Rīgā
22.11.2011. Nr.90/TA-2611 (2011)
Saeimas Prezidijam
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra sēdē nolemto (prot. Nr.67 34.§ 2.punkts) nosūtām Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra sēdes protokollēmumu "Par likumprojektiem, kuru izskatīšana būtu turpināma 11.Saeimā".
Pielikumā: Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra sēdes
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Babkina 67082851
Likumprojekts
Būvniecības likums
1.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu.
2.pants. Būvniecības principi
Būvniecība ietver projektēšanu un būvdarbus, kuru rezultātā tiek uzlabotas esošās vai radītas jaunas būves ar noteiktu funkciju. Būvniecībā ievēro šādus principus:
1) arhitektoniskās kvalitātes principu, ar kuru saskaņā, projektējot būves, īsteno kvalitatīvu arhitektūru, kas izceļ dabas vai pilsētas ainavas individuālo identitāti un kas organiski iekļaujas kultūrvidē, to bagātinot un veidojot kvalitatīvu dzīves telpu, kā arī ievērojot un saglabājot esošo kultūras mantojumu;
2) atklātības principu, ar kuru saskaņā būvniecības process ir atklāts un sabiedrība tiek informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem;
3) ilgtspējīgas būvniecības principu, ar kuru saskaņā būvniecības procesā rada kvalitatīvu dzīves vidi esošajām un nākamajām paaudzēm, tai skaitā nodrošinot būvei nepieciešamos energoresursus, sekmējot esošo būvju izmantošanu un pielāgošanu un efektīvu dabas resursu izmantošanu;
4) vides pieejamības principu, ar kuru saskaņā būvniecības procesā veido vidi, kurā ikviena persona var ērti pārvietoties un izmantot būvi atbilstoši tās funkcijai.
3.pants. Likuma darbības joma
Likumu piemēro, veicot visu veidu būvju:
1) būvniecību;
2) pārbūvi, kuras rezultātā tiek mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas;
3) atjaunošanu, kuras rezultātā tiek nomainīti būves nolietojušies nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju;
4) restaurāciju, kuras rezultātā veic būves vai tās daļas zinātniski pamatotu atjaunošanu, lietojot oriģinālam atbilstošus materiālus, darba paņēmienus vai tehnoloģijas;
5) nojaukšanu un demontāžu;
6) novietošanu;
7) funkcijas (lietošanas veida) maiņu ar pārbūvi vai bez tās;
8) konservāciju, kuras laikā veic nepieciešamos pasākumus būves konstrukciju nostiprināšanai un aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo iedarbību un būves konstrukciju nonākšanu cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi bīstamā stāvoklī, kā arī izbūvēto inženiertīklu atvienošanu uz būvdarbu pārtraukšanas laiku.
4.pants. Ministru kabineta kompetence
Likuma izpildei Ministru kabinets:
1) izdod vispārīgos būvnoteikumus, kuros atbilstoši šim likumam, ievērojot paredzamo būvniecību (3.pants) un būves grupu (9.pants), nosaka:
a) būvniecības procesa norises kārtību,
b) vienkāršotu kārtību atsevišķu būvju būvniecībai,
c) kārtību, kādā veicama to būvju būvniecība, kurām nav nepieciešams būvprojekts,
d) būvprojekta sastāvu,
e) būvatļaujā iekļaujamos nosacījumus,
f) atkāpju saskaņošanas kārtību,
g) inženierizpētes darbu veikšanas kārtību,
h) sabiedrības informēšanas kārtību,
i) būvprojekta vai būves ekspertīzes veikšanas kārtību un apjomu,
k) būvdarbu autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību,
l) būves konservācijas kārtību,
m) būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā,
n) vienkāršotās būvniecības ierosināšanas dokumentācijas, būvatļaujas, būvspeciālistu saistību rakstu, apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijai un ekspluatācijā pieņemšanas akta veidlapas paraugu;
2) izdod speciālos būvnoteikumus, kas aizstāj vispārīgos būvnoteikumus, šādām būvēm:
a) inženiertīkliem – tīklu, aprīkojumu, iekārtu, ierīču un būvju kopumam, kas paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu pārvadei (transportam) vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem,
b) transporta būvēm – autoceļiem un dzelzceļiem,
c) būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā,
d) Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību būvēm,
e) valsts aizsardzības būvēm,
f) ar radiācijas drošību saistītajām būvēm,
g) hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm,
h) spēkstaciju būvēm;
3) izdod būvnormatīvus, kuros nosaka tehniskās un vides pieejamības prasības būvēm;
4) nosaka būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas, aprites un tirgus uzraudzības kārtību un Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas kārtību;
5) nosaka būvspeciālistu reģistrācijas kārtību, reģistra datu saturu un kārtību, kādā būvspeciālistus izslēdz no reģistra, kā arī prasības būvspeciālistiem, to profesionālās kompetences izvērtējuma un atbilstības novērtēšanas kārtību;
6) nosaka prasības būvinspektoriem, to reģistrācijas kārtību, reģistra datu saturu un kārtību, kādā būvinspektorus izslēdz no reģistra, kā arī būvinspektoru tiesības, pienākumus un profesionālās darbības uzraudzības kārtību;
7) nosaka būvniecības informācijas sistēmas izveides un uzturēšanas kārtību, dokumentu iesniegšanas kārtību, sistēmas saturu un sistēmas informācijas aprites kārtību;
8) nosaka kārtību, kādā aprēķina nodevu par būvniecības ieceres akceptēšanu;
9) nosaka valsts nodevas apmēru par reģistrāciju būvspeciālistu reģistrā un nodevas samaksas kārtību;
10) nosaka Latvijas Būvniecības padomes izveides un darbības kārtību, kā arī padomes sekretariāta funkcijas.
5.pants. Vietējās pašvaldības kompetence
Likuma izpildei vietējā pašvaldība:
1) nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu:
a) izveido būvvaldi savā teritorijā vai vienojas par kopīgas būvvaldes izveidi ar citām pašvaldībām un nodrošina būvvaldes darbībai nepieciešamos resursus,
b) izskata sūdzības par būvvaldes izdotajiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību;
2) pieņem lēmumus par turpmāko rīcību ar tās teritorijā esošām būvēm, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai tās bojā ainavu.
6.pants. Latvijas Būvniecības padome
(1) Latvijas Būvniecības padome:
1) izvērtē un sniedz viedokli ministrijai par izstrādātajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, kā arī līdzdarbojas būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pilnveidošanā;
2) izstrādā priekšlikumus būvniecības nozares attīstībai, tai skaitā prioritāro jomu noteikšanai un būvspeciālistu profesionālās kompetences stiprināšanai;
3) izskata ierosinājumus par valsts interešu būvēm un dod atzinumus par to projektēšanu, būvniecību un finansēšanu. Minētajiem atzinumiem ir ieteikuma raksturs.
(2) Latvijas Būvniecības padomes sekretariāta funkcijas veic par būvniecības nozari atbildīgā ministrija.
7.pants. Būtiskās prasības būvei
(1) Būve projektējama un būvējama, nodrošinot visas būves un atsevišķu tās daļu:
1) stiprību un stabilitāti;
2) ugunsdrošību;
3) higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka dzīvībai, veselībai un videi;
4) drošu, efektīvu un ērtu lietošanu;
5) akustiskās prasības;
6) energoefektivitāti.
(2) Ja, veicot būves pārbūvi, atjaunošanu vai restaurāciju, būvnormatīvos ietvertās tehniskās un vides pieejamības prasības tehniski nav iespējams ievērot vai, ievērojot minētās prasības, būve zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību, būvvalde vispārīgajos vai speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu saskaņot būvēm piemērojamās atkāpes no tehniskajām un vides pieejamības prasībām.
(3) Šā panta otrajā daļā minēto būvvaldes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt par būvniecības nozari atbildīgajā ministrijā.
8.pants. Standarti un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšana
(1) Būvizstrādājums ir ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski ražota konstrukcija, kas paredzēta iebūvēšanai būvē.
(2) Būvizstrādājumiem jāatbilst tehnisko noteikumu prasībām, kuras noteiktas:
1) Latvijas būvnormatīvos;
2) Latvijas nacionālajos standartos;
3) Latvijas nacionālo standartu statusā apstiprinātajos starptautisko un reģionālo standartizācijas organizāciju standartos;
4) Eiropas tehniskajos apstiprinājumos.
(3) Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas nacionālo standartu un Eiropas tehnisko apstiprinājumu prasības, ja tas paredzēts likumos vai Ministru kabineta noteikumos.
(4) Būvizstrādājumu ražotāja (izplatītāja) pienākums ir katrai vienlaikus pārdotai būvizstrādājumu partijai pievienot atbilstību apliecinošu dokumentu saskaņā ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu", ja būvizstrādājums pakļauts reglamentētās sfēras prasībām, produkta tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida rakstisku informāciju, kurā norādīts attiecīgā būvizstrādājuma izgatavošanas un piegādes datums un attiecīgajos normatīvi tehniskajos dokumentos noteikto rādītāju garantētās tehniskās un fizikālās īpašības.
9.pants. Būvju grupas
Būve ir būvniecības procesā radies ar sauszemi, iekšējos ūdeņos vai Latvijas Republikas jūras ūdeņos ierīkots vai ar gultni saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija. Ņemot vērā būves būvniecības sarežģītības pakāpi un iespējamo ietekmi uz vidi, tās iedala šādās grupās:
1) pirmā grupa:
a) stacionāras reklāmas un informācijas stendi vidē un citi tiem pielīdzināmi objekti,
b) dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras elementi;
2) otrā grupa:
a) mazēkas (vienstāva ēkas un konteineri ar apbūves laukumu līdz 25 m2), viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas (līdz trim stāviem),
b) nedzīvojamās ēkas, kurām nav publiskās funkcijas (līdz trim stāviem),
c) inženiertīklu pievadi un iekšējie inženiertīkli,
d) publisko teritoriju labiekārtojums (tai skaitā monumentālās mākslas objekti, tiltiņi, laipas, kāpnes),
e) žogi pilsētu un ciemu teritorijās,
f) spēkstaciju būves ar jaudu līdz 20 kW;
3) trešā grupa:
a) triju vai vairāku dzīvokļu mājas (līdz pieciem stāviem),
b) inženiertīkli un transporta būves,
c) meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves,
d) citas šajā pantā neminētas būves,
e) spēkstaciju būves uz sauszemes ar jaudu virs 20 kW;
4) ceturtā grupa:
a) ēkas, kurām ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi,
b) publiskās ēkas, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā
100 cilvēkiem,
c) ražošanas vai noliktavas ēkas, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 m2,
d) torņi, kas augstāki par 25 m,
e) tilti, ceļa pārvadi un tuneļi, kas garāki par 100 m,
f) vairāk nekā viena stāva apakšzemes būves,
g) būves Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
10.pants. Būvvalde
(1) Būvvalde ir vienas pašvaldības izveidota iestāde vai struktūrvienība vai vairāku pašvaldību izveidota iestāde.
(2) Šajā pantā noteikto uzdevumu izpildei būvvalde pastāvīgi nodarbina speciālistus, no kuriem vismaz viens ir arhitekts un viens ir būvinspektors.
(3) Būvvaldes kompetencē ir:
1) kontrolēt būvniecības procesa norisi un tā atbilstību šā likuma, vispārīgo vai speciālo būvnoteikumu un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;
2) nodrošināt sabiedrības informēšanu par būvniecības iespējām, saņemtajiem iesniegumiem par būvniecības ieceri un pieņemtajiem lēmumiem;
3) sniegt izziņas par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem, kā arī esošajiem inženiertīkliem un notiekošās būvniecības tiesisko pamatojumu un būves raksturojumu;
4) izskatīt iesniegumus un pieņemt lēmumus par būvniecības ieceri;
5) reģistrēt un izsniegt būvatļaujas, tai skaitā reģistrēt citu institūciju izsniegtās būvatļaujas;
6) pieņemt būves ekspluatācijā;
7) veikt citas ar būvniecības procesa norisi un atbilstību normatīvo aktu prasībām saistītas darbības.
(4) Izskatot iesniegumu par būvniecības ieceri, būvvalde atkarībā no būvniecības ieceres veida pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) izsniegt būvatļauju vai atteikumu izsniegt būvatļauju par šā likuma 12.panta otrās daļas 1.punktā minēto būvniecības ieceri;
2) akceptēt darbību vai atteikt darbības akceptu par šā likuma 12.panta otrās daļas 2. un 3.punktā minēto būvniecības ieceri.
(5) Visus būvniecības procesa norisei nepieciešamos lēmumus būvvalde pieņem 10 darbdienu laikā.
(6) Ja būvvaldi kopīgi izveido vairākas pašvaldības, būvvaldes lēmumu apstrīd tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā plānota būvdarbu veikšana.
(7) Šā likuma 4.panta 2.punktā minētajos gadījumos būvvaldes funkcijas veic Ministru kabineta noteiktā par būvniecības procesa nodrošināšanu atbildīgā institūcija.
11.pants. Būvspeciālisti
(1) Būvspeciālisti ir arhitekti un būvinženieri.
(2) Patstāvīgu praksi projektēšanā vai būvdarbu vadīšanā var uzsākt būvspeciālists, kurš:
1) ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu arhitektūras vai būvniecības jomā;
2) ieguvis darba pieredzi arhitektūras vai būvniecības jomā atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām;
3) reģistrēts būvspeciālistu reģistrā.
(3) Būvuzraudzību var veikt būvspeciālists, kurš:
1) ieguvis vismaz piecu gadu patstāvīgas prakses pieredzi būvinženiera statusā būvdarbu vadīšanā;
2) nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.
(4) Būvekspertīzi var veikt būvspeciālists, kurš:
1) ieguvis vismaz 10 gadu patstāvīgas prakses pieredzi būvinženiera statusā projektēšanā vai būvdarbu vadīšanā;
2) nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.
(5) Būvspeciālistu reģistrāciju un eksamināciju veic un ar to saistītus lēmumus pieņem par būvniecības nozari atbildīgā ministrija. Attiecīgā ministrija šos uzdevumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt atvasinātai publiskai personai, kā arī privāto tiesību juridiskai personai vai šādu personu apvienībai.
(6) Būvspeciālisti regulāri paaugstina profesionālo kvalifikāciju.
(7) Būvspeciālistiem ir pienākums apdrošināt profesionālo atbildību par būvniecības procesā veiktās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citiem būvniecības dalībniekiem un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai, kā arī videi.
(8) Šajā pantā noteiktās darbības projektēšanas un būvniecības procesā būvspeciālisti veic uz rakstveida līguma pamata.
(9) Šā panta otrajā daļā minētās prasības neattiecas uz amatu meistariem, ja viņi veic vai vada būvamatniecības darbus atbilstoši likumam "Par amatniecību", kā arī vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos būvdarbu vadīšanu var veikt citas šā likuma 11.pantā neminētas personas.
12.pants. Būvniecības iecere
(1) Persona ierosina būvniecību, būvvaldē iesniedzot būvniecības ieceres iesniegumu un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus.
(2) Būvniecības ieceres iesniegumu iesniedz par:
1) šajā likumā noteikto otrās, trešās un ceturtās grupas būvju būvniecību;
2) šajā likumā noteikto pirmās grupas būvju būvniecību;
3) būvniecību vienkāršotā kārtībā, ja paredzēta:
a) funkcijas (lietošanas veida) maiņa bez pārbūves,
b) atjaunošana, neskarot nesošos elementus vai konstrukcijas ar funkcijas (lietošanas veida) maiņu vai bez tās,
c) šajā likumā noteikto otrās grupas būvju novietošana, neveicot būvdarbus vai būvi samontējot no ne vairāk kā 10 gataviem elementiem,
d) ēkas (kas nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis) fasādes apdares vai jumta ieseguma atjaunošana, logu nomaiņa, fasādes un jumta siltināšana,
e) publiskās teritorijas labiekārtošana,
f) šajā likumā noteikto pirmās un otrās grupas būvju nojaukšana vai demontāža.
13.pants. Būvatļauja
(1) Būvatļauja ir būvvaldes lēmums par šajā likumā noteikto otrās, trešās un ceturtās grupas būvju būvniecību. Lēmumu par būvatļaujas izsniegšanu pieņem, ja:
1) būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem;
2) būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju un būves īpašnieku vai tiesisko valdītāju, būvniecību veicot esošā būvē, vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos zemes vienības īpašnieks ir informēts;
3) atbilstoši būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā.
(2) Būvatļauju neizsniedz, ja:
1) būvniecības iecere neatbilst kādam no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;
2) paredzētajai būvniecībai nav veikts sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums gadījumā, kad to nosaka normatīvie akti.
(3) Atkarībā no paredzamās būvniecības un būves grupas būvatļaujā iekļauj nosacījumus attiecībā uz:
1) tās derīguma termiņu;
2) būvvaldē iesniedzamajiem dokumentiem pirms būvdarbu uzsākšanas un būves nodošanas ekspluatācijā;
3) būvprojekta sastāvu un detalizāciju;
4) būvprojekta vai būves ekspertīzes nepieciešamību;
5) būvdarbu autoruzraudzības un būvuzraudzības nepieciešamību.
(4) Vietējās pašvaldības apbūves noteikumos var noteikt papildu nosacījumus būvprojekta detalizācijai, kas nepieciešami, lai būve iekļautos ainavā vai pilsētvidē.
(5) Par būvvaldes lēmumu atļaut šajā likumā noteikto pirmās grupas būvju būvniecību tiek izdarīta atzīme paskaidrojuma rakstā.
(6) Par būvvaldes lēmumu atļaut būvniecību vienkāršotā kārtībā tiek izdarīta atzīme apliecinājuma kartē.
14.pants. Projektēšana
(1) Projekts tiek izstrādāts par šā likuma 12.panta otrās daļas 1.punktā minēto būvniecības ieceri. Projektētājs atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem izstrādā būvprojektu, kas ietver paredzētās būves vai būvju arhitektonisko vai tehnisko ideju, novietojumu, raksturlielumus un funkciju.
(2) Projektētājs ir atbildīgs par izstrādātā būvprojekta vai projekta dokumentācijas atbilstību būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu, būvnormatīvu un civiltiesiskā kārtā noslēgto līgumu prasībām.
(3) Ja saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām iecerētajai būvniecībai ir nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, būvprojektu var izstrādāt vienlaikus ar detālplānojumu teritorijas attīstības plānošanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
15.pants. Būvdarbi
(1) Būvdarbus drīkst uzsākt, ja:
1) būvvaldē pirms būvdarbu uzsākšanas iesniegti nepieciešamie dokumenti, būvvalde ir izdarījusi atzīmi par būvatļaujā ietverto nosacījumu izpildi un būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama Administratīvā procesa likuma izpratnē;
2) par šajā likumā noteiktajām pirmās grupas būvēm, kā arī vienkāršotās būvniecības gadījumā būvvalde ir izdarījusi atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē saskaņā ar šā likuma 13.panta piekto un sesto daļu.
(2) Būvdarbus organizē un veic atbilstoši būvprojektam un būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un prasības, lai netiktu nodarīts kaitējums videi vai tas būtu iespējami mazāks un resursu patēriņš ekonomiski un sociāli pamatots.
(3) Būvdarbu veicējs, izņemot šā likuma 13.panta sestajā daļā minēto gadījumu, apdrošina savu civiltiesisko atbildību par būvdarbu rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai.
(4) Par šā panta otrajā daļā minēto prasību ievērošanu būvlaukumā ir atbildīgs būvdarbu vadītājs. Ja būvdarbu uzraudzību uz rakstveida līguma pamata veic būvuzraugs, atbildības sadalījums starp būvdarbu vadītāju un būvuzraugu nosakāms attiecīgajā līgumā.
(5) Ja, apturot vai pārtraucot būvdarbus, būve kļūst bīstama cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi, kā arī būvei var rasties bīstami bojājumi konstrukcijās, būvniecības ierosinātājs veic tās konservāciju vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.
16.pants. Būvniecības kontrole
(1) Būvniecības kontroli veic būvvalde un tās sastāvā esošie
būvinspektori – būvvaldē nodarbinātas personas, kuras ir reģistrētas būvinspektoru reģistrā.
(2) Veicot būvniecības kontroli, būvinspektori pārbauda:
1) vietu, kur paredzēti būvdarbi pirms būvatļaujas izsniegšanas, lai pārliecinātos par patvaļīgas būvniecības neesību;
2) būvatļaujā ietverto nosacījumu izpildi būvdarbu laikā;
3) būvdarbu atbilstību būvprojektam un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
4) būvizstrādājumu izmantošanu atbilstoši šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajām prasībām.
(3) Ja saskaņā ar šā panta otrās daļas 1. un 2.punktu ir konstatēta patvaļīga būvniecība – būvdarbi veikti bez būvatļaujas vai neievērojot tajā ietvertos nosacījumus –, būvvalde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecība saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecīgajā teritorijā nav atļauta;
2) par iespēju turpināt būvniecību atbilstoši būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām pēc izvirzīto nosacījumu izpildes un videi nodarītā kaitējuma novēršanas vides un dabas aizsardzību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(4) Ja saskaņā ar šā panta otrās daļas 3.punktu ir konstatētas atkāpes no būvvaldē iesniegtā būvprojekta – būvdarbi neatbilst būvprojektam –, būvvalde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par iespēju turpināt būvniecību atbilstoši būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ja izmaiņas būvprojektā var novērst, tās saskaņojot ar projektētāju, un būvniecība neskar būves ārējo veidolu, novietojumu vai funkciju;
2) par nepieciešamību mainīt būvatļaujas nosacījumus vai saņemt būvatļauju no jauna, ja izmaiņas skar būves ārējo veidolu, novietojumu vai funkciju un to pieļauj pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;
3) par pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktajām prasībām neatbilstošo būvju daļu nojaukšanu vai konstrukciju demontāžu līdz jaunas būvatļaujas saņemšanai.
(5) Ja saskaņā ar šā panta otrās daļas 4.punktu ir konstatēts neatbilstošu būvizstrādājumu lietojums būvē, būvinspektors pieņem lēmumu par būvdarbu apturēšanu un, ja nepieciešams, organizē būvizstrādājumu pārbaudi. Būvdarbus atjauno pēc būvvaldes lēmuma saņemšanas.
(6) Būvinspektora pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to darbību, izņemot lēmumus par personu saukšanu pie administratīvās atbildības.
(7) Būvinspektoru reģistrāciju un profesionālās darbības uzraudzību veic un ar to saistītos lēmumus pieņem par būvniecības nozari atbildīgā ministrija.
17.pants. Būves ekspluatācija
(1) Pēc būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs nodrošina būves novietojuma zemes vienībā uzmērījumu veikšanu un būvi nodod ekspluatācijā.
(2) Pārbūvējamu vai atjaunojamu būvi, kā arī no jauna būvējamus inženiertīklus un transportbūves drīkst izmantot pirms to pieņemšanas ekspluatācijā, ja ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības, tai skaitā nepieciešamie cilvēka dzīvības, veselības un vides aizsardzības pasākumi un būves izmantošana pirms pieņemšanas ekspluatācijā ir saskaņota būvvaldē.
(3) Būvi drīkst izmantot tikai atbilstoši projektētajai funkcijai (lietošanas veidam) pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā.
(4) Ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai tā bojā ainavu, īpašniekam saskaņā ar pašvaldības lēmumu tā jāsakārto vai jānojauc atbilstoši Civillikuma 1084.panta noteikumiem.
(5) Ja būves īpašnieks līdz noteiktajam laikam nav izpildījis pašvaldības lēmumu, pašvaldība organizē šīs būves sakārtošanu vai nojaukšanu. Ar būves sakārtošanu vai nojaukšanu saistītos izdevumus sedz būves īpašnieks.
18.pants. Būvniecības informācijas sistēma
(1) Lai nodrošinātu būvniecības procesa norisei un kontrolei nepieciešamās informācijas apriti starp būvniecības pārvaldes un kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, par būvniecības nozari atbildīgā ministrija izveido un uztur būvniecības informācijas sistēmu.
(2) Būvniecības informācijas sistēma ietver:
1) būvniecības uzsākšanai nepieciešamo informāciju;
2) informāciju par paredzēto būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem;
3) informāciju par būvniecības dalībniekiem un to profesionālās darbības pārkāpumiem;
4) šajā likumā paredzētos reģistrus;
5) citu šā likuma izpildei nepieciešamo informāciju.
(3) Būvniecības informācijas sistēma ir publiski pieejama bez maksas, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un datu aizsardzību.
(4) Būvniecības informācijas sistēmas turētāja funkcijas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt atvasinātai publiskai personai, kā arī privāto tiesību juridiskai personai vai šādu personu apvienībai.
Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Būvniecības likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.).
2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu, piemērojami šādi Latvijas būvnormatīvi:
1) LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika";
2) LBN 003-01 "Būvklimatoloģija";
3) LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā";
4) LBN 006-01 "Būtiskās prasības būvēm";
6) LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība";
7) LBN 202-01 "Būvprojekta saturs un noformēšana";
8) LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas";
9) LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas";
10) LBN 206-99 "Koka konstrukciju projektēšanas normas";
11) LBN 207-01 "Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes";
12) LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves";
13) LBN 209-09 "Mazstāvu dzīvojamās mājas";
14) LBN 211-08 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami";
15) LBN 214-03 "Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes";
16) LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija";
17) LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves";
18) LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves";
19) LBN 224-05 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves";
20) LBN 229-06 "Hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves";
21) LBN 231-03 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija";
22) LBN 241-03 "Iekšējās gāzesvadu sistēmas un gāzes iekārtas";
23) LBN 242-02 "Gāzes sadales un lietotāju ārējie tīkli";
24) LBN 261-07 "Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve";
25) LBN 262-05 "Elektronisko sakaru tīkli";
26) LBN 501-06 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība";
27) LBN 305-01 "Ģeodēziskie darbi būvniecībā";
28) LBN 310-05 "Darbu veikšanas projekts";
29) LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana".
3. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ieguvušas arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātus, var patstāvīgi praktizēt būvniecības jomās, kurās tās ieguvušas attiecīgos būvprakses sertifikātus, līdz to derīguma termiņa beigām.
4. Būvniecības dokumentācijai, kas iesniegta atbildīgajā institūcijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, piemēro normatīvo aktu prasības, kas bija spēkā būvniecības dokumentācijas iesniegšanas dienā, tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteiktas labvēlīgākas prasības attiecībā uz būvniecības dokumentācijas saturu un lēmumu pieņemšanas termiņiem.
5. Saskaņā ar 1995.gada 10.augustā pieņemto Būvniecības likumu izveidotie reģistri tiek uzturēti līdz būvniecības informācijas sistēmas pilnīgai ieviešanai, bet ne vēlāk kā līdz 2013.gada 1.janvārim.
6. Likuma 3.panta 2.punktā lietotais jēdziens "pārbūve" un 3.panta 7.punktā lietotais jēdziens "funkcijas (lietošanas veida) maiņa" atbilst citos normatīvajos aktos lietotajam jēdzienam "rekonstrukcija", savukārt likuma 3.panta 3.punktā lietotais jēdziens "atjaunošana" atbilst citos normatīvajos aktos lietotajam jēdzienam "renovācija".
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes 1988.gada 21.decembra Direktīvas 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem.
Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.
Ekonomikas ministrs
A.Kampars
Likumprojekta "Būvniecības likums"
sākotnējās ietekmes novērtējuma
| I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība |
||
| 1. |
Pamatojums |
Likumprojekts izstrādāts un tiek atkārtoti virzīts saskaņā ar Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto uzdevumu izpildes 11.33.apakšpunktu "Pieņemsim jauno Būvniecības likumu un tam pakārtotos normatīvos aktus, samazinot birokrātiskās procedūras un nodrošinot kompetentu būvuzraudzību." |
| 2. |
Pašreizējā situācija un problēmas |
Spēkā esošais 1995. gada Būvniecības likums tika izstrādāts laikā, kad Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), līdz ar to nevajadzēja harmonizēt nacionālo likumdošanu ar ES tiesību aktiem. Bez tam 2003. gadā stājās spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likums, savukārt 2004. gadā – Administratīvā procesa likums, kuru normām spēkā esošais 1995. gada Būvniecības likums neatbilst. Tādējādi ir kļuvusi apgrūtināta Būvniecības likuma normu piemērošana būvniecības procesā, t.sk. dažādu administratīvo strīdu gadījumā. Šobrīd administratīvais process būvniecībā nav skaidri definēts un izprotams no normatīvo aktu viedokļa, un tā norise pamatā notiek ievērojot administratīvo tiesu judikatūru. Problēmas galvenokārt pastāv ar trešo personu subjektīvo publisko tiesību aizstāvēšanu būvniecības procesā, kas ir iespējams tikai pēc būvatļaujas saņemšanas, lai arī normatīvo aktu pārkāpums noticis pašā būvniecības sākumstadijā (piemēram, izdots teritorijas plānojumam neatbilstošs plānošanas un arhitektūras uzdevums). Tādējādi strīds par būvniecības tiesiskumu tiek uzsākts laikā, kad būvniecības ierosinātājs jau ir ieguldījis ievērojamus finanšu līdzekļus tehniskā projekta izstrādē, saņēmis bankas kredītu, noslēdzis līgumus ar būvdarbu veicējiem un nereti arī uzsācis būvdarbus. Šādu strīdu rezultātā rodas nepabeigtas būves, kas degradē apkārtējo vidi un rada ievērojamus zaudējumus būvniecības ierosinātājam. Vienlaikus atceļot būvatļauju rodas papildus problēmas ar būvniecības radīto seku novēršanu, kā arī prettiesiska lēmuma gadījumā pašvaldībai var nākties segt materiālos zaudējumus būvniecības ierosinātājam. Spēkā esošais Būvniecības likums paredz daudzu lēmumu pieņemšanu (lēmums par atbilstību teritorijas plānojumam un apbūves noteikumiem, lēmums par paredzētās būves publiskās apspriešanas rīkošanu, projekta akcepts), pirms tiek dotas tiesības uzsākt būvdarbus, tādējādi paildzinot būvniecības procesu un radot korupcijas draudus. Bez tam problēmas rada neskaidrā paredzētās būves publiskās apspriešanas nozīme būvniecībā. Proti, personas, kas izsaka savu viedokli par paredzamo būvniecību, bieži rīkojas emociju iespaidā un nepamato savu viedokli ar atbilstošām tiesību normām. Savukārt pašvaldība aizliedz būvniecību, pamatojoties uz paredzētās būves publiskās apspriešanas rezultātiem. Pie tam šāds pašvaldības lēmums tiek pieņemts deputātiem balsojot, un lēmums var nesaturēt ar normatīviem aktiem pamatotu argumentāciju par būvniecības aizliegumu, kā arī pastāv iespēja, ka būvniecības ieceres ierosinātājam, apstrīdot lēmumu, ir jāatspēko sabiedrības subjektīvais viedoklis. Līdz ar to tiek traucēta būvniecības nozares ekonomiskā izaugsme un ārvalstu investoru piesaiste. Problēmas rada arī tas, ka Būvniecības likumā nav skaidri noteikta būvvaldes atbildība par būvprojektu, kā rezultātā praksē pastāv uzskats, ka būvvalde līdz ar būvprojekta akceptēšanu uzņemas atbildību arī par tajā iekļauto tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un projektētāja veikto aprēķinu pareizību. Taču, no prakses izriet, ka būvvaldēm nav kapacitātes būves tehnisko risinājumu pārbaudei, un nav arī atbilstošu speciālistu, kas varētu šādas pārbaudes veikt. Patreizējais normatīvais regulējums paredz obligātu būvniecības speciālistu sertifikāciju, lai tie varētu patstāvīgi veikt projektēšanu, būvdarbu vadīšanu, būvuzraudzību, ekspertīzi un inženierizpēti, bet nav definēta būvniecības speciālistu atbildība. Būvniecības speciālistu obligātā sertifikācija ierobežo patstāvīgas prakses iespējas jauniem speciālistiem un ārvalstu speciālistiem, kas bremzē ne tikai darba tirgus atjaunināšanos, bet arī palielina būvniecības procesā paredzētās izmaksas un kavē konkurenci. Bez tam šādas sistēmas nelietderību apstiprina tas, ka sertifikāts ir nepieciešams būvējot gan privātmāju, gan nelielu palīgēku, gan arī apjomīgu industriālo būvi, kā arī praktiski neatšķiras prasības būvvaldē iesniedzamai dokumentācijai dažādu būvju būvniecībai.
Ievērojot minēto secināms, ka šobrīd noteiktais būvniecības procesa tiesiskais regulējums neatbilst mūsdienu situācijai, jo ir neskaidrs, neprecīzs un nepārskatāms, satur citu normatīvo aktu dublējošas tiesību normas un sarežģītu lēmumu pieņemšanas procedūru, kas apgrūtina Būvniecības likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu precīzu, efektīvu un vienveidīgu piemērošanu praksē. Kā apliecinājums tam ir Pasaules Bankas pētījumā Doing Business ietvertais vērtējums, atbilstoši kuram būvniecības saskaņošanas procedūru ziņā Latvija ir 78. vietā. Oficiālās būvniecības saskaņošanas procedūras Rīgā vidēja lieluma noliktavas būvniecībai un tās pieslēgšanai komunikāciju tīkliem prasa 187 dienas, izpildot 25 dažādas procedūras. Salīdzinājumam – Dānijā būvniecības saskaņošanai jāveic 6 procedūras, Igaunijā – 13. Dānijā saskaņošanu var veikt 69 dienās, Igaunijā – 118 dienās. Līdz ar to ir nepieciešams jauns būvniecības procesa tiesiskais regulējums, kas harmonizētu nacionālo likumdošanu ar ES tiesību aktiem, un pēc iespējas vienkāršotu un padarītu caurskatāmu būvniecības procesu no būvniecības ieceres līdz būves nodošanai ekspluatācija. |
| 3. |
Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi |
Nav attiecināms |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība |
Būvniecības likuma projekts (likumprojekts) ir sagatavots ar mērķi radīt mūsdienīgu un modernu būvniecības procesa tiesisko regulējumu, kas harmonizētu nacionālo likumdošanu ar ES tiesību aktiem un veicinātu būvniecības nozares attīstību, kā arī sekmētu sabiedrības iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, nodrošinot maksimālu būvniecības ierosinātāja un sabiedrības interešu aizsardzību, kas balstīta uz likumprojekta būtību – būvniecība ir teritorijas plānojuma izpilde. Likumprojekts paredz vienkāršot būvniecības administratīvo procesu atsakoties no daudzajiem starplēmumiem, lai tuvinātos Pasaules Bankas pētījumā Doing Business minētajiem Dānijas rādītājiem, t.i. būvniecības saskaņošanai nepatērēt vairāk kā 70 dienas, tādējādi būtiski uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un piesaistot vietējos un ārvalstu investorus. Likumprojektā ir ietverti četri būtiskākie principi, kas būvniecības procesā jāievēro būvniecības dalībniekiem, kā arī valsts un pašvaldības institūcijām (2. pants). Arhitektoniskās kvalitātes princips likumprojektā ietverts ievērojot 2000. gadā Florencē pieņemto Eiropas ainavu konvenciju (Europea Landscope Convention), Eiropas Savienības Padomes 2001. gada 12. februāra rezolūciju par arhitektonisko kvalitāti pilsētas un lauku vidē (2001/C73/04), kā arī Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2009. - 2015.gadam. Minētais princips veicinās to, ka projektējot būves tiks radīta kvalitatīva arhitektoniskā vide, kas izceļ dabas vai pilsētas ainavas individuālo identitāti, organiski iekļaujoties kultūrvidē, tādējādi saglabājot esošo kultūras mantojumu. Atklātības princips būvniecības procesā ietverts pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 115.pantu, kā arī ievērojot 1998. gada Orhūsas Konvenciju "Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem" (Convention on Access to Information Public Partricipation, Public Participation in Decision-Making and Access to Justice on Environmental Issuse). Minētais princips veicinās to, ka būvniecības procesā tiks sasaistītas vides tiesības ar cilvēka tiesībām, un sabiedrība tiks informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem. Ilgtspējīgas būvniecības princips likumprojektā ietverts ievērojot ilgtspējības modeļa pamatnostādnes, kas formulētas tādos starptautiskajos dokumentos kā 1987. gadā publicētajā Pasaules vides un attīstības komisijas (Bruntlandes komisijas) ziņojumā "Mūsu kopējā nākotne" (Our Common Future), 1992. gadā Riodežaneiro pieņemtajā ANO ilgtspējīgas attīstības Rīcības plānā 21. gadsimtam (Agenda 21), 2001. gadā Gēteborgā formulētajā un vēlāk 2006. gadā precizētā ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, kā arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, uzsverot ilgtspējības attīstības elementu saglabāšanu ne vien dabiskās, bet arī pilsētas ekosistēmās. Minētais princips veicinās būvniecības procesā radīt tādas būves, kas nodrošinātu esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī nodrošinās ar būvju funkcionēšanu nepieciešamo energoresursu pieejamību, būvējot ne tikai jaunas būves, bet arī sekmējot esošo būvju izmantošanu un pielāgošanu tā, lai nodrošinātu vides prasību ievērošanu. Vides pieejamības princips likumprojektā ietverts ievērojot ANO 2006. gada Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (Convention on the Rights of Persons with Disabilities). Minētais princips veicinās radīt būves, kā arī pārbūvējot vai atjaunojot būves tās pielāgot, lai vide būtu piemērota ikvienai personai – gan personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura), gan arī gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar maziem bērniem. Likumprojektā tiek noteiktas darbības, kuru veikšana ir atzīstama par būvniecību (3. pants), tai skaitā arī būves funkcijas maiņa un būvju novietošana. Vienlaikus būvniecības likumdošanā izmantotie termini "rekonstrukcija" un "renovācija" tiek latviskoti, lai padarītu tos saprotamākus sabiedrībai un būvniecības ierosinātajam. Bez tam ar šiem svešvārdos izteiktajiem terminiem apzīmētās darbības, neatbilst šo terminu būtībai citās valstīs, kā rezultātā ārvalstu investoram vai speciālistam var radīt virkni pārpratumu. Likumprojekta 4. pants nosaka Ministru kabineta kompetenci būvniecības likuma izpildē. Likumprojektā ietverts vispārīgs regulējums, kas nosaka būvniecības stadijas (projektēšana un būvdarbi) un būvniecībai nepieciešamās atļaujas (būvatļaujas) saņemšanas priekšnosacījumus un saturu, tādējādi, lai noteiktu detalizētu būvniecības procesa norises reglamentāciju Ministru kabinetā tiks izdoti Vispārīgie būvnoteikumi. Likumprojekta 4. panta 1.punktā, kā arī sekojošajos pantos detalizēti tiek noteikts Ministru kabineta regulējuma apjoms, atsevišķos gadījumos ļaujot Ministru kabinetam izvēlēties vai paredzēt izņēmuma gadījumus no vispārējās kārtības un, ja paredzēt, tad kādus. Vispārīgajos būvnoteikumos, ievērojot paredzamo būvniecību (3. pants) un būves grupu (9. pants), noteiks: · būvniecības procesā iesaistīto personu (būvniecības ierosinātāja, būvvaldes, būvinspektora, būvspeciālista, inženiertīkla turētāja u.c.) no likumprojektā un Vispārīgajos būvnoteikumos veicamo darbību izrietošas tiesības un pienākumus; · vispārējo būvniecības kārtību un būvatļaujā iekļaujamās prasības, kas būs piemērojamas trešās grupas būvēm; · papildus prasības ceturtās grupas būvju būvniecībai; · prasības, kas nav nepieciešamas otrās grupas būvju būvniecībai; · būvprojekta sastāvu, kas var mainīties atkarībā no būvniecības veida un būves grupas; · inženierizpētes darbu veikšanas kārtību; · sabiedrības informēšanas kārtību; · pirmās grupas būvju būvniecības kārtību; · būvju novietošanas kārtību; · būvju nojaukšanas kārtību un tai nepieciešamos dokumentus; · būves, kurām piemērojama vienkāršotā kārtība un pašu vienkāršoto kārtību; · atkāpju no būvnormatīvos noteiktajām tehniskajām un vides pieejamības prasībām saskaņošanas kārtību; · būves konservācijas kārtību; · būvprojekta vai būves ekspertīzes veikšanas kārtību un apjomu; · būvdarbu autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību; · būves novietojuma uzmērījumu un pieņemšanas ekspluatācijā kārtību. Ņemot vērā atsevišķu būvju būvniecības specifiku un nozīmīgumu, kā arī iespējamās problēmas saistībā ar to atrašanos vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās Ministru kabinetam tiek dots arī deleģējums izdot speciālos būvnoteikumus un noteikt par īpašā procesa norisi atbildīgo institūciju šādām būvēm: · inženiertīkliem; · transportbūvēm; · būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā; · Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību būvēm; · valsts aizsardzības būvēm; · ar radiācijas drošību saistītajām būvēm; · spēkstaciju būvēm; · hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm. Speciālie būvnoteikumi aizstās Vispārīgos būvnoteikumus, kuri uz šīm augstākminētajām būvēm nebūs attiecināmi un noteiks visas likumā noteiktās prasības, kuras nosakāmas Vispārīgajos būvnoteikumos. Vienlaikus speciālajai kārtībai pakļautajām būvēm varēs noteikt vienu kārtību visai būvju grupai (piemēram, inženiertīkliem, transportbūvēm, u.c.) vai atsevišķi katram būves veidam (piemēram, gāzes vadiem, elektrotīkliem, autoceļiem, dzelzceļam, u.c.) Tāpat Ministru kabinetam tiek dots deleģējums izdot citus likumprojekta izpildei nepieciešamos pakārtotos normatīvos aktus, t.sk. par nepieciešamajām valsts un pašvaldību nodevām. Būvniecības nozares iesaistei būvniecības politikas veidošanā, Ministru kabinets nosaka Latvijas Būvniecības padomes izveides un darbības kārtību, kā arī padomes sekretariāta funkcijas. Likumā ir noteikti Latvijas Būvniecības padomes uzdevumi: 1) izvērtē un sniedz viedokli ministrijai par izstrādātajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, kā arī līdzdarbojas būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pilnveidošanā; 2) izstrādā priekšlikumus būvniecības nozares attīstībai