Rīgā, 2013. gada 23.oktobrī

Nr. 9/3 – 2-201-11/13

                                                                             Saeimas Prezidijam

          Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2013.gada 24.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”.

Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu Juridiskā komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Pielikumā: likumprojekts uz    lpp. un anotāciju uz     lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja                               I.Čepāne

Likumprojekts

Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas

1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas

spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”

Izdarīt likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2012, 197.nr.; 2013, 112.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt likumu ar 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim, ietverot tajos pienākumu maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma 1716., 1717. un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību.”

Likumprojekta „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību""

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

2013.gada 20.jūnijā Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Civillikumā", ar kuru būtiski tiek reformēts līgumsoda tiesiskais regulējums. Likums turpmāk vairs nepieļaus pārmērīgus līgumsodus, kā arī grozīs parāda samaksas kārtību, saskaņā ar kuru, parādnieka maksājums vispirms jāieskaita vēl nenomaksātos procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai, nevis kā bija līdz šim, ka parādnieka maksājums kapitāla dzēšanai tika novirzīts tikai pēc līgumsoda un procentu dzēšanas. Ar 2013.gada 20.jūnija likumu „Grozījumi Civillikumā" tiek nostiprināta līgumsoda izpratne atbilstoši tā mērķim un jēgai, likumdevējs Civillikuma 1760.panta trešajā dāļā, nosakot, ka līgumsods par saistību neizpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) nevar pārsniegt 10 procentus no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra, ir nostiprinājis taisnīguma un samērīguma kritēriju, kas kalpos ģenerālklauzulas par labu ticību (Civillikuma l.pants) un labiem tikumiem (Civillikuma 1415.pants) satura piepildīšanai. Minētais likums stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī. Lai nodrošinātu līgumsoda tiesiskā regulējuma piemērošanu atbilstoši tā mērķim un jēgai, pārejas periodam jābūt pēc iespējas īsākam.

Atbilstoši Civillikuma 3.pantam katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Tādējādi ar 2013.gada 20.jūnija likumu „Grozījumi Civillikumā" noteiktais jaunais tiesiskais regulējums attiecas tikai uz tiem līgumiem, kas noslēgti pēc 2014.gada 1.janvāra.

Ņemot vērā, ka šobrīd spēkā esošais līgumsoda tiesiskais regulējums neierobežo līgumsoda apmēru un līdz ar to līgumsods var pat vairākkārt pārsniegt pamatparādu, turklāt par vienu un to pašu līguma pārkāpumu likums pieļauj vienlaicīgi prasīt gan līgumsodu, gan nokavējuma procentus, gan zaudējumus, rezultātā veidojot nesamērīgas parāda summas, nebūtu taisnīgi puses, kas noslēgušas līgumus, it īpaši ilgtermiņa līgumus uz 10, 20 vai 30 gadiem, līdz 2013.gada 31.decembrim un kuru darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra (pēc 2013.gada 20.jūnija likuma „Grozījumi Civillikumā" spēkā stāšanās), pakļaut šobrīd spēkā esošajam līgumsoda tiesiskajam regulējumam uz visu atlikušo līguma darbības laiku. Līdzīgi secināms par parāda samaksas kārtību.

Tādēļ likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" (turpmāk-likumprojekts) paredz pārejas noteikumu, kas noteic, ka līgumiem, kas noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuru darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra, ja līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, no 2015.gada 1.janvāra vairs netiktu pakļauti šobrīd spēkā esošajam līgumsoda tiesiskajam regulējumam un tādējādi līguma puses uz atlikušo līguma darbības laiku tiktu pasargātas no pārmērīgu, netaisnīgu līgumsodu samaksas, kā arī, lai minētie līgumi no 2015.gada 1.janvāra vairs netiktu pakļauti šobrīd spēkā esošajam parāda samaksas kārtības tiesiskajam regulējumam, bet parādnieka maksājums atlikušajā līguma darbības laikā vispirms tiktu novirzīts procentu un kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai.

Likumprojektā noteikts viena gada pārejas periods, lai dotu laiku līguma pusēm pielāgoties jaunajam līgumsoda un parāda samaksas kārtības tiesiskajam regulējumam (piemēram, kredītiestādēm veikt izmaiņas IT sistēmās), vienoties par līguma grozījumiem, ja tas nepieciešams un puses to vēlas.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Paaugstināsies līgumu, kas noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuru darbība turpināsies pēc 2014.gada 1.janvāra, saistību izpilde, vienlaikus panākot labas ticības principa realizēšanu saistību izpildē. Tas vājinās sociālās noslāņošanās tendenci, ko rada vienas puses nonākšana parādu jūgā, bet otras puses bagātību vairošanos. Mazinātos maksātnespējas gadījumu skaits, nodrošinot parādnieka iespēju atgriezties civiltiesiskajā apritē.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts ietekmēs Civillikuma normu piemērošanu.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Sagatavotais likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Tieslietu ministrija 2013.gada 28.augustā rīkoja diskusiju par līgumsoda regulējuma pārejas noteikumiem, kurā viedokli par Tieslietu ministrijas sagatavoto priekšlikumu grozījumiem likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" un alternatīviem vairāku tiesību zinātnieku un institūciju (diskusijas dalībnieki) izvirzītiem priekšlikumiem pauda: Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Dr. iur., Saeimas Juridiskā biroja juriste, lektore Daina Ose, Dr. iur., asoc. prof. Jānis Kārkliņš, Dr. habil iur., prof. Kalvja Torgāna vietā Latvijas Universitātes doktorants Jānis Kubilis, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 4.panta pirmo daļu likums tiks publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Atbilstoši minēta likuma 2.panta pirmajai daļai informāciju oficiālajā izdevumā publicē elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.