Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi ( 106 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Būvniecības likums

Būvniecības likums

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu.

1

2

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

„1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu, un energoresursu racionālu izmantošanu.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 1.pantu kā 2.pantu attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju šādā redakcijā:

„2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu, kā arī energoresursu racionālu izmantošanu.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.2

Atbalstīts

3

Deputāts R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 1. pantu šādā redakcijā:

1.pants. Likumā lietotie termini

1) apbūve — noteiktā teritorijā izvietotu būvju kopums;

2) arhitekta prakse – patstāvīga profesionāla darbība, ko, atbilstoši Ministru kabineta pilnvarotas arhitektu profesionālās organizācijas izstrādātiem noteikumiem, veic sertificēts arhitekts;

3) arhitekta vai būvinženiera profesionālās kompetences novērtēšana — kvalifikācijas pārbaudes procedūra, kuras rezultātā fiziskā persona iegūst tiesības patstāvīgi veikt profesionālu darbību būvniecības reglamentētajā jomā;

4) arhitekts – fiziska persona, kura atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir profesionāli sagatavota darbam arhitektūrā un sabiedrības interesēs veido kvalitatīvu, ilgtspējīgu, sociāli taisnīgu, kultūras un vides kontekstu respektējošu vidi un būves un ir atbildīga par projektējamām un īstenojamām būvēm savā jomā;

5) atjaunošana – būvdarbi, kuru rezultātā nomaina būves nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas vai veic funkcionālus vai tehniskus uzlabojumus, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju;

6) autoruzraudzība – kontrole, ko būvprojekta autors veic būvdarbu laikā, ar mērķi nodrošināt autora tiesības īstenot būvprojekta autentisku realizāciju dabā, nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no būvprojekta, kā arī nodrošināt būvdarbu laikā izstrādāto risinājumu atbilstību autora iecerei, saistošajiem normatīvajiem aktiem un standartiem un šo risinājumu saskaņotību ar visām būvprojekta sadaļām.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.4

Gadījumos, kad  būvprojekta kādas stadijas vai atsevišķu tā sadaļu vai risinājumu izstrādi līdz būvprojekta pilnīgai realizācijai un gatavā objekta nodošanai ekspluatācijā neveic pats būvprojekta autors – autoruzraudzība veicama arī būvprojekta izstrādes laikā;

7) būvatļauja — šajā likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā izsniegts administratīvais akts, kas apliecina tiesības pēc tajā ietverto nosacījumu izpildes uzsākt būvdarbus;

8) būvdarbi — būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, tajā skaitā jaunbūves radīšana, rūpnieciski izgatavotu būvju vai to daļu novietošana, pārbūve, atjaunošana, restaurācija, nojaukšana un demontāža, lietošanas veida maiņa ar pārbūvi un konservācija;

9) būve — būvniecības procesā radies uz sauszemes ar zemi, iekšējos ūdeņos vai Latvijas Republikas jūras ūdeņos ar gultni saistīts veidojums, tajā skaitā inženierkomunikācija, kam ir noteikta funkcija;

10) būvekspertīze — profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu atzinumu par būvprojekta, būves tehniskā stāvokļa vai veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām;

11) būves konservācija – nepieciešamie pasākumi būves konstrukciju nostiprināšanai un aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo iedarbību un būves konstrukciju nonākšanu cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi bīstamā stāvoklī, kā arī izbūvēto inženierkomunikāciju atslēgšanai uz būvdarbu pārtraukšanas laiku;

12) būves novietošana – pēc iepriekš izstrādātas dokumentācijas rūpnieciski ražotas būves salikšana no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neveicot pamatu vai pamatnes izbūvi dziļāk kā par 30 cm;

13) būvētājs – nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kas savām vajadzībām pats organizē būvniecības procesu, piedalās tajā un ir par to atbildīgs;

14) būvinspektors — valsts vai pašvaldības amatpersona, kurai ir pēc profesionālās kompetences novērtēšanas piešķirtas būvdarbu veikšanas kontroles tiesības;

15) būvinženieris – fiziska persona, kura atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir profesionāli sagatavota ar būvju, tajā skaitā inženierkomunikāciju, projektēšanu un īstenošanu saistītā inženierzinātņu nozarē un ir atbildīga par projektējamām un īstenojamām būvēm, tajā skaitā inženierkomunikācijām, un to kvalitāti savā jomā;

16) būvizstrādājums — ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija, kas paredzēta iestrādāšanai būvē;

17) būvniecība — visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi;

18) būvniecības dalībnieki — fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finanšu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā;

19) būvniecības iecere – dokumentāri fiksēts personas nodoms realizēt savas būvtiesības;

20) būvniecības projektu attīstītājs – būvniecības procesa dalībnieks, kurš,   apvienojot finanšu, tehniskos un cilvēku resursus, īsteno būvniecības projektus turpmākai pārdošanai.

21) būvnormatīvi — visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums, kas reglamentē būvniecību un būvju ekspluatāciju, kā arī skaidro būvniecības terminoloģiju;

22) būvprakse — patstāvīga profesionāla darbība, ko, atbilstoši Ministru kabineta pilnvarotas būvinženieru profesionālās organizācijas izstrādātiem noteikumiem, veic sertificēts būvinženieris vai būvtehniķis;

23) būvprojekta autors – fiziska persona, kura atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir izstrādājusi būvprojekta vai tā daļas ideju vai ideju un risinājumus;

24) būvprojekta izstrādātājs – fiziska vai juridiska persona, kura atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir tiesīga veikt būvju projektēšanu, pamatojoties uz būvprojekta autora ieceri ir izstrādājusi būvprojekta dokumentāciju vai tās daļu;

25) būvprojekta piesaistīšana – atkārtotai izmantošanai paredzēta būvprojekta piemērošana būvniecībai konkrētā zemes gabalā;

26) būvprojekts — būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo grafisko un teksta dokumentu kopums, kas ietver paredzētās būves vai būvju novietojumu, arhitektonisko un tehnisko risinājumu, raksturlielumus un funkciju;

27) būvuzņēmējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar pasūtītāju, veic būvdarbus;

28) būvuzraudzība – darbības būvobjektu kvalitātes nodrošināšanai būvdarbu veikšanas procesā, ko pasūtītāja uzdevumā veic no būvuzņēmēja neatkarīgs būvspeciālists;

29) būvuzraugs — fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus;

30) būvvalde — pašvaldības institūcija, kas pārzina, kā arī kontrolē būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, lai nodrošinātu būvniecības procesa tiesiskumu;

31) inženierkomunikācija — ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts apgādei ar izejvielām, energoresursiem, sakariem un citiem resursiem;

32) pārbūve – būvdarbi, kuru rezultātā tiek mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas ar vai bez funkcijas maiņas;

33) pasūtītājs – nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kura uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība, sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešana kārtībā vai nojaukšana, kā arī patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšana;

34) patvaļīga būvniecība — būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai būvprojekta, vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus;

35) restaurācija – būvdarbi, kuru rezultātā veic būves vai tās daļas zinātniski pamatotu atjaunošanu, lietojot oriģinālam atbilstošus materiālus, darba paņēmienus vai tehnoloģijas;

36) transportbūves – autoceļi, dzelzceļi un pie tiem piederošās un tos apkalpojošas būves;

37) vides pieejamība — iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai;

38) Vispārīgie būvnoteikumi — Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka šis likums, un izņēmumus attiecībā uz būvēm, kam Ministru kabinets nosaka īpašu būvniecības procesa kārtību;

4

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 1. pantu šādā redakcijā:

„1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) būvatļauja — šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā izdots administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā — projektēšanai un būvdarbiem — līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā;

2) būvdarbi — būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, ierīkotu vai nojauktu būvi;

3) būve — ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni);

4) būves atjaunošana — būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju;

5) būves ierīkošana — būvdarbi, kurus veic inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai zemes gabalā vai būvē;

6) būves konservācija — būvdarbi, kurus veic būves konstrukciju nostiprināšanai un aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo iedarbību, lai būves konstrukcijas nenonāktu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstamā stāvoklī, kā arī izbūvēto inženiertīklu atslēgšanai;

Atbalstīts

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) būvatļauja — šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā izdots administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā — projektēšanai un būvdarbiem — līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā;

2) būvdarbi — būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, ierīkotu vai nojauktu būvi;

3) būve — ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni);

4) būves atjaunošana — būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju;

5) būves ierīkošana — būvdarbi, kurus veic inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai zemes gabalā vai būvē;

6) būves konservācija — būvdarbi, kurus veic būves konstrukciju nostiprināšanai un aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo iedarbību, lai būves konstrukcijas nenonāktu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstamā stāvoklī, kā arī izbūvēto inženiertīklu atslēgšanai;

7) būves nojaukšana — būvdarbi, kuru rezultātā būve vai tās daļa beidz pastāvēt;

8) būves novietošana — būvdarbi, kurus veic iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem;

9) būves pārbūve — būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu (funkciju);

10) būves restaurācija — būvdarbi, kurus veic zinātniski pamatotai būves vai tās daļas atjaunošanai, lietojot oriģinālam atbilstošus materiālus, paņēmienus vai tehnoloģijas;

11) būvizstrādājums — ikviens iestrādāšanai būvē paredzēts materiāls, detaļa vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija;

12) būvniecība — visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi;

13) būvprojekts — būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo grafisko un teksta dokumentu kopums.”

7) būves nojaukšana — būvdarbi, kuru rezultātā būve vai tās daļa beidz pastāvēt;

8) būves novietošana — būvdarbi, kurus veic iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem;

9) būves pārbūve — būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu (funkciju);

10) būves restaurācija — būvdarbi, kurus veic zinātniski pamatotai būves vai tās daļas atjaunošanai, lietojot oriģinālam atbilstošus materiālus, paņēmienus vai tehnoloģijas;

11) būvizstrādājums — ikviens iestrādāšanai būvē paredzēts materiāls, detaļa vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija;

12) būvniecība — visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi;

13) būvprojekts — būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo grafisko un teksta dokumentu kopums.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu, kā arī energoresursu racionālu izmantošanu.

2.pants. Būvniecības principi

Būvniecība ietver projektēšanu un būvdarbus, kuru rezultātā tiek uzla­botas esošās vai radītas jaunas būves ar noteiktu funkciju. Būvniecībā ievēro šādus principus:

5

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 2.panta ievaddaļu šādā redakcijā:

„2.pants. Būvniecības principi

Būvniecība ietver projektēšanu un būvdarbus, kuru rezultātā tiek uzlabotas vai nojauktas esošās vai radītas jaunas būves ar noteiktu funkciju. Būvniecībā ievēro šādus principus:”

Atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.10

1) arhitektoniskās kvalitātes principu, ar kuru saskaņā, projektējot būves, īsteno kvalitatīvu arhitektūru, kas izceļ dabas vai pilsētas ainavas individuālo identitāti un kas organiski iekļaujas kultūrvidē, to bagātinot un veidojot kva­litatīvu dzīves telpu, kā arī ievērojot un saglabājot esošo kultūras mantojumu;

6

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 2.panta pirmo punktu šādā redakcijā:

1) arhitektoniskās kvalitātes principu, ar kuru saskaņā būves projektē, sintezējot būvniecības funkcionālos, estētiskos, sociālos, kultūrvēsturiskos; tehnoloģiskos, ekonomiskos aspektus, līdzsvarojot pasūtītāja un sabiedrības intereses, izceļot dabas vai pilsētas ainavas individuālo identitāti un organiski iekļaujot kultūrvidē, tādējādi to bagātinot un veidojot kvalitatīvu dzīves telpu;

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.10

7

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt 2.pantu ar jaunu 2.punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju, izsakot to šādā redakcijā:

„2)inženiertehniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru būves inženiertehniskais risinājums ir drošs, kā arī ekonomiski un tehnoloģiski efektīvs;”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.10

2) atklātības principu, ar kuru saskaņā būvniecības process ir atklāts un sabiedrība tiek informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem;

3) ilgtspējīgas būvniecības principu, ar kuru saskaņā būvniecības procesā rada kvalitatīvu dzīves vidi esošajām un nākamajām paaudzēm, tai skaitā nodrošinot būvei nepieciešamos energoresursus, sekmējot esošo būvju izman­tošanu un pielāgošanu un efektīvu dabas resursu izmantošanu;

8

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

 „4) ilgtspējīgas būvniecības principu, ar kuru saskaņā uzlabojot esošās vai radot jaunas būves tiek nodrošināta enerģijas resursu racionāla plānošana, lai samazinātu enerģijas patēriņu un paaugstinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tādējādi veicinot ekonomisko un sociālo attīstību un mazinot klimata pārmaiņu draudus esošajām un nākamajām paaudzēm.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.10

4) vides pieejamības principu, ar kuru saskaņā būvniecības procesā veido vidi, kurā ikviena persona var ērti pārvietoties un izmantot būvi atbilstoši tās funkcijai.

9

Deputāts R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 2. pantu šādā redakcijā

2. pants. Būvniecības principi

Būvniecībā ievēro šādus principus:

1) arhitektoniskās kvalitātes principu, ar kuru saskaņā būves projektē, sintezējot būvniecības funkcionālos, estētiskos, sociālos, kultūrvēsturiskos, tehnoloģiskos, ekonomiskos aspektus, līdzsvarojot pasūtītāja un sabiedrības intereses, izceļot dabas vai pilsētas ainavas individuālo identitāti un organiski iekļaujot kultūrvidē, tādējādi to bagātinot un veidojot kvalitatīvu dzīves telpu;

2) inženiertehniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru, būves inženiertehniskais risinājums atbilst iecerētajam arhitektoniskajam risinājumam un ir drošs, ekonomiski un tehnoloģiski efektīvs;

3) atklātības principu, ar kuru saskaņā būvniecības process ir atklāts un sabiedrība tiek informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem;

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.10

4) ilgtspējīgas būvniecības principu, ar kuru saskaņā būvniecības procesā rada kvalitatīvu dzīves vidi esošajām un nākamajām paaudzēm, tai skaitā nodrošinot būvei nepieciešamos energoresursus, sekmējot esošo būvju izmantošanu un pielāgošanu un efektīvu dabas resursu izmantošanu;

5) vides pieejamības principu, ar kuru saskaņā būvniecības procesā veido vidi, kurā ikviena persona var ērti pārvietoties un izmantot būves atbilstoši to funkcijām;

6) arhitektu un būvinženieru pašpārvaldes principu, saskaņā ar kuru šo profesiju profesionālās organizācijas izstrādā, attiecīgi, arhitektu prakses un būvprakses noteikumus un īsteno šo noteikumu izpildes uzraudzību.

10

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 2.pantu kā 3. pantu šādā redakcijā:

„3.pants. Būvniecības principi

Būvniecība ietver projektēšanu un būvdarbus, kuru rezultātā tiek uzlabotas vai nojauktas esošās vai radītas jaunas būves ar noteiktu funkciju. Būvniecībā ievēro šādus principus:

1) arhitektoniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru būves projektē, līdzsvarojot būvniecības funkcionālos, estētiskos, sociālos, kultūrvēsturiskos, tehnoloģiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī pasūtītāja un sabiedrības intereses, dabas vai pilsētas ainavas individuālo identitāti izceļot un organiski iekļaujot kultūrvidē, tādējādi to bagātinot un veidojot kvalitatīvu dzīves telpu;

Atbalstīts

3.pants. Būvniecības principi

Būvniecība ietver projektēšanu un būvdarbus, kuru rezultātā tiek uzlabotas vai nojauktas esošās vai radītas jaunas būves ar noteiktu funkciju. Būvniecībā ievēro šādus principus:

1) arhitektoniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru būves projektē, līdzsvarojot būvniecības funkcionālos, estētiskos, sociālos, kultūrvēsturiskos, tehnoloģiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī pasūtītāja un sabiedrības intereses, dabas vai pilsētas ainavas individuālo identitāti izceļot un organiski iekļaujot kultūrvidē, tādējādi to bagātinot un veidojot kvalitatīvu dzīves telpu;

2) inženiertehniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru būves inženiertehniskais risinājums ir lietošanai drošs, kā arī ekonomiski un tehnoloģiski efektīvs;

3) atklātības principu, saskaņā ar kuru būvniecības process ir atklāts, sabiedrība tiek informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem;

4) ilgtspējīgas būvniecības principu, saskaņā ar kuru būvniecības procesā tiek radīta kvalitatīva dzīves vide pašreizējām un nākamajām paaudzēm, tai skaitā palielinot atjaunojamo energoresursu un sekmējot citu dabas resursu efektīvu izmantošanu;

5) vides pieejamības principu, saskaņā ar kuru būvniecības procesā tiek veidota vide, kurā ikviena persona var ērti pārvietoties un izmantot būvi atbilstoši tās funkcijai.”

2) inženiertehniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru būves inženiertehniskais risinājums ir lietošanai drošs, kā arī ekonomiski un tehnoloģiski efektīvs;

3) atklātības principu, saskaņā ar kuru būvniecības process ir atklāts, sabiedrība tiek informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem;

4) ilgtspējīgas būvniecības principu, saskaņā ar kuru būvniecības procesā tiek radīta kvalitatīva dzīves vide pašreizējām un nākamajām paaudzēm, tai skaitā palielinot atjaunojamo energoresursu un sekmējot citu dabas resursu efektīvu izmantošanu;

5) vides pieejamības principu, saskaņā ar kuru būvniecības procesā tiek veidota vide, kurā ikviena persona var ērti pārvietoties un izmantot būvi atbilstoši tās funkcijai.

3.pants. Likuma darbības joma

Likumu piemēro, veicot visu veidu būvju:

1) būvniecību;

2) pārbūvi, kuras rezultātā tiek mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pa­stip­rināti nesošie elementi vai konstrukcijas;

3) atjaunošanu, kuras rezultātā tiek nomainīti būves nolietojušies nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, ne­mainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju;

4) restaurāciju, kuras rezultātā veic būves vai tās daļas zinātniski pama­totu atjaunošanu, lietojot oriģinālam atbilstošus materiālus, darba paņēmienus vai tehnoloģijas;

5) nojaukšanu un demontāžu;

6) novietošanu;

7) funkcijas (lietošanas veida) maiņu ar pārbūvi vai bez tās;

8) konservāciju, kuras laikā veic nepieciešamos pasākumus būves konstrukciju nostiprināšanai un aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo iedarbību un būves konstrukciju nonākšanu cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi bīstamā stāvoklī, kā arī izbūvēto inženiertīklu atvienošanu uz būvdarbu pārtraukšanas laiku.

11

Deputāts R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 3. pantu šādā redakcijā:

3. pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu.

(2) Likumu piemēro, veicot visu veidu būvju:

1) jaunu būvniecību;

2) pārbūvi;

3) atjaunošanu;

4) restaurāciju;

5) nojaukšanu un demontāžu;

6) novietošanu;

7) funkcijas (lietošanas veida) maiņu ar pārbūvi vai bez tās;

8) konservāciju.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.13

12

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

 „3.pants. Likuma darbības joma

Likumu piemēro, veicot būvju:

1) būvniecību (jaunbūves);

2) pārbūvi, kuras rezultātā tiek mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pa­stip­rināti nesošie elementi vai konstrukcijas, kā arī saglabāta vai mainīta būves funkcija (lietošanas veids);

3) atjaunošanu, kuras rezultātā tiek nomainīti būves nolietojušies nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, ne­mainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju, saglabājot būves funkciju;

4) restaurāciju, kuras rezultātā veic būves vai tās daļas zinātniski pama­totu atjaunošanu, lietojot oriģinālam atbilstošus materiālus, darba paņēmienus vai tehnoloģijas;

5) nojaukšanu;

6) novietošanu, kuras rezultātā būve tiek uzstādīta saskaņā ar tai pievienoto ražotāja tehnisko dokumentāciju, neveicot pamatu vai pamatnes izbūvi dziļāk par 30 cm;

7) funkcijas maiņu (lietošanas veida) bez pārbūves;

8) konservāciju, kuras laikā veic nepieciešamos pasākumus būves konstrukciju nostiprināšanai un aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo iedarbību un būves konstrukciju nonākšanu cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi bīstamā stāvoklī, kā arī izbūvēto inženiertīklu atvienošanu uz būvdarbu pārtraukšanas laiku.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.13

13

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 3.pantu kā 4.pantu šādā redakcijā:

„4.pants. Likuma darbības joma

Likumu piemēro jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošu būvju:

1) pārbūvei;

2) atjaunošanai;

3) restaurācijai;

4) nojaukšanai;

5) novietošanai;

6) funkcijas (lietošanas veida) maiņai bez pārbūves;

7) konservācijai.”

Atbalstīts

4.pants. Likuma darbības joma

Likumu piemēro jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošu būvju:

1) pārbūvei;

2) atjaunošanai;

3) restaurācijai;

4) nojaukšanai;

5) novietošanai;

6) funkcijas (lietošanas veida) maiņai bez pārbūves;

7) konservācijai.

4.pants. Ministru kabineta kompetence

Likuma izpildei Ministru kabinets:

1) izdod vispārīgos būvnoteikumus, kuros atbilstoši šim likumam, ievē­rojot paredzamo būvniecību (3.pants) un būves grupu (9.pants), nosaka:

14

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 4.panta 1.punktu šādā redakcijā:

”1) izdod vispārīgos būvnoteikumus, kuros nosaka:

Atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.31

a) būvniecības procesa norises kārtību,

15

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 4.panta 1.punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā: „a) būvju iedalījumu grupās;”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.31

b) vienkāršotu kārtību atsevišķu būvju būvniecībai,

16

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 4.panta 1.punkta b) apakšpunktu šādā redakcijā: „b) būvniecības procesa kārtību, atkarībā no būves grupas un plānoto būvdarbu veida;”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.31

c) kārtību, kādā veicama to būvju būvniecība, kurām nav nepieciešams būvprojekts,

17

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 4.panta 1.punkta c) apakšpunktu šādā redakcijā: „c) pieprasāmo dokumentu apjomu un saturu atkarībā no būves un plānoto būvdarbu veida;”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.31

d) būvprojekta sastāvu,

18

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izslēgt 4.panta d) apakšpunktu;

Atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.31

e) būvatļaujā iekļaujamos nosacījumus,

f) atkāpju saskaņošanas kārtību,

g) inženierizpētes darbu veikšanas kārtību,

h) sabiedrības informēšanas kārtību,

i) būvprojekta vai būves ekspertīzes veikšanas kārtību un apjomu,

k) būvdarbu autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību,

l) būves konservācijas kārtību,

m) būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā bū­ve pieņemama ekspluatācijā,

n) vienkāršotās būvniecības ierosināšanas dokumentācijas, būvatļaujas, būvspeciālistu saistību rakstu, apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijai un ekspluatācijā pieņemšanas akta veidlapas paraugu;

19

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 4.panta n) apakšpunktu šādā redakcijā:

„n) pamatprincipus un izvērtējamos dokumentus lēmumu pieņemšanai par pilnīgi vai daļēji sagruvušas būves vai lietošanai bīstamas būves sakārtošanu, kad lēmuma izpilde jānodrošina pašvaldībai”;

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.31

2) izdod speciālos būvnoteikumus, kas aizstāj vispārīgos būvnoteikumus, šādām būvēm:

a) inženiertīkliem – tīklu, aprīkojumu, iekārtu, ierīču un būvju kopumam, kas paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu pārvadei (transportam) vai sadalei, kā arī inženiertīklu pie­vadiem un iekšējiem inženiertīkliem,

b) transporta būvēm – autoceļiem un dzelzceļiem,

c) būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā eko­nomiskajā zonā,

d) Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību būvēm,

e) valsts aizsardzības būvēm,

f) ar radiācijas drošību saistītajām būvēm,

g) hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm,

h) spēkstaciju būvēm;

20

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 4.panta 2.punktu šādā redakcijā:

„2) izdod speciālos noteikumus (turpmāk – speciālie noteikumi), darbībām pirms būvniecības procesa uzsākšanas un būvniecības procesā, kas nav noteiktas vispārīgos būvnoteikumus, šādām būvēm:

a) inženiertīkliem – tīklu, aprīkojumu, iekārtu, ierīču un būvju kopumam, kas paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu pārvadei (transportam) vai sadalei, kā arī inženiertīklu pie­vadiem un iekšējiem inženiertīkliem,

b) transporta inženierbūvēm – autoceļiem un dzelzceļiem,

c) būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā eko­nomiskajā zonā;

d)hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.31

3) izdod būvnormatīvus, kuros nosaka tehniskās un vides pieejamības prasības būvēm;

21

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 4.panta 3. punktu šādā redakcijā:

„3) izdod būvnormatīvus, kuros nosaka tehniskās prasības būvēm un to elementiem un vides pieejamības prasības būvēm;”

Atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā

Nr.31

4) nosaka būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas, aprites un tirgus uzraudzības kārtību un Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas kārtību;

22

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izslēgt 4.panta 4.punktā vārdu „aprites”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.31

5) nosaka būvspeciālistu reģistrācijas kārtību, reģistra datu saturu un kār­tību, kādā būvspeciālistus izslēdz no reģistra, kā arī prasības būvspeci­ālistiem, to profesionālās kompetences izvērtējuma un atbilstības novērtēšanas kārtību;

23

Deputāts E.Smiltēns

Deputāts K.Olšteins

Izteikt likuma 4. panta 5. punktu šādā redakcijā:

,,5) nosaka būvspeciālistu reģistrācijas kārtību, reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību, kā arī prasības personām, kuras vēlas reģistrēties būvspeciālistu reģistrā;’’

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.31

24

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 4.panta 5.punktu šādā redakcijā:

„5) būvspeciālistu kompetences novērtēšanas jomā nosaka:

a) kārtību, kādā fiziskajām personām izsniedz, reģistrē un anulē sertifikātu patstāvīgai praksei būvniecības un arhitektūras jomā, kā arī kārtību, kādā uz laiku aptur un atjauno sertifikāta darbību;

b) prakses ilgumu arhitektūras un būvniecības jomā, lai pretendētu uz sertifikāta saņemšanu patstāvīgas prakses uzsākšanai;

c) nosacījumus kompetences pārbaudes organizēšanai un tās saturu;

d) patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību;

e) kārtību kādā maksājamas valsts nodevas un šo nodevu apmēru;

f) kompetences pārbaudes iestādes pilnvaras;

g) būvspeciālistu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un to pārbaudes kārtību.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.31

6) nosaka prasības būvinspektoriem, to reģistrācijas kārtību, reģistra datu saturu un kārtību, kādā būvinspektorus izslēdz no reģistra, kā arī būvinspektoru tiesības, pienākumus un profesionālās darbības uzraudzības kārtību;

25

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 4.panta 6.punktu šādā redakcijā:

„6) nosaka prasības pašvaldības un plānošanas reģiona būvinspektoriem, to reģistrācijas kārtību, reģistra datu saturu un kārtību, kādā būvinspektorus izslēdz no reģistra, kā arī būvinspektoru tiesības, pienākumus un profesionālās darbības uzraudzības kārtību;

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.31

7) nosaka būvniecības informācijas sistēmas izveides un uzturēšanas kār­tību, dokumentu iesniegšanas kārtību, sistēmas saturu un sistēmas infor­mā­cijas aprites kārtību;

8) nosaka kārtību, kādā aprēķina nodevu par būvniecības ieceres akcep­tēšanu;

26

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izslēgt 4.panta 8.punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju

Atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.31

9) nosaka valsts nodevas apmēru par reģistrāciju būvspeciālistu reģistrā un nodevas samaksas kārtību;

27

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 4.panta 9.punktu šādā redakcijā:

„8) nosaka kārtību un nosacījumus komersantu reģistrācijai un pārreģistrācijai būvkomersantu reģistrā, izslēgšanai no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību, nosaka valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā;

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.31

10) nosaka Latvijas Būvniecības padomes izveides un darbības kārtību, kā arī padomes sekretariāta funkcijas.

28

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt ar jaunu punktu šādā redakcijā:

10) nosaka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā

Nr.31

29

Deputāts I.Līdaka

Papildināt likumprojekta 4.pantu 11.punktu sekojošā redakcijā:

     „11) nosaka Valsts būvinspekcijas izveides kārtību un funkcijas, kā arī kārtību,    

       kādā nodrošināma būvniecības valsts līmeņa kontrole”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā

Nr.33

30

Deputāts R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 4. pantu sekojošā redakcijā:

4. pants. Ministru kabineta kompetence

Likuma izpildei Ministru kabinets:

1) veic būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī, nodrošina valsts kontroli būvniecībā, izstrādā vienotu valsts politiku būvniecībā un nodrošina šīs politikas īstenošanu;

2) izdod vispārīgos būvnoteikumus, kuros atbilstoši šim likumam, ievērojot paredzamo būvniecību (3. pants) un būves grupu (9. pants), nosaka:

a)      būvniecības procesa norises kārtību pa būvju grupām;

b) vienkāršotu kārtību atsevišķu būvju būvniecībai;

c) kārtību, kādā veicama to būvju būvniecība, kuru būvprojektu nav, jāuzrāda būvvaldei;

d) būvprojekta izstrādāšanas kārtību, būvprojektēšanas stadijas un būvprojekta sastāvu pa projekta sadaļām;

e) būvatļaujā iekļaujamos nosacījumus;

f) atkāpju no būvnormatīvu prasībām saskaņošanas kārtību;

g) inženierizpētes darbu veikšanas kārtību;

h) sabiedrības informēšanas kārtību;

i) būvprojekta vai būves ekspertīzes veikšanas kārtību un apjomu;

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā

Nr.31

j) būvdarbu veikšanas, autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību;

k) būves konservācijas kārtību;

l) būves novietojuma uzmērījumu un pieņemšanas ekspluatācijā kārtību;

m) vienkāršotās būvniecības ierosināšanas dokumentācijas, būvatļaujas, būvspeciālistu saistību rakstu, apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijai un ekspluatācijā pieņemšanas akta veidlapas paraugu;

n) kārtību, kādā no īpašniekiem saņemamas atļaujas pieslēgties inženierkomunikācijām vai transporta būvei un šīs pieslēgšanās noteikumus;

o) metu/skiču konkursa piemērošanas nosacījumus.

3) izdod speciālos būvnoteikumus, kas papildina Vispārīgos būvnoteikumus, nosaka atbildīgo institūciju, kas veic būvvaldes funkcijas, un īpašu būvniecības procesa kārtību šādām būvēm:

 a) inženierkomunikācijām;

b) transportbūvēm – autoceļiem un dzelzceļiem;

c) būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā;

d) hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm;

e) ar radiācijas drošību saistītām būvēm;

f) valsts aizsardzības būvēm;

g) Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību būvēm.

4) nosaka būvniecības jomas, kurās nepieciešami standarti un izdod būvnormatīvus,  kuros nosaka funkcionālās, tehniskās un vides pieejamības prasības būvēm;

5) nosaka būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas, aprites un tirgus uzraudzības kārtību un Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas kārtību;

6) būvspeciālistu patstāvīgas prakses regulējuma jomā nosaka:

a) kārtību, kādā fiziskajām personām izsniedz, reģistrē un anulē sertifikātu patstāvīgai praksei būvniecības un arhitektūras jomā, kā arī kārtību, kādā uz laiku aptur un atjauno sertifikāta darbību;

b) uzraudzītas pēcdiploma prakses ilgumu arhitektūras un būvniecības jomā, lai pretendētu uz sertifikāta saņemšanu patstāvīgas prakses uzsākšanai;

c) nosacījumus kompetences pārbaudes organizēšanai un tās saturu;

d) kārtību kādā maksājamas valsts nodevas un šo nodevu apmēru;

e) profesionālo organizāciju pilnvaras būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un prakses uzraudzības jomā;

g) būvspeciālistu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un to pārbaudes kārtību.

7) nosaka prasības būvinspektoriem, to reģistrācijas kārtību, reģistra datu saturu un kārtību, kādā būvinspektorus izslēdz no reģistra, kā arī būvinspektoru tiesības, pienākumus un profesionālās darbības uzraudzības kārtību;

8) nosaka būvniecības informācijas sistēmas izveides un uzturēšanas kārtību, kā arī datu saturu un to aprites kārtību;

9) nosaka prasības būvkomersantiem, to reģistrācijas kārtību, reģistra datu saturu un kārtību, kādā būvkomersantu izslēdz no reģistra;

10) nosaka kārtību, kādā aprēķina nodevu par būvatļaujas izsniegšanu;

11) nosaka valsts nodevas apmēru par reģistrāciju būvspeciālistu  un būvkomersantu reģistros un nodevas samaksas kārtību;

12) nosaka Valsts būvinspekcijas izveides kārtību un funkcijas, kā arī kārtību, kādā nodrošināma būvniecības valsts līmeņa kontrole;

13) nosaka Latvijas Būvniecības padomes izveides un darbības kārtību un tās uzdevumus, kā arī padomes sekretariāta funkcijas;

14) nosaka būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās apdrošināšanas un būvuzņēmēju civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību;

15) nosaka pilsētas arhitekta dienesta uzdevumus un darbības kārtību;

16) skiču/metu konkursa norises kārtību.

31

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 4.pantu kā 5.pantu šādā redakcijā:

„5.pants. Ministru kabineta kompetence

(1) Likuma izpildei Ministru kabinets:

1) izdod vispārīgos būvnoteikumus, kuros nosaka:

a) būvju iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi,

b) vispārīgo būvniecības procesa kārtību atkarībā no attiecīgās būves grupas,

c) inženierizpētes darbu veikšanas kārtību,

d) būvprojekta ekspertīzes veikšanas kārtību,

e) gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu,

f) būvniecības publiskās uzraudzības kārtību un nosacījumus, kā arī būvinspektoru tiesības un pienākumus,

Atbalstīts

5.pants. Ministru kabineta kompetence

(1) Likuma izpildei Ministru kabinets:

1) izdod vispārīgos būvnoteikumus, kuros nosaka:

a) būvju iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi,

b) vispārīgo būvniecības procesa kārtību atkarībā no attiecīgās būves grupas,

c) inženierizpētes darbu veikšanas kārtību,

d) būvprojekta ekspertīzes veikšanas kārtību,

e) gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu,

f) būvniecības publiskās uzraudzības kārtību un nosacījumus, kā arī būvinspektoru tiesības un pienākumus,

g) principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par pilnīgi vai daļēji sagruvušu vai lietošanai bīstamu būvi gadījumos, kad lēmuma izpildi nodrošina pašvaldība;

2) izdod speciālos būvnoteikumus, kuros nosaka:

a) būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus,

b) būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu, 

c) būvatļaujā iekļaujamos nosacījumus,

d) atkāpju saskaņošanas kārtību,

e) būvprojekta ekspertīzes apjomu,

f) sabiedrības informēšanas kārtību,

g) par būvniecības procesa uzraudzību un tiesiskumu atbildīgo institūciju,

h) būves konservācijas kārtību,

i) būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā;

3) izdod būvnormatīvus, kuros nosaka tehniskās prasības attiecībā uz būvēm un to elementiem un vides pieejamības prasības attiecībā uz būvēm;

4) izdod būvspeciālistu kompetences novērtēšanas noteikumus, kuros nosaka:

a) kārtību, kādā fiziskajām personām izsniedz, reģistrē un anulē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras un būvniecības jomā, kā arī sertifikāta darbības apturēšanas un atjaunošanas kārtību,

g) principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par pilnīgi vai daļēji sagruvušu vai lietošanai bīstamu būvi gadījumos, kad lēmuma izpildi nodrošina pašvaldība;

2) izdod speciālos būvnoteikumus, kuros nosaka:

a) būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus,

b) būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu, 

c) būvatļaujā iekļaujamos nosacījumus,

d) atkāpju saskaņošanas kārtību,

e) būvprojekta ekspertīzes apjomu,

f) sabiedrības informēšanas kārtību,

g) par būvniecības procesa uzraudzību un tiesiskumu atbildīgo institūciju,

h) būves konservācijas kārtību,

i) būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā;

3) izdod būvnormatīvus, kuros nosaka tehniskās prasības attiecībā uz būvēm un to elementiem un vides pieejamības prasības attiecībā uz būvēm;

4) izdod būvspeciālistu kompetences novērtēšanas noteikumus, kuros nosaka:

a) kārtību, kādā fiziskajām personām izsniedz, reģistrē un anulē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras un būvniecības jomā, kā arī sertifikāta darbības apturēšanas un atjaunošanas kārtību,

b) cik ilgam periodam jābūt nostrādātam arhitektūras un būvniecības jomā, lai pretendētu uz sertifikātu patstāvīgai praksei būvniecības un arhitektūras jomā,

c) kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu,

d) patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību,

e) kārtību, kādā maksājamas valsts nodevas, un šo nodevu apmēru,

f) kompetences pārbaudes iestādes pilnvaras,

g) būvspeciālistu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un pārbaudes kārtību;

5) izdod noteikumus, kuros nosaka:

a) būvinspektoriem izvirzāmās prasības, būvinspektoru reģistrācijas kārtību un kārtību, kādā būvinspektorus izslēdz no reģistra,

b) būvinspektoru reģistra datu saturu,

c) būvinspektoru profesionālās darbības uzraudzības kārtību;

6) nosaka būvniecības informācijas sistēmas izveides un uzturēšanas kārtību, dokumentu iesniegšanas kārtību, būvniecības informācijas sistēmas saturu un tajā iekļautās informācijas aprites kārtību;

b) cik ilgam periodam jābūt nostrādātam arhitektūras un būvniecības jomā, lai pretendētu uz sertifikātu patstāvīgai praksei būvniecības un arhitektūras jomā,

c) kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu,

d) patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību,

e) kārtību, kādā maksājamas valsts nodevas, un šo nodevu apmēru,

f) kompetences pārbaudes iestādes pilnvaras,

g) būvspeciālistu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un pārbaudes kārtību;

5) izdod noteikumus, kuros nosaka:

a) būvinspektoriem izvirzāmās prasības, būvinspektoru reģistrācijas kārtību un kārtību, kādā būvinspektorus izslēdz no reģistra,

b) būvinspektoru reģistra datu saturu,

c) būvinspektoru profesionālās darbības uzraudzības kārtību;

6) nosaka būvniecības informācijas sistēmas izveides un uzturēšanas kārtību, dokumentu iesniegšanas kārtību, būvniecības informācijas sistēmas saturu un tajā iekļautās informācijas aprites kārtību;

7) izdod noteikumus, kuros nosaka kārtību un nosacījumus komersantu reģistrācijai un pārreģistrācijai būvkomersantu reģistrā, izslēgšanai no reģistra, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību, par reģistrācijas darbībām maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību;

8) nosaka Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtību, kā arī padomes sekretariāta funkcijas;

9) nosaka būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un būvuzņēmēju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību;

10) nosaka būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtību.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētos noteikumus izdod attiecībā uz:

1) ēkām;

2) autoceļiem (valsts un pašvaldību);

3) dzelzceļa būvēm (valsts, pašvaldību un privātajām);

4) elektronisko sakaru būvēm;

5) enerģijas ražošanas, glabāšanas, pārvades un sadales būvēm; 

6) ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvēm;

7) hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm; 

8) ostu hidrotehniskajām būvēm;

7) izdod noteikumus, kuros nosaka kārtību un nosacījumus komersantu reģistrācijai un pārreģistrācijai būvkomersantu reģistrā, izslēgšanai no reģistra, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību, par reģistrācijas darbībām maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību;

8) nosaka Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtību, kā arī padomes sekretariāta funkcijas;

9) nosaka būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un būvuzņēmēju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību;

10) nosaka būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtību.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētos noteikumus izdod attiecībā uz:

1) ēkām;

2) autoceļiem (valsts un pašvaldību);

3) dzelzceļa būvēm (valsts, pašvaldību un privātajām);

4) elektronisko sakaru būvēm;

5) enerģijas ražošanas, glabāšanas, pārvades un sadales būvēm; 

6) ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvēm;

7) hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm; 

8) ostu hidrotehniskajām būvēm;

9) ar radiācijas drošību saistītām būvēm;

10) būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.”

9) ar radiācijas drošību saistītām būvēm;

10) būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

32

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt likumprojektu ar jaunu 5.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju, izsakot šādā redakcijā:

 „5.pants. Valsts pārvaldes institūciju kompetence  būvniecības jomā

            (1) Par būvniecības nozarei atbildīgā ministrija veic būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī. Atbildīgā ministrija izstrādā vienotu valsts politiku būvniecībā un nodrošina šīs politikas realizēšanu. Lai veiktu šo uzdevumu, ministrija:

            1) izstrādā būvniecības nozares politikas dokumentus

            2) izstrādā priekšlikumus būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai;

            3) uztur informācijas sistēmu būvniecības pārraudzības un kontroles nodrošināšanai;

(2)  Par būvniecību atbildīgās ministrijas kompetencē var būt arī citi normatīvajos aktos paredzētie pienākumi būvniecības jomā .

(3) Nozaru ministrijas ir atbildīgas par būvniecības procesa uzraudzību un tiesiskumu, ja būvatļauju izsniedz nozaru ministrija vai tās padotības iestāde.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.33

33

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 6.pantu šādā redakcijā:

„6.pants. Valsts pārvaldes institūciju kompetence  būvniecības jomā

(1) Par būvniecības nozari atbildīgā ministrija veic būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju, izstrādā vienotu valsts politiku būvniecības jomā un nodrošina šīs politikas realizēšanu. Lai veiktu šos uzdevumus, ministrija:

1) izstrādā būvniecības politikas dokumentus;

2) izstrādā priekšlikumus būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai;

3) izstrādā šā likuma 5.pantā minētos noteikumus;

4) nodrošina būvniecības pārraudzībai un kontrolei nepieciešamās būvniecības informācijas sistēmas darbību.

(2) Par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas kompetencē var būt arī citi normatīvajos aktos paredzēti pienākumi būvniecības jomā.

(3) Nozaru ministrijas atbilstoši to nolikumos noteiktajai kompetencei attiecībā uz šā likuma 5.panta otrās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktā minēto būvju būvniecību iesniedz par būvniecības nozari atbildīgajai ministrijai šādu speciālajos būvnoteikumos iekļaujamo informāciju:

1) būvniecības procesa kārtība un būvniecības procesā iesaistītās institūcijas;

2) būvniecības procesam nepieciešamie dokumenti un to saturs;

Atbalstīts

6.pants. Valsts pārvaldes institūciju kompetence  būvniecības jomā

(1) Par būvniecības nozari atbildīgā ministrija veic būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju, izstrādā vienotu valsts politiku būvniecības jomā un nodrošina šīs politikas realizēšanu. Lai veiktu šos uzdevumus, ministrija:

1) izstrādā būvniecības politikas dokumentus;

2) izstrādā priekšlikumus būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai;

3) izstrādā šā likuma 5.pantā minētos noteikumus;

4) nodrošina būvniecības pārraudzībai un kontrolei nepieciešamās būvniecības informācijas sistēmas darbību.