t.sk. prioritāro jomu noteikšanai un būvspeciālistu profesionālās kompetences stiprināšanai; 3) izskata ierosinājumus par nacionāli nozīmīgām būvēm un dot atzinumus par to projektēšanu, būvniecību un finansēšanu. Likumprojekts saglabā šobrīd spēkā esošās un no Eiropas Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem izrietošās būtiskās prasības būvēm (7. pants), kuru izpildes mehānismi ir aprakstīti tehniskajās un vides pieejamības prasībās – būvnormatīvos. Ņemot vērā, ka pārbūvējot, atjaunojot vai restaurējot esošas būves atsevišķas tehniskās vai vides pieejamības prasības tehniski var nebūt iespējams ievērot vai to ievērošanas dēļ būve zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību, būvvaldei ir dotas tiesības saskaņot šādas atkāpes. Atkāpju saskaņošanas kārtība tiks noteikta Vispārīgajos būvnoteikumos, paredzot, ka atkāpju saskaņošanai nepieciešams atbilstoši kvalificēta eksperta atzinums, kurā izvērtēta atkāpju ietekme uz būves būtiskajām prasībām un sagatavoti priekšlikumi iespējamiem alternatīvajiem risinājumiem, lai būvniecības ierosinātājs un projektētājs varētu izvēlēties sev piemērotāko un drošāko risinājumu. Izvērtējot atzinumu un izvēlētās atkāpes būtību, būvvalde pieņems lēmumu par atkāpes saskaņošanu vai sniegs atteikumu, pamatojoties galvenokārt uz eksperta atzinumu un atkāpes atbilstību citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Ņemot vērā, ka lēmums par atkāpju saskaņošanu ir ļoti specifisks un paredz iespēju personai nepildīt normatīvo aktu prasības, šī būvvaldes lēmuma apstrīdēšana nevar notikt saskaņā ar vispārējo administratīvā procesa regulējumu un likumprojektā tiek noteikt, ka minēto lēmumu būs iespējams apstrīdēt par būvniecības nozari atbildīgajā ministrijā (šobrīd – Ekonomikas ministrija) – būvnormatīvā ietvertās normas autoram. Likumprojektā netiek būtiski mainīts pastāvošais regulējums attiecībā uz būvizstrādājumiem (8. pants), bet koncentrēts vienā pantā atbilstoši kopējai likumprojekta struktūrai. Likumprojektā paredzēts saglabāt pastiprinātu reglamentētās sfēras būvizstrādājumu aprites regulējumu, Ministru kabineta līmenī nosakot reglamentētās sfēras būvizstrādājumus un to atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības noteikumus, kā arī prasības būvizstrādājumu ražotājiem, importētājiem un izplatītājiem, un CE marķēšanas kārtību. Tādējādi likumprojektā iekļaujot tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem. Likumprojektā ir ietverta jauna norma, kas paredz iedalīt būves četrās grupās (9. pants). Minētā iedalījuma pamatā ir būvju būvniecības sarežģītības pakāpe un iespējamā ietekme uz vidi, kā arī veidojot šīs grupas neiztrūkstošs kritērijs ir arī riska faktors, jeb apdraudējums, ko potenciāli šīs būves var radīt. Ņemot vērā minēto, lai sadalītu būves grupās ir jāņem vērā ne tikai to stāvu skaits un citi tehniskie raksturojumi, bet arī funkcija (lietošanas veids) un potenciālais cilvēku daudzums, kas vienlaicīgi nonāk tiešā saskarē ar šīm būvēm. Tādējādi arī sadalījumu nav iespējams veikt ievērojot tikai būvju klasifikāciju. Atbilstoši šīm četrām grupām, tajās esošo būvju būvniecībai tiks izvirzītas papildus prasības vai arī tās tiks samazinātas. Pirmajā grupā tiek iekļautas būves, kuras pārsvarā ir teritorijas labiekārtojumu būves - stacionāras reklāmas un informācijas stendi vidē un citi tiem pielīdzināmi objekti; dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras elementi. Šādu būvju būvniecība bez būvprojekta, būvvaldē saskaņojot novietni, tiek praktizēta citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Otrajā grupā faktiski iekļaujas visas privātmājas, kā arī nelielas noliktavas, ražotnes un tām līdzīgas būves. Vienlaikus, ņemot vērā, ka šīs grupas būvēm paredzēta vienkāršāka būvniecības kārtība, tajā iekļauti arī šobrīd vienkāršotā kārtībā būvējamie inženiertīklu pievadi un iekšējie inženiertīkli. Trešajā grupā ietilpst daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, inženiertīkli, transportbūves, meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves, kā arī citas būves, kuras nav minētas pirmajā, otrajā vai ceturtajā grupā. Šo būvju būvniecība notiks vispārējā kārtībā bez īpašiem atvieglojumiem vai papildus prasībām. Tādējādi, ja kādu būvi nav iespējams klasificēt nevienā citā grupā, tad tā ietilpst trešajā grupā un ir būvējama vispārējā kārtībā. Ceturtajā grupā ietilpst būves, kuras šobrīd apzīmē ar terminu "sabiedriski nozīmīgas būves" un kuru būvniecībai Vispārīgajos būvnoteikumos tiks noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz projektēšanu un būvdarbiem. Nosakot būves grupu tiek ņemta vērā būve kopumā, neizdalot atsevišķi inženiertīklus. Tādējādi, piemēram, būvējot jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, tās inženiertīkli netiek izdalīti atsevišķi, bet tiek iekļauti kopējā būvniecības procesā, kas notiek atbilstoši trešās grupas prasībām. Likumprojektā (5. pants) ir noteikta vietējā pašvaldība kompetence, kā arī ir noteikts, kā vietējā pašvaldība nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā: 1) izveidojot būvvaldi savā teritorijā vai vienojoties par kopīgas būvvaldes izveidi ar citām pašvaldībām, un nodrošinot būvvaldes darbībai nepieciešamos resursus; 2) izskatot sūdzības par būvvaldes izdotajiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību. Likumprojektā ir noteikts termiņš, kurā būvvaldei (10.pants) ir jāpieņem lēmumi būvniecības procesā – desmit darbadienas. Šāda termiņa noteikšana ir pamatota ar likumprojektā noteikto būvvaldes un nepastarpināto būvspeciālistu atbildības sadalījumu būvniecības procesā, kā arī nepieciešamību nodrošināt maksimāli ātru, efektīvu un vienkāršotu procesa norisi. Apvienotajām būvvaldēm jānodrošina iespēja būvniecības ierosinātājiem un citām personām saņemt visus būvvaldes pakalpojumus katrā pašvaldībā, vienlaikus ievērojot arī likumprojektā noteiktos termiņus un tās lēmumus varēs pārsūdzēt pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā notiks būvniecības process. Savukārt visos citos gadījumos (izņemot jau iepriekš minēto atkāpju no būvnormatīvos noteiktajām tehniskajām un vides pieejamības prasībām saskaņošanas kārtību) būvvaldes lēmumi tiek pārsūdzēti pašvaldības domē, kā būvvaldes augstākajā iestādē. Plašāks būvvaldes funkciju izklāsts sniegts turpmākajā tekstā, apskatot būvniecības procesu. Gadījumos, kad būvniecība notiks saskaņā ar speciālajiem būvnoteikumiem būvvaldes funkcijas veiks par šo būvju būvniecības procesu atbildīgā institūcija. Jau šobrīd faktiski būvvaldes funkcijas veic Dzelzceļa tehniskā inspekcija, (dzelzceļa būvniecība) VAS "Latvijas Valsts ceļi" (autoceļa būvniecība), VAS "Elektronisko sakaru direkcija" (elektronisko sakaru būvju būvniecība) un citas institūcijas. Arī likumprojekts paredz saglabāt esošo sistēmu, ka būvvaldes strādā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem, savukārt īpašās institūcijas ar speciālajiem būvnoteikumiem. Likumprojektā 11.pantā ir noteikts, kas ir būvspeciālists – arhitekti un būvinženieri, kā arī noteikts, ka turpmāk pastāvīgu praksi projektēšanā vai būvdarbu vadīšanā, var uzsākt būvspeciālists, kurš ir ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu arhitektūras vai būvniecības jomā; ieguvis darba pieredzi arhitektūras vai būvniecības jomā atbilstoši šajā likumā noteiktajam; reģistrēts būvspeciālistu reģistrā. Savukārt būvekspertīzi varēs veikt būvspeciālists, kurš ir ieguvis vismaz desmit gadu patstāvīgas prakses pieredzi kā būvinženieris projektētājs vai būvinženieris būvdarbu vadītājs un ir nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu. Būvuzraugam, lai varētu veikt būvuzraudzību, ir noteikta piecu gadu pieredze kā būvinženierim būvdarbu vadītājam. Par jebkura būvspeciālista profesionālo darbību varēs pārliecināties būvspeciālistu reģistrā. Likumprojektā būvspeciālistiem kā obligāta prasība ir -paaugstināt profesionālo kvalifikāciju. Būvspeciālistu reģistrāciju un ar to saistīto lēmumu pieņemšanu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā par būvniecības nozari atbildīgā ministrija varēs deleģēt atvasinātai publiskai personai, kā arī privāto tiesību juridiskajai personai vai šādu personu apvienībai. Deleģējot būvspeciālistu reģistrāciju par būvniecības nozari atbildīgā ministrija vienlaikus saglabās atbildību par šī uzdevuma izpildi un visus reģistra iestādes lēmumus un faktisko rīcību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā būs iespējams apstrīdēt par būvniecības nozari atbildīgajā ministrijā. Likumprojekts paredz arī būvspeciālistu profesionālās darbības apdrošināšanu, ko jau šobrīd praktizē daudzi arhitekti un citi būvspeciālisti. Ņemot vērā, ka apdrošināšanas vispārīgo regulējumu paredz Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums un apdrošināšanas tirgus iespējas sekmīgāk veikt riska izvērtējumus, normatīvo aktu līmenī būvspeciālistu profesionālās apdrošināšanas jautājums netiek regulēts, kā arī tā regulācijā tiks iesaistīts pasūtītājs nosakot savai būvei nepieciešamo apdrošināšanas limitu. Tādējādi nosakot efektīvu atbildības mehānismu. Likumprojekts būvniecības procesā (12. – 15. pants) paredz atšķirīgas prasības būvniecībai atkarībā no būvniecības veida (3. pants), proti, vai tiek veikta jauna būvniecība, pārbūve, atjaunošana u.tml., kā arī atkarībā no tā kuras grupas (9. pants) būvju būvniecība tiek veikta. Atšķirīgas prasības ir noteiktas ne tikai būvdarbiem, bet arī projektēšanai, t.sk. būvprojekta sastāvam. Detalizēts būvniecības procesa regulējums, tai skaitā būvniecības procesā iesaistītu personu un institūciju tiesību un pienākumu apjoms, tiks noteikts Vispārīgajos būvnoteikumos, kuru plānotais saturs aprakstīts turpmāk. Būvprojekts nebūs nepieciešams pirmās grupas būvju būvniecībai un persona būvvaldē varēs iesniegt pašas veidoto būves novietojuma shēmu un paredzamās būves aprakstu. Tāpat būvprojekts nebūs nepieciešams otrās grupas būvju: · nojaukšanai vai demontāžai, būvvaldē iesniedzot darbu organizēšanas projektu un informāciju par teritorijas turpmāko izmantošanu; · novietošanai, gadījumos, kad nav nepieciešams veikt būvdarbus un tiek novietotas gatavas būves (konteinertipa) vai tās samontē no pāris elementiem. Būvju novietošanas gadījumā būvvaldē jāiesniedz novietojuma shēma un informācija par būvi, t.sk tehniskajiem risinājumiem. Šajā gadījumā būvniecības ierosinātājam ir jāizvērtē vai tomēr šādām darbībām nav nepieciešama kvalificēta speciālista piesaiste un detalizētāka dokumentācija, tostarp būvprojekts, jo visa atbildība par bez būvprojekta veikto būvniecību gulstas tieši uz tās ierosinātāju. Likumprojektā paredzēta vienkāršotā būvniecības kārtība, kas faktiski saglabās esošās vienkāršotās būvniecības procedūras (vienkāršota rekonstrukcija vai renovācija, inženiertīklu pievadi un iekšējie inženiertīkli), taču arī šajos gadījumos būs jāiesniedz būvprojekts, kas gan pēc sava sastāva vairāk atbildīs jau pazīstamajai apliecinājuma kartei vai inženiertīklu tehniskajai shēmai. Gadījumos, kad pirms būvniecības veikšanas būs nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, likumprojekts paredz iespēju vienlaikus ar detālplānojumu izstrādāt arī būvprojektu, veicot apvienoto teritorijas plānošanu – būvniecību. Detālplānojumā tiks norādītas konkrētas teritorijā plānotās būves, to novietojums, ārējais veidols un funkcija. Apstiprinot detālplānojumu papildus izvērtējums pirms būvatļaujas nebūs nepieciešams un tā tiks izdota gandrīz vienlaikus ietverot visus tajā paredzētos nosacījumus. Detalizēta apvienotās teritorijas plānošanas – būvniecības kārtība tiks noteikta atbilstoši Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātajam Teritorijas attīstības plānošanas likumam un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem. Persona ierosina būvniecību, būvvaldē iesniedzot būvniecības ieceres iesniegumu un Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus. Būvniecības ieceres iesniegumu iesniedz par : 1) šajā likumā noteikto otrās, trešās un ceturtās grupas būvju būvniecību; 2) šajā likumā noteikto pirmās grupas būvju būvniecību; 3) būvniecību vienkāršotā kārtībā, ja paredzēta: a) funkcijas (lietošanas veida) maiņa bez pārbūves; b) atjaunošanu, neskarot nesošos elementus vai konstrukcijas ar vai bez funkcijas (lietošanas veida) maiņas; c) otrās grupas būvju novietošanu neveicot būvdarbus vai to samontējot no ne vairāk kā desmit gataviem elementiem; d) ēkas (kas nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis) fasādes apdares vai jumta ieseguma atjaunošanu, logu nomaiņu, fasādes un jumta siltināšanu; e) publiskās teritorijas labiekārtošanu; f) pirmās un otrās grupas būvju nojaukšanu vai demontāžu. Būvvalde desmit darbadienu laikā pieņem lēmumu par būvniecības ieceri. Attiecīgais būvvaldes lēmums ir būvvaldes izsniegts administratīvais akts. Būvatļauja ir būvvaldes izsniegts administratīvais akts būvdarbu uzsākšanai pēc tajā ietverto nosacījumu izpildes, kas nodrošinās būvniecības procesa turpināšanu, savukārt neizpilde – pārtraukšanu vai apturēšanu. Tādējādi būvatļauja ir uzskatāma par administratīvo aktu ar nosacījumiem Administratīvā procesa likuma 68. panta izpratnē. Neizpildot kādu no nosacījumiem personai tiek liegtas tiesības veikt turpmākās darbības, ko šis administratīvais akts pieļauj. Ja būvdarbi tiks veikti ignorējot izvirzītos nosacījumus, tad šīs darbības tiks klasificētas kā patvaļīga būvniecība ar visām no tā izrietošajām sekām. Izvirzāmie nosacījumi tiks noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos atbilstoši zemāk minētajam. Atkarībā no paredzamās būvniecības (3. pants) un būves grupas (9. pants) būvatļaujā iekļauj nosacījumus attiecībā uz: 1) - tās derīguma termiņu; 2) - būvvaldē iesniedzamajiem dokumentiem pirms būvdarbu uzsākšanas un būves nodošanas ekspluatācijā; 3) - būvprojekta sastāvu un detalizāciju; 4) - būvprojekta vai būves ekspertīzes nepieciešamību; 5) - būvdarbu autoruzraudzības un būvuzraudzības nepieciešamību. Pēc augstākminēto nosacījumu izpildes un to apliecinošu dokumentu iesniegšanas būvniecības ierosinātājs būs tiesīgs uzsākt būvdarbus, ja būs pagājis Administratīvā procesa likumā noteiktais mēneša apstrīdēšanas termiņš, izņemot būvniecību vienkāršotā kārtībā un pirmās grupas būvju būvniecību, un būvatļauja nebūs apstrīdēta. Par, atbilstoši būvatļaujas nosacījumiem, iesniegtajiem dokumentiem būvvalde neizdos atsevišķu administratīvo aktu, ja netiks konstatētas iesniegto dokumentu neatbilstības un atbildība par to kvalitāti un atbilstību būs projektētājam (par būvprojekta atbilstību normatīvo aktu prasībām un sākotnējiem būvprojekta risinājumiem, pamatojoties uz kuriem izsniegta būvatļauja) un dokumentu iesniedzējam. Tādējādi būvvaldes atbildes reakcijas uz iesniegtajiem dokumentiem neesamība apliecinās tās piekrišanu turpmāko darbību veikšanai un tiesiskuma. Vienlaikus, konstatējot neatbilstības, būvvalde desmit darbadienu laikā būs tiesīga ar administratīvo aktu atdot dokumentus precizēšanai, tādējādi pārtraucot būvdarbus, ja tādi būs uzsākti, vai atliekot to uzsākšanu. Gadījumos, kad būvatļauja tomēr ir izdota pārkāpjot normatīvo aktu prasības, taču būvatļauja nav apstrīdēta būvvaldei vai pašvaldībai ir tiesības šādu būvatļauju atcelt ievērojot Administratīvā procesa likuma regulējumu par prettiesisku administratīvo aktu atcelšanu. Ja būvdarbu laikā veidosies pārtraukums būve būs jāiekonservē, lai tā neradītu draudus apkārtējai videi un sabiedrībai (novērstu patvaļīgu iekļūšanu būvlaukumā, no tās neizdalītos bīstamas vielas u.tml.), kā arī lai nebojātos būves konstrukcijas. Konservācijas nepieciešamību var konstatēt gan pats būvniecības ierosinātājs, gan būvvalde vai būvinspektors. Vienlaikus, ja būvdarbus apturēs pamatojoties uz kontrolējošo institūciju lēmuma, konservācijā būs jāveic minimālais nepieciešamais darbu apjoms. Pēc būvdarbu pabeigšanas projektētājs vai būvdarbu vadītājs, atbilstoši būvatļaujas nosacījumiem, veiks būves novietojuma uzmērījumus, lai pārliecinātos par tās atbilstību būvprojektam. Šos uzmērījumus digitālā veidā būves īpašnieks iesniegs arī Valsts zemes dienestā būves reģistrācijai, kur arī turpmāk šie dati tiks uzglabāti. Veicot šos uzmērījumus un iesniedzot būvvaldē apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai, kā arī ceturtās grupas būvēm atzinumus par būves ugunsdrošību, higiēniskumu, atbilstību vides un kultūras pieminekļu prasībām, ko izsniegs kompetentās institūcijas, ja šāds nosacījums būs iekļauts būvatļaujā, būvvalde desmit darbadienu laikā izsniegs aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā. Būves apsekošana dabā katrā atsevišķā gadījumā nav obligāta, bet būvinspektoram būs tiesības jebkurā brīdī pārbaudīt jebkuru būvi un pārliecināties par uzmērījumu atbilstību dabā esošajai būvei. Tādējādi atbildība par būves pabeigtību gulstas gan uz būvniecības ierosinātāju, gan uz būvspeciālistu, kas veic uzmērījumus. Savukārt jautājums par apsekojuma nepieciešamību tiek atstāts būvinspektora kompetencē, kurš izvērtē katru konkrēto gadījumu un būvniecības ierosinātāja un būvspeciālista godaprātu. Uzbūvēto būvi varēs izmantot tikai pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā un atbilstoši projektētājai funkcijai (lietošanas veidam). Gadījumā, ja būvniecības laikā būs nepieciešams mainīt būves funkciju un tas atbildīs teritorijas plānojumam, būvvalde būves funkciju maiņu būs tiesīga saskaņot, atkārtoti veicot sabiedrības informēšanu un izsniedzot jaunu būvatļauju, kuru arī būs iespējams apstrīdēt trešajām personām. Vienlaikus tiek pieļauta esošu būvju ekspluatācija veicot to pārbūvi, atjaunošanu vai rekonstrukciju, darbu organizēšanas projektā paredzot kādā veidā tiks veikti būvdarbi, lai nerastos kaitējums cilvēka dzīvībai un veselībai vai videi. Šāda kārtība nepieciešama, lai personas varētu izmantot būvi arī gadījumos, kad turpat notiek būvdarbi, piemēram, ceļu atjaunošana, bēniņu izbūve u.tml. Likumprojektā noteikts, ka būvniecības kontroli (16. pants) veiks būvinspektori, kurus vietējā pašvaldība varēs iekļaut būvvaldes sastāvā vai arī būvinspekcijā. Par būvinspektoriem, atbilstoši Ministru kabineta regulējumam, varēs kļūt būvspeciālisti ar augstāko izglītību, kuri reģistrējušies būvinspektoru reģistrā. Atšķirībā no būvspeciālistu reģistrācijas būvinspektoriem tiks pieprasīta ilgāka darba pieredze (vismaz 5 gadi), kā arī noteikti pienākumi pret par būvniecības nozari atbildīgo ministriju – sniegt ikgadējās atskaites par būvniecības kontroli, kura arī veiks būvinspektoru reģistrāciju. Uz šo atskaišu un pamatotu iedzīvotāju sūdzību pamata būvinspektoram varēs liegt turpmāk kontrolēt būvniecību, ja tiks konstatēti būtiski pārkāpumi (nepilnīga kontrole, normatīvo aktu pārkāpumi u.tml.). Ministru kabineta noteikumu līmenī tiks noteiktas būvinspektoru tiesības – iekļūt nekustamajā īpašumā, pārbaudīt būves, saņemt nepieciešamo informāciju, un pienākumi – sastādīt pārbaudes aktus, apturēt būvdarbus, publiskot konstatētos pārkāpumus u.tml. Būvniecības kontroles ietvaros būvinspektori apsekos vietu, kur paredzēti būvdarbi pirms būvatļaujas izsniegšanas, lai pārliecinātos par patvaļīgas būvniecības neesamību; kontrolēs būvatļaujā ietverto nosacījumu izpildi būvdarbu laikā; būvdarbu atbilstību būvprojektam un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; būvizstrādājumu izmantošanu atbilstoši šā likuma 8. panta ceturtajā daļā minētajām prasībām. Konstatējot patvaļīgu būvniecību, t.sk. būvdarbus neizpildot būvatļaujas nosacījumus, būvinspektors apturēs darbus un sastādīs atzinumu būvvaldei, kura pieņems lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, izvirzot nosacījumus (izstrādāts būvprojektu, samazināt apjoms, u.tml.), ja būvniecību pieļaus teritorijas plānojums un citi ar būvniecības pieļaujamību saistīti normatīvie akti (piemēram, Aizsargjoslu likums), vai seku novēršanu, ja būvniecība būs neatbilstoša teritorijas plānojumam. Likumprojekts definē arī būvniecības informācijas sistēmas (18. pants), kuru pilnībā paredzēts ieviest līdz 2013. gadam, nozīmi būvniecībā, ar kuru efektīvi iespējams veikt sabiedrības informēšanu, būvniecības kontroli un būvspeciālistu profesionālās darbības uzraudzību. Būvniecības informācijas sistēmā iekļaujamie dati tiks dalīti divās daļās vispārpieejamie un ierobežotas pieejamības informācija, kas pieejama tikai valsts vai pašvaldības institūcijām ar likumu uzlikto pienākumu izpildei. Likumprojektā netiek ietvertas citus normatīvos aktus dublējošas normas. Piemēram, par administratīvo aktu, t.sk. par būves nojaukšanu, piespiedu izpildi, kas ir noteikta Administratīvā procesa likuma D daļā |
| 5. |
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas |
Likumprojekts tika saskaņots ar nozares nevalstiskajām organizācijām, ir panākta vienošanās par atsevišķu papildus jautājumu iekļaušanu projektā (pašvaldību kompetence, būvniecības padome, speciālistu kvalifikācija) |
| 6. |
Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība |
Nav |
| 7. |
Cita informācija |
Tā kā 2010.gadā likumprojekts "Būvniecības likums" tika iesniegts Saeimā, taču atbildīgā komisija to nevirzīja tālakai izskatīšanai, jo tika saņemti iebildumi no būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām, līdz ar to likumprojekts tika precizēts atbilstoši nozares nevalstisko organizāciju iebildumiem. Šobrīd ir panākta vienošanās par atsevišķu papildus jautājumu iekļaušanu likumprojektā (pašvaldību kompetence, būvniecības padome, speciālistu kvalifikācija) Likumprojekts ir saistīts ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto Telpiskās attīstības plānošanas likumu. Likumprojekts stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī |
| II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību |
||
| 1. |
Sabiedrības mērķgrupa |
Likumprojekta tiesiskais regulējums attiecas uz būvniecības procesā iesaistītām fiziskām un juridiskām personām |
| 2. |
Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt |
Visa sabiedrība |
| 3. |
Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme |
Likumprojekts paredz samazināt būvniecības procesa izmaksas |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme |
Likumprojekts paredz vienkāršot būvniecības administratīvo procesu atsakoties no daudzajiem starplēmumiem, kā arī nosaka būvniecības dalībnieku pienākumus un tiesības |
| 5. |
Administratīvās procedūras raksturojums |
Likumprojekts paredz vienkāršot būvniecības administratīvo procesu atsakoties no daudzajiem starplēmumiem, lai tuvinātos Pasaules Bankas pētījumā Doing Business minētajiem Dānijas rādītājiem, t.i. būvniecības saskaņošanai nepatērēt vairāk kā 70 dienas, tādējādi būtiski uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un piesaistot vietējos un ārvalstu investorus. |
| 6. |
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums |
|
| 7. |
Cita informācija |
|
| IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
||
| 1. |
Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti |
Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne vēlāk kā līdz 2011.gada 31.decembrim: 1) LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"; 2) LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"; 3) LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"; 4) LBN 006-01 "Būtiskās prasības būvēm"; 6) LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība"; 7) LBN 202-01 "Būvprojekta saturs un noformēšana"; 8) LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas"; 9) LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas"; 10) LBN 206-99 "Koka konstrukciju projektēšanas normas"; 11) LBN 207-01 "Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes"; 12) LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves"; 13) LBN 209-09 "Mazstāvu dzīvojamās mājas"; 14) LBN 211-08 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami"; 15) LBN 214-03 "Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes"; 16) LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"; 17) LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves"; 18) LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves"; 19) LBN 224-05 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"; 20) LBN 229-06 "Hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves"; 21) LBN 231-03 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"; 22) LBN 241-03 "Iekšējās gāzesvadu sistēmas un gāzes iekārtas"; 23) LBN 242-02 "Gāzes sadales un lietotāju ārējie tīkli"; 24) LBN 261-07 "Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve"; 25) LBN 262-05 "Elektronisko sakaru tīkli"; 26) LBN 501-06 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība"; 27) LBN 305-01 "Ģeodēziskie darbi būvniecībā"; 28) LBN 310-05 "Darbu veikšanas projekts"; 29) LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana". Par Latvijas būvnormatīvu izstrādi un virzību ir atbildīga Ekonomikas ministrija |
| 2. |
Cita informācija |
Pārejas noteikumi paredz: Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Būvniecības likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.). Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ieguvušas arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātus, var patstāvīgi praktizēt būvniecības jomās, kurās tās ieguvušas attiecīgos būvprakses sertifikātus, līdz to derīguma termiņa beigām. Nav nepieciešama tās būvniecības dokumentācijas pārstrāde, uz kuras pamata līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai likumīgi uzsākta būvniecība. Saskaņā ar 1995. gada 10. augustā pieņemto Būvniecības likumu izveidotie reģistri tiek uzturēti līdz būvniecības informācijas sistēmas pilnīgai ieviešanai, bet ne vēlāk kā līdz 2013. gada 1. janvārim. Likuma 3. panta 2. punktā lietotais jēdziens "pārbūve" un 3. panta 7.punktā lietotais jēdziens "funkcijas (lietošanas veida) maiņa" atbilst citos normatīvajos aktos lietotajam jēdzienam "rekonstrukcija", savukārt likuma 3. panta 3. punktā lietotais jēdziens "atjaunošana" atbilst citos normatīvajos aktos lietotajam jēdzienam "renovācija". |
| V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
||
| 1. |
Saistības pret Eiropas Savienību |
Likumprojektā ietvertas normas, kas izriet no Eiropas Padomes 1988. gada 21. decembra direktīvas 89/106/EEK par Dalībvalstu likumdošanas normu un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem. |
| 2. |
Citas starptautiskās saistības |
Nav attiecināms |
| 3. |
Cita informācija |
Nav |
| 1.tabula |
|||
| Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums |
Likumprojektā ietvertas normas, kas izriet no Eiropas Padomes 1988. gada 21. decembra direktīvas 89/106/EEK par Dalībvalstu likumdošanas normu un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem. |
||
| A |
B |
C |
D |
| 1. pants 1. Šo direktīvu piemēro būvizstrādājumiem, ciktāl uz tiem attiecas būtiskās prasības, kas noteiktas būvēm, uz kuriem attiecas 3. panta 1. punkts. 3. pants 1. Pamatprasības, kas piemērojamas būvēm un kas var ietekmēt izstrādājuma tehnisko raksturojumu, ir izklāstītas I pielikumā kā mērķi. Var piemērot vienu, dažas vai visas šīs prasības; tās ievēro, izstrādājumu ekonomiski pamatoti ekspluatējot. 3. pants 2. Šajā direktīvā “būvizstrādājums" ir jebkurš izstrādājums, kas ir ražots, lai to pastāvīgi iekļautu būvēs, tostarp gan ēkās, gan inženierbūvēs. “Būvizstrādājumi" še turpmāk ir “izstrādājumi"; būves, tostarp gan ēkas, gan inženierbūves še turpmāk ir “būves". 4. pants 1. Standarti un tehniskie apstiprinājumi šajā direktīvā ir “tehniskie noteikumi". Šajā direktīvā harmonizētie standarti ir tehniskie noteikumi, ko CEN, CENELEC vai abas šīs iestādes pieņēmušas ar pilnvarojumu, ko Komisija tām piešķīrusi atbilstoši Direktīvai 83/189/EEK, pamatojoties uz 19. pantā minētās komitejas atzinumu un saskaņā ar 1984. gada 13. novembrī parakstītajiem vispārīgajiem noteikumiem par sadarbību starp Komisiju un šīm divām iestādēm. 2. Dalībvalstis uzskata, ka izstrādājumi ir piemēroti paredzētiem mērķiem, ja būves, kurās tie ir iebūvēti, ja tās ir pareizi projektētas un izbūvētas, izpilda 3.pantā ietvertās būtiskās prasības un tie ir marķēti ar CE zīmi. |
4. pants. Ministru kabineta kompetence Šā likuma izpildei Ministru kabinets: 4) nosaka reglamentētās sfēras būvizstrādājumus, to novērtēšanas un aprites kārtību; 7. pants. Būtiskās prasības būvei (1) Būve projektējama un būvējama, nodrošinot visas būves un atsevišķu tās daļu: 1) stiprību un stabilitāti; 2) ugunsdrošību; 3) higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka dzīvībai, veselībai un videi; 4) drošu, efektīvu un ērtu lietošanu; 5) akustiskās prasības; 6) energoefektivitāti. 8. pants Standarti un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšana (1) Būvizstrādājums ir ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski ražota konstrukcija, kas paredzēta iebūvēšanai būvē. (2) Būvizstrādājumiem jāatbilst tehnisko noteikumu prasībām, kuras noteiktas: 1) Latvijas būvnormatīvos; 2) Latvijas nacionālajos standartos; 3) Latvijas nacionālo standartu statusā apstiprinātajos starptautisko un reģionālo standartizācijas organizāciju standartos; 4) Eiropas tehniskajos apstiprinājumos. (4) Būvizstrādājumu ražotāja (izplatītāja) pienākums ir katrai vienlaicīgi pārdotai būvizstrādājumu partijai pievienot produkta tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida rakstisku informāciju, kurā norādīts attiecīgā būvizstrādājuma izgatavošanas un piegādes datums un attiecīgajos normatīvi tehniskajos dokumentos noteikto rādītāju garantētās tehniskās un fizikālās īpašības, kā arī atbilstību apliecinošs dokuments saskaņā ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu", ja būvizstrādājums pakļauts reglamentētās sfēras prasībām. |
Citas Eiropas Padomes 1988. gada 21. decembra direktīvas 89/106/EEK prasības tiks iestrādātas likumam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos. |
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības |
| Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ? |
Nav attiecināms |
||
| Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem |
Nav attiecināms |
||
| Cita informācija |
Nav |
||
| VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti |
||
| 1. |
Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu |
Tika rīkotas dažādas sanāksmes un diskusijas |
| 2. |
Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē |
Latvijas Pašvaldību savienība Latvijas Lielo pilsētu asociācija Būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas Būvvaldes Inženierkomunikāciju turētāju sadarbības padome Ārvalstu investoru padome Latvijā |
| 3. |
Sabiedrības līdzdalības rezultāti |
Jauna likumprojekta virzība, kas vienkāršotu būvniecības procesu konceptuāli tiek atbalstīta. Būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas, kuras vienlaikus veic arī būvniecības speciālistu sertifikāciju, uzskata, ka atteikšanās no esošās sertifikācijas sistēmas nav pamatota. Ārvalstu investoru padome Latvijā vienlaikus pauž viedokli, ka līdz ar būvniecības likumdošanā noteikto administratīvo šķēršļu samazināšanu identiskas darbības veicamas arī nekustamo īpašumu kadastrālās uzmērīšanas un ierakstīšanas zemesgrāmatā procedūru vienkāršošanai. |
| 4. |
Saeimas un ekspertu līdzdalība |
Likumprojekta izstrādē piedalījās būvniecības eksperti |
| 5. |
Cita informācija |
Nav |
| VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām |
||
| 1. |
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas |
Būvniecības procesa dalībnieki, pašvaldību būvvaldes |
| 2. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām |
Likumprojekts paredz vienkāršot būvniecības administratīvo procesu atsakoties no daudzajiem starplēmumiem, |
| 3. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide |
Valsts un pašvaldību pārvaldes institucionālo struktūru neietekmēs. Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama. |
| 4. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju likvidācija |
Valsts un pašvaldību pārvaldes institucionālo struktūru neietekmēs. Neviena no esošām institūcijām nav jālikvidē. |
| 5. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju reorganizācija |
Valsts un pašvaldību pārvaldes institucionālo struktūru neietekmēs. Neviena no esošām institūcijām nav jāreorganizē. |
| 6. |
Cita informācija |
Nav |
Anotācijas III.sadaļa – nav attiecināms.
Ekonomikas ministrs A.Kampars
v_sk = 5474
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
| Rīgā |
Nr.67 |
2011.gada 15.novembrī |
34.§
Par likumprojektiem, kuru izskatīšana būtu turpināma 11.Saeimā
TA-2611
___________________________________________________________
(I.Gailīte, G.Puķītis, L.Medina, M.Lazdovskis, A.Birums, D.Lucaua, V.Dombrovskis)
1. Ministru kabinets lūdz 11.Saeimu turpināt izskatīt šādus likumprojektus, kuru izskatīšana ir iesākta 10.Saeimas laikā:
1.1. Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" (42/Lp10);
1.2. Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu (65/Lp10);
1.3. Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu (66/Lp10);
1.4. Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (71/Lp10);
1.5. Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (197/Lp10);
1.6. Grozījumi Politisko partiju likumā (218/Lp10);
1.7. Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (240/Lp10);
1.8. Atjaunojamās enerģijas likums (246/Lp100);
1.9. Grozījumi Ārstniecības likumā (254/Lp10);
1.10. Grozījums Satversmes tiesas likumā (259/Lp10) un atzīt to par steidzamu;
1.11. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (274/Lp10);
1.12. Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (314/Lp10);
1.13. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (330/Lp10);
1.14. Oficiālo publikāciju likums (336/Lp10);
1.15. Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums (337/Lp10);
1.16. Būvniecības likums (345/Lp10);
1.17. Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (355/Lp10);
1.18. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (357/Lp100);
1.19. Nodokļu atbalsta pasākuma likums (379/Lp10);
1.20. Grozījumi Civillikumā (386/Lp10);
1.21. Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (387/Lp10);
1.22. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums (388/Lp10);
1.23. Personu apliecinošu dokumentu likums (415/Lp10);
1.24. Grozījums Ceļu satiksmes likumā (426/Lp10);
1.25. Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (427/Lp10);
1.26. Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (429/Lp10);
1.27. Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (430/Lp10);
1.28. Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (431/Lp10);
1.29. Grozījums likumā "Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai" (445/Lp10);
1.30. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (446/Lp10);
1.31. Grozījums Pacientu tiesību likumā (448/Lp10);
1.32. Grozījumi Tūrisma likumā (451/Lp10);
1.33. Grozījumi Krimināllikumā (461/Lp10);
1.34. Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" (462/Lp10);
1.35. Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (463/Lp10);
1.36. Grozījumi Apžēlošanas likumā (464/Lp10);
1.37. Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (468/Lp10);
1.38. Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (471/Lp10);
1.39. Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai (473/Lp10);
1.40. Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā (474/Lp10);
1.41. Grozījumi Izglītības likumā (478/Lp10);
1.42. Grozījumi Aizsargjoslu likumā (479/Lp10);
1.43. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (480/Lp10);
1.44. Par Konvenciju par Eiropas Sakaru biroja izveidi (482/Lp10);
1.45. Par Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konvencijas grozīšanai (483/Lp10);
1.46. Par likuma "Par 1995.gada 26.jūlija Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (Eiropola konvencija), 1996.gada 23.jūlija Protokolu par Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa ar iepriekšējo nolēmumu palīdzību, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants, un 1997.gada 19.jūnija Protokolu par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants un Eiropola konvencijas 41.panta 3.punkrs", likuma "Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija) un Protokolā par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti" un likuma "Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija), pamatojoties uz minētās konvencijas 43.panta 1.punktu" atzīšanu par spēku zaudējušu (484/Lp10);
1.47. Grozījums likumā "Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem" (487/Lp10);
1.48. Par Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centra statūtiem (488/Lp10);
1.49. Par nolīgumu starp Latvijas Republikas valdību un Norvēģijas Karalistes valdību par tādu spriedumu krimināllietās atzīšanu un izpildi, ar kuriem tiek piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi (502/Lp10).
2. Valsts kancelejai nosūtīt šo protokollēmumu Saeimai.
| Ministru prezidents |
|
V.Dombrovskis |
| Valsts kancelejas direktora vietā - Juridiskā departamenta vadītāja, Valsts kancelejas direktora vietniece |
|
I.Gailīte |
2011-MK-PROT-67-1511-#34.doc
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs