2017.gada 29.novembrī
Nr.
Saeimas Prezidijam
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt Saeimas 2017.gada 30.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā”.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas šā gada 30.novembra sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Pielikumā:
1. Likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā” uz 5 lp.;
2. Likumprojekta „Grozījumi Augstskolu likumā” anotācija uz 3 lp.
Ar cieņu,
Komisijas priekšsēdētājs A.Adamovičs
Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija
Likumprojekts
Grozījumi Augstskolu likumā
Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1. nr.; 1997, 3. nr.; 2001, 1. nr.; 2003, 12. nr.; 2004, 13. nr.; 2006, 8. nr.; 2007, 6., 11. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 38., 206. nr.; 2011, 117., 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 40., 92., 188. nr.; 2014, 214., 257. nr.; 2016, 108., 125., 241.; 2017, 90. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 1.panta 11.punktu šādā redakcijā:
„11) promocija – zinātniskā doktora grāda piešķiršana;”.
2. Izteikt 3.panta pirmās daļas otro un trešo teikumu šādā redakcijā:
„Augstskolās vismaz četrdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora grādam. Akadēmijās vismaz piecdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora grādam.”
3. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:
„(2) Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras akadēmiskās studiju programmas apgūšanas — zinātniskais doktora grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek iegūta profesionālā kvalifikācija vai profesionālā kvalifikācija un attiecīga līmeņa profesionālais grāds. Pēc doktorantūras studiju virziena „mākslas” profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts profesionālais doktora grāds mākslās.”
4. Izteikt 5.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
„Augstskolas to autonomijas ietvaros nodrošina studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades darba nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos grādus, profesionālos grādus un profesionālo kvalifikāciju sabiedriskās dzīves, tautsaimniecības, kultūras, veselības aprūpes, valsts pārvaldes un citās profesionālās darbības jomās.”
5. Izteikt 17.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
„Augstskolas satversmes sapulce rektoru ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Universitātē par rektoru ievēl profesoru, citās augstskolās — profesoru vai personu, kurai ir doktora grāds.”
6. 26.pantā:
izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
„Augstskolas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades darba brīvību, veicināt atklātumu augstskolas pārvaldē un tās lietu kārtošanā.”;
izteikt septītās daļas ceturto teikumu šādā redakcijā:
„Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos ievēlētās personas.”
7. Izteikt 27.panta otro daļu šādā redakcijā:
„(2) Augstskolas akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus, mākslinieciskās jaunrades darbu un piedalās studējošo izglītošanā.”
8. Izteikt 39.panta pirmo un otro teikumu šādā redakcijā:
„Ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskas iemaņas un zināšanas, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā doktora grāda vai studiju virzienā „mākslas” arī bez profesionālā doktora grāda mākslās, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs pietiekams praktiskā darba stāžs. Lai ievēlētu docenta amatā personu, kurai nav zinātniskā doktora grāda vai kurai studiju virzienā „mākslas” nav profesionālā doktora grāda mākslās, šai personai ir nepieciešams vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs.”
9. 46. 1 pantā:
izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
„Studējošo un absolventu reģistrā ieraksta ziņas par studiju programmās studējošajiem un personām, kuras ieguvušas doktora grādu.”;
izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
„Datus studējošo un absolventu reģistram par studējošajiem un personām, kuras ieguvušas doktora grādu, sniedz augstskolas un koledžas.”
10. Izteikt 47.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
„Tiesības studēt par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs), doktora grāda vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var izmantot vairākas reizes.”
11. 55.pantā:
pirmās daļas 3.punkta trešo un ceturto teikumu izteikt kā trešo teikumu šādā redakcijā:
„Akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci doktori, no kuriem vismaz trīs ir Latvijas Zinātnes padomes apstiprināti eksperti attiecīgajā nozarē.”;
pirmās daļas 3.punktu papildināt ar ceturto teikumu šādā redakcijā:
„Profesionālās doktora studiju programmas studiju virzienā „mākslas” īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci mācībspēki, kuriem ir zinātniskais doktora grāds vai profesionālais doktora grāds mākslās, vai kuri ir profesori mākslas nozarē.”
