (savu vai citas personas kontu), likumprojektā iekļautais regulējums paredz noteikt, ka kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs klienta pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējā apgrozījumā neietvers summas klienta darījumiem, kas veikti starp klienta kontiem (izņemot klienta darījumu kontu) vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros.

Tāpat likumprojekts paredz grozījumu attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu. Proti, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir pieejama Kontu reģistrā esošā informācija par nodokļu maksātāju kontu numuriem, ir nosakāms, ka kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs Valsts ieņēmumu dienestam sniedz ziņojumu, nenorādot klientu pieprasījumu noguldījumu kontu un maksājumu kontu numurus. Savukārt, ievērojot apstākli, ka pieprasījuma noguldījuma kontā vai maksājumu kontā esošo fizisko personu naudas līdzekļu apmērs var būt būtiski atšķirīgs 31. decembra dienas sākumā un dienas beigās, ir precizēts brīdis, uz kuru fiksējama par iepriekšējo kalendāro gadu klienta pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējā atlikuma summa, proti, kalendārā gada pēdējās dienas beigas, kas atbilstoši likumā noteiktajām grāmatvedības vešanas prasībām ir definēta katras kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja grāmatvedības uzskaites sistēmas uzstādījumos.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka darījumi pieprasījuma noguldījuma kontos un maksājumu kontos var tikt veikti arī ārvalsts valūtā, ar likumprojektu tiek precizēts, ka informācija par pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu atlikumiem un to apgrozījumu sniedzama tikai euro. Tādējādi, ja darījumi pieprasījuma noguldījuma kontos un maksājumu kontos būs veikti ārvalsts valūtā, veikto darījumu summas būs nepieciešams pārrēķināt no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, kas ir spēkā kalendārā gada pēdējās dienas sākumā (tas ir, 31. decembrī).

Tā kā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ pants stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, likumprojekts paredz izmaiņas arī attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienestam pirmo reizi sniedzamās informācijas apjomu, vienlaikus precizējot tās sniegšanas datumu. Proti, ievērojot regulējuma spēkā stāšanos, ar likumprojektu tiek noteikts, ka kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs pirmo reizi Valsts ieņēmumu dienestam sniegs informāciju nevis par klientiem, kuru konta debeta vai kredīta apgrozījums 2017. gadā pārsniedz 15 000 euro, bet gan par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējā atlikuma summa uz 2018. gada 1. janvāra dienas sākumu ir 15 000 euro vai vairāk, norādot klienta datus un pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu atlikuma kopsummu. Šo informāciju būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2018. gada 1. septembrim.

Nav šaubu, ka informācijas sniegšana par fiziskās personas pieprasījuma noguldījuma konta vai maksājumu konta apgrozījumu ir ierobežojums, kas skar privātpersonas tiesības. Tādējādi šādam ierobežojumam ir jābūt samērīgam starp efektīvu nodokļu administrēšanu, no vienas puses, un personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, no otras puses.

Ņemot vērā, ka regulējuma mērķis cita starpā ir saistīts ar fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzības pilnveidošanu, Valsts ieņēmumu dienestam padziļinātai analīzei novirzot personas ar iespējami lielāku varbūtību, ka attaisnosies identificētais nodokļu nenomaksas risks, papildus ir izvērtēta informācijas par fiziskās personas pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājuma kontu kopējo debeta apgrozījuma summas nepieciešamību un tās samērīgumu regulējuma kontekstā.

Valsts ieņēmumu dienests nodokļu administrēšanas pasākumu ietvaros analizē visu nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju par konkrēto nodokļu maksātāju, lai varētu identificēt tās fiziskās personas, kuras gūst nedeklarētus ienākumus, no kuriem netiek nomaksāti nodokļi, “aplokšņu” algas risku, kā arī iespējamu nereģistrētās saimnieciskās darbības risku.

Šajā gadījumā, lai iegūtu pilnīgāku informāciju par fiziskās personas finanšu līdzekļu plūsmu, ir nepieciešama informācija ne tikai par pieprasījuma noguldījuma konta vai maksājumu konta kredīta apgrozījumu (ienākošie maksājumi), bet arī par debeta apgrozījumu (izejošie maksājumi).

Saskaņā ar likumprojektā iekļauto regulējumu, kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs klienta pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējā apgrozījumā neietvers summas klienta darījumiem, kas veikti starp klienta kontiem (izņemot klienta darījumu kontu), vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros.

Tātad, ja fiziskās personas kredītiestādes atvērtajā pieprasījuma noguldījumu kontā 2018. gadā ienākošo naudas līdzekļu apmērs ir 20 000 euro, no kuriem 15 000 euro klients ir pārskaitījis uz tajā pašā kredītiestādē atvērto termiņnoguldījumu kontu, Valsts ieņēmumu dienestam tiktu sniegta informācija norādot, ka klienta pieprasījuma noguldījuma konta kredīta apgrozījums 2018. gadā ir 20 000 euro, atlikums uz 2018. gada 31. decembri - 5 000 euro, savukārt debeta apgrozījums – 0 euro (ņemot vērā, ka starp kontiem veikto darījumu summas debeta apgrozījumā netiek iekļautas). Saņemot minēto informāciju, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka fiziskajai personai kredītiestādē ir finanšu līdzekļi 20 000 euro apmērā.

Ja informācija par pieprasījuma noguldījuma konta debeta apgrozījumu Valsts ieņēmumu dienestam netiktu sniegta, tad iepriekš minētā piemēra gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam tiktu sniegta informācija, norādot, ka klienta pieprasījuma noguldījuma konta kredīta apgrozījums 2018. gadā ir 20 000 euro un atlikums uz 2018. gada 31. decembri - 5 000 euro. Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nebūtu pilnīgas informācijas par fiziskajai personai kredītiestādē esošo finanšu līdzekļu apmēru. Tā rezultātā, piemēram, personai 2019. gadā veicot darījumu, kura apmērs pārsniedz tās ienākumu apmēru konkrētajā kalendārajā gadā, un ievērojot, ka Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav pilnīga informācija par fiziskās personas kredītiestādē uzkrātajiem finanšu līdzekļiem, persona var tikt novirzīta padziļinātai ienākumu/izdevumu analīzei, kas šajā gadījumā ir pretrunā ar regulējuma mērķi.

Tāpat, ņemot vērā, ka fiziskajai personai var mainīties kredītiestāžu vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju atvērtajos pieprasījuma noguldījuma kontos vai maksājumu kontos ienākošo naudas līdzekļu apmērs, kā rezultātā ziņas par fizisko personu Valsts ieņēmumu dienestam var netikt sniegtas, informācija par minēto kontu debeta apgrozījumu, ja tā apmērs ir 15 000 euro vai vairāk, nepieciešama, lai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā būtu informācija par klienta iepriekšējos kalendāros gados uzkrāto naudas līdzekļu izlietojumu.

Tā, piemēram, fiziskai personai kredītiestādes atvērtajā pieprasījuma noguldījuma kontā uz 2018. gada 1. janvāri ir naudas līdzekļi 100 000 euro apmērā. Kredītiestāde par minēto personu 2018. gada 1. septembrī ir iesniegusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam. Turpmākajos trijos gados (2019., 2020. un 2021. gads) klienta minētajā kredītiestādes kontā ienākošo naudas līdzekļu apmērs nesasniedz 15 000 euro. Savukārt 2020. gadā persona no kredītiestādes atvērtā pieprasījuma noguldījuma konta esošos naudas līdzekļus 100 000 euro apmērā ir izskaitījusi. Ja Valsts ieņēmumu dienestam informācija par minētā konta debeta apgrozījumu netiek sniegta, Valsts ieņēmumu dienests paļaujas, ka fiziskajai personai iespējams vēl joprojām kontā ir būtiski naudas līdzekļi. Tā rezultātā, ja šāda persona, piemēram, 2021. gadā ir veikusi darījumu 100 000 euro apmērā, Valsts ieņēmumu dienests, ievērojot kredītiestāžu 2018. gada 1. septembrī sniegto informāciju, personu var nenovirzīt padziļinātai ienākumu/izdevumu analīzei, kas šajā gadījumā arī ir pretrunā ar regulējuma mērķi.

Līdz ar to šajā gadījumā debeta apgrozījuma apjoms ir nepieciešams kā informācijas avots, lai varētu identificēt personas, kuru izdevumi būtiski pārsniedz deklarētos ienākumus.

Tāpat informācija par pieprasījuma noguldījuma konta vai maksājumu konta debeta apgrozījumu ir arī nepieciešama, lai varētu izvērtēt fiziskās personas darījumus kopsakarā atbilstoši naudas plūsmai personu minētajos kontos.

Labums, ko gūs sabiedrība ar minēto regulējumu, būs lielāks kā privātpersonu tiesību ierobežojums, tāpēc secināms, ka regulējums attiecībā uz informācijas sniegšanu par debeta apgrozījumu ir uzskatāms par samērīgu.

 

2)  Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojektā ietvertajam tiesiskajam regulējumam attiecībā uz fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzības pilnveidošanu ir pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, ņemot vērā, ka informācijas saņemšana par fiziskās personas konta apgrozījumu uzlabos Valsts ieņēmumu dienesta darba efektivitāti, lai identificētu izvairīšanos no nodokļiem riskus un laicīgi tos novērstu.

 

3)  Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojektā iekļautajam regulējumam nenoliedzami būs pozitīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, ņemot vērā, ka, iegūstot informāciju par fizisko personu kontu apgrozījumiem, Valsts ieņēmumu dienestam būs iespēja precīzāk noteikt tās personas, kuras gūst nedeklarētus ienākumus, kā rezultātā nodokļi budžetā netiek samaksāti pilnā apmērā.

 

4)  Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Ir nepieciešams izstrādāt atbilstošus grozījumus Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā.

 

5)  Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6)  Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekta izstrādes laikā ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Komercbanku asociāciju, Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, kuras atbalsta grozījumu izstrādi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ pantā.

 

7)  Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros. Jaunas institūcijas netiek radītas.

 

 

 

 

 

 

Ar cieņu,

 

komisijas priekšsēdētājs                                                                                              J.Vucāns