I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likuma grozījumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz nepieciešamību pilnveidot un papildināt spēkā esošo Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk – OCTA likums) regulējumu gadījumos, kad apdrošinātājam ir tiesības iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

OCTA likums tā šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka tiesības apdrošinātājiem iesniegt regresa prasības noteiktās situācijās, tai skaitā, paredz iespēju apdrošinātājam iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā (turpmāk – CSNg) nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu OCTA likumā noteiktajā kārtībā, kas minēta OCTA likuma 36.pantā, vai nav sniedzis informāciju par CSNg apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma (OCTA likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunkts).

Ar likumprojektu paredzēts OCTA likumā veikt grozījumus, lai precizētu un pilnveidotu esošo regulējumu, novēršot praksē konstatētos gadījumus, kad OCTA likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunkts var tikt piemērots formāli, ļaujot celt regresa prasību arī gadījumos, kad apdrošinātāja rīcībā ir visa tam nepieciešamā informācija un nav šaubu par negadījuma apstākļiem. Ar Likumprojektu paredzēts precizēt gadījumus, kādos gadījumos pieļaujama apdrošinātāja vēršanās ar regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (turpmāk – OCTA) ir obligāts apdrošināšanas veids, kur no OCTA līguma izrietošās saistības nav noteiktas tikai apdrošināšanas līgumā, bet ir regulētas ar ārējiem normatīvajiem aktiem – OCTA likumu un tam pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Tas apstāklis, ka, noslēdzot OCTA līgumu, apdrošinātājs uzņemas OCTA likumā noteiktajā kārtībā segt zaudējumus, kas CSNg rezultātā nodarīti trešajai personai, neatbrīvo pašu sauszemes transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju pildīt no OCTA likuma izrietošās saistības. Viena no šādām būtiskām saistībām ir no OCTA likuma 36. panta izrietošais pienākums paziņot apdrošinātājam par apdrošināšanas gadījuma – CSNg – iestāšanos, iesniedzot aizpildīto saskaņoto paziņojumu, ja CSNg apstākļi fiksēti, izmantojot saskaņotā paziņojuma veidlapas. Šis pienākums apdrošinātajai personai saglabājas visos gadījumos un nodrošina to, ka apdrošinātājs, ar kuru personai noslēgts apdrošināšanas līgums, var savlaicīgi iegūt visu tam nepieciešamo informāciju, pārliecināties par apdrošinātā riska iestāšanos un veikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Apdrošinātā pienākums paziņot par apdrošinātā riska iestāšanos izriet ne tikai no OCTA likuma 36. panta otrās daļas, bet arī no vispārējās normas - likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 21. panta pirmās daļas, kas noteic, ka par apdrošinātā riska iestāšanos apdrošinātais nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, paziņo apdrošinātājam un veic visus iespējamos saprātīgos pasākumus, lai samazinātu zaudējumus. Gadījumā, ja nav noslēgts apdrošināšanas līgums, saskaņotais paziņojums jāiesniedz Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (turpmāk - LTAB), ja izmaksa veicama no OCTA garantiju fonda.

Ņemot vērā, ka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā zaudējumus atlīdzina pēc kompensācijas principa, šī likuma norma un attiecīgi pienākums sadarboties ar savu apdrošinātāju ir skatāma kopsakarā ar apdrošinātāja pienākumu izvērtēt apdrošinātā riska iestāšanās apstākļus un nepieļaut nepamatotas izmaksas. Tādēļ atbilstoši likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 24. panta otrās daļas 1. punktam apdrošinātājam nav tiesību bez pārliecināšanās par apdrošinātā riska iestāšanos noraidīt vai apstiprināt prasību, kas iesniegta, pamatojoties uz apdrošināšanas līgumu.

OCTA likuma 2. pantā uzskaitīti vairāki likuma mērķi, tostarp, aizsargāt CSNg cietušo trešo personu intereses.   Lai aizsargātu trešo personu intereses un nodrošinātu ātru un efektīvu atlīdzības izmaksu, OCTA likuma 39. pantā noteikts termiņš, cik ilgā laikā apdrošinātājam un LTAB ir jāpieņem lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Līdz ar to apdrošinātāji un LTAB, pārliecinoties par apdrošināšanas riska iestāšanos un CSNg apstākļiem atbilstoši tā rīcībā pieejamajai informācijai, veic apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, lai CSNg cietušajām personām nevajadzētu ilgstoši gaidīt apdrošināšanas atlīdzību un tiktu ievērotas OCTA likuma prasības.

Informāciju par to, ka ir iestājies apdrošinātais risks – apdrošināšanas gadījums (CSNg) – apdrošinātājs un LTAB praksē pārsvarā sākotnēji uzzina no CSNg cietušajām personām. Tomēr, lai saprastu CSNg apstākļus un novērtētu zaudējumus, apdrošinātājam un LTAB nereti var būt nepieciešams saņemt abus aizpildītā saskaņotā paziņojuma eksemplārus, vai pieprasīt citu informāciju. Apdrošinātā un citu CSNg iesaistīto personu pienākumu atbildēt uz apdrošinātāja vai LTAB pieprasījumu paredz OCTA likuma 36. panta pirmās daļas 3. punkts.

Visbiežāk apdrošinātājam vai LATB ir nepieciešams saņemt papildus informāciju, tostarp, otru saskaņotā paziņojuma eksemplāru, CSNg iesaistīto personu paskaidrojumus vai veikt transportlīdzekļa apskati, ja:

- izdzisusi vai nav salasāma saskaņotajā paziņojumā norādītā informācija (piem., gadījumos, ja apdrošinātājam iesniegts saskaņotā paziņojuma eksemplārs, kas aizpildīts uz paškopējās veidlapas);

- nav pilnībā aizpildīti visi saskaņotā paziņojuma lauki;

- apdrošinātājam ir radušās šaubas un nepieciešams pārliecināties, vai nav pašrocīgi pierakstīta papildu informācija vai veikti pašrocīgi labojumi (piemēram, par CSNg precīzu laiku, ja OCTA polise iegādāta tikko pēc CSNg vai par iepriekšējiem transportlīdzekļa bojājumiem, kas nav radušies konkrētajā CSNg);

- apdrošinātājam radušās šaubas un ir nepieciešams pārliecināties, vai nav noticis apdrošināšanas krāpšanas gadījums;

- radusies nepieciešama apskatīt zaudējumus nodarījušo transportlīdzekli. Šādā gadījumā apdrošinātājs vienlaikus atgādina par nepieciešamību iesniegt saskaņoto paziņojumu vai citu nepieciešamo informāciju, lai tam būtu iespējams noskaidrot patiesos CSNg apstākļus, ja, apskatot CSNg cietušā transportlīdzekļa bojājumus ekspertīzes ceļā, apdrošinātājam rodas pamatotas šaubas par saskaņotajā paziņojumā fiksētās CSNg shēmas un citas informācijas patiesumu.                                                                                                                                                  

Tomēr praksē ir konstatēti gadījumi, kad OCTA likuma 41. panta pirmās daļas “d” punkts var tikt piemērots formāli, t.i.,  regresa prasība var tikt celta par saskaņotā paziņojuma vai informācijas nesniegšanas faktu pat tad, ja apdrošinātāja rīcībā ir visa tam nepieciešamā informācija vai šāda papildus informācija vispār nav pieprasīta. Tādēļ ir nepieciešams precizēt OCTA likuma 41. panta pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunktu, konkretizējot gadījumus, kuros apdrošinātājam ir tiesības iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju.

Likumprojekts paredz esošo regulējumu (OCTA likuma 41. panta pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunktu) sadalīt divos atsevišķos punktos, nosakot, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas CSNg nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas:

1) nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu apdrošinātājam pat pēc tā pieprasījuma, lai apdrošinātājs varētu detalizēti pārliecināties par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem.

2) nav sniedzis informāciju par CSNg apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma, lai apdrošinātājs varētu detalizēti pārliecināties par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem.

Likumprojektā paredzētie grozījumi neatceļ apdrošinātāja pienākumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību tikai tādos gadījumos, kad tas, balstoties uz apdrošinātājam pieejamo informāciju, ir pārliecinājies par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos un nodarīto zaudējumu apmēru. Tomēr apstāklis, ka kāda no CSNg iesaistītajām personām apzināti vai ilgstoši nesniedz apdrošinātājam tā pieprasīto informāciju, nevar būt par pamatu tam, lai CSNg cietusī trešā persona ilgstoši nesaņemtu apdrošināšanas atlīdzību. Tādēļ gadījumos, kad apdrošinātā persona nav sniegusi apdrošinātājam nepieciešamo informāciju pat pēc tā pieprasījuma, apdrošinātājam ir tiesības vērsties tiesā, ja saskaņotā paziņojuma vai apdrošinātāja pieprasītās informācijas neiesniegšanas gadījumā tam nav bijusi iespēja pilnībā pārliecināties par CSNg apstākļiem, bet tas, lai ievērotu OCTA likumā noteiktos termiņus lēmuma par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņemšanai, ir veicis apdrošināšanas atlīdzības izmaksu CSNg cietušajai trešajai personai.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, Finanšu ministrija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un biedrība “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (turpmāk – LTAB). Vienlaikus konsultācijas notikušas ar Saeimas Juridisko biroju.

4.

Cita informācija

Nav

 II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums attiecas uz šādām personām un institūcijām:

1)        transportlīdzekļa īpašniekiem, tiesīgajiem lietotājiem un vadītājiem,

2)        apdrošinājuma ņēmējiem, kas slēdz OCTA līgumus,

3)        CSNg iesaistītajām personām,

4)        LTAB un apdrošinātājiem, kuriem ir tiesības veikt OCTA.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Likumprojekta izpilde neietekmēs tautsaimniecību un administratīvo slogu.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts neparedz jaunas izmaksas vai papildu administratīvās procedūras.

4.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Nav.

2.

Atbildīgā institūcija

Nav.

3.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Nav.

2.

Citas starptautiskās saistības

Nav.

3.

Cita informācija

Nav.

1. tabula

Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. tabula

Ar tiesību akta projektu uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem.

Pasākumi šo saistību izpildei

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar LTAB, kas atbilstoši OCTA likuma  44.panta pirmajai daļai ir atbildīga par CSNg cietušo trešo personu interešu aizsardzību un OCTA sistēmas stabilitāti un attīstību valstī.  

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Likumprojekta ievietošana Saeimas mājas lapā.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

 -

4.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Apdrošinātāji, kuri slēdz OCTA līgumus, un LTAB, ja

nav OCTA līguma.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Nav.

3.

Cita informācija

Nav.