12. 55.3 pantā:
izteikt piektās daļas 4.punktu šādā redakcijā:
„4) studiju programmas akadēmiskā maģistra vai zinātniskā doktora grāda iegūšanai nav balstītas uz attiecīgās zinātņu nozares sasniegumiem un atziņām;”;
papildināt panta piekto daļu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:
„41 ) studiju programmas profesionālā maģistra vai profesionālā doktora grāda mākslās iegūšanai zināšanu, prasmju un kompetenču līmenis neatbilst prasībām, kuras noteiktas Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetenču aprakstos;”.
13. 59.pantā:
izteikt panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Atbilstoši valsts akreditētajai studiju programmai augstskolās iegūst:
1) akadēmisko izglītību un šādus grādus:
a) bakalaurs (akadēmiskais grāds),
b) maģistrs (akadēmiskais grāds),
c) doktors (zinātniskais grāds);
2) pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību – ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
3) otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību – piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un šādus profesionālos grādus:
a) bakalaurs (profesionālais grāds),
b) maģistrs (profesionālais grāds);
4) trešā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tematiskajā jomā „mākslas” un profesionālo doktora grādu mākslās.”;
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
„(31) Profesionālā doktora grāda izglītības tematiskajā jomā „mākslas” iegūšanas un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
14. Izteikt 63.panta tekstu šādā redakcijā:
„(1) Zinātnisko doktora grādu pēc doktorantūras akreditētas akadēmiskās studiju programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas piešķir augstskolu promocijas padome.
(2) Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas kārtību, kā arī visus pārējos ar zinātnisko darbību saistītos jautājumus regulē Zinātniskās darbības likums, ja vien šis likums nenosaka citādi.”
15. Papildināt likumu ar VII1 nodaļu šādā redakcijā:
„VII1 nodaļa
Mākslinieciskā jaunrade
63.1 pants. Mākslinieciskās jaunrades mērķis un priekšmets
(1) Augstskolā, kurā tiek īstenotas studiju virziena „mākslas” studiju programmas, mākslinieciskā jaunrade ir studiju procesa neatņemama sastāvdaļa.
(2) Mākslinieciskās jaunrades mērķis ir nodrošināt mākslinieciski augstvērtīgu darbu veidošanas prasmju iegūšanu un attīstīt praktiskās iemaņas unikālu māksliniecisku ideju īstenošanā.
(3) Nodrošinot un attīstot studiju, pētniecības un mākslinieciskās darbības vienotību, sekmēt augstākās izglītības kvalitāti, konkurētspēju un eksportspēju mūzikā un skatuves mākslā, vizuāli plastiskajā mākslā, audiovizuālajā mākslā un mediju mākslā, dizainā.
63.2 pants. Mākslinieciskās jaunrades darba koordinācija
(1) Mākslinieciskās jaunrades īstenošanas un attīstības plānus koordinē augstskola. Augstskolas senāts nosaka mākslinieciskās jaunrades darba ievirzi un apjomu atbilstoši mākslinieciskās jaunrades darbam iedalītajiem līdzekļiem augstskolas finansējuma ietvaros.
(2) Augstskolas, sadarbojoties gan savā starpā, gan ar kultūras institūcijām, kultūrizglītības iestādēm, pašvaldībām un citām ieinteresētajām institūcijām, saskaņo mākslinieciskās jaunrades virzienus, izvērtē māksliniecisko projektu nozīmību, to māksliniecisko līmeni un lemj par to finansējumu.
(3) Augstskola un valsts institūcijas veicina mākslinieciskās jaunrades attīstību, piešķirot finansējumu mākslinieciskās jaunrades projektiem. Mākslinieciskās jaunrades projektus var īstenot, piesaistot arī citus finansējuma avotus.
633. pants. Mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu publicēšana
(1) Augstskolas pienākums ir informēt sabiedrību par saviem mākslinieciskās jaunrades darba rezultātiem.
(2) Augstskola regulāri publicē apkopojošus informatīvos materiālus par veiktajiem mākslinieciskās jaunrades projektiem, norādot māksliniecisko projektu autorus un to īstenotājus, augstskolas mājaslapā internetā valsts valodā un var publicēt citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
63.4 pants. Profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršana
(1) Profesionālo doktora grādu mākslās var iegūt pēc akreditēta studiju virziena „mākslas” profesionālās doktora studiju programmas apguves. Profesionālo doktora grādu mākslās piešķir valsts pārbaudījumu komisija pēc doktora teorētiskā pētījuma, mākslinieciskās jaunrades darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas.
(2) Doktorantūras studiju virziena „mākslas” trešā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas galvenos mērķus un uzdevumus, programmas saturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus, kā arī valsts pārbaudījumu komisijas sastāvu nosaka valsts izglītības standarts.
(3) Profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.”
Likumprojekta „Grozījumi Augstskolu likumā” anotācija
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai veicinātu augstākās izglītības kvalitāti, konkurētspēju un eksportspēju.
Likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā” un ar tiem saistītie Ministru kabineta noteikumi nostiprinās izglītības tematiskajā jomā „mākslas” studējošiem tiesības pēc profesionālās doktorantūras studiju programmas pabeigšanas iegūt doktora grādu profesionālajā jomā, jo esošais regulējums ierobežo studējošo tiesības un vajadzības.
Pašlaik mākslas augstskolu absolventi, kuri vēlas turpināt studijas mākslas jomās profesionālās doktora studiju programmās mākslās, aizplūst no Latvijas un savu karjeru veido ārpus Latvijas robežām. Latvijā ir iespēja iegūt mākslas profesionālos grādus bakalaura un maģistra līmenī, bet nav iespēja iegūt profesionālā doktora grādu.
Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur vēl joprojām nav iespējams iegūt profesionālo doktora grādu mākslās. Profesionālā doktora grāda mākslās iegūšana tiek nodrošināta daudzās Eiropas valstīs (piemēram, Lielbritānijā, Francijā, Itālijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā, u.c.).
Profesionālais doktora grāds mākslās ir nozīmīgs augstskolas absolventa konkurētspējas un kvalifikācijas līmeņa rādītājs Latvijas un starptautiskajā darba tirgū profesionālajās jomās, īpaši mākslas jomās – mūzikā un skatuves mākslā, vizuāli plastiskajā mākslā, audiovizuālajā mākslā un mediju mākslā.
Profesionālais doktora grāds mākslās veicinās Latvijas kultūras un mākslas augstskolās studējošo konkurētspēju starptautiskā vidē un dos iespēju Latvijā apgūt trešā līmeņa studiju programmas mākslās saskaņā ar Boloņas procesu. Grozījumi dos iespēju iekļauties Eiropas kopējā augstākās izglītības telpā, harmonizējot mākslas jomu studijas Latvijā ar tuvākajās Eiropas Savienības valstīs īstenotajām augstākās izglītības studijām.
Augstskolu likumā esošais regulējums ir saistīts tikai ar zinātniskā doktora grāda mākslās iegūšanu, bet neietver iespēju iegūt visu trīs līmeņu augstāko profesionālo izglītību izglītības tematiskajā jomā „mākslas”. Pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums Latvijas kultūras un mākslas augstskolām nedod iespēju vienlīdzīgi un konkurētspējīgi iesaistīties Eiropas augstskolu tīkla aktivitātēs, tostarp veidojot kopīgas profesionālās doktora studiju programmas mākslās.
Jaunais regulējums dos iespēju studēt Latvijā trešā līmeņa profesionālās studiju programmās mākslās. Profesionālais doktora grāds mākslās nav saistīts ar zinātni, tādēļ grozījumi ir saistīti ar Augstskolu likumu un atbilstošu jaunu Ministru kabineta noteikumu sagatavošanu, nevis ar Zinātniskās darbības likumu.
Salīdzinot ar zinātniskā doktora grāda mākslās iegūšanu, kur viens no nosacījumiem ir mākslas un kultūras procesu pētniecība, profesionālā doktora grāda mākslās būtiskākais nosacījums ir mākslas fakta radīšana un mākslinieciskā jaunrade.
Pēc akreditēta studiju virziena „mākslas” profesionālās doktora studiju programmas apguves, doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādes un aizstāvēšanas, būs iespēja iegūt profesionālo doktora grādu, kas demonstrēs izcilību, augsta līmeņa māksliniecisko jaunradi, mākslinieciskos un radošos sniegumus. Tādējādi tiks ievērots Boloņas procesā noteiktais par trešo studiju ciklu – doktora studiju programmām kā integrālu augstākās izglītības sastāvdaļu.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Profesionālā doktora studiju programmu attīstītība izglītības tematiskajā jomā „mākslas” nodrošinās Latvijas mākslas un dizaina augstākajai izglītībai iespēju organiski iekļauties Eiropas augstākās izglītības telpā. Ar minēto priekšlikumu ieviešanu tiktu sekmēta kultūrizglītības sasaiste ar tautsaimniecības un darba tirgus vajadzībām. Grozījumi kopumā veicinās Latvijas augstākās izglītības un Latvijas augstskolās studējošo konkurētspēju un atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī iekļaušanos Eiropas augstākās izglītības sistēmā saskaņā ar Boloņas procesā noteikto. Iespēja turpināt studijas mākslas jomās profesionālās doktora studiju programmās mākslās padarītu pievilcīgāku kultūrizglītības sektora piedāvājumu arī ārvalstu studentiem, ņemot vērā Latvijas piedāvājuma augsto kvalitāti un konkurētspēju starptautiskā mērogā, kas kopumā būtu pienesums arī valsts ekonomikai.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem nav.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Lai nodrošinātu atsevišķu likumprojekta normu ieviešanu, būs nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija noteikumos Nr.322 „Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”, Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumos Nr.202 „Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus”, kā arī būs jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par doktora grāda mākslu studiju jomā profesionālās augstākās izglītības valsts standartu.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Latvija, līdzdarbojoties Boloņas procesā, tostarp parakstot Berlīnes komunikē (Augstākās izglītības Ministru Komunikē, kas pieņemts konferencē Berlīnē 2003.gada 19.septembrī), un Bergenas komunikē (Eiropas Augstākās izglītības ministru konferences komunikē, kas pieņemts Bergenā 2005.gada 19. – 20.maijā), ir uzņēmusies saistības atzīt doktora studiju programmas kā integrālu augstākās izglītības daļu, proti, trešo studiju ciklu. Minētās vienošanās paredz veicināt ciešāku Eiropas augstākās izglītības telpas un Eiropas pētnieciskās telpas sasaisti, iekļaut doktora studiju programmas kopējā kvalifikāciju ietvarstruktūrā, kā arī veicināt starpdisciplināra rakstura studijas un doktora studiju programmas, attīstot darba tirgū pārnesamās iemaņas.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Kultūras ministrijas priekšlikumiem mākslu studiju jomas doktorantūras attīstībai izglītības tematiskajā jomā „Mākslas” ir saņemts atbalsts no Izglītības un zinātnes ministrijas, Augstākās Izglītības padomes, Latvijas Zinātnes padomes, Rektoru padomes, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzika akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Studentu apvienības.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likumprojekta izpildi nodrošinās augstskolas, Izglītības un zinātnes ministrija un Kultūras ministrija.
Latvijas kultūras un mākslas augstskolas varēs nodrošināt likuma izpildi pēc Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas. Ministru kabineta noteikumi par doktora grāda mākslu studiju jomā profesionālās augstākās izglītības valsts standartu noteiks profesionālās doktora studiju mākslās profesionālās augstākās izglītības valsts standartu un to, ka profesionālā doktora mākslās studijas īsteno izglītības tematiskās jomas „mākslas” trešā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās. Noteikumi noteiks profesionālā doktora grāda izglītības tematiskajā jomā „mākslas” iegūšanas un piešķiršanas kārtību, profesionālās augstākās izglītības studiju programmu stratēģisko mērķi un galvenos uzdevumus, profesionālo doktora studiju programmu obligāto saturu, studiju programmas apguves vērtēšanas pamatprincipus un kārtību, studiju rezultātu vērtēšanu un citus jautājumus.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs