Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(195)

Ministru kabineta atzinums

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1.pants. Ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanu, vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta sagatavošanu, ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību tiek īstenoti Fiskālās disciplīnas likumā noteiktie fiskālās politikas principi un šādi vidēja termiņa budžeta politikas prioritārie attīstības virzieni:

1)         valsts aizsardzības spēju palielināšana, kāpinot valsts aizsardzības finansējumu pret iekšzemes kopproduktu (turpmāk – IKP) līdz 2% 2020.gadā atbilstoši Valsts aizsardzības finansēšanas likumā noteiktajam finansējuma pieauguma scenārijam;

2)         ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomiskās attīstības veicināšana, nodrošinot nozaru finansējumu valsts budžeta iespēju robežās un turpinot iesākto kursu uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu;

3)         iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, pakāpeniski palielinot minimālo algu un ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu;

4)         nodokļu ieņēmumu apjoma pret IKP pakāpeniska palielināšana līdz 1/3 no IKP, pamatā uzlabojot nodokļu iekasējamību.

1

2

3

4

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 1. panta 1. punktā vārdus „finansējuma pieauguma scenārijam’’ ar vārdiem ‘’finansējuma pieaugumam pa gadiem”.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 1. panta 3. punktā vārdus „minimālo algu” ar vārdiem „minimālo mēneša darba algu”.

Deputāts            I.Parādnieks, J.Dombrava

Izteikt likuma 1.panta 3.punktu šādā redakcijā:

„3) iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, pakāpeniski palielinot minimālo algu, ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu, palielinot atvieglojumus par apgādībā esošiem bērniem un mērķtiecīgi īstenojot valsts politiku, atbalstot ģimenes ar bērniem;”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt likuma 1.panta 3.punktu šādā redakcijā:

„3) iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, pakāpeniski palielinot minimālo mēneša darba algu, ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu, palielinot atvieglojumus par apgādībā esošiem bērniem un mērķtiecīgi īstenojot valsts politiku, atbalstot ģimenes ar bērniem;”

Atbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.4

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.4

Atbalstīts

1.pants. Ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanu, vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta sagatavošanu, ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību tiek īstenoti Fiskālās disciplīnas likumā noteiktie fiskālās politikas principi un šādi vidēja termiņa budžeta politikas prioritārie attīstības virzieni:

1)         valsts aizsardzības spēju palielināšana, kāpinot valsts aizsardzības finansējumu pret iekšzemes kopproduktu (turpmāk – IKP) līdz 2% 2020.gadā atbilstoši Valsts aizsardzības finansēšanas likumā noteiktajam finansējuma pieaugumam pa gadiem;

2)         ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomiskās attīstības veicināšana, nodrošinot nozaru finansējumu valsts budžeta iespēju robežās un turpinot iesākto kursu uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu;

3)         iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, pakāpeniski palielinot minimālo mēneša darba algu, ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu, palielinot atvieglojumus par apgādībā esošiem bērniem un mērķtiecīgi īstenojot valsts politiku, atbalstot ģimenes ar bērniem;

4)         nodokļu ieņēmumu apjoma pret IKP pakāpeniska palielināšana līdz 1/3 no IKP, pamatā uzlabojot nodokļu iekasējamību.

2.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota IKP prognoze 2010.gada salīdzināmajās cenās 2015.gadam 22 032 000 000 euro apmērā, 2016.gadam 22 756 700 000 euro apmērā un 2017.gadam 23 571 300 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota IKP prognoze faktiskajās cenās 2015.gadam 25 365 600 000 euro apmērā, 2016.gadam 26 850 900 000 euro apmērā un 2017.gadam 28 513 300 000 euro apmērā.

2.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota IKP prognoze 2010.gada salīdzināmajās cenās 2015.gadam 22 032 000 000 euro apmērā, 2016.gadam 22 756 700 000 euro apmērā un 2017.gadam 23 571 300 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota IKP prognoze faktiskajās cenās 2015.gadam 25 365 600 000 euro apmērā, 2016.gadam 26 850 900 000 euro apmērā un 2017.gadam 28 513 300 000 euro apmērā.

3.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP prognoze 2010.gada salīdzināmajās cenās 2015.gadam 22 007 200 000 euro apmērā, 2016.gadam 22 767 200 000 euro apmērā un 2017.gadam 23 565 900 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP pieauguma tempa prognoze 2015.gadam 3,3 procenti, 2016.gadam 3,4 procenti, 2017.gadam 3,5 procenti, 2018.gadam 3,6 procenti un 2019.gadam 3,8 procenti.

3.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP prognoze 2010.gada salīdzināmajās cenās 2015.gadam 22 007 200 000 euro apmērā, 2016.gadam 22 767 200 000 euro apmērā un 2017.gadam 23 565 900 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP pieauguma tempa prognoze 2015.gadam 3,3 procenti, 2016.gadam 3,4 procenti, 2017.gadam 3,5 procenti, 2018.gadam 3,6 procenti un 2019.gadam 3,8 procenti.

4.pants. Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk — Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā), 2015.gadā ir -1,0 procents no IKP, 2016.gadā -0,9 procents no IKP un 2017.gadā -0,8 procenti no IKP.

4.pants. Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk — Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā), 2015.gadā ir -1,0 procents no IKP, 2016.gadā -0,9 procents no IKP un 2017.gadā -0,8 procenti no IKP.

5.pants. Vispārējās valdības budžeta bilance, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai Eiropas Savienībā 2015.gadā ir -1,0 procents no IKP, 2016.gadā -0,9 procenti no IKP un 2017.gadā -0,7 procenti no IKP.

5.pants. Vispārējās valdības budžeta bilance, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai Eiropas Savienībā 2015.gadā ir -1,0 procents no IKP, 2016.gadā -0,9 procenti no IKP un 2017.gadā -0,7 procenti no IKP.

6.pants. Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu 2015., 2016. un 2017.gadam saskaņā ar 1.pielikumu.

6.pants. Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu 2015., 2016. un 2017.gadam saskaņā ar 1.pielikumu.

7.pants. Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 2015., 2016. un 2017.gadam saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

7.pants. Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 2015., 2016. un 2017.gadam saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

8.pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2016.gadā 1 026 907 468 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 505 230 889 euro un kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 521 676 579 euro.

8.pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2016.gadā 1 026 907 468 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 505 230 889 euro un kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 521 676 579 euro.

9.pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2017.gadā 1 395 850 943 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 541 993 262 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 556 117 681 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 297 740 000 euro.

9.pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2017.gadā 1 395 850 943 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 541 993 262 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 556 117 681 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 297 740 000 euro.

10.pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2016.gadā netiek veidota.

10.pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2016.gadā netiek veidota.

11.pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2017.gadam ir 0,1 procents no IKP.

11.pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2017.gadam ir 0,1 procents no IKP.

12.pants. Noteikt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2015.gadā 7 471 292 324 euro, 2016.gadā 6 591 579 524 euro un 2017.gadā 6 573 437 560 euro.

12.pants. Noteikt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2015.gadā 7 471 292 324 euro, 2016.gadā 6 591 579 524 euro un 2017.gadā 6 573 437 560 euro.

13.pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2015., 2016. un 2017.gadam saskaņā ar 3.pielikumu.

13.pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2015., 2016. un 2017.gadam saskaņā ar 3.pielikumu.

14.pants. Pamatojoties uz sagatavotajām ieņēmumu prognozēm un apstiprinātajiem valsts budžeta izdevumiem 2015., 2016. un 2017.gadam, kā arī ņemot vērā apstiprinātos pasākumus nodokļu politikas jomā, pašvaldībām vidējā termiņā tiek nodrošināts stabils ieņēmumu pieauguma temps ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu pašvaldību budžetiem 80 procentu un valsts budžetam attiecīgi 20 procentu apmērā.

5

Frakcija SASKAŅA

Aizstāt 14.pantā vārdus un skaitļus „pašvaldību budžetiem 80 procentu un valsts budžetam attiecīgi 20 procentu apmērā” ar vārdiem un skaitļiem „pašvaldību budžetiem 81 procentu un valsts budžetam attiecīgi 19 procentu apmēra”.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

14.pants. Pamatojoties uz sagatavotajām ieņēmumu prognozēm un apstiprinātajiem valsts budžeta izdevumiem 2015., 2016. un 2017.gadam, kā arī ņemot vērā apstiprinātos pasākumus nodokļu politikas jomā, pašvaldībām vidējā termiņā tiek nodrošināts stabils ieņēmumu pieauguma temps ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu pašvaldību budžetiem 80 procentu un valsts budžetam attiecīgi 20 procentu apmērā.

15.pants. Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums vidējā termiņā 2015., 2016. un 2017.gadam tiek noteikts 118 miljoni euro. Finanšu ministrija izvērtē iespējamo kopējo aizņēmumu limitu (kopējo aizņēmumu palielinājumu un iepriekš ņemto aizņēmumu atmaksas) un Latvijas Pašvaldību savienības iesniegtos priekšlikumus aizņēmumu prioritārajiem mērķiem un, sagatavojot gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu, paredz tajā nosacījumus pašvaldībām aizņēmumu saņemšanas jomā kārtējam saimnieciskajam gadam, nepārsniedzot vidējā termiņā noteikto pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu.

6

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 15. pantā vārdus „Latvijas Pašvaldību savienības” ar vārdiem „pašvaldību biedrības, kura atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 96. pantam ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības”.

Atbalstīts

Atbalstīts

15.pants. Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums vidējā termiņā 2015., 2016. un 2017.gadam tiek noteikts 118 miljoni euro. Finanšu ministrija izvērtē iespējamo kopējo aizņēmumu limitu (kopējo aizņēmumu palielinājumu un iepriekš ņemto aizņēmumu atmaksas) un pašvaldību biedrības, kura atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 96. pantam ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības iesniegtos priekšlikumus aizņēmumu prioritārajiem mērķiem un, sagatavojot gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu, paredz tajā nosacījumus pašvaldībām aizņēmumu saņemšanas jomā kārtējam saimnieciskajam gadam, nepārsniedzot vidējā termiņā noteikto pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu.

Pārejas noteikumi

1. Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 16². panta devīto daļu līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam” 5., 6., 9. un 10. panta normas, kas attiecas uz 2015. un 2016. gadu.

2. Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 16². panta devīto daļu līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam” 7., 8. un 11. pants.

7

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izslēgt likumprojekta pārejas noteikumus.

Atbalstīts

8

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt likumprojekta pielikumos skaitļus un vārdus „2015. gada projekts”, „2016. gada projekts” un „2017. gada projekts” attiecīgi ar skaitli un vārdu „2015. gads”, „2016. gads” un „2017. gads”.

Atbalstīts

9

Ministru kabinets

Kopsavilkuma skaitļus likumprojekta tekstā un pielikumos precizēt pēc balsojumiem par konkrētām pielikumu pozīcijām.

Atbalstīts

Atbalstīts

10

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Sakārtot nobalsotos priekšlikumus attiecīgajos pielikumos saskaņā ar budžeta klasifikāciju.

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.