Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Priekšlikumi

(3)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Parāda atgūšanas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

Parāda atgūšanas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) parāds – maksājuma saistība, kas nav izpildīta līgumā vai tiesību aktos noteiktajā termiņā;

2) parādnieks – fiziska persona, kura līgumā vai tiesību aktos noteiktajā termiņā vai kārtībā nav izpildījusi maksājuma saistības, ko uzņēmusies ar līgumu vai kas noteiktas tiesību aktos, un kura darbojas ārpus savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvariem;

3) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs – persona, kura savas saim­nieciskās vai profesionālās darbības ietvaros veic parāda ārpustiesas atgūšanu kreditora vārdā vai uzdevumā;

4) kreditors – persona, kura savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros ir līgumtiesiskās attiecībās ar parādnieku un kurai no līguma ar parādnieku vai no tiesību aktiem izriet tiesības prasīt maksājuma saistību izpildi;

5) parāda atgūšana – ārpustiesas darbību kopums, kas vērsts uz kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja aicinājumu parādniekam labprātīgi veikt kavēto maksājuma saistību izpildi.

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) parāds — maksājuma saistības, kas nav izpildītas līgumā vai tiesību aktos noteiktajā termiņā;

2) parādnieks — fiziskā persona, kura līgumā vai tiesību aktos noteiktajā termiņā vai kārtībā nav izpildījusi maksājuma saistības, ko uzņēmusies ar līgumu vai kas noteiktas tiesību aktos, un kura darbojas ārpus savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvariem;

3) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs — persona, kura savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros veic parāda ārpustiesas atgūšanu kreditora vārdā vai uzdevumā;

4) kreditors — persona, kura savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros ir līgumtiesiskās attiecībās ar parādnieku un kurai no līguma ar parādnieku vai no tiesību aktiem izriet tiesības prasīt maksājuma saistību izpildi;

5) parāda atgūšana — ārpustiesas darbību kopums, ko parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai kreditors izmanto, aicinot parādnieku labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1) reglamentēt kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā;

2) nodrošināt taisnīgu, samērīgu un saprātīgu parāda atgūšanu;

3) veicināt parāda labprātīgu atmaksu;

4) sekmēt iespēju trešajām personām novērtēt maksājuma saistību izpildi, ko uzņēmusies fiziska persona.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1) reglamentēt kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā;

2) nodrošināt taisnīgu, samērīgu un saprātīgu parāda atgūšanu;

3) veicināt parāda labprātīgu atmaksu;

4) sekmēt trešo personu iespēju novērtēt fiziskās personas maksājuma saistību izpildi.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums reglamentē parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbību un nosaka prasības kreditoram un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam attiecībā uz parāda atgūšanu un parādnieku kredītvēstures datubāzes izveidošanu.

(2) Šā likuma normas nav piemērojamas parāda atgūšanai, ko publisko tiesību jomā veic valsts vai pašvaldības iestāde.

(3) Likums neskar kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības vērsties tiesā vai šķīrējtiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Šā likuma normas par kreditora atgādinājumu piemērojamas tiktāl, ciktāl Civillikumā nav noteikts citādi.

(5) Ja parāda atgūšana tiek vērsta pret galvinieku, kas ir fiziska persona un kas darbojas ārpus savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvariem, ir piemērojamas šā likuma normas, kas reglamentē parāda atgūšanu no parādnieka.

(6) Parāda atgūšanu cesionārs veic, ievērojot šajā likumā paredzētās kreditora tiesības un pienākumus. Ja cesionārs prasījuma tiesības uz cesijas pamata ieguvis savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros, uz cesionāru attiecināmas šajā likumā paredzētās parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums reglamentē parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbību un nosaka prasības kreditoram un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam attiecībā uz parāda atgūšanu un parādnieku kredītvēstures datubāzes izveidošanu.

(2) Šā likuma normas nav piemērojamas parāda atgūšanai, ko publisko tiesību jomā veic valsts vai pašvaldības iestāde.

(3) Likums neskar kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības vērsties tiesā vai šķīrējtiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Šā likuma normas par kreditora atgādinājumu piemērojamas tiktāl, ciktāl Civillikumā nav noteikts citādi.

(5) Ja parāda atgūšana tiek vērsta pret galvinieku, kas ir fiziskā persona un darbojas ārpus savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvariem, piemērojamas šā likuma normas, kas reglamentē parāda atgūšanu no parādnieka.

(6) Parāda atgūšanu cesionārs veic, ievērojot šajā likumā paredzētās kreditora tiesības un pienākumus. Ja cesionārs prasījuma tiesības uz cesijas pamata ieguvis savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros, uz cesionāru attiecināmas šajā likumā paredzētās parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi.

4.pants. Uzraudzības iestādes

(1) Šā likuma ievērošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompe­tencei uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību), Datu valsts inspekcija (attiecībā uz fizisko personu datu aizsardzību), kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes.

(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, veicot šā likuma ievērošanas uzraudzību, ir tiesīgs pieprasīt no parādnieka, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kreditora vai cesionāra savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju un noteikt tās iesniegšanas termiņu.

4.pants. Uzraudzības iestādes

(1) Šā likuma ievērošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību), Datu valsts inspekcija (attiecībā uz fizisko personu datu aizsardzību), kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes.

(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, uzraugot šā likuma ievērošanu, ir tiesīgs pieprasīt no parādnieka, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kreditora vai cesionāra savu funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un noteikt tās iesniegšanas termiņu.

 (3) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatē, ka šā likuma neievē­rošana radījusi vai var radīt kaitējumu patērētāju grupas interesēm (patērētāju kolektīvajām interesēm), tas ir tiesīgs pieņemt lēmumu, ar kuru parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kreditoram vai cesionāram uzdod izbeigt šā likuma pārkāpumu vai novērst pieļauto pārkāpumu un noteikt tam nepieciešamo darbību izpildes termiņu. Kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņem lēmumus, un šo lēmumu pārsūdzēšanas kārtību nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības likums.

1

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Lūdzu likumprojekta 4.pantu trešo daļu papildināt ar vārdiem „un Negodīgas komercprakses aizlieguma likums”.

Atbalstīts

 (3) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatē, ka šā likuma neievērošana radījusi vai var radīt kaitējumu patērētāju grupas interesēm (patērētāju kolektīvajām interesēm), tas ir tiesīgs pieņemt lēmumu, ar kuru parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kreditoram vai cesionāram uzdod izbeigt šā likuma pārkāpumu vai novērst pieļauto pārkāpumu un noteikt tam nepieciešamo darbību izpildes termiņu. Kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņem lēmumus, un šo lēmumu pārsūdzēšanas kārtību nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības likums un Negodīgas komercprakses aizlieguma likums.

(4) Civiltiesiskus strīdus, kas izriet no šā likuma, izskata tiesa vai šķīrējtiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Civiltiesiskus strīdus, kas izriet no šā likuma, izskata tiesa vai šķīrējtiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

II nodaļa

Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbība

II nodaļa

Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbība

5.pants. Atļaujas saņemšana parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanai

(1) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veikt parāda atgūšanu, ja tas ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanai (turpmāk – speciālā atļauja (licence)).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā prasība nav attiecināma uz zvērinātiem advokātiem.

(3) Ministru kabinets nosaka prasības, kas jāievēro, lai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs saņemtu speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanai, kā arī minētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas, izmantošanas, apturēšanas, pārreģistrācijas un anulēšanas kārtību.

(4) Par speciālās atļaujas (licences) parāda atgūšanai izsniegšanu un pārreģistrāciju parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs maksā valsts nodevu. Valsts nodevas apmēru un tās maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

5.pants. Atļaujas saņemšana parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanai

(1) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs atgūt parādu, ja tas ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanai [turpmāk — speciālā atļauja (licence)].

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā prasība nav attiecināma uz zvērinātiem advokātiem.

(3) Ministru kabinets nosaka prasības, kas jāievēro, lai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs saņemtu speciālo atļauju (licenci), kā arī minētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas, izmantošanas, darbības apturēšanas, pārreģistrācijas un anulēšanas kārtību.

(4) Par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs maksā valsts nodevu. Valsts nodevas apmēru un tās maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

6.pants. Parāda atgūšanas izdevumu atlīdzināšana

(1) Parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esību.

(2) Parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets ir atzinis par neatlīdzināmiem).

(3) Parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, nosaka Ministru kabinets.

6.pants. Parāda atgūšanas izdevumu atlīdzināšana

(1) Parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esību.

(2) Parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets ir atzinis par neatlīdzināmiem).

(3) Parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, nosaka Ministru kabinets.

III nodaļa

Parāda atgūšanā īstenojamā komunikācija

III nodaļa

Parāda atgūšanā īstenojamā komunikācija

7.pants. Patiesas un pilnīgas informācijas sniegšanas pienākums

(1) Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu, rakstiski paziņo parādniekam par parāda esību un aicina labprātīgi veikt kavētās maksājuma saistības izpildi. Minētajā paziņojumā norāda:

1) kreditora nosaukumu (juridiskai personai) vai vārdu, uzvārdu (fiziskai personai) un kontaktinformāciju;

2) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja nosaukumu (juridiskai personai) vai vārdu, uzvārdu (fiziskai personai) un kontaktinformāciju (ja parāda atgūšanu veic parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs);

3) parāda atgūšanas tiesisko pamatu;

4) parāda apmēru un to veidojošās komponentes, tai skaitā pamatparāda apmēru, procentus par naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu, pielīgtos vai likumiskos nokavējuma procentus un līgumsoda apmēru;

5) parāda atgūšanas izdevumus (ja tādi ir);

6) parāda atmaksas kārtību un termiņu;

7) informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstiskus iebildumus par parāda esību, tā apmēru un samaksas termiņu, paredzot, ka iebildumu izteikšanai tiek atvēlētas ne mazāk kā 14 dienas no paziņojuma saņemšanas dienas.

(2) Ja kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs šā panta pirmajā daļā minēto rakstisko paziņojumu vai parādnieks šā panta pirmās daļas 7.punktā minētos rakstiskos iebildumus nosūta pa pastu, uzskatāms, ka informācija saņemta septītajā dienā pēc tās nodošanas pastā. Informācija uzskatāma par saņemtu septītajā dienā pēc tās nodošanas pastā arī tad, ja adresāts sūtījumu faktiski ir saņēmis agrāk.

(3) Šā panta pirmās daļas 7.punktā minētajā termiņā kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nedrīkst veikt parāda atgūšanas darbības, kas var radīt parādniekam nelabvēlīgas sekas.

7.pants. Patiesas un pilnīgas informācijas sniegšanas pienākums

(1) Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības. Minētajā paziņojumā norāda:

1) kreditora nosaukumu (juridiskajai personai) vai vārdu, uzvārdu (fiziskajai personai) un kontaktinformāciju;

2) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja nosaukumu (juridiskajai personai) vai vārdu, uzvārdu (fiziskajai personai) un kontaktinformāciju (ja parādu atgūst parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs);

3) parāda atgūšanas tiesisko pamatu;

4) parāda apmēru un to veidojošās komponentes, tai skaitā pamatparāda apmēru, procentus par naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu, pielīgtos vai likumiskos nokavējuma procentus un līgumsoda apmēru;

5) parāda atgūšanas izdevumus (ja tādi ir);

6) parāda atmaksas kārtību un termiņu;

7) informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus par parāda esību, tā apmēru un samaksas termiņu, paredzot, ka iebildumu izteikšanai tiek atvēlētas ne mazāk kā 14 dienas no paziņojuma saņemšanas dienas.

(2) Ja kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs šā panta pirmajā daļā minēto rakstveida paziņojumu vai parādnieks šā panta pirmās daļas 7.punktā minētos rakstveida iebildumus nosūta pa pastu, uzskatāms, ka informācija saņemta septītajā dienā pēc tās nodošanas pastā. Informācija uzskatāma par saņemtu septītajā dienā pēc tās nodošanas pastā arī tad, ja adresāts sūtījumu faktiski ir saņēmis agrāk.

(3) Šā panta pirmās daļas 7.punktā minētajā termiņā kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nedrīkst veikt parāda atgūšanas darbības, kas parādniekam var radīt nelabvēlīgas sekas.

8.pants. Sadarbošanās pienākums un iebildumu izteikšana par parādu

(1) Parādniekam ir pienākums sadarboties ar kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju un labprātīgi atmaksāt parādu.

(2) Ja parādnieks nespēj nodrošināt parāda atmaksu kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja noteiktajā kārtībā vai termiņā, parādnieks, pamatojot, kādēļ maksājuma saistību izpilde nav iespējama, piedāvā savu risinājumu maksājuma saistību nokārtošanai.

(3) Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izskata šā panta otrajā daļā minēto parādnieka priekšlikumu maksājuma saistību nokārtošanai un sniedz parādniekam atbildi.

(4) Ja kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis šā likuma 7.panta pirmās daļas 7.punktā minētos parādnieka iebildumus, kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs rakstiski pamato parādniekam parāda esību un tā apmēru un, ja parādnieks pieprasa, izsniedz dokumentu kopijas, kas pamato parāda esību un tā apmēru.

(5) Ja parādnieks objektīvu iemeslu dēļ šā likuma 7.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktajā termiņā nevar izteikt iebildumus par parāda esību, tā apmēru un samaksas termiņu, parādnieks ir tiesīgs iebildumus izteikt 14 dienu laikā pēc minētā termiņa beigām. Parādnieks, izsakot iebildumus, norāda iemeslu, kādēļ iebildumi netika izteikti šā likuma 7.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktajā termiņā.

8.pants. Sadarbošanās pienākums un iebildumu izteikšana par parādu

(1) Parādniekam ir pienākums sadarboties ar kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju un labprātīgi atmaksāt parādu.

(2) Ja parādnieks nespēj nodrošināt parāda atmaksu kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja noteiktajā kārtībā vai termiņā, parādnieks, pamatojot, kādēļ maksājuma saistību izpilde nav iespējama, piedāvā savu priekšlikumu maksājuma saistību nokārtošanai.

(3) Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izskata šā panta otrajā daļā minēto parādnieka priekšlikumu maksājuma saistību nokārtošanai un sniedz parādniekam atbildi.

(4) Ja kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis šā likuma 7.panta pirmās daļas 7.punktā minētos parādnieka iebildumus, kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs rakstveidā pamato parādniekam parāda esību un tā apmēru un, ja parādnieks pieprasa, izsniedz parāda esību un tā apmēru pamatojošu dokumentu kopijas.

(5) Ja parādnieks objektīvu iemeslu dēļ šā likuma 7.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktajā termiņā nevar izteikt iebildumus par parāda esību, tā apmēru un samaksas termiņu, parādnieks ir tiesīgs iebildumus izteikt 14 dienu laikā pēc minētā termiņa beigām. Parādnieks, izsakot iebildumus, norāda iemeslu, kādēļ iebildumi netika izteikti šā likuma 7.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktajā termiņā.

9.pants. Komunikācija ar trešajām personām

(1) Komunikācijā ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust informāciju par parādnieku.

(2) Komunikācijā ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs par sevi ir tiesīgs sniegt vienīgi šādu informāciju:

1) tās personas vārds un uzvārds, kura īsteno komunikāciju;

2) saimnieciskās vai profesionālās darbības veicēja nosaukums (firma) vai vārds un uzvārds;

3) saimnieciskās vai profesionālās darbības veicēja kontaktinformācija.

9.pants. Komunikācija ar trešajām personām

(1) Komunikācijā ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust informāciju par parādnieku.

(2) Komunikācijā ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs par sevi sniegt vienīgi šādu informāciju:

1) tās personas vārds un uzvārds, kura īsteno komunikāciju;

2) saimnieciskās vai profesionālās darbības veicēja nosaukums (firma) vai vārds un uzvārds;

3) saimnieciskās vai profesionālās darbības veicēja kontaktinformācija.

10.pants. Komunikācijas kultūra

(1) Komunikācijā ar parādnieku ir aizliegts:

1) izmantot agresīvas komunikācijas formas (tai skaitā izteikt draudus un veikt darbības, kas aizskar dzimuma, vecuma, rases vai etnisko piederību un drošību, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, invaliditāti, sociālo izcelsmi un mantisko vai ģimenes stāvokli, kā arī seksuālo orientāciju);

2) sazināties ar parādnieku personas cieņu un godu aizskarošā formā;

3) apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, darbu veikšanas vietā vai dzīvesvietā bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas (izņemot gadījumu, ja tiek veikta parādnieka mantas izņemšana saskaņā ar normatīvajos aktos vai līgumā paredzētajām tiesībām un noteikto kārtību);

4) sniegt nepatiesu vai maldinošu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām.

(2) Kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs īsteno samērīgu komunikāciju ar parādnieku. Komunikācija ir uzskatāma par samērīgu, ja tā:

1) nenotiek svētdienās un valsts noteiktajās svētku dienās;

2) nenotiek laikposmā no pulksten 21.00 līdz pulksten 8.00 (ja vien puses nav vienojušās citādi);

3) neapgrūtina parādnieka spēju attiecīgos elektronisko sakaru līdzekļus izmantot ikdienas saziņai.

10.pants. Komunikācijas kultūra

(1) Komunikācijā ar parādnieku ir aizliegts:

1) izmantot agresīvas komunikācijas formas (tai skaitā izteikt draudus un veikt darbības, kas aizskar dzimuma, vecuma, rases vai etnisko piederību un drošību, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, invaliditāti, sociālo izcelsmi un mantisko vai ģimenes stāvokli, kā arī seksuālo orientāciju);

2) sazināties ar parādnieku viņa cieņu un godu aizskarošā formā;

3) apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, darbu veikšanas vietā vai dzīvesvietā bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas (izņemot gadījumu, kad tiek veikta parādnieka mantas izņemšana saskaņā ar normatīvajos aktos vai līgumā paredzētajām tiesībām un noteikto kārtību);

4) sniegt nepatiesu vai maldinošu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām.

(2) Kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs īsteno samērīgu komunikāciju ar parādnieku. Komunikācija ir uzskatāma par samērīgu, ja tā:

1) nenotiek svētdienās un valsts noteiktajās svētku dienās;

2) nenotiek laikā no pulksten 21.00 līdz 8.00 (ja vien puses nav vienojušās citādi);

3) neapgrūtina parādnieka spēju attiecīgus elektronisko sakaru līdzekļus izmantot ikdienas saziņai.

11.pants. Komunikācijas līdzekļi

(1) Parāda ārpustiesas atgūšanā komunikāciju ar parādnieku īsteno, izman­tojot tos komunikācijas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas paredzēta kreditora un parādnieka abpusēji noslēgtajā līgumā (izņemot šā likuma 7.pantā un 8.panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad veicama rakstiska komunikācija).

(2) Ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētos komunikācijas līdzekļus un norādīto kontaktinformāciju, vai ja to ir lūdzis pats parādnieks, kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs izmantot kontaktinformāciju, kas tam ir kļuvusi zināma vai iepriekšējās sadarbības laikā izmantota saziņai ar parādnieku.

(3) Ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētos komunikācijas līdzekļus un kontaktinformāciju, komunikāciju ar parādnieku īsteno rakstiski, nosūtot nepieciešamo informāciju uz parādnieka deklarētās dzīvesvietas adresi.

11.pants. Komunikācijas līdzekļi

(1) Parāda ārpustiesas atgūšanā komunikāciju ar parādnieku īsteno, izman­tojot tos komunikācijas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas paredzēta kreditora un parādnieka līgumā (izņemot šā likuma 7.pantā un 8.panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad veicama rakstveida komunikācija).

(2) Ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētos komunikācijas līdzekļus un norādīto kontaktinformāciju, vai ja to ir lūdzis pats parādnieks, kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs izmantot kontaktinformāciju, kas tam ir kļuvusi zināma vai iepriekšējās sadarbības laikā izmantota saziņai ar parādnieku.

(3) Ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētos komunikācijas līdzekļus un kontaktinformāciju, komunikāciju ar parādnieku īsteno rakstveidā, nosūtot nepieciešamo informāciju uz parādnieka deklarētās dzīvesvietas adresi.

IV nodaļa

Fizisku personu datu izmantošana parāda atgūšanā

IV nodaļa

Fizisko personu datu izmantošana parāda atgūšanā

12.pants. Kredītvēstures datubāzes

(1) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veidot parādnieku kredītvēstures datubāzi, iekļaujot tajā informāciju par parādnieku, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

1) parādnieks nav izteicis iebildumus par parāda esību vai tā apmēru. Parādniekam, izsakot iebildumus, jānorāda to pamatojums;

2) parādnieks ir izteicis iebildumus par parāda esību vai tā apmēru, bet tiesa vai šķīrējtiesa ir atzinusi par pamatotu parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja prasību par maksājuma saistību izpildi, un spriedums ir stājies likumīgā spēkā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās datubāzes mērķis ir sniegt informāciju trešajām personām, lai tās spētu novērtēt maksājuma saistību izpildi, ko uzņēmu­sies fiziska persona.

(3) Trešā persona, pamatojoties uz abpusēji noslēgtu līgumu ar kredītvēstures datubāzes pārzini, ir tiesīga saņemt kredītvēstures datubāzē esošo infor­māciju par attiecīgo fizisko personu, ja trešajai personai ar attiecīgo fizisko personu ir noslēgts līgums vai attiecīgā fiziskā persona ir izteikusi rakstveida lūgumu šādu līgumu noslēgt.

(4) Kredītvēstures datubāzē iekļauj šādu informāciju:

1) parādnieka vārds, uzvārds un personas kods;

2) datums, kad informācija iekļauta kredītvēstures datubāzē;

3) parāda summa;

4) samaksātā parāda summas daļa;

5) parāda summas samaksas ilgums;

6) nozare, kurā darbojas parādnieka kreditors saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra Regulu (EK) Nr.1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr.3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām;

7) parāda atgūšanas statuss (notiek vai nenotiek parāda atgūšana; parāda atgūšanas izbeigšanas datums; ja parāda atgūšana ir izbeigta, ir vai nav strīds par parāda esību vai tā apmēru).

(5) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, izmantojot savā kredītvēstures datubāzē pieejamo informāciju par parādnieku, ir tiesīgs veikt personas kredītspējas novērtējumu un iekļaut to kredītvēstures datubāzē.

(6) Informāciju par parādnieku iekļauj kredītvēstures datubāzē, ja:

1) no pirmās maksājuma kavējuma dienas ir pagājušas 60 dienas, kopš iestājies saistību izpildes termiņš;

2) ir iestājies šā likuma 7.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktais atbildes sniegšanas termiņš (ja parāda atgūšanu veic parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs).

(7) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs rakstiski paziņo parādniekam par informācijas iekļaušanu kredītvēstures datubāzē. Kredītvēstures datubāzē iekļauto informāciju dara pieejamu trešajām personām ne agrāk kā 14 dienas pēc paziņojuma nosūtīšanas parādniekam.

(8) Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir konstatējis, ka kredītvēstures datubāzē iekļautā informācija ir neprecīza, nepilnīga vai nepatiesa, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nekavējoties novērst šo nepilnību un par to paziņot trešajām personām, kas iepriekš ir saņēmušas attiecīgo informāciju.

2

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Lūdzu likumprojekta 12.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

„(1) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veidot parādnieku kredītvēstures datubāzi, iekļaujot tajā informāciju par parādnieku, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

1) parādnieks nav izteicis iebildumus par parāda esību vai tā apmēru.

2) parādnieks ir izteicis iebildumus par parāda esību vai tā apmēru, bet tiesa vai šķīrējtiesa ir atzinusi par pamatotu parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja prasību par maksājuma saistību izpildi, un spriedums ir stājies likumīgā spēkā.

3) parādnieks ir izteicis iebildumus par parāda esību vai tā apmēru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir rakstiski pamatojis parādniekam parāda esību un tā apmēru, un, pēc parādnieka pieprasījuma, izsniedzis dokumentu kopijas, kas pamato parādu un tā apmēru (ja strīds par parāda esību vai apmēru vēl nav izskatīts tiesā vai šķīrējtiesā).”

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

12.pants. Parādnieku kredītvēstures datubāzes

(1) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veidot parādnieku kredītvēstures datubāzi, iekļaujot tajā informāciju par parādnieku, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

1) parādnieks nav izteicis iebildumus par parāda esību vai tā apmēru;

2) parādnieks ir izteicis iebildumus par parāda esību vai tā apmēru, bet tiesa vai šķīrējtiesa ir atzinusi par pamatotu kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja prasību par maksājuma saistību izpildi, un spriedums ir stājies likumīgā spēkā;

3) parādnieks ir izteicis iebildumus par parāda esību vai tā apmēru, bet parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir rakstveidā pamatojis parāda esību un tā apmēru un pēc parādnieka pieprasījuma izsniedzis parāda esību un tā apmēru pamatojošu dokumentu kopijas (ja strīds par parāda esību vai apmēru vēl nav izskatīts tiesā vai šķīrējtiesā).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās datubāzes mērķis ir sniegt informāciju trešajām personām, lai tās spētu novērtēt, vai fiziskā persona, kas uzņēmusies maksājuma saistības, spēj tās izpildīt.

(3) Trešā persona, pamatojoties uz līgumu ar parādnieku kredītvēstures datubāzes pārzini, ir tiesīga saņemt parādnieku kredītvēstures datubāzē esošo informāciju par attiecīgo fizisko personu, ja trešā persona ar attiecīgo fizisko personu ir noslēgusi līgumu vai attiecīgā fiziskā persona ir izteikusi rakstveida lūgumu šādu līgumu noslēgt.

(4) Parādnieku kredītvēstures datubāzē iekļauj šādu informāciju:

1) parādnieka vārds, uzvārds un personas kods;

2) datums, kad informācija iekļauta parādnieku kredītvēstures datubāzē;

3) parāda summa;

4) samaksātā parāda summas daļa;

5) parāda summas samaksas ilgums;

6) nozare, kurā darbojas parādnieka kreditors saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulu (EK) Nr.1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr.3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām;

7) parāda atgūšanas statuss (notiek vai nenotiek parāda atgūšana; parāda atgūšanas izbeigšanas datums; ja parāda atgūšana ir izbeigta, ir vai nav strīds par parāda esību vai tā apmēru).

(5) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, izmantojot savā parādnieku kredītvēstures datubāzē pieejamo informāciju par parādnieku, ir tiesīgs veikt personas kredītspējas novērtējumu un iekļaut to parādnieku kredītvēstures datubāzē.

(6) Informāciju par parādnieku iekļauj parādnieku kredītvēstures datubāzē, ja:

1) no pirmās maksājuma kavējuma dienas ir pagājušas 60 dienas, kopš iestājies saistību izpildes termiņš;

2) ir iestājies šā likuma 7.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktais atbildes sniegšanas termiņš (ja parāda atgūšanu veic parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs).

(7) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs rakstveidā paziņo parādniekam par informācijas iekļaušanu parādnieku kredītvēstures datubāzē. Tajā iekļauto informāciju dara pieejamu trešajām personām ne agrāk kā 14 dienas pēc paziņojuma nosūtīšanas parādniekam.

(8) Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir konstatējis, ka parādnieku kredītvēstures datubāzē iekļautā informācija ir neprecīza, nepilnīga vai nepatiesa, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nekavējoties novērst šo nepilnību un par to paziņot trešajām personām, kas iepriekš ir saņēmušas attiecīgo informāciju.

(9) Informāciju kredītvēstures datubāzē var glabāt trīs gadus no parāda atmaksas dienas. Ja parāds netiek atmaksāts, informāciju par parādu kredītvēstures datubāzē var glabāt līdz prasījuma tiesības noilguma notecēšanas dienai.

3

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Lūdzu likumprojekta 12.panta devītajā daļā aizstāt vārdu „trīs” ar vārdu „pieci”.

Atbalstīts

(9) Informāciju parādnieku kredītvēstures datubāzē var glabāt piecus gadus no parāda atmaksas dienas. Ja parāds netiek atmaksāts, informāciju par to parādnieku kredītvēstures datubāzē var glabāt līdz prasījuma tiesības noilguma notecēšanas dienai.

13.pants. Valsts informācijas sistēmā saņemamā informācija par parādnieku

(1) Lai izpildītu šā likuma 7.pantā minētās prasības, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs un kreditors, kas ir saņēmis atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai vai kas ir kredītiestāde, ir tiesīgs iegūt no Iedzīvotāju reģistra šādu informāciju:

1) parādnieka deklarētā dzīvesvieta;

2) apstiprinājums par parādnieka nāvi.

(2) Lai pārliecinātos par šā likuma 8.panta otrajā daļā minētās parādnieka sniegtās informācijas patiesumu par maksājuma saistību izpildes iespējamību, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs un kreditors, kas ir saņēmis atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai vai kas ir kredītiestāde, ir tiesīgs pēc parādnieka rakstiskas piekrišanas saņemšanas iegūt no Ceļu satiksmes drošības direkcijas informāciju par parādnieka īpašumā (turējumā vai valdījumā) reģistrētajiem transportlīdzekļiem.

13.pants. Valsts informācijas sistēmā saņemamā informācija par parādnieku

(1) Lai izpildītu šā likuma 7.pantā minētās prasības, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs un kreditors, kas ir saņēmis atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai vai kas ir kredītiestāde, ir tiesīgs iegūt no Iedzīvotāju reģistra šādu informāciju:

1) parādnieka deklarētā dzīvesvieta;

2) apstiprinājums par parādnieka nāvi.

(2) Lai pārliecinātos par to, ka šā likuma 8.panta otrajā daļā minētā parādnieka sniegtā informācija par maksājuma saistību izpildes iespējamību ir patiesa, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs un kreditors, kas ir saņēmis atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai vai kas ir kredītiestāde, ir tiesīgs pēc parādnieka rakstveida piekrišanas saņemšanas iegūt no Ceļu satiksmes drošības direkcijas informāciju par parādnieka īpašumā (turējumā vai valdījumā) reģistrētajiem transportlīdzekļiem.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 5.panta trešajā un ceturtajā daļā un 6.panta trešajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2012.gada 1.aprīlim.

2. Informāciju par parādnieku, attiecībā pret kuru kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir veicis ar parāda atgūšanu saistītās darbības līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs iekļaut kredītvēstures datubāzē, ja parādnieks līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nav izteicis iebildumus par parāda esību.

3. Šā likuma 5.panta pirmā daļa stājas spēkā 2012.gada 1.oktobrī.

4. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs iegūt šā likuma 13.pantā minēto informāciju par parādnieku no valsts informācijas sistēmām, ja tas ir izpildījis šā likuma 5.panta pirmajā daļā minēto prasību.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 5.panta trešajā un ceturtajā daļā un 6.panta trešajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2012.gada 1.aprīlim.

2. Informāciju par parādnieku, attiecībā uz kuru parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai kreditors ir veicis ar parāda atgūšanu saistītas darbības līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai kreditors ir tiesīgs iekļaut parādnieku kredītvēstures datubāzē, ja parādnieks līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nav izteicis iebildumus par parāda esību.

3. Šā likuma 5.panta pirmā daļa stājas spēkā 2012.gada 1.oktobrī.

4. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs šā likuma 13.pantā minēto informāciju par parādnieku no valsts informācijas sistēmām ir tiesīgs iegūt, ja tas ir izpildījis šā likuma 5.panta pirmajā daļā minēto prasību.

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.