1.

Spēkā esošā redakcija

2.

Pirmā lasījuma redakcija

3.

Nr.

p.k.

4.

Priekšlikumi

(123 )

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; 2007, 3., 15.nr.; 2008, 3., 24.nr.; 2009, 13., 15., 21.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193.nr.; 2010, 178., 199.nr.; 2011, 99., 117., 148.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; 2007, 3., 15.nr.; 2008, 3., 24.nr.; 2009, 13., 15., 21.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193.nr.; 2010, 178., 199.nr.; 2011, 99., 117., 148.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Kriminālatbildības pamats

(1) Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

(2) Atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un uzlikt kriminālsodu var ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu.

(3) Likumā noteiktajos gadījumos personu atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodu nosaka arī prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2005.)

1. Papildināt 1.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Nodarījums nevar tikt atzīts par noziedzīgu, pamatojoties uz likuma piemērošanu pēc analoģijas."

1.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš(31.01.2012)

Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 1.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Nodarījums nevar tikt atzīts par noziedzīgu, pamatojoties uz likuma piemērošanu pēc analoģijas.

(5) Nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt par nodarījumu, par kuru viņš jau ticis attaisnots vai sodīts ar spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā vai administratīvā pārkāpuma lietā, kas pieņemts likumā noteiktā kārtībā. Minētais nekavē atkārtotu lietas izskatīšanu saskaņā ar likumu, ja ir jauni pierādījumi vai jaunatklāti apstākļi, vai ja iepriekšējā procesā ir pieļautas būtiskas kļūdas, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu."”

atbalstīts

1. Papildināt 1.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Nodarījumu nevar atzīt par noziedzīgu, likumu piemērojot pēc analoģijas.

(5) Nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt par nodarījumu, par kuru viņš jau ticis attaisnots vai sodīts ar likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu un spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā vai administratīvā pārkāpuma lietā. Minētais neizslēdz atkārtotu lietas izskatīšanu saskaņā ar likumu, ja ir jauni pierādījumi vai jaunatklāti apstākļi vai ja iepriekšējā procesā pieļautas būtiskas kļūdas, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu.”

6.pants. Noziedzīga nodarījuma jēdziens

(1) Par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.

(2) Par noziedzīgu nav atzīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība), kam ir šajā likumā paredzēta nodarījuma sastāva pazīmes, bet kas izdarīts apstākļos, kuri izslēdz kriminālatbildību.

2. Papildināt 6.panta pirmo daļu pēc vārda "izdarīts" ar vārdu "kaitīgs".

2. Papildināt 6.panta pirmo daļu pēc vārda “izdarīts” ar vārdu “kaitīgs”.

7.pants. Noziedzīgu nodarījumu klasifikācija

(1) Noziedzīgi nodarījumi ir kriminālpārkāpumi un noziegumi. Noziegumi iedalāmi šādi: mazāk smagi noziegumi, smagi noziegumi un sevišķi smagi noziegumi.

(2) Kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai vieglāks sods.

(3) Mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem.

(4) Smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par desmit gadiem.

(5) Sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par desmit gadiem, vai mūža ieslodzījums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009. un 01.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

3.  7.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Atbilstoši personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam un kaitīgumam noziedzīgi nodarījumi iedalāmi kriminālpārkāpumos un noziegumos.";

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(2) Kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no piecpadsmit dienām, bet ne ilgāku par trim mēnešiem (īslaicīga brīvības atņemšana), vai vieglāka soda veids.

(3) Mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par trim gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par astoņiem gadiem.

(4) Smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem.";

aizstāt piektajā daļā vārdu "desmit" ar vārdu "astoņiem";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja par noziegumu šajā likumā paredz brīvības atņemšanu uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, tad par attiecīgo noziegumu tajā paredz arī vieglāka soda veidu."

3. 7.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Atbilstoši personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam un kaitīgumam noziedzīgi nodarījumi iedalāmi kriminālpārkāpumos un noziegumos.”;

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no piecpadsmit dienām, bet ne ilgāku par trim mēnešiem (īslaicīga brīvības atņemšana), vai vieglāka soda veids.

(3) Mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par trim gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par astoņiem gadiem.

(4) Smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem.”;

aizstāt piektajā daļā vārdu “desmit” ar vārdu “astoņiem”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja par noziegumu šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, tad par attiecīgo noziegumu tajā paredzēts arī vieglāka soda veids.”

9.pants. Noziedzīgā nodarījuma izdarīšana ar nodomu (tīši)

Noziedzīgais nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms).

4. Izteikt 9. un 10.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Noziedzīgā nodarījuma izdarīšana ar nodomu (tīši)

(1) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona to izdarījusi ar tiešu vai netiešu nodomu.

(2) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas izdarītās darbības vai pieļautās bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai arī apzinājusies savas darbības vai pieļautās bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos.

(3) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar netiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas izdarītās darbības vai pieļautās bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un, kaut arī persona šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos.

4. Izteikt 9. un 10.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Noziedzīgā nodarījuma izdarīšana ar nodomu (tīši)

(1) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona to izdarījusi ar tiešu vai netiešu nodomu.

(2) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi vai arī apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos.

(3) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar netiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos.

10.pants. Noziedzīgā nodarījuma izdarīšana aiz neuzmanības

(1) Noziedzīgais nodarījums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības seku iestāšanās iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst (noziedzīga pašpaļāvība), vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan pēc nodarījuma konkrētajiem apstākļiem tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt (noziedzīga nevērība).

(2) Šajā likumā paredzētais nodarījums nav krimināli sodāms, ja persona neparedzēja, tai nevajadzēja un tā nevarēja paredzēt savas darbības vai bezdarbības seku iestāšanās iespēju.

10.pants. Noziedzīgā nodarījuma izdarīšana aiz neuzmanības

(1) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona to izdarījusi aiz noziedzīgas pašpaļāvības vai noziedzīgas nevērības.

(2) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu aiz noziedzīgas pašpaļāvības, ja persona ir paredzējusi savas darbības vai pieļautās bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst.

(3) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu aiz noziedzīgas nevērības, ja persona nav paredzējusi savas darbības vai pieļautās bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, kaut gan pēc nodarījuma konkrētajiem apstākļiem tai vajadzēja un tā varēja minētās kaitīgās sekas paredzēt.

(4) Šajā likumā paredzētais nodarījums nav krimināli sodāms, ja persona neparedzēja, tai nevajadzēja un tā nevarēja paredzēt savas darbības vai pieļautās bezdarbības seku iestāšanās iespēju."

10.pants. Noziedzīgā nodarījuma izdarīšana aiz neuzmanības

(1) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona to izdarījusi aiz noziedzīgas pašpaļāvības vai noziedzīgas nevērības.

(2) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu aiz noziedzīgas pašpaļāvības, ja persona ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst.

(3) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu aiz noziedzīgas nevērības, ja persona nav paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, kaut gan pēc nodarījuma konkrētajiem apstākļiem tai vajadzēja un tā varēja minētās kaitīgās sekas paredzēt.

(4) Šajā likumā paredzētais nodarījums nav krimināli sodāms, ja persona neparedzēja, tai nevajadzēja un tā nevarēja paredzēt savas darbības vai bezdarbības seku iestāšanās iespēju.”

21.pants. Organizēta grupa

(1) Organizēta grupa ir vairāk nekā divu personu izveidota apvienība, kura radīta nolūkā kopīgi izdarīt noziedzīgus nodarījumus vai smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kuras dalībnieki saskaņā ar iepriekšēju vienošanos sadalījuši pienākumus.

(2) Atbildība par nozieguma izdarīšanu organizētā grupā personai iestājas šajā likumā paredzētajos gadījumos par grupas izveidošanu un vadīšanu, piedalīšanos smaga vai sevišķi smaga nozieguma sagatavošanā vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanā neatkarīgi no personas lomas kopīgi izdarītajā nodarījumā.

5. 21.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Organizēta grupa ir vairāk nekā divu personu izveidota apvienība, kura radīta nolūkā kopīgi izdarīt vienu vai vairākus noziegumus un kuras dalībnieki saskaņā ar iepriekšēju vienošanos sadalījuši pienākumus.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "noziedzīga nodarījuma" ar vārdu "nozieguma".

5. 21.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Organizēta grupa ir vairāk nekā divu personu izveidota apvienība, kura radīta nolūkā kopīgi izdarīt vienu vai vairākus noziegumus un kuras dalībnieki saskaņā ar iepriekšēju vienošanos sadalījuši pienākumus.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “noziedzīga nodarījuma” ar vārdu “nozieguma”.

23.pants. Atsevišķs (vienots) noziedzīgs nodarījums

(1) Atsevišķs (vienots) noziedzīgs nodarījums ir viens nodarījums (darbība vai bezdarbība), kam ir viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, vai arī divi vai vairāki savstarpēji saistīti noziedzīgi nodarījumi, kurus aptver vainīgās personas vienots nodoms un kuri atbilst tikai viena noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.

(2) Atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu veido arī turpināti un ilgstoši noziedzīgi nodarījumi.

(3) Atsevišķu turpinātu noziedzīgu nodarījumu veido vairākas savstarpēji saistītas tādas pašas noziedzīgas darbības, kas vērstas uz kopēju mērķi, ja tās aptver vainīgās personas vienots nodoms, tāpēc savā kopumā tās veido vienu noziedzīgu nodarījumu.

(4) Atsevišķs ilgstošs noziedzīgs nodarījums ir nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar tai sekojošu ilgstošu to pienākumu neizpildīšanu, kurus likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajai personai.

(5) Atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu šā likuma sevišķajā daļā īpaši paredzētajos gadījumos veido atkārtoti gada laikā izdarīti tādi paši likumpārkāpumi, par kuriem kriminālatbildība iestājas tikai tad, ja pastāv to kopums, tas ir, ja konstatēts, ka šie likumpārkāpumi šajā laikā izdarīti ne mazāk kā divas reizes, un ja iepriekšējā reizē, pārkāpējam zinot, tie likumā noteiktajā kārtībā fiksēti.

6. Izslēgt 23.panta piekto daļu.

6. Izslēgt 23.panta piekto daļu.

24.pants. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība

(1) Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība ir gan tad, kad viena persona izdara divus vai vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, kas atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm vai arī tikai viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, ja tos neaptver vainīgās personas vienots nodoms, gan arī tad, kad persona izdara vienu noziedzīgu nodarījumu, kas atbilst vismaz divu dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm.

(2) Noziedzīgu nodarījumu daudzējādību veido noziedzīgu nodarījumu atkārtotība, kopība un recidīvs.

(3) Noziedzīgu nodarījumu daudzējādību veido arī tādi noziedzīgi nodarījumi, par kuriem Latvijā tiek izpildīts ārvalstī piespriests sods.

7. 24.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība ir tad, kad viena persona izdara divus vai vairākus patstāvīgus nodarījumus (darbības vai bezdarbības), kas atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, vai tad, kad persona izdara vienu nodarījumu (darbību vai bezdarbību), kas atbilst vismaz divu dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm.";

izslēgt otrajā daļā vārdu "atkārtotība".

7. 24.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība ir tad, kad viena persona izdara (vai pieļauj) divus vai vairākus patstāvīgus nodarījumus (darbība vai bezdarbība), kas atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, vai tad, kad persona izdara (vai pieļauj) vienu nodarījumu (darbība vai bezdarbība), kas atbilst vismaz divu dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm.”;

izslēgt otrajā daļā vārdu “atkārtotība”.

25.pants. Noziedzīgu nodarījumu atkārtotība

(1) Noziedzīgu nodarījumu atkārtotība ir tad, kad viena persona izdara divus vai vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti vienā un tajā pašā šā likuma pantā, vai arī divus vai vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti dažādos šā likuma pantos, ja atbildība par šādu atkārtotību paredzēta šajā likumā.

(2) Noziedzīgu nodarījumu atkārtotību neveido nodarījums, par kura izdarīšanu persona atbrīvota no kriminālatbildības vai par kuru iestājies kriminālatbildības noilgums, vai par kuru noņemta vai dzēsta sodāmība likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu atkārtotība paredzēta šajā likumā kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme, visi vainīgās personas vienā un tajā pašā šā likuma pantā paredzētie atkārtotie nodarījumi kvalificējami tikai pēc tās šā likuma panta daļas, kurā paredzēta atbildība par atkārtotu noziedzīgu nodarījumu.

8. Izslēgt 25.pantu.

8. Izslēgt 25.pantu.

26.pants. Noziedzīgu nodarījumu kopība

(1) Noziedzīgu nodarījumu kopību veido vienas personas izdarīts viens noziedzīgs nodarījums vai vairāki noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst divu vai vairāku dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, ja šī persona nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav arī iestājies kriminālatbildības noilgums.

(2) Personas izdarīts viens noziedzīgs nodarījums, kas atbilst vairāku dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, veido noziedzīgu nodarījumu ideālo kopību.

(3) Personas izdarīti divi vai vairāki savstarpēji nesaistīti nodarījumi, kas atbilst vairāku dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, veido noziedzīgu nodarījumu reālo kopību.

(4) Noziedzīgu nodarījumu kopību neveido nodarījums, par kura izdarīšanu persona atbrīvota no kriminālatbildības.

9. 26.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(1) Noziedzīgu nodarījumu kopību veido vienas personas izdarīts viens nodarījums vai vairāki nodarījumi, kas atbilst divu vai vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, ja šī persona nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav arī iestājies kriminālatbildības noilgums.

(2) Personas izdarīts nodarījums, kas atbilst vairāku dažādu savstarpēji saistītu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, veido noziedzīgu nodarījumu ideālo kopību.

(3) Personas izdarīti divi vai vairāki savstarpēji nesaistīti nodarījumi, kas atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, veido noziedzīgo nodarījumu reālo kopību.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja viens noziedzīgs nodarījums atbilst šā likuma sevišķajā daļā paredzētajai vispārējai un speciālai normai, tad noziedzīgu nodarījumu kopība neveidojas, un kriminālatbildība iestājas tikai saskaņā ar speciālo normu."

9. 26.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Noziedzīgu nodarījumu kopību veido vienas personas izdarīts viens nodarījums vai vairāki nodarījumi, kas atbilst divu vai vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, ja šī persona nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav arī iestājies kriminālatbildības noilgums.

(2) Personas izdarīts nodarījums, kas atbilst vairāku dažādu savstarpēji saistītu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, veido noziedzīgu nodarījumu ideālo kopību.

(3) Personas izdarīti divi vai vairāki savstarpēji nesaistīti nodarījumi, kas atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, veido noziedzīgo nodarījumu reālo kopību.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja viens noziedzīgs nodarījums atbilst šā likuma sevišķajā daļā paredzētajai vispārējai un speciālai normai, tad noziedzīgu nodarījumu kopība neveidojas un kriminālatbildība iestājas tikai saskaņā ar speciālo normu.”

27.pants. Noziedzīgu nodarījumu recidīvs

Noziedzīga nodarījuma recidīvu veido personas izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums pēc šīs personas notiesāšanas par agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta.

10. Izteikt 27.panta tekstu šādā redakcijā:

"Noziedzīga nodarījuma recidīvu veido personas izdarīts jauns tīšs noziedzīgs nodarījums pēc šīs personas notiesāšanas par agrāk izdarītu tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā."

10. Izteikt 27.panta tekstu šādā redakcijā:

“Noziedzīga nodarījuma recidīvu veido personas izdarīts jauns tīšs noziedzīgs nodarījums pēc šīs personas notiesāšanas par agrāk izdarītu tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā.”

35.pants. Sods un tā mērķis

(1) Krimināllikumā paredzētais sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šā likuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu.

(2) Soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2005.)

11. Izteikt 35.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Soda mērķis ir:

1) aizsargāt sabiedrības drošību;

2) atjaunot taisnīgumu;

3) vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu;

4) resocializēt sodīto personu;

5) panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas."

11. Izteikt 35.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Soda mērķis ir:

1) aizsargāt sabiedrības drošību;

2) atjaunot taisnīgumu;

3) sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu;

4) resocializēt sodīto personu;

5) panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.”

36.pants. Sodu veidi

(1) Personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, var piespriest vienu no šādiem pamatsodiem:

1) (izslēgts ar 01.12.2011. likumu);

2) brīvības atņemšana;

3) arests;

4) mantas konfiskācija;

5) piespiedu darbs;

6) naudas sods.

(2) Bez pamatsoda notiesātajam var piespriest šādus papildsodus:

1) mantas konfiskācija;

2) izraidīšana no Latvijas Republikas;

3) naudas sods;

4) tiesību ierobežošana;

5) policijas kontrole;

5¹) probācijas uzraudzība;

6) aizliegums kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās.

(3) Personai, kura izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, var noteikt naudas sodu vai piespiedu darbu, kā arī papildsodus — tiesību ierobežošanu vai probācijas uzraudzību.

(4) Sodu izciešanas kārtību nosaka saskaņā ar likumu.

12. 36.pantā:

izslēgt pirmās daļas 3. un 4.punktu;

papildināt otro daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) piespiedu darbs;";

izslēgt otrās daļas 6.punktu.

12. 36.pantā:

izslēgt pirmās daļas 3. un 4.punktu;

papildināt otro daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2¹) piespiedu darbs;”;

izslēgt otrās daļas 6.punktu.

38.pants. Brīvības atņemšana

(1) Brīvības atņemšana ir personas piespiedu turēšana ieslodzījumā.

(2) Brīvības atņemšanu nosaka uz laiku no trim mēnešiem līdz piecpadsmit gadiem, bet par sevišķi smagiem noziegumiem — uz laiku līdz divdesmit gadiem.

(3) Šajā likumā īpaši paredzētajos gadījumos brīvības atņemšanu var noteikt uz visu mūžu (mūža ieslodzījums).

(4) Brīvības atņemšanas laiks nosakāms gados un mēnešos, bet šajā likumā paredzētajos gadījumos — arī dienās.

13. 38.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "trim mēnešiem" ar vārdiem "piecpadsmit dienām";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Šajā likumā īpaši paredzētajos gadījumos par kriminālpārkāpumiem un noziegumiem, par kuriem šajā likumā paredz brīvības atņemšanu uz laiku ne ilgāku par pieciem gadiem, var noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim mēnešiem."

13. 38.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “trim mēnešiem” ar vārdiem “piecpadsmit dienām”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Šajā likumā īpaši paredzētajos gadījumos par kriminālpārkāpumiem un noziegumiem, par kuriem šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, var noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim mēnešiem.”

39.pants. Arests

(1) Arests ir personas īslaicīga piespiedu turēšana ieslodzījumā.

(2) Arestu nosaka uz laiku no trim dienām līdz trim mēnešiem.

(3) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)

(4) Karavīri arestu izcieš virssardzē.

(5) Arests nav piemērojams grūtniecēm un mātēm, kuru aprūpē ir bērns līdz viena gada vecumam.

14. Izslēgt 39.pantu.

14. Izslēgt 39.pantu.

40.pants. Piespiedu darbs

(1) Piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais vai persona, kurai piespiedu darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, izcieš kā sodu, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Piespiedu darbu nosaka uz laiku no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām. Prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot piespiedu darbu, var piemērot ne vairāk kā pusi no šajā pantā paredzētā maksimālā piespiedu darba ilguma.

(2) Piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām un karavīriem.

(3) Ja persona, kas notiesāta ar piespiedu darbu, vai persona, kurai piespiedu darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, ļaunprātīgi izvairās no soda izciešanas, tiesa neizciesto sodu aizstāj ar arestu, četras darba stundas rēķinot kā vienu aresta dienu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2002., 17.10.2002., 28.04.2005., 28.09.2005. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

15. 40.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Piespiedu darbs kā pamatsods vai papildsods ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais vai persona, kurai piespiedu darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, izcieš, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Piespiedu darbu kā pamatsodu nosaka uz laiku no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām. Prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot piespiedu darbu, var piemērot ne vairāk kā pusi no šajā pantā paredzētā maksimālā piespiedu darba ilguma. Piespiedu darbu kā papildsodu uz laiku no četrdesmit līdz simt stundām var noteikt personām, kuras notiesātas nosacīti.";

izslēgt otrajā daļā vārdus "un karavīriem";

aizstāt trešajā daļā vārdu "arests" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "īslaicīga brīvības atņemšana" (attiecīgā locījumā);

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pēc soda izpildes iestādes priekšlikuma tiesa personu, kas notiesāta ar piespiedu darbu vai kurai piespiedu darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, var atbrīvot no soda izciešanas, ja tā priekšzīmīgi izpilda piespiedu darbu un citus tai uzliktos pienākumus un kad faktiski ir izciesta ne mazāk kā puse no noteiktā soda."

15. 40.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Piespiedu darbs kā pamatsods vai papildsods ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais vai persona, kurai piespiedu darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, izcieš, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Piespiedu darbu kā pamatsodu nosaka uz laiku no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām. Prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot piespiedu darbu, var piemērot ne vairāk kā pusi no šajā pantā paredzētā maksimālā piespiedu darba ilguma. Piespiedu darbu kā papildsodu uz laiku no četrdesmit līdz simt stundām var noteikt personām, kuras notiesātas nosacīti.”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “un karavīriem”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “arests” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “īslaicīga brīvības atņemšana” (attiecīgā locījumā);

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pēc soda izpildes iestādes priekšlikuma tiesa personu, kura notiesāta ar piespiedu darbu vai kurai piespiedu darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, var atbrīvot no soda izciešanas, ja tā priekšzīmīgi izpilda piespiedu darbu un citus tai uzliktos pienākumus un ja faktiski ir izciesta ne mazāk kā puse no noteiktā soda.”

41.pants. Naudas sods

(1) Naudas sods ir naudas summa, ko tiesa vai prokurors uzliek samaksāt valsts labā 30 dienu laikā šajā pantā noteiktajos apmēros kā pamatsodu, bet tiesa — arī kā papildsodu.

(2) Naudas sods kā pamatsods atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms trīs līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. Prokurors var piemērot ne vairāk kā pusi no šā likuma Sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā maksimālā naudas soda apmēra, ievērojot Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgas apmēru brīdī, kad sastādīts priekšraksts par sodu, un norādot priekšrakstā par sodu šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

(3) Naudas sods kā papildsods atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms trīs līdz simt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

(4) Vainīgā mantisko stāvokli nosaka, novērtējot ne tikai tā iespējas nekavējoties samaksāt naudas sodu, bet arī iespējas gūt paredzamus ienākumus, kas nodrošinātu tam iespēju likumā paredzētajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu.

(5) Naudas soda samaksu attiecīgi tiesa vai prokurors var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad spriedums vai priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā.

(6) Ja naudas sods nav samaksāts, tad gadījumos, ja tas noteikts līdz trīsdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar arestu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras aresta dienas, taču ne vairāk par trim mēnešiem aresta; ja naudas sods noteikts virs trīsdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par vienu gadu brīvības atņemšanas.

(7) Ja naudas sodu vai tā daļu samaksā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu vai arestu, notiesātais atbrīvojams vai brīvības atņemšanas vai aresta ilgums saīsināms atbilstoši samaksātajai naudas soda daļai. Saīsinot norādītajā veidā soda laiku, brīvības atņemšanas vai aresta laiks ieskaitāms atbilstoši tiesas noteiktajam samēram.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

16. 41.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Naudas sods kā pamatsods atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms:

1) par kriminālpārkāpumu – trīs līdz simt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā;

2) par mazāk smagu noziegumu – piecu līdz simt piecdesmit Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā;

3) par smagu noziegumu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, – desmit līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā;

4) šajā likumā īpaši paredzētajos gadījumos tiesa naudas sodu kā pamatsodu var noteikt arī – divsimt vienas līdz četrsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Naudas sods nosakāms Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, kāds tas ir sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. Prokurors var piemērot ne vairāk kā pusi no šā panta otrajā daļā paredzētā maksimālā naudas soda apmēra, ievērojot Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgas apmēru brīdī, kad sastādīts priekšraksts par sodu, un norādot priekšrakstā par sodu šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.";

izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja naudas sods nav samaksāts, tad gadījumos, ja tas noteikts līdz trīsdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras īslaicīgas brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par trim mēnešiem; ja naudas sods noteikts trīsdesmit vienas minimālās mēnešalgas līdz divsimt minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par vienu gadu brīvības atņemšanas; ja naudas sods noteikts virs divsimt minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā piecas brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par pieciem gadiem.

(7) Ja naudas sodu vai tā daļu samaksā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu, notiesātais atbrīvojams vai brīvības atņemšanas ilgums saīsināms atbilstoši samaksātajai naudas soda daļai. Saīsinot norādītajā veidā soda laiku, brīvības atņemšanas laiks ieskaitāms atbilstoši tiesas noteiktajam samēram."

16. 41.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Naudas sods kā pamatsods atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms:

1) par kriminālpārkāpumu — trīs līdz simt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā;

2) par mazāk smagu noziegumu — piecu līdz simt piecdesmit Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā;

3) par smagu noziegumu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, — desmit līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā;

4) šajā likumā īpaši paredzētajos gadījumos tiesa naudas sodu kā pamatsodu var noteikt arī — divsimt vienas līdz četrsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Naudas sods nosakāms tādā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, kāds tas ir sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. Prokurors var piemērot ne vairāk kā pusi no šā panta otrajā daļā paredzētā maksimālā naudas soda apmēra, ievērojot Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgas apmēru brīdī, kad sastādīts priekšraksts par sodu, un norādot priekšrakstā par sodu šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.”;

izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja naudas sods nav samaksāts, tad gadījumos, kad tas noteikts līdz trīsdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras īslaicīgas brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par trim mēnešiem; ja naudas sods noteikts trīsdesmit vienas līdz divsimt minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par vienu gadu; ja naudas sods noteikts virs divsimt minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā piecas brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par pieciem gadiem.

(7) Ja naudas sodu vai tā daļu samaksā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu, viņš atbrīvojams vai brīvības atņemšanas ilgums saīsināms atbilstoši samaksātajai naudas soda daļai. Norādītajā veidā saīsinot soda laiku, brīvības atņemšanas laiks ieskaitāms atbilstoši tiesas noteiktajam samēram.”

42.pants. Mantas konfiskācija

(1) Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas konfiskāciju var noteikt kā pamatsodu vai papildsodu. Var konfiscēt arī notiesātā īpašumā esošu mantu, ko tas nodevis citai fiziskajai vai juridiskajai personai.

(2) Mantas konfiskāciju var noteikt tikai šā likuma sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos.

(3) Tiesa, nosakot daļēju mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama. Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, piemēro daļēju mantas konfiskāciju un attiecina to uz transportlīdzekli. Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, piemēro daļēju mantas konfiskāciju un attiecina to uz dzīvniekiem.

(4) Likums nosaka to notiesātajam vai viņa apgādībā esošajām personām nepieciešamo mantu, kas nav konfiscējama.

17. Izslēgt 42.panta pirmās daļas otrajā teikumā daļā vārdus "pamatsodu vai".

2.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš(31.01.2012)

Izteikt likumprojekta 17.pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

„42.pants. Mantas konfiskācija

(1) Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas konfiskāciju var noteikt kā papildsodu. Var konfiscēt arī notiesātā īpašumā esošu mantu, ko tas nodevis citai fiziskajai vai juridiskajai personai.

(2) Mantas konfiskāciju var noteikt tikai šā likuma sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos par smagu noziegumu, ja par to šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku ilgāku par pieciem gadiem un ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā vai par sevišķi smagu noziegumu pret valsti, kā arī par sevišķi smagu noziegumu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, lielā apmērā vai organizētā grupā.

(3) Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama.

(4) Likums nosaka to notiesātajam vai viņa apgādībā esošajām personām nepieciešamo mantu, kas nav konfiscējama.””.

neatbalstīts

17. Izslēgt 42.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “pamatsodu vai”.

43.pants. Izraidīšana no Latvijas Republikas

(1) Citas valsts pilsoni vai personu, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja citā valstī, var izraidīt no Latvijas Republikas, ja tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus un vainīgā personību, nav pieļaujama viņa atrašanās Latvijas Republikā.

(2) Šo sodu piespriež kā papildsodu, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, izpildot to pēc pamatsoda izciešanas vai pēc atbrīvošanas no soda izciešanas pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā. Papildsoda izciešanas laiku skaita no dienas, kad persona izraidīta no Latvijas Republikas.

18. Izteikt 43.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šo sodu var piespriest kā papildsodu kopā ar brīvības atņemšanu vai naudas sodu, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, izpildot to pēc pamatsoda izciešanas vai pēc atbrīvošanas no soda izciešanas pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, vai pēc sprieduma spēkā stāšanās nosacītas notiesāšanas gadījumā. Papildsoda izciešanas laiku skaita no dienas, kad persona izraidīta no Latvijas Republikas."

18. Izteikt 43.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šo sodu var piespriest kā papildsodu kopā ar brīvības atņemšanu vai naudas sodu, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz laiku no trim līdz desmit gadiem un izpildot to pēc pamatsoda izciešanas vai pēc atbrīvošanas no soda izciešanas pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, vai pēc sprieduma spēkā stāšanās nosacītas notiesāšanas gadījumā. Papildsoda izciešanas laiku skaita no dienas, kad persona izraidīta no Latvijas Republikas.”

44.pants. Tiesību ierobežošana

(1) Tiesību ierobežošana ir tiesību atņemšana uz noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību, uz noteiktu profesionālu vai cita veida nodarbošanos, uz noteiktu amatu ieņemšanu vai speciālā likumā paredzēto atļauju vai tiesību iegūšanu.

(2) Tiesību ierobežošana ir papildsods, ko piespriež tiesa, aizliedzot uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem, vai nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu un aizliedzot uz laiku, kas nav lielāks par pusi no šā likuma Sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā maksimālā tiesību ierobežošanas laika, veikt noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību, noteiktu profesionālu vai cita veida nodarbošanos, ieņemt noteiktus amatus valsts, pašvaldību, privātajās vai sabiedriskajās organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un iestādēs vai iegūt speciālā likumā paredzētās atļaujas vai tiesības, ko likumā noteiktajā kārtībā izsniedz vai piešķir valsts, pašvaldību vai citas tam pilnvarotas institūcijas.

(3) Tiesību ierobežošanu tiesa var noteikt arī gadījumos, kad šis sods nav paredzēts šā likuma sevišķās daļas pantos, ja noziedzīgais nodarījums tieši saistīts ar vainīgā uzņēmējdarbību vai nodarbošanos vai izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot viņam izsniegto speciālo atļauju vai piešķirtās tiesības.

(4) Ja persona notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu un ar tiesību ierobežošanu, tad šajā pantā minētais aizliegums attiecas tiklab uz laiku, kad persona izcieš brīvības atņemšanu vai arestu, kā arī uz spriedumā noteikto papildsoda izciešanas laiku, skaitot no brīža, kad tā beidz izciest pamatsodu. Nosakot šo papildsodu kopā ar citiem pamatsoda veidiem, papildsoda izciešanas laiku skaita no brīža, kad šī persona sāk izciest pamatsodu.

19. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

"44.pants. Tiesību ierobežošana

(1) Tiesību ierobežošana ir noteiktu tiesību atņemšana vai tāda aizlieguma noteikšana, kas personai neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus, veikt noteiktu profesionālu vai cita veida darbību, apmeklēt noteiktas vietas vai pasākumus.

(2) Tiesību ierobežošana ir papildsods, ko piespriež tiesa, atņemot šā likuma sevišķās daļas attiecīgajā pantā minētās tiesības vai nosakot aizliegumu, uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem vai ko nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, uz laiku, kas nav lielāks par pusi no šā likuma sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā maksimālā tiesību ierobežošanas laika. Ievērojot noziedzīgā nodarījuma veidu un raksturu, šā likuma sevišķajā daļā īpaši paredzētajos gadījumos personai var tikt ierobežotas tiesības arī uz ilgāku laiku, bet ne ilgāku par desmit gadiem.

(3) Atbilstoši noziedzīga nodarījuma raksturam tiesību ierobežošanu tiesa var noteikt arī gadījumos, ja šis sods nav paredzēts šā likuma sevišķās daļas panta sankcijā, vai papildus šā likuma sevišķās daļas panta sankcijā paredzētajam tiesību ierobežojumam.

(4) Ja persona notiesāta ar brīvības atņemšanu un ar tiesību ierobežošanu, tad šajā pantā minētais aizliegums attiecas tiklab uz laiku, kad persona izcieš brīvības atņemšanu, kā arī uz spriedumā noteikto papildsoda izciešanas laiku, skaitot no brīža, kad tā beidz izciest pamatsodu. Nosakot šo papildsodu kopā ar citiem pamatsoda veidiem, papildsoda izciešanas laiku skaita no brīža, kad šī persona sāk izciest pamatsodu."

19. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

“44.pants. Tiesību ierobežošana

(1) Tiesību ierobežošana ir noteiktu tiesību atņemšana vai tāda aizlieguma noteikšana, kas personai neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus, veikt noteiktu profesionālu vai cita veida darbību, apmeklēt noteiktas vietas vai pasākumus.

(2) Tiesību ierobežošana ir papildsods, ko piespriež tiesa, atņemot šā likuma sevišķās daļas attiecīgajā pantā minētās tiesības vai nosakot aizliegumu uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem, vai ko nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, uz laiku, kas nav ilgāks par pusi no šā likuma sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā maksimālā tiesību ierobežošanas laika. Ievērojot noziedzīgā nodarījuma veidu un raksturu, šā likuma sevišķajā daļā īpaši paredzētajos gadījumos personai var ierobežot tiesības arī uz ilgāku laiku, bet ne ilgāku par desmit gadiem.

(3) Atbilstoši noziedzīga nodarījuma raksturam tiesību ierobežošanu tiesa var noteikt arī gadījumos, kad šis sods nav paredzēts šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā, vai papildus šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā paredzētajam tiesību ierobežojumam.

(4) Ja persona notiesāta ar brīvības atņemšanu un ar tiesību ierobežošanu, tad šajā pantā minētais aizliegums attiecas tiklab uz laiku, kad persona izcieš brīvības atņemšanu, kā arī uz spriedumā noteikto papildsoda izciešanas laiku, skaitot no brīža, kad tā beidz izciest pamatsodu. Nosakot šo papildsodu kopā ar citiem pamatsoda veidiem, papildsoda izciešanas laiku skaita no brīža, kad persona sāk izciest pamatsodu.”

44.¹ pants. Aizliegums kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes

(1) Aizliegums kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās ir aizliegums pieteikt personu par kandidātu Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās.

(2) Aizliegums kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās ir papildsods, kuru piespriež tiesa uz laiku no diviem līdz četriem gadiem personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pret valsti (šā likuma 80. — 95.pants).

(3) Ja persona notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu un ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, šajā pantā minētais aizliegums attiecas tiklab uz laiku, kad persona izcieš brīvības atņemšanu vai arestu, kā arī uz spriedumā noteikto papildsoda izciešanas laiku, skaitot no brīža, kad tā beidz izciest pamatsodu. Nosakot šo papildsodu kopā ar citiem pamatsoda veidiem, papildsoda izciešanas laiku skaita no brīža, kad persona sāk izciest pamatsodu.

20. Izslēgt 44.¹ pantu.

20. Izslēgt 44.¹ pantu.

45.pants. Policijas kontrole

(1) Policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem. Gadījumos, kad persona ir nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda izciešanas, papildsoda — policijas kontrole — izpildi uzsāk ar brīdi, kad beigusies personas uzraudzība pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.

(2) Policijas kontroli piespriež, notiesājot ar brīvības atņemšanu tikai šā likuma sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

(3) Pēc brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas vai policijas iestādes iesnieguma tiesa var samazināt policijas kontroles termiņu vai to atcelt.

(4) Ja notiesātais papildsoda izciešanas laikā izdarījis jaunu noziegumu, tiesa neizciesto papildsoda laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu un nosaka galīgo sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52.pantā paredzētajiem noteikumiem.

(5) Ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, tiesa pēc policijas iestādes iesnieguma var aizstāt neizciesto papildsoda laiku, divas policijas kontroles dienas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu.

(6) Policijas kontroles noteikumu pārkāpšana ir ļaunprātīga, ja persona gada laikā divas reizes administratīvi sodīta par šādu pārkāpumu.

3.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš(31.01.2012)

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Aizstāt 45.panta ceturtajā daļā vārdu „noziegumu” ar vārdiem „noziedzīgu nodarījumu”.”

atbalstīts

21. Aizstāt 45.panta ceturtajā daļā vārdu “noziegumu” ar vārdiem “noziedzīgu nodarījumu”.

45.¹ pants. Probācijas uzraudzība

(1) Probācijas uzraudzība ir papildsods, ko piespriež tiesa vai priekšrakstā par sodu nosaka prokurors kā piespiedu līdzekli, lai nodrošinātu notiesātās personas vai personas, kurai papildsods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, uzvedības uzraudzību, sekmētu šīs personas resocializāciju un jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas novēršanu.

(2) Probācijas uzraudzību var piemērot tikai šā likuma sevišķajā daļā minētajos gadījumos uz laiku no viena gada līdz trim gadiem. Prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot probācijas uzraudzību, var piemērot ne vairāk kā pusi no šā likuma sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā maksimālā probācijas uzraudzības ilguma.

(3) Probācijas uzraudzības laikā notiesātais vai persona, kurai papildsods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, pilda Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus.

(4) Ja probācijas uzraudzība piemērota kopā ar brīvības atņemšanu vai arestu, tās izpildi uzsāk pēc pamatsoda izciešanas, bet, ja piemērots naudas sods vai piespiedu darbs, — ar brīdi, kad persona sāk izciest pamatsodu. Gadījumos, kad persona ir nosacīti pirms termiņa atbrīvota no brīvības atņemšanas soda izpildes, papildsoda — probācijas uzraudzības — izpildi uzsāk ar brīdi, kad beigusies personas uzraudzība pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.

(5) Tiesa pēc Valsts probācijas dienesta iesnieguma saņemšanas var samazināt probācijas uzraudzības termiņu vai probācijas uzraudzību atcelt.

(6) Ja notiesātais vai persona, kurai papildsods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, papildsoda izciešanas laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa neizciesto papildsoda laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu un nosaka galīgo sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52.panta noteikumiem.

(7) Ja persona, kurai ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu noteikta probācijas uzraudzība, bez attaisnojoša iemesla pārkāpj tās noteikumus, tiesa pēc Valsts probācijas dienesta iesnieguma saņemšanas var aizstāt neizciesto papildsoda laiku, divas probācijas uzraudzības dienas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu.

4.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš(31.01.2012)

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izslēgt 45.¹panta ceturtajā daļā vārdus „vai arestu”.”

atbalstīts

22. Izslēgt 45.¹ panta ceturtajā daļā vārdus “vai arestu”.

46.pants. Soda noteikšanas vispārīgie principi

(1) Tiesa piespriež sodu tādā apmērā, kādu nosaka šā likuma sevišķās daļas pants, kas paredz atbildību par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, un ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus.

(2) Tiesa, nosakot sodu, un prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2005.)

21. Izteikt 46.pantu šādā redakcijā:

"46.pants. Soda noteikšanas vispārīgie principi

(1) Sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus.

(2) Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

(3) Nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

(4) Brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smaga nozieguma izdarīšanu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem."

23. Izteikt 46.pantu šādā redakcijā:

“46.pants. Soda noteikšanas vispārīgie principi

(1) Sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus.

(2) Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

(3) Nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

(4) Brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.”

47.pants. Atbildību mīkstinošie apstākļi

(1) Par atbildību mīkstinošiem atzīstami šādi apstākļi:

1) noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto;

2) vainīgais aktīvi veicinājis noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu;

3) vainīgais sekmējis citas personas nozieguma atklāšanu;

4) vainīgais labprātīgi atlīdzinājis nodarīto zaudējumu vai novērsis radīto kaitējumu;

5) noziedzīgais nodarījums izdarīts smagu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ;

6) noziedzīgais nodarījums izdarīts vardarbības iespaidā, materiālas vai citādas atkarības dēļ;

7) noziedzīgais nodarījums izdarīts cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē;

8) noziedzīgais nodarījums izdarīts, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās, galējās nepieciešamības, noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas aizturēšanas, attaisnojama profesionālā riska, pavēles un rīkojuma izpildīšanas tiesiskuma nosacījumus;

9) noziedzīgo nodarījumu izdarījusi grūtniece;

10) noziedzīgo nodarījumu izdarījusi persona ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī.

(2) Nosakot sodu, var ņemt vērā arī citus apstākļus, kuri likumā nav paredzēti un kurus tiesa atzīst par atbildību mīkstinošiem apstākļiem.

(3) Par atbildību mīkstinošu apstākli nav atzīstams tāds apstāklis, kurš šajā likumā paredzēts kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme.

22. Izteikt 47.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Par atbildību mīkstinošiem atzīstami šādi apstākļi:

1) noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto;

2) vainīgais aktīvi veicinājis noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu;

3) vainīgais labprātīgi atlīdzinājis cietušajam ar noziedzīgu nodarījumu radīto kaitējumu vai novērsis radīto kaitējumu;

4) vainīgais sekmējis citas personas nozieguma atklāšanu;

5) noziedzīgais nodarījums izdarīts cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē;

6) noziedzīgais nodarījums izdarīts, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās, galējās nepieciešamības, noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas aizturēšanas, attaisnojama profesionālā riska, pavēles un rīkojuma izpildīšanas tiesiskuma nosacījumus;

7) noziedzīgo nodarījumu izdarījusi persona ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī.

(2) Nosakot sodu, par atbildību mīkstinošu apstākli var atzīt arī citu ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu saistītu apstākli, kurš šajā likumā nav paredzēts."

24. Izteikt 47.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Par atbildību mīkstinošiem atzīstami šādi apstākļi:

1) noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto;

2) vainīgais aktīvi veicinājis noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu;

3) vainīgais labprātīgi atlīdzinājis cietušajam ar noziedzīgu nodarījumu radīto kaitējumu vai novērsis radīto kaitējumu;

4) vainīgais sekmējis citas personas nozieguma atklāšanu;

5) noziedzīgais nodarījums izdarīts cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē;

6) noziedzīgais nodarījums izdarīts, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās, galējās nepieciešamības, noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas aizturēšanas, attaisnojama profesionālā riska, pavēles un rīkojuma izpildīšanas tiesiskuma nosacījumus;

7) noziedzīgo nodarījumu izdarījusi persona ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī.

(2) Nosakot sodu, par atbildību mīkstinošu apstākli var atzīt arī citu ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu saistītu apstākli, kurš šajā likumā nav paredzēts."

48.pants. Atbildību pastiprinošie apstākļi

(1) Par atbildību pastiprinošiem var atzīt šādus apstākļus:

1) noziedzīgais nodarījums izdarīts atkārtoti vai veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu;

2) noziedzīgais nodarījums izdarīts personu grupā;

3) noziedzīgais nodarījums izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli vai citas personas uzticību;

4) noziedzīgais nodarījums izraisījis smagas sekas;

5) noziedzīgais nodarījums izdarīts pret sievieti, apzinoties, ka viņa ir grūtniecības stāvoklī;

6) noziedzīgais nodarījums izdarīts pret personu, kas nav sasniegusi piecpadsmit gadu vecumu, vai pret personu, izmantojot tās bezpalīdzības stāvokli vai vecuma nevarību;

7) noziedzīgais nodarījums izdarīts pret personu, izmantojot tās dienesta, materiālo vai citādu atkarību no vainīgā;

8) noziedzīgais nodarījums izdarīts ar sevišķu cietsirdību vai ņirgājoties par cietušo;

9) noziedzīgais nodarījums izdarīts, izmantojot sabiedriskā posta apstākļus;

10) noziedzīgais nodarījums izdarīts, lietojot ieročus vai sprāgstošas vielas vai citā vispārbīstamā veidā;

11) noziedzīgais nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ;

12) noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē;

13) noziedzīgo nodarījumu izdarījusī persona nolūkā panākt soda samazināšanu ir sniegusi apzināti nepatiesas ziņas par citas personas izdarītu noziedzīgo nodarījumu;

14) noziedzīgs nodarījums izdarīts rasistisku motīvu dēļ;

15) noziedzīgs nodarījums, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, izdarīts pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

(2) Tiesa, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, var neatzīt par atbildību pastiprinošu jebkuru no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(3) Nosakot sodu, tiesa nevar atzīt par atbildību pastiprinošiem tādus apstākļus, kuri nav norādīti šajā likumā.

(4) Par atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams tāds apstāklis, kurš šajā likumā paredzēts kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme.

23. 48.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu reālo kopību vai noziedzīgo nodarījumu recidīvu;";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Tiesa, ņemot vērā" ar vārdu "Ievērojot";

izslēgt trešajā daļā vārdu "tiesa".

25. 48.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu reālo kopību vai noziedzīgo nodarījumu recidīvu;”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Tiesa, ņemot vērā” ar vārdu “Ievērojot”;

izslēgt trešajā daļā vārdu “tiesa”.

49.pants. Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods

(1) Ja tiesa, ievērojot vairākus vainīgā atbildību mīkstinošos apstākļus un vainīgā personību, atzīst par nepieciešamu noteikt viņam sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā, vai atzīst par nepieciešamu noteikt citu, vieglāka soda veidu, tā var sodu attiecīgi mīkstināt, spriedumā obligāti norādot šāda nolēmuma motīvus.

(2) Uz tiem pašiem pamatiem tiesa var nepiemērot papildsodu, kas par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu likumā paredzēts kā obligāts.

(3) Šā panta pirmā un otrā daļa nav piemērojama, ja tiesa ir atzinusi, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts atbildību pastiprinošos apstākļos.

(4) (Izslēgta ar 08.11.2007. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2002. un 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2008.)

24. 49.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "vai atzīst par nepieciešamu noteikt citu, vieglāka soda veidu";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Nosakot brīvības atņemšanas sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likuma sevišķajā daļā, personai nedrīkst piespriest mazāk nekā:

1) pusi no attiecīgā panta sankcijā paredzētā minimālā soda par smaga nozieguma izdarīšanu;

2) divas trešdaļas no attiecīgā panta sankcijā paredzētā minimālā soda par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesa, ievērojot vairākus vainīgā atbildību mīkstinošos apstākļus un vainīgā personību, par smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu var noteikt vieglāka soda veidu gadījumā, ja tas nav izraisījis cilvēka nāvi, nav radījis smagus miesas bojājumus vai psihiskas dabas traucējumus vismaz vienai personai vai mazāk smagus miesas bojājumus vairākām personām, nav saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, nav saistīts ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti un nav izdarīts organizētā grupā.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim tiesa naudas sodu kā pamatsodu var noteikt arī par smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja tas nav izraisījis cilvēka nāvi, nav radījis smagus miesas bojājumus vai psihiskas dabas traucējumus vismaz vienai personai vai mazāk smagus miesas bojājumus vairākām personām, nav saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, nav saistīts ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti un nav izdarīts organizētā grupā, no divsimt vienas līdz četrsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā."

26. 49.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “vai atzīst par nepieciešamu noteikt citu, vieglāka soda veidu”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Nosakot brīvības atņemšanas sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta šā likuma sevišķajā daļā, personai nedrīkst piespriest mazāk kā:

1) pusi no attiecīgā panta sankcijā paredzētā minimālā soda par smaga nozieguma izdarīšanu;

2) divas trešdaļas no attiecīgā panta sankcijā paredzētā minimālā soda par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesa, ievērojot vairākus vainīgā atbildību mīkstinošos apstākļus un vainīgā personību, par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu var noteikt vieglāka soda veidu, ja attiecīgais noziegums nav izraisījis cilvēka nāvi, nav radījis smagus miesas bojājumus vai psihiskas dabas traucējumus vismaz vienai personai vai mazāk smagus miesas bojājumus vairākām personām, nav saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, nav saistīts ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti un nav izdarīts organizētā grupā.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim tiesa naudas sodu kā pamatsodu var noteikt arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja tas nav izraisījis cilvēka nāvi, nav radījis smagus miesas bojājumus vai psihiskas dabas traucējumus vismaz vienai personai vai mazāk smagus miesas bojājumus vairākām personām, nav saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, nav saistīts ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti un nav izdarīts organizētā grupā, no divsimt vienas līdz četrsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.”

50.pants. Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem

(1) Ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, vai tiesa, noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu, galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Šādā gadījumā soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo laiku.

(2) Pēc noziedzīgo nodarījumu kopības saskaitīto brīvības atņemšanas sodu (izņemot mūža ieslodzījumu) kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit gadus.

(3) Personai, kura atzīta par vainīgu vairāku dažādos šā likuma sevišķās daļas pantos vai pantu daļās paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, papildsods, tāpat kā pamatsods, vispirms nosakāms atsevišķi par katru nodarījumu, bet pēc tam pēc noziedzīgo nodarījumu kopības kopā ar pamatsodu.

(4) Pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteiktajam pamatsodam var pievienot papildsodus, kas piespriesti atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu.

(5) Tādā pašā kārtībā tiesa nosaka sodu, ja pēc sprieduma taisīšanas vai prokurora priekšraksta par sodu sastādīšanas konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma taisīšanas vai prokurora priekšraksta par sodu sastādīšanas pirmajā lietā. Šajā gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu.

25. Izteikt 50.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, bet prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.

(2) Ja visi noziedzīgie nodarījumi, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziegumi, galīgais sods nosakāms, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot noteiktos sodus. Šādā gadījumā kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no maksimālā soda apmēra vai laika, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, kopējo soda apmēru vai laiku nedrīkst noteikt lielāku par maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

(3) Ja vismaz viens noziedzīgais nodarījums, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir smags vai sevišķi smags noziegums, galīgais sods tiek noteikts, pilnīgi vai daļēji saskaitot noteiktos sodus. Šādā gadījumā kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no maksimālā soda apmēra vai laika, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Saskaitīto brīvības atņemšanas sodu (izņemot mūža ieslodzījumu) kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus, bet, ja izdarīts sevišķi smags noziegums, kura rezultātā iestājusies cietušā nāve, brīvības atņemšanas soda kopējo laiku var noteikt arī uz visu mūžu (mūža ieslodzījums).

(4) Papildsods, tāpat kā pamatsods, vispirms nosakāms atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu, bet pēc tam pēc noziedzīgo nodarījumu kopības kopā ar pamatsodu. Pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteiktajam pamatsodam pievieno papildsodus, kas piespriesti atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu."

5.

6.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš(31.01.2012)

Papildināt likumprojekta 25.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Gadījumos, kad ar vienu spriedumu noteikta brīvības atņemšana, bet ar citu spriedumu brīvības atņemšana nosacīti, tad nosacītas brīvības atņemšanas laiks ietverams brīvības atmešanas laikā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitāms ar brīvības atņemšanas laiku.””

Tieslietu ministrs G.Bērziņš(31.01.2012)

Papildināt  50.panta piekto daļa ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja spriedumā noteiktais brīvības atņemšanas laiks, kas noteikts nosacīti, ir lielāks par citā spriedumā noteikto brīvības atņemšanas laiku, tad brīvības atņemšanas laiks, kas noteikts nosacīti, pilnīgi vai daļēji saskaitāms ar brīvības atņemšanas laiku.”

neatbalstīts

atbalstīts

27. 50.pantā:

izteikt pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.

(2) Ja visi noziedzīgie nodarījumi, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziegumi, galīgais sods nosakāms, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Šādā gadījumā kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no maksimālā soda apmēra vai laika, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, kopējo soda apmēru vai laiku nedrīkst noteikt lielāku par maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

(3) Ja vismaz viens noziedzīgais nodarījums, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir smags vai sevišķi smags noziegums, galīgais sods tiek noteikts, pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Šādā gadījumā kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no maksimālā soda apmēra vai laika, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Saskaitīto brīvības atņemšanas sodu (izņemot mūža ieslodzījumu) kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus, bet, ja izdarīts sevišķi smags noziegums, kura rezultātā iestājusies cietušā nāve, brīvības atņemšanas soda kopējo laiku var noteikt arī uz visu mūžu (mūža ieslodzījums).

(4) Papildsods, tāpat kā pamatsods, vispirms nosakāms atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu, bet pēc tam pēc noziedzīgu nodarījumu kopības kopā ar pamatsodu. Pēc noziedzīgu nodarījumu kopības noteiktajam pamatsodam pievieno papildsodus, kas piespriesti atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu.”;

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja spriedumā noteiktais brīvības atņemšanas laiks, kas noteikts nosacīti, ir lielāks par citā spriedumā noteikto brīvības atņemšanas laiku, tad brīvības atņemšanas laiks, kas noteikts nosacīti, pilnīgi vai daļēji saskaitāms ar brīvības atņemšanas laiku.”

51.pants. Soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem

(1) Ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

(2) Galīgajam sodam pēc vairākiem spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.

(3) Saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo laiku. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus (izņemot mūža ieslodzījumu), soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus.

(4) Spriedums šā likuma 51. un 52.panta izpratnē ir arī prokurora priekšraksts par sodu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

26. 51.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Nosakot sodu pēc vairākiem spriedumiem, sodam pievieno ne mazāk kā vienu trešdaļu no neizciestā soda, ja:

1) persona, kura sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neizciestā soda laikā izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

2) ir konstatēts noziedzīgu nodarījumu recidīvs;

3) jaunais noziedzīgais nodarījums ir izdarīts nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā;

4) jaunais noziedzīgais nodarījums ir izdarīts laikā, kad persona ir bijusi nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda izciešanas.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo apmēru vai laiku, bet ne vairāk kā par pusi no attiecīgajam soda veidam noteiktā maksimālā apmēra vai laika. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus (izņemot mūža ieslodzījumu), soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt trīsdesmit gadus, bet, ja izdarīts sevišķi smags noziegums, kura rezultātā iestājusies cietušā nāve, tad brīvības atņemšanas soda kopējo laiku var noteikt arī uz visu mūžu (mūža ieslodzījums)."

28. 51.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Nosakot sodu pēc vairākiem spriedumiem, sodam pievieno ne mazāk kā vienu trešdaļu no neizciestā soda, ja:

1) persona, kura sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neizciestā soda laikā izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

2) ir konstatēts noziedzīgu nodarījumu recidīvs;

3) jaunais noziedzīgais nodarījums ir izdarīts nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā;

4) jaunais noziedzīgais nodarījums ir izdarīts laikā, kad persona ir bijusi nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda izciešanas.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo apmēru vai laiku, bet ne vairāk kā par pusi no attiecīgajam soda veidam noteiktā maksimālā apmēra vai laika. Saskaitīto brīvības atņemšanas sodu (izņemot mūža ieslodzījumu) kopējais laiks nedrīkst pārsniegt trīsdesmit gadus, bet, ja izdarīts sevišķi smags noziegums, kura rezultātā iestājusies cietušā nāve, brīvības atņemšanas soda kopējo laiku var noteikt arī uz visu mūžu (mūža ieslodzījums).”

52.pants. Sodu saskaitīšanas un aizstāšanas noteikumi

(1) Saskaitot sodus par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem, brīvības atņemšanas soda viena diena atbilst:

1) vienai aresta dienai;

2) astoņām piespiedu darba stundām;

3) divām policijas kontroles dienām;

4) divām probācijas uzraudzības dienām.

(2) Naudas sods, tiesību ierobežošana, ja šie sodi tiek piespriesti kopā ar brīvības atņemšanas sodu, arestu, piespiedu darbu, tiek izpildīti patstāvīgi.

(3) Nosakot sodus, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā, tiesa, ņemot vērā iepriekšējo apcietinājumu, izciestā soda daļu vai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas laiku, var mīkstināt sodu vai pilnīgi atbrīvot vainīgo no soda izciešanas.

(4) Soda termiņus skaita gados, mēnešos un dienās. Iepriekšējo apcietinājumu tiesa ieskaita soda laikā, skaitot vienu iepriekšējā apcietinājuma dienu par vienu brīvības atņemšanas dienu.

(5) Iepriekšējo apcietinājumu un izciestā soda daļu soda termiņā ieskaita atbilstoši šā panta pirmās daļas noteikumiem.

(6) Mājas arestu ieskaita brīvības atņemšanas soda termiņā. Viena mājas aresta diena atbilst vienai brīvības atņemšanas dienai.

27. 52.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Naudas sods, tiesību ierobežošana, ja šie sodi tiek piespriesti kopā ar brīvības atņemšanas sodu, piespiedu darbu, tiek izpildīti patstāvīgi. Nosacītas notiesāšanas gadījumā papildsods – piespiedu darbs tiek izpildīts patstāvīgi, sākoties nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikam.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem ir piespriesti pamatsodi – piespiedu darbs un brīvības atņemšana, kuras termiņš kopā nepārsniedz trīs gadus, tad piespiedu darbu izpilda patstāvīgi. Šādos gadījumos piespiedu darba izpildi uzsāk pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.";

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Apcietinājumu tiesa ieskaita soda laikā, skaitot vienu apcietinājuma dienu par vienu brīvības atņemšanas dienu.";

aizstāt piektajā daļā vārdus "Iepriekšējo apcietinājumu" ar vārdu "Apcietinājumu".

29. 52.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Naudas sods, tiesību ierobežošana, ja šie sodi tiek piespriesti kopā ar brīvības atņemšanas sodu, piespiedu darbu, tiek izpildīti patstāvīgi. Nosacītas notiesāšanas gadījumā papildsods — piespiedu darbs — tiek izpildīts patstāvīgi, sākoties nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikam.”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ja par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem ir piespriesti pamatsodi — piespiedu darbs un brīvības atņemšana, kuras termiņš kopā nepārsniedz trīs gadus, tad sodu — piespiedu darbs — izpilda patstāvīgi. Šādos gadījumos piespiedu darba izpildi uzsāk pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.”;

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Apcietinājumu tiesa ieskaita soda laikā, vienu apcietinājuma dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “Iepriekšējo apcietinājumu” ar vārdu “Apcietinājumu”.

55.pants. Nosacīta notiesāšana

(1) Ja, nosakot sodu - brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, vai arests -, tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā vainīgo var notiesāt nosacīti.

(2) Šajā gadījumā tiesa nolemj sodu neizpildīt, ja tās noteiktajā pārbaudes laikā notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos un kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus.

(3) Nosacīti notiesājot, tiesa nosaka pārbaudes laiku no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem. Pārbaudes laiks sākas ar tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienu. Noteiktais pārbaudes laiks nevar būt mazāks par piemēroto brīvības atņemšanas laiku.

(4) Nosacīti notiesājot, spriedumā norādāmi apstākļi, kuru dēļ tiesa atzinusi par lietderīgu sodu neizpildīt, kā arī iemesli, kāpēc notiesātajam uzlikti attiecīgie pienākumi.

28. 55.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja, nosakot sodu – brīvības atņemšanu, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā vainīgo var notiesāt nosacīti.";

30. 55.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja, nosakot sodu — brīvības atņemšanu, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā vainīgo var notiesāt nosacīti.”;

(5) Nosacīti notiesājot, var piespriest papildsodus, izņemot policijas kontroli un izraidīšanu no Latvijas Republikas.

izslēgt piektajā daļā vārdus "un izraidīšanu no Latvijas Republikas";

izslēgt piektajā daļā vārdus “un izraidīšanu no Latvijas Republikas”;

(6) Nosacīti notiesājot, tiesa var uzlikt notiesātajam par pienākumu:

1) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu;

2) nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas;

3) piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem;

4) neapmeklēt noteiktas vietas;

5) noteiktā laikā atrasties savā dzīvesvietā;

6) ievērot citus nosacījumus, kurus tiesa atzīst par nepieciešamiem soda mērķa sasniegšanai.

(7) Nosacīti notiesājot, tiesa var uzlikt notiesātajam, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības dēļ, pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības, ja viņš tam piekrīt.

(8) Tiesa nosacīti notiesātajam pārbaudes laikā uzliktos pienākumus var pilnīgi vai daļēji atcelt.

(9) Ja nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesa, pamatojoties uz tās iestādes iesniegumu, kurai uzdots kontrolēt notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu notiesātajam vai pārbaudes termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam.

aizstāt devītajā daļā vārdus "nepilda tiesas uzliktos" ar vārdiem "nepilda papildsodu, tiesas uzliktos";

aizstāt devītajā daļā vārdus “nepilda tiesas uzliktos” ar vārdiem “nepilda papildsodu, tiesas uzliktos”;

(10) Ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms un tiesa nosaka sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52.pantā paredzētajiem noteikumiem.

izslēgt desmitajā daļā vārdus un skaitļus "un tiesa nosaka sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52.pantā paredzētajiem noteikumiem";

7.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš(31.01.2012)

Izslēgt likumprojekta 28.panta ceturto daļu.

atbalstīts

(11) Nosacīta notiesāšana nav nosakāma personai par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja persona agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā.

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Nosacīta notiesāšana nav nosakāma personai par tīša nozieguma izdarīšanu, ja persona agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā."

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Nosacīta notiesāšana nav nosakāma personai par tīša nozieguma izdarīšanu, ja persona agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā.”

58.pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības

(1) No kriminālatbildības var atbrīvot personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram gan ir šajā likumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu.

(2) Personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi.

(3) No kriminālatbildības var atbrīvot personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Šis nosacījums nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kas paredzēti šā likuma 116., 117., 118., 125., 159., 160., 176., 190.¹, 251., 252. un 253.¹ pantā, vai personai, kura pati izveidojusi vai vadījusi organizētu grupu vai bandu.

(4) Personu no kriminālatbildības var atbrīvot arī šā likuma sevišķajā daļā īpaši paredzētajos gadījumos.

(5) No kriminālatbildības personu var atbrīvot, ja konstatē, ka nav ievērotas tās tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

29. Izteikt 58.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, izņemot noziedzīgus nodarījumus, kuru rezultātā iestājusies cilvēka nāve, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi un persona:

1) pēdējā gada laikā nav tikusi atbrīvota no kriminālatbildības, noslēdzot izlīgumu par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) pilnīgi novērsusi ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu vai atlīdzinājusi nodarīto zaudējumu."

31. Izteikt 58.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, izņemot noziedzīgus nodarījumus, kuru rezultātā iestājusies cilvēka nāve, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi un persona:

1) pēdējā gada laikā nav tikusi atbrīvota no kriminālatbildības, noslēdzot izlīgumu par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) pilnīgi novērsusi ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu vai atlīdzinājusi nodarīto zaudējumu.”

59.pants. Atbrīvošana no soda vai soda izciešanas

(1) Notiesātā atbrīvošanu no soda vai soda izciešanas, kā arī piespriestā soda mīkstināšanu, izņemot atbrīvošanu no soda vai soda mīkstināšanu amnestijas un apžēlošanas kārtībā, var izdarīt tikai tiesa likumā norādītajos gadījumos un kārtībā.

(2) Pilngadību nesasniegušās personas tiesa var atbrīvot no soda šajā likumā paredzētajos gadījumos, nosakot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.

(3) Tiesa personu var atbrīvot no soda arī šā likuma 58.pantā paredzētajos gadījumos.

(4) Tiesa personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības dēļ, var atbrīvot no soda izciešanas, ja šī persona piekritusi ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības. Sods izpildāms, ja persona tiesas noteiktajā laikā nav uzsākusi ārstēšanos vai pēc tam izvairījusies no ārstēšanās.

(5) Ja persona, kura notiesāta par noziedzīgu nodarījumu vai kurai sods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, pēc sprieduma pasludināšanas vai pēc tam, kad prokurors izdevis priekšrakstu par sodu, saslimusi ar gara slimību, kas tai atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, tiesa atbrīvo šo personu no soda izciešanas. Tai var noteikt medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus saskaņā ar šajā likumā paredzētajiem nosacījumiem.

(6) Ja persona, kura notiesāta par noziedzīgu nodarījumu vai kurai sods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, pēc sprieduma pasludināšanas vai pēc tam, kad prokurors izdevis priekšrakstu par sodu, saslimusi ar citu smagu, neārstējamu slimību, tiesa var atbrīvot šo personu no soda izciešanas.

30. 59.pantā:

papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārda "kriminālpārkāpumu" ar vārdiem "vai mazāk smagu noziegumu";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja persona, kura notiesāta par noziedzīgu nodarījumu vai kurai sods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, slimo ar citu smagu, neārstējamu slimību, tiesa var atbrīvot šo personu no soda izciešanas."

32. 59.pantā:

papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārda “kriminālpārkāpumu” ar vārdiem “vai mazāk smagu noziegumu”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja persona, kura notiesāta par noziedzīgu nodarījumu vai kurai sods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, slimo ar citu smagu, neārstējamu slimību, tiesa var atbrīvot šo personu no soda izciešanas.”

61.pants. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda

(1) Personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, var nosacīti pirms termiņa atbrīvot no pamatsoda izciešanas, ja ir pamats uzskatīt, ka tā pēc atbrīvošanas spēs iekļauties sabiedrībā, neizdarot noziedzīgu nodarījumu.

(2) Ņemot vērā notiesātā personību un uzvedību soda izciešanas laikā, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var noteikt, ja:

1) notiesātais ir sasniedzis noteiktu resocializācijas rezultātu;

2) notiesātais atbilstoši iespējām ir labprātīgi atlīdzinājis ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu;

3) notiesātajam pēc atbrīvošanas ir iespējas tiesiskā ceļā iegūt eksistences līdzekļus;

4) notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvajiem pārkāpumiem;

5) notiesātais risina un ir gatavs turpmāk risināt savas psiholoģiskās problēmas, kas izraisīja vai varētu izraisīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

6) notiesātais piekritis ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības, ja noziedzīgo nodarījumu izdarījis alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības dēļ.

(3) Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var ierosināt, kad notiesātais faktiski ir izcietis:

1) ne mazāk kā pusi no noteiktā soda par izdarīto kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu;

2) ne mazāk kā divas trešdaļas no noteiktā soda, ja tas piespriests par smagu noziegumu, kā arī ja notiesātais ir persona, kas agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu par tīšu noziegumu, un sodāmība par šo noziegumu nav noņemta vai dzēsta;

3) ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no noteiktā soda, ja tas piespriests par sevišķi smagu noziegumu, kā arī ja notiesātais ir persona, kas agrāk bijusi nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda un no jauna izdarījusi tīšu noziegumu neizciestās soda daļas laikā;

4) divdesmit piecus gadus no brīvības atņemšanas soda, ja notiesātais ir persona, kurai piespriests mūža ieslodzījums.

(4) Tiesa, atbrīvojot notiesāto nosacīti pirms termiņa no soda, var viņam uz neizciesto soda laiku uzlikt šā likuma 55.pantā noteiktos pienākumus. Pilngadīgai personai, kas notiesāta par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja noziegums saistīts ar vardarbību vai vērsts pret dzimumneaizskaramību vai tikumību, obligāti uzliekams pienākums piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem. Ja nosacīti pirms termiņa atbrīvotais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesa, pamatojoties uz tās iestādes iesniegumu, kurai uzdots kontrolēt notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu.

(5) Ja persona, kurai bija noteikta nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana, neizciestās soda daļas laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa nosaka tai sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(6) (Izslēgta ar 08.07.2011. likumu.)

31. 61.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "atņemšanu" ar vārdiem "izņemot īslaicīgu brīvības atņemšanu";

izslēgt trešās daļas 1.punktā vārdus "kriminālpārkāpumu vai";

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Tiesa, atbrīvojot notiesāto nosacīti pirms termiņa no soda, uz neizciesto soda laiku uzliek viņam šā likuma 55.pantā noteiktos pienākumus, ja tas nepieciešams soda mērķu sasniegšanai."

33. 61.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “atņemšanu” ar vārdiem “izņemot īslaicīgu brīvības atņemšanu”;

izslēgt trešās daļas 1.punktā vārdus “kriminālpārkāpumu vai”;

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Tiesa, atbrīvojot notiesāto nosacīti pirms termiņa no soda, uz neizciesto soda laiku uzliek viņam šā likuma 55.pantā noteiktos pienākumus, ja tas nepieciešams soda mērķu sasniegšanai.”

62.pants. Notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums

(1) Notiesājošs spriedums un prokurora priekšraksts par sodu nav izpildāms, ja no dienas, kad tas stājies likumīgā spēkā, nav izpildīts šādos termiņos:

1) divos gados — ja piespriests arests, mantas konfiskācija, piespiedu darbs vai naudas sods;

2) trijos gados — ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem;

3) piecos gados — ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;

4) desmit gados — ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par desmit gadiem;

5) piecpadsmit gados — ja piespriests smagāks sods nekā brīvības atņemšana uz desmit gadiem.

(2) Noilgums tiek pārtraukts, ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai līdz noilguma termiņa izbeigšanās brīdim izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru tiesa piespriedusi brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par vienu gadu. Ja izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums, noilgumu sāk skaitīt no tā izdarīšanas brīža, bet, ja notiesātais izvairījies no soda izciešanas, — no tā brīža, kad viņš ierodas izciest sodu, vai no tā brīža, kad notiesātais, kas ir slēpies, tiek aizturēts. Tomēr notiesājošais spriedums nav izpildāms, ja no tā taisīšanas laika pagājuši piecpadsmit gadi un noilgumu nav pārtraucis jauns noziedzīgs nodarījums.

(3) Jautājumu par noilgumu personai, kurai piespriests mūža ieslodzījums, izlemj tiesa.

32. 62.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus "piespriests arests" ar vārdiem "piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana";

papildināt pirmo daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) divos gados pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas – ja piespiedu darbs izpildāms patstāvīgi šā likuma 52.panta 2.¹ daļā paredzētajos gadījumos;".

34. 62.panta pirmajā daļā:

aizstāt 1.punktā vārdus “piespriests arests” ar vārdiem “piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana”;

papildināt daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

“1¹) divos gados pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas — ja sods — piespiedu darbs — izpildāms patstāvīgi šā likuma 52.panta 2.¹ daļā paredzētajos gadījumos;”.

63.pants. Sodāmības dzēšana un noņemšana

(1) Sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Persona uzskatāma par sodītu no notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīža vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas.

(3) Par nesodītām atzīstamas:

1) personas, kas atbrīvotas no soda ar tiesas spriedumu vai attaisnotas;

2) personas, kurām iestājies likumā paredzētais notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums; 3) nosacīti notiesātas personas — gadu pēc pārbaudes laika beigām, bet papildsoda piemērošanas gadījumā — gadu pēc papildsoda izciešanas laika beigām, ja pārbaudes laikā vai papildsoda izciešanas laikā iestādes, kuras izpilda nolēmumu, nav konstatējušas pārkāpumu;

4) pēc viena gada — personas, kas notiesātas ar arestu, mantas konfiskāciju, piespiedu darbu vai naudas sodu;

5) pēc diviem gadiem — personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem;

6) pēc pieciem gadiem — personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem;

7) pēc astoņiem gadiem — personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem;

8) pēc desmit gadiem — personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par desmit gadiem.

(4) Sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona pilnībā izcietusi pamatsodu un papildsodu.

(5) Ja persona likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvota no soda, sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad tā atbrīvota no soda izciešanas, ievērojot soda faktiskās izciešanas laiku.

(6) Ja persona, kas izcietusi sodu, pirms sodāmības dzēšanas termiņa izbeigšanās izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, sodāmības dzēšanas termiņš tiek pārtraukts. Sodāmības dzēšanas termiņu par pirmo noziedzīgo nodarījumu skaita no jauna pēc tam, kad faktiski izciests sods par pēdējo noziedzīgo nodarījumu. Šādos gadījumos persona atzīstama par sodītu par abiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kamēr nav izbeidzies sodāmības dzēšanas termiņš smagākajam sodam.

(7) Ja persona, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, pēc soda izciešanas ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu pierādījusi savu labošanos, tiesa var noņemt tai sodāmību pirms šajā pantā norādīto termiņu izbeigšanās.

(8) Sodāmību var noņemt apžēlošanas vai amnestijas kārtībā.

(9) Sodāmības dzēšana un noņemšana anulē visas izdarītā noziedzīgā nodarījuma krimināltiesiskās sekas.

33. 63.pantā:

aizstāt trešās daļas 4.punktā vārdu "arestu" ar vārdiem "īslaicīgu brīvības atņemšanu";

izslēgt sesto daļu.

35. 63.pantā:

aizstāt trešās daļas 4.punktā vārdu “arestu” ar vārdiem “īslaicīgu brīvības atņemšanu”;

izslēgt sesto daļu.

65.pants. Soda piemērošana nepilngadīgajiem

(1) Nepilngadīgajiem piemērojami šādi pamatsodu veidi:

1) brīvības atņemšana;

2) arests;

3) piespiedu darbs;

4) naudas sods,

kā arī šajā likumā paredzētie papildsodi.

(2) Brīvības atņemšanas laiks personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai, nedrīkst pārsniegt: desmit gadus — par sevišķi smagiem noziegumiem; piecus gadus — par smagiem noziegumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai izraisījuši smagas sekas; divus gadus — par citiem smagiem noziegumiem. Par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem brīvības atņemšanas sods šādai personai nav piemērojams.

(2¹) Ja persona līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par ko šā likuma Sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā noteikta piemērojamā brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa var piespriest sodu, kas ir zemāks par šo minimālo robežu, arī gadījumos, ja tiesa atzinusi, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts atbildību pastiprinošos apstākļos.

(3) Personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, var nosacīti pirms termiņa atbrīvot no soda, ja tā izcietusi ne mazāk par pusi no piespriestā soda.

(4) Naudas sods piemērojams tikai tiem nepilngadīgajiem, kuriem ir savi ienākumi. Naudas sods nepilngadīgajiem piemērojams no vienas līdz piecdesmit Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

(5) Persona, kas pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas izdarījusi kriminālpārkāpumu, pēc soda izciešanas atzīstama par nesodītu.

34. 65.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punktu;

papildināt pantu ar 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2²) Personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai, sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vai pēc vairākiem spriedumiem nosaka saskaņā ar šā likuma 50. un 51.panta noteikumiem, ievērojot to, ka saskaitīto brīvības atņemšanas sodu kopējais laiks par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem nedrīkst pārsniegt divpadsmit gadu un sešus mēnešus, bet pēc vairākiem spriedumiem – piecpadsmit gadu.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var ierosināt par personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, ja tā izcietusi ne mazāk par pusi no piespriestā soda."

36. 65.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punktu;

papildināt pantu ar 2.² daļu šādā redakcijā:

“(2²) Personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai, sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vai pēc vairākiem spriedumiem nosaka saskaņā ar šā likuma 50. un 51.panta noteikumiem, ievērojot to, ka saskaitīto brīvības atņemšanas sodu kopējais laiks par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem nedrīkst pārsniegt divpadsmit gadus un sešus mēnešus, bet pēc vairākiem spriedumiem — piecpadsmit gadus.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var ierosināt par personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, ja tā izcietusi ne mazāk par pusi no piespriestā soda."

70.⁴pants. Tiesību ierobežošana

Tiesību ierobežošana ir tiesību atņemšana uz noteikta veida uzņēmējdarbību, normatīvajos aktos paredzēto atļauju vai tiesību atņemšana vai aizliegums veikt noteikta veida darbību uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

35. Aizstāt 70.⁴ pantā vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdu "komercdarbību".

37. Aizstāt 70.⁴ pantā vārdu “uzņēmējdarbību” ar vārdu “komercdarbību”.

70.⁵pants. Mantas konfiskācija

(1) Mantas konfiskācija ir juridiskās personas īpašumā esošās mantas pilnīga vai daļēja piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā, kuru var piemērot kā piespiedu ietekmēšanas pamata vai papildu līdzekli.

(2) Tiesa, nosakot daļēju mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kura manta ir konfiscējama.

(3) Nosakot pilnīgu mantas konfiskāciju, nav konfiscējama tā juridiskās personas īpašumā esošā manta, kas tai nepieciešama, lai izpildītu saistības pret darbiniekiem, valsti un kreditoriem.

(4) Var konfiscēt arī juridiskās personas īpašumā esošo mantu, kas ir nodota citai juridiskajai vai fiziskajai personai.

8.

9.

10.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš(31.01.2012)

70. ⁵ pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus „pilnīga vai daļēja”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš(31.01.2012)

izslēgt otrajā daļā vārdu „daļēju”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš(31.01.2012)

izslēgt trešajā daļā vārdu „pilnīgu”.

atbalstīts

atbalstīts

atbalstīts

38. 70.⁵ pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “pilnīga vai daļēja”;

izslēgt otrajā daļā vārdu “daļēju”;

izslēgt trešajā daļā vārdu “pilnīgu”.

74.¹ pants. Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana

Par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku noliegšanu vai attaisnošanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu.

36. Izteikt 74.¹ panta sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

39. Izteikt 74.¹ panta sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

78.pants. Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana

(1) Par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādu pašu darbību, ja tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem vai ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

37. 78.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.";

papildināt otrās daļas sankciju pēc vārda "gadiem" ar vārdiem "un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās".

40. 78.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”;

papildināt otrās daļas sankciju pēc vārda “gadiem” ar vārdiem “un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās”.

79.pants. Kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšana

Par tādu vērtību tīšu iznīcināšanu, kas ir kultūras un nacionālā mantojuma sastāvdaļa, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņpadsmit gadiem vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.

38. Izteikt 79.panta sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz divpadsmit gadiem."

41. Izteikt 79.panta sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz divpadsmit gadiem.”

80.pants. Uz valsts varas gāšanu vērsta darbība

Par darbību, kas vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas valsts varas gāšanu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.

39. Izteikt 80.panta sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās."

42. Izteikt 80.panta sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.”

80.¹ pants. Apvienošanās organizācijā ar mērķi gāzt Latvijas Republikas valsts varu

Par vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā grupā nolūkā gāzt Latvijas Republikas valsts varu vai likvidēt valstisko neatkarību, vai graut teritoriālo vienotību —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

40. Izteikt 80.¹ panta sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās."

43. Izteikt 80.¹ panta sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.”

81.pants. Aicinājums vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu

Par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu tādā pašā nolūkā —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

41. Izteikt 81.panta sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

44. Izteikt 81.panta sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

82.pants. Aicinājums likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību

(1) Par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt citādā veidā —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas Republikas valstiskās neatkarības likvidēšanu nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt citādā veidā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

42. 82.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.";

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās."

45. 82.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.”

83.pants. Aicinājums graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību

(1) Par publisku aicinājumu graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību, tas ir, Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā atdalīt kādu Latvijas Republikas teritorijas daļu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas Republikas teritoriālās vienotības graušanu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

43. 83.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.";

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

46. 83.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

84.pants. Starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpšana

(1) Par to normatīvo aktu tīšu pārkāpšanu, kuri regulē Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju darbību Latvijā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

44. 84.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.";

47. 84.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”;

 (2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās izdarījusi valsts amatpersona, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2000.)

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tās izdarījusi valsts amatpersona, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas."

11.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš(31.01.2012)

Izslēgt likumprojekta 44.pantā izteiktā 84.panta otrās daļas sankcijā vārdus „konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas”.

atbalstīts

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tās izdarījusi valsts amatpersona, vai ja ar tām radīts būtisks kaitējums, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

85.pants. Spiegošana

(1) Par neizpaužamu ziņu nodošanu, kā arī nolaupīšanu vai vākšanu ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā, lai šīs ziņas izmantotu pretēji Latvijas Republikas interesēm, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja ziņas ir valsts noslēpums, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divdesmit gadiem vai mūža ieslodzījumu, konfiscējot mantu.

45. Aizstāt 85.panta otrās daļas sankcijā vārdu "pieciem" ar vārdu "trim".

12.

13.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš(31.01.2012)

Izteikt likumprojekta 45.pantu šādā redakcijā:

„85.pantā:

papildināt pirmās daļas sankciju aiz vārda "mantu" ar vārdiem „vai bez mantas konfiskācijas”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš(31.01.2012)

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem vai mūža ieslodzījumu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas”.”

atbalstīts

atbalstīts

48. 85.pantā:

papildināt pirmās daļas sankciju pēc vārda “mantu” ar vārdiem “vai bez mantas konfiskācijas”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem vai mūža ieslodzījumu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.”

86.pants. Latvijas Republikas Valsts prezidenta, Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa un citas valsts amatpersonas dzīvības un veselības apdraudējums

Par uzbrukumu Latvijas Republikas Valsts prezidentam, Saeimas deputātam, Ministru kabineta loceklim vai citai Latvijas Republikas Saeimas ievēlētai, ieceltai vai apstiprinātai valsts amatpersonai sakarā ar tās valstisko darbību Latvijas Republikas interesēs, ja uzbrukums saistīts ar šīs personas dzīvības vai veselības apdraudējumu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz piecpadsmit gadiem.

46. Papildināt 86.panta sankciju pēc vārda "gadiem" ar vārdiem "un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās".

49. Papildināt 86.panta sankciju pēc vārda “gadiem” ar vārdiem “un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās”.

87.pants. Ārvalsts pārstāvju dzīvības un veselības apdraudējums

(1) Par uzbrukumu ārvalsts vai tās valdības vadītājam vai citam ārvalsts pārstāvim, kas oficiāli ieradies Latvijas Republikā, ja uzbrukums saistīts ar šīs personas dzīvības vai veselības apdraudējumu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz piecpadsmit gadiem.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izraisījušas Latvijas Republikai smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divdesmit gadiem.

47. Papildināt 87.panta pirmās un otrās daļas sankciju pēc vārda "gadiem" ar vārdiem "un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās".

50. Papildināt 87.panta pirmās un otrās daļas sankciju pēc vārda “gadiem” ar vārdiem “un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās”.

88.pants. Terorisms

(1) Par spridzināšanu, dedzināšanu, kodolķīmisko, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču lietošanu, masveida saindēšanu, epidēmiju, epizootiju izplatīšanu, personas nolaupīšanu, ķīlnieku sagrābšanu, gaisa, saus­zemes vai ūdens transportlīdzekļu sagrābšanu vai citādām darbībām, ja tās veiktas nolūkā iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautiskas organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm (terorisms), —

soda ar mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.

(2) Par valsts teritorijā vai kontinentālajā šelfā izvietotu fizisku objektu, automatizēto datu apstrādes sistēmu, elektronisko tīklu, kā arī citu objektu, kuru mērķis ir nodrošināt valsts drošību, iznīcināšanu vai bojāšanu, ja šādas darbības veiktas šā panta pirmajā daļā paredzētajā nolūkā, —

soda ar mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.

(3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās
(teroristu grupa), —

soda ar mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no divpadsmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.

(4) Par teroristu grupas izveidošanu vai vadīšanu —

soda ar mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no piecpadsmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.

48. Papildināt 88.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas sankciju pēc vārda "mantu" ar vārdiem "un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem".

14.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš(31.01.2012)

Izteikt likumprojekta 48.pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 88.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas sankciju pēc vārda "mantu" ar vārdiem „vai bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem””.

atbalstīts

51. Papildināt 88.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas sankciju pēc vārda “mantu” ar vārdiem “vai bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem”.

88.¹ pants. Terorisma finansēšana

(1) Par jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tiešu vai netiešu vākšanu vai nodošanu ar mērķi tos izmantot vai zinot, ka tie tiks izmantoti pilnīgi vai daļēji, lai izdarītu vienu vai vairākus terora aktus vai lai tos nodotu teroristu grupas vai individuāla terorista rīcībā (terorisma finansēšana), —

soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.

(2) Par terorisma finansēšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tā izdarīta lielā apmērā, —

soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no piecpadsmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.

15.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš(31.01.2012)

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 88.¹panta pirmās un otrās daļas sankciju pēc vārda "mantu" ar vārdiem „vai bez mantas konfiskācijas””.

atbalstīts

52. Papildināt 88.¹ panta pirmās un otrās daļas sankciju pēc vārda “mantu” ar vārdiem “vai bez mantas konfiskācijas”.

88.² pants. Aicinājums uz terorismu un terorisma draudi

Par publisku aicinājumu uz terorismu vai draudiem īstenot terora aktu, ja ir pamats uzskatīt, ka tas var tikt veikts, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

49. Papildināt 88.² panta sankciju pēc vārda "gadiem" ar vārdiem "un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās".

53. Papildināt 88.² panta sankciju pēc vārda “gadiem” ar vārdiem “un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās”.

88.³ pants. Personas vervēšana un apmācīšana terora aktu veikšanai

Par personas vervēšanu vai apmācīšanu terora aktu veikšanai —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

50. Papildināt 88.³ panta sankciju pēc vārda "konfiskācijas" ar vārdiem "un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās".

54. Papildināt 88.³ panta sankciju pēc vārda “konfiskācijas” ar vārdiem “un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās”.

89.pants. Kaitniecība

Par darbību vai bezdarbību, kas vērsta uz finanšu sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības vai citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu vai organizāciju darbības graušanu nolūkā kaitēt Latvijas Republikai, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

16.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš(31.01.2012)

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 89.panta sankciju pēc vārda "mantu" ar vārdiem „vai bez mantas konfiskācijas””.

atbalstīts

55. Papildināt 89.panta sankciju pēc vārda “mantu” ar vārdiem “vai bez mantas konfiskācijas”.

89.¹ pants. Noziedzīga organizācija

(1) Par tādas noziedzīgas organizācijas (apvienības) izveidošanu, kuras sastāvā ir vismaz piecas personas, nolūkā izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret cilvēci vai mieru, kara noziegumus, īstenot genocīdu vai izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret valsti, kā arī par iesaistīšanos šādā organizācijā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz septiņpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

(2) Par noziedzīgas organizācijas vadīšanu vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos šā panta pirmajā daļā paredzētajos noziegumos —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem vai mūža ieslodzījumu, konfiscējot mantu.

51. 89.¹ pantā:

papildināt pirmās daļas sankciju pēc vārda "mantu" ar vārdiem "un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās";

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem."

17.

18.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš(31.01.2012)

Izteikt likumprojekta 51.pantu šādā redakcijā:

„89.¹ pantā:

papildināt pirmās daļas sankciju pēc vārda "mantu" ar vārdiem "vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās";

Tieslietu ministrs G.Bērziņš(31.01.2012)

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem."”.

atbalstīts

atbalstīts

56. 89.¹ pantā:

papildināt pirmās daļas sankciju pēc vārda “mantu” ar vārdiem “vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.”

90.pants. Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības un tiesības piedalīties tautas nobalsošanā

Par apzinātu personas kavēšanu brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus un tikt ievēlētam vai brīvi piedalīties saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem rīkotajā tautas nobalsošanā, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

52. Izteikt 90.panta sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

57. Izteikt 90.panta sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

92.pants. Vēlēšanu un tautas nobalsošanas dokumentu viltošana, nepareiza balsu saskaitīšana un aizklātas balsošanas pārkāpšana

Par vēlēšanu vai tautas nobalsošanas dokumentu viltošanu vai balsu apzināti nepareizu saskaitīšanu, kā arī par apzinātu aizklātas balsošanas pārkāpšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona vai vēlēšanu komisijas loceklis, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

53. Izteikt 92.panta sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena līdz pieciem gadiem."

58. Izteikt 92.panta sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena līdz pieciem gadiem.”

93.pants. Valsts simbolu zaimošana

Par Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu, kā arī par Latvijas valsts himnas publisku zaimošanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

54. Izteikt 93.panta sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

59. Izteikt 93.panta sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

94.pants. Valsts noslēpuma apzināta izpaušana

Par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, turklāt šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

55. Izteikt 94.panta sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā."

60. Izteikt 94.panta sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.”

95.pants. Valsts noslēpuma izpaušana aiz neuzmanības

Par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, vai par valsts noslēpuma objekta nozaudēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai valsts noslēpuma objekts bija uzticēts, un ja ar to radīts būtisks kaitējums, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.

56. Izteikt 95.panta sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā."

61. Izteikt 95.panta sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.”

96.pants. Zemes, tās dzīļu, ūdeņu un mežu apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpšana

Par zemes, tās dzīļu, ūdeņu vai mežu apsaimniekošanas vai izmantošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

57. Izteikt 96.panta sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

62. Izteikt 96.panta sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

97.pants. Jūras dabas resursu izmantošanas noteikumu pārkāpšana

(1) (Izslēgta ar 21.10.2010. likumu)

(2) Par dabas resursu izpētes vai izmantošanas noteikumu pārkāpšanu Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ja ar to radīts būtisks kaitējums jūrai, piekrastei vai citāds būtisks kaitējums, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.

58. Izteikt 97.panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

63. Izteikt 97.panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

98.pants. Radioaktīvo un ķīmisko vielu aprites drošības noteikumu pārkāpšana

(1) (Izslēgta ar 21.10.2010. likumu)

(2) Par radioaktīvo vielu vai citu jonizējošā starojuma avotu, bīstamo bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko, ozona slāni noārdošo, ķīmisko vielu vai maisījumu vai citu bīstamu vielu vai materiālu, preparātu vai vīrusu ražošanas, iegādes, pārvietošanas, uzglabāšanas, apstrādes vai lietošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.

(3) Par šā panta otrajā daļā norādīto noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi smagas sekas vai ja to izdarījusi organizēta grupa, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

59. Izteikt 98.panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

64. Izteikt 98.panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

99.pants. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana

(1) (Izslēgta ar 21.10.2010. likumu)

(2) Par bīstamo atkritumu savākšanas, uzglabāšanas, pārkraušanas, pārvadāšanas, pārstrādes, reģenerācijas vai apglabāšanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(3) Par bīstamo atkritumu ievešanu Latvijas teritorijā vai tranzītpārvadāšanu cauri Latvijas teritorijai, pārkāpjot noteikumus, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.

(4) Par šā panta otrajā daļā norādīto noteikumu pārkāpšanu vai šā panta trešajā daļā paredzētajām darbībām, ja to izdarījusi organizēta grupa, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

60. 99.pantā:

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.";

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

65. 99.pantā:

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”;

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

100.pants. Bīstamu vielu neatļauta apglabāšana ūdeņos un zemes dzīlēs

(1) Par radioaktīvo vielu, to skaitā kodolmateriālu, bīstamu ķīmisko vielu vai produktu, materiālu vai atkritumu neatļautu apglabāšanu ūdeņos vai zemes dzīlēs —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

(2) Par kodolieroču, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču apglabāšanu ūdeņos vai zemes dzīlēs —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem.

61. Izteikt 100.panta pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

66. Izteikt 100.panta pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

101.pants. Jūras piesārņošana

(1) (Izslēgta ar 21.10.2010. likumu)

(2) Par jūras piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.

(3) Par jūras piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, ja tā izraisījusi smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

62. Izteikt 101.panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

67. Izteikt 101.panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

102.pants. Zemes, mežu un ūdeņu piesārņošana un piegružošana

(1) (Izslēgta ar 21.10.2010. likumu)

(2) Par zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.

(3) Par zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā, ja tas izraisījis smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

63. Izteikt 102.panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

68. Izteikt 102.panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

103.pants. Atmosfēras gaisa piesārņošana

(1) (Izslēgta ar 21.10.2010. likumu)

(2) Par atmosfēras gaisa piesārņošanu, piegružošanu, fizikālu vai citādu kaitīgu iedarbību uz to jebkādā veidā, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot noteikumus, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, iedzīvotāju veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.

64. Izteikt 103.panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

69. Izteikt 103.panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

104.pants. Objektu ekspluatācija bez attīrīšanas būvēm

Par rūpniecības, lauksaimniecības, komunālās saimniecības vai citu objektu ekspluatāciju, ja tajos nav ierīkotas nepieciešamās attīrīšanas, kaitīgu vielu un putekļu uztveršanas būves un ietaises vai arī tās atrodas tādā stāvoklī, ka nav derīgas ekspluatācijai, un ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, —

soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

65. Izteikt 104.panta sankciju šādā redakcijā:

"soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

70. Izteikt 104.panta sankciju šādā redakcijā:

“soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

105.pants. Pasākumu neveikšana dabas vides piesārņojuma likvidēšanai

Par personas pienākumos ietilpstošo dabas vides piesārņojuma likvidēšanai un citādu kaitīgu seku novēršanai nepieciešamo pasākumu neveikšanu vai nepienācīgu veikšanu, kā arī par neziņošanu, ja kaitīgās sekas iestājušās, —

soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām.

66. Izteikt 105.panta sankciju šādā redakcijā:

"soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

71. Izteikt 105.panta sankciju šādā redakcijā:

“soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

106.pants. Datu slēpšana par dabas vides piesārņojumu

(1) Par neziņošanu par jūras ūdeņu piesārņošanu vai citādu kaitīgu iedarbību no transportlīdzekļiem vai būvēm jūrā, ja to izdarījusi persona, kurai bija pienākums ziņot, —

soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par dabas vides piesārņojuma apjoma datu tīšu slēpšanu vai sagrozīšanu, ja to izdarījusi persona, kurai bija pienākums šos datus sniegt, un ja tā rezultātā radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.

67. 106.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.";

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

72. 106.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

107.pants. Meža dedzināšana

(1) Par meža tīšu aizdedzināšanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja ar tām radīts būtisks kaitējums vai ja tās vainīgā neuzmanības dēļ izraisījušas cilvēka nāvi vai citas smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

68. Izteikt 107.pantu šādā redakcijā:

"107.pants. Meža dedzināšana

(1) Par meža tīšu aizdedzināšanu –

soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja ar tām radīts būtisks kaitējums, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

(3) Par tādām pašām darbībām, ja tās vainīgā neuzmanības dēļ izraisījušas cilvēka nāvi vai citas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās."

73. Izteikt 107.pantu šādā redakcijā:

“107.pants. Meža dedzināšana

(1) Par meža tīšu aizdedzināšanu —

soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja ar tām radīts būtisks kaitējums, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

(3) Par tādām pašām darbībām, ja tās vainīgā neuzmanības dēļ izraisījušas cilvēka nāvi vai citas smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.”

108.pants. Meža iznīcināšana un bojāšana aiz neuzmanības

(1) Par meža nogabala iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar uguni vai citādā veidā, ja ar to radīts būtisks kaitējums, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izraisījušas cilvēka nāvi vai citas smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.

69. 108.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.";

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

74. 108.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

109.pants. Patvaļīga koku ciršana un bojāšana

(1) Par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai citā svešā zemes platībā —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

(2) Par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, mikroliegumā, parkā, skvērā, alejā vai vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(3) Par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.

70. 109.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.";

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.";