Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

( 2 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums

Grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā

Grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā

Izdarīt Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2011, 21.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2011, 21.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ciltsdarbs — zootehnisko pasākumu komplekss mērķtiecīgai dzīvnieku audzēšanai un to ģenētisko un saimnieciski derīgo īpašību izkopšanai, kurā ietilpst pareiza uzskaite, izlase, atlase, ēdināšana, turēšana un kopšana;

2) ciltsgrāmata:

a) informācijas krājums par lauksaimniecības dzīvnieku izcelšanos, produktivitāti un ciltsvērtību,

b) informācijas krājums par mājas (istabas) dzīvnieku izcelšanos;

1.  1.pantā:

aizstāt 2.punkta “a” apakšpunktā vārdus “lauksaimniecības dzīvnieku” ar vārdiem “šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku”;

1.  1.pantā:

aizstāt 2.punkta “a” apakšpunktā vārdus “lauksaimniecības dzīvnieku” ar vārdiem “šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku”;

3) ciltsraksti — mājas (istabas) dzīvnieka izcelšanos raksturojošs dokuments;

4) ciltsvērtība — atsevišķa dzīvnieka un attiecīgās populācijas izkopjamās pazīmes vidējo rādītāju ģenētiski noteiktā starpība;

5) ģenētiskie resursi — skaitliski nelielas lauksaimniecības dzīvnieku sugas, šķirnes un populācijas, kurām ir kultūrvēsturiska, zinātniska vai saimnieciska vērtība;

papildināt 5.punktu pēc vārda “lauksaimniecības” ar vārdiem “un mājas (istabas)”;

papildināt 5.punktu pēc vārda “lauksaimniecības” ar vārdiem “un mājas (istabas)”;

6) izcelsmes sertifikāts — lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas vai embrija izcelšanos un ciltsvērtību raksturojošs dokuments;

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) izcelsmes sertifikāts — šķirnes lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas vai embrija izcelšanos un ciltsvērtību apliecinošs dokuments;”;

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) izcelsmes sertifikāts — šķirnes lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas vai embrija izcelšanos un ciltsvērtību apliecinošs dokuments;”;

7) lauksaimniecības dzīvnieki — liellopi, cūkas, aitas, kazas, zirgi, kažokzvēri, truši, mājputni, medus bites (Apis mellifera L.) un savvaļas sugu dzīvnieki, kas ierobežotās platībās tiek turēti produkcijas ieguvei;

8) mājas (istabas) dzīvnieki — suņi, kaķi, mājas (istabas) seski;

9) pārraudzība — process, kas nodrošina kvantitatīvus un kvalitatīvus datus par lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti un eksterjeru un šo datu reģistrēšanu;

10) sertificēts vaislas materiāls — lauksaimniecības dzīvnieka sperma, olšūna vai embrijs, kurš atbilst ciltsdarba programmā noteiktajiem kritērijiem un attiecībā uz kuru ir saņemts vaislas materiāla sertifikāts;

izteikt 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“10) sertificēts vaislas materiāls — vaislas lauksaimniecības dzīvnieka sperma, olšūna vai embrijs, kas atbilst ciltsdarba programmā noteiktajiem kritērijiem un par ko ir saņemts vaislas materiāla izmantošanas sertifikāts;

izteikt 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“10) sertificēts vaislas materiāls — vaislas lauksaimniecības dzīvnieka sperma, olšūna vai embrijs, kas atbilst ciltsdarba programmā noteiktajiem kritērijiem un par ko ir saņemts vaislas materiāla izmantošanas sertifikāts;

11) sertificēts vaislinieks — vīriešu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks, kurš atbilst ciltsdarba programmā noteiktajiem kritērijiem un attiecībā uz kuru ir saņemts vaislinieka sertifikāts;

11) sertificēts vaislinieks — vīriešu kārtas vaislas lauksaimniecības dzīvnieks, kas atbilst ciltsdarba programmā noteiktajiem kritērijiem un par ko ir saņemts vaislinieka izmantošanas sertifikāts;”;

11) sertificēts vaislinieks — vīriešu kārtas vaislas lauksaimniecības dzīvnieks, kas atbilst ciltsdarba programmā noteiktajiem kritērijiem un par ko ir saņemts vaislinieka izmantošanas sertifikāts;”;

12) šķirne — vienas sugas dzīvnieku populācija, kurai ir ģenētiski noteiktas līdzīgas īpašības;

13) šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecība — saimniecība, kura pieder fiziskajai vai juridiskajai personai, kas nodarbojas ar noteiktas šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu saskaņā ar ciltsdarba programmu, un kurai ir piešķirts šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statuss;

14) šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija — komersants, kooperatīvā sabiedrība, biedrība vai nodibinājums, kas nodarbojas ar noteiktas lauksaimniecības dzīvnieku sugas un šķirnes izkopšanu un selekciju;

15) šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija — komersants, kooperatīvā sabiedrība, biedrība vai nodibinājums, kas nodarbojas ar noteiktas mājas (istabas) dzīvnieku sugas un šķirnes izkopšanu un selekciju;

16) vaislas lauksaimniecības dzīvnieks — lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst vai paredzēts iegūt pēcnācējus;

izslēgt 16.punktu.

izslēgt 16.punktu.

17) virspārraudzība — individuālās lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzības sistēmas sastāvdaļa, kuras ietvaros pārbauda piena ražības un kvalitātes datu ticamību.

3.pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic ciltsdarbu un nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku un mājas (istabas) dzīvnieku audzēšanu, kā arī uz valsts pārvaldes iestādēm un citām institūcijām, kas pilda ar ciltsdarbu saistītus valsts pārvaldes uzdevumus.

2. Aizstāt 3.pantā vārdus “lauksaimniecības dzīvnieku un mājas (istabas) dzīvnieku audzēšanu” ar vārdiem “lauksaimniecības dzīvnieku, mājas (istabas) dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku audzēšanu”.

2. Aizstāt 3.pantā vārdus “lauksaimniecības dzīvnieku un mājas (istabas) dzīvnieku audzēšanu” ar vārdiem “lauksaimniecības dzīvnieku, mājas (istabas) dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku audzēšanu”.

5.pants. Valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” kompetence

3. 5.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un ievaddaļā vārdus “Valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs”” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Lauksaimniecības datu centrs” (attiecīgā locījumā);

3. 5.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un ievaddaļā vārdus “Valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs”” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Lauksaimniecības datu centrs” (attiecīgā locījumā);

Valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” (turpmāk — datu centrs):

1) uztur un kārto vienotu lauksaimniecības dzīvnieku, to īpašnieku, ganāmpulku un novietņu reģistru;

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) uztur, kārto un uzrauga vienoto elektronisko uzraudzības sistēmu, ko veido lauksaimniecības dzīvnieku, to īpašnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrs;”;

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) uztur, kārto un uzrauga vienoto elektronisko uzraudzības sistēmu, ko veido lauksaimniecības dzīvnieku, to īpašnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrs;”;

2) uztur un kārto ciltsdarbā iesaistīto personu reģistru normatīvajos aktos par ciltsdarbu noteiktajā kārtībā;

3) piešķir identifikācijas numurus valstī audzējamiem lauksaimniecības dzīvniekiem;

4) uztur un kārto ar lauksaimniecības dzīvniekiem saistītā ciltsdarba informācijas datubāzi;

papildināt 4.punktu pēc vārda “ciltsdarba” ar vārdiem “un pārraudzības”;

papildināt 4.punktu pēc vārda “ciltsdarba” ar vārdiem “un pārraudzības”;

5) uztur un kārto ar lauksaimniecības dzīvniekiem saistītā ciltsdarba arhīvu;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) uztur un kārto lauksaimniecības dzīvnieku, to īpašnieku, ganāmpulku, novietņu un lauksaimniecības dzīvnieku ciltsdarba arhīvu;”.

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) uztur un kārto lauksaimniecības dzīvnieku, to īpašnieku, ganāmpulku, novietņu un lauksaimniecības dzīvnieku ciltsdarba arhīvu;”.

6) atbilstoši šā likuma 7.panta pirmajai daļai izvērtē komersantus, kooperatīvās sabiedrības, biedrības un nodibinājumus un piešķir šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusu;

7) reģistrē komersantus, kooperatīvās sabiedrības, biedrības un nodibinājumus šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrā;

8) izsniedz fiziskajām personām šā likuma 13.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos sertifikātus un apliecības. Datu centrs var sertifikātu un apliecību izsniegšanu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt ar līgumu privātpersonai vai citai publiskai personai;

9) apstiprina un reģistrē jaunas lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes. Lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes apstiprināšanas un reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

10) veic slaucamo govju un piena šķirņu kazu virspārraudzību. Datu centrs var slaucamo govju un piena šķirņu kazu virspārraudzību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt ar līgumu privātpersonai vai citai publiskai personai;

11) anulē pārraudzības datus, kas neatbilst normatīvajiem aktiem par pārraudzību;

12) uz laiku aptur šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju un to fizisko personu darbību, kuras veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, vai anulē minētajām organizācijām un personām izsniegtos dokumentus, kas ļauj tām darboties attiecīgajā jomā, ja šo organizāciju un personu darbība neatbilst normatīvajiem aktiem par ciltsdarbu;

13) uz laiku aptur šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas darbību vai izslēdz šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju no šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistra, ja tā gada laikā atkārtoti pārkāpusi normatīvos aktus par ciltsdarbu.

6.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta kompetence

(1) Šā likuma un normatīvo aktu par ciltsdarbu ievērošanu uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

4.  6.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “ciltsdarbu” ar vārdiem “dzīvnieku audzēšanu un ciltsdarbu”;

4.  6.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “ciltsdarbu” ar vārdiem “dzīvnieku audzēšanu un ciltsdarbu”;

(2) Pārtikas un veterinārajam dienestam ir pienākums:

1) apmeklēt un kontrolēt šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas, pieprasīt no tām dokumentus un informāciju;

2) kontrolēt to fizisko personu darbību, kuras veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, kā arī kontrolēt, kā ganāmpulku īpašnieki ievēro šā likuma 10. un 11.panta prasības, un pieprasīt no šīm personām dokumentus un informāciju;

3) kontrolēt šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas, pieprasīt no tām dokumentus un informāciju, ja ir saņemta sūdzība par iespējamu organizācijas darbības neatbilstību normatīvajiem aktiem par ciltsdarbu.

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) kontrolēt lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulkus un to fizisko personu darbību, kuras veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, kā arī kontrolēt, kā ganāmpulka īpašnieki ievēro šā likuma 9., 10. un 11.pantā noteiktās prasības, un pieprasīt no šīm personām attiecīgus dokumentus un informāciju;”.

1

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pārtikas un veterinārajam dienestam ir tiesības kontrolēt fiziskās un juridiskās personas, kas veic lauksaimniecības un mājas (istabas) dzīvnieku ciltsdarbu un pieprasīt no tām dokumentus un informāciju, kā arī apmeklēt ganāmpulkus, šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas un šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas.”.

Atbalstīts

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pārtikas un veterinārajam dienestam ir tiesības kontrolēt fiziskās un juridiskās personas, kas veic lauksaimniecības un mājas (istabas) dzīvnieku ciltsdarbu, un pieprasīt no tām dokumentus un informāciju, kā arī apmeklēt ganāmpulkus, šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas un šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas.”

(3) Pārtikas un veterinārais dienests informē datu centru par šā panta otrajā daļā minēto organizāciju un personu darbībā konstatētajiem pārkāpumiem.

7.pants. Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas kompetence

(1) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas atbilstības kritērijus un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusa piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija pilda šādus ar ciltsdarbu saistītus valsts pārvaldes uzdevumus:

1) izstrādā, apstiprina un īsteno lauksaimniecības dzīvnieku sugām un šķirnēm paredzētas ciltsdarba programmas, kā arī ģenētisko resursu saglabāšanas programmas;

2) kārto lauksaimniecības dzīvnieku ciltsgrāmatu. Kārtību, kādā šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija kārto liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu ciltsgrāmatu, nosaka Ministru kabinets;

5.  7.pantā:

izteikt otrās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) kārto lauksaimniecības dzīvnieku ciltsgrāmatu un organizē lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes pārbaudi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ciltsgrāmatas kārtošanu. Kārtību, kādā šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija kārto liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu ciltsgrāmatu, nosaka Ministru kabinets;

5. 7.panta otrajā daļā:

izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) kārto lauksaimniecības dzīvnieku ciltsgrāmatu un organizē lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes pārbaudi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ciltsgrāmatas kārtošanu. Kārtību, kādā šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija kārto liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu ciltsgrāmatu, nosaka Ministru kabinets;

3) izsniedz izcelsmes sertifikātu attiecībā uz pārdošanai paredzētiem vaislas dzīvniekiem, to spermu, olšūnām un embrijiem;

3) izsniedz izcelsmes sertifikātu par pārdošanai paredzētiem šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvniekiem, to spermu, olšūnām un embrijiem, kā arī pārējiem šķirnes lauksaimniecības dzīvniekiem — pēc to īpašnieka pieprasījuma;”;

3) izsniedz izcelsmes sertifikātu par pārdošanai paredzētajiem šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvniekiem, to spermu, olšūnām un embrijiem, kā arī par pārējiem šķirnes lauksaimniecības dzīvniekiem — pēc to īpašnieka pieprasījuma;”;

4) izvērtē saimniecības, kas nodarbojas ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, un piešķir tām šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu. Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības atbilstības kritērijus un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

5) sertificē liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaisliniekus, to spermu, olšūnas un embrijus. Minēto sugu vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) sertificē liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaisliniekus, to spermu, olšūnas un embrijus. Minēto sugu vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertifikācijas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets;”;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) sertificē liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaisliniekus, to spermu, olšūnas un embrijus. Minēto sugu vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertifikācijas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets;”;

6) organizē ciltsvērtības noteikšanas pasākumus, izsoles un līdzdalību lauksaimniecības dzīvnieku izstādēs;

7) pārstāv šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju intereses ciltsdarba jomā Latvijā un ārvalstīs.

papildināt otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārraudzību kārto un uztur lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzības informācijas datubāzi.”

papildināt daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārraudzību kārto un uztur lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzības informācijas datubāzi.”

(3) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas, pildot šā panta otrajā daļā minētos uzdevumus, ir funkcionāli pakļautas datu centram.

9.pants. Lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšana, dzīvnieku apzīmēšana

6.  9.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“9.pants. Lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšana, dzīvnieku apzīmēšana

6.  9.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“9.pants. Lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšana, dzīvnieku apzīmēšana

(1) Visi lauksaimniecības dzīvnieki, to ganāmpulki un novietnes ir reģistrējamas un visi lauksaimniecības dzīvnieki apzīmējami. Lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Visi lauksaimniecības dzīvnieki un akvakultūras dzīvnieki, to ganāmpulki un novietnes ir reģistrējamas, un visi lauksaimniecības dzīvnieki ir apzīmējami. Lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

(1) Visi lauksaimniecības dzīvnieki un akvakultūras dzīvnieki, to ganāmpulki un novietnes ir reģistrējamas, un visi lauksaimniecības dzīvnieki ir apzīmējami. Lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

(2) Par ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un zirga pases izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

izslēgt otro daļu.

izslēgt otro daļu.

(3) Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieki ir apzīmējami un reģistrējami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanu.

10.pants. Lauksaimniecības dzīvnieku pēcnācēju ieguve

(1) Liellopu un zirgu pēcnācējus iegūst no sertificētiem vaisliniekiem un sertificēta vaislas materiāla.

(2) Aitu un kazu ganāmpulkos, kuros veic pārraudzību, pēcnācējus iegūst no sertificētiem vaisliniekiem un sertificēta vaislas materiāla.

(3) Cūku ganāmpulkos, kuros veic pārraudzību, pēcnācējus iegūst no:

1) sertificētiem vaisliniekiem un sertificēta vaislas materiāla, ja iegūtos pēcnācējus atstāj vaislai;

2) vaisliniekiem un vaislas materiāla, kam zināma izcelsme vismaz divās paaudzēs, ja iegūtos pēcnācējus nobaro gaļas iegūšanai.

7. Izteikt 10. un 11.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Lauksaimniecības dzīvnieku pēcnācēju ieguve

(1) Liellopu, aitu, kazu un zirgu pēcnācējus ciltsdarbam un pārraudzībai iegūst no sertificētiem vaisliniekiem un sertificēta vaislas materiāla.

(2) Cūku ganāmpulkos, kuros veic pārraudzību, pēcnācējus iegūst no:

1) sertificētiem vaisliniekiem un sertificēta vaislas materiāla, ja iegūtos pēcnācējus atstāj vaislai;

2) vaisliniekiem un vaislas materiāla, kuru izcelsme ir zināma vismaz divās paaudzēs, ja iegūtos pēcnācējus nobaro gaļas iegūšanai.

7. Izteikt 10. un 11.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Lauksaimniecības dzīvnieku pēcnācēju ieguve

(1) Liellopu, aitu, kazu un zirgu pēcnācējus ciltsdarbam un pārraudzībai iegūst no sertificētiem vaisliniekiem un sertificēta vaislas materiāla.

(2) Cūku ganāmpulkos, kuros veic pārraudzību, pēcnācējus iegūst no:

1) sertificētiem vaisliniekiem un sertificēta vaislas materiāla, ja iegūtos pēcnācējus atstāj vaislai;

2) vaisliniekiem un vaislas materiāla, kuru izcelsme ir zināma vismaz divās paaudzēs, ja iegūtos pēcnācējus nobaro gaļas iegūšanai.

11.pants. Vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju nodrošināšana ar izcelsmes sertifikātu

(1) Vaislas lauksaimniecības dzīvnieka īpašnieks nodrošina ar izcelsmes sertifikātu:

1) pārdošanai paredzētu vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, tā spermu, olšūnu un embriju;

2) Latvijā ievestu vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, tā spermu, olšūnu un embriju.

(2) Pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmos datus un kārtību, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu attiecībā uz pārdošanai paredzētu vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, tā spermu, olšūnu un embriju, nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju nodrošināšana ar izcelsmes sertifikātu

(1) Šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvnieka īpašnieks nodrošina ar izcelsmes sertifikātu:

1) pārdošanai paredzētu šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, tā spermu, olšūnu un embriju;

2) Latvijā ievestu šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, tā spermu, olšūnu un embriju.

(2) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmos datus un kārtību, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu, nosaka Ministru kabinets.”

11.pants. Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju nodrošināšana ar izcelsmes sertifikātu

(1) Šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvnieka īpašnieks nodrošina ar izcelsmes sertifikātu:

1) pārdošanai paredzētu šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, tā spermu, olšūnu un embriju;

2) Latvijā ievestu šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, tā spermu, olšūnu un embriju.

(2) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmos datus un kārtību, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu, nosaka Ministru kabinets.”

13.pants. Prasības personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju

(1) Lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu veic fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu un noslēgusi līgumu ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju par informācijas apmaiņu un vienotu datu ieguves metodiku.

(2) Lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzību veic:

8.  13.pantā:

papildināt otrās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “dzīvnieku pārraudzību” ar vārdiem “(izņemot vērtēšanu)”;

8.  13.pantā:

papildināt otrās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “dzīvnieku pārraudzību” ar vārdiem “(izņemot vērtēšanu)”;

1) fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārraudzību apmainās ar informāciju ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju un ievēro vienotu datu ieguves metodiku;

2) vienā ganāmpulkā — fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu apliecību, atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārraudzību apmainās ar informāciju ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju un ievēro vienotu datu ieguves metodiku.

(3) Lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu veic:

1) fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu;

2) vienā ganāmpulkā — fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu apliecību.

(4) Lauksaimniecības dzīvnieku olšūnu un embriju transplantāciju veic fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu.

(5) Fiziskajām personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, paredzētās apmācības kārtību, kā arī kārtību, kādā šīm personām izsniedz un anulē attiecīgus sertifikātus un apliecības, nosaka Ministru kabinets.

(6) Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētā sertifikāta izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

izslēgt sesto daļu.

izslēgt sesto daļu.

Pārejas noteikums

9. Pārejas noteikumā:

aizstāt vārdus “Pārejas noteikums” ar vārdiem “Pārejas noteikumi”;

9. Pārejas noteikumā:

aizstāt vārdus “Pārejas noteikums” ar vārdiem “Pārejas noteikumi”;

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ciltsdarba likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 10.nr.; 1999, 2.nr.; 2000, 8.nr.; 2004, 2., 23.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 3., 15.nr.; 2008, 21.nr.; 2009, 14.nr.).

uzskatīt līdzšinējo pārejas noteikuma tekstu par 1.punktu;

uzskatīt līdzšinējo pārejas noteikuma tekstu par 1.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Šā likuma grozījumi par 9.panta otrās daļas un 13.panta sestās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.”

papildināt pārejas noteikumus ar 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2. Šā likuma grozījumi par 9.panta otrās daļas un 13.panta sestās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

2

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

Papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 7.panta otrās daļas 5.punktā, 9.panta pirmajā daļā un 11.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 30.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.474 „Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertifikācijas kārtība”, Ministru kabineta 2011.gada 16.augusta noteikumi Nr.650 „Lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība” un Ministru kabineta 2011.gada 11.oktobra noteikumi Nr.793 ”Noteikumi par pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātu izsniegšanu”, un, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”.

Atbalstīts

3. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 7.panta otrās daļas 5.punktā, 9.panta pirmajā daļā un 11.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 30.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.474 “Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertifikācijas kārtība”, Ministru kabineta 2011.gada 16.augusta noteikumi Nr.650 “Lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība” un Ministru kabineta 2011.gada 11.oktobra noteikumi Nr.793 “Noteikumi par pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātu izsniegšanu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”