Datums skatāms dokumenta

paraksta laika zīmogā

Nr.90/TA-3016 (2013)

Ministru prezidents

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU

V.Dombrovskis

 Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”  (turpmāk – likumprojekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz:

1) Latvijas Republikas 11.Saeimas frakciju (Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-„TB/LNNK”, Frakcija VIENOTĪBA, Reformu partijas frakcija), kā arī pie frakcijām nepiederošo deputātu, 2012.gada 23.oktobrī parakstītā Vienošanās protokolam par valsts atbalstu dzimstības veicināšanai un ģimenēm ar bērniem (turpmāk – Protokols) 6.punktu;

2) Ministru kabineta 01.10.2013. protokollēmuma Nr.51 50.§ „Par demogrāfijas atbalsta pasākumiem 2014.gadā” 1.punktu.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma (turpmāk – Likums) 7.pantu bērna kopšanas pabalstu (turpmāk – BKP) piešķir personai, kura kopj bērnu:

• līdz viena gada vecumam, ja šī persona nav bijusi nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”);
• no viena līdz divu gadu vecumam (Likuma 7.panta pirmā daļa);
• BKP nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura piedzimšanu vai kopšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts vai vecāku pabalsts par to pašu laikposmu (Likuma 7.panta otrā daļa);
• ja BKP piešķirts par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, par katru nākamo bērnu papildus pabalstam piešķir piemaksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā;
• piemaksu piešķir arī personai, kurai sakarā ar dvīņu vai vairāku vienās dzemdībās dzimušo bērnu kopšanu ir piešķirts vecāku pabalsts (Likuma 7.panta trešā un ceturtā daļa).

BKP apmēru nosaka Ministru kabinets (Likuma 15.panta pirmā daļa).

Atbilstoši Ministru kabineta 22.12.2009. noteiktumiem Nr.1609 „Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību” BKP apmērs ir šāds:

• personai, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") dienā, ar kuru pabalsts tiek piešķirts, – 100 latu mēnesī;
• personai, kura kopj bērnu vecumā no viena gada līdz pusotram gadam, – 100 latu mēnesī;
• personai, kura kopj bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem, – 30 latu mēnesī.

Noteikumu Nr.1609 3.punkts nosaka, ka piemaksas pie BKP par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem (turpmāk – piemaksa) apmērs ir šāds:

• personai, kura kopj dvīņus vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā līdz pusotram gadam, – 100 latu mēnesī par katru nākamo bērnu (papildus bērna kopšanas pabalsta pamatapmēram vai vecāku pabalsta apmēram);
• personai, kura kopj dvīņus vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem, – 30 latu mēnesī par katru nākamo bērnu (papildus bērna kopšanas pabalsta pamatapmēram vai vecāku pabalsta apmēram).

Protokola 6.punkts nosaka, ka darba grupa vienojās izvērtēt esošo vecāku pabalstu sistēmu ar mērķi no 2014.gada 1.janvāra īstenot sekojošus vecāku pabalsta finansēšanas un piešķiršanas nosacījumus:

1) vecāku pabalsta izmaksas perioda pagarināšana līdz bērna 1,5 gada vecumam;

2) no pamatbudžeta finansēta universāla bāzes pabalsta ieviešana;

3) sociāli apdrošinātām personām uz iemaksām balstīts pabalsta apmērs, no kura summa, kas atbilst bāzes pabalstam, tiek finansēta no valsts budžeta, bet starpība starp aprēķināto pabalsta apmēru un bāzes pabalstu tiek finansēta no sociālas apdrošināšanas budžeta. Ar nosacījumu, ka izmaksas no sociālā budžeta netiek samazinātas – provizoriski Labklājības ministrijas piedāvātais risinājums.

Diskusija par iespējamiem risinājumiem, principiem, apmēriem u.c. aspektiem pabeidzama tā, lai jaunā pabalstu noteikšanas kārtība stātos spēkā ne vēlāk kā 2014.gada 1.janvārī. Paredzot iespēju saņemt pabalsta izmaksu arī strādājošiem vecākiem, izvērtējot pabalsta apmēra izmaiņas šādā gadījumā.

Protokola 6.punkta izpildei Labklājības ministrija 2013.gada pirmajā pusē izstrādāja jauno politikas iniciatīvu „Vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta sistēmas pilnveidošana ” (turpmāk – JPI) un 2013.gada 3.jūnijā izsniedza to Ministru kabinetā (JPI saraksts iesniegts Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram 03.06.2013 ar vēstuli Nr.30-1-03/1294). Labklājības ministrija JPI paredzēja:

1) 2014.gadā paaugstināt BKP apmēru par bērna kopšanu līdz 1,5 gada vecumam no 100 Ls līdz 140 Ls mēnesī un noteikt, ka vecāku pabalsta minimālais apmērs atbilst BKP (bāzes) apmēram – 140 Ls (metodiski sasaistot bāzes apmēru ar nabadzības riska slieksni, piemēram, 50% no ienākumu mediānas);

2) 2014.gadā veikt vecāku pabalsta sistēmā šādas izmaiņas:

- pagarināt vecāku pabalsta izmaksas periodu visiem saņēmējiem līdz bērna 1,5 gada vecumam;

- noteikt, ka vecāku pabalsta summa, kas mēnesī atbilst BKP apmēram – 140 Ls (bāzes apmērs), tiek finansēta no valsts pamatbudžeta, bet vecāku pabalsta izmaksai nepieciešamā summa, kas mēnesī pārsniedz 140 Ls (personai aprēķinātais vecāku pabalsta apmērs mēnesī mīnuss 140 Ls), tiek finansēta no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta;

- vecāku pabalsts tiek izmaksāts 70% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas līdz bērna 1,5 gada vecumam, kamēr persona atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;

- persona, kura ir nodarbināta bērna līdz 1,5 gada vecumam kopšanas laikā, saņem BKP (bāzes pabalstu) – 140 Ls mēnesī.

Papildu finansējums izdevumu segšanai 2014.gadā bija ieplānots 18 milj. Ls apmērā.

Apzinoties 2014.gada fiskālās telpas robežas, kā arī ņemot vērā dažādu pētījumu rezultātus un starptautisko organizāciju rekomendācijas^[1], Labklājības ministrija uzsāka darbu pie diskusijas par JPI saturu, ieviešanas termiņiem, kā arī iespējamiem alternatīviem risinājuma variantiem, koalīcijas partneru pārstāvju demogrāfijas darba grupā, kurā sākotnēji tika piesaistīti arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, t.sk., Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns, Nākotnes Fonda vadītājs Ilmārs Mežs, vecāku organizācijas un medija „Māmiņu Klubs” vadītāja Sandija Salaka.

Koalīcijas partneru pārstāvju demogrāfijas darba grupas ietvaros Labklājības ministrija vairakkārt piedāvājusi alternatīvus risinājumus, kuriem Labklājības ministrijas ekspertu ieskatā būtu bijusi plašāka mērķauditorija un daudzveidīgāka pozitīva   sociālekonomiskā ietekme, t.sk., tiktu veicināta ne tikai demogrāfiskās situācijas uzlabošanās, bet arī ienākumu nevienlīdzības un bērnu nabadzības mazināšanās visos vecumposmos. 2013.gada 8.augustā Labklājības ministrija piedāvāja šādu alternatīvo risinājuma variantu 2014.gadam:

• nodrošināt brīvpusdienas bērniem 1., 2., 3. un 4.klasē, vienlaikus palielinot finansējumu no 0,8 Ls uz 1 Ls dienā;
• papildus bērna piedzimšanas pabalsta (296 Ls) pamatsummai vecākiem par katru otro bērnu izmaksāt piemaksu – 50 Ls, par trešo un nākamiem bērniem – 100 Ls;
• par 1.-9.klases izglītojamiem izmaksāt vienreizēju mācību pabalstu 50 Ls.

2013.gada 9.septembrī Labklājības ministrija piedāvāja otro alternatīvo risinājuma variantu 2014.gadam:

• paaugstināt vecāku pabalsta minimālo apmēru un BKP apmēru līdz bērna 1,5 gada vecumam līdz 120 Ls (vai 130 Ls) mēnesī;
• ieviest pieskatīšanas pabalstu par bērna 1-1,5 gada vecumā pieskatīšanu 100 Ls (piešķirtu cilvēkam, kurš saņem pabalstu par bērna vecumā no gada līdz pusotram gadam kopšanu un: ir nodarbināts (ir uzskatāms par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”), Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvis bezdarbnieka statusu vai mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstskolā pilna laika klātienē.

Šis variants vienlaikus veicinātu ienākumu nevienlīdzības un sociālās atstumtības novēršanu, nodrošinot papildu valsts atbalstu ģimenēm ar maziem bērniem, kurām nav pieejams bērnudārzs, un viens no vecākiem ir bezdarbnieks vai mācās.

Koalīcijas partneru pārstāvju demogrāfijas darba grupas ietvaros Labklājības ministrija vairākkārt informēja, ka:

- vecāku pabalsta izmaksas perioda pagarināšana noteikti nevar tikt uzskatīta par prioritāti, jo tam nav sagaidāma ilgtermiņa pozitīva ietekme uz dzimstību un nodarbinātību. Gan pētījumi, gan empīriskie radītāji liecina, ka īslaicīgu pabalstu apjoma palielināšana nevar efektīvi veicināt dzimstību, t.sk. OECD datu un pētījumu analīze apliecina, ka efektīvākais līdzeklis, kas varētu veicināt sieviešu nodarbinātību un dzimstību, būtu valsts subsidētie pakalpojumi – pirmskolas izglītības iestāžu un alternatīvu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamība, bezmaksas ēdināšanas nodrošināšana mācību iestādēs u.c. pakalpojumi, kas nodrošina valsts atbalsta nepārtrauktību visos bērna vecumposmos;

- šobrīd spēkā esošā vecāku pabalsta sistēma nodrošina ienākumu atvietojumu (70% no personas iepriekšējiem ienākumiem) līdz bērna gada vecumam, kas atbilstoši vairākiem pētījumiem un salīdzinošiem datiem, ir uzskatāms par optimālu izmaksas periodu, jo motivē personas pēc iespējas ātrāk atgriezties darba tirgū (pašreiz Latvijā līdzīgi kā daudzās citās ES valstīs visbiežāk viens no vecākiem atgriežas darba tirgū pēc bērna viena gada vecuma sasniegšanas (pēc VSAA datiem - vairāk nekā 75% gadījumu);

- nesamērīgi lieli resursi koncentrēti valsts atbalsta sniegšanai bērniem vecumā līdz diviem gadiem. Lielākajai daļai ģimeņu, bērniem sasniedzot divu gadu vecumu, valsts atbalsta apjoms tiek strauji samazināts, kas negatīvi ietekmē vecāku sociālās drošības sajūtu un motivāciju dzemdēt nākamos bērnus. Nepieciešams pēc iespējas intensīvāk veicināt valsts atbalsta vienmērīgu izlīdzināšanu un tā straujāku palielināšanu ģimenēm pēc bērnu 2-3 gadu vecuma sasniegšanas.

Labklājības ministrijas piedāvātie alternatīvie risinājuma varianti netika atbalstīti, un argumenti netika ņemti vērā diskusijās ar pārējiem koalīcijas partneru pārstāvju demogrāfijas darba grupas dalībniekiem, kā sakarā tika atbalstīts Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„TB/LNNK”, Reformu partijas frakcijas un Neatkarīgo deputātu grupas pārstāvju (t.i., Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāts I.Parādnieks, deputāte D.Kazāka, deputāte E.Siliņa, deputāte I.Bite) priekšlikums ieviest 2014.gadā jauktu vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta sistēmu, t.sk., visi vecāki, kuriem, sākot ar 2014.gada 1.oktobri, būs tiesības uz vecāku pabalstu, varēs saņemt BKP un vecāku pabalstu vienlaikus. Vecāku pabalsta izmaksa sociāli apdrošinātiem vecākiem no 2014.gada 1.oktobra tiks pagarināta līdz 1,5 gadu vecumam, nosakot atvietojumu 43,75% apmērā no bruto algas (tiek izstiepts vecāku pabalsta saņemšanas periods (no līdzšinējiem 10 mēnešiem līdz 16 mēnešiem) esošās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes ietvaros, mainot atvietojumu no līdzšinējiem 70% uz 43,75% no personas bruto algas) un vienlaikus tiks izmaksāts BKP Ls 120 apmērā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto koalīcijas partneru pārstāvju demogrāfijas darba grupas priekšlikumu, 2013.gada 1.oktobrī tika pieņemts Ministru kabineta protokollēmums Nr.51 50.§ „Par demogrāfijas atbalsta pasākumiem 2014.gadā”, kura 1.punkts nosaka:

1. Labklājības ministrijai izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta š.g. 8.oktobra sēdē likumprojektus „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” un „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, lai nodrošinātu, ka:

1.1.no 2014.gada 1.janvāra vecāku pabalsta minimālais apmērs un bērna kopšanas pabalsta apmērs par bērna vecumā līdz 1,5 gadiem kopšanu tiek paaugstināts no 142.29 EUR(100 LVL) līdz 171 EUR (120 LVL), un tas tiek finansēts no valsts pamatbudžeta;

1.2. no 2014.gada 1.oktobra:

1.2.1. vecākiem, kuriem vecāku pabalsts 70% apmērā no bruto algas piešķirts līdz 2014.gada 30.septembrim, turpināsies vecāku pabalsta izmaksa noteiktajā apmērā līdz bērna viena gada vecumam, un, sākot ar 2014.gada 1.oktobri, tiks piešķirts bērna kopšanas pabalsts par bērna vecumā līdz 1,5 gadiem kopšanu 171 EUR(120 LVL) apmērā un ikmēneša vecāku pabalsta pārejas perioda kompensācija par bērnu vecumā no 1 līdz 1,5 gadiem 171 EUR(120 LVL) apmērā;

1.2.2. vecākiem, kuriem, sākot ar 2014.gada 1.oktobri, būs tiesības uz vecāku pabalstu, būtu tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu vienlaikus. Vecāku pabalsta izmaksu sociāli apdrošinātiem vecākiem no 2014.gada 1.oktobra pagarināt līdz bērna 1,5 gadu vecumam, nosakot atvietojumu 43,75% apmērā no bruto algas (pagarinot vecāku pabalsta saņemšanas periodu (no līdzšinējiem 10 mēnešiem līdz 16 mēnešiem) esošās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes ietvaros, mainot atvietojumu no līdzšinējiem 70% uz 43,75% no personas bruto algas) un vienlaikus piešķirot bērna kopšanas pabalstu 171 EUR(120 LVL) apmērā;

1.2.3. vecāku pabalsta saņēmējam, kurš izvēlēsies atgriezties darbā (līdz bērna 1,5 gada vecumam), būtu tiesības saņemt 30% no izmaksājamā vecāku pabalsta apmēra, saglabājot bērna kopšanas pabalstu 171 EUR (120 LVL) apmērā.

Saeimā 12.09.2013.    1.lasījumā atbalstītais likumprojekts „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (612/Lp11) paredz bērna kopšanas pabalsta izmaksu līdz viena gada vecumam, ja persona iepriekš saņēmusi vecāku pabalstu, kura izmaksa ir pārtraukta sakarā ar to, ka persona atsākusi gūt darba ienākumus (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”). Grozījuma mērķis ir vienkāršot esošo tiesisko regulējumu un noteikt tiesības gan sociāli apdrošinātām, gan sociāli neapdrošinātām personām saņemt BKP līdz bērna divu gadu vecumam, t.sk.:

1)         sociāli neapdrošinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz gadam;

2)         sociāli apdrošinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz gadam un strādā, nevis atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, un kurām šā sakarā ir pārtraukta vecāku pabalsta izmaksa;

3)         sociāli apdrošinātām un sociāli neapdrošinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā no gada līdz diviem gadiem.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams grozīt Valsts sociālo pabalstu likumu atbilstoši Ministru kabineta 01.10.2013. protokollēmuma Nr.51 50.§ „Par demogrāfijas atbalsta pasākumiem 2014.gadā” 1.punktā minētiem nosacījumiem, t.sk., noteikt, ka BKP piešķir arī par bērnu, sakarā ar kura kopšanu piešķirts vecāku pabalsts par to pašu laikposmu.

Vienlaikus jāuzsver, ka šobrīd Valsts sociālo pabalstu likuma 7.panta otrā daļa, nosaka, ka bērna kopšanas pabalstu nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura piedzimšanu vai kopšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts vai vecāku pabalsts par to pašu laikposmu. Savukārt, likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.⁴ panta otrā daļa nosaka, ka vecāku pabalstu nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura piedzimšanu vai kopšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts par to pašu laikposmu.

Šīs tiesību normas novērš šo divu pabalstu veidu (valsts sociālā pabalsta un sociālās apdrošināšanas pabalsta) pārklāšanos jeb atbalsta sniegšanu divkāršā apmērā (gan sociālās apdrošināšanas sistēmas, gan valsts sociālo pabalstu sistēmas ietvaros), un šobrīd tas ir sistēmiski pamatots nosacījums.

Skaidrojot pašreizējo BKP tiesisko regulējumu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties tas tika radīts, jānorāda, ka no 2008.gada 1.janvāra BKP sociāli apdrošinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz gadam, tika aizvietots ar jaunu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu – vecāku pabalstu, kuru piešķir 70% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un kas tiek izmaksāts no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem. Vecāku pabalsta piešķiršanai tiek piemēroti vispārējie sociālās apdrošināšanas principi, t.sk., apdrošināšanas gadījums ir sociālā riska gadījums, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas darbspēju zudumu vai bērna kopšanu, ja tā rezultātā šī persona zaudē ienākumus. Vecāku pabalsta mērķis ir atlīdzināt personai darbā gūstamos ienākumus, kurus tā zaudē sociālā riska gadījumā, kas saistīts ar bērna kopšanu un atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā (saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 1. un 10.4pantu). Vecāku pabalsts, tāpat kā citi īslaicīgie sociālās apdrošināšanas pakalpojumi, netiek maksāts gadījumā, ja darba ienākumu zaudēšanas risks nav iestājies.

Savukārt BKP no 2008.gada 1.janvāra tiek izmaksāts sociāli neapdrošinātām (nenodarbinātām) personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz gadam, un personām, kuras kopj bērnu vecumā no gada līdz diviem gadiem. BKP ir valsts universālais pabalsts, kas līdz bērna viena gada vecuma sasniegšanai paredzēts personām, kurām nav tiesību uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem (saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 2. un 7.pantu).

Līdz ar to no 2008.gada 1.janvāra valstī pastāv divas skaidri noteiktas sistēmas – vecāku pabalsta sistēma un BKP sistēma, kuras ir principiāli nodalāmas un kurām piemērojami atšķirīgi principi.

Vecāku pabalsts ir apdrošināšanas pakalpojums, kura piešķiršanai tiek piemēroti vispārējie sociālās apdrošināšanas principi, t.sk., apdrošināšanas gadījums ir sociālā riska gadījums, kas saistīts ar bērna kopšanu, ja tā rezultātā šī persona zaudē ienākumus.

BKP ir valsts universālais pabalsts, kas paredzēts personām, kurām nav tiesību uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem.

Saskaņā ar 2010.gada 15.marta Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr.2009-44-01 tika atzīts, ka, saglabājot iespēju visām personām, kuru ģimenē ir bērns līdz gada vecumam, saņemt valsts atbalstu – vecāku pabalstu vai BKP atkarībā no personas statusa (sociāli apdrošināta vai neapdrošināta persona), likumdevējs ir izpildījis no Satversmes 110. panta izrietošo pozitīvo pienākumu.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka no 2014.gada 1.oktobra BKP piešķir arī par bērnu līdz pusotra gada vecumam, sakarā ar kura kopšanu ir piešķirts vecāku pabalsts par to pašu laikposmu.

Likumprojekts paredz šādus grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā:

• izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Bērna kopšanas pabalstu nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura piedzimšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts par to pašu laikposmu.” (likumprojekta 1.pants);

• papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā reakcijā:

„17.No 2014.gada 1.oktobra bērna kopšanas pabalstu piešķir arī par bērnu līdz pusotra gada vecumam, sakarā ar kura kopšanu ir piešķirts vecāku pabalsts par to pašu laikaposmu.”, (likumprojekta 2.pants).

Likumprojekts paredz, ka iepriekš minētie grozījumi stāsies spēkā 2014.gada 1.oktobrī un tiks piemēroti visiem pabalsta saņēmējiem.

Likumprojekts nodrošinās šīs anotācijas I sadaļas 2.punktā minētā Ministru kabineta 01.10.2013. protokollēmuma Nr.51 50.§ „Par demogrāfijas atbalsta pasākumiem 2014.gadā” 1.punktā noteikto nosacījumu pilnu izpildi attiecībā uz BKP izmaksu vecāku pabalsta saņēmējiem.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Likumprojekta izstrādes gaitā tika ņemts vērā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA)viedoklis.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Likumprojekta redakcijas ietvaros piedāvātā regulējuma pamatā ir Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„TB/LNNK”, Reformu partijas frakcijas un Neatkarīgo deputātu grupas pārstāvju (t.i., Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāts I.Parādnieks, deputāte D.Kazāka, deputāte E.Siliņa, deputāte I.Bite) priekšlikums, kas tika izdiskutēts koalīcijas partneru pārstāvju demogrāfijas darba grupā, kurā sākotnēji, tika piesaistīti arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, t.sk., Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns, Nākotnes Fonda vadītājs Ilmārs Mežs, vecāku organizācijas un medija „Māmiņu Klubs” vadītāja Sandija Salaka.

Likumprojekts izstrādāts steidzamības kārtā, ņemot vērā ar likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam” saistīto likumprojektu iesniegšanas un izskatīšanas termiņus Saeimā.

7.

Cita informācija

Nav.

II Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Likumprojekta mērķgrupa ir visi vecāku pabalsta saņēmēji, kas kopj bērnu vecumā līdz gadam un kuriem šobrīd spēkā esošā normatīvi tiesiskā regulējuma ietvaros tiek liegta iespēja saņemt vecāku pabalstu un BKP vienlaikus, kā arī vecāku pabalsta saņēmēji, kuriem no 2014.gada 1.oktobra tiks pagarināts vecāku pabalsta izmaksas periods līdz bērna 1,5 gada vecumam.    

Ņemot vērā Ministru kabineta 01.10.2013. protokollēmuma Nr.51 50.§ „Par demogrāfijas atbalsta pasākumiem 2014.gadā” 1.punktā noteiktos nosacījumus minētām personām no 2014.gada 1.oktobra papildus vecāku pabalstam tiks izmaksāts BKP 120 Ls jeb 171 EUR mēnesī.

Pēc Labklājības ministrijas veiktiem aprēķiniem vecāku pabalsta saņēmēju skaits ar bērniem līdz gada vecumam, kas saņems BKP 2014.gadā būs 1 942 (2014.gada trīs mēnešos), bet 2015.gadā – 11 531 (plānotais vecāku pabalsta saņēmēju skaits). 

Pēc VSAA statistikas atskaitēm vecāku pabalsta saņēmēju skaits 2013.gada augustā bija 11 754, 2012.gadā (vidēji mēnesī) – 10 152, 2011.gadā (vidēji mēnesī) – 10 775.  

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts šo jomu neskar.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Likumprojekts paredz no 2014.gada 1.oktobra BKP piešķirt arī par bērnu, sakarā ar kura kopšanu ir piešķirts vecāku pabalsts par to pašu laikposmu, kā rezultātā valsts sniedzamais atbalsts vecāku pabalsta saņēmējiem no 2014.gada 1.oktobra palielināsies par 120 Ls jeb 171 EUR mēnesī (BKP apmērs no 2014.gada 1.janvāra).

Vienlaikus jāuzsver, ka kopējā finansiālā ietekme uz vecāku pabalsta saņēmējiem izvērtējama kopsakarā ar no 2014.gada 1.oktobra piemērojamo atvietojumu vecāku pabalsta apmēra aprēķinam, kas samazināsies no 70% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas līdz 43,75%, nodrošinot vecāku pabalsta izmaksas perioda pagarināšanu līdz bērna 1,5 gada vecumam.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Likumprojekta īstenošana veicinās sociāli apdrošinātu ģimeņu ar bērniem vecumā līdz 1,5 gadam, t.i., vecāku pabalsta saņēmēju, labklājību, jo no 2014.gada 1.oktobra papildus vecāku pabalstam viņi saņems BKP 120 Ls jeb 171 EUR mēnesī.

Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas viedoklis attiecībā uz likumprojektā ietvertā regulējuma tiesisko ietekmi ir atspoguļots Ministru kabineta 15.10.2013. sēdes protokollēmumā.

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Likumprojekts šo jomu neskar.

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

7.

Cita informācija

Attiecībā uz regulējumu, kas tiks noteiks no Likuma izrietošajos noteikumos, t.i., Ministru kabineta 22.12.2009. noteiktumi Nr.1609 „Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību”, nosakot, ka no 2014.gada 1.janvāra BKP tiks piešķirts arī nodarbinātai personai, kurai pārtraukta vecāku pabalsta izmaksa, nepieciešams paredzēt, ka VSAA piešķir BKP nodarbinātām personām no 2014.gada 1.janvāra, to izmaksājot līdz 2014.gada 30.aprīlim. VSAA nevar pilnā apjomā nodrošināt BKP izmaksu nodarbinātām personām no 2014.gada 1.janvāra, jo nepieciešama masveida pabalstu pārrēķināšanas programmas izstrāde. Ar janvāri pabalstu apmērus varēs nodrošināt jauniem saņēmējiem, bet visu pabalstu izmaksu VSAA var nodrošināt līdz aprīļa beigām.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2013. gads

Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

2014.gads

2015.gads

2016.gads

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpo-jumiem un citi pašu ieņēmumi

1.2. valsts speciālais budžets

1.3. pašvaldību budžets

2. Budžeta izdevumi:

+9 914.9

+22748.8

+22301.6

2.1. valsts pamatbudžets

LM programmā 20.01.00 Valsts sociālie pabalsti plānotie izdevumi bērna kopšanas pabalsta izmaksai:

22 116.6 tūkst. LVL

0

+9 914.9

+22748.8

+22301.6

2.2. valsts speciālais budžets

2.3. pašvaldību budžets

3. Finansiālā ietekme:

-9 914.9

-22748.8

-22301.6

3.1. valsts pamatbudžets

LM programma 20.01.00 „Valsts sociālie pabalsti”

0

-9 914.9

-22748.8

-22301.6

3.2. speciālais budžets

3.3. pašvaldību budžets

4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

5.1. valsts pamatbudžets

5.2. speciālais budžets

5.3. pašvaldību budžets

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

1)    LVL

Bērna kopšanas pabalsts (valsts pamatbudžets),LVL

* Sākot ar 2014.gada oktobri vienlaikus ar VP tiek maksāts arī BKP. No 2014.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim (3 mēnešus) VP + BKP saņems vidēji 11 652 personas mēnesī, kas vidēji gadā būtu 2913 personas ( piem. 11652 x 120 x 3 = 4 194 720 LVL, jeb 2913 x 120 x 12 = 4 194 720)

2013.gada valsts pamatbudžetā plānotie izdevumi bērna kopšanas pabalsta izmaksai:22 116.6 tūkst. LVL

Papildus nepieciešamais finansējums izdevumiem bērna kopšanas pabalsta izmaksai, tūkst. LVL

2. EUR

Bērna kopšanas pabalsts (valsts pamatbudžets),EUR

* Sākot ar 2014.gada oktobri vienlaikus ar VP tiek maksāts arī BKP. No 2014.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim (3 mēnešus) VP + BKP saņems vidēji 11 652 personas mēnesī, kas vidēji gadā būtu 2913 personas ( piem. 11652 x 171 x 3 = 5 977 476 EUR, jeb 2913 x 171 x 12 = 5 977 476 EUR)

Papildus nepieciešamais finansējums izdevumiem bērna kopšanas pabalsta izmaksai (salīdzinājumā ar attiecīgā gada budžeta projektā plānotajiem izdevumiem), tūkst. EUR

7. Cita informācija

Labklājības ministrija uz likumprojekta „Par valsts budžetu 2014.gadam” un likumprojekta „„Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” izskatīšanu Saeimā 2.lasījumā par likumprojektā paredzētā pasākuma īstenošanai papildu nepieciešamo finansējumu sagatavos un iesniegs atbilstošu pieprasījumu Finanšu ministrijā. 

IV Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojekts tiek virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz:

• no 2014.gada 1.janvāra vecāku pabalsta minimālo apmēru paaugstināt no 142.29 EUR(100 LVL) līdz 171 EUR (120 LVL), finansējot to no valsts pamatbudžeta;
• no 2014.gada 1.oktobra noteikt, ka vecākiem, kuriem vecāku pabalsts 70% apmērā no bruto algas piešķirts līdz 2014.gada 30.septembrim, tiek turpināta vecāku pabalsta izmaksa noteiktajā apmērā līdz bērna viena gada vecumam, un, sākot ar 2014.gada 1.oktobri tiek izmaksāts vecāku pabalsts minimālajā apmērā par bērnu vecumā no 1 līdz 1,5 gadiem 171 EUR(120 LVL) apmērā (finansēts no pamatbudžeta);
• no 2014.gada 1.oktobra vecāku pabalsta izmaksu pagarināt līdz bērna 1,5 gada vecumam, nosakot atvietojumu 43,75% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;
• no 2014.gada 1.oktobra vecāku pabalsta saņēmējam, kurš izvēlas atgriezties darbā (līdz bērna 1,5 gada vecumam) noteikt tiesības saņemt 30% no izmaksājamā vecāku pabalsta apmēra.

Likumprojekts izskatāms vienotā paketē ar Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam”.

Likumprojektā ietvertā tiesiskā regulējuma īstenošanai, izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 22.12.2009. noteiktumos Nr.1609 „Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību”. Noteikumu projekta izstrādāšanas mērķis ir:

·       noteikt no 2014.gada 1.janvāra jaunus BKP un piemaksas apmērus, t.i., atbilstoši Ministru kabineta 01.10.2013. protokollēmuma Nr.51 50.§ „Par demogrāfijas atbalsta pasākumiem 2014.gadā” 1.punktā noteiktiem nosacījumiem – BKP un piemaksas apmērs par bērnu vecumā līdz 1,5 gadam ir 120 Ls jeb 171 eiro mēnesī;

·       pārejas posmu BKP izmaksai, ja tiek pārtraukta vecāku pabalsta izmaksa.

Minētajiem Ministru kabineta noteikumiem jāstājas spēkā 2014.gada 1.janvārī – vienlaikus ar likumprojektu.

Ministru kabineta noteikumu projekts tiek virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā pēc minēto likumprojektu izskatīšanas Saeimā.

2.

Cita informācija

Nav.

V Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

VSAA.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

BKP piešķiršanu un izmaksu nodrošinās VSAA esošo funkciju ietvaros.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošo institūciju likvidācija.

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošo institūciju reorganizācija.

Likumprojekts šo jomu neskar.

6.

Cita informācija

Nav.

Rīgā

Nr.54

2013.gada 15.oktobrī

Ministru prezidents

V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore

E.Dreimane