Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(2)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā "Par grāmatvedību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3., 23.nr.; 1996, 24.nr.; 1999, 15.nr.; 2000, 10.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 6.nr.; 2006, 10.nr.; 2009, 9.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102., 166.nr.; 2011, 65., 184.nr.; 2013, 87.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par grāmatvedību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3., 23.nr.; 1996, 24.nr.; 1999, 15.nr.; 2000, 10.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 6.nr.; 2006, 10.nr.; 2009, 9.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102., 166.nr.; 2011, 65., 184.nr.; 2013, 87.nr.) šādus grozījumus:

5. pants. Grāmatvedībā par vērtības mēru jālieto Latvijas Republikas naudas vienība.

1. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

"5.pants

Grāmatvedībā par vērtības mēru lieto euro.

Grāmatvedībā izmantojamais ārvalstu valūtas kurss ir Eiropas Centrālās bankas publicētais euro atsauces kurss, bet, ja konkrētai ārvalstu valūtai nav Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, izmanto pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja periodiskajā izdevumā vai tā interneta resursā publicēto valūtas tirgus kursu attiecībā pret euro.

Ja attaisnojuma dokumentā vērtības mērs ir ārvalstu valūta, tajā norādītās summas naudas izteiksmē ierakstiem grāmatvedības reģistros pārrēķina euro pēc grāmatvedībā izmantojamā ārvalstu valūtas kursa, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienas sākumā.

Par saimnieciskā darījuma dienu uzskata attiecīgi naudas saņemšanas vai maksāšanas dienu, preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pārdošanas dienu, kā arī jebkuru citu dienu, kurā faktiski notikušas pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī.

Uzņēmums, kurš gada pārskatu sagatavo saskaņā ar finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajiem likumiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem vai rīkojumiem, ja tam ir pietiekams pamats, var atkāpties no šā panta trešās daļas noteikumiem un attaisnojuma dokumentā ārvalstu valūtā izteiktas summas pārrēķināšanai uz euro izmantot citu valūtas tirgus kursu avotu."

1

2

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 1. pantā (likuma 5. panta redakcija) vārdus „interneta resursā” ar vārdiem „tīmekļa vietnē”.

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 1. pantā (likuma 5. panta redakcija) vārdus „vai rīkojumiem”.

Atbalstīts

Atbalstīts

1. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

"5.pants

Grāmatvedībā par vērtības mēru lieto euro.

Grāmatvedībā izmantojamais ārvalstu valūtas kurss ir Eiropas Centrālās bankas publicētais euro atsauces kurss, bet, ja konkrētai ārvalstu valūtai nav Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, izmanto pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja periodiskajā izdevumā vai tā tīmekļa vietnē publicēto valūtas tirgus kursu attiecībā pret euro.

Ja attaisnojuma dokumentā vērtības mērs ir ārvalstu valūta, tajā norādītās summas naudas izteiksmē ierakstiem grāmatvedības reģistros pārrēķina euro pēc grāmatvedībā izmantojamā ārvalstu valūtas kursa, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienas sākumā.

Par saimnieciskā darījuma dienu uzskata attiecīgi naudas saņemšanas vai maksāšanas dienu, preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pārdošanas dienu, kā arī jebkuru citu dienu, kurā faktiski notikušas pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī.

Uzņēmums, kurš gada pārskatu sagatavo saskaņā ar finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajiem likumiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem, ja tam ir pietiekams pamats, var atkāpties no šā panta trešās daļas noteikumiem un attaisnojuma dokumentā ārvalstu valūtā izteiktas summas pārrēķināšanai uz euro izmantot citu valūtas tirgus kursu avotu."

8. pants. Kases operāciju uzskaite ir jāizdara tā, lai katrs saņemtais un izdarītais maksājums tiktu reģistrēts ik dienas. Par katru dienu ir jānorāda kases atlikums dienas sākumā, jāsaskaita dienas ieņēmumi un izdevumi un jāaprēķina atlikums dienas beigās.

Uzņēmumos, kuros vidējie dienas ieņēmumi kasē nav lielāki par 100 latiem, var aprēķināt kases atlikumu par nedēļu.

Uzņēmumi, kas lieto kases aparātus vai līdzīgas datu reģistrēšanas iekārtas, var iegrāmatot ieņēmumus ar vienu ierakstu par visu dienu. Pārējie saņemtie attaisnojuma dokumenti par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem ir jāiegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā dokumentu saņēma uzņēmums, un obligāti — pārskata perioda beigās.

2. Aizstāt 8.panta otrajā daļā skaitli un vārdu "100 latiem" ar skaitli un vārdu "150 euro".

2. Aizstāt 8.panta otrajā daļā skaitli un vārdu "100 latiem" ar skaitli un vārdu "150 euro".

9. pants. Grāmatvedības reģistri kārtojami divkāršā ieraksta sistēmā.

Šā panta noteikumi neattiecas uz:

1) individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Minētās personas var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un reliģiskajām organizācijām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu. Tās var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

3.  9.pantā:

aizstāt otrās daļas 1.punktā skaitli un vārdu "200 000 latu" ar skaitli un vārdu "300 000 euro";

aizstāt otrās daļas 2.punktā skaitli un vārdu "25 000 latu" ar skaitli un vārdu "40 000 euro".

3.  9.pantā:

aizstāt otrās daļas 1.punktā skaitli un vārdu "200 000 latu" ar skaitli un vārdu "300 000 euro";

aizstāt otrās daļas 2.punktā skaitli un vārdu "25 000 latu" ar skaitli un vārdu "40 000 euro".

13. pants.

Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu un kuras kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Šie uzņēmumi uzskaita saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus un izpilda deklarācijas un veidlapas atbilstoši nodokļu likumos vai saskaņā ar tiem pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Individuālie komersanti, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000 latu, sagatavo arī bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu, kuru saturu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

4. Aizstāt 13.panta piektajā un sestajā daļā skaitli un vārdu "200 000 latu" ar skaitli un vārdu "300 000 euro".

4. Aizstāt 13.panta piektajā un sestajā daļā skaitli un vārdu "200 000 latu" ar skaitli un vārdu "300 000 euro".

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.