Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(201)

Ministru kabineta atzinums

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2015.gadam ieņēmumos 7 252 880 995 euro apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2015.gadam ieņēmumos 7 252 880 995 euro apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2015.gadam izdevumos 7 470 841 975 euro apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5.pielikumu.

2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2015.gadam izdevumos 7 470 841 975 euro apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5.pielikumu.

3.pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 336 737 319 euro apmērā, tajā skaitā:

1)           pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 235 321 980 euro apmērā saskaņā ar 6. un 7.pielikumu;

2)           pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 76 845 372 euro apmērā saskaņā ar 8.pielikumu;

3)           pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 23 791 537 euro apmērā saskaņā ar 9.pielikumu;

4)           māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 778 430 euro apmērā saskaņā ar 10.pielikumu;

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(3) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

1

2

Frakcija “No sirds Latvijai”

Izslēgt likumprojekta 3. panta 1. daļas 1.punktā vārdus „un sporta skolu”.

Ministru kabinets

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 336 737 319 euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 235 321 980 euro apmērā saskaņā ar 6. un 7.pielikumu;

2) pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 76 845 372 euro apmērā saskaņā ar 8.pielikumu;

3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 23 791 537 euro apmērā saskaņā ar 9.pielikumu;

4) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 778 430 euro apmērā saskaņā ar 10.pielikumu;

5) mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem _____________ euro apmērā saskaņā ar 13.pielikumu;

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(3) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām."

Neatbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

3.pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 336 737 319 euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 235 321 980 euro apmērā saskaņā ar 6. un 7.pielikumu;

2) pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 76 845 372 euro apmērā saskaņā ar 8.pielikumu;

3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 23 791 537 euro apmērā saskaņā ar 9.pielikumu;

4) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 778 430 euro apmērā saskaņā ar 10.pielikumu;

5) mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem _____________ euro apmērā saskaņā ar 13.pielikumu;

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(3) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām

4.pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 36 479 383 euro apmērā, tajā skaitā:

1)           likuma „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” normu izpildei 18 212 743 euro apmērā:

a)            pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 12 088 277 euro apmērā,

b)           pašvaldībām par bērniem bērnunamos (par vienu bērnu 8540 euro) un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 4270 euro), kuri tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim, 1 041 880 euro apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā,

c)            pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, 5 082 586 euro apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) novadu pašvaldībām 18 266 640 euro apmērā vērtēto ieņēmumu nodrošināšanai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas finanšu nepieciešamības neizlīdzināmās apakšējās robežas 99 procentu līmenī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

4.pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 36 479 383 euro apmērā, tajā skaitā:

1)           likuma „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” normu izpildei 18 212 743 euro apmērā:

a)            pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 12 088 277 euro apmērā,

b)           pašvaldībām par bērniem bērnunamos (par vienu bērnu 8540 euro) un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 4270 euro), kuri tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim, 1 041 880 euro apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā,

c)            pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, 5 082 586 euro apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) novadu pašvaldībām 18 266 640 euro apmērā vērtēto ieņēmumu nodrošināšanai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas finanšu nepieciešamības neizlīdzināmās apakšējās robežas 99 procentu līmenī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

5.pants. Finanšu ministrija, veicot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu:

1) sadala pašvaldību kopējo finanšu nepieciešamību republikas pilsētu pašvaldību grupai pēc koeficienta 0,48, novadu pašvaldību grupai pēc koeficienta 0,52;

2) piemēro likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” 9.panta sestajā daļā noteiktos demogrāfisko kritēriju īpatsvarus;

3) izmanto nekustamā īpašuma nodokļa prognozi (zemei bez nodokļa apmēra pieauguma ierobežojuma), ko pašvaldības ir aprēķinājušas un iesniegušas Finanšu ministrijai, pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 24.augusta noteikumiem Nr.802 „Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi”.

5.pants. Finanšu ministrija, veicot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu:

1) sadala pašvaldību kopējo finanšu nepieciešamību republikas pilsētu pašvaldību grupai pēc koeficienta 0,48, novadu pašvaldību grupai pēc koeficienta 0,52;

2) piemēro likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” 9.panta sestajā daļā noteiktos demogrāfisko kritēriju īpatsvarus;

3) izmanto nekustamā īpašuma nodokļa prognozi (zemei bez nodokļa apmēra pieauguma ierobežojuma), ko pašvaldības ir aprēķinājušas un iesniegušas Finanšu ministrijai, pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 24.augusta noteikumiem Nr.802 „Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi”.

6.pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar 11.pielikumu.

6.pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar 11.pielikumu.

7.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās) prognoze 2015.gadam 25 365 600 000 euro apmērā.

7.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās) prognoze 2015.gadam 25 365 600 000 euro apmērā.

8.pants. Noteikt, ka 2015.gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai ir 1,0 procents no iekšzemes kopprodukta.

8.pants. Noteikt, ka 2015.gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai ir 1,0 procents no iekšzemes kopprodukta.

9.pants. Noteikt maksimālo valsts parādu 2015.gada beigās pēc nomināla 8 650 000 000 euro apmērā.

9.pants. Noteikt maksimālo valsts parādu 2015.gada beigās pēc nomināla 8 650 000 000 euro apmērā.

10.pants. Noteikt, ka finanšu ministrs 2015.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 37 752 436 euro apmērā saskaņā ar 12.pielikumu, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs var Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.¹ panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā valsts vārdā sniegt galvojumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 7.pantā noteiktā iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.

10.pants. Noteikt, ka finanšu ministrs 2015.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 37 752 436 euro apmērā saskaņā ar 12.pielikumu, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs var Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.¹ panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā valsts vārdā sniegt galvojumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 7.pantā noteiktā iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.

11.pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 177 819 079 euro apmērā, kas neietver šā likuma 14.pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no Valsts kases, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.¹ panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 36.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā var sniegt aizdevumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 7.pantā noteiktā iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.

11.pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 177 819 079 euro apmērā, kas neietver šā likuma 14.pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no Valsts kases, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.¹ panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 36.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā var sniegt aizdevumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 7.pantā noteiktā iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.

12.pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu aizņēmēju atbalstam valsts galvoto aizņēmumu saistību izpildes nodrošināšanai 2015.gadā 764 776 euro apmērā. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2015.gadā, ir novērtētas 133 820 280 euro apmērā.

12.pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu aizņēmēju atbalstam valsts galvoto aizņēmumu saistību izpildes nodrošināšanai 2015.gadā 764 776 euro apmērā. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2015.gadā, ir novērtētas 133 820 280 euro apmērā.

13.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2015.gadā dzēst valsts aizdevumus 5 727 435 euro apmērā likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām.

13.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2015.gadā dzēst valsts aizdevumus 5 727 435 euro apmērā likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām.

14.pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.

(2) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 284 574 euro apmērā pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai tām pašvaldībām, kurās tiek uzsākts finanšu stabilizācijas process atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”, un Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.

(3) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 32 457 436 euro apmērā izglītības iestāžu, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu, investīciju projektiem, sociālo programmu investīciju projektiem, pašvaldību katlumāju (ar jaudu līdz 3 MW) energoefektivitātes uzlabošanas investīciju projektiem, valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem, kuriem 2015.gadā paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums, un investīcijām ārkārtas (avārijas) seku neatliekamai novēršanai.

(4) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 426 863 euro apmērā kurināmā iegādei.

(5) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 8 114 359 euro apmērā pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā transporta iegādei, pirmpirkuma tiesību izmantošanai, investīciju veikšanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos un pašvaldības autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma, kas atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, iegādei. 

(6) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 19 940 154 euro  apmērā ceļu, ielu un tiltu investīciju projektiem, kuros:

1)           pašvaldības, kura saņem šā likuma 4.panta 1.punkta “c” apakšpunktā vai 4.panta 2.punktā minēto dotāciju, budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) 2015.gadā nav mazāks par 20 procentiem no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 80  procentiem no kopējām izmaksām,

2)           pašvaldības, kura nesaņem šā likuma 4.panta 1.punkta “c” apakšpunktā vai 4.panta 2.punktā minēto dotāciju, budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) 2015.gadā nav mazāks par 30 procentiem no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 70  procentiem no kopējām izmaksām.

(7) Noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā par tām parāda saistībām, kuras uzņemas pašvaldības kapitālsabiedrības Eiropas Savienības, pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai, kurināmā iegādei, investīcijām ārkārtas (avārijas) situāciju neatliekamai novēršanai, investīciju projektiem, kas saistīti ar komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī par tām parāda saistībām, kuras uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.

(8) Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.pantam, izņemot saistības:

1) līdz trim gadiem pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādei,

2) šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, piektajā un sestajā daļā minēto investīciju projektu īstenošanai,

3) Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.

(9) Lai neaizkavētu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanu, atļaut finanšu ministram piešķirt aizņēmumu vai sniegt galvojumu pašvaldībai arī gadījumos, kad pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi, citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20 procentus no pašvaldības 2015.gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteiktam mērķim un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksas termiņš.

(10) Finanšu ministram ir tiesības mainīt šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minēto aizņēmumu palielinājumu, nepārsniedzot pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu.

(11) Pēc 2015.gada trijos mēnešos atbalstīto pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu kopējo apmēru izvērtēšanas atļaut finanšu ministram piešķirt pašvaldībām aizņēmumus pašvaldību prioritāro investīciju projektu īstenošanai ar maksimālo pašvaldības aizņēmumu summu 250 000 euro ar nosacījumu, ka netiek pārsniegts pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums.

14.pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.

(2) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 284 574 euro apmērā pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai tām pašvaldībām, kurās tiek uzsākts finanšu stabilizācijas process atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”, un Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.

(3) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 32 457 436 euro apmērā izglītības iestāžu, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu, investīciju projektiem, sociālo programmu investīciju projektiem, pašvaldību katlumāju (ar jaudu līdz 3 MW) energoefektivitātes uzlabošanas investīciju projektiem, valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem, kuriem 2015.gadā paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums, un investīcijām ārkārtas (avārijas) seku neatliekamai novēršanai.

(4) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 426 863 euro apmērā kurināmā iegādei.

(5) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 8 114 359 euro apmērā pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā transporta iegādei, pirmpirkuma tiesību izmantošanai, investīciju veikšanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos un pašvaldības autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma, kas atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, iegādei. 

(6) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 19 940 154 euro  apmērā ceļu, ielu un tiltu investīciju projektiem, kuros:

1)           pašvaldības, kura saņem šā likuma 4.panta 1.punkta “c” apakšpunktā vai 4.panta 2.punktā minēto dotāciju, budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) 2015.gadā nav mazāks par 20 procentiem no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 80  procentiem no kopējām izmaksām,

2)           pašvaldības, kura nesaņem šā likuma 4.panta 1.punkta “c” apakšpunktā vai 4.panta 2.punktā minēto dotāciju, budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) 2015.gadā nav mazāks par 30 procentiem no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 70  procentiem no kopējām izmaksām.

(7) Noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā par tām parāda saistībām, kuras uzņemas pašvaldības kapitālsabiedrības Eiropas Savienības, pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai, kurināmā iegādei, investīcijām ārkārtas (avārijas) situāciju neatliekamai novēršanai, investīciju projektiem, kas saistīti ar komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī par tām parāda saistībām, kuras uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.

(8) Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.pantam, izņemot saistības:

1) līdz trim gadiem pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādei,

2) šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, piektajā un sestajā daļā minēto investīciju projektu īstenošanai,

3) Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.

(9) Lai neaizkavētu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanu, atļaut finanšu ministram piešķirt aizņēmumu vai sniegt galvojumu pašvaldībai arī gadījumos, kad pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi, citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20 procentus no pašvaldības 2015.gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteiktam mērķim un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksas termiņš.

(10) Finanšu ministram ir tiesības mainīt šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minēto aizņēmumu palielinājumu, nepārsniedzot pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu.

(11) Pēc 2015.gada trijos mēnešos atbalstīto pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu kopējo apmēru izvērtēšanas atļaut finanšu ministram piešķirt pašvaldībām aizņēmumus pašvaldību prioritāro investīciju projektu īstenošanai ar maksimālo pašvaldības aizņēmumu summu 250 000 euro ar nosacījumu, ka netiek pārsniegts pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums.

15.pants. Noteikt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 1 921 660 euro  apmērā.

15.pants. Noteikt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 1 921 660 euro  apmērā.

16.pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā  — 72,27 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 20,34 procenti; nodarbinātības speciālajā budžetā — 5,82 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā — 1,57 procenti.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmajā daļā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvarus, ja:

1)           stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;

2)           gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz katrā no speciālajiem budžetiem plānotais apropriācijas apmērs, — nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru.

16.pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā  — 72,27 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 20,34 procenti; nodarbinātības speciālajā budžetā — 5,82 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā — 1,57 procenti.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmajā daļā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvarus, ja:

1)           stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;

2)           gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz katrā no speciālajiem budžetiem plānotais apropriācijas apmērs, — nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru.

17.pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 80 procentu apmērā un valsts budžetam — 20 procentu apmērā; iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 23 procenti, maksātāja mēneša neapliekamais minimums — 75 euro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošu personu ir 165 euro mēnesī.

3

Frakcija SASKAŅA

Aizstāt 14.pantā vārdus un skaitļus „pašvaldību budžetiem 80 procentu un valsts budžetam attiecīgi 20 procentu apmērā” ar vārdiem un skaitļiem „pašvaldību budžetiem 81 procentu un valsts budžetam attiecīgi 19 procentu apmēra”.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

17.pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 80 procentu apmērā un valsts budžetam — 20 procentu apmērā; iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 23 procenti, maksātāja mēneša neapliekamais minimums — 75 euro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošu personu ir 165 euro mēnesī.

18.pants. (1)  Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1 133 064 800 euro.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī — 22 procentu, II ceturksnī — 24 procenti, III ceturksnī — 26 procenti, IV ceturksnī — 28 procenti.

 (3) Finanšu ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam (viena trešā daļa no ceturkšņa prognozes). Ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde (no gada sākuma), tad, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze tiek pārpildīta, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un pārskaitīt to valsts budžetā.

(4) Noteikt, ka 2015.gadā pašvaldības veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2015.gadā noteiktajam procentam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu faktiskās izpildes. Dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņem atbilstoši minētajos noteikumos noteiktajam procentam no pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksātās summas.

18.pants. (1)  Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1 133 064 800 euro.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī — 22 procentu, II ceturksnī — 24 procenti, III ceturksnī — 26 procenti, IV ceturksnī — 28 procenti.

 (3) Finanšu ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam (viena trešā daļa no ceturkšņa prognozes). Ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde (no gada sākuma), tad, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze tiek pārpildīta, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un pārskaitīt to valsts budžetā.

(4) Noteikt, ka 2015.gadā pašvaldības veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2015.gadā noteiktajam procentam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu faktiskās izpildes. Dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņem atbilstoši minētajos noteikumos noteiktajam procentam no pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksātās summas.

19.pants. Noteikt, ka Finanšu ministrijas programmas 42.00.00 “Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana” izpildītājs ir Valsts kase un ka tā nodrošina šīs programmas uzskaiti valsts budžeta finanšu bilances ietvaros. 

19.pants. Noteikt, ka Finanšu ministrijas programmas 42.00.00 “Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana” izpildītājs ir Valsts kase un ka tā nodrošina šīs programmas uzskaiti valsts budžeta finanšu bilances ietvaros. 

20.pants. Noteikt, ka budžeta resora “62. Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Mērķdotācijas izglītības pasākumiem”, programmas 05.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” un programmas 10.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija un tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

20.pants. Noteikt, ka budžeta resora “62. Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Mērķdotācijas izglītības pasākumiem”, programmas 05.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” un programmas 10.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija un tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

21.pants. Noteikt, ka budžeta resora “62. Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 02.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” izpildītājs ir Kultūras ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

21.pants. Noteikt, ka budžeta resora “62. Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 02.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” izpildītājs ir Kultūras ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

22.pants. Noteikt, ka budžeta resora “64. Dotācija pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam” izpildītājs ir Finanšu ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

22.pants. Noteikt, ka budžeta resora “64. Dotācija pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam” izpildītājs ir Finanšu ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

23.pants. Noteikt, ka budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, programmas 04.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā” un programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” izpildītājs ir Finanšu ministrija un tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

23.pants. Noteikt, ka budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, programmas 04.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā” un programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” izpildītājs ir Finanšu ministrija un tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

24.pants. Budžeta izpildītāji normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo un apstiprina valsts budžeta iestāžu, valsts budžeta programmu un apakšprogrammu, kā arī pasākumu tāmes. Budžeta izpildītāji piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošina valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši tāmēs plānotajam, lai nodrošinātu attiecīgo valsts funkciju izpildi.

24.pants. Budžeta izpildītāji normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo un apstiprina valsts budžeta iestāžu, valsts budžeta programmu un apakšprogrammu, kā arī pasākumu tāmes. Budžeta izpildītāji piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošina valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši tāmēs plānotajam, lai nodrošinātu attiecīgo valsts funkciju izpildi.

25.pants. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā saskaņā ar 2.pielikumu.

25.pants. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā saskaņā ar 2.pielikumu.

26.pants. Finanšu ministram gadījumos, kad Eiropas Savienības iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus, atļauts veikt nepieciešamos maksājumus.

26.pants. Finanšu ministram gadījumos, kad Eiropas Savienības iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus, atļauts veikt nepieciešamos maksājumus.

27.pants. Ja pēc šā likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos tiek veikta apropriāciju pārdale starp budžeta resoriem, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām vai tiek veiktas apropriāciju izmaiņas, Finanšu ministrija katru mēnesi līdz nākamā mēneša 10.datumam atbilstoši veiktajām izmaiņām precizē valsts budžeta kopsavilkuma datus un elektroniski iesniedz Valsts kasei.

27.pants. Ja pēc šā likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos tiek veikta apropriāciju pārdale starp budžeta resoriem, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām vai tiek veiktas apropriāciju izmaiņas, Finanšu ministrija katru mēnesi līdz nākamā mēneša 10.datumam atbilstoši veiktajām izmaiņām precizē valsts budžeta kopsavilkuma datus un elektroniski iesniedz Valsts kasei.

28.pants. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzēto apropriāciju Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu īstenošanai.

28.pants. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzēto apropriāciju Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu īstenošanai.

29.pants. Finanšu ministram ir tiesības Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu īstenošanai budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

29.pants. Finanšu ministram ir tiesības Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu īstenošanai budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

30.pants. Finanšu ministram ir tiesības budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām, budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:

1)           kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu, kas būtu lielāks par 5 procentiem no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma;

2)           ir pieļaujama tikai tāda apropriācijas pārdale no kapitālajiem izdevumiem uz kārtējiem izdevumiem, kas neietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteiktos maksimāli pieļaujamos izdevumu apjomus;

3)           pārskaitījumi pašvaldībām, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un no budžeta nefinansētām iestādēm tiek nodrošināti tikai ar transfertu starpniecību;

4)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteikto atlīdzībai paredzēto izdevumu maksimāli pieļaujamo apjomu un kopējo izdevumu apjomu;

5)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām) uz citiem izdevumiem;

6)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai uz citiem izdevumiem;

7)           nav pieļaujamas apropriācijas izmaiņas valsts pamatfunkciju īstenošanai, kas palielina ministrijas ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu;

8)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale starp šajā likumā apstiprināto pamatbudžetu un speciālo budžetu;

9)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale apropriācijas palielināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajam budžetam;

10)         nav pieļaujama apropriācijas pārdale no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta programmas 96.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā” citiem mērķiem;

11) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no jaunajām politikas iniciatīvām piešķirtā finansējuma citiem mērķiem.

30.pants. Finanšu ministram ir tiesības budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām, budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:

1)           kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu, kas būtu lielāks par 5 procentiem no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma;

2)           ir pieļaujama tikai tāda apropriācijas pārdale no kapitālajiem izdevumiem uz kārtējiem izdevumiem, kas neietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteiktos maksimāli pieļaujamos izdevumu apjomus;

3)           pārskaitījumi pašvaldībām, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un no budžeta nefinansētām iestādēm tiek nodrošināti tikai ar transfertu starpniecību;

4)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteikto atlīdzībai paredzēto izdevumu maksimāli pieļaujamo apjomu un kopējo izdevumu apjomu;

5)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām) uz citiem izdevumiem;

6)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai uz citiem izdevumiem;

7)           nav pieļaujamas apropriācijas izmaiņas valsts pamatfunkciju īstenošanai, kas palielina ministrijas ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu;

8)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale starp šajā likumā apstiprināto pamatbudžetu un speciālo budžetu;

9)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale apropriācijas palielināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajam budžetam;

10)         nav pieļaujama apropriācijas pārdale no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta programmas 96.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā” citiem mērķiem;

11) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no jaunajām politikas iniciatīvām piešķirtā finansējuma citiem mērķiem.

31.pants. Šā likuma 30.panta nosacījumi neattiecas uz:

1) šā likuma 28. un 29.pantā paredzēto apropriācijas pārdali;

2) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās pamatbudžeta apropriācijas ietvaros, ja pārdale veikta uz izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām);

3) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās pamatbudžeta apropriācijas ietvaros, ja pārdale veikta no izdevumiem sociālajiem pabalstiem, kas budžeta resoram plānoti stipendiju izmaksai valsts akreditētajās profesionālās un augstākās izglītības programmās studējošajiem;

4) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Ministru kabinets ir deleģējis finanšu ministram tiesības veikt apropriācijas pārdali, nepiemērojot šā likuma 30.panta nosacījumus. Šādu apropriācijas pārdali atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali;

5) funkciju pārdali vai strukturālajām reformām, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeima normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piekritusi šādai pārdalei.

4

Frakcija “No sirds Latvijai”

Izslēgt likumprojekta 31.panta 4.punktā vārdus “nepiemērojot šā likuma 30.panta nosacījumus”.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

31.pants. Šā likuma 30.panta nosacījumi neattiecas uz:

1) šā likuma 28. un 29.pantā paredzēto apropriācijas pārdali;

2) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās pamatbudžeta apropriācijas ietvaros, ja pārdale veikta uz izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām);

3) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās pamatbudžeta apropriācijas ietvaros, ja pārdale veikta no izdevumiem sociālajiem pabalstiem, kas budžeta resoram plānoti stipendiju izmaksai valsts akreditētajās profesionālās un augstākās izglītības programmās studējošajiem;

4) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Ministru kabinets ir deleģējis finanšu ministram tiesības veikt apropriācijas pārdali, nepiemērojot šā likuma 30.panta nosacījumus. Šādu apropriācijas pārdali atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali;

5) funkciju pārdali vai strukturālajām reformām, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeima normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piekritusi šādai pārdalei.

32.pants. (1) Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu veikt galīgā norēķina maksājumus par 2014.gadā saņemtajiem pakalpojumiem un īstenotajiem investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1)           2014.gadā uzsāktai, bet nepabeigtai iepirkumu procedūrai, ja 2015.gadā attiecīgajam pasākumam apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

2)           2014.gada valsts budžetā plānotu un iesāktu investīciju projektu (izņemot izdevumus atlīdzībai) pabeigšanai, ja 2015.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

3)           maksājumiem, kas nepieciešami 2014.gada valsts budžetā plānotiem un iesāktiem pasākumiem un pasūtījumiem, ja galīgā norēķina maksājumus (izņemot komunālos maksājumus) nevarēja nodrošināt preču vai pakalpojumu piegādātāja darba nepietiekamas kvalitātes vai aizkavētas piegādes dēļ un 2015.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

4)           investīciju projektu sagatavošanai nepieciešamo zemesgabalu iegādei (atsavināšanai), ja ir iesniegts objektīvs pamatojums iegādes nepieciešamībai.

(2) Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu nodrošināt pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanu, ievērojot šādus nosacījumus:

1)           projekts ir pilnībā pabeigts un par to ir veikts galīgā norēķina maksājums;

2)           2015.gadā projekta uzturēšanai apropriācija nav piešķirta.

(3) Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2015.gada 15.oktobrim nepārdalīto budžeta resora  “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve” noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

32.pants. (1) Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu veikt galīgā norēķina maksājumus par 2014.gadā saņemtajiem pakalpojumiem un īstenotajiem investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1)           2014.gadā uzsāktai, bet nepabeigtai iepirkumu procedūrai, ja 2015.gadā attiecīgajam pasākumam apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

2)           2014.gada valsts budžetā plānotu un iesāktu investīciju projektu (izņemot izdevumus atlīdzībai) pabeigšanai, ja 2015.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

3)           maksājumiem, kas nepieciešami 2014.gada valsts budžetā plānotiem un iesāktiem pasākumiem un pasūtījumiem, ja galīgā norēķina maksājumus (izņemot komunālos maksājumus) nevarēja nodrošināt preču vai pakalpojumu piegādātāja darba nepietiekamas kvalitātes vai aizkavētas piegādes dēļ un 2015.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

4)           investīciju projektu sagatavošanai nepieciešamo zemesgabalu iegādei (atsavināšanai), ja ir iesniegts objektīvs pamatojums iegādes nepieciešamībai.

(2) Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu nodrošināt pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanu, ievērojot šādus nosacījumus:

1)           projekts ir pilnībā pabeigts un par to ir veikts galīgā norēķina maksājums;

2)           2015.gadā projekta uzturēšanai apropriācija nav piešķirta.

(3) Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2015.gada 15.oktobrim nepārdalīto budžeta resora  “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve” noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

33.pants. Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas pārdali, ja tā ir saskaņota ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē  sekretariātu:

1) ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta programmas 96.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā” un budžeta apakšprogrammas 70.20.00 “Projekti un pasākumi Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai 2015.gadā” ietvaros;

2) kā transferta pārskaitījumu uz citas ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta programmu 96.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā” un budžeta apakšprogrammu 70.20.00 “Projekti un pasākumi Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai 2015.gadā”;

3) no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 04.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā” uz  ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta programmu 96.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā” un no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta programmas 96.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā” uz budžeta resoru “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmu  04.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā”.

4) no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta programmas 96.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā” vai citas pamatfunkciju budžeta programmas uz ministrijas  vai citas centrālās valsts iestādes budžeta  apakšprogrammu 70.20.00 “Projekti un pasākumi Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai 2015.gadā” vai uz attiecīgo ES struktūrfondu, Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu, Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības programmas vai Eiropas Savienības programmas “Erasmus+” finansēto programmu, projektu un pasākumu īstenošanai  programmu (apakšprogrammu).

33.pants. Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas pārdali, ja tā ir saskaņota ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē  sekretariātu:

1) ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta programmas 96.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā” un budžeta apakšprogrammas 70.20.00 “Projekti un pasākumi Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai 2015.gadā” ietvaros;

2) kā transferta pārskaitījumu uz citas ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta programmu 96.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā” un budžeta apakšprogrammu 70.20.00 “Projekti un pasākumi Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai 2015.gadā”;

3) no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 04.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā” uz  ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta programmu 96.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā” un no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta programmas 96.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā” uz budžeta resoru “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmu  04.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā”.

4) no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta programmas 96.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā” vai citas pamatfunkciju budžeta programmas uz ministrijas  vai citas centrālās valsts iestādes budžeta  apakšprogrammu 70.20.00 “Projekti un pasākumi Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai 2015.gadā” vai uz attiecīgo ES struktūrfondu, Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu, Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības programmas vai Eiropas Savienības programmas “Erasmus+” finansēto programmu, projektu un pasākumu īstenošanai  programmu (apakšprogrammu).

34.pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei šajā likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju no budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām uz finansēšanas klasifikācijas kategoriju kodiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un apropriācijas pārdalei nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci nominālajā izteiksmē atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai.

34.pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei šajā likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju no budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām uz finansēšanas klasifikācijas kategoriju kodiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un apropriācijas pārdalei nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci nominālajā izteiksmē atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai.

35.pants. (1) Noteikt, ka apropriācijas pārdale starp budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums, ja pārdales rezultātā nemainās izlietojuma mērķis un apropriācija tiek izmantota tā paša pasākuma īstenošanai vai sniegtā pakalpojuma nodrošināšanai.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz apropriācijas pārdali starp budžeta resoru “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” un citiem budžeta resoriem.

35.pants. (1) Noteikt, ka apropriācijas pārdale starp budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums, ja pārdales rezultātā nemainās izlietojuma mērķis un apropriācija tiek izmantota tā paša pasākuma īstenošanai vai sniegtā pakalpojuma nodrošināšanai.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz apropriācijas pārdali starp budžeta resoru “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” un citiem budžeta resoriem.

36.pants. Noteikt, ka Valsts prezidenta kancelejas programmas 04.00.00 “Valsts prezidenta darbības nodrošināšana” ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 4269 euro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 854 euro.

36.pants. Noteikt, ka Valsts prezidenta kancelejas programmas 04.00.00 “Valsts prezidenta darbības nodrošināšana” ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 4269 euro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 854 euro.

37.pants. Ja 2015.gadā faktiskie ieņēmumi no Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pārsniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad par attiecīgo apjomu tiek palielināta apropriācija budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Par minēto papildu ieņēmumu novirzīšanu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu papildu izdevumu finansēšanai finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

37.pants. Ja 2015.gadā faktiskie ieņēmumi no Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pārsniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad par attiecīgo apjomu tiek palielināta apropriācija budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Par minēto papildu ieņēmumu novirzīšanu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu papildu izdevumu finansēšanai finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

38.pants. Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 1,74 euro. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Pasts” no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.

38.pants. Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 1,74 euro. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Pasts” no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.

39.pants. Programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” izlietojumu nosaka Ministru kabinets.

39.pants. Programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” izlietojumu nosaka Ministru kabinets.

40.pants. Ja Valsts ieņēmumu dienesta un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta amatpersonu (darbinieku) tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, aizturētas kontrabandas kravas un konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājies vai tiek prognozēts būtisks valsts budžeta ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par attiecīgo institūciju konkrēto amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

40.pants. Ja Valsts ieņēmumu dienesta un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta amatpersonu (darbinieku) tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, aizturētas kontrabandas kravas un konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājies vai tiek prognozēts būtisks valsts budžeta ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par attiecīgo institūciju konkrēto amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

41.pants. Ja 2015.gada deviņu mēnešu laikā valsts parāda vadības procesā iesaistīto Valsts kases amatpersonu (darbinieku) darbības rezultātā būtiski samazinās valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar likuma “Par valsts budžetu 2015.gadam” spēkā stāšanās dienā plānotajiem procentu izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.02.00 “Valsts parāda vadība" un tiek prognozēts procentu izdevumu samazinājums līdz gada beigām, Ministru kabinets pieņem lēmumu par valsts parāda vadības procesā iesaistīto Valsts kases amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz 2 procentus no Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas dienā zināmā un līdz gada beigām plānotā valsts budžeta procentu izdevumu samazinājuma kopsummas budžeta apakšprogrammā 31.02.00 “Valsts parāda vadība”. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.01.00 “Budžeta izpilde”, tajā skaitā atlīdzībai, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

41.pants. Ja 2015.gada deviņu mēnešu laikā valsts parāda vadības procesā iesaistīto Valsts kases amatpersonu (darbinieku) darbības rezultātā būtiski samazinās valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar likuma “Par valsts budžetu 2015.gadam” spēkā stāšanās dienā plānotajiem procentu izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.02.00 “Valsts parāda vadība" un tiek prognozēts procentu izdevumu samazinājums līdz gada beigām, Ministru kabinets pieņem lēmumu par valsts parāda vadības procesā iesaistīto Valsts kases amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz 2 procentus no Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas dienā zināmā un līdz gada beigām plānotā valsts budžeta procentu izdevumu samazinājuma kopsummas budžeta apakšprogrammā 31.02.00 “Valsts parāda vadība”. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.01.00 “Budžeta izpilde”, tajā skaitā atlīdzībai, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

42.pants. Ja 2015.gada sešu un deviņu mēnešu laikā ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju darbības rezultātā būtiski tiek uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā un tiek prognozēti ievērojami uzlabojumi arī līdz gada beigām, Ministru kabinets pieņem lēmumu par ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz 5 procentus no valsts budžetā plānoto nodokļu ieņēmumu pārpildes. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, tajā skaitā novirzot atlīdzībai attiecīgajā budžeta programmā: Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) ne vairāk kā 79,5 procentus; Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei) ne vairāk kā 16 procentus; Labklājības ministrijai (Valsts darba inspekcijai) ne vairāk kā 2 procentus; Zemkopības ministrijai (Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts meža dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam) ne vairāk kā 2 procentus un prokuratūrai (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam) ne vairāk kā 0,5 procentus no apropriācijas palielinājuma, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

42.pants. Ja 2015.gada sešu un deviņu mēnešu laikā ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju darbības rezultātā būtiski tiek uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā un tiek prognozēti ievērojami uzlabojumi arī līdz gada beigām, Ministru kabinets pieņem lēmumu par ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz 5 procentus no valsts budžetā plānoto nodokļu ieņēmumu pārpildes. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, tajā skaitā novirzot atlīdzībai attiecīgajā budžeta programmā: Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) ne vairāk kā 79,5 procentus; Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei) ne vairāk kā 16 procentus; Labklājības ministrijai (Valsts darba inspekcijai) ne vairāk kā 2 procentus; Zemkopības ministrijai (Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts meža dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam) ne vairāk kā 2 procentus un prokuratūrai (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam) ne vairāk kā 0,5 procentus no apropriācijas palielinājuma, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

5

Frakcija “No sirds Latvijai”

Papildināt likumprojektu ar jaunu 43.pantu attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju šādā redakcijā:

“43. Ja 2015.gada sešu un deviņu mēnešu laikā ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju darbības rezultātā būtiski tiek uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā un tiek prognozēti ievērojami uzlabojumi arī līdz gada beigām, Ministru kabinets pieņem lēmumu par veselības aprūpes pakalpojumu (prioritāri rehabilitācijas un veselības veicināšanas pakalpojumiem) apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, kas ir 95 procenti no valsts budžetā plānoto nodokļu ieņēmumu pārpildes. Ministru kabinets piecu darba dienu laikā iesniedz Saeimā apropriācijas palielinājuma izlietojuma plānu. Apropriācijas palielinājums stājas spēkā pēc Saeimas lēmuma pieņemšanas.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

43.pants. Noteikt, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu valsts 60 000 000 euro apmērā atbild par valsts akciju sabiedrības “Lauku attīstības fonds” vai šīs valsts akciju sabiedrības saistību un tiesību pārņēmēja izsniegtajām garantijām.

43.pants. Noteikt, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu valsts 60 000 000 euro apmērā atbild par valsts akciju sabiedrības “Lauku attīstības fonds” vai šīs valsts akciju sabiedrības saistību un tiesību pārņēmēja izsniegtajām garantijām.

44.pants. Lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma izpildi, atļaut kultūras ministram segt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta izdevumus no Kultūras ministrijas projekta īstenošanai atvērtā uzkrājošā norēķinu konta Valsts kasē līdzekļu atlikuma.

44.pants. Lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma izpildi, atļaut kultūras ministram segt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta izdevumus no Kultūras ministrijas projekta īstenošanai atvērtā uzkrājošā norēķinu konta Valsts kasē līdzekļu atlikuma.

45.pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 „Elektroenerģijas lietotāju atbalsts” paredzēto apropriāciju var izmantot visiem elektroenerģijas lietotājiem, daļēji kompensējot obligātās iepirkuma komponentes izmaksas.

45.pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 „Elektroenerģijas lietotāju atbalsts” paredzēto apropriāciju var izmantot visiem elektroenerģijas lietotājiem, daļēji kompensējot obligātās iepirkuma komponentes izmaksas.

46.pants. (1) Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 “Ekonomikas attīstības programma” ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna un Pirmā mājokļa programmas finansēšanai, kā arī citiem darba vietu radīšanas un ģimeņu atbalsta pasākumiem un sistēmas administrēšanas papildu izmaksu segšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem apropriācijas pārdale starp Ekonomikas ministriju un citiem budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums.

46.pants. (1) Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 “Ekonomikas attīstības programma” ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna un Pirmā mājokļa programmas finansēšanai, kā arī citiem darba vietu radīšanas un ģimeņu atbalsta pasākumiem un sistēmas administrēšanas papildu izmaksu segšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem apropriācijas pārdale starp Ekonomikas ministriju un citiem budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums.

47.pants. Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt, ka papildus piešķirtais finansējums zinātniskās darbības attīstībai augstskolās un koledžās 2015.gadā 4 000 000 euro apmērā tiek sadalīts starp Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošajām augstākās izglītības institūcijām, nodrošinot finansējuma piešķiršanu pēc vienotiem kritērijiem.

6

Frakcija “No sirds Latvijai”

Izteikt likumprojekta 47. pantu šādā redakcijā:

„47.pants. Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt vienotus kritērijus, efektīvai 2015.gadā piešķirtā finansējuma - 5 500 000 euro, zinātnisko institūciju un augstskolu sadarbības studējošo iesaistei pētniecībā, izmantošanai.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

47.pants. Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt, ka papildus piešķirtais finansējums zinātniskās darbības attīstībai augstskolās un koledžās 2015.gadā 4 000 000 euro apmērā tiek sadalīts starp Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošajām augstākās izglītības institūcijām, nodrošinot finansējuma piešķiršanu pēc vienotiem kritērijiem.

7

Frakcija “No sirds Latvijai”

Papildināt likumprojektu ar jaunu 48. pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju, šādā redakcijā:

„48. pants. Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt Saeimā:

1) līdz 2015. gada 1. februārim aprēķina sistēmu zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanai zinātniskām institūcijām, lai panāktu finansējuma atbilstību starptautiskā zinātnes kvalitātes izvērtējuma rezultātiem;

2) līdz 2015. gada 31. martam augstākās izglītības finansēšanas kārtību, nodrošinot, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaits augstskolās, ir atbilstošs ilgtermiņa darba tirgus pieprasījuma prognozēm un ir novērsta daudzkārtēju programmu dublēšanās valsts augstskolās;

3) līdz 2015. gada 30. jūnijam vispārējās izglītības kvalitātes vadības sistēmas projektu, iekļaujot valsts, pašvaldību un skolu līmeni, lai nodrošinātu vispārējās izglītības mērķu sasniegšanu;

4) līdz 2015. gada 30. augustam pieaugušo neformālās izglītības, tālākizglītības un profesionālās kompetences pilnveides koncepciju.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

48.pants. Izglītības un zinātnes ministrijai 2015.gadā nodrošināt 2013.gadā uzsāktā valsts atbalsta sniegšanu pašvaldību pirmsskolas iestāžu rindu likvidēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrētajiem bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem. Ministru kabinets sagatavo nepieciešamos normatīvos aktus, nosakot finansējuma apmēru par vienu bērnu un izmaksas kārtību.

