Priekšlikumu tabula

Rīgā, 2013. gada 28.novembrī

Nr. 9/3 – 2-233-11/13

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.966/Lp11) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz 19 lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne

Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.966/Lp11)

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (13)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 166., 183., 206.nr.; 2011, 16., 95., 132., 148.nr.; 2012, 50., 100., 190.nr.) šādus grozījumus:

25.pants. Piekritība apgabaltiesai

(1) Apgabaltiesa izskata šādas tiesai pakļautās lietas:

1) lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, izņemot laulāto mantas dalīšanu;

2) lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 latu;

3) lietas par patenttiesību, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību;

4) (izslēgts ar 01.12.2005. likumu);

5) lietas par kredītiestāžu maksātnespēju un likvidāciju.

(2) Ja lietā savienoti vairāki prasījumi, no kuriem vieni piekrīt rajona (pilsētas) tiesas izskatīšanai, bet citi — apgabaltiesas izskatīšanai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā pieņemta pretprasība, kas piekrīt izskatīšanai apgabaltiesā, lietu izskata apgabaltiesa.

(3) Rīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas civillietas, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts.

1. Izslēgt likuma 25. panta pirmās daļas 2. punktu.

1. Izslēgt 25. panta pirmās daļas 2. punktu.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt ar 32.¹pantu šādā redakcijā:

„32.¹ pants. Tiesvedībā pieņemto lietu nodošana citai tiesai lietu ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai

(1) Pirmās instances tiesa var ierosināt nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai tās izskatīšanā esošu prasības tiesvedības lietu, izņemot lietu, kurā piekritība noteikta saskaņā ar šā likuma 28., 29. vai 30. pantu, ja lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta un, nododot lietu citai tiesai, var panākt tās ātrāku izskatīšanu.

(2) Apgabaltiesa var ierosināt nodot izskatīšanai citai apgabaltiesai tās izskatīšanā esošu apelācijas lietu, kas ierosināta par pirmās instances tiesas spriedumu (papildspriedumu), ja lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta un, nododot lietu citai tiesai, var panākt tās ātrāku izskatīšanu.

(3) Lēmumu par lietas nodošanu no vienas tiesas citai tiesai pēc tās tiesas, kurai lieta piekritīga, priekšsēdētāja ierosinājuma pieņem vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājs. Ja rajona (pilsētas) tiesas lietvedībā esoša lieta nododama citā tiesu apgabalā esošai tiesai, jautājumu izlemj tās apgabaltiesas priekšsēdētājs, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kura ierosina lietas nodošanu citai tiesai. Lēmumu pieņem rezolūcijas veidā un tas nav pārsūdzams.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas tiesa, kura ierosinājusi lietas nodošanu citai tiesai, par pieņemto lēmumu informē lietas dalībniekus.

(5) Ja lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai lieta kādā no tiesvedības instancēm tikusi nodota izskatīšanai citai tiesai, atkārtota lietas nodošana šajā pantā noteiktajā kārtībā nav pieļaujama.”

Atbalstīts

2. Papildināt likumu ar 32.¹pantu šādā redakcijā:

„32.¹ pants. Tiesvedībā pieņemto lietu nodošana citai tiesai lietu ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai

(3) Lēmumu par lietas nodošanu no vienas tiesas citai tiesai pēc tās tiesas priekšsēdētāja ierosinājuma, kurai lieta piekritīga, pieņem vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājs. Ja rajona (pilsētas) tiesas lietvedībā esoša lieta nododama citā tiesu apgabalā esošai tiesai, jautājumu izlemj tās apgabaltiesas priekšsēdētājs, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kas ierosina lietas nodošanu citai tiesai. Lēmumu pieņem rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas tiesa, kura ierosinājusi lietas nodošanu citai tiesai, par pieņemto lēmumu informē lietas dalībniekus.

61.pants. Pienākums rakstīt protokolu

(1) Katrā tiesas sēdē rakstāms tiesas sēdes protokols. Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā var fiksēt arī ar tehniskajiem līdzekļiem. Tiesneša lēmums par tehnisko līdzekļu izmantošanu nav pārsūdzams.

(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokols rakstāms arī par atsevišķām procesuālajām darbībām, kas izpildītas ārpus tiesas sēdes.

Deputāte I.Cvetkova

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 61.pantu sekojošā redakcijā:

„(1) Katrā tiesas sēdē rakstāms tiesas sēdes protokols. Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus, par ko izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(1¹) Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno lietai un uzglabā kopā ar to vai ievieto un uzglabā tiesu informatīvajā sistēmā.

(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokols rakstāms arī par atsevišķām procesuālajām darbībām, kas izpildītas ārpus tiesas sēdes.”

Atbalstīts, redakcionāli

precizējot

3. Izteikt 61.panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Katrā tiesas sēdē rakstāms tiesas sēdes protokols. Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus, par ko izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(1¹) Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno lietai un uzglabā kopā ar to vai ievieto un uzglabā tiesu informatīvajā sistēmā.

(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokols rakstāms arī par atsevišķām procesuālajām darbībām, kas izpildītas ārpus tiesas sēdes.”

82.pants. Tiesības uz pārstāvību civilprocesā

(1) Fiziskās personas lietas tiesā var vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

(2) Juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

(3) Tās valsts vai pašvaldības iestādes lietas, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, tiesā ved iestādes vadītājs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto lietas dalībnieku piedalīšanās civilprocesā neatņem viņiem tiesības uzaicināt savā lietā advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai. Šajā gadījumā advokāta pilnvaru apjomu nosaka šā likuma 86.pants, paskaidrojumus par lietas būtību viņš nesniedz.

(5) (Izslēgta ar 12.02.2004. likumu.)

Deputāti: I.Lībiņa-Egnere, G.Bērziņš

Papildināt 82.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību.

(7) Juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai ar advokāta starpniecību.".

Atbalstīts

4. Papildināt 82.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību.

(7) Juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai ar advokāta starpniecību."

83.pants. Persona, kura var būt par pilnvarotu pārstāvi civilprocesā

Par pilnvarotu pārstāvi civilprocesā var būt jebkura fiziskā persona, ievērojot šā likuma 84.pantā noteiktos ierobežojumus.

Deputāti: I.Lībiņa-Egnere, G.Bērziņš

Aizstāt 83.pantā skaitli un vārdu „84.pantā” ar skaitļiem un vārdiem „82.panta sestajā un septītajā daļā un 84.pantā”.

Atbalstīts

5. Aizstāt 83.pantā skaitli un vārdu „84.pantā” ar skaitļiem un vārdiem „82.panta sestajā un septītajā daļā un 84.pantā”.

93.pants. Pienākums pierādīt un iesniegt pierādījumus

(1) Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

(2) Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja pusēm vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa.

(3) Pierādījumus iesniedz tiesā ne vēlāk kā 14 dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai. Uz šo termiņu neattiecas šā likuma 48.panta ceturtās daļas otrais teikums.

(3¹) Lietas iztiesāšanas laikā pierādījumus var iesniegt pēc puses vai citu lietas dalībnieku motivēta lūguma, ja tas nekavē lietas iztiesāšanu vai tiesa savlaicīgas pierādījumu neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi lietas iztiesāšanas laikā.

(3²) Ja lietas dalībnieks iesniedz pierādījumus pēc tam, kad notecējis termiņš, un tiesa savlaicīgas neiesniegšanas iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tā uzliek lietas dalībniekam naudas sodu līdz piecsimt latiem.

(3³) Tiesas lēmums par atteikšanos pieņemt pierādījumus nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.

(4) Ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.

Deputāte I.Cvetkova

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 93.pantu ar 3² daļu šādā redakcijā:

„(3²) Ja lietas dalībnieks iesniedz pierādījumus pēc tam, kad notecējis termiņš, tas kavē lietas iztiesāšanu un tiesa savlaicīgas neiesniegšanas iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tā var uzlikt lietas dalībniekam naudas sodu līdz piecsimt latiem.”

Neatbalstīts

250.²⁷ pants. Sprieduma lietās par maza apmēra prasībām stāšanās likumīgā spēkā

(1) Tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

(2) Tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā (desmitā sadaļa). Šajā gadījumā šā likuma desmitajā sadaļā minētās apelācijas instances tiesas tiesneša darbības veic pirmās instances tiesas tiesnesis.

(3) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

(4) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar:

1) Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību (464.panta trešā daļa un 464.¹ pants);

2) kasācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesas spriedums lietā par maza apmēra prasību nav atcelts vai minētais spriedums vai tā daļa ir atcelta un pieteikums atstāts bez izskatīšanas, vai tiesvedība izbeigta (474.pants).

(5) Uz tiesas sprieduma lietās par maza apmēra prasībām likumīgo spēku attiecināmi šā likuma 203.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(6) Ja attiecībā uz dažādiem lietas dalībniekiem termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par tiesas spriedumu lietā par maza apmēra prasību nosaka gan saskaņā ar šā likuma 454.panta pirmo vai otro daļu, gan saskaņā ar 454.panta 2.¹ daļu vai attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par tiesas spriedumu lietā par maza apmēra prasību nosaka saskaņā ar šā likuma 454.panta 2.¹ daļu, tiesas spriedums lietā par maza apmēra prasību stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta kasācijas sūdzība.

(7) Ja šā panta sestajā daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma noraksta izsniegšanu (56.² pants), spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas.

(8) Tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām tiek izpildīts saskaņā ar šā likuma 204., 204.¹ pantu un 205.panta pirmās daļas noteikumiem. Sprieduma tūlītēja izpildīšana šā likuma 205.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajā gadījumā pieļaujama, vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja kasācijas instances tiesa pieņem šā likuma 474.panta 2., 3. vai 4.punktā minēto spriedumu.

Deputāts G.Bērziņš

Izteikt Civilprocesa likumā 250.²⁷ pantu šādā redakcijā:

„1) Tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām stājas spēkā šā likuma 203.pantā noteiktajā kartībā.

(2) Tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Apelācijas instances tiesas spriedums kasācijas kārtībā nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.”

Atbalstīts

6. Izteikt 250.²⁷ panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām stājas spēkā šā likuma 203.pantā noteiktajā kartībā.

404.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda, kādu saistību un pēc kāda akta kreditors lūdz pakļaut bezstrīdus piespiedu izpildīšanai.

(2) Pieteikumā par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu par naudas samaksu norāda piedzenamo galveno parādu, līgumsodu un procentus — kā nolīgtos, tā likumā noteiktos, bet pēc vekseļa — arī ar protestu saistītos izdevumus un likumā noteikto atlīdzību.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) bezstrīdus piespiedu kārtībā izpildāmo aktu un tā norakstu, bet pēc vekseļa — arī protesta aktu;

2) dokumentu par valsts nodevas samaksu;

3) pierādījumu par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam (tajā skaitā nekustamā īpašuma īpašniekam vai komercķīlas devējam), ja no likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams. Apliecinājums par brīdinājuma izsniegšanu var būt arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga sastādīts akts par atteikšanos saņemt brīdinājumu.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

404. pantā:

izslēgt trešās daļas 1. punktā vārdus „bet pēc vekseļa – arī protesta aktu”;

papildināt trešo daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

„1¹) pēc protestēta papīra formas vekseļa – vekseli, tā norakstu un protesta aktu papīra formā;

1²) pēc protestēta elektroniskā vekseļa – elektronisko vekseli un elektronisku protesta aktu.”

Atbalstīts

7. 404. pantā:

izslēgt trešās daļas 1. punktā vārdus „bet pēc vekseļa – arī protesta aktu”;

papildināt trešo daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

„1¹) pēc protestēta papīra formas vekseļa – vekseli, tā norakstu un protesta aktu papīra formā;

1²) pēc protestēta elektroniskā vekseļa – elektronisko vekseli un elektronisku protesta aktu.”

557.pants. Piespiedu izpildes līdzekļi

Piespiedu izpildes līdzekļi ir:

1) piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;

2) piedziņas vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs);

3) piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot;

4) tiesas piespriestās mantas nodošana piedzinējam un ar tiesas spriedumu uzlikto darbību izpildīšana;

5) spriedumā norādīto personu un mantu izlikšana no telpām;

6) ievešana valdījumā;

6¹) bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta;

7) citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā.

Deputāte I.Cvetkova

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 557.panta 3.punktu šādā redakcijā:

3) piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot, ja piedzenamā parāda summa ir ne mazāka par 20 minimālajām mēneša darba algām.”

Neatbalstīts

567.pants. Sprieduma izpildes izdevumu maksāšanas kārtība izpildes procesā

(1) Piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei, norāda piespiedu izpildes līdzekli, ievērojot šā likuma 570. un 572.panta noteikumus, samaksā valsts nodevu un sedz citus sprieduma izpildes izdevumus tādā apmērā, kāds nepieciešams izpildes uzsākšanai piedzinēja norādītajā veidā. Sprieduma izpildes laikā piedzinējs pēc tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos sprieduma izpildes izdevumus. Likumā norādītajos gadījumos sprieduma izpildes laikā sprieduma izpildes izdevumus par atsevišķām procesuālajām darbībām maksā parādnieks.

(2) No sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti piedzinēji:

1) prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku un dienestā esošu personu prasījumiem, kas izriet no darba vai dienesta tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

2) prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam;

4) gadījumos, kad piedziņa izdarāma valsts ienākumos;

5) gadījumos, kad persona no tiesas izdevumu samaksas atbrīvota ar tiesas lēmumu, — pilnībā vai daļēji atbilstoši tiesas lēmumam;

6) gadījumos, kad piedziņa izdarāma atbilstoši vienotajam instrumentam, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienests ir vienojies ar dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, par izpildes izmaksu īpašu atlīdzināšanas kārtību.

(3) Gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja izpildāms atbildīgās iestādes lēmums par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi, amata atlīdzība takses apmērā un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi tiesu izpildītājam tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem kārtībā, kuru nosaka Ministru kabinets.

(6) Tiesu izpildītājs var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam izpildes veikšanai nepieciešamo sprieduma izpildes izdevumu pieprasījumu un lūgt, lai tās vienojas ar attiecīgās dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, par izdevumu īpašu atlīdzināšanas kārtību, ja konstatē vismaz vienu no šādiem gadījumiem:

1) nodokļa prasījuma piedziņai nepieciešami sprieduma izpildes izdevumi ļoti lielā apmērā;

2) piedziņa ir vērsta uz organizētas grupas dalībnieka mantu, kas konfiscēta ar spriedumu krimināllietā (Padomes direktīvas 2010/24/ES 20.pants).

2. 567. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, no valsts budžeta līdzekļiem zvērinātam tiesu izpildītājam tiek izmaksāta kompensācija ar izpildu darbību veikšanu radušos izdevumu segšanai.”;

papildināt ceturto daļu aiz vārda „kārtību” ar vārdiem „kā arī kompensācijas apmēra noteikšanas un izmaksas kārtību gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas”;

8. 567. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

papildināt ceturto daļu pēc vārda „kārtību” ar vārdiem „kā arī kompensācijas apmēra noteikšanas un izmaksas kārtību gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas”.

572.¹ pants. Piedziņa Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā

(1) Ja piedzinējs ir izteicis attiecīgu lūgumu un ja, piemērojot visus šā likuma 557.panta 1., 2. un 3.punktā norādītos piespiedu izpildes līdzekļus, tiesu izpildītājs konstatē, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama vai iespējama tādā apmērā, kas ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, tiesu izpildītājs izsniedz piedzinējam izziņu par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību vai daļēju piedziņu iesniegšanai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai.

(2) Ja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, pamatojoties uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.panta otrās daļas 1.punktu, stājusies piedzinēja vietā uzturlīdzekļu piedziņas lietā daļā par to uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka, kuri izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, tai ir visas šajā likumā noteiktās piedzinēja tiesības un pienākumi.

(3) Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas izpildrīkojumu par nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu summu piedziņu no iesniedzēja piedzinējam atpakaļ neizsniedz. Ja uzturlīdzekļu piedzinējs saņēmis tiesu izpildītāja izziņu par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību vai daļēju piedziņu, izpildu dokumentu piedzinējam izsniedz tikai pēc tam, kad no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas saņemts apliecinājums par prasījuma neesamību.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

572.¹ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja piedzinējs ir izteicis attiecīgu lūgumu un, ja piemērojot visus šā likuma 557.panta 1., 2. un 3.punktā norādītos piespiedu izpildes līdzekļus, tiesu izpildītājs konstatē, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama vai iespējama tādā apmērā, kas ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, tiesu izpildītājs sniedz Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai ziņas par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību vai daļēju piedziņu.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas izpildrīkojumu par nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu summu piedziņu no iesniedzēja piedzinējam atpakaļ neizsniedz. Ja tiesu izpildītājs pēc piedzinēja lūguma ir sniedzis Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai ziņas par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību vai daļēju piedziņu, izpildu dokumentu piedzinējam izsniedz tikai pēc tam, kad no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas saņemts apliecinājums par prasījuma neesamību.”

Atbalstīts

9. 572.¹ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja piedzinējs ir izteicis attiecīgu lūgumu un ja, piemērojot visus šā likuma 557.panta 1., 2. un 3.punktā norādītos piespiedu izpildes līdzekļus, tiesu izpildītājs konstatē, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama vai iespējama tādā apmērā, kas ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, tiesu izpildītājs sniedz Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai ziņas par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību vai daļēju piedziņu.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

594.pants. Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem

(1) No parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai:

1) uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas;

2) piedzenot uzturlīdzekļus, atlīdzinot zaudējumus sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai atlīdzinot zaudējumu, kas nodarīts, izdarot noziegumu, — 50 procentus;

3) pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi, — 30 procentus.

(2) Ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā, izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā noteikto gadījumu.

(3) (Izslēgta ar 31.10.2002. likumu.)

(4) Ieturējumu apmēru no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem aprēķina no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc nodokļu samaksas.

10.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt 594. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā uz katru parādnieka apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu tiek saglabāti, ja parādnieka apgādībā nepilngadīgs bērns ir ieturējumu no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzināto maksājumu izdarīšanas brīdī. Saglabājamo līdzekļu apmēru aprēķina (darba devējs vai attiecīgā juridiskā persona), ņemot vērā apgādībā esošo personu skaitu ieturējuma veikšanas brīdī.”

Atbalstīts

10. Papildināt 594. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā par katru parādnieka apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu tiek saglabāti, ja parādnieka apgādībā ir nepilngadīgs bērns ieturējumu no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzināto maksājumu izdarīšanas brīdī. Saglabājamo līdzekļu apmēru aprēķina (darba devējs vai attiecīgā juridiskā persona), ņemot vērā apgādībā esošo personu skaitu ieturējuma izdarīšanas brīdī.”

Pārejas noteikumi

58. Par prasības pieteikumiem, kas novērtējami naudas summā un kas saņemti tiesā līdz 2012.gada 31.decembrim, maksājama valsts nodeva šādā apmērā:

1) līdz 1000 latiem — 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem;

2) no 1001 lata līdz 5000 latiem — 150 latu plus 2,5 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 1000 latus;

3) no 5001 lata līdz 20 000 latiem — 250 latu plus 1,6 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 5000 latus;

4) no 20 001 lata līdz 100 000 latiem — 490 latu plus 1 procents no prasības summas, kas pārsniedz 20 000 latus;

5) no 100 001 lata līdz 500 000 latiem — 1290 latu plus 0,3 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 100 000 latus;

6) vairāk par 500 000 latiem — 2490 latu plus 0,05 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 500 000 latus.

…….

71. Šā likuma 539.panta otrās daļas 5.punkts un 540.panta 15.punkts attiecas uz tiem notariālajiem aktiem, kuri taisīti pēc 2013.gada 31.oktobra.

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 73. punktu šādā redakcijā:

„73. Ja saskaņā ar šā likuma 427. pantu jaunai izskatīšanai nosūtāma lieta, kuru izskatījusi apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa, un lēmuma pieņemšanas brīdī lieta vairs nav piekritīga apgabaltiesai, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta nosūta lietu jaunai izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai atbilstoši likumā noteiktajiem piekritības noteikumiem.”.

11.

12.

13.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izslēgt pārejas noteikumu 58. punktu.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt pārejas noteikumu 71. punktu šādā redakcijā:

„71. Grozījumi šā likuma 594. panta pirmajā un otrajā daļā, kas paredz, ka parādniekam saglabājama darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, stājas spēkā 2014. gada 1. janvārī. Izpildu lietās, kuras zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā ievestas un nav pabeigtas līdz 2014. gada 1. janvārim un kurās tiek piemērots piespiedu izpildes līdzeklis - piedziņas vēršana uz parādniekam izmaksājamo darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem - , šā likuma 594. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto parādniekam saglabājamo līdzekļu apmēru laika posmā no 2014. gada 1. janvāra līdz brīdim, kad zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumā norādītā piedzenamā parāda summa dzēsta vai piemērotais piespiedu izpildes līdzeklis atcelts, aprēķina darba devējs vai attiecīgā juridiskā persona ieturējumu no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzināto maksājumu izdarīšanas brīdī.”;

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt ar 73. punktu šādā redakcijā:

„73. Šā likuma 32.¹ pants zaudē spēku ar 2016. gada 31. decembri.”.

Atbalstīts

11. Pārejas noteikumos:

izslēgt 58. punktu;

izteikt 71. punktu šādā redakcijā:

„71. Grozījumi šā likuma 594. panta pirmajā un otrajā daļā, kas paredz, ka parādniekam saglabājama darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, stājas spēkā 2014. gada 1. janvārī. Izpildu lietās, kuras zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā ievestas un nav pabeigtas līdz 2014. gada 1. janvārim un kurās tiek piemērots piespiedu izpildes līdzeklis - piedziņas vēršana uz parādniekam izmaksājamo darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem – , šā likuma 594. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto parādniekam saglabājamo līdzekļu apmēru laika posmā no 2014. gada 1. janvāra līdz brīdim, kad zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumā norādītā piedzenamā parāda summa dzēsta vai piemērotais piespiedu izpildes līdzeklis atcelts, aprēķina darba devējs vai attiecīgā juridiskā persona ieturējumu no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzināto maksājumu izdarīšanas brīdī.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 73. punktu šādā redakcijā:

„73. Šā likuma 32.¹ pants zaudē spēku ar 2016. gada 31. decembri.”

4. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām:

izslēgt 1. punktu;

papildināt ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos;”.

12. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām:

izslēgt 1. punktu;

papildināt ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos.”

Likums stājas spēkā 2014. gada 1. janvārī.