(2) Par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas kompetencē var būt arī citi normatīvajos aktos paredzēti pienākumi būvniecības jomā.

(3) Nozaru ministrijas atbilstoši to nolikumos noteiktajai kompetencei attiecībā uz šā likuma 5.panta otrās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktā minēto būvju būvniecību iesniedz par būvniecības nozari atbildīgajai ministrijai šādu speciālajos būvnoteikumos iekļaujamo informāciju:

1) būvniecības procesa kārtība un būvniecības procesā iesaistītās institūcijas;

2) būvniecības procesam nepieciešamie dokumenti un to saturs;

3) būvatļaujā iekļaujamie nosacījumi;

4) par būvniecības procesa uzraudzību un tiesiskumu atbildīgā institūcija.

(4) Nozaru ministrijas vai to padotības iestādes atbilstoši to nolikumos noteiktajai kompetencei normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos pieņem lēmumus par būvniecības ieceri, pildot šā likuma 14.panta piektās daļas 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā noteiktās būvvaldes funkcijas.

(5) Par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas padotībā esoša iestāde veic būvizstrādājumu tirgus uzraudzību un kontroli.”

3) būvatļaujā iekļaujamie nosacījumi;

4) par būvniecības procesa uzraudzību un tiesiskumu atbildīgā institūcija.

(4) Nozaru ministrijas vai to padotības iestādes atbilstoši to nolikumos noteiktajai kompetencei normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos pieņem lēmumus par būvniecības ieceri, pildot šā likuma 14.panta piektās daļas 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā noteiktās būvvaldes funkcijas.

(5) Par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas padotībā esoša iestāde veic būvizstrādājumu tirgus uzraudzību un kontroli.

5.pants. Vietējās pašvaldības kompetence

Likuma izpildei vietējā pašvaldība:

7.pants. Vietējās pašvaldības kompetence

Likuma izpildei vietējā pašvaldība:

1) nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu:

1) nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu:

a) izveido būvvaldi savā teritorijā vai vienojas par kopīgas būvvaldes iz­vei­­di ar citām pašvaldībām un nodrošina būvvaldes darbībai nepieciešamos resursus,

Redakcionāli precizēts

a) izveidojot būvvaldi savā teritorijā vai vienojoties par kopīgas būvvaldes izveidi ar citām pašvaldībām un nodrošinot būvvaldes darbībai nepieciešamos resursus,

b) izskata sūdzības par būvvaldes izdotajiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību;

34

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 5.panta 1.punkta b) apakšpunktu šādā redakcijā:

„b) pieņem lēmumus par apstrīdētajiem pašvaldības būvvaldes izdotajiem administratīvajiem aktiem, faktisko rīcību un citiem lēmumiem, kas apstrīdami saskaņā ar normatīvajiem aktiem;”

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

b) pieņemot lēmumus par apstrīdētajiem pašvaldības būvvaldes administratīvajiem aktiem, faktisko rīcību un citiem lēmumiem, kas apstrīdami saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

2) pieņem lēmumus par turpmāko rīcību ar tās teritorijā esošām būvēm, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai tās bojā ainavu.

2) pieņem lēmumus par turpmāko rīcību ar tās teritorijā esošām būvēm, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai tās bojā ainavu;

35

36

Deputāts R.Vējonis

Papildināt likumprojekta 5. pantu ar trešo punktu šādā redakcijā:

3) Nodrošina arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu, republikas pilsētās izveidojot pilsētas arhitekta dienestu

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojekta 5. pantu ar trešo punktu šādā redakcijā attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju:

3) republikas pilsētās — nodarbina pilsētas arhitektu, kurš pārrauga arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu;

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.36

Atbalstīts

3) republikas pilsētās — nodarbina pilsētas arhitektu, kurš pārrauga arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu;

37

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt 5.pantu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

3) nodrošina informācijas pieejamību būvniecības informācijas sistēmā;

Atbalstīts

4) nodrošina informācijas pieejamību būvniecības informācijas sistēmā;

38

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt pantu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

4) šajā likumā noteiktā kārtībā informē sabiedrību par saņemtajiem būvniecības ieceres iesniegumiem.

Atbalstīts

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā informē sabiedrību par saņemtajiem būvniecības ieceres iesniegumiem.

6.pants. Latvijas Būvniecības padome

(1) Latvijas Būvniecības padome:

39

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Līdzšinējo 6.pantu turpmāk uzskatīt par 8.pantu

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.42

1) izvērtē un sniedz viedokli ministrijai par izstrādātajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, kā arī līdzdarbojas būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pilnveidošanā;

2) izstrādā priekšlikumus būvniecības nozares attīstībai, tai skaitā priori­tāro jomu noteikšanai un būvspeciālistu profesionālās kompetences stip­rinā­šanai;

3) izskata ierosinājumus par valsts interešu būvēm un dod atzinumus par to projektēšanu, būvniecību un finansēšanu. Minētajiem atzinumiem ir ieteikuma raksturs.

(2) Latvijas Būvniecības padomes sekretariāta funkcijas veic par būvnie­cības nozari atbildīgā ministrija.

40

Deputāts R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 6. panta otrās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

1) izvērtē un sniedz viedokli ministrijai par būvniecības attīstības koncepcijas, stratēģijas un programmu projektiem, izstrādātajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, kā arī līdzdarbojas būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pilnveidošanā;

2) izstrādā priekšlikumus būvniecības nozares attīstībai, t.sk. prioritāro jomu noteikšanai un būvspeciālistu profesionālās sagatavošanas stratēģijai un profesionālās kompetences stiprināšanai, kā arī izvērtē un sniedz viedokli par citu organizāciju un institūciju sagatavotajiem priekšlikumiem;

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā

Nr.42

41

Deputāts R.Vējonis

Papildināt likumprojekta 6. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Būvniecības padomes funkciju var deleģēt ar būvniecību saistītai nevalstisko un profesionālo organizāciju apvienībai.

Neatbalstīts

42

Atbildīgā komisija

Izteikt 6.pantu kā 8.pantu šādā redakcijā:

„8.pants. Latvijas Būvniecības padome

(1) Latvijas Būvniecības padome:

1) izvērtē būvniecības attīstības koncepcijas, stratēģijas un programmu projektus, izstrādātos normatīvos aktus būvniecības jomā un sniedz par būvniecības nozari atbildīgajai ministrijai viedokli par tiem, kā arī piedalās būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu pilnveidošanā;

2) izstrādā priekšlikumus būvniecības nozares attīstīšanai, tai skaitā prioritāro jomu noteikšanai un būvspeciālistu profesionālās kompetences paaugstināšanai.

(2) Latvijas Būvniecības padomes sekretariāta funkcijas pilda par būvniecības nozari atbildīgā ministrija.”

Atbalstīts

8.pants. Latvijas Būvniecības padome

(1) Latvijas Būvniecības padome:

1) izvērtē būvniecības attīstības koncepcijas, stratēģijas un programmu projektus, izstrādātos normatīvos aktus būvniecības jomā un sniedz par būvniecības nozari atbildīgajai ministrijai viedokli par tiem, kā arī piedalās būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu pilnveidošanā;

2) izstrādā priekšlikumus būvniecības nozares attīstīšanai, tai skaitā prioritāro jomu noteikšanai un būvspeciālistu profesionālās kompetences paaugstināšanai.

(2) Latvijas Būvniecības padomes sekretariāta funkcijas pilda par būvniecības nozari atbildīgā ministrija.

7.pants. Būtiskās prasības būvei

 (1) Būve projektējama un būvējama, nodrošinot visas būves un atsevišķu tās daļu:

1) stiprību un stabilitāti;

2) ugunsdrošību;

3) higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka dzīvībai, veselībai un videi;

4) drošu, efektīvu un ērtu lietošanu;

5) akustiskās prasības;

6) energoefektivitāti.

(2) Ja, veicot būves pārbūvi, atjaunošanu vai restaurāciju, būvnormatīvos ietvertās tehniskās un vides pieejamības prasības tehniski nav iespējams ievērot vai, ievērojot minētās prasības, būve zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību, būv­valde vispārīgajos vai speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu saskaņot būvēm piemērojamās atkāpes no tehniskajām un vides pieeja­mības prasībām.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto būvvaldes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt par būvniecības nozari atbildīgajā ministrijā.

43

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

„9.Pants Būtiskās prasības būvei

 (1) Būve projektējama un būvējama, nodrošinot atbilstību tās paredzētajiem mērķiem, jo īpaši ņemot vērā visā būves ekspluatācijas  ciklā iesaistīto personu veselības aizsardzību un drošību. Normālos ekspluatācijas apstākļos visā ekonomiski pamatotā ekspluatācijas laikā būvēm ir jāatbilst šīm būtiskajām prasībām.

(2) Būvei un tās elementiem tiek izvirzītas šādas būtiskās prasības:

1) mehāniskā stiprība un stabilitāte;

2) ugunsdrošība;

3) higiēnas, nekaitīguma un vides prasību izpilde;

4) lietošanas drošība un pieejamība;

5) akustika (aizsardzību pret trokšņiem);

6) energoefektivitāte;

7) ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.44

 (3) Ja, veicot būves pārbūvi, atjaunošanu vai restaurāciju, būvnormatīvos ietvertās būtiskās prasības tehniski nav iespējams ievērot vai, ievērojot minētās prasības, būve zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību, institūcija, kas izsniedz būvatļauju normatīvajos aktos noteiktā kārtībā var pieņemt lēmumu saskaņot būvēm piemērojamās atkāpes no būtiskajām prasībām.”

44

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 7.pantu kā 9.pantu šādā redakcijā:

„9.pants. Būtiskās būvei izvirzāmās prasības

(1) Būve projektējama un būvējama atbilstoši tās funkcijai.

(2) Visā ekonomiski pamatotajā ekspluatācijas laikā būvei un tās elementiem jāatbilst šādām būtiskām prasībām:

1) mehāniskā stiprība un stabilitāte;

2) ugunsdrošība;

3) higiēna, nekaitīgums un vides aizsardzība;

4) lietošanas drošība un pieejamība;

5) akustika (aizsardzība pret trokšņiem);

6) energoefektivitāte;

7) ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.

Atbalstīts

9.pants. Būtiskās būvei izvirzāmās prasības

(1) Būve projektējama un būvējama atbilstoši tās funkcijai.

(2) Visā ekonomiski pamatotajā ekspluatācijas laikā būvei un tās elementiem jāatbilst šādām būtiskām prasībām:

1) mehāniskā stiprība un stabilitāte;

2) ugunsdrošība;

3) higiēna, nekaitīgums un vides aizsardzība;

4) lietošanas drošība un pieejamība;

5) akustika (aizsardzība pret trokšņiem);

6) energoefektivitāte;

7) ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.

(3) Atkāpes no būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu tehniskajām prasībām būvprojektā pēc tā saskaņošanas ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām ir pieļaujamas šādos gadījumos:

1) ar alternatīviem tehniskajiem risinājumiem tiek nodrošināta šā panta otrajā daļā noteikto prasību izpilde;

2) atjaunojot, pārbūvējot vai restaurējot ēkas ar kultūrvēsturisku vērtību, attiecīgās prasības tehniski nav iespējams ievērot vai to ievērošanas dēļ ēka zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību.”

(3) Atkāpes no būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu tehniskajām prasībām būvprojektā pēc tā saskaņošanas ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām ir pieļaujamas šādos gadījumos:

1) ar alternatīviem tehniskajiem risinājumiem tiek nodrošināta šā panta otrajā daļā noteikto prasību izpilde;

2) atjaunojot, pārbūvējot vai restaurējot ēkas ar kultūrvēsturisku vērtību, attiecīgās prasības tehniski nav iespējams ievērot vai to ievērošanas dēļ ēka zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību.

8.pants. Standarti un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšana

(1) Būvizstrādājums ir ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski ražota konstrukcija, kas paredzēta iebūvēšanai būvē.

(2) Būvizstrādājumiem jāatbilst tehnisko noteikumu prasībām, kuras noteiktas:

1) Latvijas būvnormatīvos;

2) Latvijas nacionālajos standartos;

3) Latvijas nacionālo standartu statusā apstiprinātajos starptautisko un reģionālo standartizācijas organizāciju standartos;

4) Eiropas tehniskajos apstiprinājumos.

(3) Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas nacionālo stan­dartu un Eiropas tehnisko apstiprinājumu prasības, ja tas paredzēts likumos vai Ministru kabineta noteikumos.

(4) Būvizstrādājumu ražotāja (izplatītāja) pienākums ir katrai vienlaikus pārdotai būvizstrādājumu partijai pievienot atbilstību apliecinošu dokumentu saskaņā ar likumu "Par atbilstības novēr­tēšanu", ja būvizstrādājums pakļauts reglamentētās sfēras prasībām, produkta tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida rakstisku informāciju, kurā norādīts attiecīgā būvizstrādājuma izgatavošanas un piegādes datums un attiecīgajos normatīvi tehniskajos doku­mentos noteikto rādītāju garantētās tehniskās un fizikālās īpašības.

45

46

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

            „10.pants. Būvizstrādājumi

(1) Būvizstrādājums ir ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski ražota konstrukcija, kas paredzēta iebūvēšanai būvē.

            (2) Būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs, ja tie ir derīgi paredzētajam izmantojumam, nodrošina būtiskās prasības būvei un atbilst būvniecības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

            (3) Būvizstrādājumu tirgus uzraudzību kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 8.pantu kā 10.pantu šādā redakcijā:

„10.pants. Būvizstrādājumi

(1) Būvizstrādājums ir ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski ražota konstrukcija, kas paredzēta iebūvēšanai būvē.

(2) Būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs, ja tie ir derīgi paredzētajam izmantojumam, nodrošina būvei izvirzīto būtisko prasību izpildi un atbilst būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasībām.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā

Nr.46

Atbalstīts

10.pants. Būvizstrādājumi

(1) Būvizstrādājums ir ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski ražota konstrukcija, kas paredzēta iebūvēšanai būvē.

(2) Būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs, ja tie ir derīgi paredzētajam izmantojumam, nodrošina būvei izvirzīto būtisko prasību izpildi un atbilst būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasībām.

9.pants. Būvju grupas

Būve ir būvniecības procesā radies ar sauszemi, iekšējos ūdeņos vai Latvijas Republikas jūras ūdeņos ierīkots vai ar gultni saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija. Ņemot vērā būves būvniecības sarežģītības pakāpi un iespē­jamo ietekmi uz vidi, tās iedala šādās grupās:

1) pirmā grupa:

a) stacionāras reklāmas un informācijas stendi vidē un citi tiem pielī­dzināmi objekti,

b) dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras elementi;

2) otrā grupa:

a) mazēkas (vienstāva ēkas un konteineri ar apbūves laukumu līdz 25 m²), viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas (līdz trim stāviem),

b) nedzīvojamās ēkas, kurām nav publiskās funkcijas (līdz trim stāviem),

c) inženiertīklu pievadi un iekšējie inženiertīkli,

d) publisko teritoriju labiekārtojums (tai skaitā monumentālās mākslas objekti, tiltiņi, laipas, kāpnes),

e) žogi pilsētu un ciemu teritorijās,

f) spēkstaciju būves ar jaudu līdz 20 kW;

3) trešā grupa:

a) triju vai vairāku dzīvokļu mājas (līdz pieciem stāviem),

b) inženiertīkli un transporta būves,

47

Deputāts R.Vējonis

Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

9.pants. Būvju grupas

Ņemot vērā būves būvniecības sarežģītības pakāpi un iespējamo ietekmi uz vidi, būves iedala šādās grupās:

1) pirmā grupa:

a) stacionāras reklāmas un informācijas stendi vidē un citi tiem pielīdzināmi objekti;

b) dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras elementi;

c) mazēkas – vienstāva ēkas un konteineri ar apbūves laukumu līdz 30 m²;

d) atsevišķi publiskās ārtelpas labiekārtojuma elementi;

e) žogi un citas būves ar norobežojošu funkciju pilsētu un ciemu teritorijās, neveicot pamatu vai pamatnes izbūvi dziļāk par 30 cm;

2) otrā grupa:

a) viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas līdz trim stāviem;

b) nedzīvojamās ēkas, kurām nav publiskās funkcijas, līdz trim stāviem;

c) inženiertīklu pievadi un iekšējie inženiertīkli;

d) spēkstaciju būves ar jaudu līdz 20kW;

3) trešā grupa:

a) triju vai vairāku dzīvokļu mājas līdz pieciem stāviem;

b) inženiertīkli un transportbūves;

Neatbalstīts

c) meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves,

d) citas šajā pantā neminētas būves,

e) spēkstaciju būves uz sauszemes ar jaudu virs 20 kW;

4) ceturtā grupa:

a) ēkas, kurām ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi,

b) publiskās ēkas, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā
100 cil­vēkiem,

c) ražošanas vai noliktavas ēkas, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 m²,

d) torņi, kas augstāki par 25 m,

e) tilti, ceļa pārvadi un tuneļi, kas garāki par 100 m,

f) vairāk nekā viena stāva apakšzemes būves,

g) būves Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekono­miskajā zonā.

c) meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves;

d) kompleksi publiskās ārtelpas labiekārtojumi;

e) citas šajā pantā neminētas būves;

4) ceturtā grupa:

a) ēkas, kurām ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi;

b) publiskās ēkas, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā simt cilvēkiem;

c) ražošanas vai noliktavas ēkas, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 m²;

d) torņi, kas augstāki par 25 m;

e) tilti, ceļa pārvadi un tuneļi, kas garāki par 100 m;

f) vairāk nekā viena stāva apakšzemes būves;

g) būves Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

h) ar radiācijas drošību saistītās būves

48

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

 „11.pants. Būvju iedalījums

(1) Būve ir būvniecības procesā radies ar sauszemi, iekšējos ūdeņos vai Latvijas Republikas jūras ūdeņos ierīkots vai ar gultni saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija.

 (2) Būves iedala ēkās un inženierbūvēs. Ņemot vērā būvniecības sarežģītības pakāpi un iespē­jamo ietekmi uz cilvēku veselību, dzīvību un vidi, ēkas un inženierbūves tiek iedalītas grupās.

(3) Kritērijus būvju sīkākai iedalīšanai grupās un nosacījumus dokumentu iesniegšanai, kā arī būvdarbu veikšanai katras būvju grupas ietvaros, nosaka vispārīgie būvnoteikumi.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.49

49

Atbildīgā komisija

Izteikt 9.pantu kā 11.pantu šādā redakcijā:

„11.pants. Būvju iedalījums

(1) Būves iedala ēkās un inženierbūvēs.

(2) Detalizētākas būvju grupēšanas kritērijus un nosacījumus dokumentu iesniegšanai, kā arī būvdarbu veikšanai katras būvju grupas ietvaros nosaka vispārīgie būvnoteikumi.”

Atbalstīts

11.pants. Būvju iedalījums

(1) Būves iedala ēkās un inženierbūvēs.

(2) Detalizētākas būvju grupēšanas kritērijus un nosacījumus dokumentu iesniegšanai, kā arī būvdarbu veikšanai katras būvju grupas ietvaros nosaka vispārīgie būvnoteikumi.

10.pants. Būvvalde

(1) Būvvalde ir vienas pašvaldības izveidota iestāde vai struktūrvienība vai vairāku pašvaldību izveidota iestāde.

50

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt likuma 10.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. Būvvalde

(1) Šajā likumā un tam pakārtotajos normatīvos aktos noteikto pienākumu izpildei tiek izveidotas reģionālās un pašvaldību būvvaldes.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā

Nr.51

(2) Reģionālā būvvalde ir iestāde, ko izveido katrs plānošanas reģions.

(3) Pašvaldības būvvalde ir vienas pašvaldības izveidota iestāde vai struktūrvienība vai vairāku pašvaldību izveidota iestāde.

(2) Šajā pantā noteikto uzdevumu izpildei būvvalde pastāvīgi nodarbina speciālistus, no kuriem vismaz viens ir arhitekts un viens ir būvinspektors.

(4) Būvvalde pastāvīgi nodarbina speciālistus, no kuriem vismaz viens ir arhitekts un viens ir būvinspektors.

(3) Būvvaldes kompetencē ir:

1) kontrolēt būvniecības procesa norisi un tā atbilstību šā likuma, vis­pārīgo vai speciālo būvnoteikumu un citu būvniecību reglamentējošo nor­matīvo aktu prasībām;

2) nodrošināt sabiedrības informēšanu par būvniecības iespējām, saņem­tajiem iesniegumiem par būvniecības ieceri un pieņemtajiem lēmumiem;

3) sniegt izziņas par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem, kā arī esošajiem inženiertīkliem un notiekošās būvniecības tiesisko pamatojumu un būves raksturojumu;

4) izskatīt iesniegumus un pieņemt lēmumus par būvniecības ieceri;

5) reģistrēt un izsniegt būvatļaujas, tai skaitā reģistrēt citu institūciju iz­sniegtās būvatļaujas;

6) pieņemt būves ekspluatācijā;

7) veikt citas ar būvniecības procesa norisi un atbilstību normatīvo aktu prasībām saistītas darbības.

(5) Būvvaldes kompetencē ir:

1) kontrolēt būvniecības procesa norisi un tā atbilstību šā likuma, vis­pārīgo būvnoteikumu un citu būvniecību reglamentējošo nor­matīvo aktu prasībām;

2) sniegt izziņas par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem, kā arī esošajiem inženiertīkliem un notiekošās būvniecības tiesisko pamatojumu un būves raksturojumu;

3) izskatīt iesniegumus un pieņemt lēmumus par būvniecības ieceri;

4) reģistrēt un izsniegt būvatļaujas;

5) pieņemt būves ekspluatācijā;

6) veikt citas ar būvniecības procesa norisi un atbilstību normatīvo aktu prasībām saistītas darbības.

(6) Papildus šā panta piektajā daļā noteiktajai kompetencei pašvaldības būvvaldes:

1) reģistrē citu institūciju (izņemot reģionālās būvvaldes) iz­sniegtās būvatļaujas;

2) nodrošina sabiedrības informēšanu par būvniecības iespējām;

(4) Izskatot iesniegumu par būvniecības ieceri, būvvalde atkarībā no būv­niecības ieceres veida pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) izsniegt būvatļauju vai atteikumu izsniegt būvatļauju par šā likuma 12.panta otrās daļas 1.punktā minēto būvniecības ieceri;

2) akceptēt darbību vai atteikt darbības akceptu par šā likuma 12.panta otrās daļas 2. un 3.punktā minēto būvniecības ieceri.

(7) Atkarībā no būvniecības ieceres, būvvalde pieņem lēmumu šādos termiņos:

1) 5 darbdienu laikā par 14.panta trešās daļas 3.punktu;

2) 10 darbdienu laikā par 14.panta trešās daļas 2.punktu ;

3) 20 darbdienu laikā par 14.panta trešās daļas 1.punktu.”

(5) Visus būvniecības procesa norisei nepieciešamos lēmumus būvvalde pieņem 10 darbdienu laikā.

(6) Ja būvvaldi kopīgi izveido vairākas pašvaldības, būvvaldes lēmumu apstrīd tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā plānota būvdarbu veik­šana.

(7) Šā likuma 4.panta 2.punktā minētajos gadījumos būvvaldes funkcijas veic Ministru kabineta noteiktā par būvniecības procesa nodrošināšanu atbildīgā institūcija.

51

Atbildīgā komisija

Izteikt 10.pantu kā 12.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. Būvvalde

(1) Būvvalde ir vienas pašvaldības iestāde vai struktūrvienība vai vairāku pašvaldību izveidota iestāde.

(2) Būvvalde pastāvīgi nodarbina speciālistus, no kuriem vismaz viens ir arhitekts un viens — būvinspektors.

(3) Būvvalde atbilstoši savai kompetencei:

1) kontrolē būvniecības procesu un tā atbilstību šā likuma un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasībām;

2) sniedz ziņas par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem, esošajiem inženiertīkliem, kā arī notiekošās būvniecības tiesisko pamatojumu un būves raksturojumu;

3) izskata iesniegumus un pieņem lēmumus par būvniecības ieceri;

4) izskata būvuzraudzības plānu;

5) izskata alternatīvus tehniskos risinājumus vides pieejamības nodrošināšanai, ja nepieciešams, lūdzot attiecīgās jomas nevalstisko organizāciju ekspertu viedokli gadījumos, kad būvprojektā nav iespējams ievērot būvnormatīvu tehniskās prasības;

6) pieņem būves ekspluatācijā;

Atbalstīts

12.pants. Būvvalde

(1) Būvvalde ir vienas pašvaldības iestāde vai struktūrvienība vai vairāku pašvaldību izveidota iestāde.

(2) Būvvalde pastāvīgi nodarbina speciālistus, no kuriem vismaz viens ir arhitekts un viens — būvinspektors.

(3) Būvvalde atbilstoši savai kompetencei:

1) kontrolē būvniecības procesu un tā atbilstību šā likuma un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasībām;

2) sniedz ziņas par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem, esošajiem inženiertīkliem, kā arī notiekošās būvniecības tiesisko pamatojumu un būves raksturojumu;

3) izskata iesniegumus un pieņem lēmumus par būvniecības ieceri;

4) izskata būvuzraudzības plānu;

5) izskata alternatīvus tehniskos risinājumus vides pieejamības nodrošināšanai, ja nepieciešams, lūdzot attiecīgās jomas nevalstisko organizāciju ekspertu viedokli gadījumos, kad būvprojektā nav iespējams ievērot būvnormatīvu tehniskās prasības;

6) pieņem būves ekspluatācijā;

7) izskata iesniegumus un pieņem lēmumus par būves vai tās daļas funkcijas maiņu bez pārbūves;

8) sniedz konsultācijas par būvdarbu plānošanu;

9) veic citas ar būvniecības procesu un tā atbilstību normatīvo aktu prasībām saistītas darbības;

10) reģistrē citu institūciju izsniegtās būvatļaujas;

11) sniedz konsultācijas par būvniecības iespējām attiecīgajā teritorijā.

(4) Atkarībā no būvniecības ieceres būvvalde pieņem lēmumu šādos termiņos:

1) 30 dienu laikā par šā likuma 14.panta trešās daļas 1.punktā minēto jautājumu;

2) 14 dienu laikā par šā likuma 14.panta trešās daļas 2.punktā minēto jautājumu;

3) septiņu dienu laikā par šā likuma 14.panta trešās daļas 3.punktā minēto jautājumu.

(5) Būvvalde izdara atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi septiņu dienu laikā no dienas, kad būvvaldē iesniegti dokumenti, kas apliecina visu minēto nosacījumu izpildi.”

7) izskata iesniegumus un pieņem lēmumus par būves vai tās daļas funkcijas maiņu bez pārbūves;

8) sniedz konsultācijas par būvdarbu plānošanu;

9) veic citas ar būvniecības procesu un tā atbilstību normatīvo aktu prasībām saistītas darbības;

10) reģistrē citu institūciju izsniegtās būvatļaujas;

11) sniedz konsultācijas par būvniecības iespējām attiecīgajā teritorijā.

(4) Atkarībā no būvniecības ieceres būvvalde pieņem lēmumu šādos termiņos:

1) 30 dienu laikā par šā likuma 14.panta trešās daļas 1.punktā minēto jautājumu;

2) 14 dienu laikā par šā likuma 14.panta trešās daļas 2.punktā minēto jautājumu;

3) septiņu dienu laikā par šā likuma 14.panta trešās daļas 3.punktā minēto jautājumu.

(5) Būvvalde izdara atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi septiņu dienu laikā no dienas, kad būvvaldē iesniegti dokumenti, kas apliecina visu minēto nosacījumu izpildi.

11.pants. Būvspeciālisti

(1) Būvspeciālisti ir arhitekti un būvinženieri.

(2) Patstāvīgu praksi projektēšanā vai būvdarbu vadīšanā var uzsākt būv­speciālists, kurš:

1) ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu arhitektūras vai būvniecības jomā;

2) ieguvis darba pieredzi arhitektūras vai būvniecības jomā atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) reģistrēts būvspeciālistu reģistrā.

(3) Būvuzraudzību var veikt būvspeciālists, kurš:

1) ieguvis vismaz piecu gadu patstāvīgas prakses pieredzi būvinženiera statusā būvdarbu vadīšanā;

2) nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.

(4) Būvekspertīzi var veikt būvspeciālists, kurš:

1) ieguvis vismaz 10 gadu patstāvīgas prakses pieredzi būvinženiera statusā projektēšanā vai būvdarbu vadīšanā;

2) nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu. (5) Būvspeciālistu reģistrāciju un eksamināciju veic un ar to saistītus lēmumus pieņem par būvniecības nozari atbildīgā ministrija. Attiecīgā ministrija šos uzdevumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt atvasinātai publiskai personai, kā arī privāto tiesību juridiskai personai vai šādu personu apvienībai.

(6) Būvspeciālisti regulāri paaugstina profesionālo kvalifikāciju.

52

Deputāts R.Vējonis

Izteikt 11. pantu šādā redakcijā

„11. pants. Būvspeciālistu prakses tiesības būvniecībā

(1) Būvspeciālisti ir personas, kas ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā reglamentētās profesijās.

(2) Patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras jomā var iegūt arhitekta profesijā projektēšanai un būvekspertīzei, ja persona atbilst šādiem kritērijiem:

1) ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību arhitektūras studiju programmā;

2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes uzraudzītas pēcdiploma prakses laikā;

3) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saņēmusi arhitekta sertifikātu;

(3) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā var iegūt būvinženiera profesijā šādās specialitātēs:

1) inženierizpēte;

2) projektēšana;

3) būvuzraudzība;

4) būvdarbu vadīšana;

5) būvekspertīze.

(4) Patstāvīgās prakses tiesības būvdarbu šā panta trešās daļas 1 – 3.punktā minētajās specialitātēs var iegūt, ja persona atbilst šādiem kritērijiem:

1) ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju programmā;

2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes uzraudzītas pēcdiploma prakses laikā;

3) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saņēmusi būvinženiera sertifikātu;

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.55

(7) Būvspeciālistiem ir pienākums apdrošināt profesionālo atbildību par būvniecības procesā veiktās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitē­jumu citiem būvniecības dalībniekiem un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai, kā arī videi.

(8) Šajā pantā noteiktās darbības projektēšanas un būvniecības procesā būvspeciālisti veic uz rakstveida līguma pamata.

(9) Šā panta otrajā daļā minētās prasības neattiecas uz amatu meistariem, ja viņi veic vai vada būvamatniecības darbus atbilstoši likumam "Par amat­niecību", kā arī vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos būvdarbu vadīšanu var veikt citas šā likuma 11.pantā neminētas personas.

(5) Patstāvīgās prakses tiesības būvinženiera profesijā šā panta trešās daļas 4. -5. punktā minētajā specialitātē var iegūt, ja persona atbilst šādiem kritērijiem:

1) ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju programmā;

2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes uzraudzītas pēcdiploma prakses laikā;

3) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saņēmusi būvinženiera sertifikātu;

(6) Būvspeciālists var veikt būvekspertīzi tikai tajās jomās, kurās tam ir patstāvīgas prakses tiesības.

(7) Būvspeciālisti regulāri paaugstina profesionālo kvalifikāciju

(8) Būvspeciālistiem ir pienākums apdrošināt profesionālo atbildību par būvniecības procesā veiktās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citiem būvniecības dalībniekiem un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai, kā arī videi.

(9) Šajā pantā noteiktās darbības projektēšanas un būvniecības procesā, kā arī autoruzraudzību būvspeciālisti veic uz rakstveida līguma pamata.

(10) Šā panta otrajā daļā minētās prasības neattiecas uz amatu meistariem, ja viņi veic vai vada būvamatniecības darbus atbilstoši likumam "Par amatniecību", kā arī vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos būvdarbu vadīšanu var veikt citas šā likuma 11.pantā neminētas personas.”

53

Deputāts E.Smiltēns

Izteikt likuma 11. pantu šādā redakcijā:

„11. Pants. Būvspeciālisti

 (1) Būvspeciālisti ir personas, kuras ir ieguvušas augstāko izglītību arhitektūras, būvniecības vai interjera un vides dizaina jomā.

(2) Lai patstāvīgi veiktu projektēšanu, būvdarbu vadīšanu vai būvuzraudzību, būvspeciālistam jāreģistrējas būvspeciālistu reģistrā.

(3) Būvdarbu autoruzraudzību var veikt projektētājs, kurš izstrādājis attiecīgo būvprojektu, vai viņa pilnvarots projektētājs.

(4) Lai veiktu patstāvīgi projektēšanu, būvdarbu vadīšanu un inženierizpētes darbus, speciālistam ir jābūt 3 gadu atbilstošai profesionālai pieredzei.

(5) Būvdarbu uzraudzību var veikt ar uzraugāmā būvobjekta projektēšanu vai būvdarbiem nesaitīts būvspeciālists, kuram ir vismaz piecu gadu patstāvīgas prakses pieredze.

(6) Būvprojekta vai būves ekspertīzi var veikt būveksperti – būvspeciālisti, kuriem ir vismaz 10 gadu patstāvīgas prakses pieredze un kuru profesionālajā darbībā nav konstatēti būtiski pārkāpumi.

(7) Būvspeciālistu reģistrāciju veic un ar to saistītus lēmumus pieņem par būvniecības nozari atbildīgā ministrija.

(8) Būvspeciālisti regulāri paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju.

(9) Būvspeciālisti apdrošina profesionālo atbildību par būvniecības procesā veiktās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citiem būvniecības dalībniekiem un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai.

(10) Šā panta otrajā daļā minētās prasības neattiecas uz amatu meistariem, ja viņi veic vai vada būvamatniecības darbus atbilstoši likumam „Par amatniecību”.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.55

54

Deputāts K.Olšteins

Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

            „11. Pants. Būvspeciālisti

(1) Būvspeciālisti ir personas, kuras ir ieguvušas augstāko izglītību arhitektūras vai būvniecības jomā.

(2) Lai patstāvīgi veiktu projektēšanu, būvdarbu vadīšanu vai būvuzraudzību, būvspeciālistam jāreģistrējas būvspeciālistu reģistrā.

(3) Būvdarbu autoruzraudzību var veikt projektētājs, kurš izstrādājis attiecīgo būvprojektu, vai viņa pilnvarots projektētājs.

(4) Lai veiktu patstāvīgi projektēšanu, būvdarbu vadīšanu un inženierizpētes darbus, speciālistam ir jābūt 3 gadu atbilstošai profesionālai pieredzei.

(5) Būvdarbu uzraudzību var veikt ar uzraugāmā būvobjekta projektēšanu vai būvdarbiem nesaistīts būvspeciālists, kuram ir vismaz piecu gadu patstāvīgas prakses pieredze.

(6) Būvprojekta vai būves ekspertīzi var veikt būveksperti – būvspeciālisti, kuriem ir vismaz 10 gadu patstāvīgas prakses pieredze un kuru profesionālajā darbībā nav konstatēti būtiski pārkāpumi.

(7) Būvspeciālistu reģistrāciju veic un ar to saistītus lēmumus pieņem par būvniecības nozari atbildīgā ministrija.

(8) Būvspeciālisti regulāri paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju.

(9) Būvspeciālisti apdrošina profesionālo atbildību par būvniecības procesā veiktās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citiem būvniecības dalībniekiem un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai.

(10) Šā panta otrajā daļā minētās prasības neattiecas uz amatu meistariem, ja viņi veic vai vada būvamatniecības darbus atbilstoši likumam „Par amatniecību”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.55

55

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

„13.pants. Būvspeciālisti

(1) Būvspeciālisti ir personas, kas ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā reglamentētās profesijās.

(2) Patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras jomā var iegūt arhitekta profesijā, ja persona atbilst šādiem kritērijiem:

1) ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību arhitektūras studiju programmā;

2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;

3) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saņēmusi arhitekta prakses sertifikātu;

(3) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā var iegūt būvinženiera profesijā šādās specialitātēs:

1)inženierizpēte;

2)projektēšana;

3)būvdarbu vadīšana;

4)būvuzraudzība;

5)būvekspertīze.

(4) Patstāvīgās prakses tiesības būvinženiera profesijā šā panta trešās daļas 1 – 3.punktā minētajās specialitātēs var iegūt, ja persona atbilst šādiem kritērijiem:

1) ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju programmā;

2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

13.pants. Būvspeciālisti

(1) Būvspeciālisti ir personas, kas ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā reglamentētās profesijās.

(2) Patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras jomā arhitekta profesijā var iegūt persona, kas:

1) ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību arhitektūras studiju programmā;

2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;

3) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saņēmusi arhitekta prakses sertifikātu.

(3) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvinženiera profesijā var iegūt šādās specialitātēs:

1) inženierizpēte;

2) projektēšana;

3) būvdarbu vadīšana;

4) būvuzraudzība;

5) būvekspertīze.

(4) Patstāvīgās prakses tiesības būvinženiera profesijā šā panta trešās daļas 1.—3.punktā minētajās specialitātēs var iegūt persona, kas:

1) ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju programmā;

2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;

3) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu;

(5) Patstāvīgās prakses tiesības būvinženiera profesijā šā panta trešās daļas 4 – 5.punktā minētajās specialitātēs var iegūt, ja persona atbilst šādiem kritērijiem:

1) ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju programmā;

2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;

3) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu;

(6) Būvspeciālisti regulāri paaugstina profesionālo kvalifikāciju.

(7) Būvspeciālistiem ir pienākums apdrošināt profesionālo atbildību par būvniecības procesā veiktās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitē­jumu citiem būvniecības dalībniekiem un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai, kā arī videi.

(8) Šajā pantā noteiktās darbības projektēšanas un būvniecības procesā būvspeciālisti veic uz rakstveida līguma pamata.

(9) Šā panta ceturtajā daļā minētās prasības neattiecas uz amatu meistariem, ja viņi veic vai vada būvamatniecības darbus atbilstoši likumam "Par amat­niecību", kā arī vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos atsevišķu būvju būvdarbu vadīšanu var veikt citas šajā pantā neminētas personas.”

Redakcionāli precizēts

3) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu.

(5) Patstāvīgās prakses tiesības būvinženiera profesijā šā panta trešās daļas 4. un 5.punktā minētajās specialitātēs var iegūt persona, kas:

1) ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju programmā;

2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;

3) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu.

(6) Būvspeciālisti regulāri paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju.

(7) Būvspeciālistiem ir pienākums apdrošināt savu profesionālo atbildību par būvniecības procesā to darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citiem būvniecības dalībniekiem un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai, kā arī videi.

(8) Šajā likumā noteiktās darbības projektēšanas un būvniecības procesā būvspeciālisti veic uz rakstveida līguma pamata.

(9) Šā panta ceturtajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz amata meistariem, ja viņi veic vai vada būvamatniecības darbus atbilstoši likumam “Par amatniecību”. Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos atsevišķu būvju būvdarbus var vadīt arī citas šajā pantā neminētas personas.

56

Deputāts R.Vējonis

Papildināt likumprojektu ar 11.¹ pantu šādā redakcijā:

11.¹ pants. Komercdarbība būvniecībā

(1) Lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kurās, atbilstoši šā likuma 11.pantam, fiziskajai personai nepieciešamas patstāvīgas arhitekta prakses vai būvprakses tiesības, komersantam jāreģistrējas Būvkomersantu reģistrā.

(2) Komersants ir tiesīgs izpildīt darbus tikai būvniecības jomās, kurās tas nodarbina fiziskas personas ar patstāvīgas arhitekta prakses vai būvprakses tiesībām. Komersantam ir tiesības visās jomās uz līguma pamata izmantot cita komersanta pakalpojumus, kurš nodarbina fiziskas personas ar patstāvīgas arhitekta prakses vai būvprakses tiesībām, ja komersants pats nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgas prakses tiesībām, kuru kompetence ir pietiekama, lai koordinētu un pārraudzītu piesaistīto komersantu darbību.

(3) Būvdarbu izpildei patstāvīgas prakses tiesības nav nepieciešamas būvētājam, kurš būvē, pārbūvē vai atjauno pirmās grupas būves Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā un apjomā.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.93

12.pants. Būvniecības iecere

(1) Persona ierosina būvniecību, būvvaldē iesniedzot būvniecības ieceres iesniegumu un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus.

57

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 12.pantu šādā redakcijā

14.pants. Būvniecības iecere

(1) Persona ierosina būvniecību, būvvaldē iesniedzot būvniecības ieceres iesniegumu un vispārīgajos būvnoteikumos un speciālajos noteikumos noteiktos dokumentus.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr. 58

(2) Par būvniecības ieceri pašvaldība paziņo sabiedrībai vienas darbdienas laikā no attiecīgās ieceres dokumenta saņemšanas dienas, publicējot šo informāciju pašvaldības mājaslapā internetā.

(2) Būvniecības ieceres iesniegumu iesniedz par:

1) šajā likumā noteikto otrās, trešās un ceturtās grupas būvju būvniecību;

2) šajā likumā noteikto pirmās grupas būvju būvniecību;

3) būvniecību vienkāršotā kārtībā, ja paredzēta:

a) funkcijas (lietošanas veida) maiņa bez pārbūves,

b) atjaunošana, neskarot nesošos elementus vai konstrukcijas ar funkcijas (lietošanas veida) maiņu vai bez tās,

c) šajā likumā noteikto otrās grupas būvju novietošana, neveicot būv­darbus vai būvi samon­tējot no ne vairāk kā 10 gataviem elementiem,

d) ēkas (kas nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis) fasādes apdares vai jumta ieseguma atjaunošana, logu nomaiņa, fasādes un jumta siltināšana,

e) publiskās teritorijas labiekārtošana,

f) šajā likumā noteikto pirmās un otrās grupas būvju nojaukšana vai demontāža.

(3) Izskatot būvniecības ieceres iesniegumu, būvvalde, atkarībā no būvniecības ieceres veida, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) izsniegt būvatļauju vai atteikumu izsniegt būvatļauju;

2) akceptēt būvniecības ieceri, izdarot atzīmi apliecinājuma kartē, vai atteikumu akceptēt būvniecības ieceri par būvniecību vienkāršotā kārtībā;

3) akceptēt būvniecības ieceri, izdarot atzīmi būvniecības ieceres paskaidrojuma rakstā, vai atteikumu akceptēt būvniecības ieceri.

(4) Par pieņemto lēmumu, izskatot būvniecības ieceres iesniegumu šā panta trešās daļas pirmajā punktā minētajā gadījumā, pašvaldība paziņo sabiedrībai, publicējot paziņojumu pašvaldības mājas lapā internetā. Attiecīgo lēmumu  var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kartībā apstrīdēt mēneša laikā pēc tam, kad ir publicēts paziņojums, un neatkarīgi no tā, vai lēmumā ir norādīta pārsūdzēšanas kārtība un termiņš.

 (5) Saņemot būvatļauju, persona, kura ierosina būvniecību, informāciju par būvniecības ieceri vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā izvieto nekustamajā īpašumā, kurā plānota būvniecība”

58

Atbildīgā komisija

Izteikt 12.pantu kā 14.pantu šādā redakcijā

„14.pants. Būvniecības iecere

(1) Persona ierosina būvniecību, iesniedzot būvvaldei būvniecības ieceres iesniegumu un vispārīgajos būvnoteikumos un speciālajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus.

(2) Par būvniecības ieceri pašvaldības noteikta institūcija vai amatpersona paziņo sabiedrībai triju darba dienu laikā no attiecīgās būvniecības ieceres iesnieguma saņemšanas dienas, publicējot attiecīgo informāciju pašvaldības mājaslapā internetā. Publikācijā norāda:

1) būvniecības ieceres realizācijas vietu;

2) iecerētās būves veidu.

Atbalstīts

14.pants. Būvniecības iecere

(1) Persona ierosina būvniecību, iesniedzot būvvaldei būvniecības ieceres iesniegumu un vispārīgajos būvnoteikumos un speciālajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus.

(2) Par būvniecības ieceri pašvaldības noteikta institūcija vai amatpersona paziņo sabiedrībai triju darba dienu laikā no attiecīgās būvniecības ieceres iesnieguma saņemšanas dienas, publicējot attiecīgo informāciju pašvaldības mājaslapā internetā. Publikācijā norāda:

1) būvniecības ieceres realizācijas vietu;

2) iecerētās būves veidu.

(3) Izskatot būvniecības ieceres iesniegumu, būvvalde atkarībā no būvniecības ieceres veida lemj par:

1) būvatļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt būvatļauju;

2) būvniecības ieceres akceptu, izdarot atzīmi apliecinājuma kartē, vai atteikumu akceptēt ieceri par būvniecību vienkāršotā kārtībā;

3) būvniecības ieceres akceptu, izdarot atzīmi būvniecības ieceres paskaidrojuma rakstā, vai atteikumu akceptēt būvniecības ieceri.

(4) Speciālajos būvnoteikumos paredzētos gadījumos (inženiertīklu pievadu ierīkošana, inženiertīklu ierīkošana aizsargjoslā vai sarkano līniju robežās) persona inženiertīklu ierīkošanu uzsāk pēc tam, kad par būvniecības ieceri paziņojusi būvvaldei.

(5) Par lēmumu, kas pieņemts, izskatot būvniecības ieceres iesniegumu šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, pašvaldības noteikta institūcija vai amatpersona paziņo sabiedrībai, publicējot paziņojumu pašvaldības mājaslapā internetā triju darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Publikācijā norāda:

1) būvniecības ieceres realizācijas vietu;

2) iecerētās būves veidu;

3) dienu, kurā stājas spēkā būvatļauja vai atteikums izsniegt būvatļauju.

(3) Izskatot būvniecības ieceres iesniegumu, būvvalde atkarībā no būvniecības ieceres veida lemj par:

1) būvatļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt būvatļauju;

2) būvniecības ieceres akceptu, izdarot atzīmi apliecinājuma kartē, vai atteikumu akceptēt ieceri par būvniecību vienkāršotā kārtībā;

3) būvniecības ieceres akceptu, izdarot atzīmi būvniecības ieceres paskaidrojuma rakstā, vai atteikumu akceptēt būvniecības ieceri.

(4) Speciālajos būvnoteikumos paredzētos gadījumos (inženiertīklu pievadu ierīkošana, inženiertīklu ierīkošana aizsargjoslā vai sarkano līniju robežās) persona inženiertīklu ierīkošanu uzsāk pēc tam, kad par būvniecības ieceri paziņojusi būvvaldei.

(5) Par lēmumu, kas pieņemts, izskatot būvniecības ieceres iesniegumu šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, pašvaldības noteikta institūcija vai amatpersona paziņo sabiedrībai, publicējot paziņojumu pašvaldības mājaslapā internetā triju darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Publikācijā norāda:

1) būvniecības ieceres realizācijas vietu;

2) iecerētās būves veidu;

3) dienu, kurā stājas spēkā būvatļauja vai atteikums izsniegt būvatļauju.

(6) Šā panta trešās daļas 1.punktā minētā lēmuma adresāts normatīvajos aktos noteiktos gadījumos sabiedrību par saņemto būvatļauju informē vienā no šādiem veidiem:

1) individuāli informējot tos nekustamo īpašumu īpašniekus (valdītājus), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar teritoriju, kurā atļauts realizēt būvniecības ieceri;

2) novietojot zemes gabalā būvtāfeli, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.

(7) Būvatļauju vai atteikumu izsniegt būvatļauju var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.”

(6) Šā panta trešās daļas 1.punktā minētā lēmuma adresāts normatīvajos aktos noteiktos gadījumos sabiedrību par saņemto būvatļauju informē vienā no šādiem veidiem:

1) individuāli informējot tos nekustamo īpašumu īpašniekus (valdītājus), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar teritoriju, kurā atļauts realizēt būvniecības ieceri;

2) novietojot zemes gabalā būvtāfeli, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.

(7) Būvatļauju vai atteikumu izsniegt būvatļauju var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

13.pants. Būvatļauja

(1) Būvatļauja ir būvvaldes lēmums par šajā likumā noteikto otrās, trešās un ceturtās grupas būvju būvniecību. Lēmumu par būvatļaujas izsniegšanu pieņem, ja:

59

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izslēgt 13.panta pirmās daļas pirmo teikumu.

Atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.66

1) būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteik­tajiem teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem;

2) būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju un būves īpašnieku vai tiesisko valdītāju, būvniecību veicot esošā būvē, vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos zemes vienības īpašnieks ir informēts;

3) atbilstoši būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā.

(2) Būvatļauju neizsniedz, ja:

1) būvniecības iecere neatbilst kādam no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) paredzētajai būvniecībai nav veikts sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums gadījumā, kad to nosaka normatīvie akti.

60

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 13.panta otro daļu šādā redakcijā:

„ (2) Būvatļauju neizsniedz, ja:

1) būvniecības iecere neatbilst kādam no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) paredzētajai būvniecībai nav veikts sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums gadījumā, kad to nosaka normatīvie akti.

3) nav saņemta trešo personu piekrišana būvniecībai, gadījumos, kad normatīvie akti šādu piekrišanu pieprasa”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.66

(3) Atkarībā no paredzamās būvniecības un būves grupas būvatļaujā iekļauj nosacījumus attiecībā uz:

1) tās derīguma termiņu;

2) būvvaldē iesniedzamajiem dokumentiem pirms būvdarbu uzsākšanas un būves nodošanas ekspluatācijā;

3) būvprojekta sastāvu un detalizāciju;

4) būvprojekta vai būves ekspertīzes nepieciešamību;

5) būvdarbu autoruzraudzības un būvuzraudzības nepieciešamību.

61

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 13.panta trešo daļu šādā redakcijā:  

„(3) Lēmums par būvatļauju stājas spēkā ar parakstīšanas brīdi, ja tajā nav noteikts vēlāks spēkā stāšanās laiks.”

Neatbalstīts

(4) Vietējās pašvaldības apbūves noteikumos var noteikt papildu nosa­cījumus būvprojekta detalizācijai, kas nepieciešami, lai būve iekļautos ainavā vai pilsētvidē.

(5) Par būvvaldes lēmumu atļaut šajā likumā noteikto pirmās grupas būvju būvniecību tiek izdarīta atzīme paskaidrojuma rakstā.

62

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 13.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Lēmumu par būvatļaujas izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var atcelt tās izsniedzējs, ja pasūtītājs, kas ir nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kura uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība, neievēro likumā, Vispārīgajos būvnoteikumos noteikto būvniecības kārtību vai speciālajos noteikumos ietvertos papildus nosacījumus”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.66

(6) Par būvvaldes lēmumu atļaut būvniecību vienkāršotā kārtībā tiek izdarīta atzīme apliecinājuma kartē.

63

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izslēgt 13.panta sesto daļu

Atbalstīts Iekļauts priekšlikumā Nr.66

64

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt 13.pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Lēmuma par būvatļaujas izsniegšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību, ja plānotā būvniecība saistīta ar valsts stratēģisku interešu vai ilgtermiņa politikas rezultātu sasniegšanai nepieciešamo pasākumu realizāciju”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.66

65

Deputāts D.Rodionovs

Papildināt likumprojekta 13.pantu ar septīto, astoto, devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

„(7) Būvatļauja stājas spēkā ar tās parakstīšanas brīdi.

(8) Būvvalde ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā pēc būvatļaujas spēkā stāšanās ievieto informāciju par būvatļauju pašvaldības mājas lapā internetā, un nosūta informāciju par būvatļauju Ekonomikas ministrijai ievietošanai būvniecības informācijas sistēmā.

(9) Persona, kurai izsniegta būvatļauja, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā izvieto nekustamajā īpašumā, kurā plānota būvniecība, paziņojumu par izsniegto būvatļauju, norādot tās apstrīdēšanas kārtību un termiņu, un ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma izvietošanas rakstveidā informē būvvaldi par paziņojuma izvietošanu. 

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.66

(10) Privātpersonas, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgā būvatļauja ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, var būvatļauju apstrīdēt viena mēneša laikā no dienas, kad saskaņā ar šā panta astoto daļu izvietots paziņojums par izsniegto būvatļauju. 

(11) Iestāde, kas saņēmusi iesniegumu par būvatļaujas apstrīdēšanu, septiņu dienu laikā rakstveidā informē personu, kurai izsniegta būvatļauja, par iesnieguma saņemšanu par būvatļaujas apstrīdēšanu.

(12) Iesniegums par būvatļaujas apstrīdēšanu aptur būvatļaujas darbību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumos, kad iesniegums par būvatļaujas apstrīdēšanu iesniegts pēc šā panta desmitajā daļā noteiktā termiņa.

(13) Ja saņemts iesniegums par būvatļaujas apstrīdēšanu pēc šā panta desmitajā daļā noteiktā termiņa un persona, kurai izsniegta būvatļauja, turpina izmantot tiesības, kuras būvatļauja piešķir, tad gadījumos, kad būvatļauja tiek atzīta par prettiesisku administratīvo aktu, šī persona nav tiesīga prasīt pašvaldībai atlīdzināt tai nodarītos mantiskos zaudējumus, kas tai radušies laika posmā no iesnieguma iesniegšanas pašvaldībā par būvatļaujas apstrīdēšanu.”

66

Atbildīgā komisija

Izteikt 13.pantu kā 15.pantu šādā redakcijā:

„15.pants Būvatļauja

(1) Būvatļauju izsniedz, ja:

1) būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, izņemot gadījumus, kad būvniecības iecere attiecas uz nacionālo interešu objektu;

2) būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju un būves īpašnieku vai tiesisko valdītāju gadījumā, kad būvniecība paredzēta esošā būvē, vai zemes vienības īpašnieks ir informēts gadījumā, kad to prasa normatīvie akti;

3) atbilstoši būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasībām ir izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā, izņemot gadījumus, kad attiecīga projekta izstrāde nav nepieciešama.

(2) Būvatļauju neizsniedz, ja:

1) būvniecības iecere neatbilst kādam no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) nav veikts paredzētās būvniecības sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums gadījumā, kad to nosaka normatīvie akti.

Atbalstīts

15.pants. Būvatļauja

(1) Būvatļauju izsniedz, ja:

1) būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, izņemot gadījumus, kad būvniecības iecere attiecas uz nacionālo interešu objektu;

2) būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju un būves īpašnieku vai tiesisko valdītāju gadījumā, kad būvniecība paredzēta esošā būvē, vai zemes vienības īpašnieks ir informēts gadījumā, kad to prasa normatīvie akti;

3) atbilstoši būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasībām ir izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā, izņemot gadījumus, kad attiecīga projekta izstrāde nav nepieciešama.

(2) Būvatļauju neizsniedz, ja:

1) būvniecības iecere neatbilst kādam no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) nav veikts paredzētās būvniecības sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums gadījumā, kad to nosaka normatīvie akti.

(3) Lēmums par būvatļauju stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam.

(4) Vietējās pašvaldības teritorijas apbūves noteikumos var noteikt papildu nosacījumus attiecībā uz būvprojekta detalizāciju, kas nepieciešami, lai būve iekļautos ainavā vai pilsētvidē.

(5) Būvatļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var atcelt tās izsniedzējs, ja pasūtītājs, kas ir attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kura uzdevumā uz noslēgtā līguma pamata tiek veikta būvniecība, neievēro šajā likumā vai citos būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteikto.

(6) Nacionālā interešu objekta būvniecībai izsniegtas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību.

(3) Lēmums par būvatļauju stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam.

(4) Vietējās pašvaldības teritorijas apbūves noteikumos var noteikt papildu nosacījumus attiecībā uz būvprojekta detalizāciju, kas nepieciešami, lai būve iekļautos ainavā vai pilsētvidē.

(5) Būvatļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var atcelt tās izsniedzējs, ja pasūtītājs, kas ir attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kura uzdevumā uz noslēgtā līguma pamata tiek veikta būvniecība, neievēro šajā likumā vai citos būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteikto.

(6) Nacionālā interešu objekta būvniecībai izsniegtas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību.

14.pants. Projektēšana

67

Deputāts R.Vējonis

Izteikt 14. panta nosaukumu šādā redakcijā:

„14. pants. Būvprojekta izstrādāšana”

Neatbalstīts

 (1) Projekts tiek izstrādāts par šā likuma 12.panta otrās daļas 1.punktā minēto būvniecības ieceri. Projektētājs atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem izstrādā būvprojektu, kas ietver paredzētās būves vai būvju arhitektonisko vai tehnisko ideju, novietojumu, raksturlielumus un funkciju.

68

69

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

14.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

(1) Pēc būvatļaujas saņemšanas, atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem var uzsākt būvprojekta izstrādi. Tas ietver paredzētās būves vai būvju tehnisko aprakstu, novietojumu, raksturlielumus un plānoto funkciju, bet ēkām arī arhitektonisko ideju.

Deputāts R.Vējonis

Izteikt 14. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 (1) Būvprojekts tiek izstrādāts, pamatojoties uz šā likuma 12.panta otrās daļas pirmajā apakšpunktā minēto būvniecības ieceres iesniegumu. Būvprojektu izstrādā attiecīgās jomās sertificēti būvspeciālisti atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.73

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.73

(2) Projektētājs ir atbildīgs par izstrādātā būvprojekta vai projekta dokumentācijas atbilstību būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu, būv­normatīvu un civiltiesiskā kārtā noslēgto līgumu prasībām.

70

71

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 14.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Būvprojekta izstrādātājs ir atbildīgs par izstrādātā būvprojekta vai projekta dokumentācijas atbilstību būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu, būvnormatīvu un civiltiesiskā kārtā noslēgto līgumu prasībām, kā arī par būvatļaujā ietverto nosacījumu līdz būvdarbu uzsākšanai, izpildi.”

Deputāts R.Vējonis

Izteikt 14. panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Būvprojekta autora pienākums ir Vispārīgo būvnoteikumu noteiktajos gadījumos slēgt līgumu par autoruzraudzības veikšanu un veikt autoruzraudzību vai iecelt savu pilnvaroto pārstāvi autoruzraudzības veikšanai.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.73

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.73

(3) Ja saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām iecerētajai būvniecībai ir nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, būvprojektu var izstrādāt vienlaikus ar detālplānojumu teritorijas attīstības plānošanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

72

Deputāts R.Vējonis

Papildināt likumprojekta 14. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

(4) Pasūtītāja vai būvētāja pienākums ir saskaņot ar būvprojekta autoru (autoriem) visas izmaiņas būvprojektā pirms attiecīgo būvdarbu veikšanas neatkarīgi no tā, tiek vai netiek veikta autoruzraudzība. Izmaiņas būvprojektā drīkst izdarīt tikai ar tā autora (autoru) akceptu.

(5) Būvuzraugam nav tiesību izdarīt izmaiņas būvprojektā.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.73

73

Atbildīgā komisija

Izteikt 14.pantu kā 16.pantu šādā redakcijā:

„16.pants. Projektēšana

(1) Pēc būvatļaujas saņemšanas tiek uzsākta būvatļaujas nosacījumu izpilde, nodrošinot būvprojekta izstrādi vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos noteiktajā apjomā, kā arī ievērojot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) ietvertos teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumus.

(2) Par būvprojekta vai tā dokumentācijas atbilstību būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu, būvnormatīvu, kā arī projektētāja un pasūtītāja civiltiesiskā kārtā noslēgto līgumu prasībām ir atbildīgs būvprojekta izstrādātājs.

(3) Būvprojekta izstrādātājam ir tiesības veikt autoruzraudzību. Par tās nosacījumiem puses vienojas, noslēdzot rakstveida līgumu. Vispārīgie būvnoteikumi paredz gadījumus, kad autoruzraudzība ir obligāta.”

Atbalstīts

16.pants. Projektēšana

(1) Pēc būvatļaujas saņemšanas tiek uzsākta būvatļaujas nosacījumu izpilde, nodrošinot būvprojekta izstrādi vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos noteiktajā apjomā, kā arī ievērojot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) ietvertos teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumus.

(2) Par būvprojekta vai tā dokumentācijas atbilstību būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu, būvnormatīvu, kā arī projektētāja un pasūtītāja civiltiesiskā kārtā noslēgto līgumu prasībām ir atbildīgs būvprojekta izstrādātājs.

(3) Būvprojekta izstrādātājam ir tiesības veikt autoruzraudzību. Par tās nosacījumiem puses vienojas, noslēdzot rakstveida līgumu. Vispārīgie būvnoteikumi paredz gadījumus, kad autoruzraudzība ir obligāta.

15.pants. Būvdarbi

(1) Būvdarbus drīkst uzsākt, ja:

74

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 15 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 (1) Būvdarbus, pamatojoties uz būvatļauju, drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir konstatējusi būvatļaujā ietverto nosacījumu izpildi un būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama Administratīvā procesa likuma izpratnē, izņemot šā likuma 15.panta septītajā daļā noteiktajos gadījumu;

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr. 75

1) būvvaldē pirms būvdarbu uzsākšanas iesniegti nepieciešamie doku­menti, būvvalde ir izdarījusi atzīmi par būvatļaujā ietverto nosacījumu izpildi un būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama Administratīvā procesa likuma izpratnē;

2) par šajā likumā noteiktajām pirmās grupas būvēm, kā arī vienkāršotās būv­niecības gadījumā būvvalde ir izdarījusi atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē saskaņā ar šā likuma 13.panta piekto un sesto daļu.

75

 Atbildīgā komisija

Izteikt 15.panta pirmo daļu kā 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama. Šā likuma 15.panta sestajā daļā minētajā gadījumā būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde izdarījusi atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi.

Atbalstīts

17.pants. Būvdarbi

(1) Būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama. Šā likuma 15.panta sestajā daļā minētajā gadījumā būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde izdarījusi atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi.

(2) Būvdarbus organizē un veic atbilstoši būvprojektam un būvatļaujā ietver­tajiem nosacījumiem, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktos iero­bežojumus un prasības, lai netiktu nodarīts kaitējums videi vai tas būtu iespējami mazāks un resursu patēriņš ekonomiski un sociāli pamatots.

Redakcionāli precizēts

(2) Būvdarbus organizē un veic atbilstoši būvprojektam un būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un prasības, lai netiktu nodarīts kaitējums videi vai tas būtu pēc iespējas mazāks un resursu patēriņš būtu ekonomiski un sociāli pamatots.

(3) Būvdarbu veicējs, izņemot šā likuma 13.panta sestajā daļā minēto gadījumu, apdrošina savu civiltiesisko atbildību par būvdarbu rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai.

76

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

izslēgt panta trešo daļu, attiecīgi mainot turpmāko panta daļu numerāciju

Atbalstīts

 (4) Par šā panta otrajā daļā minēto prasību ievērošanu būvlaukumā ir atbildīgs būvdarbu vadītājs. Ja būvdarbu uzraudzību uz rakstveida līguma pamata veic būvuzraugs, atbildības sadalījums starp būvdarbu vadītāju un būv­uzraugu nosakāms attiecīgajā līgumā.

Redakcionāli precizēts

(3) Par šā panta otrās daļas prasību ievērošanu būvlaukumā ir atbildīgs būvdarbu vadītājs. Ja būvdarbus uz rakstveida līguma pamata uzrauga būvuzraugs, atbildības sadalījums starp viņu un būvdarbu vadītāju nosakāms attiecīgajā līgumā.

 (5) Ja, apturot vai pārtraucot būvdarbus, būve kļūst bīstama cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi, kā arī būvei var rasties bīstami bojājumi konstrukcijās, būvniecības ierosinātājs veic tās konservāciju vispārīgajos būv­noteikumos noteiktajā kārtībā.

Redakcionāli precizēts

(4) Ja būvdarbi tiek apturēti vai pārtraukti un līdz ar to būve kļūst bīstama cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi vai arī būves konstrukcijās var rasties bīstami bojājumi, būvniecības ierosinātājs veic tās konservāciju vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.

77

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt 15. pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

(6) Būvdarbus, kuru veikšanai nepieciešama apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts, drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi par saskaņojumu minētajos dokumentos.

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

(5) Būvdarbus, kuru veikšanai nepieciešama apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts, drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde minētajos dokumentos izdarījusi atzīmi par saskaņojumu.

16.pants. Būvniecības kontrole

78

Deputāts R.Vējonis

Izteikt 16. panta nosaukumu šādā redakcijā:

„16. pants. Būvdarbu kontrole”

Neatbalstīts

79

Deputāts I.Līdaka

Papildināt likumprojekta 16.pantu ar jaunu pirmo daļu, attiecīgi mainot tālāko panta daļu numerāciju, šādā redakcijā:

„(1) Valsts būvinspekcija nodrošina:

1)     būvju, kas minētas likuma 4.panta 2.punktā, tai skaitā, ārpus pašvaldību administratīvās teritorijas – jūrā, būvniecības valsts kontroli;

2)     valsts un pašvaldību finansēto būvju būvniecības valsts kontroli.”

Neatbalstīts

 (1) Būvniecības kontroli veic būvvalde un tās sastāvā esošie
būv­­­inspektori – būvvaldē nodarbinātas personas, kuras ir reģistrētas būvinspek­toru reģistrā.

80

Deputāts R.Vējonis

Izteikt 16. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„16. pants. Būvdarbu kontrole

(1) Valsts būvinspekcija nodrošina:

1)būvju, kas minētas likuma 4.panta 3.punktā, tai skaitā, ārpus pašvaldību administratīvās teritorijas – jūrā, būvniecības valsts kontroli;

2)valsts un pašvaldību finansēto būvju būvniecības valsts kontroli.

(2) Būvdarbu kontroli veic būvinspektori – vietējās pašvaldības būvvaldē vai tai pakārtotā struktūrvienībā nodarbinātas personas, kuras ir reģistrētas būvinspektoru reģistrā.”

Neatbalstīts

 (2) Veicot būvniecības kontroli, būvinspektori pārbauda:

1) vietu, kur paredzēti būvdarbi pirms būvatļaujas izsniegšanas, lai pārlie­cinātos par patvaļīgas būvniecības neesību;

2) būvatļaujā ietverto nosacījumu izpildi būvdarbu laikā;

3) būvdarbu atbilstību būvprojektam un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

4) būvizstrādājumu izmantošanu atbilstoši šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajām prasībām.

81

Deputāts R.Vējonis

16. panta otrajā daļā aizstāt vārdus “būvniecības kontroli” ar vārdiem “būvdarbu kontroli”

Neatbalstīts

(3) Ja saskaņā ar šā panta otrās daļas 1. un 2.punktu ir konstatēta patvaļīga būvniecība – būvdarbi veikti bez būvatļaujas vai neievērojot tajā ietvertos nosacījumus –, būvvalde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecība saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecīgajā teritorijā nav atļauta;

2) par iespēju turpināt būvniecību atbilstoši būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām pēc izvirzīto nosacījumu izpildes un videi nodarītā kaitējuma novēršanas vides un dabas aizsardzību reglamen­tējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Ja saskaņā ar šā panta otrās daļas 3.punktu ir konstatētas atkāpes no būvvaldē iesniegtā būvprojekta – būvdarbi neatbilst būvprojektam –, būvvalde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par iespēju turpināt būvniecību atbilstoši būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ja izmaiņas būvprojektā var novērst, tās saskaņojot ar projektētāju, un būvniecība neskar būves ārējo veidolu, novietojumu vai funkciju;

2) par nepieciešamību mainīt būvatļaujas nosacījumus vai saņemt būv­atļauju no jauna, ja izmaiņas skar būves ārējo veidolu, novietojumu vai funkciju un to pieļauj pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;

82

83

Deputāts R.Vējonis

Izteikt 16. panta trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

(3) Ja saskaņā ar šā panta otrās daļas pirmo un otro punktu ir konstatēta patvaļīga būvniecība, būvvalde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

Deputāts R.Vējonis

16. panta ceturtās daļas 1. punktā aizstāt vārdu „būvniecību” ar vārdu būvdarbus”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.85

Neatbalstīts

3) par pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktajām prasībām neatbilstošo būvju daļu nojaukšanu vai konstrukciju demontāžu līdz jaunas būvatļaujas saņemšanai.

(5) Ja saskaņā ar šā panta otrās daļas 4.punktu ir konstatēts neatbilstošu būvizstrādājumu lietojums būvē, būvinspektors pieņem lēmumu par būv­darbu apturēšanu un, ja nepieciešams, organizē būvizstrādājumu pārbaudi. Būvdarbus atjauno pēc būvvaldes lēmuma saņemšanas.

(6) Būvinspektora pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to darbību, izņemot lēmumus par personu saukšanu pie administratīvās atbildības.

(7) Būvinspektoru reģistrāciju un profesionālās darbības uzraudzību veic un ar to saistītos lēmumus pieņem par būvniecības nozari atbildīgā ministrija.

84

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 16 pantu šādā redakcijā:

 „18 pants. Būvniecības kontrole

(1) Būvniecības kontroli veic būvvalde un tās sastāvā esošie
būvinspektori – būvvaldē nodarbinātas personas, kuras ir reģistrētas būvinspektoru reģistrā.

 (2) Būvdarbu uzsākšana vai veikšana bez būvatļaujas vai akceptēta paskaidrojuma raksta, kā arī būvdarbu neatbilstība būvprojektam un normatīvajos aktos noteiktām prasībām, ir kvalificējama kā patvaļīga būvniecība. Patvaļīga būvniecība ir arī būvdarbu vai darbības uzsākšana bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja šādas dokumentācijas izstrādi pirms būvniecības nosaka normatīvie akti.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.85

 (3) Būvinspektoram ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves būvdarbu veikšanas un ekspluatācijas laikā.

(4) Veicot būvniecības kontroli, būvinspektori pārbauda:

1) būvdarbu uzsākšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām;

2) būvatļaujā ietverto nosacījumu izpildi būvdarbu laikā;

3) būvdarbu un būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

4) ēkas, tās daļas izmatošanu atbilstoši projektētajai funkcijai.

(5) Ja saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1. un 2.punktu ir konstatēta patvaļīga būvniecība – būvdarbi veikti bez būvatļaujas vai neievērojot tajā ietvertos nosacījumus –, būvinspektors aptur būvdarbus un būvvalde (pašvaldība vai plānošanas reģions) pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecība saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecīgajā teritorijā nav atļauta;

2) par iespēju turpināt būvniecību atbilstoši būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām pēc izvirzīto nosacījumu izpildes un videi nodarītā kaitējuma novēršanas vides un dabas aizsardzību reglamen­tējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Ja saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 3.punktu ir konstatētas atkāpes no būvvaldē iesniegtā būvprojekta – būvdarbi neatbilst būvprojektam –, būvinspektors aptur būvdarbus un būvvalde (pašvaldība vai plānošanas reģions) pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par iespēju turpināt būvniecību atbilstoši būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ja izmaiņas būvprojektā var novērst, tās saskaņojot ar projektētāju, un būvniecība neskar būves ārējo veidolu, novietojumu vai funkciju;

2) par nepieciešamību mainīt būvatļaujas nosacījumus vai saņemt būv­atļauju no jauna, ja izmaiņas skar būves ārējo veidolu, novietojumu vai funkciju un to pieļauj pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;

3) par pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktajām prasībām neatbilstošo būvju daļu nojaukšanu vai konstrukciju demontāžu līdz jaunas būvatļaujas saņemšanai.

(7) Ja saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 4.punktu ir konstatēta ēkas vai tās daļas izmatošana pretēji projektētajai funkcijai būvinspektors sastāda atzinumu un iesniedz pašvaldībā lēmuma pieņemšanai par administratīvo sodu.

 (8) Būvinspektora pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to darbību, izņemot lēmumus par personu saukšanu pie administratīvās atbildības.”