48.pants. Izglītības un zinātnes ministrijai 2015.gadā nodrošināt 2013.gadā uzsāktā valsts atbalsta sniegšanu pašvaldību pirmsskolas iestāžu rindu likvidēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrētajiem bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem. Ministru kabinets sagatavo nepieciešamos normatīvos aktus, nosakot finansējuma apmēru par vienu bērnu un izmaksas kārtību.

49.pants. Noteikt, ka pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs no 2015.gada 1.septembra valsts budžeta programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” rezervētais finansējums 2015.gada 4 mēnešiem ir 3 000 000 euro,  paredzot, ka finansējums tiek pārdalīts pēc modeļa aprobācijas procesa beigām, un pēc attiecīgu normatīvo aktu pieņemšanas Ministru kabinetā.

8

Frakcija “No sirds Latvijai”

Aizstāt likumprojekta 49. pantā vārdus un skaitļus „3 000 000 euro” ar vārdiem un skaitļiem „12 000 000 euro”.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

49.pants. Noteikt, ka pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs no 2015.gada 1.septembra valsts budžeta programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” rezervētais finansējums 2015.gada 4 mēnešiem ir 3 000 000 euro,  paredzot, ka finansējums tiek pārdalīts pēc modeļa aprobācijas procesa beigām, un pēc attiecīgu normatīvo aktu pieņemšanas Ministru kabinetā.

50.pants. Noteikt, ka valsts budžetā iemaksātos mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:

(1) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kas iepriekšējā taksācijas periodā no saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma maksāja uzņēmumu ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus:

 a) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā,

 b) 69,4 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,

 c) 26,2 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā,

 d) 4,3 procentus — uzņēmumu ienākuma nodokļa kontā;

(2) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — fiziskās personas, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus:

 a) 69,4 procentus ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,

 b) 30,6 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā;

(3) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — individuālā komersanta, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kuras īpašnieks iepriekšējā taksācijas periodā no individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības ienākuma maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus:

 a) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā,

 b) 69,4 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,

 c) 30,5 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.

50.pants. Noteikt, ka valsts budžetā iemaksātos mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:

(1) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kas iepriekšējā taksācijas periodā no saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma maksāja uzņēmumu ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus:

 a) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā,

 b) 69,4 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,

 c) 26,2 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā,

 d) 4,3 procentus — uzņēmumu ienākuma nodokļa kontā;

(2) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — fiziskās personas, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus:

 a) 69,4 procentus ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,

 b) 30,6 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā;

(3) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — individuālā komersanta, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kuras īpašnieks iepriekšējā taksācijas periodā no individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības ienākuma maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus:

 a) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā,

 b) 69,4 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,

 c) 30,5 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.

51.pants. Valsts kase līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam, kā arī saimnieciskā gada pēdējā darbdienā ieskaita mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus kontos atbilstoši šā likuma 50.pantā noteiktajam sadalījumam.

51.pants. Valsts kase līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam, kā arī saimnieciskā gada pēdējā darbdienā ieskaita mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus kontos atbilstoši šā likuma 50.pantā noteiktajam sadalījumam.

52.pants. Atļaut finanšu ministram valsts vārdā sniegt galvojumu Eiropas Investīciju bankas finansēto projektu finansēšanai Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs un Aizjūras zemēs un teritorijās 1 795 816 euro apmērā, nepiemērojot vispārējo valsts vārdā sniedzamo galvojumu sniegšanas kārtību, ko nosaka Ministru kabinets.

52.pants. Atļaut finanšu ministram valsts vārdā sniegt galvojumu Eiropas Investīciju bankas finansēto projektu finansēšanai Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs un Aizjūras zemēs un teritorijās 1 795 816 euro apmērā, nepiemērojot vispārējo valsts vārdā sniedzamo galvojumu sniegšanas kārtību, ko nosaka Ministru kabinets.

53.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas Republikas saistības pret Starptautisko Attīstības asociāciju par 2 660 000 euro Starptautiskās Attīstības asociācijas septiņpadsmitajam resursu papildinājumam.

53.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas Republikas saistības pret Starptautisko Attīstības asociāciju par 2 660 000 euro Starptautiskās Attīstības asociācijas septiņpadsmitajam resursu papildinājumam.

54.pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par kārtējo pamatkapitāla palielināšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Eiropas dzelzceļa līnijas”, palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem pamatkapitāla palielināšanai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Eiropas dzelzceļa līnijas”.

54.pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par kārtējo pamatkapitāla palielināšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Eiropas dzelzceļa līnijas”, palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem pamatkapitāla palielināšanai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Eiropas dzelzceļa līnijas”.

55.pants. Noteikt, ka Aizsardzības ministrijas budžeta programmas 30.00.00 “Valsts aizsardzības politikas realizācija” ietvaros paredzēts finansējums 70 000 euro apmērā Latvijas Transatlantiskajai organizācijai darbības uzturēšanai un Rīgas konferences organizēšanai.

55.pants. Noteikt, ka Aizsardzības ministrijas budžeta programmas 30.00.00 “Valsts aizsardzības politikas realizācija” ietvaros paredzēts finansējums 70 000 euro apmērā Latvijas Transatlantiskajai organizācijai darbības uzturēšanai un Rīgas konferences organizēšanai.

56.pants. Noteikt, ka kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmas 30.00.00 „Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” ietvaros paredzētā apropriācija 919 739 euro apmērā piešķirama Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei 89 novadu un 21 reģionālās attīstības centros, nosaka Ministru kabinets.

56.pants. Noteikt, ka kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmas 30.00.00 „Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” ietvaros paredzētā apropriācija 919 739 euro apmērā piešķirama Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei 89 novadu un 21 reģionālās attīstības centros, nosaka Ministru kabinets.

57.pants. Ņemot vērā, ka 2014.gada  reorganizācijas rezultātā sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Kuldīgas rajona slimnīca” tika pievienota sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Kuldīgas slimnīca”, atļaut finanšu ministram slēgt pārjaunojuma līgumu ar akciju sabiedrību “DNB banka”, pārjaunojot 2002.gada 6.jūnija valsts galvojuma līgumu, ja Ministru kabinets ir lēmis par 2002.gada 6.jūnija valsts galvojuma līguma pārjaunošanu, ievērojot šādus nosacījumus:

1) 2002.gada 6.jūnijā valsts galvojuma līgums tiek pārjaunots ar akciju sabiedrību “DNB banka” par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kuldīgas rajona slimnīca” tiesību un saistību pārņēmējas - sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kuldīgas slimnīca” - saistībām;

2) sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Kuldīgas slimnīca” sniedz valsts galvotā aizdevuma nodrošinājumu.”

57.pants. Ņemot vērā, ka 2014.gada  reorganizācijas rezultātā sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Kuldīgas rajona slimnīca” tika pievienota sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Kuldīgas slimnīca”, atļaut finanšu ministram slēgt pārjaunojuma līgumu ar akciju sabiedrību “DNB banka”, pārjaunojot 2002.gada 6.jūnija valsts galvojuma līgumu, ja Ministru kabinets ir lēmis par 2002.gada 6.jūnija valsts galvojuma līguma pārjaunošanu, ievērojot šādus nosacījumus:

1) 2002.gada 6.jūnijā valsts galvojuma līgums tiek pārjaunots ar akciju sabiedrību “DNB banka” par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kuldīgas rajona slimnīca” tiesību un saistību pārņēmējas - sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kuldīgas slimnīca” - saistībām;

2) sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Kuldīgas slimnīca” sniedz valsts galvotā aizdevuma nodrošinājumu.”

58.pants. Noteikt, ka Ministru kabinets līdz 2015.gada 31.decembrim iesniedz Saeimā likumprojektu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.

58.pants. Noteikt, ka Ministru kabinets līdz 2015.gada 31.decembrim iesniedz Saeimā likumprojektu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.

9

Frakcija “No sirds Latvijai”

Papildināt likumprojektu ar jaunu 59.pantu:

“59. Lai stiprinātu politikas analīzes kapacitāti un sekmētu ilgtspējīgu valsts attīstību, Ministru kabinetam līdz 2015.gada 1.martam iesniegt Saeimā tiesību aktus, kas nosaka Valsts stratēģiskās analīzes un plānošanas biroja darbību, paredzot, ka Valsts stratēģiskās analīzes un plānošanas birojs ir Pārresoru koordinācijas centra tiesību un saistību pārņēmējs.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

10

Ministru kabinets

Papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

"59.pants. Noteikt, ka 62.resora „Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 12.00.00 „Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” izpildītājs ir Vides aizsardzības un reģionālās  attīstības ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.".

Atbalstīts

Atbalstīts

59.pants. Noteikt, ka 62.resora „Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 12.00.00 „Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” izpildītājs ir Vides aizsardzības un reģionālās  attīstības ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

11

Frakcija “No sirds Latvijai”

Papildināt likumprojektu ar jaunu 60.pantu:

“60. Ministru kabinetam līdz 2015.gada 1.februārim izstrādāt kompensējošu mehānismu, ar kuru tiktu novērstas negatīvo kapitāla indeksu radītās sekas attiecībā uz pensionāriem, kuriem ar negatīvo kapitāla indeksu piemērošanu ir ierobežotas pamattiesības un šo pensiju apmēra pārrēķināšanas un izmaksāšanas grafiku.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

12

Ministru kabinets

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

"60.pants. Noteikt, ka 62.resora „Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 12.00.00 „Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” finansējumu pašvaldības izlieto līdz 2015.gada 31.decembrim un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kontrolē finansējuma izlietojumu atbilstoši pasākuma mērķim."

Atbalstīts

Atbalstīts

60.pants. Noteikt, ka 62.resora „Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 12.00.00 „Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” finansējumu pašvaldības izlieto līdz 2015.gada 31.decembrim un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kontrolē finansējuma izlietojumu atbilstoši pasākuma mērķim.

13

Ministru kabinets

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

"61.pants. Atļaut finanšu ministram, pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums, palielināt valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” pamatkapitālu. Ja Ministru kabineta lēmums paredz šajā likumā paredzēto apropriāciju izmaiņas, tad šādas apropriācijas izmaiņas atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas izmaiņām."

Atbalstīts

Atbalstīts

61.pants. Atļaut finanšu ministram, pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums, palielināt valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” pamatkapitālu. Ja Ministru kabineta lēmums paredz šajā likumā paredzēto apropriāciju izmaiņas, tad šādas apropriācijas izmaiņas atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas izmaiņām.

14

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“62.pants. Ja 2015.gadā  stājas spēkā “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz akcīzes nodokļa likmes palielināšanu alkoholiskajiem dzērieniem, tajā skaitā alum, samērojot valsts fiskālos un veselības aizsardzības mērķus un   nodrošinot papildu ieņēmumus pamatbudžetā, finanšu ministram, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, ir tiesības sākot no 2015.gada 1.septembra palielināt apropriāciju izdevumiem, kas saistīti ar izglītības pasākumu īstenošanu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.”

Atbalstīts

62.pants. Ja 2015.gadā  stājas spēkā “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz akcīzes nodokļa likmes palielināšanu alkoholiskajiem dzērieniem, tajā skaitā alum, samērojot valsts fiskālos un veselības aizsardzības mērķus un   nodrošinot papildu ieņēmumus pamatbudžetā, finanšu ministram, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, ir tiesības sākot no 2015.gada 1.septembra palielināt apropriāciju izdevumiem, kas saistīti ar izglītības pasākumu īstenošanu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

15

Ministru kabinets

Kopsavilkuma skaitļus likumprojekta tekstā un pielikumos precizēt pēc balsojumiem par konkrētām pielikumu pozīcijām.

Atbalstīts

Atbalstīts

16

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Sakārtot nobalsotos priekšlikumus pa attiecīgajiem pielikumiem un programmām (apakšprogrammām), saskaņā ar budžeta klasifikāciju.

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

1.lasījuma nobalsotā redakcija

Nr.

Priekšlikumi

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Likumprojekta "Par valsts budžetu 2015.gadam"

6.pielikums

Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

I. No 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.augustam

ailes turpinājums ↓↓↓

Likumprojekta "Par valsts budžetu 2015.gadam"

6.pielikums

Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

I. No 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.augustam

ailes turpinājums ↓↓↓

Republikas pilsētas un novadi

Euro

tai skaitā
piemaksām pedagogiem, kuri ieguvuši kvalitātes pakāpi

Kopā

3.kvalitātes pakāpe

4.kvalitātes pakāpe

5.kvalitātes pakāpe

Rīga

42 584 960

1 461 792

1 122 568

232 704

106 520

Daugavpils

5 856 512

270 080

167 896

97 064

5 120

Jēkabpils

1 790 848

80 512

46 392

32 440

1 680

Jelgava

4 410 408

179 776

115 160

49 912

14 704

Jūrmala

3 075 512

154 560

94 584

53 904

6 072

Liepāja

5 282 536

200 080

134 024

54 272

11 784

Rēzekne

2 551 392

104 944

82 176

20 448

2 320

Valmiera

2 544 320

144 584

71 208

54 992

18 384

Ventspils

2 693 144

110 776

73 896

32 512

4 368

Ādažu novads

869 232

31 680

21 216

10 464

0

Aglonas novads

236 968

17 768

4 576

13 192

0

Aizkraukles novads

920 576

42 328

26 264

13 624

2 440

Aizputes novads

1 018 760

45 672

26 656

19 016

0

Aknīstes novads

203 656

11 016

8 240

2 352

424

Alojas novads

364 880

13 368

6 504

6 864

0

Alsungas novads

113 600

3 064

3 064

0

0

Alūksnes novads

1 413 048

61 568

44 944

16 624

0

Amatas novads

344 464

18 336

8 352

9 984

0

Apes novads

270 048

14 600

6 624

7 976

0

Auces novads

591 536

28 136

22 080

4 704

1 352

Babītes novads

611 000

20 184

10 680

8 384

1 120

Baldones novads

592 912

21 088

14 544

4 264

2 280

Baltinavas novads

102 192

7 000

3 640

3 360

0

Balvu novads

1 212 328

70 992

35 536

33 160

2 296

Bauskas novads

2 194 128

122 120

51 760

60 008

10 352

Beverīnas novads

206 096

17 352

6 176

10 616

560

Brocēnu novads

558 152

28 240

13 848

13 400

992

Burtnieku novads

349 424

14 424

12 712

1 712

0

Carnikavas novads

217 264

6 072

2 456

3 616

0

Cēsu novads

2 359 224

142 304

42 264

89 840

10 200

Cesvaines novads

257 592

13 672

9 976

3 696

0

Ciblas novads

212 240

6 800

4 552

2 248

0

Dagdas novads

714 968

43 896

23 664

19 608

624

Daugavpils novads

1 410 464

68 096

43 544

24 552

0

Dobeles novads

2 062 152

81 376

64 296

16 208

872

Dundagas novads

311 440

10 808

10 808

0

0

Durbes novads

141 616

4 440

3 936

504

0

Engures novads

517 160

22 912

20 616

2 296

0

Ērgļu novads

242 896

14 344

9 320

4 776

248

Garkalnes novads

345 552

16 408

5 056

10 472

880

Grobiņas novads

708 160

37 848

26 792

9 304

1 752

Gulbenes novads

1 908 416

91 536

50 592

40 392

552

Iecavas novads

656 264

40 176

17 064

20 544

2 568

Ikšķiles novads

708 472

17 864

12 168

5 104

592

Ilūkstes novads

712 872

39 712

29 896

9 816

0

Inčukalna novads

436 808

20 288

11 584

8 704

0

Jaunjelgavas novads

355 568

15 192

13 320

1 872

0

Jaunpiebalgas novads

261 384

13 104

8 688

4 416

0

Jaunpils novads

210 608

7 872

7 872

0

0

Jēkabpils novads

405 576

10 600

9 520

1 080

0

Jelgavas novads

2 039 576

59 896

48 200

10 240

1 456

Kandavas novads

686 960

28 936

17 696

11 240

0

Kārsavas novads

436 640

24 552

12 704

11 848

0

Kocēnu novads

393 960

22 280

15 632

6 648

0

Kokneses novads

458 392

22 512

14 096

8 416

0

Krāslavas novads

1 276 400

79 328

37 680

32 664

8 984

Krimuldas novads

367 016

18 472

13 656

4 816

0

Krustpils novads

415 352

21 512

16 608

4 904

0

Kuldīgas novads

2 223 584

103 488

76 784

26 704

0

Ķeguma novads

329 888

19 248

9 584

8 272

1 392

Ķekavas novads

1 246 744

34 840

21 792

13 048

0

Lielvārdes novads

829 160

30 256

21 640

6 424

2 192

Līgatnes novads

170 600

8 032

6 008

2 024

0

Limbažu novads

1 321 936

52 792

27 400

25 392

0

Līvānu novads

1 070 032

60 280

35 632

16 312

8 336

Lubānas novads

194 624

11 416

7 720

3 696

0

Ludzas novads

1 177 784

54 472

36 160

18 312

0

Madonas novads

2 123 096

105 344

79 648

19 960

5 736

Mālpils novads

387 704

16 976

12 624

4 352

0

Mārupes novads

1 250 192

47 304

20 008

27 072

224

Mazsalacas novads

263 664

17 080

8 128

7 600

1 352

Mērsraga novads

143 680

3 608

3 608

0

0

Naukšēnu novads

148 768

10 800

8 288

2 512

0

Neretas novads

358 872

28 648

10 320

18 328

0

Nīcas novads

215 592

6 856

6 504

352

0

Ogres novads

3 049 520

161 696

81 176

64 880

15 640

Olaines novads

1 181 944

30 600

22 104

6 240

2 256

Ozolnieku novads

756 120

12 296

11 064

1 232

0

Pārgaujas novads

266 784

16 536

9 336

7 200

0

Pāvilostas novads

241 032

8 240

5 616

2 624

0

Pļaviņu novads

365 896

17 824

10 528

6 920

376

Preiļu novads

1 018 480

75 728

12 784

56 584

6 360

Priekules novads

489 840

22 960

15 408

7 552

0

Priekuļu novads

509 584

25 256

8 416

16 088

752

Raunas novads

196 192

9 856

3 488

5 376

992

Rēzeknes novads

1 981 544

80 736

64 056

14 992

1 688

Riebiņu novads

417 640

34 848

12 704

16 920

5 224

Rojas novads

285 792

10 880

10 680

200

0

Ropažu novads

362 936

15 744

12 064

3 680

0

Rucavas novads

127 928

2 144

2 144

0

0

Rugāju novads

276 880

8 896

1 928

6 968

0

Rūjienas novads

493 064

32 352

21 936

8 584

1 832

Rundāles novads

216 488

13 048

8 184

4 864

0

Salacgrīvas novads

611 800

24 104

17 888

6 216

0

Salas novads

279 712

13 440

10 368

3 072

0

Salaspils novads

1 166 680

30 512

26 264

3 824

424

Saldus novads

2 304 096

108 800

71 768

36 704

328

Saulkrastu novads

472 576

20 336

7 720

12 104

512

Sējas novads

134 352

6 376

6 376

0

0

Siguldas novads

1 627 168

80 968

38 192

36 672

6 104

Skrīveru novads

304 560

15 864

12 288

3 576

0

Skrundas novads

427 120

20 264

8 752

11 512

0

Smiltenes novads

1 129 920

56 856

27 280

27 328

2 248

Stopiņu novads

617 440

17 560

15 408

2 152

0

Strenču novads

204 672

8 488

3 808

4 248

432

Talsu novads

2 376 648

97 608

60 256

34 576

2 776

Tērvetes novads

246 672

6 392

3 640

2 752

0

Tukuma novads

2 808 912

108 104

78 456

25 592

4 056

Vaiņodes novads

211 464

8 360

3 720

4 640

0

Valkas novads

695 600

26 896

21 800

4 664

432

Varakļānu novads

269 336

16 104

13 080

3 024

0

Vārkavas novads

142 320

6 360

6 040

320

0

Vecpiebalgas novads

358 864

14 504

8 136

6 368

0

Vecumnieku novads

718 048

43 512

18 288

23 464

1 760

Ventspils novads

1 045 000

34 568

24 880

9 688

0

Viesītes novads

317 424

13 464

10 992

2 472

0

Viļakas novads

532 440

34 576

11 856

22 720

0

Viļānu novads

520 944

35 048

21 240

9 984

3 824

Zilupes novads

338 272

17 232

10 600

6 632

0

KOPĀ

149 749 248

6 356 224

4 084 136

1 973 344

298 744

II. No 2015.gada 1.septembra

līdz 2015.gada 31.decembrim

Republikas pilsētas un novadi

Euro

Nesadalītie līdzekļi

74 874 624

PAVISAM KOPĀ

224 623 872

1.lasījuma nobalsotā redakcija

Nr.

Priekšlikumi

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Likumprojekta "Par valsts budžetu 2015.gadam"

7.pielikums

Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

I. No 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.augustam

ailes turpinājums ↓↓↓

17

Frakcija “No sirds Latvijai”

Izslēgt likumprojekta 7.pielikuma virsrakstā vārdus „un sporta skolu”.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

Likumprojekta "Par valsts budžetu 2015.gadam"

7.pielikums

Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

I. No 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.augustam

ailes turpinājums ↓↓↓

Republikas pilsētas un novadi

Euro

tai skaitā
piemaksām pedagogiem, kuri ieguvuši kvalitātes pakāpi

Kopā

3.kvalitātes pakāpe

4.kvalitātes pakāpe

5.kvalitātes pakāpe

Rīgas pilsēta

2 307 237

74 184

56 736

14 632

2 816

Daugavpils pilsēta

303 069

11 024

7 848

2 896

280

Jēkabpils pilsēta

92 910

5 792

3 472

2 320

0

Jelgavas pilsēta

218 086

4 648

3 976

672

0

Jūrmalas pilsēta

172 949

17 344

6 464

10 696

184

Liepājas pilsēta

282 315

6 320

2 752

3 568

0

Rēzeknes pilsēta

137 347

3 320

2 904

416

0

Valmieras pilsēta

138 125

13 112

8 792

3 784

536

Ventspils pilsēta

142 068

3 384

3 008

376

0

Ādažu novads

48 903

1 960

1 064

896

0

Aglonas novads

12 791

528

448

80

0

Aizkraukles novads

37 655

1 904

1 224

680

0

Aizputes novads

42 998

2 120

1 744

376

0

Aknīstes novads

8 105

432

432

0

0

Alojas novads

16 044

832

200

632

0

Alsungas novads

5 007

216

216

0

0

Alūksnes novads

59 494

2 600

1 968

632

0

Amatas novads

13 155

624

408

216

0

Apes novads

10 643

88

88

0

0

Auces novads

23 839

552

464

0

88

Babītes novads

28 848

1 272

744

528

0

Baldones novads

23 389

1 208

1 096

112

0

Baltinavas novads

4 322

536

80

456

0

Balvu novads

52 304

3 552

1 160

2 256

136

Bauskas novads

91 526

4 744

2 680

2 064

0

Beverīnas novads

7 855

416

416

0

0

Brocēnu novads

23 200

784

784

0

0

Burtnieku novads

10 661

408

408

0

0

Carnikavas novads

10 186

0

0

0

0

Cēsu novads

90 092

7 632

3 480

3 680

472

Cesvaines novads

12 483

320

320

0

0

Ciblas novads

6 555

88

88

0

0

Dagdas novads

29 473

2 936

1 712

1 224

0

Daugavpils novads

57 300

2 952

1 584

1 232

136

Dobeles novads

77 739

4 360

2 480

1 880

0

Dundagas novads

13 017

352

352

0