Rīgā
| Datums skatāms laika zīmogā |
Nr. 90/TA-2232, TA-2234, TA-1777, SAN-1484 (2017) |
Saeimas Prezidijam
Par dokumentu nosūtīšanu saistībā ar
2018. gada budžeta likumprojektu
Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta š.g. 10. oktobra sēdē atbalstītos 2018. gada valsts budžeta likumprojektu paketes likumprojektus –
Ar budžetu saistītā likumprojektu pakete un Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols ir iesniegts Saeimā ar Ministru kabineta vēstuli Nr. 90/TA-1707, TA-1644, TA-2007, TA-2025, TA-2027, TA-2018, TA-1798, TA-1975, TA-2085, TA-2063, TA-2055, TA-2121, TA-2074, TA-2084, TA-2075, TA-2079, TA-2083, TA-2087, TA-2031, TA-2122, TA-1104, TA-2140 (TA-2035, TA-2123), TA-2139, TA-2152, TA-2153, TA-2154, TA-2155, TA-2230, TA-2137 (2017).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 10. oktobra sēdē nolemto (prot. Nr. 50 31.§ 2. punkts) papildus nosūtām:
1. Ministru kabineta 2017. gada 23. marta sēdes protokollēmumu "Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2018., 2019. un 2020. gadam un bāzes izdevumos neiekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto pasākumu sarakstu"" (prot. Nr. 15 2. §);
2. Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta sēdes protokollēmumu "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2018., 2019. un 2020. gadam"" (prot. Nr. 40 46. §);
3. Ministru kabineta 2017. gada 28. augusta sēdes protokollēmumu "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2018., 2019. un 2020. gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018. gadam" izstrādes procesā"" (prot. Nr. 41 1. §);
4. Ministru kabineta 2017. gada 29. augusta sēdes protokollēmumu "Informatīvais ziņojums "Informatīvais ziņojums "Par fiskālās telpas 2018.-2020. gadam noteikšanu un par citiem ar valsts budžeta likumprojektu saistītiem jautājumiem"" (prot. Nr. 42 51. §);
5. Ministru kabineta 2017. gada 8. septembra sēdes protokollēmumu "Informatīvais ziņojums "Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2018. gadam un ietvaram 2018.–2020. gadam"" (prot. Nr. 44 1. §);
6. Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra sēdes protokollēmumu "Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2018. gadam un ietvaram 2018.-2020. gadam" (prot. Nr. 45 53. §);
7. Ministru kabineta 2017. gada 14. septembra sēdes protokollēmumu "Informatīvais ziņojums "Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2018. gadam un ietvaram 2018.–2020. gadam"" (prot. Nr. 46 3. §).
| Pielikumā: |
1. |
Likumprojekts "Par valsts budžetu 2018. gadam" (Finanšu ministrijas elektroniskajā datu nesējā) |
| |
2. |
Likumprojekta "Par valsts budžetu 2018. gadam" anotācija (Finanšu ministrijas elektroniskajā datu nesējā) |
| |
3. |
Likumprojekta "Par valsts budžetu 2018. gadam" paskaidrojumi (Finanšu ministrijas elektroniskajā datu nesējā) |
| |
4. |
Likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" (Finanšu ministrijas elektroniskajā datu nesējā) |
| |
5. |
Likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" anotācija (Finanšu ministrijas elektroniskajā datu nesējā) |
| |
6. |
Likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" paskaidrojumi (Finanšu ministrijas elektroniskajā datu nesējā) |
| |
7. |
Ministru prezidenta M.Kučinska ievadvārdi (Finanšu ministrijas elektroniskajā datu nesējā) |
| |
8. |
Finanšu ministres D.Reiznieces-Ozolas ievadvārdi (Finanšu ministrijas elektroniskajā datu nesējā) |
| |
9. |
Fiskālo risku deklarācija |
| |
10. |
Fiskālās disciplīnas padomes sagatavotais Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojums |
| |
11. |
Ministru kabineta 2017. gada 23. marta sēdes |
| |
12. |
Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta sēdes |
| |
13. |
Ministru kabineta 2017. gada 28. augusta sēdes |
| |
14. |
Ministru kabineta 2017. gada 29. augusta sēdes |
| |
15. |
Ministru kabineta 2017. gada 8. septembra sēdes protokola Nr. 44 1. § izraksts |
| |
16. |
Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra sēdes |
| |
17. |
Ministru kabineta 2017. gada 14. septembra sēdes |
| |
18. |
Ministru kabineta 2017. gada 10. oktobra sēdes |
| Ministru prezidents |
(paraksts*) |
Māris Kučinskis |
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Borovika 67082896
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
Ārkārtas sēde
| Rīgā |
Nr.15 |
2017.gada 23.martā |
2.§
Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2018., 2019. un 2020.gadam un bāzes izdevumos neiekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto pasākumu sarakstu"
TA-491
___________________________________________________________
(J.Plūme, Dz.Rasnačs, Ē.Kalnmeiers, B.Bāne, D.Reizniece-Ozola, K.Šadurskis, L.Liepiņa, D.Lucaua, I.Vanaga, E.Baldzēns, K.Gerhards, D.Melbārde, R.Kozlovskis, A.Čakša, A.Ašeradens, U.Augulis, J.Reirs, I.Alliks, R.Bergmanis, A.Salnājs, D.Ķezbere, M.Kučinskis)
1. Apstiprināt ministriju un citu centrālo valsts iestāžu (turpmāk - ministrijas) valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2018., 2019. un 2020.gadam (tajā skaitā valsts pamatfunkciju īstenošanai un Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai) saskaņā ar informatīvā ziņojuma 1. - 4.pielikumu.
2. Pieņemt zināšanai, ka valsts speciālā budžeta bāze 2018. un 2019.gadam tiek apstiprināta atbilstoši likumam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam" un 2020.gadam atbilstoši likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam" 2019.gadam plānotajiem apmēriem. Labklājības ministrijai atbilstoši Finanšu ministrijas aktualizētajām makroekonomisko rādītāju un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu prognozēm un noteiktajam termiņam sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā precizēto valsts speciālā budžeta bāzes aprēķinu 2018., 2019. un 2020.gadam, kā arī priekšlikumus Labklājības ministrijas pamatbudžeta bāzes 2018., 2019. un 2020.gadam precizēšanai programmā 20.00.00 "Valsts sociālie pabalsti un izdienas pensijas" un programmā 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai". Finanšu ministrijai atbilstoši šajā punktā minētajam precizēt Labklājības ministrijas pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumus 2018., 2019. un 2020.gadam.
3. Pieņemt zināšanai Finanšu ministrijas sniegto informāciju par valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos 2018., 2019. un 2020.gadam neiekļauto ministriju iesniegto pasākumu sarakstu saskaņā ar informatīvā ziņojuma 5.pielikumu. Ministrijām nepieciešamības gadījumā prioritāro pasākumu pieteikumus saskaņā ar likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" sagatavošanas grafiku iesniegt Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā.
4. Atbalstīt Valsts prezidenta kancelejas priekšlikumu un Finanšu ministrijai palielināt Valsts prezidenta kancelejas bāzes izdevumus 2018.gadam 360 192 EUR apmērā Arajološas grupas prezidentu neformālās tikšanās Rīgā organizēšanai.
5. Atbalstīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšlikumu un Finanšu ministrijai palielināt budžeta resora "47. Radio un televīzija" budžeta bāzes izdevumus 2018., 2019. un 2020.gadam 50 000 EUR apmērā ik gadu Latvijas Radio Briseles korespondenta darbības nodrošināšanai un 2019. un 2020.gadam 144 000 EUR apmērā ik gadu Latvijas Televīzijas Briseles korespondenta darbības nodrošināšanai.
6. Atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu un Finanšu ministrijai palielināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas bāzes izdevumus 2018.gadam 75 280 EUR apmērā programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana", lai nodrošinātu finansējumu Latvijas Okupācijas muzeja likuma 6.panta ceturtajā daļā noteiktās funkcijas veikšanai līdz 2018.gada 1.oktobrim.
7. Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2015.gada 2.decembra rīkojumā Nr.759 "Rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā" (turpmāk - plāns) paredzēto pasākumu turpināšanu 2018., 2019. un 2020.gadā, atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu un Finanšu ministrijai palielināt Labklājības ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumus 2018., 2019. un 2020.gadam ik gadu 172 622 EUR apmērā, tai skaitā apakšprogrammā 07.01.00 "Nodarbinātības valsts aģentūras darbības nodrošināšana" 2018., 2019. un 2020.gadam ik gadu 147 115 EUR apmērā, tai skaitā izdevumus atlīdzībai 127 395 EUR apmērā (6 amata vietu uzturēšanai) un izdevumus precēm un pakalpojumiem 19 720 EUR apmērā un apakšprogrammā 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas īstenošana" 2018., 2019. un 2020.gadam ik gadu 25 507 EUR apmērā, tai skaitā izdevumus atlīdzībai 22 887 EUR apmērā (1 amata vietas uzturēšanai) un izdevumus precēm un pakalpojumiem 2 620 EUR apmērā. Lai nodrošinātu plānā paredzēto pasākumu turpināšanu 2018., 2019. un 2020.gadā, citām iesaistītām ministrijām divu nedēļu laikā iesniegt Finanšu ministrijā informāciju par papildu nepieciešamo finansējumu plāna pasākumu ietvaros izveidoto amata vietu uzturēšanai, nepārsniedzot plānā paredzēto pasākumu finansējuma apmēru 2017.gadam, un Finanšu ministrijai palielināt attiecīgo ministriju bāzes izdevumus 2018., 2019. un 2020.gadam. Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu citu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai skatīt horizontāli likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" sagatavošanas procesā.
8. Ņemot vērā, ka Aizsardzības ministrijas budžeta bāzes izdevumi 2018. un 2019.gadam nodrošina finansējumu 2% apmērā no IKP, Aizsardzības ministrijai papildu nepieciešamo finansējumu veikto kapitālieguldījumu uzturēšanai nodrošināt bāzes izdevumu 2018. un 2019.gadam ietvaros.
9. Lai nodrošinātu Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumus 2% apmērā no IKP 2020.gadā, atbalstīt Aizsardzības ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumu palielinājumu 2020.gadā par 78 943 042 EUR.
10. Aizsardzības ministrijai, ņemot vērā šī protokollēmuma 9.punktā minēto, divu mēnešu laikā iesniegt Finanšu ministrijā informāciju par izdevumu palielinājuma 2020.gadā sadalījumu pa pasākumiem un programmām/ apakšprogrammām, pievienojot detalizētus izdevumu aprēķinus. Finanšu ministrijai pēc attiecīgās informācijas saņemšanas precizēt Aizsardzības ministrijas budžeta bāzes izdevumu sadalījumu 2020.gadam.
11. Atbalstīt bāzes izdevumu 2018., 2019. un 2020.gadam palielināšanu Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 42.03.00 "Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki" 2018.gadā par 116 989 EUR, 2019.gadā par 146 058 EUR un 2020.gadā par 4 641 751 EUR, lai nodrošinātu finansējumu XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku īstenošanai XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku finansiālā nodrošinājuma līmenī. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi līdz 2017.gada 1.jūnijam sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumu par 2020.gadam plānotā finansējuma sadalījumu starp svētku nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām. Ja tiek pamatots papildu finansējuma pieprasījums, jautājumu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" sagatavošanas procesā.
12. Atbalstīt bāzes izdevumu 2018., 2019. un 2020.gadam palielināšanu budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 06.00.00 "Pedagogu darba samaksas reformas ieviešanas finansējums" 2018.gadam 1 836 668 EUR apmērā, 2019.gadam 3 682 143 EUR apmērā un 2020.gadam 3 682 143 EUR apmērā, lai nodrošinātu finansējumu 50% apmērā Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Veselības ministrijai un Zemkopības ministrijai to padotībā esošo augstākās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas palielinājumam. Finanšu ministrijai attiecīgi precizēt budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 06.00.00 "Pedagogu darba samaksas reformas ieviešanas finansējums" bāzes izdevumus 2018., 2019. un 2020.gadam. Minētais finansējums tiks pārdalīts Izglītības un zinātnes ministrijai (2018.gadā – 1 108 980 EUR, 2019. un 2020.gadā – 2 217 959 EUR ik gadu), Kultūras ministrijai (2018.gadā – 193 392 EUR, 2019. un 2020.gadā – 387 334 EUR ik gadu), Iekšlietu ministrijai (2018.gadā – 2 359 EUR, 2019. un 2020.gadā – 12 977 EUR ik gadu), Veselības ministrijai (2018.gadā – 348 600 EUR, 2019. un 2020.gadā – 697 200 EUR ik gadu) un Zemkopības ministrijai (2018.gadā – 183 337 EUR, 2019. un 2020.gadā – 366 673 EUR ik gadu) pēc tam, kad attiecīgās ministrijas nodrošinās atlikušo papildu nepieciešamo finansējumu 50% apmērā no nepieciešamajiem līdzekļiem augstākās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas palielinājumam esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, pārskatot attiecīgās nozares ministrijas bāzes izdevumus. Gadījumā, ja nepieciešamais finansējums netiek rasts ministriju esošo līdzekļu ietvaros, papildu finansējuma pieprasījumu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" sagatavošanas procesā.
13. Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības kompetences centra funkciju īstenošanai pēc jaunā statusa piešķiršanas izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" sagatavošanas procesā.
14. Noteikt, ka 2020.gadā un turpmākajos gados tiek turpināta Valsts meža dienesta un Valsts ieņēmumu dienesta kapacitātes stiprināšana, tajā skaitā atlīdzības nodrošināšana, tam paredzot finansējumu Zemkopības ministrijai 2 700 000 EUR apmērā ik gadu un Finanšu ministrijai 1 300 000 EUR apmērā ik gadu.
15. Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu Labklājības ministrijas Valsts darba inspekcijas kapacitātes stiprināšanai, tajā skaitā atlīdzības nodrošināšanai, izskatīt ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu kontekstā gadskārtējā valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā.
16. Iekšlietu ministrijai pēc patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" ēku pārbūves nodošanas ekspluatācijā iesniegt Finanšu ministrijā informāciju par papildu nepieciešamo finansējumu veikto kapitālieguldījumu uzturēšanas izdevumiem. Finanšu ministrijai pēc attiecīgās informācijas izskatīšanas precizēt Iekšlietu ministrijas bāzes izdevumus 2018., 2019. un 2020.gadam.
17. Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu pabalsta pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem izmaksas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nodrošināšanai atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 25.panta ceturtajai daļai Iekšlietu ministrijai 2019.gadā 31 469 992 EUR un 2020.gadā 2 360 249 EUR, Tieslietu ministrijai 2019.gadā 6 335 982 EUR un 2020.gadā 469 332 EUR apmērā izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" sagatavošanas procesā.
18. Jautājumu par finansējumu Satiksmes ministrijai zaudējumu segšanai par abonētās preses piegādes pakalpojumiem skatīt saskaņā ar Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 31.maija sēdē (prot. Nr.26 39.§ 6.12.apakšpunkts) dotajam uzdevumam likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" sagatavošanas procesā.
19. Jautājumu par papildu finansējumu Satiksmes ministrijai 2018.gadam 25 616 453 EUR apmērā valsts budžeta programmas "Valsts autoceļu fonds" finansējuma palielināšanai atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.69 82.§) 4.1.apakšpunktā noteiktajam skatīt likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" sagatavošanas procesā.
20. Pieņemt zināšanai tieslietu ministra nostāju, ka valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos 2018., 2019. un 2020.gadam ir jāiekļauj finansējuma pieaugums 2017.gadā atbalstītajam prioritārajam pasākumam "Tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšana" 2019.gadam - Tieslietu ministrijai 6 730 380 EUR, Satversmes tiesai 126 434 EUR un Prokuratūrai 5 925 609 EUR apmērā, 2020.gadam - Tieslietu ministrijai 14 140 729 EUR, Augstākajai tiesai – 628 504 EUR, Satversmes tiesai 265 642 EUR un Prokuratūrai 12 449 956 EUR apmērā, lai nodrošinātu tiesnešu un prokuroru mēnešalgas noteikšanas sistēmas pārskatīšanu. Papildu finansējuma pieprasījumu skatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" sagatavošanas procesā.
21. Ņemot vērā tieslietu ministra sniegto informāciju, Tieslietu ministrijai, Augstākajai tiesai, Ģenerālprokuratūrai un Satversmes tiesai līdz 2017.gada 7.aprīlim iesniegt Finanšu ministrijā informāciju par papildu nepieciešamo finansējumu 2018.gadam virs valsts pamatbudžeta bāzē iekļautā, lai nodrošinātu 2017.gada prioritārajam pasākumam "Tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšana" nepieciešamo finansējumu saistībā ar strādājošo vidējās darba samaksas pieaugumu 2016.gadā.
22. Pieņemt zināšanai tieslietu ministra priekšlikumu jautājumu par finansējuma piešķiršanu Tieslietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 25.panta ceturtajā daļā paredzētā pabalsta pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem izmaksas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nodrošināšanai, kā arī jautājumu par finansējuma palielināšanu Valsts probācijas dienestam noteikto funkciju izpildei sakarā ar straujo probācijas klientu skaita pieaugumu (papildsoda policijas kontrole aizstāšana ar probācijas uzraudzību un probācijas uzraudzības termiņu pagarinājums dzimumnoziedzniekiem) 2018.gadā 163 439 EUR, 2019.gadā 394 420 EUR, 2020.gadā 775 016 EUR apmērā izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" sagatavošanas procesā.
23. Pieņemt zināšanai, ka jautājums par Veselības ministrijai papildu nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu diennakts režīmā strādājošajām ārstniecības personām darba samaksu atbilstoši normatīvajiem aktiem, skatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" sagatavošanas procesā, ņemot vērā Ministru kabineta 2016.gada 1.novembra rīkojuma Nr.633 "Par konceptuālo ziņojumu "Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu"" 4.punktā noteikto, ka veselības aprūpe uzskatāma par prioritāro nozari.
24. Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu sociālā atbalsta programmas īstenošanai pedagogiem vecumā no 60 gadiem, kuri skolu tīkla optimizācijas rezultātā zaudēs darbu, skatīt Ministru kabinetā saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par vispārējās izglītības pedagogu, kuri trīs gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas pašvaldību dibināto skolu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā zaudē darbu, sociālā atbalsta sistēmas izveidi" likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" sagatavošanas procesā.
25. Ekonomikas ministrijai sagatavot starpnozaru prioritāro pieprasījumu Tautsaimniecības mobilizācijas plānā paredzēto prioritāro pasākumu īstenošanai un jautājumu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" sagatavošanas procesā.
26. Ekonomikas ministrijai divu nedēļu laikā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iespējamiem risinājumiem subsidētā elektroenerģijas nodokļa turpmākai piemērošanai.
27. Pieņemt zināšanai tieslietu ministra sniegto informāciju par pabalsta palielināšanas nepieciešamību nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un jautājumu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" sagatavošanas procesā.
28. Pieņemt zināšanai Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības izteikto aicinājumu rast papildu finansējumu pakāpeniskai pirmskolas pedagogu atalgojuma nodrošināšanai no valsts budžeta un pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai.
29. Pieņemt zināšanai Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības izteikto aicinājumu un ministrijām, jo īpaši tām, kuru padotībā ir augstākās izglītības iestādes, izvērtēt iespēju Eiropas Savienības fondu aktivitāšu ietvaros nodrošināt finansējumu zinātnei.
30. Lai izpildītu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 6.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā noteikto par Saeimas ievēlēto, apstiprināto un iecelto amatpersonu mēnešalgu aprēķināšanas koeficientiem un Fiskālās disciplīnas likuma 31.panta trešās un sestās daļas 1.punktā noteikto par Fiskālās disciplīnas padomes locekļu mēnešalgu aprēķināšanu, ministrijām, kuru budžetos šiem mērķiem jānodrošina finansējums, ja nepieciešams, divu nedēļu laikā iesniegt Finanšu ministrijā informāciju par papildu nepieciešamo finansējumu 2018., 2019. un 2020.gadam virs valsts pamatbudžeta bāzēs iekļautā minēto amatpersonu mēnešalgu nodrošināšanai likumā noteiktajā apmērā, pievienojot detalizētus aprēķinus. Finanšu ministrijai pēc attiecīgās informācijas saņemšanas precizēt attiecīgo ministriju valsts budžeta bāzes izdevumus.
31. Ministrijām līdz 2017.gada 12.jūnijam iesniegt Finanšu ministrijā aktualizētās prognozes 2018., 2019. un 2020.gadam ieņēmumiem no valsts pamatbudžetā iemaksājamām valsts nodevām un citiem maksājumiem no valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un veiktās darbības.
32. Atļaut Finanšu ministrijai precizēt valsts budžeta bāzes izdevumus:
32.1. ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums;
32.2. veicot tehniskus precizējumus un nepalielinot izdevumu kopējo apjomu;
32.3. veicot izdevumu pārdali starp budžeta programmām/ apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, nepalielinot kārtējo izdevumu kopējo apjomu, vienlaikus ministrijām nodrošinot attiecīgajās budžeta programmās/ apakšprogrammās paredzēto pamatfunkciju īstenošanu un neveidojot maksājumu parādus;
32.4. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, veicot līdzekļu pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai" plānotā finansējuma uz attiecīgās ministrijas budžetu;
32.5. precizējot ministriju budžeta bāzes izdevumus no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, budžeta izpildes procesā veicamajiem transfertiem, kā arī no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu un maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikumiem uz gada sākumu;
32.6. palielinot ministriju budžeta bāzes izdevumus par uzturēšanas izdevumiem, kas rodas no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ietvaros veiktajiem kapitālajiem ieguldījumiem un kas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem, ja projekts ir pilnībā pabeigts un par to ir veikts galīgā norēķina maksājums, ievērojot šādus nosacījumus:
32.6.1. informācijas un komunikāciju tehnoloģiju projektu uzturēšanai atbilstoši noslēgtiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem un aprēķiniem, par valsts informācijas sistēmām nepieciešamajiem uzturēšanas izdevumiem pievienojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu;
32.6.2. esošo amata vietu uzturēšana vai jaunu izveidošana ir pieļaujama budžeta līdzekļu ietvaros, nepieprasot papildu finansējumu un izmantojot ministrijā pieejamās vakantās amata vietas.
33. Finanšu ministrijai, ņemot vērā aktuālākās prognozes Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības garantijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda projektu un pasākumu īstenošanā, izvērtēt budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai" plānotā finansējuma apjomu un nepieciešamības gadījumā vienlaikus ar informatīvo ziņojumu par prioritārajiem pasākumiem iesniegt priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām programmas finansējumā.
34. Valsts kancelejai uzaicināt Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Prokuratūras, Tieslietu padomes, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjus piedalīties Ministru kabineta sēdēs, izskatot ar likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" sagatavošanu saistītos jautājumus, savukārt Finanšu ministrijai minētajām institūcijām elektroniski nosūtīt izskatīšanai iesniegtos materiālus.
35. Pieņemt zināšanai, ka satiksmes ministrs U.Augulis nepiekrīt ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes 2018., 2019. un 2020.gadam apstiprināšanai.
| Ministru prezidents |
|
Māris Kučinskis |
| Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, direktora vietniece juridiskajos jautājumos, Juridiskā departamenta vadītāja |
|
Inese Gailīte |
2017-MK-PROT-15-2303-#02.doc
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
| Rīgā |
Nr.40 |
2017.gada 22.augustā |
46.§
Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2018., 2019. un 2020.gadam"
TA-1770-IP
___________________________________________________________
(D.Reizniece-Ozola, K.Gerhards, Dz.Rasnačs, K.Šadurskis, I.Vanaga, J.Reirs, A.Čakša, E.Rinkēvičs, D.Melbārde, A.Ašeradens, B.Bāne, K.Gerhards, R.Kozlovskis, J.Dūklavs, U.Augulis, J.Platais, D.Ķezbere, I.Bičkovičs, L.Jurcēna, I.Piļāne, M.Kučinskis)
1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu un ministru izteiktos viedokļus un komentārus par prioritārajiem pasākumiem.
2. Finanšu ministrei organizēt valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupu un iesniegt priekšlikumus par atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem izskatīšanai Ministru kabineta 2017.gada 31.augusta ārkārtas sēdē. Valdību veidojošās koalīcijas partijām dalībai darba grupā deleģēt 3 pārstāvjus no katras valdību veidojošās koalīcijas partijas. Finanšu ministrijai nodrošināt sekretariāta funkcijas.
3. Pieņemt zināšanai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Augstākās Tiesas (nodrošina arī Tieslietu padomes pārstāvību), Satversmes tiesas un Tiesībsarga biroja pārstāvju sniegto informāciju par neatkarīgo institūciju iesniegtajiem pieprasījumiem prioritārajiem pasākumiem.
4. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.punktu atzīmēt, ka tieslietu ministram Dz.Rasnačam ir atsevišķs viedoklis izskatītajā jautājumā, un tas ir šāds:
"Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.pantu, iesniedzu savus papildu apsvērumus par 2017. gada 22.augusta sēdes darba kārtības 6.4.punktu (Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2018., 2019. un 2020.gadam"):
1. Par Tieslietu ministrijas iesniegto starpnozaru prioritāro pasākumu "Tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšana", kura nodrošināšanai papildus nepieciešams finansējums 2018.gadam 597 274 EUR apmērā, 2019.gadam – 12 782 423 EUR apmērā, 2020.gadam – 27 484 831 EUR apmērā.
Tieslietu padome jau pirms vairāk nekā diviem gadiem vērsa valdības uzmanību, ka ir izveidojusies būtiska atšķirība starp valsts pārvaldes un tiesnešu, kā arī prokuroru atalgojumu, kā rezultātā starpība starp sākotnēji par līdzvērtīgām uzskatītām darba samaksām izpildvarā un tiesu varā nereti pārsniedz pat 50%. Vienlaikus Tieslietu padome aicināja likumdevēju un izpildvaru izvērtēt nepilnības atlīdzības sistēmā un novērst šo situāciju. Lai izvērtētu un rastu iespējamos risinājumus, Tieslietu ministrijā darbu uzsāka ekspertu grupa (sastāvā pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Tiesnešu biedrības, Administratīvo tiesnešu biedrības, Ģenerālprokuratūras). Ekspertu grupa konstatēja, ka, lai nodrošinātu ilgtermiņā efektīvu tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmu, nepieciešams īstenot šādus pamatprincipus:
1) atalgojums būtu jāatsaista no 12. mēnešalgu grupas maksimālā apmēra, vienlaikus saglabājot atalgojuma faktisko apmēru;
2) būtu jāatsakās no atalgojuma "sazobes" ar civildienesta ierēdņu atalgojumu;
3) atalgojuma noteikšanas formulai ir jābūt elastīgai (tādai, kas spēj pielāgoties izmaiņām valsts ekonomiskajā situācijā);
4) atalgojumam jābūt atbilstošam un vienlīdzīgam.
Lai nodrošinātu minēto pamatprincipu ieviešanu tiesnešu atlīdzības sistēmā, tika sagatavoti trīs risinājuma varianti. Visos variantos tiesneša mēnešalgu paredzēts noteikt, piesaistot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos euro, piemērojot attiecīgu koeficientu. Atšķirības starp minētajiem variantiem ir saistītas ar atšķirīgiem piemērotajiem koeficientiem, proti – 4,31, lai atalgojumu pietuvinātu izpildvaras iestāžu juridisko dienestu augstāk atalgoto vadītāju atalgojuma līmenim 2014. gadā; 3,27, lai atalgojumu pietuvinātu izpildvaras iestāžu struktūrvienību vadītāju vidējai atlīdzībai 2014. gadā, izmantojot Tieslietu padomes iesniegtos datus; vai 2,997, lai atalgojumu pietuvinātu visu izpildvaras iestāžu juridisko dienestu vadītāju vidējai atlīdzībai 2014. gadā, izmantojot Finanšu ministrijas datus.
Ekspertu izstrādātie risinājuma varianti tika prezentēti Tieslietu padomei, kas 2015. gada 31. augusta sēdē, apspriežot iesniegtos variantus un sēdē izteiktos viedokļus, nolēma atbalstīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša atalgojuma pietuvināšanu izpildvaras iestāžu juridisko dienestu augstāk atalgoto vadītāju atalgojumam 2014. gadā, tiesnešu mēnešalgas aprēķinam piemērojot koeficientu 4,31 (1. risinājums), pārejot uz jauno atalgojuma sistēmu pakāpeniski 3 gadu laikā, sākot no 2017. gada – 70% apmērā; 2018. gadā – 85% apmērā; 2019. gadā – 100% apmērā.
Saskatot būtiskus riskus atbalsta iegūšanai vienlaicīgai tiesnešu (un prokuroru) un tiesu sistēmas darbinieku algu celšanai, es 2016. gada 8. februāra vēstulē Tieslietu padomei lūdzu tiesnešu un tiesas (un prokuratūras) darbinieku atalgojuma celšanas iespēju novērtēt kompleksi un aicināju lemt par alternatīva piedāvājuma atbalstīšanu. Jautājums par tiesu un prokuratūras darbinieku algu paaugstināšanas neatliekamību tika apspriests arī ar Augstāko tiesu, Satversmes tiesu, Ģenerālprokuratūru, Latvijas Tiesnešu biedrību, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrību, Latvijas Prokuroru biedrību un Finanšu ministriju, vienojoties par nepieciešamību prioritāri rast iespēju esošās normatīvo aktu sistēmas ietvaros paaugstināt darbinieku mēnešalgas.
Ar Tieslietu padomes 2016. gada 15. februāra lēmumu tika nolemts atbalstīt nepieciešamību 2017.gada tiesu un prokuratūras budžetā kā prioritāru paredzēt finansējumu tiesu un prokuratūras darbinieku atalgojuma paaugstināšanu līdz maksimālajam apmēram esošā normatīvā regulējuma ietvaros. Vienlaikus norādu, ka Tieslietu padomē netika atcelts lēmums, kas tika pieņemts 2015. gada 31. augustā par atbalsta izteikšanu rajona (pilsētas) tiesneša atalgojuma pārskatīšanai, piemērojot tiesnešu mēnešalgas aprēķinam koeficientu 4,31 un pārejot uz jauno atalgojuma sistēmu pakāpeniski – trīs gadu laikā.
Lai izvērtētu budžeta iespējas, 2016. gada 13. aprīlī notika tikšanās ar Ministru prezidentu par tiesu un prokuratūras darbinieku, tiesnešu un prokuroru atalgojumu. Sarunā piedalījās Tieslietu padomes priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, tieslietu ministrs un Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece, kā arī Tiesu administrācijas pārstāvis. Sarunā tika panākta vienošanās virzīt risinājumu atbilstoši ekspertu izstrādātajiem un Tieslietu padomes atbalstītajiem pamatprincipiem, paredzot pakāpenisku atalgojuma pieaugumu triju gadu laikā, piemērojot mēnešalgas noteikšanai koeficientu 3,27.
Norādu, ka Ministru kabinets 2016. gada 16. augusta sēdē (prot. Nr. 40 59. §) daļēji atbalstīja Tieslietu ministrijas jaunās politikas iniciatīvu "Tiesnešu atalgojuma palielināšana", kas paredzēja pakāpenisku tiesnešu un prokuroru algu palielinājumu trīs gadu periodā, proti, tika atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana 2018. gadā un turpmāk rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām, Satversmes tiesai un prokuratūrai, lai 2018. gadā izmaksājamā mēnešalga būtu 70 procentu apmērā no likumā noteiktās mēnešalgas un 2019. gadā un turpmāk Augstākajai tiesai, lai 2019. gadā izmaksājamā mēnešalga būtu 85 procentu apmērā no likumā noteiktās mēnešalgas.
Līdz ar to pašlaik ir izveidojusies situācija, ka likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam" ir iestrādāts finansējums tiesnešu atalgojuma palielināšanai visām iesaistītajām iestādēm tikai pirmajam posmam, bet Augstākajai tiesai arī otrajam posmam.
Papildus vēršu uzmanību, ka ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo 2016.gada vidējās darba samaksas apmēru - 859 EUR, papildus jau piešķirtajam finansējumam ir nepieciešams papildus finansējums arī 2018.gadā.
Informēju, ka 2016. gada 21. decembrī Satversmes tiesa pēc Tieslietu padomes pieteikuma ierosināja lietu "Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas un 6. viens prim panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam". Tieslietu padome pieteikumā norāda, ka Atlīdzības likums pieņemts 2009. gadā un tā mērķis esot bijis panākt līdzvērtīgu pieeju amata atlīdzības noteikšanā valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem. Citastarp tiesnešu amata atlīdzība esot tikusi pielīdzināta valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram. Tomēr tiesnesim esot jānoteic tāds atalgojums, kas atbilstu tā statusam, funkcijām un atbildībai. Samērojot tiesneša amata atlīdzību ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja atlīdzību, nav ņemtas vērā atšķirības tiesneša un tiešās pārvaldes iestādes darbinieka statusā, funkcijās un atbildībā. Tieslietu padome uzskata, ka ar vairākiem grozījumiem Atlīdzības likumā valsts pārvaldes darbinieku faktiskais atalgojums esot paaugstinājies, bet tiesneša atalgojuma reālā vērtība viņa pilnvaru laikā – samazinājusies. Tādējādi esot izjaukta iepriekš Atlīdzības likumā iespējams pastāvējusī vienotā pieeja atalgojuma noteikšanā. Kā arī 2017. gada 2. maijā Satversmes tiesa pēc ģenerālprokuratūras pieteikuma ierosināja lietu "Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas un 6.viens prim panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam". Pieteikumā norādīts uz analogiem atlīdzības sistēmas trūkumiem kā Tieslietu padomes pieteikumā.
