Drukāt    Aizvērt

 

 

 

2013. gada 16.oktobrī

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

            Sociālo un darba lietu komisija iesniedz izskatīšanai  otrajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi  Pacientu tiesību likumā””  (Nr.896 /Lp11).

            Likumprojekts atzīts par steidzamu.

      

            Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula uz  12  lpp.

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētāja                                                                 A.Barča

 

 

 


 

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts  (steidzams) otrajam  lasījumam

 

Grozījumi  Pacientu tiesību likumā

(Nr.896 /Lp11)

 

Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmā  lasījuma redakcija

N

Priekšlikumi

(6)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

 

Izdarīt Pacientu tiesību likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2011, 202.nr.; 2012, 190.nr.; 2013, 21.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

 

 

Izdarīt Pacientu tiesību likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2011, 202.nr.; 2012, 190.nr.; 2013, 21., 191.nr.) šādus grozījumus:

10.pants. Pacienta datu aizsardzība

 

(5) Pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļaujas saņemšanas informāciju par pacientu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz šādām personām un institūcijām:

1) ārstniecības iestādēm — ārstniecības mērķu sasniegšanai;

2) Datu valsts inspekcijai — nolūkā pārbaudīt personas datu apstrādes atbilstību normatīvo aktu prasībām;

3) Valsts darba inspekcijai — nelaimes gadījumu darbā un arodslimību izmeklēšanai un uzskaitei;

4) Veselības inspekcijai — veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontrolei;

5) Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai — invaliditātes ekspertīzes veikšanai;

6) tiesai, prokuratūrai, policijai, valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem, bāriņtiesai, Valsts probācijas dienestam, tiesībsargam, kā arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei — likumā noteikto funkciju veikšanai;

7) Slimību profilakses un kontroles centram — sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistiskās informācijas iegūšanai un analizēšanai;

8) Nacionālajam veselības dienestam — veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai;

9) Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībām — rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokļa izvērtēšanai;

10) biedrībai “Latvijas Transportlīdzekļu birojs”, apdrošināšanas sabiedrībām, kuras veic sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, — ceļu satiksmes negadījumā cietušai personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai;

11) Tieslietu ministrijai — lai nodrošinātu Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanas lūguma nosūtīšanu ārvalstij.

1. 10.pantā:

izslēgt piektās daļas 4., 7. un 8.punktu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt piekto daļu ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

           

"12) Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisijai – lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam;

 

13) Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm – karavīru un zemessargu, kā arī profesionālā un Zemessardzes dienesta kandidātu veselības stāvokļa izvērtēšanai.";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs A.Vilks

 

Izteikt likumprojekta 1.panta daļu (ar kuru tiek grozīta likuma 10.panta piektā daļa) šādā redakcijā:

1. 10.pantā:

izslēgt piektās daļas 4., 7. un 8.punktu;

aizstāt piektās daļas 10.punktā vārdus “Latvijas Transportlīdzekļu birojs” ar vārdiem „biedrībai „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”

 

papildināt piekto daļu ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:            "12) Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisijai – lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam;

13) Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm – karavīru un zemessargu, kā arī profesionālā un Zemessardzes dienesta kandidātu veselības stāvokļa izvērtēšanai."; ".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

1.      10.pantā:

 

izslēgt piektās daļas 4., 7. un 8.punktu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt piektās daļas 10.punktā vārdus “biedrībai “Latvijas Transportlīdzekļu birojs”” ar vārdiem “biedrībai “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs””;

 

papildināt piekto daļu ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

“12) Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes
komisijai — lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam;

13) Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm — karavīru un zemessargu, kā arī profesionālā un Zemessardzes dienesta kandidātu veselības stāvokļa izvērtēšanai.”;

 

 

 

papildināt pantu ar 5.1 un 5.2 daļu šādā redakcijā:

"(51) Veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informāciju par pacientu sniedz šādām personām un institūcijām:

   1) Slimību profilakses un kontroles centram – sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistiskās informācijas iegūšanai, apkopošanai, apstrādei un analizēšanai, infekcijas slimību epidemioloģiskajai uzraudzībai, kā arī personas datu apstrādei ar mērķi nodot informāciju statistikas iestādei;

   2) Nacionālajam veselības dienestam – no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, kā arī personas datu apstrādei ar mērķi nodot informāciju statistikas iestādei;

   3) Zāļu valsts aģentūrai – farmakovigilances funkciju nodrošināšanai;

   4) Veselības inspekcijai – veselības nozares uzraudzības funkciju izpildes nodrošināšanai.

    (52) Veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu normatīvajos aktos par veselības informācijas sistēmā apstrādājamiem datiem noteiktajā kārtībā un apjomā apstrādā:

   1) ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas – ārstniecības mērķu sasniegšanai;

   2) farmaceiti un farmaceitu asistenti – farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai;

   3) Nacionālais veselības dienests – no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai un veselības informācijas sistēmas uzturēšanai;

   4) Veselības inspekcija – veselības nozares uzraudzības funkciju izpildes nodrošināšanai;

   5) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra – veselības informācijas sistēmā izrakstīto darbnespējas lapu administrēšanai;

   6) Valsts darba inspekcija – nelaimes gadījumu darbā un arodslimību izmeklēšanai un uzskaitei."

 

 

 

papildināt pantu ar 5.1 un 5.daļu šādā redakcijā:

“(51) Veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informāciju par pacientu sniedz šādām personām un institūcijām:

1) Slimību profilakses un kontroles centram — sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistiskās informācijas iegūšanai, apkopošanai, apstrādei un analizēšanai, infekcijas slimību epidemioloģiskajai uzraudzībai, kā arī personas datu apstrādei ar mērķi nodot informāciju statistikas iestādei;

2) Nacionālajam veselības dienestam — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, kā arī personas datu apstrādei ar mērķi nodot informāciju statistikas iestādei;

3) Zāļu valsts aģentūrai — farmakovigilances funkciju nodrošināšanai;

4) Veselības inspekcijai — veselības nozares uzraudzības funkciju izpildes nodrošināšanai.

(52) Veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu normatīvajos aktos par veselības informācijas sistēmā apstrādājamiem datiem noteiktajā kārtībā un apjomā apstrādā:

1) ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas — ārstniecības mērķu sasniegšanai;

2) farmaceiti un farmaceitu asistenti — farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai;

3) Nacionālais veselības dienests — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai un veselības informācijas sistēmas uzturēšanai;

4) Veselības inspekcija — veselības nozares uzraudzības funkciju izpildes nodrošināšanai;

5) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra — veselības informācijas sistēmā izrakstīto darbnespējas lapu administrēšanai;

6) Valsts darba inspekcija — nelaimes gadījumu darbā un arodslimību izmeklēšanai un uzskaitei.”

 

11.pants. Pacienta līdzdalība klīniskajā pētījumā

 

      (3) Ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, rakstveida piekrišanu viņa iesaistīšanai klīniskajā pētījumā, vienlaikus pastāvot šā panta pirmās daļas 2.punktā un otrās daļas 1. un 2.punktā minētajiem nosacījumiem, dod pacienta likumiskais pārstāvis, ievērojot viņa gribu. Piekrišana nepilngadīga pacienta iesaistīšanai klīniskajā pētījumā iegūstama šā likuma 13.pantā norādītajā kārtībā.

2. Izteikt 11.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, rakstveida piekrišanu viņa iesaistīšanai klīniskajā pētījumā, vienlaikus pastāvot šā panta pirmās daļas 2.punktā un otrās daļas 1. un 2.punktā minētajiem nosacījumiem, dod pacienta likumiskais pārstāvis, ievērojot viņa gribu, vai aizgādnis kopā ar pacientu atbilstoši tiesas noteiktajam rīcībspējas ierobežojuma apjomam."

 

 

 

 

2. Izteikt 11.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, rakstveida piekrišanu viņa iesaistīšanai klīniskajā pētījumā, vienlaikus pastāvot šā panta pirmās daļas 2.punktā un otrās daļas 1. un 2.punktā minētajiem nosacījumiem, dod pacienta likumiskais pārstāvis, ievērojot pacienta gribu, vai aizgādnis kopā ar pacientu atbilstoši tiesas noteiktajam rīcībspējas ierobežojuma apjomam.”

16.pants. Tiesības uz atlīdzību

 

    (1) Pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu, kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas ārstniecības laikā.

 

3. 16.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā, kā arī tiesības uz atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību (turpmāk – ārstniecības izdevumi), ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.";

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre L.Cipule

 

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

„3. 16.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Pacientam vai personai, kas pārstāv pacientu, ir tiesības uz atlīdzību par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā, kā arī tiesības uz atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību (turpmāk – ārstniecības izdevumi), ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.";

Daļēji atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšli-kumā

Nr.3.

 

(2) No Ārstniecības riska fonda pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību par:

1) viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu — nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 latu;

2) viņam nodarīto morālo kaitējumu — nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 5000 latu.

 

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pieprasa atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu un kārtību, kādā novērtē pacientam radītā kaitējuma apmēru, pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksu un izmaksā atlīdzību no Ārstniecības riska fonda.

(4) Pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu neatkarīgi no tā, vai ārstniecības iestāde ir veikusi ārstniecības riska maksājuma iemaksu.

aizstāt otrās daļas 1.punktā skaitli un vārdu "100 000 latu" ar skaitli un vārdu "142 290 euro";

izteikt otrās daļas otro punktu šādā redakcijā:

"2) viņam radītiem ārstniecības izdevumiem – radīto izdevumu apmērā, bet ne vairāk kā 28 460 euro.";

aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdus "kā arī par morālo kaitējumu" ar vārdiem "kā arī atlīdzību par ārstniecības izdevumiem";

 

 

(2) No Ārstniecības riska fonda pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību par:

1)viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) – nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 latu;

2) viņam radītiem ārstniecības izdevumiem – radīto izdevumu apmērā, bet ne vairāk kā 5000 latu;

21) viņam radītiem ārstniecības izdevumiem – radīto izdevumu apmērā, bet ne vairāk kā 28 460 euro.”;

 

aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdus "kā arī par morālo kaitējumu" ar vārdiem "kā arī atlīdzību par ārstniecības izdevumiem";

 

 

 

(5) Pacients par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī morālo kaitējumu atlīdzību no Ārstniecības riska fonda pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pacients par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī ārstniecības izdevumiem atlīdzību no Ārstniecības riska fonda pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.";

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pacients par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī ārstniecības izdevumiem atlīdzību no Ārstniecības riska fonda pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas. Šā panta otrajā daļā minēto atlīdzību neizmaksā, ja pacients par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī atlīdzību par viņam radītiem ārstniecības izdevumiem jau ir saņēmis civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros.";

 

 

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Pacienta atlīdzības prasījumu par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumu atlīdzināšanu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc atlīdzības prasījuma iesniegšanas Ārstniecības riska fondā. Ja nepieciešams pieprasīt, savākt un izvērtēt papildu informāciju, atlīdzības prasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz vienam gadam."

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Pacienta atlīdzības prasījumu par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumu atlīdzināšanu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc atlīdzības prasījuma saņemšanas Nacionālā veselības dienestā. Ja nepieciešams pieprasīt, savākt un izvērtēt papildu informāciju, atlīdzības prasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz vienam gadam.".

 

 

 

 

3.

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

„3. 16.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā, kā arī tiesības uz atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību (turpmāk — ārstniecības izdevumi), ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.

(2) No Ārstniecības riska fonda pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību par:

1) viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) — nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 latu;

2) viņam radītiem ārstniecības izdevumiem — radīto izdevumu apmērā, bet ne vairāk kā 5000 latu;

21) viņam radītiem ārstniecības izdevumiem — radīto izdevumu apmērā, bet ne vairāk kā 28 460 euro.”;

aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdus “kā arī par morālo kaitējumu” ar vārdiem “kā arī atlīdzību par ārstniecības izdevumiem”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas. Šā panta otrajā daļā minēto atlīdzību neizmaksā, ja pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par viņam radītiem ārstniecības izdevumiem jau ir saņēmis civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Pacienta atlīdzības prasījumu par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumu atlīdzināšanu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Nacionālais veselības dienests saņēmis atlīdzības prasījumu. Ja nepieciešams pieprasīt, savākt un izvērtēt papildu informāciju, atlīdzības prasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz vienam gadam.”

 

Atbalstīts

3. 16.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā, kā arī tiesības uz atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību (turpmāk — ārstniecības izdevumi), ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.

(2) No Ārstniecības riska fonda pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību par:

1) viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) — nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 latu;

2) viņam radītiem ārstniecības izdevumiem — radīto izdevumu apmērā, bet ne vairāk kā 5000 latu;

21) viņam radītiem ārstniecības izdevumiem — radīto izdevumu apmērā, bet ne vairāk kā 28 460 euro.”;

aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdus “kā arī par morālo kaitējumu” ar vārdiem “kā arī atlīdzību par ārstniecības izdevumiem”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas. Šā panta otrajā daļā minēto atlīdzību neizmaksā, ja pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par viņam radītiem ārstniecības izdevumiem jau ir saņēmis civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Pacienta atlīdzības prasījumu par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumu atlīdzināšanu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Nacionālais veselības dienests saņēmis atlīdzības prasījumu. Ja nepieciešams pieprasīt, savākt un izvērtēt papildu informāciju, atlīdzības prasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz vienam gadam.”

 

17.pants. Ārstniecības riska fonds

 

(4) Ārstniecības riska fonda līdzekļus izlieto tikai pacientu prasījumu apmierināšanai par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu. Šā fonda līdzekļu atlikumu izlieto atlīdzību izmaksai pacientiem nākamajos saimnieciskajos gados.

4. Aizstāt 17.panta ceturtajā daļā vārdus "kā arī par morālo kaitējumu" ar vārdiem "kā arī par ārstniecības izdevumiem".

 

 

 

4. Aizstāt 17.panta ceturtajā daļā vārdus “kā arī par morālo kaitējumu” ar vārdiem “kā arī par ārstniecības izdevumiem”.

 

Pārejas noteikumi

      5. Papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Līdz 2013.gada 31.decembrim šā likuma 16.panta otrās daļas 1.punktā minētā summa 142 290 euro ir 100 000 latu un šā likuma 16.panta otrās daļas 2.punktā minētā summa 28 460 euro ir 20 000 latu."

4.

Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre L.Cipule

Izteikt likumprojekta 5.pantu

šādā redakcijā:

 5. Papildināt pārejas noteiku-

mus ar 3. un 4.punktu šādā

redakcijā:

„3. Šā likuma 16.panta otrās daļas 2.punkts ir spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim.

4. Šā likuma 16.panta otrās daļas 2.1punkts stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī un tajā paredzēto atlīdzību izmaksā par ārstniecības izdevumiem, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā pēc 2014.gada 1.janvāra nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.””.

Daļēji atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšli-kumā

Nr.5

 

 

 

5.

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izteikt likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā:

„5. Papildināt pārejas noteikumus ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3. Šā likuma 16.panta otrās daļas 2.punkts zaudē spēku 2014.gada 1.janvārī.

4. Šā likuma 16.panta otrās daļas 2.punkts stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī, un tajā paredzēto atlīdzību izmaksā par ārstniecības izdevumiem, lai novērstu vai mazinātu pēc 2014.gada 1.janvāra ārstniecības personas nodarītā vai ārstniecības laikā radušos apstākļu izraisītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.”

Atbalstīts

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3. Šā likuma 16.panta otrās daļas 2.punkts zaudē spēku 2014.gada 1.janvārī.

4. Šā likuma 16.panta otrās daļas 2.punkts stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī, un tajā paredzēto atlīdzību izmaksā par ārstniecības izdevumiem, lai novērstu vai mazinātu pēc 2014.gada 1.janvāra ārstniecības personas nodarītā vai ārstniecības laikā radušos apstākļu izraisītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.”

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

6. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 15.decembra direktīvas 2010/84/ES, ar kuru attiecībā uz farmakovigilanci groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm;

4) Eiropas Padomes 2010.gada 10.maija direktīvas 2010/32/ES, ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatlīgumu par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē."

 

 

 

6. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 15.decembra direktīvas 2010/84/ES, ar kuru attiecībā uz farmakovigilanci groza direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm;

4) Eiropas Padomes 2010.gada 10.maija direktīvas 2010/32/ES, ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatlīgumu par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē.”

 

Likums stājas spēkā 2013.gada 25.oktobrī.

 

6.

Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre L.Cipule

 

Likumprojektā vārdus „Likums stājas spēkā 2013.gada 25.oktobrī” aizstāt ar vārdiem „Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas”.

Atbalstīts

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

Lp_896_S_2.doc - Lp_896_S_2.doc

Start time: 25.02.2020 19:57:56 After doc accessing: 25.02.2020 19:57:56 After doc copying: 25.02.2020 19:57:56 End time: 25.02.2020 19:57:56 Doc created: 16.10.2013 15:54:06 Doc last mod: 16.10.2013 15:57:17 Doc manual: