Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Priekšlikumi

( 7 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 8.nr.; 2008, 15.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 178.nr.; 2011, 93., 132.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 8.nr.; 2008, 15.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 178.nr.; 2011, 93., 132.nr.) šādus grozījumus:

4.pants. Juridiskās palīdzības pieprasītāja atbildība

(1) Personai nav tiesību ļaunprātīgi izmantot savu īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni juridiskās palīdzības saņemšanai.

(2) Personai ir pienākums savlaicīgi pieprasīt juridisko palīdzību, izņemot gadījumus, kad tas objektīvu apstākļu dēļ nav bijis iespējams.

1. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Juridiskās palīdzības pieprasītāja pienākumi un atbildība

(1) Personai nav tiesību ļaunprātīgi izmantot maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu, savu īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni juridiskās palīdzības saņemšanai.

(2) Personai ir pienākums laikus pieprasīt juridisko palīdzību, izņemot gadījumus, kad tas nav bijis iespējams objektīvu apstākļu dēļ.

(3) Personai ir pienākums līdzdarboties juridiskās palīdzības saņemšanas procesā, laikus un prasītajā apjomā iesniedzot Juridiskās palīdzības administrācijai vai juridiskās palīdzības sniedzējam nepieciešamo informāciju un dokumentus.

(4) Personai ir pienākums laikus, bet ne vēlāk kā vienu darbdienu iepriekš, izņemot gadījumus, kad tas nav bijis iespējams objektīvu apstākļu dēļ, informēt Juridiskās palīdzības administrāciju vai juridiskās palīdzības sniedzēju par to, ka tā nevar ierasties uz tikšanos ar juridiskās palīdzības sniedzēju vai uz tiesas sēdi.

1. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Juridiskās palīdzības pieprasītāja pienākumi un atbildība

(1) Personai nav tiesību ļaunprātīgi izmantot maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu, savu īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni juridiskās palīdzības saņemšanai.

(2) Personai ir pienākums laikus pieprasīt juridisko palīdzību, izņemot gadījumus, kad tas nav bijis iespējams objektīvu apstākļu dēļ.

(3) Personai ir pienākums līdzdarboties juridiskās palīdzības saņemšanas procesā, laikus un prasītajā apjomā iesniedzot Juridiskās palīdzības administrācijai vai juridiskās palīdzības sniedzējam nepieciešamo informāciju un dokumentus.

(4) Personai ir pienākums laikus, bet ne vēlāk kā vienu darbdienu iepriekš, izņemot gadījumus, kad tas nav bijis iespējams objektīvu apstākļu dēļ, informēt Juridiskās palīdzības administrāciju vai juridiskās palīdzības sniedzēju par to, ka tā nevar ierasties uz tikšanos ar juridiskās palīdzības sniedzēju vai uz tiesas sēdi.

(5) Juridiskās palīdzības saņemšanas laikā personai ir pienākums iesniegt Juridiskās palīdzības administrācijai dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 3.pantā noteiktajām prasībām jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) beidzies iepriekš iesniegto dokumentu derīguma termiņš;

2) šā likuma 24.pantā minētajā gadījumā;

3) pēc Juridiskās palīdzības administrācijas pieprasījuma.”

(5) Juridiskās palīdzības saņemšanas laikā personai ir pienākums iesniegt Juridiskās palīdzības administrācijai dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 3.pantā noteiktajām prasībām jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) beidzies iepriekš iesniegto dokumentu derīguma termiņš;

2) šā likuma 24.pantā minētajā gadījumā;

3) pēc Juridiskās palīdzības administrācijas pieprasījuma.”

6.pants. Juridiskās palīdzības atteikuma pamats

Juridisko palīdzību atsaka, ja:

1) persona neatbilst šā likuma 3.pantā minētajiem kritērijiem;

2) šis likums neparedz attiecīgu juridiskās palīdzības nodrošināšanas gadījumu;

3) personas pieprasītā juridiskā palīdzība ir nepamatota;

4) persona nav savlaicīgi pieprasījusi juridisko palīdzību;

5) kompetentā iestāde ir palīdzējusi personai, norādot uz situācijas risināšanas tiesiskajām iespējām, sagatavojot personas tiesību aizsardzībai vai īstenošanai nepieciešamos dokumentus vai sniedzot cita veida palīdzību, un tāpēc juridiskā palīdzība vairs nav nepieciešama;

6) divu pēdējo gadu laikā kopš iepriekšējās juridiskās palīdzības pieprasīšanas personai tās sniegšana bijusi pārtraukta tādēļ, ka šī persona, pieprasot juridisko palīdzību, sniegusi īstenībai neatbilstošas ziņas;

7) persona, kurai bijis uzlikts par pienākumu atmaksāt ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus, nav to izdarījusi noteiktajā laikā un apmērā;

8) tā attiecas uz prasījumu, kas ir tieši saistīts ar personas saimniecisko darbību vai komercdarbību, vai neatkarīgu profesionālo darbību;

9) tā ir saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem;

10) tā attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu;

11) tā ir saistīta ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu;

12) strīdu izšķir šķīrējtiesā vai izmantojot citus alternatīvus strīdu risināšanas mehānismus;

13) tā ir saistīta ar tāda aizdevuma līguma saistību izpildi, kurā persona, kas juridisko palīdzību pieprasa, ir aizdevējs;

14) tā attiecas uz prasījumu, kas saistīts ar greznumlietām vai greznuma pakalpojumiem;

15) tā attiecas uz prasījumu par līguma saistību izpildi, ja ar juridiskās palīdzības nodrošināšanu saistītie izdevumi ir nesamērīgi lieli salīdzinājumā ar prasījuma summu.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

2. 6.pantā:

izslēgt 15.punktā vārdus “tā attiecas uz prasījumu par līguma saistību izpildi, ja”;

papildināt pantu ar 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“16) attiecībā uz personu ir pieņemts lēmums par juridiskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu, pamatojoties uz šā likuma 33.panta septītās daļas 4.punktu, un kopš šā lēmuma pieņemšanas nav pagājis gads;

17) saņemts juridiskās palīdzības sniedzēja atzinums par turpmākās juridiskās palīdzības nelietderību.”

2. 6.pantā:

izslēgt 15.punktā vārdus “tā attiecas uz prasījumu par līguma saistību izpildi, ja”;

papildināt pantu ar 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“16) attiecībā uz personu ir pieņemts lēmums par juridiskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu, pamatojoties uz šā likuma 33.panta septītās daļas 4.punktu, un kopš šā lēmuma pieņemšanas nav pagājis gads;

17) saņemts juridiskās palīdzības sniedzēja atzinums par turpmākās juridiskās palīdzības nelietderību.”

14.¹ pants. Pārrobežu strīda jēdziens

Pārrobežu strīds ir strīds, kurā tās puses pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils, kura pieprasa juridisko palīdzību, laikā, kad saņemts attiecīgs iesniegums par juridiskās palīdzības pieprasīšanu, nav tiesas sēdes norises vai tiesas nolēmuma vai publiska akta izpildīšanas valstī.

1

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likuma 14.¹ pantā vārdus „tās puses” ar vārdiem un skaitļiem „šā likuma 3.panta pirmās daļas 8.apakšpunktā minētās personas”;

Atbalstīts

3. Aizstāt 14.¹ pantā vārdus „tās puses” ar vārdiem un skaitļiem „šā likuma 3.panta pirmās daļas 8.apakšpunktā minētās personas”.

14.² pants. Juridiskās palīdzības sniegšana pārrobežu strīdos

(1) Valsts nodrošina juridisko palīdzību pārrobežu strīdos ārpus tiesas un tiesā.

(1¹) Juridiskās palīdzības administrācija nenodrošina juridisko palīdzību Padomes 2008.gada 18.decembra regulā (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās noteiktajos gadījumos. Šajos gadījumos juridisko palīdzību nodrošina Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteiktajā kārtībā un apjomā.

(2) Uz juridiskās palīdzības pārrobežu strīdos saņemšanu nav attiecināmi šā likuma 6.panta 5., 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktā noteiktie juridiskās palīdzības atteikuma pamati.

(3) Juridisko palīdzību pārrobežu strīda civillietā persona var pieprasīt tikmēr, kamēr tiesas nolēmums vai publiskais akts nav izpildīts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2011.)

2

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likuma 14.² panta 1.¹ daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Juridiskās palīdzības administrācija nenodrošina juridisko palīdzību ārvalstu prasītājiem un pieteikumu iesniedzējiem Padomes 2008.gada 18.decembra regulā (EK) Nr.4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās un Hāgas 2007.gada 23.novembra Konvencijā par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu noteiktajos gadījumos.”;

Atbalstīts

4. Izteikt 14.² panta 1.¹ daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Juridiskās palīdzības administrācija nenodrošina juridisko palīdzību ārvalstu prasītājiem un pieteikumu iesniedzējiem Padomes 2008.gada 18.decembra regulā (EK) Nr.4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās un Hāgas 2007.gada 23.novembra Konvencijā par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu noteiktajos gadījumos.”

22.pants. Iesniegums par juridisko palīdzību un informācija par juridisko palīdzību

(1) Persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību, iesniedz:

1) iesniegumu par juridisko palīdzību — aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu;

2) ja nepieciešams, dokumentu kopijas, kas apliecina veidlapā minētās ziņas;

3) dokumentus, kas apliecina personas īpašo situāciju, vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdoto dokumentu (izziņu), kas apliecina personas atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam.

(2) Juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Persona var saņemt juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu, kā arī informāciju par veidlapas aizpildīšanu un tai pievienojamiem dokumentiem Juridiskās palīdzības administrācijā vai pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir šīs personas dzīvesvieta vai kur tā tiesiski uzturas.

3

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likuma 22.panta trešo daļu aiz vārda „personas” ar vārdu „deklarētā”;

Atbalstīts

5. Papildināt 22.panta trešo daļu pēc vārda „personas” ar vārdu „deklarētā”.

(4) Juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu un informāciju par tās aizpildīšanu izsniedz bez maksas.

(5) Persona iesniegumu par juridisko palīdzību (aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu) iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai.

(5¹) Izraidāmais ārzemnieks iesniegumu par juridiskās palīdzības pieprasījumu un ienākumiem (šā likuma izpratnē — iesniegums par juridisko palīdzību) iesniedz Imigrācijas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(6) Persona var saņemt informāciju par juridisko palīdzību apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros institūcijā, kas ir atbildīga par patvēruma iesniegumu izskatīšanu.

(6¹) Persona var saņemt informāciju attiecībā uz juridisko palīdzību lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanai Imigrācijas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(7) Ja pieņemts lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu, persona ir saņēmusi juridisko palīdzību, bet nav izmantots šā likuma 5.panta piektajā daļā paredzētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktais juridiskās palīdzības apjoms un persona vēlas saņemt turpmāko juridisko palīdzību, tā iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai iesniegumu par turpmāko juridisko palīdzību un, ja nepieciešams, dokumentu kopijas, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas.

(7¹) Ja izraidāmais ārzemnieks nav lūdzis juridisko palīdzību Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā un vēlas saņemt juridisko palīdzību administratīvās lietas tiesvedības laikā, viņš Imigrācijas likumā noteikto iesniegumu par juridisko palīdzību iesniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā. Juridiskās palīdzības administrācija minēto iesniegumu izskata šā likuma 23.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

(12.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 07.09.2011. Panta 5.¹, 6.¹ un 7.¹ daļa stājas spēkā 23.12.2011. Sk. Pārejas noteikumu 16.punktu)

26.pants. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums nav pārsūdzams.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

3. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

"26.pants. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

(1) Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Administratīvās rajona tiesas nolēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam. Kasācijas sūdzību izskata rakstveida procesā, un tam nav nepieciešama administratīvā procesa dalībnieku piekrišana."

6. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

"26.pants. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

(1) Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Administratīvās rajona tiesas nolēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam. Kasācijas sūdzību izskata rakstveida procesā, un tam nav nepieciešama administratīvā procesa dalībnieku piekrišana."

27.pants. Atkārtota iesnieguma izskatīšana

(1) Persona nevar atkārtoti iesniegt iesniegumu par juridisko palīdzību lietā par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, ja rajona administratīvā tiesa to ir noraidījusi.

(2) Atkārtots iesniegums par juridisko palīdzību lietā par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir pieļaujams tikai tādā gadījumā, ja ir notikušas būtiskas izmaiņas personas īpašajā situācijā, īpašuma stāvoklī vai ienākumu līmenī.

(3) Konstatējot, ka iesniegums par juridisko palīdzību lietā ir par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, Juridiskās palīdzības administrācija to neizskata, bet atdod atpakaļ personai.

4. 27.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “ja rajona administratīvā tiesa to ir noraidījusi” ar vārdiem “izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Atkārtots iesniegums par juridisko palīdzību lietā par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata pieļaujams tikai tādā gadījumā, ja persona ir izpildījusi Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu par to izdevumu samaksu, kuri saistīti ar iepriekšējo juridiskās palīdzības sniegšanu, ja šāds lēmums tika pieņemts, un pastāv vismaz viens no šādiem gadījumiem:

1) ir notikušas būtiskas izmaiņas personas īpašajā situācijā, īpašuma stāvoklī vai ienākumu līmenī;

2) persona ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu.”

7. 27.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “ja rajona administratīvā tiesa to ir noraidījusi” ar vārdiem “izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Atkārtots iesniegums par juridisko palīdzību lietā par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata pieļaujams tikai tādā gadījumā, ja persona ir izpildījusi Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu par to izdevumu samaksu, kuri saistīti ar iepriekšējo juridiskās palīdzības sniegšanu, ja šāds lēmums tika pieņemts, un pastāv vismaz viens no šādiem gadījumiem:

1) ir notikušas būtiskas izmaiņas personas īpašajā situācijā, īpašuma stāvoklī vai ienākumu līmenī;

2) persona ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu.”

29.pants. Juridiskās palīdzības līgums

(1) Juridiskās palīdzības līgumā norāda:

1) līdzējus;

2) juridiskās palīdzības sniedzēja kompetenci;

3) kāda veida juridisko palīdzību apņemas sniegt juridiskās palīdzības sniedzējs;

4) līdzēju atbildību;

5) juridiskās palīdzības kvalitātes novērtējuma kritērijus;

6) norēķinu kārtību, finanšu un citu resursu piešķiršanas noteikumus;

7) juridiskās palīdzības sniedzēja uzraudzības kārtību;

8) līguma darbības termiņu;

9) sadarbības nosacījumus;

10) citus būtiskus līguma nosacījumus.

(2) Juridiskās palīdzības līgums izbeidzas:

1) izbeidzoties līguma termiņam;

2) ar vienas puses uzteikumu;

3) pēc abu pušu savstarpējas vienošanās.

(3) Juridiskās palīdzības līgumu var uzteikt, ja netiek rūpīgi un laikus pildīti līguma nosacījumi.

(4) Juridiskās palīdzības līgumu var noslēgt uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem. Pēc līguma termiņa beigām Juridiskās palīdzības administrācijai jāpieņem lēmums par atkārtota juridiskās palīdzības līguma slēgšanas lietderīgumu.

(5) Juridiskās palīdzības līgumu nedrīkst slēgt atkārtoti, ja Juridiskās palīdzības administrācija ir uzteikusi juridiskās palīdzības līgumu.

5. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

"29.pants. Juridiskās palīdzības līgums un tā noslēgšana

(1) Juridiskās palīdzības līgums ir publisko tiesību līgums, kuru slēdz Juridiskās palīdzības administrācija ar juridiskās palīdzības sniedzēju.

(2) Juridiskās palīdzības līgumā norāda:

1) līdzējus;

2) juridiskās palīdzības sniedzēja kompetenci;

3) kāda veida juridisko palīdzību apņemas sniegt juridiskās palīdzības sniedzējs;

4) līdzēju atbildību;

5) norēķinu kārtību, finanšu un citu resursu piešķiršanas noteikumus;

6) sniegtās juridiskās palīdzības kvalitātes kontroles kārtību;

7) līguma darbības termiņu;

8) sadarbības nosacījumus;

9) citus būtiskus līguma nosacījumus.

(3) Juridiskās palīdzības līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem.

(4) Juridiskās palīdzības līgumu ar personu, kura vēlas sniegt juridisko palīdzību, neslēdz, ja Juridiskās palīdzības administrācija iepriekš ir uzteikusi juridiskās palīdzības līgumu, izņemot gadījumu, kad juridiskās palīdzības līgums ir uzteikts, pamatojoties uz šā likuma 29.¹ panta otrās daļas 1.punktu un persona ir attaisnota vai kriminālprocess izbeigts personu reabilitējošu apstākļu dēļ.

(5) Juridiskās palīdzības līgumu ar šā likuma 30.panta pirmās daļas 5.punkta ievaddaļā minēto personu nevar slēgt, ja šī persona neatbilst kādai no 30.panta pirmās daļas 5.punkta „a”, „b”, „c” vai „d” apakšpunktā minētajām prasībām vai tiek konstatēts kāds no šā likuma 29.¹panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5.punktā minētajiem apstākļiem.”

8. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

"29.pants. Juridiskās palīdzības līgums un tā noslēgšana

(1) Juridiskās palīdzības līgums ir publisko tiesību līgums, kuru slēdz Juridiskās palīdzības administrācija ar juridiskās palīdzības sniedzēju.

(2) Juridiskās palīdzības līgumā norāda:

1) līdzējus;

2) juridiskās palīdzības sniedzēja kompetenci;

3) kāda veida juridisko palīdzību apņemas sniegt juridiskās palīdzības sniedzējs;

4) līdzēju atbildību;

5) norēķinu kārtību, finanšu un citu resursu piešķiršanas noteikumus;

6) sniegtās juridiskās palīdzības kvalitātes kontroles kārtību;

7) līguma darbības termiņu;

8) sadarbības nosacījumus;

9) citus būtiskus līguma nosacījumus.

(3) Juridiskās palīdzības līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem.

(4) Juridiskās palīdzības līgumu ar personu, kura vēlas sniegt juridisko palīdzību, neslēdz, ja Juridiskās palīdzības administrācija iepriekš ir uzteikusi juridiskās palīdzības līgumu, izņemot gadījumu, kad juridiskās palīdzības līgums ir uzteikts, pamatojoties uz šā likuma 29.¹ panta otrās daļas 1.punktu un persona ir attaisnota vai kriminālprocess izbeigts personu reabilitējošu apstākļu dēļ.

(5) Juridiskās palīdzības līgumu ar šā likuma 30.panta pirmās daļas 5.punkta ievaddaļā minēto personu nevar slēgt, ja šī persona neatbilst kādai no 30.panta pirmās daļas 5.punkta „a”, „b”, „c” vai „d” apakšpunktā minētajām prasībām vai tiek konstatēts kāds no šā likuma 29.¹panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5.punktā minētajiem apstākļiem.”

6. Papildināt likumu ar 29.¹ pantu šādā redakcijā:

“29.¹ Juridiskās palīdzības līguma izbeigšanās

(1) Juridiskās palīdzības līgums izbeidzas:

1) beidzoties līguma termiņam;

2) ar vienas puses uzteikumu;

3) pēc abu pušu savstarpējas vienošanās;

4) ar juridiskās palīdzības sniedzēja nāvi.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija var uzteikt juridiskās palīdzības līgumu ar šā likuma 30.panta pirmajā daļā minētajiem juridiskās palīdzības sniedzējiem jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) juridiskās palīdzības sniedzējs ir tiesājamais, apsūdzētais vai aizdomās turētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) juridiskās palīdzības sniedzējs ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) juridiskās palīdzības sniedzējs ir notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda izciešanas atbrīvots sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

4) pret juridiskās palīdzības sniedzēju sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

5) juridiskās palīdzības sniedzējs ir izslēgts no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaists no prokurora amata vai atcelts no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata;

6) juridiskās palīdzības sniedzējs bez pamatojuma atteicies sniegt vai atbilstoši norīkojumam nesniedz juridisko palīdzību vai neatbild uz Juridiskās palīdzības administrācijas aicinājumiem sniegt juridisko palīdzību;

7) juridiskās palīdzības sniedzējs norīkojumā norādītajā laikā bez attaisnojoša iemesla vairakkārt nav sasniedzams juridiskās palīdzības sniegšanas adresē un nav informējis Juridiskās palīdzības administrāciju par adreses maiņu;

8) juridiskās palīdzības sniedzēja rīcībā konstatēti citi šā likuma un juridiskās palīdzības līguma nosacījumu pārkāpumi (piemēram, juridiskās palīdzības sniedzējs rūpīgi un laikus nepilda juridiskās palīdzības līguma nosacījumus vai laikus nav iesniedzis Juridiskās palīdzības administrācijai paziņojumu par tās norīkojuma izpildi), kas var būt par pamatu juridiskās palīdzības līguma uzteikšanai.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija ne vēlāk kā mēnesi pirms līguma darbības beigām izvērtē sadarbību ar juridiskās palīdzības sniedzēju un pieņem lēmumu par atkārtota juridiskās palīdzības līguma slēgšanu."

4

Juridiskā komisija

Aizstāt likumprojekta 6.pantā ietvertā 29.¹ panta otrajā daļā vārdus „var uzteikt” ar vārdiem „uzsaka”.

Atbalstīts

9. Papildināt likumu ar 29.¹ pantu šādā redakcijā:

“29.¹ pants. Juridiskās palīdzības līguma izbeigšanās

(1) Juridiskās palīdzības līgums izbeidzas:

1) beidzoties līguma termiņam;

2) ar vienas puses uzteikumu;

3) pēc abu pušu savstarpējas vienošanās;

4) ar juridiskās palīdzības sniedzēja nāvi.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija uzsaka juridiskās palīdzības līgumu ar šā likuma 30.panta pirmajā daļā minētajiem juridiskās palīdzības sniedzējiem jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) juridiskās palīdzības sniedzējs ir tiesājamais, apsūdzētais vai aizdomās turētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) juridiskās palīdzības sniedzējs ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) juridiskās palīdzības sniedzējs ir notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda izciešanas atbrīvots sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

4) pret juridiskās palīdzības sniedzēju sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

5) juridiskās palīdzības sniedzējs ir izslēgts no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaists no prokurora amata vai atcelts no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata;

6) juridiskās palīdzības sniedzējs bez pamatojuma atteicies sniegt vai atbilstoši norīkojumam nesniedz juridisko palīdzību vai neatbild uz Juridiskās palīdzības administrācijas aicinājumiem sniegt juridisko palīdzību;

7) juridiskās palīdzības sniedzējs norīkojumā norādītajā laikā bez attaisnojoša iemesla vairākkārt nav sasniedzams juridiskās palīdzības sniegšanas adresē un nav informējis Juridiskās palīdzības administrāciju par adreses maiņu;

8) juridiskās palīdzības sniedzēja rīcībā konstatēti citi šā likuma un juridiskās palīdzības līguma nosacījumu pārkāpumi (piemēram, juridiskās palīdzības sniedzējs rūpīgi un laikus nepilda juridiskās palīdzības līguma nosacījumus vai laikus nav iesniedzis Juridiskās palīdzības administrācijai paziņojumu par tās norīkojuma izpildi), kas var būt par pamatu juridiskās palīdzības līguma uzteikšanai.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija ne vēlāk kā mēnesi pirms līguma darbības beigām izvērtē sadarbību ar juridiskās palīdzības sniedzēju un pieņem lēmumu par atkārtota juridiskās palīdzības līguma slēgšanu."

30.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēji

(1) Līgumu par juridiskās palīdzības sniegšanu var slēgt ar:

1) personu, kura saskaņā ar Advokatūras likuma 4.pantu var būt par advokātu Latvijas Republikā;

2) zvērinātu notāru;

3) zvērinātu tiesu izpildītāju;

4) valsts atzītu augstskolu, kas ne mazāk kā piecus gadus nepārtraukti īsteno akreditētu studiju programmu, kuras apguves rezultātā tiek piešķirta jurista kvalifikācija un kurā juridiskās palīdzības sniegšanai izveidoto kursu vai vienību vada tiesību zinātņu doktors;

5) rīcībspējīgu fizisko personu, kura atbilst visām šādām prasībām:

a) apguvusi akreditētu tiesību zinātņu studiju programmu augstskolā (akadēmiskā studiju programma tiesību zinātnēs vai otrā līmeņa augstākā profesionālā studiju programma tiesību zinātnēs un jurista kvalifikācija),

b) prot valsts valodu,

c) ir ar nevainojamu reputāciju,

d) ieguvusi vismaz piecus gadus ilgu darba pieredzi, strādājot kādā no juridiskajām specialitātēm.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas var sniegt juridisko palīdzību pēc juridiskās palīdzības līguma noslēgšanas ar Juridiskās palīdzības administrāciju.

(3) Līgumu par juridiskās palīdzības sniegšanu ar šā panta pirmās daļas 5.punktā minēto personu nevar slēgt un noslēgto līgumu Juridiskās palīdzības administrācija ir tiesīga lauzt, ja tiek konstatēts kaut viens no šādiem nosacījumiem:

1) persona ir tiesājamais, apsūdzētais vai aizdomās turētais krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) persona ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) persona ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

4) pret personu sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir izbeigta krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

5) persona ir izslēgta no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaista no prokurora amata vai atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata;

6) persona neatbilst šā panta pirmās daļas 5.punktā minētajām prasībām.

7. 30.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punkta "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

„d) ir darbojusies juridiskajā specialitātē vismaz piecus gadus pēc šā punkta „a” apakšpunktā minētās kvalifikācijas iegūšanas.”;

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētu biedrību vai nodibinājumu, kas atbilst šādām prasībām:

a) ne mazāk kā piecus gadus nepārtraukti ir nodrošinājis juridiskās palīdzības sniegšanu,

b) nodrošina, ka juridisko palīdzību sniedz persona, kas atbilst šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 5.punktā minētajām prasībām,

c) tam nav pasludināts vai uzsākts maksātnespējas vai likvidācijas process,

d) tam nav nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu,

e) tā profesionālajā darbībā nav konstatētas pretlikumīgas darbības.";

izslēgt trešo daļu.

10. 30.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punkta "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

„d) ir darbojusies juridiskajā specialitātē vismaz piecus gadus pēc šā punkta „a” apakšpunktā minētās kvalifikācijas iegūšanas;”;

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētu biedrību vai nodibinājumu, kas atbilst šādām prasībām:

a) ne mazāk kā piecus gadus nepārtraukti ir nodrošinājis juridiskās palīdzības sniegšanu,

b) nodrošina, ka juridisko palīdzību sniedz persona, kas atbilst šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 5.punktā minētajām prasībām,

c) tam nav pasludināts vai uzsākts maksātnespējas vai likvidācijas process,

d) tam nav nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu,

e) tā profesionālajā darbībā nav konstatētas pretlikumīgas darbības.";

izslēgt trešo daļu.

31.pants. Kārtība, kādā izskata iesniegumus par juridiskās palīdzības sniedzēja statusa iegūšanu

(1) Šā likuma 30.panta pirmajā daļā minētās personas, kuras vēlas sniegt juridisko palīdzību, aizpilda iesniegumu par juridiskās palīdzības sniedzēja statusa iegūšanu un iesniedz to Juridiskās palīdzības administrācijai. Iesnieguma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets

8. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

"31.pants. Kārtība, kādā izskata iesniegumus par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu

(1) Šā likuma 30.panta pirmajā daļā minētās personas, kuras vēlas sniegt juridisko palīdzību, iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai iesniegumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu, pievienojot tajā norādītās ziņas apliecinošus dokumentus. Iesnieguma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

11. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

"31.pants. Kārtība, kādā izskata iesniegumus par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu

(1) Šā likuma 30.panta pirmajā daļā minētās personas, kuras vēlas sniegt juridisko palīdzību, iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai iesniegumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu, pievienojot tajā norādītās ziņas apliecinošus dokumentus. Iesnieguma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija izvērtē ziņu atbilstību iesniegumā norādītajam un pārbauda ziņas par personas reputāciju un kvalifikāciju.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija, konstatējusi, ka persona ir kvalificēta, ar labu reputāciju un atbilst šā likuma 30.panta pirmajā daļā minēto personu kategorijai, mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu ar konkrēto personu. Juridiskās palīdzības administrācija nekavējoties informē par pieņemto lēmumu personu, kas iesniegusi šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija izvērtē ziņu atbilstību iesniegumā norādītajam un pārbauda ziņas par personas reputāciju un kvalifikāciju.

(3) Pārbaudot šā likuma 30.panta pirmās daļas 5.punktā minētās personas reputāciju, Juridiskās palīdzības administrācijai ir tiesības pieprasīt informāciju par šā likuma 29.¹panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punkta nosacījumiem, kā arī par personas izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija izvērtē ziņu atbilstību iesniegumā norādītajam un pārbauda ziņas par personas reputāciju un kvalifikāciju.

(3) Pārbaudot šā likuma 30.panta pirmās daļas 5.punktā minētās personas reputāciju, Juridiskās palīdzības administrācijai ir tiesības pieprasīt informāciju par šā likuma 29.¹panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punkta nosacījumiem, kā arī par personas izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

(4) Ja Juridiskās palīdzības administrācijai nepieciešama papildu informācija, lai pieņemtu lēmumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu, šā panta piektajā daļā minēto termiņu aptur līdz Juridiskās palīdzības administrācijas pieprasītās informācijas saņemšanai.

(4) Ja Juridiskās palīdzības administrācijai nepieciešama papildu informācija, lai pieņemtu lēmumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu, šā panta piektajā daļā minēto termiņu aptur līdz Juridiskās palīdzības administrācijas pieprasītās informācijas saņemšanai.

(5) Ja Juridiskās palīdzības administrācija konstatē, ka personai ir attiecīga kvalifikācija, laba reputācija un tā atbilst šā likuma 30.panta pirmajā daļā minēto personu kategorijai, Juridiskās palīdzības administrācija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu ar konkrēto personu. Par pieņemto lēmumu Juridiskās palīdzības administrācija informē attiecīgo personu.

(6) Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu, atteikumu slēgt juridiskās palīdzības līgumu vai juridiskās palīdzības līguma uzteikumu persona var apstrīdēt un pārsūdzēt šā likuma 26.panta noteiktajā kārtībā."

(5) Ja Juridiskās palīdzības administrācija konstatē, ka personai ir attiecīga kvalifikācija, laba reputācija un tā atbilst šā likuma 30.panta pirmajā daļā minēto personu kategorijai, Juridiskās palīdzības administrācija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu ar konkrēto personu. Par pieņemto lēmumu Juridiskās palīdzības administrācija informē attiecīgo personu.

(6) Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu, atteikumu slēgt juridiskās palīdzības līgumu vai juridiskās palīdzības līguma uzteikumu persona var apstrīdēt un pārsūdzēt šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā."

9. Papildināt likumu ar 31.¹ pantu šādā redakcijā:

"31.¹ pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja novērtējums

(1) Pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu, Juridiskās palīdzības administrācija vērtē personas atbilstību šā likuma 30.pantā noteiktajām prasībām, kā arī šīs personas prasmes un reputāciju. Pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības līguma sniegšanu ar šā likuma 30.panta pirmās daļas 5.punktā minēto personu, Juridiskās palīdzības administrācija papildus vērtē šā likuma 29.panta piektajā daļā minētos apstākļus.

(2) Pieņemot lēmumu par atkārtota juridiskās palīdzības līguma slēgšanu vai vērtējot juridiskās palīdzības līguma uzteikšanu, Juridiskās palīdzības administrācija papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam vērtē sadarbību ar juridiskās palīdzības sniedzēju juridiskās palīdzības līguma darbības laikā, juridiskās palīdzības pieprasītāju saņemtās sūdzības par juridiskās palīdzības sniedzēja darbības kvalitāti un komunikāciju, juridiskās palīdzības līgumā noteikto pienākumu izpildes savlaicīgumu un kvalitāti, kā arī šā likuma 29.¹ panta otrajā daļā minētos apstākļus."

12. Papildināt likumu ar 31.¹ pantu šādā redakcijā:

"31.¹ pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja novērtējums

(1) Pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu, Juridiskās palīdzības administrācija vērtē personas atbilstību šā likuma 30.pantā noteiktajām prasībām, kā arī šīs personas prasmes un reputāciju. Pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības līguma sniegšanu ar šā likuma 30.panta pirmās daļas 5.punktā minēto personu, Juridiskās palīdzības administrācija papildus vērtē šā likuma 29.panta piektajā daļā minētos apstākļus.

(2) Pieņemot lēmumu par atkārtota juridiskās palīdzības līguma slēgšanu vai vērtējot juridiskās palīdzības līguma uzteikšanu, Juridiskās palīdzības administrācija papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam vērtē sadarbību ar juridiskās palīdzības sniedzēju juridiskās palīdzības līguma darbības laikā, juridiskās palīdzības pieprasītāju saņemtās sūdzības par juridiskās palīdzības sniedzēja darbības kvalitāti un komunikāciju, juridiskās palīdzības līgumā noteikto pienākumu izpildes savlaicīgumu un kvalitāti, kā arī šā likuma 29.¹ panta otrajā daļā minētos apstākļus."

32.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja pienākumi

(1) Juridiskās palīdzības sniedzējs sniedz juridisko palīdzību atbilstoši juridiskās palīdzības līguma nosacījumiem.

(2) Juridiskās palīdzības sniedzējs nedrīkst atteikties sniegt juridisko palīdzību, izņemot gadījumu, kad pieprasītā juridiskā palīdzība neatbilst juridiskās palīdzības līguma nosacījumiem vai šādu palīdzību nepieļauj ētiski apsvērumi vai likumā paredzētie ierobežojumi.

(3) Juridiskās palīdzības sniedzējs nekavējoties informē Juridiskās palīdzības administrāciju par šā panta otrajā daļā minēto nosacījumu iestāšanos.

10. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

"32.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja pienākumi un atbildība

(1) Juridiskās palīdzības sniedzējs sniedz juridisko palīdzību atbilstoši šā likuma un juridiskās palīdzības līguma nosacījumiem.

(2) Juridiskās palīdzības sniedzējs ir atbildīgs par sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti saskaņā ar šā likuma, citu normatīvo aktu un juridiskās palīdzības līguma nosacījumiem.

(3) Juridiskās palīdzības sniedzējs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies viņa profesionālās darbības dēļ.

(4) Juridiskās palīdzības administrācijai ir tiesības no juridiskās palīdzības sniedzēja šā likuma 35.panta noteiktajā kārtībā piedzīt zaudējumus, kas Juridiskās palīdzības administrācijai radušies juridiskās palīdzības sniedzēja profesionālās darbības dēļ.

(5) Juridiskās palīdzības sniedzējs nedrīkst atteikties sniegt juridisko palīdzību, izņemot gadījumu, kad pieprasītā juridiskā palīdzība neatbilst juridiskās palīdzības līguma nosacījumiem vai šādu palīdzību nepieļauj ētiski apsvērumi vai normatīvajos aktos paredzētie ierobežojumi. Juridiskās palīdzības sniedzējs nekavējoties par to informē Juridiskās palīdzības administrāciju.

(6) Juridiskās palīdzības sniedzējam ir pienākums informēt Juridiskās palīdzības administrāciju, ja konstatēta juridiskās palīdzības saņēmēja neatbilstība šā likuma 3.pantā minētajiem nosacījumiem.

(7) Juridiskās palīdzības sniedzējs ievēro konfidencialitāti un, ievērojot šajā likumā un juridiskās palīdzības līgumā noteiktos nosacījumus, neizpauž trešajām personām informāciju, kas viņam kļuvusi zināma.”

13. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

"32.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja pienākumi un atbildība

(1) Juridiskās palīdzības sniedzējs sniedz juridisko palīdzību atbilstoši šā likuma un juridiskās palīdzības līguma nosacījumiem.

(2) Juridiskās palīdzības sniedzējs ir atbildīgs par sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti saskaņā ar šā likuma, citu normatīvo aktu un juridiskās palīdzības līguma nosacījumiem.

(3) Juridiskās palīdzības sniedzējs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies viņa profesionālās darbības dēļ.

(4) Juridiskās palīdzības administrācijai ir tiesības no juridiskās palīdzības sniedzēja šā likuma 35.pantā noteiktajā kārtībā piedzīt zaudējumus, kas Juridiskās palīdzības administrācijai radušies juridiskās palīdzības sniedzēja profesionālās darbības dēļ.

(5) Juridiskās palīdzības sniedzējs nedrīkst atteikties sniegt juridisko palīdzību, izņemot gadījumu, kad pieprasītā juridiskā palīdzība neatbilst juridiskās palīdzības līguma nosacījumiem vai šādu palīdzību nepieļauj ētiski apsvērumi vai normatīvajos aktos paredzētie ierobežojumi. Juridiskās palīdzības sniedzējs nekavējoties par to informē Juridiskās palīdzības administrāciju.

(6) Juridiskās palīdzības sniedzējam ir pienākums informēt Juridiskās palīdzības administrāciju, ja konstatēta juridiskās palīdzības saņēmēja neatbilstība šā likuma 3.pantā minētajiem nosacījumiem.

(7) Juridiskās palīdzības sniedzējs ievēro konfidencialitāti un, ievērojot šajā likumā un juridiskās palīdzības līgumā noteiktos nosacījumus, neizpauž trešajām personām informāciju, kas viņam kļuvusi zināma.”

33.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošana

(1) Pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu, Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija izvēlas juridiskās palīdzības sniedzēju, ņemot vērā tā:

1) kompetenci;

2) specializāciju;

3) noslogojumu;

4) spēju konkrētajā lietā sniegt juridisko palīdzību (piemēram, izvērtē interešu konflikta iespējamību u.c.);

5) atrašanās vietu, lai izvērtētu, kāds attālums jāveic personai, lai saņemtu juridisko palīdzību.

(3) Izņēmuma gadījumos, kad, pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu, nav iespējams norīkot juridiskās palīdzības sniedzēju un noteikt juridiskās palīdzības pieprasītāja un sniedzēja pirmās tikšanās laiku un vietu, Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju pēc tam, kad pieņemts lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu, un informē juridiskās palīdzības pieprasītāju par juridiskās palīdzības apjomu un pirmās tikšanās ar juridiskās palīdzības sniedzēju laiku un vietu.

(4) Norīkojumā Juridiskās palīdzības administrācija norāda:

1) juridiskās palīdzības pieprasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu un kontaktinformāciju;

2) juridiskās palīdzības sniedzēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, prakses vietu un kontaktinformāciju;

3) lietu kategoriju, kurā piešķirta juridiskā palīdzība;

4) juridiskās palīdzības veidu un apjomu;

5) juridiskās palīdzības sniegšanas laiku;

6) juridiskās palīdzības pieprasītāja un sniedzēja pirmās tikšanās laiku un vietu vai kārtību, kādā juridiskās palīdzības pieprasītājs var sazināties ar juridiskās palīdzības sniedzēju.

(5) Norīkojums nav administratīvs akts.

(6) Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju patvēruma meklētājam, ja no institūcijas, kas ir atbildīga par patvēruma iesniegumu izskatīšanu un juridiskās palīdzības nepieciešamības izvērtēšanu, saņemts attiecīgs pieprasījums.

(7) Juridiskās palīdzības administrācija nenodrošina pieņemtā lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildi un pārtrauc juridiskās palīdzības sniegšanas nodrošināšanu, ja:

1) persona rakstveidā iesniedz attiecīgu lūgumu;

2) persona, kurai piešķirta juridiskā palīdzība, ir mirusi;

3) saņemts juridiskās palīdzības sniedzēja atzinums par turpmākās juridiskās palīdzības nelietderību;

4) persona atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies pie juridiskās palīdzības sniedzēja norādītajā laikā un vietā un nav paziņojusi par neierašanos Juridiskās palīdzības administrācijai vai juridiskās palīdzības sniedzējam vai atsakās līdzdarboties juridiskās palīdzības saņemšanai vai lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildes nodrošināšanai;

5) pēc lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu pieņemšanas tiek konstatēts, ka persona neatbilst šā likuma 3.panta prasībām.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

11. 33.pantā:

papildināt septīto daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6) konstatē, ka ar juridiskās palīdzības nodrošināšanu saistītie izdevumi ir nesamērīgi lieli salīdzinājumā ar prasījuma summu;

7) persona, pieprasot juridisko palīdzību, sniegusi nepatiesas ziņas.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Juridiskās palīdzības administrācijai ir tiesības apturēt lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildi, ja nepieciešams pieprasīt papildu informāciju juridiskās palīdzības nodrošināšanai. Pēc papildu informācijas saņemšanas Juridiskās palīdzības administrācija atjauno lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildi."

14. 33.pantā:

papildināt septīto daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6) konstatē, ka ar juridiskās palīdzības nodrošināšanu saistītie izdevumi ir nesamērīgi lieli salīdzinājumā ar prasījuma summu;

7) persona, pieprasot juridisko palīdzību, sniegusi nepatiesas ziņas.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Juridiskās palīdzības administrācijai ir tiesības apturēt lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildi, ja nepieciešams pieprasīt papildu informāciju juridiskās palīdzības nodrošināšanai. Pēc papildu informācijas saņemšanas Juridiskās palīdzības administrācija atjauno lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildi."

34.pants. Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksas pienākums

(1) Persona, kas saņēmusi juridisko palīdzību, atmaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus pilnā apmērā, ja Juridiskās palīdzības administrācija konstatē, ka:

1) persona ir norādījusi īstenībai neatbilstošas ziņas, kas bijušas par pamatu juridiskās palīdzības saņemšanai;

2) persona ļaunprātīgi izmanto savas tiesības uz juridisko palīdzību;

3) persona ir nepamatoti saņēmusi juridisko palīdzību;

4) (izslēgts ar 19.06.2008. likumu);

5) (izslēgts ar 12.06.2009. likumu).

(2) (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu.)

(3) (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu.)

(4) Persona, kas pieprasa juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, samaksā tulkošanas izdevumus, kas segti no valsts budžeta, ja citas valsts kompetentā iestāde atsaka juridiskās palīdzības sniegšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

12. 34.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) persona ļaunprātīgi izmanto tiesības uz juridisko palīdzību, tajā skaitā neievēro šā likuma 4.pantā noteiktos pienākumus, un Juridiskās palīdzības administrācija ir pieņēmusi lēmumu par juridiskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu, pamatojoties uz šā likuma 33.panta septītās daļas 4.punktu;".

5

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 12.pantā ietvertā 34.panta pirmās daļas 2. punktā vārdus un skaitļus „un Juridiskās palīdzības administrācija ir pieņēmusi lēmumu par juridiskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu, pamatojoties uz šā likuma 33.panta septītās daļas 4.punktu”;

Atbalstīts

15. Izteikt 34.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) persona ļaunprātīgi izmanto tiesības uz juridisko palīdzību, tajā skaitā neievēro šā likuma 4.pantā noteiktos pienākumus.”

35.pants. Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksas kārtība

(1) Juridiskās palīdzības administrācija, konstatējusi kādu no šā likuma 34.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem gadījumiem, pieņem lēmumu par to izdevumu samaksu, kuri saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu. Minēto lēmumu pieņem ne vēlāk kā trīs gadus no attiecīgās juridiskās palīdzības sniegšanas pēdējās dienas.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija šā likuma 25.pantā paredzētajā kārtībā paziņo personai par pieņemto lēmumu. Šo lēmumu persona var apstrīdēt šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Lēmumā par to izdevumu samaksu, kuri saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, Juridiskās palīdzības administrācija norāda atmaksājamo izdevumu summu un valsts budžeta kontu, kurā tā ieskaitāma.

(4) Persona samaksā ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus 30 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā lēmuma spēkā stāšanās dienas un iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai maksājumu apliecinošus dokumentus.

(5) Ja ir pamatoti iemesli, persona, iesniedzot motivētu rakstveida iesniegumu, var lūgt Juridiskās palīdzības administrāciju šā panta pirmajā daļā noteiktajā lēmumā norādītās summas samaksu sadalīt termiņos. Juridiskās palīdzības administrācija pieņem lēmumu par atmaksājamo izdevumu summas samaksas sadalīšanu termiņos vai atteikumu atmaksājamās summas samaksu sadalīt termiņos.

(6) Ja atmaksājamo izdevumu summas samaksa tiek sadalīta termiņos, visa summa atmaksājama ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad stājies spēkā Juridiskās palīdzības administrācijas lēmums par to izdevumu samaksu, kuri saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu.

(7) Ja persona šā panta pirmajā daļā noteikto lēmumu neizpilda un labprātīgi nesamaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus, Juridiskās palīdzības administrācija iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izdotu izpildrīkojumu.

(8) Ar juridisko palīdzību saistītie atmaksātie izdevumi ieskaitāmi valsts budžetā.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

13. 35.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "pieņem" ar vārdiem "var pieņemt";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "var apstrīdēt" ar vārdiem "un pārsūdzēt";

izslēgt piektās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar 6.¹daļu šādā redakcijā:

“(6¹) Ja persona noteiktajā termiņā neizpilda šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Juridiskās palīdzības administrācija sagatavo brīdinājumu par lēmuma piespiedu izpildi un paziņo to šai personai.”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Juridiskās palīdzības administrācijai, nodrošinot to izdevumu piedziņu, kuri saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, ir tiesības no personas, citām valsts un pašvaldību iestādēm pieprasīt nepieciešamo informāciju, kā arī tiesības pieprasīt informāciju no zvērināta tiesu izpildītāja par to izdevumu piedziņas procesu, kuri saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu."

16. 35.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "pieņem" ar vārdiem "var pieņemt";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "var apstrīdēt" ar vārdiem "un pārsūdzēt";

izslēgt piektās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar 6.¹daļu šādā redakcijā:

“(6¹) Ja persona noteiktajā termiņā neizpilda šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Juridiskās palīdzības administrācija sagatavo brīdinājumu par lēmuma piespiedu izpildi un paziņo to šai personai.”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Juridiskās palīdzības administrācijai, nodrošinot to izdevumu piedziņu, kuri saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, ir tiesības no personas, citām valsts un pašvaldību iestādēm pieprasīt nepieciešamo informāciju, kā arī tiesības pieprasīt informāciju no zvērināta tiesu izpildītāja par to izdevumu piedziņas procesu, kuri saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu."

Pārejas noteikumi

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā:

„17. Līdz dienai, kad stājas spēkā jauni šā likuma 31.panta pirmajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka Ministru kabinets apstiprina iesnieguma par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu veidlapas paraugu, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 30.septembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 31.maija noteikumi Nr.361 “Noteikumi par iesnieguma veidlapu paraugiem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja statusa iegūšanai”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

6

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 18.punktu šādā redakcijā:

„Grozījumi šā likuma 14.² panta 1.¹ daļas pirmajā teikumā par tā izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā vienlaicīgi ar Hāgas 2007.gada 23.novembra Konvencijas par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu spēkā stāšanos Eiropas Savienībā.”;

Atbalstīts

17. Papildināt pārejas noteikumus ar 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

„17. Līdz dienai, kad stājas spēkā jauni šā likuma 31.panta pirmajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka Ministru kabinets apstiprina iesnieguma par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu veidlapas paraugu, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 30.septembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 31.maija noteikumi Nr.361 “Noteikumi par iesnieguma veidlapu paraugiem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja statusa iegūšanai”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

18. Grozījumi šā likuma 14.² panta 1.¹ daļas pirmajā teikumā par tā izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā vienlaikus ar Hāgas 2007.gada 23.novembra Konvencijas par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu spēkā stāšanos Eiropas Savienībā.”

7

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

„Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2003.gada 27.janvāra Direktīvas 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos.”

Atbalstīts

18. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

„Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos.”