Uzskatu, ka jautājums par tiesnešu un prokuroru atlīdzības palielināšanu nav atliekams, jo tas jau ir ticis skatīts Satversmes tiesā. Ar 2010. gada 18. janvāra un 22. jūnija Satversmes tiesas spriedumiem nepārprotami atzīts, ka pienācīga tiesnešu darba samaksa ietilpst Satversmes 83. pantā ietvertās tiesnešu neatkarības saturā. Savukārt neatkarīga tiesu vara ir viena no demokrātiskas un tiesiskas valsts garantijām. Kaut arī Satversme expressis verbis nenosaka tiesnešu atlīdzības lielumu, tomēr Satversmes 83. pantā ietvertā tiesu neatkarības principa saturā ietilpst prasība likumdevējam garantēt tiesneša finansiālo drošību. Tiesa secināja, ka jautājums par tiesnešu atlīdzības noteikšanu neietilpst tikai sociālo tiesību sfērā, kur likumdevējam ir plaša rīcības brīvība, bet arī tādā jomā [tiesu varas neatkarības garantēšana], kur likumdevēja rīcības brīvībai ir stingrāki ierobežojumi. Konstatējot atlīdzības sistēmas trūkumus, likumdevējam ir pienākums tos nekavējoties novērst. Tieslietu ministrija pēdējos gados ir mērķtiecīgi virzījusi diskusijas un, apzinot esošās sistēmas trūkumus, meklējusi risinājumus tiesnešu un attiecīgi arī prokuroru atlīdzības sistēmas pilnveidei. Ievērojot minēto, izstrādāts un valdībā iesniegts nepieciešamo grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā projekts.
2. Par Tieslietu ministrijas prioritāro pasākumu "Valsts probācijas dienesta nodarbināto atlīdzības pieaugums", kura nodrošināšanai papildus nepieciešams finansējums 2018.gadam un turpmāk 1 131 450 EUR apmērā.
Saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma 4.pantu, VPD ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kriminālsoda – piespiedu darbs – un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildē, kā arī probācijas klientu uzraudzībā un sociālās uzvedības korekcijā. VPD ir kriminālsodu izpildes institūcija Latvijā, kas izpilda gandrīz 70% no Latvijā piemērotajiem kriminālsodiem, kā arī ar starpnieka palīdzību īsteno izlīgumu kriminālprocesā starp cietušo un likumpārkāpēju.
VPD nodarbināto atlīdzības jautājums jau vairākus gadus ir viens no prioritārajiem jautājumiem, ar ko cieši ir saistīta VPD darbinieku mainība. Turklāt pēdējos gados aizvien pieaug prasības probācijas darbinieku specifiskajām profesionālajām zināšanām un iemaņām, ko iespējams apgūt tikai speciālās mācībās un attīstīt vairāku gadu praktiskajā pieredzē - darbs ar dzimumnoziedzniekiem, smagus un sevišķi smagus vardarbīgu noziegumus izdarījušām personām. VPD piešķirtais finansējums 2017.gadam ir ļāvis paaugstināt nodarbināto amatalgas, taču joprojām nav izdevies izlīdzināt VPD nodarbināto amatalgas ar vidējo atalgojumu valsts iestādēs. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka starp VPD nodarbinātajiem pastāv būtiska diferenciācija pienākumu sarežģītībā atkarībā no kvalifikācijas (piem., darbinieki, kas strādā ar dzimumnoziedzniekiem un citiem augsta riska klientiem), bet diferenciācija amatalgā faktiski nepastāv. Jautājumu ir iespējams risināt, nosakot atšķirīgu amata grupu veidošanu VPD teritoriālajās struktūrvienībās, ko plānots īstenot ar 2018.gadu, taču šim nolūkam ir nepieciešams papildu finansējums. Iniciatīva ir ļoti svarīga arī tādēļ, lai preventīvi veidotu konstruktīvu dialogu ar Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrību, ņemot vērā tās definētās prioritātes kontekstā ar VPD kopējiem attīstības virzieniem un soda izpildes aktualitāšu tendencēm. VPD nodarbinātie, nodrošinot funkcijas, ir pakļauti psihoemocionālajiem riska faktoriem, kas saistīti ar valsts iekšējo/ārējo drošību un ir identiski arī citām tiesībsargājošām un sodu izpildes iestādēm.
Šo faktoru esamību ietekmē:
1) darbs, kas saistīts ar paaugstinātu emocionālo spriedzi (klienti - personas, kuras notiesātas par noziedzīgām darbībām, bieži vardarbīgas personas (slepkavas, dzimumnoziedznieki));
2) darba specifika, kas ir saistīta ar paaugstinātu risku un izaicinājumiem, kā rezultātā var saīsināties karjera;
3) darbs nakts stundās;
4) negatīvisms, ko saņem nodarbinātais ilgstošā laika posmā, jo strādā ar klientu personīgajām problēmām un to novēršanu, kā rezultātā darbiniekiem rodas veselības problēmas (psihosomatiskās saslimšanas, pavājināta imunitāte, paaugstinās slimojošo skaits starp nodarbinātajiem ar infekcijas slimībām un akūti respiratorām slimībām);
5) nepopulāru lēmumu pieņemšana (pienākumu noteikšana probācijas klientiem, jāsagatavo iesniegumi tiesai par nosacīta soda aizstāšanu ar brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu aizstāšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un jāpārstāv VPD ar iesniegumu tiesā, nepopulāru lēmumu pieņemšana gadījumos, kad ir apdraudēti bērni u.c.);
6) drošības aspekti (draudi dzīvībai vai veselībai, klientu izteiktais apdraudējums vai mēģinājumi ietekmēt nodarbināto no klientu puses, fiziski aizskārumi);
7) profesionālās kapacitātes un personāla noturības problēmas, grūtības noturēt darbiniekus VPD (biežā kadru mainība);
8) darba efektivitātes pazemināšanās (profesionālo iemaņu zudums) nodarbinātajam ilgstoši strādājot VPD, ko veicina izdegšanas sindroms.
Vēršu uzmanību, ka jautājums par VPD nodarbināto atalgojuma palielināšanu ir aktualizēts sarunās ar Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrību (turpmāk – LPDA). Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 275 ''Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai'' 86.2.punktu Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs H.A.Meri Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē aktualizēja jautājumu par būtisku VPD nodarbināto atalgojuma palielināšanu ar 2018.gadu. Pamatojoties uz valdības deklarācijā un valdības rīcības plānā noteikto LPDA ir tikusies ar koalīcijas partiju pārstāvjiem, Labklājības ministru J.Reiru un Tieslietu ministru Dz. Rasnaču, kā arī Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru E.Putru, lai skaidrotu VPD darba apjoma pieaugumu un to, ka VPD ir lielākā sodu izpildes iestāde Latvijā (izpilda 70% no piemērotiem kriminālsodiem) un konceptuāli vienojusies, ka tiks atbalstīts valdības rīcības plānā 86.2. punktā noteiktais, kas attiecas uz VPD.
Līdz ar to uzskatu, ka sabiedrības un valsts drošības nodrošināšanai, atlīdzības palielinājums darbiniekiem, kuri ikdienā rūpējas, lai kriminālnoziedznieki neapdraudētu līdzcilvēku dzīvību, dzimumneaizskaramību, veselību un īpašumu, ir prioritārs un nav atliekams.".
| Ministru prezidents |
|
Māris Kučinskis |
| Valsts kancelejas direktors |
|
Jānis Citskovskis |
2017-MK-PROT-40-2208-#46.doc
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
Ārkārtas sēde
| Rīgā |
Nr.41 |
2017.gada 28.augustā |
1.§
Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2018., 2019. un 2020.gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" izstrādes procesā"
TA-1769-IP
___________________________________________________________
(D.Reizniece-Ozola, J.Plūme, I.Alliks, Dz.Rasnačs, P.Vilks, A.Ašeradens, I.Jaunzeme, E.Rinkēvičs, A.Čakša, D.Mūrmane-Umbraško, K.Šadurskis, J.Citskovskis, R.Kronbergs, R.Kozlovskis, U.Augulis, M.Kučinskis)
1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Pieņemt zināšanai izdevumu pārskatīšanas procesā pielietotās metodes un tām atbilstošos izdevumu pārskatīšanas rezultātus saskaņā ar informatīvajā ziņojumā un šajā protokollēmumā noteikto.
3. Pieņemt zināšanai, ka neatkarīgo institūciju (izņemot Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi) izdevumi pārskatīti tikai horizontāli izvērtējamo pasākumu kontekstā (pārvaldes funkciju un finanšu vadības pilnveidošana, zemākās prioritātes administratīvo izdevumu pārskatīšana, pašu ieņēmumu atlikumu izmantošana).
4. Pieņemt zināšanai, ka izdevumu pārskatīšana tika veikta atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam izdevumu pārskatīšanas tvērumam, tai skaitā pārskatot līdz šim piešķirto finansējumu jaunajām politikas iniciatīvām, neatliekamajiem pasākumiem un citiem prioritārajiem pasākumiem 2014.-2016.gadam, 2015.-2017.gadam un 2016.-2018.gadam, identificējot ministriju un citu centrālo valsts iestāžu (turpmāk – ministrijas) iekšējos resursus 2018.gadam 52 501 700 EUR un 2019.gadam 47 625 627 EUR apmērā atbilstoši informatīvā ziņojuma 1., 2. un 3.pielikumam.
5. Pieņemt zināšanai, ka pasākumu pārskatīšanas rezultātā identificētos iekšējos resursus plānots turpināt izmantot tā piešķiršanas laikā noteiktajiem mērķiem (pasākumiem) vai jau izmanto citiem mērķiem (pasākumiem), vai vidējā termiņā tie tiks novirzīti citiem mērķiem (pasākumiem), un atbalstīt ministriju iesniegtos priekšlikumus par pasākumu pārskatīšanas rezultātā identificētajiem iekšējiem resursiem, kā arī citus ministriju papildu priekšlikumus atbilstoši informatīvā ziņojuma 15.pielikumam.
6. Atbalstīt turpmākās darbības plānu valsts budžeta iestāžu publisko pakalpojumu piegādes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas optimizācijai saskaņā ar informatīvā ziņojuma 14.pielikumu, tai skaitā:
6.1. ministrijām atbilstoši plānā norādītajam kompetenču sadalījumam veikt turpmākās darbības plāna valsts budžeta iestāžu publisko pakalpojumu piegādes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas optimizācijai īstenošanu, ņemot vērā noteiktos termiņus;
6.2. lai nodrošinātu turpmākās darbības plāna valsts budžeta iestāžu publisko pakalpojumu piegādes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas optimizācijai noteikto uzdevumu izpildi, ministrijām sniegt nepieciešamo informāciju par uzdevumu izpildi noteiktajai atbildīgajai institūcijai tās norādītajos termiņos, analītisko aprēķinu vai izvērtējuma veikšanai.
7. Ekonomikas ministrijai ar 2018. gadu un turpmāk ik gadu līdz kārtējā gada 1. jūlijam veikt pētījumu par prognozētām izmaiņām darba spēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un publicēt tā rezultātus sava tīmekļa vietnē.
8. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Finanšu ministriju izvērtēt saskaņā ar Imigrācijas likumu ārzemnieku veikto maksājumu administrēšanas izmaksas un efektivitāti, līdz 2017.gada 31.oktobrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus turpmākai rīcībai.
9. Ekonomikas ministrijai, lai nodrošinātu valsts budžeta racionālu izmantošanu un administratīvā sloga mazināšanu un, lai sekmētu konkurences veicināšanu visās tautsaimniecības nozarēs un tādējādi turpmāku ekonomisko izaugsmi, līdz 2018.gada 2.aprīlim sagatavot priekšlikumus par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
10. Finanšu ministrijai līdz 2017.gada 29.decembrim izvērtēt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas reorganizācijas iespējas, pievienojot to Valsts ieņēmumu dienestam, un iesniegt informāciju izskatīšanai Ministru kabinetā.
11. Finanšu ministrijai sagatavot grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, paredzot risinājumu procedūru vienkāršošanai valsts budžeta iestāžu pašu ieņēmumu plānošanai un to neizmantoto atlikumu pārnešanai uz nākamo gadu, un finanšu ministram likumprojektu iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.
12. Finanšu ministrijai līdz 2018.gada 1.jūnijam izvērtēt Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumus Nr.256 "Noteikumi par kārtību, kādā ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm tiek veikta apropriācijas pārdale starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem", 2010.gada 18.maija noteikumus Nr.464 "Noteikumi par 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmā plānoto līdzekļu pārdales kārtību Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", 2007.gada 28.augusta noteikumus Nr.594 "Noteikumi par valsts budžeta apropriācijas rezerves izmantošanu" un 2009.gada 22.decembra noteikumus Nr.1644 "Kārtība, kādā pieprasa un izlieto budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdzekļus", izveidojot vienotu normatīvo regulējumu visu veidu apropriāciju izmaiņu veikšanai.
13. Finanšu ministrijai līdz 2018.gada 1.janvārim paplašināt Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes sistēmas (SAP) funkcionalitāti, lai apropriāciju izmaiņu pieprasījumu pielikumu skaitliskās informācijas ievadi SAP portālā varētu nodrošināt ministriju līmenī.
14. Finanšu ministrijai izvērtēt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2018.gada 27.marta sēdē grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 23.augusta instrukcijā Nr.8 "Instrukcija par valsts budžeta izpildes analīzi".
15. Finanšu ministrijai izvērtēt nepieciešamās izmaiņas bāzes izdevumu aprēķināšanas metodikā un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2018.gada 8.janvāra sēdē grozījumus Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumos Nr.867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam".
16. Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar pārējām iesaistītajām ministrijām līdz 2017.gada 29.septembrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā izvērtējumu par Rīcības plānā personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā, paredzēto pasākumu izpildi, nepieciešamības gadījumā iesniedzot priekšlikumus par turpmāko šo pasākumu finansēšanas modeli.
17. Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2018.gada 1.martam izvērtēt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu par efektīvāko institucionālās pārvaldības modeli vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas un civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā.
18. Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju un Finanšu ministriju (Valsts ieņēmumu dienestu), lai novērstu funkcijas dublēšanos attiecībā uz zāļu kontroli robežkontroles punktos, līdz 2017.gada 1.decembrim izvērtēt iespējamos risinājumus un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus turpmākai rīcībai.
19. Veselības ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju, lai aktualizētu situāciju attiecībā uz miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļaujas vai izziņas par nāves cēloni izskatīšanu, līdz 2017.gada 1.decembrim izvērtēt un sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumos Nr.523 "Kārtība, kādā ieved valstī vai izved no tās miruša cilvēka ķermeni, pārvadā, glabā, apbedī vai kremē no infekcijas slimības miruša cilvēka ķermeni un veic obligāto patologanatomisko izmeklēšanu diagnozes precizēšanai pēc slimnieka nāves".
20. Satiksmes ministrijai budžeta programmā "Valsts autoceļu fonds" ar 2018.gadu izveidot atsevišķu apakšprogrammu, kurā tiek nodalīts valsts autoceļu pārvaldīšanai paredzētais finansējums.
21. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2017.gada 1.decembrim sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai ministriju darbinieku komandējumu izmaksas varētu segt no to valsts kapitālsabiedrību līdzekļiem, kuru darbības jomu ietvaros attiecīgais komandējums ir nepieciešams.
22. Tieslietu ministrijai izvērtēt Uzturlīdzekļu garantiju fonda izdevumu straujo pieaugumu, sniedzot priekšlikumus, lai ierobežotu turpmāku izmaksu pieauguma risku no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.
23. Demogrāfisko lietu centram sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru un Labklājības ministriju izvērtēt ar papildu piešķirto finansējumu atbalstīto pasākumu sasaisti ar sasniegtajiem rezultātiem demogrāfijas situācijas uzlabošanā, sniedzot priekšlikumus par demogrāfijas politikas efektivitātes paaugstināšanu.
24. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju un Finanšu ministriju izveidot darba grupu rīcības plāna izstrādei tiesu ekspertīžu institūta reformas ieviešanai. Tieslietu ministrijai līdz 2018.gada 31.jūlijam iesniegt Ministru kabinetā darba grupas izstrādāto rīcības plānu.
25. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju līdz 2018.gada 1.jūnijam izvērtēt ieslodzīto konvojēšanas funkcijas nodrošinājumu Valsts policijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, izstrādājot efektīvāko risinājumu ar esošajām valsts budžeta finansiālajām iespējām, un pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju iesniegt priekšlikumus ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārskatīšanai izskatīšanai Ministru kabinetā.
26. Tieslietu ministrijai sagatavojot Ministru kabineta noteikumu projektu par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu attiecīgajā gadā, noteikt optimāli nepieciešamo līdzekļu apmēru atbilstoši riska iestāšanās vērtējumam, un paredzēt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas sadalījumu atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Par Maksātnespējas administrācijas attīstību" noteiktajam.
27. Tieslietu ministrijai pārskatīt Uzņēmumu reģistra informācijas izsniegšanas pakalpojumu kvalitāti un atbilstību personas datu aizsardzības prasībām un izvērtēt publiski pieejamās informācijas apjomu, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm izsniedzamo informāciju, tai skaitā iespējas veicināt Uzņēmumu reģistra reģistros veikto ierakstu izmantošanu.
28. Tieslietu ministrijai līdz 2018.gada 2.jūlijam izvērtēt iespēju samērot ar uzturlīdzekļu izmaksu saistīto tiesisko regulējumu ar plānoto nodokļu reformu, nepieciešamības gadījumā virzot priekšlikumus par grozījumiem Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam", izvērtējot procentuālā apmēra no minimālās mēnešalgas atbilstību valsts attīstības iespējām, kā arī iespējas rast nepieciešamo finansējumu uzturlīdzekļu izmaksai no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, piemēram, meklējot veidus, kā palielināt regresa kārtībā atgūto līdzekļu apjomu no parādniekiem un samazināt nepamatotu pieprasījumu risku.
29. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izvērtēt atbalsta funkciju īstenošanai novirzītos resursus Valsts vides dienestā un Dabas aizsardzības pārvaldē, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes struktūras optimizēšanu, Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas pievienošanu Valsts reģionālās attīstības aģentūrai, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu pēcuzraudzības un Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta projektu uzraudzības funkcijas nodošanu Valsts reģionālās attīstības aģentūrai, un iesniegt Finanšu ministrijai priekšlikumus par sasniegtajiem rezultātiem izdevumu pārskatīšanas procesā saskaņā ar likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020., 2021.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" sagatavošanas grafikā noteiktajiem termiņiem.
30. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2017.gada 29.decembrim izvērtēt un iesniegt Finanšu ministrijai informāciju par Latvijas Hidroekoloģijas institūtam novirzīto valsts budžeta finansējumu par atsevišķu pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildi un tā sasaisti ar sasniegto rezultātu un valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" novirzīto valsts budžeta finansējumu par atsevišķu pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildi un tā sasaisti ar sasniegto rezultātu.
31. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izvērtēt iespēju pilnveidot Elektronisko iepirkumu sistēmu atbilstoši informatīvajā ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem preču un pakalpojumu klāsta paplašināšanai un līdz 2017.gada 29.decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.
32. Kultūras ministrijai sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi izstrādāt un kultūras ministram līdz 2017.gada 15.septembrim iesniegt Ministru kabinetā nepieciešamos normatīvo aktu projektus par ikgadējās valsts nodevas piemērošanu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem ir izsniegta retranslācijas atļauja.
33. Kultūras ministrijai sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi izvērtēt iespēju noteikt maksu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par retranslējamās programmas reģistrēšanu un nepieciešamības gadījumā iesniegt normatīvo aktu projektus izskatīšanai Ministru kabinetā.
34. Lai ministrijas atbrīvotu no tām neraksturīgas funkcijas – muzeju darbības un attīstības nodrošināšanas un novērstu valsts budžeta finansēto iestāžu funkciju dublēšanos, Kultūras ministrijai sadarbībā ar ministrijām izvērtēt iespējas ministriju padotībā esošos muzejus nodot Kultūras ministrijai, vai arī muzejus vai to atsevišķas filiāles nodot pašvaldību pārziņā, un iesniegt priekšlikumus Finanšu ministrijā.
35. Kultūras ministrijai turpināt nulles budžeta sagatavošanu, izstrādājot to pilnībā bibliotēku politikas nozarei un aptverot visas konkrētās iestādes funkcijas un sniegtos pakalpojumus, atvēlot šim darba uzdevumam ilgāku laiku, un iesniegt priekšlikumus Finanšu ministrijā izdevumu pārskatīšanas procesā saskaņā ar likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" sagatavošanas grafikā noteiktajiem termiņiem.
36. Veselības ministrijai sagatavot un līdz 2017.gada 1.novembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai veiktu izmaiņas asins donoru kompensāciju izmaksas kārtībā, paredzot, ka donoriem, pēc brīvprātības un labas gribas principa, ir iespēja atteikties no atlīdzības par asins nodošanu.
37. Veselības ministrijai, ņemot vērā nulles budžeta projekta secinājumus, iesniegt priekšlikumus Finanšu ministrijā izdevumu pārskatīšanas procesā saskaņā ar likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" sagatavošanas grafikā noteiktajiem termiņiem, lai apakšprogrammā 33.03.00 "Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana" piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, pārskatot visas diagnožu grupas, tiktu paaugstināta zāļu iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas efektivitāte, sasniedzot augstākus rezultatīvos rādītājus.
38. Tieslietu ministrijai un Veselības ministrijai, gatavojot Ministru kabineta rīkojumus par budžeta nefinansēto iestāžu 2018.gada budžetu apstiprināšanu, izvērtēt iespēju paredzēt, ka šo iestāžu pašu ieņēmumu atlikums transferta veidā atbilstoši informatīvajā ziņojumā noteiktajam ir ieskaitāms valsts budžetā, nodrošinot attiecīgās ministrijas prioritāro pasākumu finansēšanu.
39. Ministrijām atbilstoši informatīvajā ziņojumā norādītajam par maksas pakalpojumu cenrāžu aktualizāciju veikt izvērtējumu un nepieciešamības gadījumā sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.
40. Ministrijām veikt nepieciešamās darbības, lai, nomājot vai lietojot valstij piederošu vai piekritīgu nekustamo īpašumu, ministrija saņemtu pilnvarojumu veikt nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu pašvaldībai un par pilnvarojumu tiktu paziņots pašvaldībai. Pēc minēto darbību veikšanas ministrijām iesniegt attiecīgu informāciju Finanšu ministrijā izdevumu pārskatīšanas procesā saskaņā ar likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" sagatavošanas grafikā noteiktajiem termiņiem.
41. Pieņemt zināšanai Pārresoru koordinācijas centra sniegto informāciju, ka pārskatot prioritārā pasākuma "Latvijas konkurētspējas novērtējums un tā uzraudzības (monitoringa) sistēma" sasniedzamos rezultātus, piešķirtie līdzekļi tiks novirzīti pētnieciski analītiskā atbalsta nodrošināšanai, pamatojoties uz Nacionālās Attīstības padomes un Saeimas Ilgtspējīgas Attīstības komisijas pieņemtajiem lēmumiem par nepieciešamajiem izvērtējumiem un investīciju atbalsta instrumentiem konkurētspējas jomā (t.sk. tādās tai pakārtotajās jomās kā cilvēkresursu, transporta, izglītības, veselības u.c.) attiecīgajā pārskata gadā.
