|
2013.gada ___. oktobrī
Nr. 9/6 -
SAEIMAS PREZIDIJAM
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 79. pantu, ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu un 82. pantu komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas šā gada 17.oktobra sēdes darba kārtībā un nodot to tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas 17.oktobra sēdes darba kārtībā.
Komisija ierosina atzīt likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” par steidzamu.
Pielikumā:
1. Likumprojekts uz trijām lapām;
2. Likumprojekta anotācija uz vienas lapas.
Ar cieņu,
komisijas priekšsēdētājs A. Latkovskis
Grozījumi Imigrācijas likumā
Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2002, 169.nr.; 2003, 63.nr.; 2003, 107.nr.; 2004, 69.nr.; 2004, 195.nr.; 2005, 101.nr.; 2005, 115.nr.; 2005, 198.nr.; 2006, 24.nr.; 2006, 62.nr.; 2007, 23.nr.; 2007, 107.nr.; 2007, 208.nr.; 2008, 4.nr.; 2008, 80.nr.; 2009, 43.nr.; 2010, 74.nr.; 2011, 19.nr.; 2011, 93.nr.) šādus grozījumus:
1. 23.panta pirmajā daļā:
izteikt 29. un 30.punktu šādā redakcijā:
29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība ir ne mazāka par 150 000 euro, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
a) viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi,
b) kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā,
c) nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, kura ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikā Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē, vai fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu Latvijas Republikā izsniegtu uzturēšanās atļauju,
d) iegādātā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība iegādes brīdī ir ne mazāka par 50 000 euro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt zemāka par 150 000 euro;
e) viņš, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, ir veicis iemaksu Ekonomiskās attīstības fondā 25 000 euro apmērā;
30) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir veicis finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē ne mazāk kā 280 000 euro apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, ja šā darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un saskaņā ar noguldījuma noteikumiem to nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa, un, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, veicis iemaksu Ekonomiskās attīstības fondā 25 000 euro apmērā.”
papildināt ar 31. un 32.punktu šādā redakcijā:
„31) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir veicis iemaksu Ekonomiskās attīstības fondā 50 000 euro apmērā;
32) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš iegādājas īpašam mērķim paredzētus bezprocentu valsts vērtspapīrus par nominālvērtību 250 000 euro apmērā un viņš ir veicis iemaksu Ekonomiskās attīstības fondā 25 000 euro apmērā.”.
2. Papildināt 23.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
„(11) Ministru kabinets katru gadu ne vēlāk kā līdz iepriekšējā gada 1.decembrim nosaka saskaņā ar šā panta pirmās daļas 29.punktu pieņemamo pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju pieteikumu skaitu, kas nevar būt lielāks par 350 pieteikumiem gadā.”
3. Papildināt 23.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
„(8) Ārzemnieka maksājumu šā panta pirmās daļas 29., 30., 31. un 32.punktā noteiktajos gadījumos ieskaita šim mērķim izveidotajā budžeta programmā „Ekonomiskās attīstības fonds”. Maksājumus iemaksā valsts pamatbudžetā un ieskaita valsts budžeta programmas „Ekonomiskās attīstības fonds” kontā Valsts kasē. Ekonomikas ministrija administrē ārzemnieku maksājumus valsts pamatbudžetā. Ministru kabinets lemj par budžeta programmas „Ekonomiskās attīstības fonds” izlietojumu, ja Saeima nav noteikusi citādi. Ministru kabinets nosaka Ekonomiskās attīstības fonda pārvaldības un izlietošanas kārtību.”
4. Aizstāt 33.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus „šā likuma 23.panta pirmās daļas 28., 29. vai 30.punktu” ar vārdiem „šā likuma 23.panta pirmās daļas 28., 29., 30., 31. vai 32.punktu”.
5. Papildināt pārejas noteikumus ar 22., 23., 24., 25. un 26.punktu šādā redakcijā:
„22. Šā likuma grozījums, kas paredz papildināt 23.pantu ar 1.1 daļu, stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.
23. Saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 29.punktu 2014.gadā var pieņemt ne vairāk kā 700, 2015.gadā – ne vairāk kā 525, bet 2016.gadā – ne vairāk kā 350 pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju pieteikumu. Katru gadu papildus var pieņemt ne vairāk kā 100 pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju pieteikumu, ja iegādātā nekustamā īpašuma vērtība ir ne mazāka par 500 000 euro. Ja darījumu skaits vismaz 500 000 euro vērtībā ir lielāks nekā 100, tad pieņemto termiņuzturēšanās atļauju pieteikumu skaitu var palielināt, attiecīgi samazinot to termiņuzturēšanās atļauju pieteikumu skaitu, kas pieņemti par darījumiem, kuru vērtība ir līdz 500 000 euro.
24. Ārzemniekam, kura īpašumtiesības nostiprinātas zemesgrāmatā līdz 2013.gada 31.decembrim un kurš pieprasa vai reģistrē termiņuzturēšanās atļauju, piemēro Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 29.punkta nosacījumus Imigrācijas likuma 2011.gada 26.maija likuma redakcijā, un uz viņu neattiecina pārejas noteikumu 23.punktā noteiktos ierobežojumus.
25. Ārzemniekam, kurš pieprasa atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju vai reģistrē termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 30.punktu, piemēro Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 30.punkta nosacījumus Imigrācijas likuma 2011.gada 26.maija likuma redakcijā.
26. Šā likuma grozījums, kas paredz papildināt 23.panta pirmo daļu ar 32.punktu, stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.”
Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
Likumprojekta
„Grozījumi Imigrācijas likumā”
ANOTĀCIJA
1) Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvo ietekmi uz Latvijas nekustamā īpašuma tirgu, kuru rada pārlieku liels darījumu skaits, kuros nekustamā īpašuma pircēji ir trešo valstu pilsoņi, kuri vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā. Uzturēšanās atļauju izsniegšanai pret nekustamā īpašuma iegādi tiks paredzētas kvotas.
Tāpat, likumprojekts paredz Ekonomiskās attīstības fonda izveidi, kurā tiks ieskaitīti ārzemnieku maksājumi par termiņuzturēšanas atļaujām par ieguldījumu banku subordinētajā kapitālā un nekustamā īpašuma iegādi.
Ir paredzēti divi jauni pamati termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai:
1. iemaksa Ekonomiskās attīstības fondā 50 000 euro apmērā;
2. bezprocentu valsts vērtspapīru par nominālvērtību 250 000 euro iegāde vienlaikus iemaksājot Ekonomiskās attīstības fondā 25 000 euro.
2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojektā paredzētais regulējums mazinās nekustamā īpašuma cenu kāpumu Latvijā.
3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts šo jomu neskar.
4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekts šo jomu neskar.
7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Papildus institūcijas netiks radītas.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs