19.12.2017.

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 2017.gada 21.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai sadaļā „Prezidija ziņojumi” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Zvejniecības likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

 

Pielikumā:     Likumprojekts „Grozījumi Zvejniecības likumā” uz ___lpp un likumprojekta anotācija uz ___lpp.

 

 

Ar cieņu

 

 

 

 

Romāns Naudiņš

komisijas priekšsēdētājs

 

 

Likumprojekts "Grozījumi Zvejniecības likumā"

 

Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11. nr.; 1997, 22. nr.; 1998, 23. nr.; 2000, 6. nr.; 2001, 23. nr.; 2003, 15., 23. nr.; 2004, 21. nr.; 2005, 13. nr.; 2008, 23. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 105., 205. nr.; 2014, 114. nr.) šādus grozījumus:

 

1.     Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

      "18. pants. Zivju resursu izmantošanas uzraudzības institūcijas un amatpersonas

(1) Par Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu izmantošanas uzraudzību atbild Valsts vides dienests, kā arī Dabas aizsardzības pārvalde, kas šīs funkcijas īsteno īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos.

(2) Zivju resursu izmantošanas uzraudzību atbilstoši kompetencei veic arī pašvaldības policija, pašvaldības vides kontroles amatpersonas, kā arī Valsts policija, Valsts robežsardze un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests."

 

2.        19. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 "(2) Valsts vides dienests zivju resursu izmantošanas uzraudzības jomā atbilstoši kompetencei veic šādas darbības:

1) izsniedz zvejas atļaujas (licences) zvejai iekšējos, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes un starptautiskajos ūdeņos;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes lēmumu 2004/585/EK, normu pārkāpumu gadījumā zvejas licences turētājiem un zvejas kuģu kapteiņiem piešķir soda punktus saskaņā ar Eiropas Padomes 2009. gada 20. novembra regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006, un Eiropas Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem;

3) ar Zvejas pārraudzības centra starpniecību uzrauga Latvijas zvejas kuģu zvejas darbību.";

 

izslēgt 2.¹ daļu;

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja zveja notiek citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem, starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai starptautiskiem līgumiem par nozvejas kvotas iedalīšanu Latvijas Republikai, zvejas pārkāpumu gadījumos Valsts vides dienests veic administratīvo pārkāpumu procesu.";

 

izslēgt ceturto daļu;

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoriem, Valsts vides dienesta pilnvarotajām personām – sabiedriskajiem vides inspektoriem, kā arī pašvaldības policijai, pašvaldības vides kontroles amatpersonām un pašvaldības pilnvarotajām personām ir tiesības izņemt nelikumīgi izmantotos zivju ieguves rīkus, ja to īpašnieks nav noskaidrojams. Lēmumu par šādu rīku un līdzekļu iznīcināšanu, neuzsākot administratīvā pārkāpumu procesu, pieņem Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori, pašvaldības policija, pašvaldības vides kontroles amatpersonas."

 

 izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ministru kabinets nosaka šā panta piektajā daļā minēto zivju ieguves rīku iznīcināšanas kārtību."

 

 

3.     Izteikt 20. pantu šādā redakcijā:

"20. pants. Sadarbība un sabiedrības līdzdalība zivju resursu aizsardzībā un izmantošanas uzraudzībā

(1)    Valsts vides dienests zivju resursu aizsardzībā un izmantošanas uzraudzībā Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē ir tiesīgs iesaistīt Valsts vides dienesta pilnvarotas personas - sabiedriskos vides inspektorus. Pašvaldība zivju resursu aizsardzībā un izmantošanas uzraudzībā iekšējos ūdeņos, kuri atrodas tās administratīvajā teritorijā, un jūras piekrastes ūdeņos, kuri pieguļ tās administratīvajai teritorijai, ir tiesīga iesaistīt pašvaldības pilnvarotas personas.

 (2) Valsts vides dienesta pilnvarotajām personām – sabiedriskajiem vides inspektoriem un pašvaldības pilnvarotajām personām ir tiesības veikt ar zivju resursu ieguvi saistīto darbību pārbaudi, tai skaitā ūdenstilpē un to tiešā tuvumā veikt vietas apskati, pārbaudīt dokumentus, zivju ieguves rīkus un lomu un veikt mantu apskati, nogādāt nelikumīgi iegūtas zivis un nelikumīgi izmantotos zivju ieguves rīkus Valsts vides dienestam vai Dabas aizsardzības pārvaldei lēmuma pieņemšanai par šādu zivju un zivju ieguves rīku izņemšanu. Par veiktajām uzraudzības darbībām Valsts vides dienesta pilnvarotās personas – sabiedriskie vides inspektori un pašvaldības pilnvarotās personas sastāda dokumentus, kuros ietver konstatētos faktus un informāciju par izņemšanai paredzētajiem nelikumīgi izmantotajiem zivju ieguves rīkiem un nelikumīgi iegūtam zivīm, un tos iesniedz Valsts vides dienestam vai Dabas aizsardzības pārvaldei tālākā administratīvā pārkāpuma procesa nodrošināšanai.

(3) Sabiedriskā vides inspektora – Valsts vides dienesta un pašvaldības pilnvarotās personas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, tiem izvirzāmās prasības, kā arī apliecības paraugu nosaka Ministru kabinets.

(4)        Ūdenstilpes nomniekam vai īpašniekam, zvejas tiesību izmantotājam, kā arī licencētās makšķerēšanas, vēžošanas, zemūdens medību vai rūpnieciskās zvejas organizētājam ir pienākums atbilstoši kompetencei piedalīties attiecīgo ūdeņu zivju resursu aizsardzībā un izmantošanas uzraudzībā, un sadarboties ar attiecīgām šī likuma 18.pantā norādītajām institūcijām un amatpersonām."

 

  

4.        Papildināt likumu ar IX nodaļu šādā redakcijā:

 

"IX nodaļa

 

Administratīvā atbildība zivju resursu aizsardzības un izmantošanas jomā un kompetence sodu piemērošanā

 

30. pants. Administratīvā atbildība zivju resursu aizsardzības un izmantošanas jomā

(1)        Par makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu vai licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no trijām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2)        Par tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – no divdesmit astoņām līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(3)        Par zvejas tīklu tirdzniecības un aprites noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – no piecdesmit sešām līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(4)        Par zivju, nēģu, vēžu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izkraušanas, pirkšanas, pārdošanas, glabāšanas, pārstrādāšanas un transportēšanas noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – no divdesmit astoņām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(5)        Par zvejas noteikumu pārkāpšanu iekšējos ūdeņos uzliek naudas sodu, piemērojot vai nepiemērojot zvejas tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku līdz trim gadiem, fiziskajām personām no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – no sešām līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.

(6)        Par zveju iekšējos ūdeņos bez attiecīgas atļaujas un par zveju aizliegtā vietā vai laikā, kā arī par zveju ar aizliegtiem rīkiem un paņēmieniem uzliek naudas sodu, piemērojot vai nepiemērojot zvejas tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku līdz trim gadiem, fiziskajām personām no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.

(7)        Par zvejas noteikumu pārkāpšanu teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos uzliek naudas sodu, piemērojot vai nepiemērojot zvejas tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku līdz trim gadiem, fiziskajām personām no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – no divdesmit astoņām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(8)        Par zveju teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos bez attiecīgas atļaujas, aizliegtā vietā, aizliegtā laikā vai ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem uzliek naudas sodu, piemērojot vai nepiemērojot zvejas tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku līdz trim gadiem, fiziskajām personām no divdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

 

31. pants. Kompetence sodu piemērošanā

(1)        Administratīvo pārkāpumu procesu par šā likuma 30. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem uzsāk Valsts vides dienests, Valsts policija un Dabas aizsardzības pārvalde, kā arī pašvaldības policija vai pašvaldības vides kontroles amatpersona. Administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai sagatavo, to izskata un lēmumu par šā likuma 30. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem pieņem Valsts vides dienests vai Dabas aizsardzības pārvalde.

(2)        Administratīvo pārkāpumu procesu par šā likuma 30. panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem uzsāk Valsts policija un pašvaldības policija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai sagatavo, to izskata un lēmumu par šā likuma 30. panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem pieņem pašvaldības administratīvā komisija.

(3)        Administratīvo pārkāpumu procesu par šā likuma 30. panta trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem uzsāk Valsts vides dienests un Valsts policija, kā arī pašvaldības policija vai pašvaldības vides kontroles amatpersona. Administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai sagatavo, to izskata un lēmumu par šā likuma 30. panta trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem pieņem Valsts vides dienests, Valsts policija un pašvaldības administratīvā komisija.

(4)        Administratīvo pārkāpumu procesu par šā likuma 30. panta ceturtajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests.

(5)        Administratīvo pārkāpumu procesu par šā likuma 30. panta piektajā un sestajā daļā minētajiem pārkāpumiem uzsāk Valsts vides dienests, Valsts policija un Dabas aizsardzības pārvalde, pašvaldības policija, pašvaldības vides kontroles amatpersona, kā arī Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests un Valsts robežsardze. Administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai sagatavo, to izskata un lēmumu par šā likuma 30. panta piektajā un sestajā daļā minētajiem pārkāpumiem pieņem Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde.

(6)        Administratīvo pārkāpumu procesu par šā likuma 30. panta septītajā un astotajā daļā minētajiem pārkāpumiem uzsāk Valsts vides dienests, pašvaldības policija un pašvaldības vides kontroles amatpersona vai Valsts policija, kā arī Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests un Valsts robežsardze. Administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai sagatavo, to izskata un lēmumu par šā likuma 30. panta septītajā un astotajā daļā minētajiem pārkāpumiem pieņem Valsts vides dienests."

 

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 27. un 28. punktu šādā redakcijā:

“27. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 19.panta sestajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2005. gada 6. septembra noteikumi Nr. 675 “Nelikumīgi izmantoto aizliegto zvejas rīku un līdzekļu un nelikumīgi izmantoto nemarķēto zvejas tīklu iznīcināšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

28. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 20.panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumi Nr. 833 “Noteikumi par sabiedriskā vides inspektora statusa piešķiršanu un anulēšanu, izvirzāmajiem kritērijiem un prasībām un apliecības paraugu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

 

 

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu.

 

Likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā”

ANOTĀCIJA

 

1.   Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Ministru kabineta 2014. gada 22. aprīļa sēdes protokola Nr. 24 26. § 2. punkts paredz uzdevumu informatīvais ziņojuma „Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēma” (turpmāk – informatīvais ziņojums) 1. pielikumā minētajām ministrijām izstrādāt attiecīgos likumprojektus.

Savukārt Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra sēdes protokola Nr. 68 67. § 3. punkts uzdod atbildīgajām ministrijām līdz 2017. gada 1. martam pieteikt izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē likumprojektus, kas izstrādāti atbilstoši iepriekšminētā protokollēmumā noteiktajam uzdevumam un izskatīti Tieslietu ministrijas izveidotajā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pastāvīgajā darba grupā.

Ievērojot Ministru kabineta 2013. gada 4. februāra rīkojuma Nr. 38 „Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju” 3. punktu un Valsts vides dienesta rīcībā esošo statistiku par administratīvajiem pārkāpumiem zivju resursu aizsardzības un izmantošanas jomā, tika izvērtēti visi kompetencē esošie administratīvie pārkāpumi pēc:

1) nodarījuma bīstamības;

2) sabiedriskā kaitīguma;

3) nodarījuma sekām;

4) nodarījuma aktualitātes;

5) nodarījuma attiecināmības uz publiski tiesiskajām attiecībām.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Komisija) 2017. gada 19. septembra sēdē izskatīja Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” (Nr.990/Lp12) (Dok. nr. 3775) un neatbalstīja tā tālāku virzību. Komisijas paustais viedoklis tika atbalstīts arī Saeimas 2017.gada 28.septembra Saeimas plenārsēdē. Ņemot vērā Komisijas lēmumu un Komisijas, sēdē izteiktos ierosinājumus, Zemkopības ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamentu, Valsts vides dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi un Latvijas Pašvaldību savienību sagatavoja likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā”, kas novērstu Komisijas sēdē norādītās likuma grozījumu nepilnības saistībā ar sabiedrisko vides inspektoru kompetenci zivju resursu aizsardzībā un izmantošanas uzraudzībā.

Likumprojekts „Grozījumi Zvejniecības likumā” (turpmāk – likumprojekts) nosaka:

1)     administratīvos sodus par zivju resursu aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;

2)    iestādes, kuru kompetencē ir sodu piemērošana par attiecīgajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Zvejniecības likumā iekļaujamās normas attiecībā uz administratīvo atbildību zvejniecības jomā, tika skatītas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pastāvīgajā darba grupā 2016. gada 24. martā un 19. maijā.

Likumprojektā paredzēts pārņemt šādus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa spēkā esošos pantus:

1)    57. pantu (vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību aprobežojumu pārkāpšana – likumprojekta 4. pantā ietvertā likuma 30. panta otrā daļa);

2)    80.² pantu (zivju, nēģu, vēžu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku pirkšana, pārstrādāšana, pārdošana, glabāšana un transportēšana, pārkāpjot noteikumus, – likumprojekta 4. pantā ietvertā likuma 30. panta ceturtā daļa);

3)    80.³ pantu (makšķerēšanas noteikumu pārkāpšana – likumprojekta 4. pantā ietvertā likuma 30. panta pirmā daļa);

4)    80.³ pantu (zvejas noteikumu pārkāpšana - likumprojekta 4. pantā ietvertā likuma 30. panta piektā, sestā, septītā un astotā daļa);

5)    155.¹⁸ pantu (zvejas tīklu tirdzniecības un aprites kārtības pārkāpšana – likumprojekta 4. pantā ietvertā likuma 30. panta trešā daļa).

Likumprojektā paredzēta administratīvā atbildība par šādu normu pārkāpšanu:

1)     likumprojekta 30. panta pirmajā daļā – par Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” un Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 799 “Licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtība” normu pārkāpumiem (piemēram, par zivju un vēžu ieguvi bez makšķerēšanas kartes, aizliegtā laikā vai vietā, ja tiek izmantoti šiem noteikumiem neatbilstoši vai aizliegti zivju un vēžu ieguves veidi vai rīki, ja ir pārsniegts atļautais loma lielums un pieļaujamais garums īpaši aizsargājamo ierobežoti izmantojamo sugu zivīm u.c.);

2)     likumprojekta 30. panta otrajā daļā – par Zvejniecības likuma 9. panta normu pārkāpumiem (piemēram, zvejas laivas ielaišanu, piestāšanu vai laivu būvi vai remontu bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku);

3)     likumprojekta 30. panta trešajā daļā – par Ministru kabineta 2011. gada 6. decembra noteikumu Nr. 931 “Noteikumi par zvejas tīklu tirdzniecību un apriti” normu pārkāpumiem (piemēram, zvejas tīklu nelikumīgu pārdošanu ārpus reģistrētajām zvejas tīklu tirdzniecības vietām, kā arī to izgatavošanu un nodošanu bez atlīdzības citām personām, ja zvejas tīklu izgatavotājs nav iekļauts zvejas tīklu izgatavotāju sarakstā);

4)     likumprojekta 30. panta ceturtajā daļā administratīvais sods paredzēts par Ministru kabineta 2015. gada 24. marta noteikumu Nr. 141 “Zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi” normu pārkāpumiem (piemēram, par zivju produktu pirmo pirkšanu bez reģistrācijas Zemkopības ministrijas informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma", par produktu pirmās pirkšanas un nozvejas izkraušanas dokumentu datu neievadīšanu informācijas sistēmā, izkrauto zvejas produktu paraugu ņemšanas plānā noteikto prasību neievērošanu. Tirdzniecības objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudē – par produktu iepirkumu apliecinošu dokumentu un citu produktu ieguvi apliecinošu dokumentu neesamību, kā arī par produktu daudzuma neatbilstību ierakstiem preču reģistrācijas žurnālā);

5)     likumprojekta 30. panta piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā – par Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 295 “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” un Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” normu pārkāpumiem (piemēram, par zveju bez zvejas atļaujas (licences), personas apliecinoša dokumenta, zvejas rīku marķēšanas un to atrašanās vietas apzīmēšanas pārkāpšanu, par zveju aizliegtā laikā vai vietā u.c.).

Tā kā paredzētā administratīvā atbildība par zvejas noteikumu pārkāpšanu paredz plašu naudas soda diapazonu un zvejas noteikumu pārkāpumi ir ļoti dažādi, tostarp daļa ir nopietni pārkāpumi, Zemkopības ministrija sadarbībā ar Valsts vides dienestu izvērtēja iespēju atsevišķi nošķirt nopietnākus zvejas noteikumu pārkāpumus, t.i., par zveju bez licences, par zveju aizliegtā vietā vai aizliegtā laikā, paredzot par tiem smagākus sodus, un uzskata, ka spēkā esošā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80.³ panta otrās, ceturtās, piektās un septītās daļas iedalījums ir veiksmīgs risinājums. Pēc Valsts vides dienesta uzskatiem, lai nerastos strīdi par soda sankcijas piemērošanu, ir svarīgi izdalīt tieši būtiskāko pārkāpumu – nelegālo zveju, jo par to paredzētās mazākās sankcijas ir stingrākas nekā vispārīgajā pantā, kas ietver arī formālus pārkāpumus. Apvienojot visus pārkāpumus vienā daļā, būtībā par nelegālo zveju tiek paredzētas mazākas sankcijas. Tādējādi šādam dalījumam ir praktisks labums, lai pierādītu konkrētā piemērotā naudas soda apmēra pamatojumu. Likumprojekta 30. panta astotās daļas sankcijas paredz iespēju vienlaikus ar pamatsodu piemērot papildsodu – zvejas tiesību izmantošanas aizliegumu, nosakot liegumu personai tās izmantot noteiktu laiku. Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999, (turpmāk – Regula Nr. 1005/2008) 3. pantā norādītas zvejas kuģa darbības, kuras dalībvalsts kompetentā iestāde, ņemot vērā tādus kritērijus kā nodarītais kaitējums, tā vērtība, pārkāpuma apmērs vai atkārtošanās, var uzskatīt par smagiem pārkāpumiem (piemēram, zveju bez derīgas licences, pilnvarojuma vai atļaujas, zveju lieguma apgabalā zvejas lieguma laikā, aizliegtu vai neatbilstīgu zvejas rīku izmantošana u.c.). Savukārt Regulas Nr. 1005/2008 44. un 45. pantā noteiktas sankcijas un papildu sankcijas par šādiem pārkāpumiem, tostarp īslaicīga zvejas kuģa lietošanas aizliegšana, zvejas pilnvarojuma apturēšana vai anulēšana, zvejas tiesību ierobežošana vai anulēšana u.c. Atbilstoši Regulas Nr. 1005/2008 prasībām vispārīgās sankcijas un papildu sankcijas nosakāmas tā, lai nodrošinātu, ka persona, kas ir atbildīga par smagu pārkāpumu, tiktu sodīta ar efektīvām, samērīgām un preventīvām administratīvām sankcijām, kā arī lai pārliecinātos, ka ar tām pārkāpējiem tiek efektīvi atņemts smagu pārkāpumu rezultātā gūtais ekonomiskais labums.

Nosakot sankciju apjomu likumprojektā, tika izvērtēta nepieciešamība saglabāt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK) spēkā esošos administratīvos sodus. Savukārt, tā kā Administratīvo pārkāpumu procesa likumā (turpmāk – APPL) apstāklis, kad persona gada laikā atkārtoti izdara līdzīgu pārkāpumu, par kuru jau ir administratīvi sodīta, netiek uzskatīts par apstākli, kas pastiprina atbildību, tad likumprojektā par to atsevišķi nav paredzēts sods, bet tiek apvienotas esošās LAPK normas. Tādējādi likumprojekta 4. pantā izteiktajā likuma 30. panta ceturtajā, piektajā un septītajā daļā norādīto naudas soda vienību maksimālās robežas ir palielinātas salīdzinājumā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa  80.² panta pirmajā daļā, 80.³ panta otrajā un piektajā daļā noteiktajām naudas sodu maksimālajām robežām, ja naudas sods tiek izteikts vienībās.

Piemērojot likumprojekta 4. pantā likuma 30. panta piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā paredzēto papildsodu – zvejas tiesību izmantošanas aizliegumu, Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" tiek reģistrēti dati par zvejas tiesību izmantošanas aizliegumu teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, savukārt Valsts vides dienesta dokumentu vadības sistēmā tiek reģistrēti dati par zvejas tiesību izmantošanas aizliegumu iekšējos ūdeņos. Pēc noteiktā laika zvejas tiesības automātiski tiek atjaunotas, neprasot jaunas zvejas atļaujas (licences) saņemšanu, izņemot gadījumos, kad ir beidzies zvejas atļaujas (licences) darbības termiņš – tad atbilstoši esošajai kārtībai ir jānoformē jauna zvejas atļauja (licence).

Likumprojekta izstrādāšanā iesaistīto ministriju un institūciju pārstāvju 2016. gada 15. septembra sanāksmē (turpmāk – sanāksme), kurā piedalījās Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts vides dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Pašvaldību savienības, Rīgas pašvaldības policijas un Valsts policijas pārstāvji, tika izvērtēts un atbalstīts jautājums par institūciju un amatpersonu kompetenci sodu piemērošanā.

Pašlaik likuma “Par policiju” 10. pants nosaka, ka policijas darbinieka (attiecīgajā administratīvajā teritorijā arī pašvaldības policijas) pienākums ir novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, atbilstoši savai kompetencei sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības. Arī Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 7. pants paredz Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta kompetenci vides aizsardzību un zvejniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas kontrolē sadarbībā ar Valsts vides dienestu un procesuālo darbību veikšanu, piemēram, kuģu aizturēšanu. Ministru kabineta 2011. gada 6. decembra noteikumu Nr.  931 “Par zvejas tīklu tirdzniecību un apriti” 20. punktā turklāt noteikts, ka zvejas tīklu nelikumīgu pārdošanu ārpus reģistrētajām zvejas tīklu tirdzniecības vietām, kā arī to nelikumīgu izgatavošanu un nodošanu kontrolē Valsts vides dienests, Valsts policija un pašvaldības policija.

Zemkopības ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamentu, Valsts vides dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi un Latvijas Pašvaldību savienību tika izvērtēta Valsts vides dienesta pilnvaroto personu - sabiedrisko vides inspektoru un pašvaldību pilnvaroto personu nozīme zivju resursu aizsardzībā un izmantošanas uzraudzībā, kā arī Zvejniecības likumā tiem piešķirtās tiesības. Tika atzīts, ka to iesaistīšana zivju resursu aizsardzībā un izmantošanas uzraudzībā ir vērtējama pozitīvi, un tā likumprojektā līdzīgā apmērā paredzēta arī turpmāk.

Ņemot vērā iepriekšminēto, likumprojekta 18. panta, 19. panta piektās daļas, 20. panta un 31. panta redakcijā precizēta visu zivju resursu aizsardzībā un izmantošanas uzraudzībā iesaistīto personu kompetence.

Likumprojekta 18. panta redakcijā ir norādīts, ka par zivju resursu aizsardzību un izmantošanas uzraudzību visos ūdeņos atbild Valsts vides dienests, savukārt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos – Dabas aizsardzības pārvalde. Tāpat zivju resursu izmantošanu uzraudzību veic arī pašvaldības policijas, pašvaldības vides kontroles amatpersonas, kā arī Valsts policija, Valsts robežsardze, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests. Pašvaldības vides kontroles amatpersonas funkcijas zivju resursu aizsardzības un izmantošanas jomā pašvaldības ar savu lēmumu var deleģēt arī citām APPL 305. panta pirmajā daļā norādītajām pašvaldības amatpersonām, attiecīgo informāciju publicējot oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Turklāt likumprojekta 20. panta pirmajā daļā noteiktas Valsts vides dienesta tiesības zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā iesaistīt Valsts vides dienesta pilnvarotas personas - sabiedriskos vides inspektorus, savukārt pašvaldībām – pašvaldības pilnvarotas personas.

Tāpat kā esošajā Zvejniecības likuma redakcijā, likumprojekta 20. panta otrās daļas norma paredz Valsts vides dienesta pilnvaroto personu – sabiedrisko vides inspektoru un pašvaldības pilnvaroto personu tiesības ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā pārbaudīt lomu un zvejā izmantotos rīkus, nodrošināt nelikumīgi iegūto zivju un nelikumīgi izmantoto zvejas rīku izņemšanu.  Ņemot vērā APPL noteiktās prasības par administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu, atšķirībā no spēkā esošā regulējuma, likumprojekts neparedz pilnvaroto personu tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, bet paredz sastādīt dokumentus, kuros ietver konstatētos faktus un informāciju par izņemšanai paredzētajiem nelikumīgi izmantotajiem zivju ieguves rīkiem un nelikumīgi iegūtam zivīm, un tos iesniedz Valsts vides dienestam vai Dabas aizsardzības pārvaldei tālākā administratīvā pārkāpuma procesa nodrošināšanai.

Lai skaidri noteiktu pašvaldību pilnvaroto personu un Valsts vides dienesta pilnvaroto personu - sabiedrisko vides inspektoru statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, tiem izvirzāmās prasības, kā arī apliecības paraugu, likumprojekta 20. panta trešā daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot attiecīgus noteikumus.

Tāpat likumprojekta 20. panta trešās daļas norma nosaka personas pienākumu iesaistīties zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā atkarībā no piešķirtās kompetences. Piemēram, ūdensobjektu īpašnieks var veikt ūdenstilpes apgaitu, ūdenstilpi un tai piegulošo teritoriju iztīrīt no atkritumiem un labiekārtot. Savukārt, konstatējot pārkāpumu, tas informē kompetentās iestādes, kā arī ir tiesīgs norobežot teritoriju, kurā tika konstatēts iespējamais pārkāpums, veikt foto vai video ierakstus, kas turpmāk, iespējams, var kalpot par pierādījumu administratīvā pārkāpuma lietā, u.c. darbības. Līdzīgs regulējums pastāv arī makšķerēšanas noteikumos, paredzot, ka sadarbībā ar valsts un pašvaldību amatpersonām un pilnvarotajām personām zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā piedalās arī privāto ūdeņu īpašnieki, kuriem pieder zvejas tiesības, un zvejas tiesību un ūdenstilpju nomnieki.

Likumprojekta 19. panta piektās daļas redakcija paredz attiecīgo kompetento iestāžu amatpersonu tiesības izņemt un iznīcināt nelikumīgi izmantotos aizliegtos un nemarķētos zivju resursu ieguves rīkus un līdzekļus, ja to īpašnieks nav noskaidrojams. Šāds pilnvarojums pastāv jau patlaban. Zvejas rīku iznīcināšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2005. gada 6. septembra noteikumos Nr. 675 “Nelikumīgi izmantoto aizliegto zvejas rīku un līdzekļu un nelikumīgi izmantoto nemarķēto zvejas tīklu iznīcināšanas kārtība”. Šie noteikumi attiecas uz zvejas rīkiem (arī uz citiem rīkiem, kas paredzēti tiešai zivju resursu ieguvei), kas ir atrasti ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā, ja nav iespējams noskaidrot personu, kas ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, nosakot Valsts vides dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoru un pašvaldību pilnvaroto personu tiesības pieņemt lēmumu par zvejas rīka iznīcināšanu gadījumā, kad zvejas rīka realizācijai paredzamie izdevumi pārsniedz paredzamos ieņēmumus vai zvejas rīka transportēšanas un glabāšanas izdevumi pārsniedz tā reālo vērtību. Ņemot vērā zivju resursu aizsardzības un izmantošanas jomā iesaistīto personu kompetences, likumprojekta 19. panta piektajā daļā ir paredzētas attiecīgo personu tiesības izņemt nelikumīgi izmantotos zivju ieguves rīkus, ja to īpašnieks nav noskaidrojams un ir atļauts to veikt ārpus administratīvā pārkāpuma procesa. Savukārt lēmumu par šādu rīku un līdzekļu iznīcināšanu, neuzsākot administratīvā pārkāpumu procesu, pieņem Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori, pašvaldības policija, pašvaldības vides kontroles amatpersonas.

Svarīgi norādīt, lai Valsts vides dienesta pilnvarotās personas – sabiedriskie vides inspektori un pašvaldību pilnvarotās personas varētu īstenot tām likumprojektā paredzētas tiesības attiecībā uz apskati, mantu un dokumentu izņemšanas procesa nodrošināšanu, vienlaikus būtu jāprecizē APPL projekta 95., 99. un 101. panta normas, nosakot konkrēto darbību veikšanu arī Valsts vides dienesta pilnvarotajām personām - sabiedriskiem vides inspektoriem un pašvaldību pilnvarotajām personām.

Pēc Valsts vides dienesta 2016. gada datiem, iekšējos ūdeņos izņemto zvejas un makšķerēšanas rīku skaits ir 3563 gab., savukārt jūras un piekrastes ūdeņos – 185 gab. No tiem visvairāk ir tieši zivju tīkli (attiecīgi 1564 gab. un 156 gab.), tie ir tā saucamie “ķīniešu tīkli” jeb zivju tīkli, kas veidoti no makšķerauklas. Tie ir lēti un jau pēc pirmās lietošanas reizes kļūst gandrīz bezvērtīgi, tāpēc to transportēšana, glabāšana un nodošana Valsts ieņēmumu dienestam realizācijai nav lietderīga. Atbrīvojot zivis no šiem tīkliem, tajos bieži tiek izplēsti caurumi, un arī tāpēc šie tīkli nav realizējami. Līdzīga situācija ir arī ar citiem zvejas rīkiem, tostarp pašu izgatavotajiem rīkiem, kuru realizācija, transportēšana un glabāšana nav lietderīga.

Tāpat, pēc Valsts vides dienesta 2016. gada statistikas datiem, apmēram 90% no izņemtajiem zvejas (makšķerēšanas) rīkiem ir bezsaimnieka jeb rīku īpašnieks nav noskaidrots. Piemēram, 1377 bezsaimnieka zvejas tīkli nozīmē, ka būtu jāuzsāk vidēji 900 administratīvā pārkāpuma lietas.

Zvejas kontroles taktika nozīmē, ka zvejas un makšķerēšanas pārkāpumu var atklāt tikai tad, ja pārkāpējs tiek konstatēts nelegālo darbību veikšanas vietā. Vēlāk pārkāpumu var atklāt tikai tad, ja zvejas rīks ir bijis marķēts vai satur kādas unikālas atpazīšanas zīmes. Tāpēc Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori var rīkot slēpni un gaidīt pārkāpēja ierašanos pie ūdenī ievietotajiem zvejas rīkiem vai izņemt zvejas rīkus, nesagaidot pārkāpēju, atbrīvojot dzīvas zivis, izņemot nedzīvās zivis un novēršot tālāku iespējamību zivīm iekļūt zvejas rīkos un tādējādi novēršot kaitējumu zivju resursiem. Pārkāpēja gaidīšanas laiks nav prognozējams un var prasīt būtisku laika patēriņu, īpaši ņemot vērā nelielo inspektoru skaitu (uz visiem Latvijas iekšzemes ūdeņiem ir 32 Valsts vides dienesta inspektori). Tiek izņemti arī zvejas rīki, kas ūdenī ir atradušies ilgu laiku, – līdz pat vairākiem mēnešiem, tāpēc zvejas rīka īpašnieka gaidīšana ir neattaisnojams resursu patēriņš.

Patlaban spēkā esošā norma ir vērsta uz efektīvu procesu un administratīvā sloga un izmaksu samazināšanu, un šādu apsvērumu dēļ šī norma ietverta arī likumprojektā.

Likumprojekta 31. pants paredz Valsts vides dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts policijas, Pašvaldības policijas, pašvaldības vides kontroles amatpersonu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī Valsts policijas, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta un Valsts robežsardzes kompetenci administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanā un administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.

 

2.   Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts ietekmēs aptuveni 100 000 makšķernieku (pēc 2007. gada makšķernieku aptaujas datiem), 800–1000 zemūdens mednieku (pēc 2011. gadā zemūdens mednieku sabiedrisko organizāciju sniegtās informācijas) un personas, kas nodarbojas ar vēžošanu (informācija par skaitu nav pieejama).

Fiziskas un juridiskas personas, kas nodarbojas ar zveju (166 komerczvejnieki jūras piekrastē un 42 aiz jūras piekrastes joslas, kā arī 1000 pašpatēriņa zvejnieku jūras piekrastē; 1457 komerczvejnieki un pašpatēriņa zvejnieki iekšējos ūdeņos), to pirmo pārdošanu (127), uzglabāšanu (15) un apstrādi (101) un jebkuru zvejas produktu tirdzniecību (nav iespējams noteikt konkrētu skaitu).

Normas attieksies arī uz 35 reģistrētām zvejas tīklu tirdzniecības vietām (pēc š.g. Valsts vides dienesta reģistrēto zvejas tīklu tirdzniecības vietu reģistra datiem; konkrētu potenciālo zvejas tīklu tirgotāju skaitu nav iespējams noteikt).

 

3.   Kāda var būt ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Ieņēmumu apmērs valsts un pašvaldību budžetos nav precīzi aprēķināms, jo tas ir atkarīgs no normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanas saistībā ar regulējumu likumprojektā.

Ieņēmumi par naudas sodiem, kas tiks piemēroti par likumprojektā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, tiks ieskaitīti valsts pamatbudžetā.

     Likumprojekta īstenošanā iesaistītās institūcijas administratīvā procesa īstenošanai izmantos savā budžetā esošos līdzekļus.

 

4.   Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošu tiesību normu sistēmu?

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti:

1)     Administratīvo pārkāpumu procesa likuma projekts;

2)     Vides aizsardzības likums;

3)     Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumi Nr. 833 “Noteikumi par sabiedriskā vides inspektora statusa piešķiršanu un anulēšanu, izvirzāmajiem kritērijiem un prasībām un apliecības paraugu”;

4)     Ministru kabineta 2005. gada 6. septembra noteikumi Nr. 675 “Nelikumīgi izmantoto aizliegto zvejas rīku un līdzekļu un nelikumīgi izmantoto nemarķēto zvejas tīklu iznīcināšanas kārtība”.

 

5.   Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

     Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6.   Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

     Izstrādājot likumprojektu notikušas konsultācijas ar Zemkopības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju, Valsts vides dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi, Latvijas Pašvaldību savienību, Vides konsultatīvo padomi, Rīgas pašvaldības policiju.

 

7.   Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

    Likumprojekta izpildi nodrošinās vides aizsardzības valsts iestādes (par makšķerēšanas, vēžošanas, zemūdens medību un zvejas noteikumu pārkāpšanu, zivju pirkšanu, pārstrādāšanu, pārdošanu, glabāšanu un transportēšanu, pārkāpjot noteikumus, par zvejas tīklu tirdzniecību), pašvaldību administratīvās komisijas (par zvejas tīklu tirdzniecību, kā arī par tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu) un Valsts policija (par zvejas tīklu tirdzniecību). Likumprojektā paredzēts piešķirt tiesības uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu pašvaldības policijas un citām pašvaldības amatpersonām, kā arī Valsts policijai, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienestam un Valsts robežsardzei (par makšķerēšanas, vēžošanas, zemūdens medību un zvejas noteikumu kontroli).