42. Ministrijām pārskatīt līdzšinējo praksi un turpmāk nepieprasīt jaunas amata vietas, nepieciešamos cilvēkresursus rodot iekšējo procesu efektivizēšanā vai ministrijas ietvaros (izņemot pilnā apmērā no ārvalstu finanšu palīdzības finansētās amata vietas). Turpmāk virzot tiesību aktu projektus, politikas plānošanas dokumentus, kā arī sagatavojot līdzekļu pieprasījumu prioritārajiem pasākumiem, papildus finansējumu restrukturizētām amata vietām plānot kā starpību starp finansējumu esošajai amata vietai (tai skaitā arī vakancei) un amata vietai, kas būs nepieciešama konkrētā pasākuma īstenošanai.
43. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, ņemot vērā Valsts kancelejas ierosinātos precizējumus, līdz ziņojuma publicēšanai aktualizēt informatīvā ziņojuma sadaļas "Valsts budžeta iestāžu publisko pakalpojumu piegādes un IKT joma" tabulā Nr.4.2. un 14.pielikumā minētā uzdevuma "Izvērtēt komandējumu procesu un to atbalsta risinājumu centralizācijas potenciālu" izpildes termiņus.
| Ministru prezidents |
|
Māris Kučinskis |
| Valsts kancelejas direktors |
|
Jānis Citskovskis |
2017-MK-PROT-41-2808-#01.doc
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
| Rīgā |
Nr.42 |
2017.gada 29.augustā |
51.§
Informatīvais ziņojums "Par fiskālās telpas 2018.-2020.gadam noteikšanu un par citiem ar valsts budžeta likumprojektu saistītiem jautājumiem"
TA-1865
___________________________________________________________
(D.Reizniece-Ozola, B.Bāne, I.Alliks, J.Dūklavs, A.Ašeradens, M.Kučinskis)
1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Pieņemt zināšanai pašreizējās indikatīvās fiskālās telpas apjomu vispārējās valdības budžetā 2018.gadā 81,0 milj. EUR apmērā, 2019.gadā 34,1 milj. EUR apmērā un 2020.gadā 231,2 milj. EUR apmērā (pieņemts pēc lēmuma pieņemšanas par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" (šī protokola 56.§)).
3. Izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, Finanšu ministrijai ar 2018.gada jauniem politikas prioritāšu pasākumiem nesadalīto 2020.gada fiskālo telpu rezervēt veselības aprūpei apjomā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu veselības jomai stabilu finansējumu arī pēc strukturālo reformu deficīta atkāpes finansējuma beigām, saglabājot nesadalīto fiskālo telpu vismaz 20% apmērā 2019.gada un 2020.gada citu politikas prioritāšu finansēšanai.
4. Labklājības ministrijai veikt grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", precizējot normas par autoratlīdzības saņēmējiem. Labklājības ministrijai nodrošināt, ka minētajiem grozījumiem nav negatīva fiskālā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci.
5. Labklājības ministrijai veikt grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, lai nodrošinātu efektīvāku valsts fondēto pensiju ieguldījumu politiku un pensiju plānu dalībnieku interešu nodrošināšanu.
6. Pieņemt zināšanai Finanšu ministrijas ieteikumu, ka, lai nodrošinātu veselības jomai stabilu finansējumu arī pēc strukturālo reformu deficīta atkāpes finansējuma beigām, izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, Finanšu ministrijai ar 2018. gada jauniem politikas prioritāšu pasākumiem nesadalīto 2020. gada fiskālo telpu 80% apmērā rezervēt veselības aprūpei.
| Ministru prezidents |
|
Māris Kučinskis |
| Valsts kancelejas direktors |
|
Jānis Citskovskis |
2017-MK-PROT-42-2908-#51.doc
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
Ārkārtas sēde
| Rīgā |
Nr.44 |
2017.gada 8.septembrī |
1.§
Informatīvais ziņojums "Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2018.gadam un ietvaram 2018.–2020.gadam"
TA-1968-IP
___________________________________________________________
(D.Reizniece-Ozola, J.Plūme, A.Ašeradens, B.Bāne, J.Reirs, Dz.Rasnačs, L.Medina, J.Dūklavs, K.Šadurskis, A.Čakša, M.Kučinskis)
1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Atbalstīt informatīvajā ziņojumā ietvertos fiskālo telpu palielinošos pasākumus.
3. Finanšu ministrijai līdz 2018.gada 1.decembrim izstrādāt risinājumu čeku loterijas organizēšanai un attiecīgi:
3.1. precizēt nodokļu ieņēmumu prognozes, 2019.-2020.gadā palielinot pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) ieņēmumu prognozes par 2 950 000 EUR ik gadu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes par 300 000 EUR ik gadu (tajā skaitā 240 000 EUR pašvaldību budžetā un 60 000 EUR valsts pamatbudžetā);
3.2. palielināt izdevumus Finanšu ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" 2018.gadā 200 000 EUR apmērā iepirkuma un IT sistēmu nodrošināšanai, 2019. un 2020.gadā 250 000 EUR ik gadu administrēšanai un balvu fondam.
4. Finanšu ministrijai sagatavot un saskaņā ar likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" sagatavošanas grafiku iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz ar 2019.gada 1.janvāri, lai cīnītos ar PVN krāpniecību, ieviest PVN apgrieztās maksāšanas kārtību pākšaugu piegādēm, atbilstoši 2006.gada 28.novembra Padomes Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. Finanšu ministrijai precizēt PVN ieņēmumu prognozes, palielinot ieņēmumus 2019.-2020.gadā par 500 000 EUR ik gadu.
5. Atbalstīt PVN samazinātas likmes 5% noteikšanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Finanšu ministrijai precizēt PVN ieņēmumu prognozes, samazinot ieņēmumus 2018.-2020.gadā par 6 000 000 EUR ik gadu, kā arī sadarbībā ar Zemkopības ministriju sagatavot un 2018.gada budžetu pavadošo likumprojektu paketē iesniegt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.
6. Noteikt, ka Ministru kabineta 2017.gada 29.augustā atbalstītajā Ministru kabineta rīkojuma projektā "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"" noteiktais valsts budžeta finansējums Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" 2018.-2020.gadam tiek samazināts par 5 000 000 EUR ik gadu. Papildināt minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu ar punktu, - ja valsts budžetā paredzētais finansējums ir mazāks par faktiski nepieciešamo, papildu nepieciešamais finansējums tiek nodrošināts, veicot apropriāciju pārdali no citām valsts budžeta programmām. Ekonomikas ministrijai attiecīgi precizēt konceptuālo ziņojumu un rīkojuma projektu, saskaņot ar Finanšu ministriju un iesniegt Valsts kancelejā parakstīšanai.
7. Atbalstīt Satiksmes ministrijas priekšlikumu palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas 765 000 EUR apmērā 2018.-2020.gadam ik gadu.
8. Labklājības ministrijai, pamatojoties uz Veselības ministrijas sniegto informāciju par plānoto ietaupījumu saistībā ar e-veselības ieviešanu attiecībā uz elektroniskajām darba nespējas lapām, līdz 2017.gada 11.septembra plkst.10.00 iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumu par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu samazinājumu sociālajiem pabalstiem slimības pabalsta izmaksām 2018.gadam 1 860 000 EUR apmērā, 2019.gadam 4 180 000 EUR apmērā un 2020.gadam 4 520 000 EUR apmērā.
9. Atbalstīt priekšlikumu paredzēt pakāpenisku uzturlīdzekļu izmaksas palielinājumu saistībā ar minimālās algas paaugstināšanu, nosakot minimālos uzturlīdzekļus saskaņā ar informatīvajā ziņojumā noteikto, un attiecīgi samazināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus sociālajiem pabalstiem Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.08.00 "Uzturlīdzekļu garantiju fonds" 2018.gadā 3 725 967 EUR apmērā un 2019.gadā 1 952 011 EUR apmērā.
10. Tieslietu ministrijai sagatavot grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā atbilstoši šī protokollēmuma 9.punktā noteiktajam, un tieslietu ministram likumprojektu iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.
11. Atbalstīt priekšlikumu palielināt Ekonomikas ministrijas valsts budžeta programmā 33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" ieskaitāmo līdzekļu apmēru 2019. un 2020.gadā par 4 000 000 EUR ik gadu. Ekonomikas ministrijai sagatavot un 2018.gada budžetu pavadošo likumprojektu paketē iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Imigrācijas likumā, paredzot termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanas maksas izņēmumu atcelšanu.
12. Atbalstīt Finanšu ministrijas priekšlikumu samazināt budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" finansējumu 2019. un 2020.gadam par 16 000 000 EUR ik gadu.
13. Noteikt, ka jaunā Liepājas cietuma būvniecības procesa uzsākšana tiek atlikta līdz 2020.gadam, attiecīgi samazinot izdevumus Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 04.02.00 "Ieslodzījuma vietu būvniecība" 2018.gadā 30 657 667 EUR apmērā un 2019.gadā 26 557 580 EUR apmērā ilgtermiņa saistību pasākuma "Jauna cietuma būvniecība Liepājā" īstenošanai.
14. Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram saskaņā ar likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" sagatavošanas grafiku iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz precizēt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nodokļa pretizvairīšanās normu kritērijus attiecībā uz autoratlīdzības saņēmējiem, kas ir nodarbināti pie autoratlīdzības izmaksātāja un saņem vismaz minimālo darba algu. Finanšu ministrijai precizēt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumu prognozes, palielinot ieņēmumus 2018.-2020.gadā par 94 000 EUR ik gadu, t.sk. veselības aprūpes nodrošināšanai par 2 674 EUR, valsts fondēto pensiju shēmā par 17 991 EUR un valsts speciālajā budžetā par 73 335 EUR, kā arī palielināt finansējumu budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" budžeta programmā 08.00.00 "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums" par 2 674 EUR, un Labklājības ministrijai attiecīgi iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumu maksimāli pieļaujamā valsts speciālā budžeta izdevumu apjoma 2018.-2020.gadam precizēšanai.
15. Atbalstīt valdību veidojošo koalīcijas sadarbības partneru darba grupas izvirzītos priekšlikumus iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem, tai skaitā neatkarīgajām institūcijām, saskaņā ar informatīvā ziņojuma 1. un 2.pielikumu. Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm (turpmāk - ministrijas) līdz 2017.gada 11.septembra plkst.10.00 iesniegt Finanšu ministrijā informatīvā ziņojuma 1. un 2.pielikumā minēto pasākumu precizētus nosaukumus, nemainot Ministru kabinetā atbalstītā pasākuma mērķi, prioritāro pasākumu kodus, atbalstītā finansējuma sadalījumu pa budžeta programmām un apakšprogrammām un ekonomiskās klasifikācijas kodiem. Jautājumu par atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem turpināt izskatīt Ministru kabineta 2017.gada 12.septembra sēdē.
16. Noteikt, ka demogrāfijas pasākumu īstenošanai tiek paredzēts kopējais papildu finansējums 2018.gadam 28 240 000 EUR apmērā, 2019.gadam un turpmāk ik gadu 32 450 000 EUR apmērā. Labklājības ministrijai līdz 2017.gada 11.septembra plkst. 10.00 iesniegt Finanšu ministrijā minētā finansējuma sadalījumu pa pasākumiem un budžeta programmām/apakšprogrammām, kā arī sagatavot un 2018.gada budžetu pavadošo likumprojektu paketē iesniegt nepieciešamos grozījumu normatīvajos aktos, nepārsniedzot iepriekš minēto kopējo finansējuma apmēru.
17. Paredzēt papildu finansējumu Aizsardzības ministrijai 700 000 EUR apmērā, lai nodrošinātu Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku pabalsta pieaugumu.
18. Finanšu ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju, Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju un Veselības ministriju sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2017.gada 12.septembra sēdē priekšlikumus, lai nodrošinātu resursus nozaru prioritārajiem pasākumiem.
19. Atbalstīt papildu finansējumu Tieslietu ministrijai prioritārajam pasākumam "Datu apmaiņas risinājuma izstrāde informācijas apmaiņai par reģistrētajiem nodrošinājuma līdzekļiem" 2018.gadam 78 360 EUR apmērā.
20. Atbalstīt Satiksmes ministrijas priekšlikumu palielināt valsts pamatbudžeta pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus 2 533 276 EUR apmērā 2018.-2020.gadam ik gadu un attiecīgi Satiksmes ministrijas izdevumus no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 31.07.00 "Dotācijas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ar braukšanas maksas atvieglojumiem saistīto zaudējumu segšanai", lai atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 4.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.18, 43.§) 7.punktā nolemtajam nodrošinātu pievienotās vērtības nodokļa nomaksu par noteikto pasažieru kategoriju ar braukšanas maksas atvieglojumiem pārvadāšanu sabiedriskajā transportā.
21. Atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no valsts nodevas par energoefektivitātes veicināšanu un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanu 2018. gadam 142 870 EUR, 2019.gadam 251 200 EUR un 2020.gadam 158 570 EUR apmērā un attiecīgi palielināt Ekonomikas ministrijas izdevumus no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem valsts pamatbudžeta jaunizveidotajā apakšprogrammā 29.04.00 "Energoefektivitātes politikas ieviešana" 2018.gadā 142 870 EUR, 2019.gadā 251 200 EUR un 2020.gadā 158 570 EUR apmērā, lai nodrošinātu līdzekļu ieskaitīšanu energoefektivitātes fondā, kā arī energoefektivitātes mērķu sasniegšanas uzraudzību un ziņošanu.
22. Atbalstīt Finanšu ministrijas priekšlikumu palielināt maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu ieņēmumu prognozes 2018. un 2019.gadam 206 500 EUR apmērā ik gadu no valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" dividendēs izmaksājamās peļņas daļas un pamatbudžeta prognozējamos ieņēmumos valsts budžetā no VAS "Latvijas Loto" dividendēm un attiecīgi palielināt izdevumus Finanšu ministrijas budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" stipendiju izmaksu Latvijas vidējās izglītības iestāžu absolventiem 2018. un 2019.gadā.
23. Finanšu ministrijai likumprojektā "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" iekļaut normu, ka akciju sabiedrības "Latvijas Loto" dividendēs izmaksājamā peļņas daļa nosakāma atbilstoši uz to brīdi spēkā esošajam regulējumam par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, bet ne mazāk kā 2 806 500 EUR par 2017. pārskata gadu un ne mazāk kā 2 606 500 EUR par 2018. pārskata gadu no akciju sabiedrības "Latvijas Loto" attiecīgā pārskata gada peļņas.
24. Atbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu un samazināt Kultūras ministrijai 2018.-2020.gadam apstiprināto papildu finansējumu minimālajai algai piesaistītajiem valsts sociālā nodrošinājuma pasākumiem par 1 657 987 EUR ik gadu, pārdalot to uz Kultūras ministrijas budžeta programmu 21.00.00 "Kultūras mantojums" 1 452 424 EUR apmērā ik gadu, lai nodrošinātu atalgojuma palielinājumu virsvadītājiem un virsdiriģentiem, kā arī kultūras mantojuma speciālistiem vidēji par 10%, un budžeta programmu 20.00.00 "Kultūrizglītība" 205 563 EUR apmērā ik gadu, lai nodrošinātu 10% piemaksas pedagogiem profesionālās izglītības kompetences centrā "Nacionālo mākslu vidusskola" un profesionālās izglītības kompetences centrā "Daugavpils dizaina un mākslas vidusskola "Saules skola"".
25. Finanšu ministrijai, ņemot vērā Satversmes tiesas precizētos datus Finanšu ministrijas Atlīdzības uzskaites sistēmā, saistībā ar minimālās mēnešalgas pieauguma nodrošināšanu ar 2018.gada 1.janvāri no 380 EUR uz 430 EUR, palielināt Satversmes tiesas bāzes izdevumus 2018., 2019. un 2020.gadam 2 451 EUR apmērā ik gadu.
26. Atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu līdzekļu pārdalei 2018.gadam un turpmākajiem gadiem, bet ne ilgāk kā Valsts ieņēmumu dienesta noslēgtā apakšnomas līguma darbības termiņā, no Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" 10 085 EUR apmērā, tajā skaitā ilgtermiņa saistībām pasākumam "VID ēkas Talejas ielā 1, Rīgā, telpu nomas maksas, aprīkojuma iegādes, pārcelšanās un uzturēšanas izdevumu segšanai" 6 769 EUR apmērā, uz Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammu 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" 10 085 EUR apmērā pārskaitīšanai uz speciālā budžeta apakšprogrammu 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" administratīvās ēkas Talejas ielā 1, Rīgā, telpu nomas maksas izdevumu segšanai valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" un telpu uzturēšanas izdevumu segšanai saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darba vietu skaita un aizņemtās platības izmaiņām Valsts vienotajā klientu apkalpošanas centrā.
27. Atbalstīt Veselības ministrijas priekšlikumu izdevumu pārdalei starp Veselības ministrijas budžeta programmām/apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām 2018.gadam un turpmākajiem gadiem, apakšprogrammā 33.14.00 "Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana" samazinot izdevumus subsīdijām un dotācijām 191 128 EUR apmērā un apakšprogrammā 39.04.00 "Neatliekamā medicīniskā palīdzība" palielinot izdevumus atlīdzībai 191 128 EUR apmērā, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu, lai ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa darbību no 2018.gada 1.janvāra nodrošinātu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
28. Finanšu ministrijai, apkopojot Ministru kabinetā atbalstītos priekšlikumus, koriģēt 2018., 2019. un 2020.gadam ieplānoto finansējumu budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmās un ieņēmumu prognozes.
| Ministru prezidents |
|
Māris Kučinskis |
| Valsts kancelejas direktors |
|
Jānis Citskovskis |
2017-MK-PROT-44-0809-#01.doc
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
| Rīgā |
Nr.45 |
2017.gada 12.septembrī |
53.§
Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2018.gadam un ietvaram 2018.-2020.gadam
___________________________________________________________
(D.Reizniece-Ozola, J.Plūme, K.Šadurskis, Dz.Rasnačs, R.Kronbergs, B.Bāne, M.Kučinskis)
1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Atbalstīt informatīvajā ziņojumā ietvertos fiskālo telpu palielinošos pasākumus.
3. Finanšu ministrijai likumprojektā "Par valsts budžetu 2018. gadam" un likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" iekļaut normu, nosakot, ka akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" dividendēs izmaksājamā peļņas daļa par 2017. pārskata gadu ir 38 220 000 EUR, par 2018. pārskata gadu ir 32 200 000 EUR un par 2019. pārskata gadu ir 21 065 500 EUR no akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" attiecīgā pārskata gada peļņas.
4. Finanšu ministrijai palielināt ieņēmumu prognozi 2018.gadam no ieņēmumiem no dividendēm (no valsts kapitāla izmantošanas) 5 500 000 EUR apmērā un palielināt ieņēmumu prognozi 2019. un 2020.gadam no ieņēmumiem no dividendēm (no valsts kapitāla izmantošanas) 2 400 000 EUR apmērā un no uzņēmumu ienākuma nodokļa 600 000 EUR apmērā.
5. Atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumus sociālajiem pabalstiem 2018.–2020.gadam ik gadu 10 000 000 EUR apmērā, tai skaitā:
5.1. apakšprogrammā 04.01.00 "Valsts pensiju speciālais budžets" samazināt izdevumus vecuma pensijas izmaksām 2018.–2020.gadam ik gadu 6 000 000 EUR apmērā saistībā ar pensijas vidējā apmēra prognozēto samazinājumu atbilstoši precizētajām finanšu plūsmas prognozēm;
5.2. apakšprogrammā 04.02.00 "Nodarbinātības speciālais budžets" samazināt izdevumus bezdarbnieka pabalsta izmaksām 2018.–2020.gadam ik gadu 4 000 000 EUR apmērā saistībā ar pabalsta saņēmēju skaita prognozēto samazinājumu.
6. Ņemot vērā, ka starp Ekonomikas ministriju un Latvijas būvniecības nozares pārstāvjiem nav panākta vienošanās par būvniecības nodevas par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā palielināšanu plānotajā apmērā, Finanšu ministrijai samazināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no minētās nodevas 2018.–2020.gadam 694 805 EUR apmērā ik gadu. Ja tiek pieņemts lēmums palielināt nodevas ieņēmumus, Finanšu ministrijai par ieņēmumu palielinājuma apjomu palielināt budžeta programmu 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
7. Ņemot vērā Ministru kabineta 2017.gada 8.septembra sēdes lēmumu par Tiesu namu aģentūras pamatkapitāla palielināšanu, Tieslietu ministrijai kā Tiesu namu aģentūras kapitāldaļu turētājam, veicot pamatkapitāla palielināšanu, nodrošināt, ka Tiesu namu aģentūra izdevumus cietumu sistēmas infrastruktūrā veic pēc attiecīgā Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas.
8. Samazināt Ministru kabineta 2017.gada 8.septembra sēdē apstiprināto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasākumam "Vides uzraudzības stiprināšana (t. sk. algas inspektoriem)" atbalstīto finansējumu par 50 000 EUR 2018.-2020.gadam ik gadu.
9. Atbalstīt valdību veidojošo koalīcijas sadarbības partneru darba grupas izvirzītos papildu priekšlikumus par finansējuma novirzīšanu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm (turpmāk – ministrijas) prioritārajiem pasākumiem saskaņā ar informatīvā ziņojuma pielikumu. Ministrijām līdz 2017.gada 12.septembra plkst.16.00 iesniegt Finanšu ministrijā pielikumā minēto pasākumu precizētus nosaukumus, nemainot Ministru kabinetā atbalstītā pasākuma mērķi, prioritāro pasākumu kodus, atbalstītā finansējuma sadalījumu pa budžeta programmām un apakšprogrammām un ekonomiskās klasifikācijas kodiem.
10. Lai nodrošinātu maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma 2018., 2019. un 2020.gadam noteikšanu ministrijām, Finanšu ministrijai apkopot Ministru kabineta 2017.gada 8.septembra un 12.septembra sēdē atbalstītos prioritāros pasākumus un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabineta 14.septembra ārkārtas sēdē.
11. Ministrijām atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumu Nr.867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" 1.pielikumam līdz 2017.gada 15.septembrim iesniegt Finanšu ministrijā aktualizētu un papildinātu informāciju (tajā skaitā detalizētus izdevumu un citus aprēķinus un aprēķinu pieņēmumus) par atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem.
12. Finanšu ministrijai, apkopojot Ministru kabinetā atbalstītos priekšlikumus, koriģēt 2018., 2019. un 2020.gadam ieplānoto finansējumu budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmās un ieņēmumu prognozes.
13. Noteikt, ka finansējumu budžeta programmā 01.00.00 "Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam" Finanšu ministrija precizēs, pamatojoties uz valdības lēmumu, kas tiks fiksēts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolā.
| Ministru prezidents |
|
Māris Kučinskis |
| Valsts kancelejas direktors |
|
Jānis Citskovskis |
2017-MK-PROT-45-1209-#53.doc
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
Ārkārtas sēde
| Rīgā |
Nr.46 |
2017.gada 14.septembrī |
3.§
Informatīvais ziņojums "Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2018.gadam un ietvaram 2018.–2020.gadam"
TA-1968-IP
___________________________________________________________
(J.Plūme, D.Reizniece-Ozola, K.Šadurskis, D.Trofimovs, M.Kučinskis)
1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Atbalstīt informatīvā ziņojuma pielikumā minētos prioritāros pasākumus ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, tai skaitā neatkarīgajām institūcijām, 2018.-2020.gadam, kas sagatavoti atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 8.septembra un 12.septembra sēdē atbalstītajiem valdību veidojošo koalīcijas sadarbības partneru darba grupas priekšlikumiem.
3. Pieņemt zināšanai, ka informatīvā ziņojuma pielikumā ir palielināts finansējums Kultūras ministrijas prioritārajam pasākumam 22_20_P "Mērķprogramma vēsturisko un identitāti stiprinošo latviešu filmu ražošanai" 2020.gadam 500 000 EUR apmērā, atbilstoši valdību veidojošo koalīcijas sadarbības partneru darba grupā panāktajai vienošanās.
4. Noteikt, ka par Izglītības un zinātnes ministrijas prioritārajam pasākumam "Papildu investīcijas valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai" paredzētā finansējuma izlietojumu tiek pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums.
5. Ministrijām, ņemot vērā Ministru kabinetā atbalstītos prioritāros pasākumus, līdz 2017.gada 15.septembra plkst.10.00 aprēķinot un iesniedzot maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu 2018., 2019. un 2020.gadam, atļauts veikt tehniskus precizējumus, saskaņojot ar Finanšu ministriju.
6. Ministrijām nepārdalīt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēto finansējumu uz izdevumiem valsts pamatfunkciju nodrošināšanai.
7. Finanšu ministrijai atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajiem valsts budžeta bāzes izdevumiem 2018., 2019. un 2020.gadam, kā arī Ministru kabinetā pieņemtajiem lēmumiem un atbalstītajam papildu finansējumam prioritārajiem pasākumiem, sadarbībā ar ministrijām aprēķināt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomu 2018., 2019. un 2020.gadam un līdz 2017.gada 18.septembrim elektroniski nosūtīt ministrijām.
8. Ministrijām, ņemot vērā Ministru kabinetā neatbalstītos papildu pieprasījumus, izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, nevirzīt tālāk sagatavotos likumprojektus, kā arī izvērtēt iespēju nodrošināt to īstenošanu esošā finansējuma ietvaros.
9. Ministrijām līdz 2017.gada 22.septembrim sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā valsts budžeta pieprasījumus 2018., 2019. un 2020.gadam.
10. Pēc maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma 2018., 2019. un 2020.gadam aprēķināšanas un iesniegšanas Finanšu ministrijā (2017.gada 15.septembris) līdz ministriju valsts budžeta pieprasījumu 2018., 2019. un 2020.gadam sagatavošanai un iesniegšanai Finanšu ministrijā (2017.gada 22.septembris) ministrijām neveikt šī protokollēmuma 5.punktā minētās izmaiņas.
11. Finanšu ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2017.gada 10.oktobra sēdē likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" (ar paskaidrojumiem, fiskālo risku deklarāciju, Fiskālās disciplīnas padomes fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu) un likumprojektu "Par valsts budžetu 2018.gadam" (ar paskaidrojumiem).
12. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 31.jūlija noteikumu Nr.523 "Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem" 45.punktā noteikto Finanšu ministrijai sadarbībā ar pārējām ministrijām divu mēnešu laikā pēc likuma "Par valsts budžetu 2018.gadam" izsludināšanas nodrošināt valsts budžeta likuma paskaidrojumu aktualizēšanu un publicēšanu Finanšu ministrijas tīmekļvietnē.
13. Finanšu ministrijai, apkopojot Ministru kabinetā atbalstītos priekšlikumus, koriģēt 2018., 2019. un 2020.gadam ieplānoto finansējumu budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmās un ieņēmumu prognozes.
14. Atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu par finansējuma pārdali 2018.gadā un turpmāk ik gadu no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 01.07.00 "Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem", samazinot izdevumus valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem pašvaldībām noteiktam mērķim 231 111 EUR apmērā, un par attiecīgo finansējumu palielinot izdevumus atlīdzībai apakšprogrammā 97.01.00 "Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana" Izglītības un zinātnes ministrijas kapacitātes stiprināšanai. Noteikt, ka minētās pārdales rezultātā Izglītības un zinātnes ministrijai nav pamata pieprasīt papildu finansējumu brīvpusdienu nodrošināšanai.
15. Atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par finansējuma pārdali 2018.gadā un 2019.gadā budžeta programmas 24.00.00 "Statistiskās informācijas nodrošināšana" ietvaros, samazinot izdevumus pamatkapitāla veidošanai 25 964 EUR apmērā un attiecīgi palielinot izdevumus atlīdzībai, lai nodrošinātu sagatavošanas darbus 2021.gada tautas skaitīšanai.
16. Ņemot vērā, ka finansējums augstākās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas palielinājumam 2018., 2019. un 2020.gadam prioritāro pasākumu ietvaros ir nodrošināts Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, Veselības ministrijai un Zemkopības ministrijai, kā arī ņemot vērā Iekšlietu ministrijas priekšlikumu, atbalstīt finansējuma pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 06.00.00 "Pedagogu darba samaksas reformas ieviešanas finansējums" Iekšlietu ministrijas prioritārā pasākuma "Pedagogu darba samaksas palielinājums Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžās" īstenošanai, tai skaitā uz budžeta apakšprogrammu 06.01.00 "Valsts policija" 2018.gadam 2983 EUR apmērā un 2019. un 2020.gadam 19 725 EUR apmērā ik gadu un uz budžeta programmu 07.00.00 "Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība" 2018.gadam 1734 EUR apmērā un 2019. un 2020.gadam 6229 EUR apmērā ik gadu. Atlikušo budžeta programmas 06.00.00 "Pedagogu darba samaksas reformas ieviešanas finansējums" finansējumu pārdalīt uz programmu 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
| Ministru prezidents |
|
Māris Kučinskis |
| Valsts kancelejas direktors |
|
Jānis Citskovskis |
2017-MK-PROT-46-1409-#03.doc
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
| Rīgā |
Nr.50 |
2017.gada 10.oktobrī |
31.§
Likumprojekts "Par valsts budžetu 2018.gadam"
TA-2232
______________________________________________________
(D.Reizniece-Ozola, J.Plūme, M.Kučinskis)
1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu "Par valsts budžetu 2018.gadam" un tā paskaidrojumus.
2. Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 21.panta otrās daļas 17.punktam, iesniedzot Saeimā likumprojektu "Par valsts budžetu 2018.gadam", Valsts kancelejai pievienot tam arī Ministru kabineta 2017.gada 23.marta sēdes protokollēmuma Nr.15 2.§, 22.augusta sēdes protokollēmuma Nr.40 46.§, 28.augusta sēdes protokollēmuma Nr.41 1.§, 29.augusta sēdes protokollēmuma Nr.42 51.§, 8.septembra sēdes protokollēmuma Nr.44 1.§, 12.septembra sēdes protokollēmuma Nr.45 53.§ un 14.septembra sēdes protokollēmuma Nr.46 3.§.
3. Pieņemt zināšanai, ka 2018.gadam ir precizēti izdevumi Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.01.00 "Iemaksas Eiropas kopienas budžetā", tos nosakot 282 100 000 EUR apjomā.
4. Pieņemt zināšanai, ka 2017.gada jaunās politikas iniciatīvas "Tiesnešu atalgojuma palielināšana" ietvaros veikta finansējuma pārdale no Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 03.02.00 "Apgabaltiesas un rajona (pilsētu) tiesas" uz Satversmes tiesas budžeta programmu 01.00.00 "Tiesa" 6 092 EUR apmērā 2018., 2019. un 2020.gadā, un 2018.gada prioritārā pasākuma "Tiesnešu atalgojuma palielinājums" ietvaros veikta finansējuma pārdale no Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 03.02.00 "Apgabaltiesas un rajona (pilsētu) tiesas" uz Satversmes tiesas budžeta programmu 01.00.00 "Tiesa" 4 360 EUR apmērā 2020.gadā, lai nodrošinātu tiesnešu atalgojuma palielinājumu.
5. Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 16. divi prim panta septītajai daļai, iesniedzot Saeimā likumprojektu "Par valsts budžetu 2018.gadam", Valsts kancelejai pievienot tam arī Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu.
6. Finanšu ministrijai likumprojektu "Par valsts budžetu 2018.gadam" (budžeta likumprojektu paketi) un paskaidrojumus iesniegt Saeimai 2017.gada 11.oktobrī.
7. Atļaut Finanšu ministrijai līdz likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un tā paskaidrojumu iesniegšanai Saeimā veikt tajos tehniskus precizējumus.
8. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.
9. Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā:
9.1. priekšlikumus iesniegt Finanšu ministrijā termiņā, kādu Saeima noteiks otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanai;
9.2. neiesniegt priekšlikumus, kas pasliktina valsts budžeta finansiālo bilanci, izņemot gadījumus, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu;
9.3. neiesniegt priekšlikumus par tādām apropriāciju izmaiņām, kuras saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta trīspadsmitajā un trīspadsmitajā prim daļā noteikto iespējams veikt ar finanšu ministra rīkojumu.
10. Atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu un precizēt likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" 61.pantu šādā redakcijā: "Atļaut finanšu ministram atbilstoši Ministru kabineta un Saeimas lēmumam palielināt apropriāciju Finanšu ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un finansēšanas kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā" akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" pamatkapitāla palielināšanai, vienlaikus nodrošinot, ka darījumam nav negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai un pilnībā tiek ievēroti valsts atbalsta nosacījumi. Ministru kabinetam līdz 2018.gada 30.jūnijam nodrošināt likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" iesniegšanu Saeimā, lai noteiktu, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora akcijas un tai piederošās elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras objekti nav atsavināmi."
| Ministru prezidents |
|
Māris Kučinskis |
| |
||
| Valsts kancelejas direktors |
|
Jānis Citskovskis |
2017-MK-PROT-50-1010-#31.doc
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
| Rīgā |
Nr.50 |
2017.gada 10.oktobrī |
32.§
Likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam"
TA-2234
______________________________________________________
(D.Reizniece- Ozola, M.Kučinskis)
1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam", tā paskaidrojumus.
2. Finanšu ministram likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam", tā paskaidrojumus, fiskālo risku deklarāciju un Fiskālās disciplīnas padomes sagatavoto fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu iesniegt Saeimai 2017.gada 12.oktobrī.
3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.
| Ministru prezidents |
|
Māris Kučinskis |
| |
||
| Valsts kancelejas direktors |
|
Jānis Citskovskis |
2017-MK-PROT-50-1010-#32.doc
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs