SAEIMAS PREZIDIJAM

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt grozījumu Saeimas šā gada 14. decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas izstrādāto likumprojektu “Par likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt to Saeimas šā gada 14. decembra sēdē.

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā:

1. Likumprojekts “Par likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atzīšanu par spēku zaudējušu” uz 1 lpp.;

2. Likumprojekta anotācija uz 2 lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs S.Dolgopolovs

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

Par likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atzīšanu par spēku zaudējušu”

Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2., 16./17., 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34.nr.; 1995, 10.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 2.nr.; 1999, 24.nr.; 2004, 9.nr.).

Likums stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Likumprojekta “Par likuma “Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām” atzīšanu par spēku zaudējušu”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

2004. gada 1. janvārī stājās spēkā Biedrību un nodibinājumu likums, kurš reglamentē biedrību un nodibinājumu darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju. Pārejas posmu, kura laikā sabiedriskās organizācijas vai to apvienības, kas izveidotas atbilstoši likumam “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”, ieraksta biedrību un nodibinājumu reģistrā, kā arī pārejas posmā piemērojamo likumu nosaka Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums.

Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā noteiktajam ar Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās dienu biedrības un nodibinājumi ierakstāmi biedrību un nodibinājumu reģistrā saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu un Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumu. Atbilstoši pārejas posma regulējumam sabiedrisko organizāciju reģistrā reģistrētās sabiedriskās organizācijas vai to apvienības ir pārveidojamas par biedrību vai nodibinājumu un piesakāmas ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā līdz 2005. gada 31. decembrim vai arī likumā noteiktajā kārtībā ir uzsākama šādas organizācijas likvidācija. Ar ierakstīšanas brīdi biedrību un nodibinājumu reģistrā attiecīgais subjekts izslēdzams no sabiedrisko organizāciju reģistra. Ja sabiedriskā organizācija vai to apvienība noteiktajā termiņā nav pieteikta ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā un sabiedrisko organizāciju reģistra iestādei nav pieteikta tās likvidācija vai ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams lēmums par atteikumu izdarīt ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā, sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību likvidē likumā noteiktajā kārtībā. Lielākā daļa sabiedrisko organizāciju tika pārveidotas par biedrībām vai nodibinājumiem un tika pieteiktas ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā. Minēto subjektu darbību regulē Biedrību un nodibinājumu likums.

Savukārt attiecībā uz subjektiem, kuri atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumam netika ierakstīti biedrību un nodibinājumu reģistrā kā biedrības vai nodibinājumi, tika uzsākts likvidācijas process. Ņemot vērā, ka likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” faktiski nesatur regulējumu, kas attiecas uz likvidācijas procesiem, likvidācijai tiek piemēroti attiecīgo sabiedrisko organizāciju statūti. Līdz ar to arī uz šiem subjektiem faktiski netiek attiecināts likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” tiesiskais regulējums.

Vienlaikus nepieciešams ņemt vērā, ka saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumu 3. punkts noteic, ka “[..] Līdz attiecīgo likumu pieņemšanai tām biedrībām un nodibinājumiem, par kuriem pārveidotas profesionālās radošās organizācijas un to apvienības, kā arī sporta sabiedriskās organizācijas un to apvienības, piemēro likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” 57.¹ — 57.⁵pantu, 58. panta trešo daļu un 60. pantu.

Minētais Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās pārejas noteikumu 3. punktā noteiktais tiesiskais regulējums ilgstošu laika posmu bija tiesisks pamats likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” neatzīšanai par spēku zaudējušu, tā kā nebija izstrādāts un pieņemts speciālais regulējums attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem, par kuriem pārveidotas profesionālās radošās organizācijas un to apvienības (turpretim speciālais regulējums attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem, par ko pārveidotas sporta sabiedriskās organizācijas un to apvienības, ir reglamentēts Sporta likumā).

2017. gada 22. novembrī Saeima pieņēma Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu, kurš reglamentē Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumu 3. punktā minēto jautājumu loku. Minētais likums stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Ņemot vērā iepriekšminēto, likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atzīstams par spēku zaudējušu.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts nerada ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Tiek sakārtota tiesību sistēma un novērstas pretrunas normatīvajā regulējumā.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Ir notikušas konsultācijas ar Saeimas Juridisko biroju, Tieslietu ministriju, Uzņēmumu reģistru, Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumprojekta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas vai likvidēt esošas institūcijas.