10.12.2014.
Saeimas Prezidijam
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 2014.gada 11.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā 11.Saeimā neizskatīto likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.1187/Lp11), kuru, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 39.pantu, komisija lūdz turpināt izskatīt 12.Saeimā.
Komisija lūdz noteikt minētajam likumprojektam Juridisko komisiju kā atbildīgo komisiju.
Pielikumā: 11.Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.1187/Lp11).
Ar cieņu,
Ingmārs Līdaka
komisijas priekšsēdētāja biedrs
Grozījumi Maksātnespējas likumā
Izdarīt Maksātnespējas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 170.nr.; 2011, 185.nr.; 2012, 33.nr.; 2012, 63.nr.; 2013, 142.nr; 2013, 188 nr.) šādus grozījumus:
1.Aizstāt 9.panta pirmajā daļā vārdus “ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu“ ar vārdiem “iecelta administratora amatā”.
2.13.pantā:
papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:
„5) kura nokārtojusi administratora eksāmenu.”
izslēgt otrās daļas 2.punktu;
papildināt otro daļu ar 21) punktu šādā redakcijā:
„21) no kuras administratora amata atcelšanas dienas saskaņā ar šā likuma 17.2panta pirmās daļas 5.punktu vai 6.punktu nav pagājuši pieci gadi;”
izslēgt otrās daļas 3.punktu;
papildināt otrās daļas 7.punktu pēc vārdiem „pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā” ar vārdiem „atcelta no administratora amata”.
3.Papildināt likumu ar 13.1 pantu šādā redakcijā:
„13.1pants. Administratora amats
(1) Administratoru pēc administratora eksāmena nokārtošanas amatā ar rīkojumu ieceļ Maksātnespējas administrācijas direktors.
(2) Pēc administratora iecelšanas amatā Maksātnespējas administrācijas direktors izdod administratoram tā amata apliecību, kuras derīguma termiņš ir trīs gadi.
(3) Amata darbībā administrators ir pielīdzināts valsts amatpersonai un uz administratoru attiecas likumā noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī pienākumi, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
(4) Administratora amats ir savienojams ar zvērināta advokāta, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja amatu.
(5) Ministru kabinets nosaka administratora amatā iecelšanas kārtību, kā arī nosaka administratora amata apliecības formu, izdošanas un izsniegšanas kārtību.”
4.Izslēgt 14.panta otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu.
5.Aizstāt 15.panta otrajā daļā vārdus „Administratoru asociācija” ar vārdiem „Maksātnespējas administrācija”.
6.Izslēgt 16.pantu.
7.Papildināt likumu ar 16.1pantu un 16.2 pantu šādā redakcijā:
„16.1pants. Administratora eksaminācija
(1) Personas, kuras vēlas ieņemt administratora amatu, pārbauda eksaminācijas komisija, kuru pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma ieceļ tieslietu ministrs, izraugoties pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, Maksātnespējas administrācijas, tiesām, augstskolu akadēmiskā personāla un administratoriem. Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.
(2) Pie administratora eksāmena tiek pielaistas personas, kuras atbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas 1. — 5.punkta prasībām, kuras ir noklausījušās administratoru pretendentu apmācības kursu un ir iemaksājušas eksāmena maksu Maksātnespējas administrācijas kontā.
(3) Eksaminācijas komisija pēc tieslietu ministra rīkojuma pieņem arī administratora regulāro kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk - kvalifikācijas eksāmens).
(4) Administratora eksaminācijas kārtību, minimālo zināšanu apjomu, eksāmena maksu un kārtību nosaka Ministru kabinets.
16.2pants. Administratora kvalifikācijas eksāmens
(1) Administrators ne retāk kā reizi trīs gados (skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas) kārto kvalifikācijas eksāmenu.
(2) Kvalifikācijas eksāmena kārtošanas priekšnosacījums ir trīs kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklējumi kārtējās apliecības derīguma termiņa laikā.
(3) Kvalifikācijas eksāmenā eksaminācijas komisija pārbauda administratora teorētiskās zināšanas (arī normatīvo aktu pārzināšanu), kas nepieciešamas, lai veiktu administratora amata pienākumus, kā arī šo zināšanu piemērošanas prasmi.
(4) Kvalifikācijas eksāmenu organizē un tā norisi nodrošina Maksātnespējas administrācija.
(5) Ministru kabinets nosaka kvalifikācijas eksāmena maksu, kvalifikācijas eksāmena kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas administratora zināšanas un prasmes, kā arī vērtēšanas kārtību un apliecības izsniegšanas kārtību.”
8.Izslēgt 17.pantu.
9.Papildināt likumu ar 17.1, 17.2 un 17.3 pantu šādā redakcijā:
„17.1pants. Atbrīvošana no administratora amata
(1) Maksātnespējas administrācijas direktors atbrīvo administratoru no amata pēc viņa lūguma.
(2) Ministru kabinets nosaka administratora atbrīvošanas kārtību.
17.2pants. Atcelšana no administratora amata
(1) Maksātnespējas administrācijas direktors ar lēmumu atceļ administratoru no amata šādos gadījumos:
1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;
2) administratoram ar tiesas spriedumu ir nodibināta aizgādnība;
3) administratoram pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;
4) administrators nav kārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai, atkārtoti kārtojot kvalifikācijas eksāmenu, saņēmis negatīvu vērtējumu;
5) tiesa ir atcēlusi administratoru uz šā likuma 22.panta otrās daļas 7.punkta pamata vai konstatējusi ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, sagatavojot atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;
6) pēdējo trīs administratora amata darbības gadu laikā tiesa par normatīvo aktu pārkāpumiem ir trīs reizes atcēlusi administratoru no viņa pienākumu pildīšanas juridiskās personas maksātnespējas procesā, tiesiskās aizsardzības procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā;
7) pēdējo trīs administratora amata darbības gadu laikā Maksātnespējas administrācija, sešas reizes konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus administratora rīcībā;
8) Maksātnespējas administrācija administratora rīcībā ir konstatējusi ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu;
9) stājies spēkā Disciplinārkomisijas lēmums par administratora atcelšanu no amata;
10) administrators nepilda šā likuma 31.6panta pirmās daļas 3.punktā uzlikto disciplinārsodu;
11) administratora nāves gadījumā.
(2) Ministru kabinets nosaka atcelšanas no administratora amata kārtību.
17.3pants. Atstādināšana no administratora amata darbību veikšanas
(1) Maksātnespējas administrācijas direktors administratoru var atstādināt no amata darbību veikšanas, ja:
1) administrators ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā un viņa neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm;
2) pret administratoru ir ierosināta disciplinārlieta un administratora neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm.
(2) Maksātnespējas administrācijas direktors atstādina administratoru no amata darbību veikšanas, ja administratoram likumā paredzētajā kārtībā piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums.”
10.18.pantā:
izteikt 2., 3. un 7.punktu šādā redakcijā:
„2) administratora amata apliecības numurs;”
„3) administratora amata apliecības izdošanas datums un tās derīguma termiņš;”
„7) administratora no amata atbrīvošanas, atcelšanas vai atstādināšanas datums;”
aizstāt panta otrajā daļā vārdus ”Administratoru asociācija” ar vārdiem Maksātnespējas administrācija”
11.Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
„III nodaļa. Administratora iecelšana un atcelšana tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās vai fiziskās personas maksātnespējas procesā.”
12.20.pantā:
izslēgt šā panta pirmās daļas 1.punktu;
papildināt šā panta pirmo daļu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:
“ 1.1) administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts;” .
13.22.pantā:
izteikt šā panta nosaukumu šādā redakcijā:
“22.pants. Administratora atcelšana no tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa”
izteikt šā panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:
“5) viņš atkāpies no tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa (23.pants);”
izslēgt šā panta otrās daļas 8.punktu;
papildināt šā panta otro daļu ar 8.1 punktu šādā redakcijā:
“8.1) administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts.”
aizstāt šā panta ceturtajā daļā vārdus “administratora sertifikāta darbība izbeigta vai administratora sertifikāts anulēts” ar vārdiem “administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts”.
14.23.pantā:
izteikt šā panta nosaukumu šādā redakcijā:
“23.pants. Administratora atkāpšanās no tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa”
aizstāt šajā pantā vārdu “amata” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa”.
15.Aizstāt 24.pantā vārdu “amata” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa”.
16.25.pantā:
izteikt 25.panta nosaukumu šādā redakcijā:
“25.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā”
aizstāt šā pantā 1.punktā vārdu “amata” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa”
izslēgt šā panta 5.punktu;
papildināt šo pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:
“6) ja administrators tiek atbrīvots, atcelts vai atstādināts no amata.”
17.Aizstāt 26.pantā vārdus “sertifikāta saņemšanas” ar vārdiem “iecelšanas amatā”.
18.Papildināt 29.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
„(3) Administrators šajā likumā noteiktajā kārtībā par savu darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgs.”
19.Papildināt likumu ar IV1 nodaļu šādā redakcijā:
„IV1 nodaļa. Administratora disciplinārā atbildība.
31.1pants. Disciplinārlietas ierosināšana.
(1) Disciplinārlietu pret administratoru var ierosināt Maksātnespējas direktors, pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, vai pēc savas iniciatīvas.
(2) Disciplinārlietu pret administratoru var ierosināt par:
1) normatīvo aktu būtisku pārkāpumu;
2) profesionālo ētikas normu pārkāpumu;
3) Maksātnespējas administrācijas apstiprinātās metodikas neievērošanu;
4) citu ar administratoru darbību saistītu iekšējo normatīvo aktu pārkāpumu.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ierosina disciplinārlietu pret administratoru.
31.2pants. Administratora atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas līdz disciplinārlietas izskatīšanai.
Ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisijai rodas pārliecība, ka pārkāpums, par kura pazīmēm administratora darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar administratora amata pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt Maksātnespējas administrācijas direktoru atstādināt administratoru no amata darbību veikšanas līdz lietas izskatīšanai.
31.3 pants. Disciplinārlietu komisija.
(1) Disciplinārlietu komisija izskata disciplinārlietu pret administratoru un piemēro administratoram disciplinārsodu.
(2) Disciplinārlietu komisijas sastāvā, kuru apstiprina tieslietu ministrs, ir:
1) divi Tieslietu ministrijas pārstāvji;
2) divi Maksātnespējas administrācijas pārstāvji;
3) viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis.
(2) Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.
(3) Disciplinārlietu komisijas sastāvu apstiprina uz trīs gadiem.
(4) Disciplinārlietu komisijas darbu nodrošina un organizē Maksātnespējas administrācija.
(5) Ministru kabinets nosaka Disciplinārlietu komisijas darbības kārtību un disciplinārlietas izskatīšanas kārtību.
31.4 pants. Disciplinārlietu komisijas tiesības.
Disciplinārlietu komisijai, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības:
1) uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus un prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām privāto tiesību juridiskajām personām un to amatpersonām;
2) lūgt Maksātnespējas administrāciju veikt administratora profesionālās darbības pārbaudi.
31.5 pants. Disciplinārlietu komisijas lēmums.
(1) Disciplinārlietu komisija pieņem šādu lēmumu:
1) uzlikt administratoram vienu no šā likuma 31.6panta pirmajā daļā paredzētajiem disciplinārsodiem;
2) ierosināt Maksātnespējas administrācijas direktoram, ka administrators atceļams no amata;
3) izbeigt disciplinārlietu;
4) nepiemērot disciplinārsodu un lēmumu nosūtīt Maksātnespējas administrācijai, lai tā izskaidrotu administratoram viņa rīcības nepareizību.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu.
31.6 pants. Disciplinārsodi un to piemērošana.
(1) Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt administratoram vienu no šādiem disciplinārsodiem:
1) izteikt piezīmi;
2) izteikt rājienu;
3) uzlikt naudas sodu no 150 līdz 1500 euro apmērā.
(2) Maksātnespējas administrācijas direktoram divu nedēļu laikā no disciplinārlietu komisijas lēmuma saņemšanas dienas ir tiesības uzlikt administratoram disciplinārsodu – atcelšana no amata vai paziņot disciplinārlietu komisijai, kā tās ierosinātais disciplinārsoda veids ir pārskatāms.
(3) Maksātnespējas administrācijas direktors šā panta otrajā daļā minēto disciplinārsodu var piemērot uz disciplinārlietu komisijas lēmuma pamata:
1) ja disciplinārlietu komisija, izvērtējot izdarītā disciplinārā pārkāpuma raksturu un sekas, administratora vainas pakāpi nodarījumā, kā arī ziņas, kas raksturo iepriekšējo darbu administratora amatā, uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir piemērojams disciplinārsods – atcelšana no amata;
2) ja administrators nepilda šā panta pirmās daļas 3.punktā uzlikto disciplinārsodu.
(4) Administratoram, kuram ir uzlikts šā panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais disciplinārsods, ir pienākums triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas iemaksāt naudas sodu Maksātnespējas administrācijas kontā.
(5) Disciplinārlietu komisija attiecībā uz administratoru, kuram ir uzlikts šā panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais disciplinārsods, pēc viņa motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par uzliktā naudas soda samaksas atlikšanu līdz noteiktam termiņam vai sadalīšanu termiņos.
31.7 pants. Disciplinārlietas noilgums.
Disciplinārlieta nav ierosināma un disciplinārsods nav uzliekams, ja pagājuši divi gadi no pārkāpuma izdarīšanas dienas.
31.8 pants. Disciplinārlietu komisijas lēmuma pārsūdzēšana.
Disciplinārlietu komisijas lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu disciplināri sodītais administrators var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minētā lēmuma darbību.”
20. Aizstāt 36.pantā vārdu “sertifikāta” ar vārdiem “amata apliecības”
21.Aizstāt 58.pantā vārdu “sertifikāta” ar vārdiem “amata apliecības”
22.Aizstāt 132.pantā vārdu “sertifikāta” ar vārdiem “amata apliecības”
23.Aizstāt 169.pantā vārdus „amata” ar vārdiem „tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa”
24. 174.pantā:
papildināt panta nosaukumu aiz vārdiem „maksātnespējas procesa” ar vārdiem „un administratora amata vispārējās darbības”;
papildināt pirmo daļu aiz vārda „procesā” ar vārdiem „administratora amata vispārējo darbību”;
papildināt otrās daļas ievaddaļu aiz vārdiem „maksātnespējas procesa” ar vārdiem „un administratora amata vispārējās darbības”;
izslēgt otrās daļas 9.punktu.
25.Izteikt 175.pantu šādā redakcijā:
„175.pants. Maksātnespējas administrācijas lēmumi, to apstrīdēšana un pārsūdzēšana.
(1) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumus par:
1) maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu;
2) administratora rīcību tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā un administratora amata vispārējās darbības ietvaros, kā arī par tiesiskā pienākuma uzlikšanu pārkāpuma konstatēšanas gadījumā;
3) administratora atbrīvošanu, atcelšanu un atstādināšanu no amata.
(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas lēmumu var apstrīdēt augstākā iestādē. Augstākas iestādes lēmumu par attiecīgo Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
(3) Šā panta otrajā daļā minētos lēmumus apstrīd un pārsūdz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.
(4) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas tajā tiesā, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai maksātnespējas procesa lieta. Sūdzības iesniegšana tiesā neaptur Maksātnespējas administrācijas lēmuma darbību.”
26.Izslēgt Pārejas noteikumu 4.punkta 3.apakšpunktā vārdus „administratora sertifikāts anulēts, jo administrators, lai saņemtu sertifikātu, sniedzis nepatiesas ziņas.”
27.Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 26., 27., 28., 29., 30. un 31.punktu šādā redakcijā:
“26.Administratori, kuru sertifikāti ir derīgi 2015.gada 1.janvārī, ir uzskatāmi par ieceltiem administratora amatā bez atsevišķa Maksātnespējas administrācijas direktora rīkojuma.
27.Administratoru asociācija pilda šā likuma 14.pantā tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus līdz 2015.gada 31.jūnijam. Administratoru asociācija uzsākto sertificēšanu pabeidz līdz 2015.gada 1.janvārim un jaunu neuzsāk.
28.Administratorus, kuru sertifikāta derīguma termiņš ir līdz 2016.gada 1.janvārim, atkārtoti sertificē Administratoru asociācija saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 9.novembra noteikumiem Nr.1038 „Maksātnespējas procesa administratoru pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas kārtība”. Šādiem administratoriem ir tiesības pildīt administratora pienākumus līdz tiem izdoto sertifikātu derīguma termiņa beigām, kā arī pēc šī termiņa beigām, ja viņi pirms tam nokārto kvalifikācijas eksāmenu un saņem amata apliecību.
29.Administratoru asociācija, izskatot jautājumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu pēc 2015.gada 1.janvāra, piemēro noteikumus par administratora atbrīvošanu no amata (likuma 17.1 pants) un noteikumus par atcelšanu no administratora amata (likuma 17.2 pants), kā arī Ministru kabineta 2010.gada 9.novembra noteikumus Nr.1038 „Maksātnespējas procesa administratoru pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas kārtība”, ciktāl tie atbilst likuma 17.1 un 17.2 pantam.
30.Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumus par Administratoru asociācijas apstrīdētajiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību jautājumos par administratora sertificēšanu, tajā skaitā sertifikāta izsniegšanu, sertifikāta darbības izbeigšanu vai anulēšanu, kā arī administratora atkārtotu sertificēšanu.
31.Administratoru asociācijas faktisko rīcību un administratīvos aktus, kuri attiecas uz administratora sertificēšanu, tajā skaitā sertifikāta izsniegšanu, sertifikāta darbības izbeigšanu, anulēšanu vai administratora atkārtotu sertificēšanu var apstrīdēt Maksātnespējas administrācijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.”
Likums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.
Likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā”
Anotācija
1.Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Maksātnespējas likums šobrīd noteic plašas maksātnespējas procesa administratora (turpmāk – administrators) pilnvaras juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesā, tai skaitā pārņemt parādnieka mantu un rīkoties ar to, pieņemt lēmumus, kas ietekmē kreditoru intereses, kā arī kļūt par maksātnespējīgā komersanta faktiski vienīgo likumīgo vadītāju (amatpersonu) ar visplašākajām tiesībām lēmumu pieņemšanā un darījumu noslēgšanā. Vienlaikus ne Maksātnespējas likums, ne citi normatīvie akti neparedz administratora profesijas statusu un līdz ar to izrietošos pienākumus un ierobežojumus.
Pēdējo gadu prakse liecina, ka fakts, ka administratora profesijas statuss nav noteikts, apgrūtina valsts spēju nodrošināt juridisko profesiju vienotu attīstību. Tāpat pēdējo gadu prakse liecina, ka administratoru rīcība neatbilst likumdevēja paredzētajam rīcības, atbildības un kompetences modelim.
Par problēmām administratoru darba kvalitātē liecina arī oficiālā Maksātnespējas administrācijas statistika. Proti, Maksātnespējas administrācijā iesniegto sūdzību skaits par administratoru rīcību ir būtiski pieaudzis kopš 2008.gada, un tendences 2013.gadā neliecina par šo sūdzību skaita mazināšanos.
Viens no būtiskākajiem trūkumiem administratora darbības regulējumā ir apstāklis, ka administratoram ar likumu ir piešķirtas plašas pilnvaras, administrējot tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu, taču administratora vieta institucionālajā sistēmā nenodrošina pienācīgu kontroles mehānismu. Proti, lai administrators spētu nodrošināt tiesisku procesa gaitu, administratoram savā rīcībā jābūt neitrālam un neatkarīgam. Tā kā administratori juridiski nav uzskatāmi par amatpersonām, administratori nejūt pietiekamu atbildības līmeni un rīkojas kā privātpersonas. Šobrīd var secināt, ka administratoru disciplināratbildības neesamība ir viens no iemesliem zemai profesionālajai atbildībai un prestižam.
Lai risinātu praksē konstatētās problēmas, likumprojektā tiek piedāvāts noteikt, ka administratori amata darbībās pielīdzināmi valsts amatpersonām un uz tiem attiecas likumā noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi un pienākumi, taču, ņemot vērā administratoru veicamo pienākumu specifiku un to, ka vairums administratoru šobrīd ir arī advokāti, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju veicamie pienākumi faktiski ir līdzīgi administratora pienākumiem, administratora amats būtu savienojams ar zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu advokātu profesiju. Lai gan šāda risinājuma praktiskais izpildījums ir apšaubāms tieši kontekstā ar advokātu gan starptautiski, gan nacionāli nostiprināto neatkarīgo statusu.
Tāpat nepieciešams noteikt, ka administratorus amatā ieceļ Maksātnespējas administrācijas direktors un administratori ne retāk kā reizi trīs gados (skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas) kārto kvalifikācijas eksāmenu.
Nepieciešams pastiprināt administratoru atbildību, tajā skaitā paredzot, ka par administratora darbību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem administratori ir saucami pie disciplināratbildības. Tādejādi, regulējumā būtu nosakāms, ka disciplinārlietu pret administratoru var ierosināt Maksātnespējas administrācija, tiesnesis, vai prokurors. Par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai būtu nosakāms normatīvo aktu būtisks pārkāpums, profesionālo ētikas normu pārkāpšana, Maksātnespējas administrācijas apstiprinātās metodikas neievērošana, citu ar administratoru darbību saistītu iekšējo normatīvo aktu pārkāpums. Kā disciplinārsods būtu nosakāma piezīme, rājiens, naudas sods, atcelšana no amata.
Tāpat būtu nosakāms plašāks gadījumu spektrs, kad administrators būtu atceļams no amata, tajā skaitā, pamatojoties uz Disciplinārkomisijas lēmumu. Disciplinārlietu komisijas lēmums būtu pārsūdzams Administratīvajā tiesā 30 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.
Ņemot vērā to, ka pārejai uz jauno administratoru darbības sistēmu nepieciešams saprātīgs laika periods, kā arī papildu budžeta līdzekļi, nepieciešams noteikt, ka grozījumi, kas saistīti ar administratora iecelšanu amatā, amata apliecības izdošanu, kā arī administratora atbrīvošanu, atcelšanu vai atstādināšanu no amata stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.
Kopumā šie mehānismi nodrošinās administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu, administratora atbildības līmeņa celšanos, administratora darbības caurspīdīgumu un profesijas prestiža celšanos.
Papildus tam vēršu uzmanību, ka, minētie priekšlikumi izskatīti un konceptuāli atbalstīti Ministru kabineta sēdē 2013.gada 10.decembrī, izskatot informatīvo ziņojumu „Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu”.
Vienlaikus būtu vēršama uzmanība, ka pastāv viedoklis, ka šobrīd spēkā esošā sertifikācijas sistēma nodrošina pietiekami kvalitatīvu pieeju administratoru profesijai, proti, lai palielinātu Tieslietu ministrijas iesaisti šajā procesā būtu iespējams vien pārskatīt Maksātnespējas administrācijas un Tieslietu ministrijas deleģēto personu dalību Eksaminācijas komisijā.
Tāpat būtu atjaunojama debate par Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktās kompetences attiecībā par maksātnespējas procesā izdarīto pārkāpumu izskatīšanu un soda piemērošanu nodošanu Maksātnespējas administrācijas kompetencē.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Kopumā šie mehānismi nodrošinās administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu, administratora atbildības līmeņa celšanos, administratora darbības caurspīdīgumu un profesijas prestiža celšanos.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžeta un pašvaldību budžetiem?
Būs nepieciešams papildus finansējums, lai nodrošinātu papildus darba vietas Maksātnespējas administrācijā, kā arī tehnisko nodrošinājumu. Proti, proporcionāli paredzot iespējamo Maksātnespējas administrācijas slodzi, plānots, ka nepieciešamas papildus trīs amata vietas.
| EKK |
Izdevumu postenis |
Skaits |
Vidējā summa, euro |
Mēnešu skaits |
KOPĀ, euro |
|
| |
Izdevumi kopā |
58 196 |
||||
| 1000 |
Atlīdzība |
45 974 |
||||
| 1100 |
Atalgojums |
35 784 |
||||
| 1110 |
Darba samaksa |
35 784 |
||||
| 1114 |
Juriskonsults (36.saime, II līmenis, 9.mēnešalgu grupa) |
3 |
994 |
12 |
35 784 |
|
| 1200 |
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas |
10 190 |
||||
| 1210 |
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 23.59% |
8 653 |
||||
| 1221 |
Atvaļinājuma pabalsts 30% no mēnešalgas |
895 |
||||
| 1227 |
Veselības apdrošināšana (3 darbinieki x 214 euro) |
642 |
||||
| 2000 |
Preces un pakalpojumi |
9 222 |
||||
| 2200 |
Pakalpojumu apmaksa |
8 560 |
||||
| 2219 |
Sakaru pakalpojumi (elektroniskais paraksts u.c.) |
3 |
15 |
12 |
540 |
|
| 2219 |
Telefona un interneta fiksētais tarifs |
3 |
10 |
12 |
360 |
|
| 2219 |
Telefona un interneta ievilkšana |
1 |
1 450 |
1 |
1450 |
|
| 2219 |
Pasta pakalpojumi |
3 |
3 |
12 |
108 |
|
| 2243 |
Datortehnikas apkalpošana |
3 |
10 |
12 |
360 |
|
| 2244 |
Izdevumi par apkuri 40m2 |
40 |
2 |
12 |
960 |
|
| 2244 |
Izdevumi par ektroenerģiju |
3 |
25 |
12 |
900 |
|
| 2244 |
Izdevumi par ūdeni un kanalizāciju |
3 |
2 |
12 |
72 |
|
| 2244 |
Telpu uzkopšana 40m2 |
40 |
2 |
12 |
960 |
|
| 2251 |
Antivīrusa licence |
3 |
30 |
1 |
90 |
|
| 2261 |
Telpu noma 40m2 |
40 |
5 |
12 |
2400 |
|
| 2279 |
Darbinieku apmācība |
3 |
60 |
2 |
360 |
|
| 2300 |
Krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, kurus neuzskaita kodā 5000 |
662 |
||||
| 2311 |
Kancelejas preces |
3 |
7 |
12 |
252 |
|
| 2312 |
UPS |
3 |
80 |
1 |
240 |
|
| 2312 |
Printers |
1 |
170 |
1 |
170 |
|
| 5238 |
Dators (ar monitoru un programmu nodrošinājumu) |
3 |
1000 |
1 |
3000 |
|
2015.gads
| Izdevumi - kopā |
58 196 004 |
| Uzturēšanās izdevumi |
55 196 |
| Kārtējie izdevumi |
55 196 |
| Atlīdzība |
45 974 |
| Atalgojums |
35 784 |
| Preces un pakalpojumi |
9 222 |
| Kapitālie izdevumi |
3000 |
| Pamatkapitāla veidošana |
3000 |
2016.gads un turpmāk
| Izdevumi - kopā |
54 786 |
| Uzturēšanās izdevumi |
54 786 |
| Kārtējie izdevumi |
54 786 |
| Atlīdzība |
45 974 |
| Atalgojums |
35 784 |
| Preces un pakalpojumi |
8 812 |
4.Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Papildus būs nepieciešami grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā, Tiesu izpildītāju likumā, kā arī likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas tiks sagatavoti pēc likumprojekta pieņemšanas otrajā lasījumā. Minētais nepieciešamības gadījumā grozāmo normatīvo aktu saraksts varētu variēt, atkarībā no atbalstītā likumprojekta varianta.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?
Konsultācijas notikušas ar Tieslietu ministriju, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju, Latvijas Komercbanku asociāciju, Ārvalstu investoru padomi Latvijā, Latvijas Kredītņēmēju apvienību, Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, Maksātnespējas administrāciju, Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību.
Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.
Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs