Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi ( 3 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums

Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā

Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā

Izdarīt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 15.nr.; 2008, 24.nr.; 2009, 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193.nr.; 2010, 206.nr.; 2012, 151.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 15.nr.; 2008, 24.nr.; 2009, 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193.nr.; 2010, 206.nr.; 2012, 151.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) maršruts — normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināts noteikts sabiedriskā transportlīdzekļa (neatkarīgi no transportlīdzekļu veida un skaita) kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem;

2) maršrutu tīkls — izmantojot esošo autoceļu, ielu vai sliežu ceļu tīklu, veidots maršrutu kopums, kurā tiek organizēti sabiedriskā transporta pakalpojumi, nodrošinot valsts garantētus noteiktas kvalitātes un apjoma sabiedriskā transporta pakalpojumus, kas ir pieejami ikvienam sabiedrības loceklim, tai skaitā valsts noteiktām pasažieru kategorijām ar atvieglotiem nosacījumiem, un ir pielāgoti valsts noteiktām pasažieru kategorijām ar īpašām vajadzībām;

3) maršrutu tīkla pārzināšana — maršrutu tīkla plānošana, izstrādāšana, apstiprināšana, uzturēšana, attīstīšana un pilnveidošana;

4) (izslēgts ar 06.11.2008. likumu);

5) pasūtītājs — valsts vai pašvaldība, kas savas kompetences ietvaros organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus;

6) pilsētas nozīmes maršruts — marš­ruts, kas nodrošina pārvietošanos republikas pilsētas administratīvajās robežās, kā arī no šīs pilsētas uz tuvākajām apkārtējām teritorijām;

7) regulārie pasažieru pārvadājumi — pasažieru pārvadāšana pa iepriekš noteiktu maršrutu, ar iepriekš noteiktu intensitāti un regularitāti, par noteiktu braukšanas maksu;

1.    1.pantā:

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) regulārie pasažieru pārvadājumi — pasažieru pārvadāšana pa iepriekš noteiktu maršrutu, ar iepriekš noteiktu intensitāti un regularitāti, par noteiktu braukšanas maksu, kā arī pasažieru pārvadājumi, kas tiek sniegti ar noteiktu regularitāti pa to pašu vai līdzīgu pasažieru regulārā pārvadājuma maršrutu un kas funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, kuri tiek vai varētu tikt apkalpoti pasažieru regulāro pārvadājumu ietvaros arī tad, ja pasažieri tiek uzņemti vai izlaisti sabiedriskā transporta pieturvietās;”;

1

Deputāts V.Agešins

Izteikt likumprojekta 1.pantā iekļauto likuma 1. panta 7.punktu šādā redakcijā:

 „7) regulārie pasažieru pārvadājumi – pasažieru pārvadāšana pa iepriekš noteiktu maršrutu, ar iepriekš noteiktu intensitāti un regularitāti, par noteiktu braukšanas maksu, kā arī pasažieru pārvadājumi, kas tiek sniegti ar noteiktu regularitāti, pa to pašu vai līdzīgu pasažieru regulārā pārvadājuma maršrutu un kas funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, ja pasažieri tiek uzņemti vai izlaisti sabiedriskā transporta pieturvietās.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.2

2

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 1.pantā iekļauto likuma 1. panta 7.punktu šādā redakcijā:

 „7) regulārie pasažieru pārvadājumi — pasažieru pārvadāšana pa iepriekš noteiktu maršrutu, ar iepriekš noteiktu intensitāti un regularitāti, par noteiktu braukšanas maksu, kā arī pasažieru pārvadājumi, kuri tiek veikti ar noteiktu regularitāti pa to pašu vai līdzīgu pasažieru regulārā pārvadājuma maršrutu un kuri funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, ko uzņem vai izlaiž līniju būvēs vai sabiedriskam transportam paredzētās joslās;

Atbalstīts

1.    1.pantā:

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) regulārie pasažieru pārvadājumi — pasažieru pārvadāšana pa iepriekš noteiktu maršrutu, ar iepriekš noteiktu intensitāti un regularitāti, par noteiktu braukšanas maksu, kā arī pasažieru pārvadājumi, kuri tiek veikti ar noteiktu regularitāti pa to pašu vai līdzīgu pasažieru regulārā pārvadājuma maršrutu un kuri funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, ko uzņem vai izlaiž līniju būvēs vai sabiedriskam transportam paredzētās joslās;

papildināt pantu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

“7¹) reģionālās nozīmes maršruts — reģionālās starppilsētu nozīmes maršruts, reģionālās vietējās nozīmes maršruts un visi dzelzceļa maršruti.”

papildināt pantu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

“7¹) reģionālās nozīmes maršruts — reģionālās starppilsētu nozīmes maršruts, reģionālās vietējās nozīmes maršruts un visi dzelzceļa maršruti.”

8) reģionālais starppilsētu nozīmes maršruts — maršruts, kas nodrošina pārvietošanos valsts teritorijā galvenokārt no vienas administratīvās teritorijas uz administratīvo teritoriju citā plānošanas reģionā vai kas savieno republikas pilsētas;

9) reģionālais vietējās nozīmes maršruts — maršruts, kas nodrošina pārvietošanos viena novada administratīvajā teritorijā, no šā novada uz tuvākajām apkārtējām teritorijām vai uz citu novadu plānošanas reģiona robežās;

9¹) reiss — sabiedriskā transportlīdzekļa kustība maršrutā no viena tā galapunkta līdz otram galapunktam;

10) sabiedriskā transporta pakalpojumi — iedzīvotājiem pieejami pasūtītāja organizēti regulārie pasažieru pārvadājumi ar sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, kurus pasažieri var izmantot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11) (izslēgts ar 06.11.2008. likumu);

12) sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana — tiesību piešķiršana pārvadātājam sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus;

13) sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījums — procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs izvēlas pārvadātājus un piešķir tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā, maršrutā vai reisā;

14) sabiedriskie transportlīdzekļi — sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītie transportlīdzekļi (autobuss, tramvajs, trolejbuss, vilciens), kuri paredzēti, pielāgoti un aprīkoti noteikta pasažieru skaita pārvadāšanai.

II nodaļa

Valsts institūciju, pašvaldību un Autotransporta direkcijas kompetence sabiedriskā transporta nozarē

4.pants. Valsts institūciju un pašvaldību kompetence sabiedriskā transporta nozarē

(1) Valsts pārvaldi sabiedriskā transporta nozarē atbilstoši savai kompetencei īsteno Satiksmes ministrija, plānošanas reģioni un pašvaldības.

(2) Satiksmes ministrija, tās institūcijas, plānošanas reģioni un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei uzrauga likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu sabiedriskā transporta nozarē un organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā.

5

2

2. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Valsts institūciju un pašvaldību kompetence sabiedriskā transporta nozarē

(1) Valsts pārvaldi sabiedriskā transporta nozarē atbilstoši savai kompetencei īsteno Satiksmes ministrija, Sabiedriskā transporta padome un šajā likumā noteiktajā kārtībā Satiksmes ministrijas institūcijas, plānošanas reģioni un republikas pilsētu pašvaldības.

(2) Satiksmes ministrija, Sabiedriskā transporta padome, Satiksmes ministrijas institūcijas, plānošanas reģioni un republikas pilsētu pašvaldības atbilstoši savai kompetencei uzrauga likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu sabiedriskā transporta nozarē un organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā.”

2. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Valsts institūciju un pašvaldību kompetence sabiedriskā transporta nozarē

(1) Valsts pārvaldi sabiedriskā transporta nozarē atbilstoši savai kompetencei īsteno Satiksmes ministrija, Sabiedriskā transporta padome un šajā likumā noteiktajā kārtībā Satiksmes ministrijas institūcijas, plānošanas reģioni un republikas pilsētu pašvaldības.

(2) Satiksmes ministrija, Sabiedriskā transporta padome, Satiksmes ministrijas institūcijas, plānošanas reģioni un republikas pilsētu pašvaldības atbilstoši savai kompetencei uzrauga likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu sabiedriskā transporta nozarē un organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā.”

3. Papildināt likumu ar 4.¹ pantu šādā redakcijā:

“4.¹ pants. Sabiedriskā transporta padome

(1) Sabiedriskā transporta padome ir Satiksmes ministrijas institucionālā pārraudzībā esoša koleģiāla institūcija.

(2) Sabiedriskā transporta padome ir neatkarīga lēmumu pieņemšanā un funkciju pildīšanā.

(3) Sabiedriskās transporta padomes sastāvā ir 10 locekļi: pieci pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo satiksmes ministrs, un pieci attiecīgo plānošanas reģionu attīstības padomju deleģēti pārstāvji pa vienam no katra plānošanas reģiona. Par sabiedriskās transporta padomes locekļiem var iecelt arī Autotransporta direkcijas amatpersonas vai darbiniekus.

(4) Sabiedriskā transporta padome no satiksmes ministra iecelto pārstāvju vidus, atklāti balsojot, ievēlē padomes priekšsēdētāju, kas vada padomes darbu un sēdes, bet no plānošanas reģionu attīstības padomju deleģēto pārstāvju vidus — padomes priekšsēdētāja vietnieku, kas aizstāj padomes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā.

3. Papildināt likumu ar 4.¹ pantu šādā redakcijā:

“4.¹ pants. Sabiedriskā transporta padome

(1) Sabiedriskā transporta padome ir Satiksmes ministrijas institucionālā pārraudzībā esoša koleģiāla institūcija.

(2) Sabiedriskā transporta padome ir neatkarīga lēmumu pieņemšanā un funkciju pildīšanā.

(3) Sabiedriskās transporta padomes sastāvā ir 10 locekļi: pieci pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo satiksmes ministrs, un pieci attiecīgo plānošanas reģionu attīstības padomju deleģēti pārstāvji pa vienam no katra plānošanas reģiona. Par sabiedriskās transporta padomes locekļiem var iecelt arī Autotransporta direkcijas amatpersonas vai darbiniekus.

(4) Sabiedriskā transporta padome no satiksmes ministra iecelto pārstāvju vidus, atklāti balsojot, ievēlē padomes priekšsēdētāju, kas vada padomes darbu un sēdes, bet no plānošanas reģionu attīstības padomju deleģēto pārstāvju vidus — padomes priekšsēdētāja vietnieku, kas aizstāj padomes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā.

(5) Padomes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā septiņi padomes locekļi; padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Katram padomes loceklim ir viena balss. Ja balsis sadalās vienādi (“par” vienādi ar “pret” un “atturas”), izdarāma atkārtota balsošana. Ja arī atkārtotā balsošanā balsis sadalās vienādi, lēmums nav pieņemts. Ja lēmuma nepieņemšanas rezultātā ir apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktība, galalēmumu pieņem satiksmes ministrs. Sabiedriskā transporta padomes darba organizācijas jautājumus nosaka Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

(6) Sabiedriskā transporta padomes darbu nodrošina Autotransporta direkcija, kas pilda tās sekretariāta un izpildinstitūcijas funkcijas. Autotransporta direkcija savas kompetences ietvaros sadarbojas ar attiecīgajām plānošanas reģionu institūcijām. Sadarbības kārtību nosaka Sabiedriskā transporta padomes nolikums.”

(5) Padomes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā septiņi padomes locekļi; padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Katram padomes loceklim ir viena balss. Ja balsis sadalās vienādi (“par” vienādi ar “pret” un “atturas”), izdarāma atkārtota balsošana. Ja arī atkārtotā balsošanā balsis sadalās vienādi, lēmums nav pieņemts. Ja lēmuma nepieņemšanas rezultātā ir apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktība, galalēmumu pieņem satiksmes ministrs. Sabiedriskā transporta padomes darba organizācijas jautājumus nosaka Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

(6) Sabiedriskā transporta padomes darbu nodrošina Autotransporta direkcija, kas pilda tās sekretariāta un izpildinstitūcijas funkcijas. Autotransporta direkcija savas kompetences ietvaros sadarbojas ar attiecīgajām plānošanas reģionu institūcijām. Sadarbības kārtību nosaka Sabiedriskā transporta padomes nolikums.”

5.pants. Autotransporta direkcijas, republikas pilsētu un plānošanas reģionu kompetence sabiedriskā transporta nozarē

(1) Autotransporta direkcijas kompetencē ir:

1) valsts vārdā pārzināt maršrutu tīkla reģionālos starppilsētu nozīmes maršrutus pēc reģionālo attīstības padomju viedokļa noskaidrošanas;

2) valsts vārdā organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla reģionālajos starppilsētu nozīmes marš­rutos un visos dzelzceļa maršrutos;

3) nodrošināt sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu, sadali un piešķiršanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) valsts vārdā organizēt ar sabiedrisko transportu saistītos pakalpojumus:

a) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveidot un uzturēt vienotu sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības, rezervēšanas un uzskaites sistēmu,

b) sadarboties ar līniju būvju īpašniekiem un infrastruktūras pārvaldītājiem;

4. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Sabiedriskā transporta padomes, Autotransporta direkcijas, plānošanas reģionu un republikas pilsētu pašvaldību kompetence sabiedriskā transporta nozarē

(1) Sabiedriskā transporta padomes kompetence ir:

1) veidot vienotu reģionālās nozīmes maršrutu tīklu;

2) pārzināt maršrutu tīkla reģionālās nozīmes maršrutus;

3) lemt par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu reģionālās nozīmes maršrutos, kā arī pārraudzīt lēmumu izpildi;

4) apstiprināt sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifus un to izmaiņas reģionālās nozīmes maršrutos;

5) definēt nepieciešamo sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu reģionālās nozīmes maršrutos, pamatojoties uz šā likuma 6.pantā noteiktajiem principiem;

6) pārraudzīt sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu, sadali un piešķiršanu;

4. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Sabiedriskā transporta padomes, Autotransporta direkcijas, plānošanas reģionu un republikas pilsētu pašvaldību kompetence sabiedriskā transporta nozarē

(1) Sabiedriskā transporta padomes kompetence ir:

1) veidot vienotu reģionālās nozīmes maršrutu tīklu;

2) pārzināt maršrutu tīkla reģionālās nozīmes maršrutus;

3) lemt par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu reģionālās nozīmes maršrutos, kā arī pārraudzīt lēmumu izpildi;

4) apstiprināt sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifus un to izmaiņas reģionālās nozīmes maršrutos;

5) definēt nepieciešamo sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu reģionālās nozīmes maršrutos, pamatojoties uz šā likuma 6.pantā noteiktajiem principiem;

6) pārraudzīt sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu, sadali un piešķiršanu;

5) sniegt priekšlikumus republikas pilsētu pašvaldībām vai plānošanas reģioniem par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu attiecīgi maršrutu tīkla pilsētas nozīmes vai reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos;

6) saskaņot plānošanas reģiona lēmuma projektu par maršrutu tīklu vai maršrutu vai iesniegt pamatotus iebildumus pret šāda maršruta vai maršrutu tīkla izveidošanu;

 7) (izslēgts ar 06.11.2008. likumu).

7) sagatavot un iesniegt Satiksmes ministrijai priekšlikumus par valsts budžeta pieprasījumu sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai, par piešķirtā valsts budžeta sadalījumu starp pārvadājumu veidiem un izstrādāt valsts budžeta sadales principus attiecībā uz noslēgtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumiem;

8) sniegt priekšlikumus republikas pilsētu pašvaldībām par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos;

9) lemt par sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītājam iesniegtajiem priekšlikumiem par slēgto reģionālās nozīmes maršrutu atjaunošanu;

10) atbilstoši savai kompetencei veikt satiksmes ministra noteiktus uzdevumus.

7) sagatavot un iesniegt Satiksmes ministrijai priekšlikumus par valsts budžeta pieprasījumu sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai, par piešķirtā valsts budžeta sadalījumu starp pārvadājumu veidiem un izstrādāt valsts budžeta sadales principus attiecībā uz noslēgtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumiem;

8) sniegt priekšlikumus republikas pilsētu pašvaldībām par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos;

9) lemt par sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītājam iesniegtajiem priekšlikumiem par slēgto reģionālās nozīmes maršrutu atjaunošanu;

10) atbilstoši savai kompetencei veikt satiksmes ministra noteiktus uzdevumus.

(2) Republikas pilsētas pašvaldības kompetencē ir:

1) pārzināt maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutus savā administratīvajā teritorijā;

2) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos;

3) sniegt priekšlikumus Autotransporta direkcijai vai plānošanas reģionam par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu to kompetencē esošajā maršrutu tīklā;

4) racionāli apsaimniekot no valsts budžeta, pašvaldības budžeta un pašvaldības speciālā budžeta sabiedriskajam transportam iedalītos finanšu līdzekļus;

5) nodrošināt savā administratīvajā teritorijā sabiedriskā transporta pieturvietu izbūvi un infrastruktūras uzturēšanu.

(2) Republikas pilsētas pašvaldības kompetencē ir:

1) pārzināt maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutus savā administratīvajā teritorijā;

2) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos;

3) sniegt priekšlikumus Sabiedriskā transporta padomei un Autotransporta direkcijai par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu Sabiedriskā transporta padomes kompetencē esošajā maršrutu tīklā;

4) racionāli apsaimniekot no valsts budžeta, pašvaldības budžeta un pašvaldības speciālā budžeta sabiedriskajam transportam iedalītos finanšu līdzekļus;

5) nodrošināt savā administratīvajā teritorijā sabiedriskā transporta pieturvietu izbūvi un infrastruktūras uzturēšanu.

(2) Republikas pilsētas pašvaldības kompetencē ir:

1) pārzināt maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutus savā administratīvajā teritorijā;

2) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos;

3) sniegt priekšlikumus Sabiedriskā transporta padomei un Autotransporta direkcijai par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu Sabiedriskā transporta padomes kompetencē esošajā maršrutu tīklā;

4) racionāli apsaimniekot no valsts budžeta, pašvaldības budžeta un pašvaldības speciālā budžeta sabiedriskajam transportam iedalītos finanšu līdzekļus;

5) nodrošināt savā administratīvajā teritorijā sabiedriskā transporta pieturvietu izbūvi un infrastruktūras uzturēšanu.

(3) Plānošanas reģiona kompetencē ir:

1) pašvaldību interesēs pārzināt maršrutu tīkla reģionālos vietējās nozīmes maršrutus, tai skaitā tos reģionālos vietējās nozīmes maršrutus, kas nodrošina pārvietošanos novadā ietilpstošo pilsētu teritorijās, atbilstoši valsts budžetā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai paredzētajiem līdzekļiem pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību un Autotransporta direkciju;

2) pašvaldību interesēs organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos, tai skaitā tajos reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos, kas nodrošina pārvietošanos novadā ietilpstošo pilsētu teritorijās, atbilstoši valsts budžetā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai paredzētajiem līdzekļiem pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību un Autotransporta direkciju;

3) iesniegt Autotransporta direkcijai saskaņošanai lēmuma projektu par reģionālā vietējās nozīmes maršruta (maršrutu tīkla) izveidi vai grozīšanu;

(3) Autotransporta direkcijas kompetencē ir:

1) nodrošināt Sabiedriskā transporta padomes sekretariāta un izpildinstitūcijas funkcijas atbilstoši padomes nolikumam un lēmumiem;

2) sadarbībā ar attiecīgajām plānošanas reģionu institūcijām izstrādāt un plānot maršrutu tīkla reģionālās nozīmes maršrutus, sniegt priekšlikumus Sabiedriskā transporta padomei attiecībā uz maršrutu tīkla pārzināšanu;

3) Sabiedriskā transporta padomes uzdevumā organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos;

(3) Autotransporta direkcijas kompetencē ir:

1) nodrošināt Sabiedriskā transporta padomes sekretariāta un izpildinstitūcijas funkcijas atbilstoši padomes nolikumam un lēmumiem;

2) sadarbībā ar attiecīgajām plānošanas reģionu institūcijām izstrādāt un plānot maršrutu tīkla reģionālās nozīmes maršrutus, sniegt priekšlikumus Sabiedriskā transporta padomei attiecībā uz maršrutu tīkla pārzināšanu;

3) Sabiedriskā transporta padomes uzdevumā organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos;

4) ja Autotransporta direkcija nesaskaņo iesniegto lēmuma projektu — lemt par tā tālāku neskatīšanu, grozīšanu vai saskaņošanas atteikuma iesniegšanu izskatīšanai Satiksmes ministrijā;

5) sniegt priekšlikumus Autotransporta direkcijai un republikas pilsētas pašvaldībai par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu to kompetencē esošajā maršrutu tīklā;

6) racionāli apsaimniekot no valsts budžeta un pašvaldības budžeta sabiedriskajam transportam iedalītos finanšu līdzekļus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2008., 16.06.2009. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010. Grozījumi panta nosaukumā, pirmās daļas 2., 5. un 6.punktā, otrās daļas 3.punktā, trešās daļas ievaddaļā un 5.punktā stājas spēkā 01.01.2010. Sk. Pārejas noteikumu 14.punktu.)

4) nodrošināt sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu un piešķiršanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

5) sagatavot priekšlikumus sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu un to izmaiņu noteikšanai, kā arī citos jautājumos Sabiedriskā transporta padomes uzdevumā;

6) organizēt ar sabiedrisko transportu saistītos pakalpojumus:

a) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveidot un uzturēt vienotu sabiedriskā transporta pakalpojumu datubāzi un uzskaites sistēmu,

b) sadarboties ar līniju būvju īpašniekiem un infrastruktūras pārvaldītājiem.

4) nodrošināt sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu un piešķiršanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

5) sagatavot priekšlikumus sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu un to izmaiņu noteikšanai, kā arī citos jautājumos Sabiedriskā transporta padomes uzdevumā;

6) organizēt ar sabiedrisko transportu saistītos pakalpojumus:

a) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveidot un uzturēt vienotu sabiedriskā transporta pakalpojumu datubāzi un uzskaites sistēmu,

b) sadarboties ar līniju būvju īpašniekiem un infrastruktūras pārvaldītājiem.

(4) Plānošanas reģionu kompetencē ir:

1) sagatavot priekšlikumus šā panta trešās daļas 2. un 5.punktā minētās kompetences izpildei;

2) noskaidrot un apkopot plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus par maršrutu tīklu attiecīgā plānošanas reģiona teritorijā;

3) apsekot pieturvietas plānošanas reģiona teritorijā un sniegt priekšlikumus par to nepieciešamību, izbūvi un iekļaušanu maršrutu kustības sarakstos vai maršrutu aprakstos;

4) veikt citus uzdevumus atbilstoši Sabiedriskā transporta padomes lēmumiem.”

(4) Plānošanas reģionu kompetencē ir:

1) sagatavot priekšlikumus šā panta trešās daļas 2. un 5.punktā minētās kompetences izpildei;

2) noskaidrot un apkopot plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus par maršrutu tīklu attiecīgā plānošanas reģiona teritorijā;

3) apsekot pieturvietas plānošanas reģiona teritorijā un sniegt priekšlikumus par to nepieciešamību, izbūvi un iekļaušanu maršrutu kustības sarakstos vai maršrutu aprakstos;

4) veikt citus uzdevumus atbilstoši Sabiedriskā transporta padomes lēmumiem.”

III nodaļa

Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana

6.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas principi

(1) Sabiedriskā transporta pakalpojumus organizē maršrutu tīklā. Maršrutu tīkla izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) (Izslēgta ar 06.11.2008. likumu.)

(3) Sabiedriskā transporta pakalpojumus organizē, pamatojoties uz:

1) sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījumu, ievērojot nepieciešamo pārvadājumu intensitāti un regularitāti maršrutu tīklā, pakalpojumu apjomu un kvalitāti, pārvadājumu ekonomisko nodrošinājumu un paredzot pasažieru pārvadājumu organizēšanas veidu;

2) sabiedrisko transportlīdzekļu izmantošanas prioritāti, ko nosaka pēc šādiem kritērijiem:

a) ekonomiskie rādītāji (piemēram, izdevumi, efektivitāte),

b) pasažieru plūsma.

(4) Maršrutu tīklu veido, lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nodrošinātu maršrutu tīklā iespēju apmeklēt izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, darbavietas, valsts un pašvaldību institūcijas to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā.

(5) Veidojot maršruta tīklu ārpus pilsētām, vispirms tiek nodrošināta iespēja skolēniem apmeklēt izglītības iestādes.

(6) Maršrutu tīklu izstrādā, nodrošinot:

1) pilsētas nozīmes pārvadājumos:

a) pilsētas centra saistību ar citām pilsētas daļām,

b) pilsētas daļu savstarpējo saistību,

c) pilsētas centra vai pilsētas daļu saistību ar tuvākajām apkārtējām teritorijām;

2) reģionālajos vietējās nozīmes pārvadājumos:

a) blakus novadu savstarpējo saistību,

b) pagasta vai pilsētas pārvaldes sasniedzamību novadā,

c) plānošanas reģionā ietilpstošo blakus esošo novadu pilsētu savstarpēju sasniedzamību,

d) plānošanas reģionā ietilpstošo novadu saistību ar tuvāko pilsētu plānošanas reģionā, kas neatrodas attiecīgajā novadā;

3) reģionālajos starppilsētu nozīmes pārvadājumos:

a) Rīgas pilsētas saistību ar citu republikas pilsētu,

b) Rīgas pilsētas saistību ar novadiem, kas neatrodas Rīgas plānošanas reģionā,

c) saistību starp novadiem un pilsētām, kas atrodas dažādos plānošanas reģionos.

(7) Plānojot reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla maršrutus ar lielu pasažieru plūsmu, vispirms tiek izveidoti maršruti pa sliežu ceļiem.

(8) Sabiedriskā transporta pakalpojumus pārvadājumos ārpus pilsētas organizē, ievērojot šādu maršrutu tīklu izstrādāšanas secīgumu:

1) reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīkls;

2) reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkls.

(9) Organizējot sabiedriskā transporta pakalpojumus vienas administratīvās teritorijas robežās ārpus pilsētas, prioritāri ir maršrutu tīkla reģionālie starppilsētu nozīmes maršruti, ja reģionālais vietējās nozīmes maršruts pilnībā vai vairāk nekā 70 procenti no tā kopgaruma sakrīt ar daļu no reģionālā starppilsētu nozīmes maršruta.

(10) Kārtību, kādā nosaka pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nepieciešamo maršrutu tīkla apjomu, kā arī kārtību, kādā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2008. Sestās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2010. Sk. Pārejas noteikumus.)

7.pants. Maršrutu tīkla robežas

 (1) Ja maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršruts iziet ārpus pilsētas administratīvajām robežām, republikas pilsētas pašvaldība un plānošanas reģions pēc saskaņošanas ar Autotransporta direkciju slēdz vienošanos par pilsētas un reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla robežām.

5. 7.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršruts iziet ārpus pilsētas administratīvajām robežām, republikas pilsētas pašvaldība un Autotransporta direkcija pēc saskaņošanas ar Sabiedriskā transporta padomi slēdz vienošanos par pilsētas un reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla robežām.”;

5. 7.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršruts iziet ārpus pilsētas administratīvajām robežām, republikas pilsētas pašvaldība un Autotransporta direkcija pēc saskaņošanas ar Sabiedriskā transporta padomi slēdz vienošanos par pilsētas un reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla robežām.”;

(2) Rīgas pilsētas pašvaldība un Rīgas plānošanas reģions šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos slēdz, ja Rīgas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršruts iziet ārpus pilsētas administratīvajām robežām tālāk par 15 kilometriem.

(3) Slēdzot šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos, tajā ietver:

1) noteikumus par vienošanās termiņu;

2) (izslēgts ar 06.11.2008. likumu);

3) noteikumus par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu attiecīgajā maršrutu tīklā (maršrutā);

izslēgt otro un ceturto daļu;

izslēgt otro un ceturto daļu;

4) noteikumus par pašvaldību budžeta un pašvaldību speciālā budžeta iedalīto finanšu līdzekļu apjomu sabiedriskā transporta pakalpojumiem attiecīgajā maršrutu tīklā (maršrutā) un kārtību, kādā iesniedzami pārskati par finansējuma izlietošanu;

5) noteikumus par vienošanās grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

6) noteikumus par vienošanās izpildes kontroli;

7) noteikumus par atbildību par vienošanās neizpildi;

8) citus noteikumus, kas izriet no sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas maršrutu tīklā (maršrutā) un pušu savstarpējām saistībām.

(4) Republikas pilsētas pašvaldība un plānošanas reģions 15 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās noslēgšanas vienu vienošanās eksemplāru iesniedz Autotransporta direkcijai.

(5) Republikas pilsētas pašvaldība un plānošanas reģions katru gadu pārskata vienošanās noteikumu atbilstību valsts politikas plānošanas dokumentiem sabiedriskā transporta jomā un, ja nepieciešams, izdara attiecīgus grozījumus vienošanās nosacījumos.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Republikas pilsētas pašvaldība un Autotransporta direkcija katru gadu pārskata vienošanās noteikumu atbilstību valsts politikas plānošanas dokumentiem sabiedriskā transporta jomā un, ja nepieciešams, pēc saskaņošanas ar Sabiedriskā transporta padomi izdara attiecīgus grozījumus vienošanās nosacījumos.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Republikas pilsētas pašvaldība un Autotransporta direkcija katru gadu pārskata vienošanās noteikumu atbilstību valsts politikas plānošanas dokumentiem sabiedriskā transporta jomā un, ja nepieciešams, pēc saskaņošanas ar Sabiedriskā transporta padomi izdara attiecīgus grozījumus vienošanās nosacījumos.”;

(6) Ja maršrutu tīkla reģionālais vietējās nozīmes maršruts iziet ārpus plānošanas reģiona robežām, maršrutu tīkla reģionālā vietējās nozīmes maršruta robežas nosaka Autotransporta direkcija, saskaņojot ar attiecīgajām pašvaldībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2008. Pirmās un otrās daļas jaunā redakcija un grozījumi ceturtajā, piektajā un sestajā daļā stājas spēkā 01.01.2010. Sk. Pārejas noteikumus.)

izslēgt sesto daļu.

izslēgt sesto daļu.

11.pants. Pārvadātāja zaudējumi

(1) Ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus pārvadātājam kompensē atbilstoši apmēram un kārtībai, ko nosaka Ministru kabinets. Šos zaudējumus kompensē no:

1) no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem —reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla maršrutos;

2) no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem — reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla maršrutos;

3) no pašvaldību budžetu līdzekļiem — reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla maršrutos par to sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma daļu, kura pārsniedz šo pakalpojumu nodrošināšanai paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvarus;

6. 11.pantā:

izslēgt pirmās daļas 3.punktu;

6. 11.pantā:

izslēgt pirmās daļas 3.punktu;

4) no pašvaldību budžetos šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem — pilsētas nozīmes maršrutu tīkla maršrutos;

5) no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem — pilsētas nozīmes maršrutu tīkla maršrutos — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:

1) nosaka un aprēķina pārvadātāju zaudējumus, kā arī pārvadātājiem kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un kontrolē šo līdzekļu izmantošanas tiesiskumu un pareizību;

2) pašvaldībām no valsts budžeta nosaka un aprēķina finansējumu zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem, kā arī pašvaldībām no valsts budžeta piešķir finansējumu zaudējumu kompensēšanai pārvadājumos, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, un kontrolē šo līdzekļu izmantošanas tiesiskumu un pareizību;

3) valsts budžetā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos paredzētos līdzekļus sadala starp plānošanas reģioniem.

izslēgt otrās daļas 3.punktu.

izslēgt otrās daļas 3.punktu.

(3) Tāda lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana, kas pieņemts sakarā ar to zaudējumu un izdevumu kompensēšanu, kuri pārvadātājam radušies saistībā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīkla maršrutos, neaptur šā lēmuma darbību vai tā izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2008., 16.06.2009., 01.12.2009. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

V nodaļa
Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība

(Nodaļas nosaukums 06.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2008.)

13.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana un izmantošana

..................

(13) Pasažierim ir pienākums ievērot regulāro pasažieru pārvadājumu līguma noteikumus un citus sabiedriskā transporta pakalpojumu nozari reglamentējošos normatīvajos aktos minētos sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanas noteikumus.

7. Papildināt 13.pantu ar četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

“14) Pasūtītājs, ņemot vērā īpašus apstākļus (piemēram, svētku un svinamās dienas, pasažieru plūsmu, laikapstākļus u.c.), var noteikt īslaicīgu izņēmumu no šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētās sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanas kārtības.”

7. Papildināt 13.pantu ar četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

“14) Pasūtītājs, ņemot vērā īpašus apstākļus (piemēram, svētku un svinamās dienas, pasažieru plūsmu, laikapstākļus u.c.), var noteikt īslaicīgu izņēmumu no šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētās sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanas kārtības.”

14.pants. Braukšanas maksas atvieglojumi maršrutu tīkla maršrutos

(1) Pasažieris ir tiesīgs izmantot normatīvajos aktos noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos.

(2) Ministru kabinets nosaka pasažieru kategorijas, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos, kā arī šo atvieglojumu izmantošanas kārtību un apmēru.

(3) Pašvaldībām ir tiesības noteikt braukšanas maksas atvieglojumus savā administratīvajā teritorijā, ja ar šo braukšanas maksas atvieglojumu noteikšanu pārvadātājam radītos zaudējumus pilnībā kompensē no pašvaldības budžeta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2008.)

8. Papildināt 14.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Nosakot braukšanas maksas atvieglojumus, par vienīgo kritēriju nedrīkst izmantot personas deklarēto dzīvesvietu.”

3

Deputāts J.Ādamsons

Izslēgt likumprojekta 8.pantu (par likuma 14.panta trešās daļas papildināšanu ar jaunu teikumu).

Neatbalstīts

8. Papildināt 14.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Nosakot braukšanas maksas atvieglojumus, par vienīgo kritēriju nedrīkst izmantot personas deklarēto dzīvesvietu.”

Pārejas noteikumi

1. Šo likumu piemēro sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai pēc 2008.gada 1.janvāra.

.........

.........

16. Līdz šo pārejas noteikumu 14.punktā minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai rajonu pašvaldību institūcijas turpina īstenot šajā likumā noteikto rajonu pašvaldību kompetenci.

(06.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2008.)

17. Tajos reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos, kuri līdz šo pārejas noteikumu 14.punktā minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai tika uzskatīti par starppilsētu nozīmes maršrutiem, sabiedriskā transporta pakalpojumus turpina organizēt Autotransporta direkcija. Līdz 2020.gada 31.decembrim sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana minētajos maršrutos nododama attiecīgajam plānošanas reģionam, izvērtējot tā spēju uzņemties šā uzdevuma izpildi. Lēmumu nodot plānošanas reģioniem sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu attiecīgajos maršrutos pieņem Ministru kabinets.

(06.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2008.)

9. Pārejas noteikumos:

izslēgt 17.punktu;

9. Pārejas noteikumos:

izslēgt 17.punktu;

18. Ar šā likuma 5.panta trešās daļas 1. un 2.punktā minētajiem reģionālajiem vietējās nozīmes maršrutiem, kas nodrošina pārvietošanos novadā ietilpstošo pilsētu teritorijās, līdz 2009.gada 31.decembrim saprot arī pilsētas nozīmes maršrutus.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

19. Pēc šo pārejas noteikumu 14.punktā minēto grozījumu spēkā stāšanās plānošanas reģions, pārzinot maršrutu tīklu savā teritorijā un organizējot sabiedriskā transporta pakalpojumus, pamatojoties uz kārtējā gada budžeta likumā paredzēto finanšu līdzekļu apjomu, pārskata reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla maršrutus.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

20. Šā likuma 11.panta pirmās daļas 3.punktu nepiemēro, kompensējot pārvadātājam ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus par 2011. un 2012.gadu.

(13.09.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

izteikt 20.punktu šādā redakcijā:

“20. Par 2011., 2012. un 2013.gadu pārvadātājam ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla maršrutos kompensē no valsts budžeta.”;

izteikt 20.punktu šādā redakcijā:

“20. Par 2011., 2012. un 2013.gadu pārvadātājam ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla maršrutos kompensē no valsts budžeta.”;

21. Šā likuma 18.pants stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Ministru kabinets līdz 2013.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 18.panta otrajā un trešajā daļā minētos noteikumus.

(23.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

40

papildināt pārejas noteikumus ar 21., 22., 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:

“21. Sabiedriskā transporta padome līdz 2014.gada 31.decembrim izstrādā šā likuma 5.panta pirmās daļas 1.punktā minēto vienotu reģionālās nozīmes maršrutu tīklu.

papildināt pārejas noteikumus ar 21., 22., 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:

“21. Sabiedriskā transporta padome līdz 2014.gada 31.decembrim izstrādā šā likuma 5.panta pirmās daļas 1.punktā minēto vienotu reģionālās nozīmes maršrutu tīklu.

22. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 4.¹ panta sestajā daļā minētos noteikumus.”

22. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 4.¹ panta sestajā daļā minētos noteikumus.”

23. Līdz 2013.gada 31.decembrim plānošanas reģioni ar pieņemšanas–nodošanas aktu nodod Autotransporta direkcijai:

1) noslēgtos sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumus par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos;

2) šā likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā noslēgtās vienošanās par pilsētas un reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla robežām;

3) ar aktuālām tiesvedībām saistīto dokumentāciju.

23. Līdz 2013.gada 31.decembrim plānošanas reģioni ar pieņemšanas–nodošanas aktu nodod Autotransporta direkcijai:

1) noslēgtos sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumus par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos;

2) šā likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā noslēgtās vienošanās par pilsētas un reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla robežām;

3) ar aktuālām tiesvedībām saistīto dokumentāciju.

24. Līdz 2014.gada 30.jūnijam plānošanas reģioni ar pieņemšanas–nodošanas aktu nodod Autotransporta direkcijai to arhīva un lietvedības daļu, kura Autotransporta direkcijai nepieciešama, lai tiktu nodrošināta pilnvērtīga likuma 5.panta trešajā daļā noteiktās kompetences izpilde. Plānošanas reģionu arhīvos un lietvedībā tiek saglabāta tā arhīva un lietvedības daļa, kura nepieciešama plānošanas reģioniem, lai pilnvērtīgi izpildītu likuma 5.panta ceturtajā daļā noteikto kompetenci.

24. Līdz 2014.gada 30.jūnijam plānošanas reģioni ar pieņemšanas–nodošanas aktu nodod Autotransporta direkcijai to arhīva un lietvedības daļu, kura Autotransporta direkcijai nepieciešama, lai tiktu nodrošināta pilnvērtīga likuma 5.panta trešajā daļā noteiktās kompetences izpilde. Plānošanas reģionu arhīvos un lietvedībā tiek saglabāta tā arhīva un lietvedības daļa, kura nepieciešama plānošanas reģioniem, lai pilnvērtīgi izpildītu likuma 5.panta ceturtajā daļā noteikto kompetenci.

25. Šā likuma grozījumi par 1.panta 7.punkta, 4. un 5.panta, 7.panta pirmās un piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi par likuma papildināšanu ar 1.panta 7.¹ punktu un 4.¹ pantu, kā arī grozījumi par 7.panta otrās, ceturtās un sestās daļas, 11.panta otrās daļas 3.punkta un pārejas noteikumu 17.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.”

25. Šā likuma grozījumi par 1.panta 7.punkta, 4. un 5.panta, 7.panta pirmās un piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi par likuma papildināšanu ar 1.panta 7.¹ punktu un 4.¹ pantu, kā arī grozījumi par 7.panta otrās, ceturtās un sestās daļas, 11.panta otrās daļas 3.punkta un pārejas noteikumu 17.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.