Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr

Priekšlikumi (8)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Reģionālās attīstības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 9.nr.; 2003, 2., 6.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 15.nr.; 2007, 12., 24.nr.; 2009, 1.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 43., 205.nr.; 2011, 173.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Reģionālās attīstības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 9.nr.; 2003, 2., 6.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 15.nr.; 2007, 12., 24.nr.; 2009, 1.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 43., 205.nr.; 2011, 173.nr.) šādus grozījumus:

4.pants. Reģionālās attīstības pamatprincipi

Reģionālās attīstības plānošanas, vadības, finansēšanas, uzraudzības un novērtēšanas procesā ievēro šādus pamatprincipus:

1) koncentrācijas princips — reģionālās attīstības atbalstam novirzīto finansējumu koncentrē noteiktu prioritāro mērķu sasniegšanai;

2) programmēšanas princips — reģionālās attīstības atbalsta pasākumi īstenojami, pamatojoties uz nacionālajā līmenī, plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību līmenī izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem;

3) partnerības princips — nodrošina sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, plānošanas reģioniem, pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem un komersantiem;

4) papildinātības princips — valsts reģionālajā politikā noteiktās prioritātes finansē no valsts budžeta ar pašvaldību, ārvalstu finanšu palīdzības, juridisko un fizisko personu maksājumu, tai skaitā ziedojumu, līdzdalību; plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību līmenī noteiktās prioritātes finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta ar valsts, ārvalstu finanšu palīdzības, juridisko un fizisko personu maksājumu, tai skaitā ziedojumu, līdzdalību, turklāt dažādu līmeņu reģionālās attīstības atbalsta finansējumi ir savstarpēji papildinoši un neaizstāj cits citu. Investīciju un komercdarbības atbalsta programmās līdzfinansējuma apjomu atbalsta saņēmējam nosaka un diferencē atbilstoši pašvaldības vai attiecīgās teritorijas piederībai pie īpaši atbalstāmās teritorijas, atbalsta saņēmējiem nosakot labvēlīgāku līdzfinansējuma apjomu īpaši atbalstāmās teritorijās;

5) (izslēgts ar 13.10.2011. likumu);

6) (izslēgts ar 13.10.2011. likumu);

7) (izslēgts ar 13.10.2011. likumu).

1. Izteikt 4.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) papildinātības princips — valsts reģionālajā politikā noteiktās prioritātes finansē no valsts budžeta ar pašvaldību, ārvalstu finanšu palīdzības, juridisko un fizisko personu maksājumu, tai skaitā ziedojumu, līdzdalību; plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību līmenī noteiktās prioritātes finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta ar valsts, ārvalstu finanšu palīdzības, juridisko un fizisko personu maksājumu, tai skaitā ziedojumu, līdzdalību, turklāt dažādu līmeņu reģionālās attīstības atbalsta finansējumi ir savstarpēji papildinoši un neaizstāj cits citu.”

1. Izteikt 4.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) papildinātības princips — valsts reģionālajā politikā noteiktās prioritātes finansē no valsts budžeta ar pašvaldību, ārvalstu finanšu palīdzības, juridisko un fizisko personu maksājumu, tai skaitā ziedojumu, līdzdalību; plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību līmenī noteiktās prioritātes finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta ar valsts, ārvalstu finanšu palīdzības, juridisko un fizisko personu maksājumu, tai skaitā ziedojumu, līdzdalību, turklāt dažādu līmeņu reģionālās attīstības atbalsta finansējumi ir savstarpēji papildinoši un neaizstāj cits citu.”

14.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) apstiprina reģionālās politikas pamatnostādnes;

2) nosaka valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtību;

3) (izslēgts ar 13.02.2003. likumu);

4) nosaka reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas darbībā iesaistīto institūciju informācijas apmaiņas kārtību;

2. Izteikt 14.panta 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) nosaka reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtību;

2. Izteikt 14.panta 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) nosaka reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtību;

5) nosaka teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtības;

5) nosaka teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas un tā vērtību publicēšanas kārtību;”.

5) nosaka teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas un tā vērtību publicēšanas kārtību;”.

6) nosaka kritērijus un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai;

7) nosaka kārtību, kādā piešķiramas un izlietojamas mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām.

15.pants. Nacionālā reģionālās attīstības padome

(1) Reģionālās attīstības, teritorijas attīstības plānošanas un zemes politikas koordinācijai valstī Nacionālās attīstības padomes ietvaros darbojas Reģionālās attīstības apakšpadome.

(2) Reģionālās attīstības apakšpadomes sastāvā vienādā skaitā ietilpst valsts pārvaldes institūciju pārstāvji un pārstāvji no plānošanas reģioniem, pašvaldībām un sociālo partneru organizācijām. Reģionālās attīstības apakšpadomes priekšsēdētājs ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

(3) Reģionālās attīstības apakšpadomes uzdevumus, pārstāvju skaitu un viņu izvirzīšanas kārtību, kā arī apakšpadomes darba organizāciju nosaka Ministru kabinets.

3. Izslēgt 15.pantu.

3. Izslēgt 15.pantu.

16.pants. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir vadošā iestāde valsts reģionālās politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī reģionālās attīstības valsts atbalsta pasākumu īstenošanas koordinācijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pārrauga plānošanas reģionu darbību.

4. Izteikt 16.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir vadošā iestāde valsts reģionālās politikas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā, kā arī teritoriju attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas koordinācijā.”

4. Izteikt 16.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir vadošā iestāde valsts reģionālās politikas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā, kā arī teritoriju attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas koordinācijā.”

17.¹ pants. Plānošanas reģionu finansēšanas kārtība

(1) Plānošanas reģionu finansēšanas avoti var būt šādi:

1) valsts budžeta dotācijas plānošanas reģionu atbalstam un citas valsts budžeta dotācijas;

2) pašu ieņēmumi, tai skaitā ieņēmumi no plānošanas reģiona sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

3) dotācija no pašvaldību budžetiem saskaņā ar pašvaldību un plānošanas reģiona noslēgtajiem līgumiem;

5. Izteikt 17.¹ panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pēc pašvaldības ieskatiem — dotācija no pašvaldības budžeta vai dotācija no pašvaldības budžeta saskaņā ar pašvaldības un plānošanas reģiona noslēgtajiem līgumiem;”.

5. Izteikt 17.¹ panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pēc pašvaldības ieskatiem — dotācija no pašvaldības budžeta vai dotācija no pašvaldības budžeta saskaņā ar pašvaldības un plānošanas reģiona noslēgtajiem līgumiem;”.

4) ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi;

5) ziedojumi un dāvinājumi.

(2) Valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no tiem veicamo izdevumu izdarīšanai plānošanas reģions atver norēķinu kontu Valsts kasē. Atbildīgā ministrija atbilstoši valsts budžeta apropriācijai ieskaita dotāciju norēķinu kontā. Gada beigās neizmantoto valsts budžeta dotāciju ieskaita valsts budžeta ieņēmumos, izņemot dotāciju Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Gada beigās neizmantotā valsts budžeta dotācija Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paliek plānošanas reģiona rīcībā, un šo dotāciju plānošanas reģions var izlietot atbilstošiem mērķiem nākamajā saimnieciskajā gadā.

(3) Plānošanas reģions var atvērt norēķinu kontu Valsts kasē to līdzekļu uzskaitei, kuri nav plānoti valsts budžetā. Gada beigās konta atlikums paliek plānošanas reģiona rīcībā, un to plānošanas reģions var izlietot nākamajā saimnieciskajā gadā.

21.pants. Reģionālās attīstības finansējuma piešķiršana

(1) Reģionālās attīstības finansējumu piešķir reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem, kas atbilst attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm un šo pasākumu vadībai.

6. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Reģionālās attīstības finansējuma piešķiršana

(1) Reģionālās attīstības finansējumu piešķir mērķteritorijām vai to daļām atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēs noteiktajiem reģionālās politikas mērķteritoriju atbalsta virzieniem.

6. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Reģionālās attīstības finansējuma piešķiršana

(1) Reģionālās attīstības finansējumu piešķir mērķteritorijām vai to daļām atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēs noteiktajiem reģionālās politikas mērķteritoriju atbalsta virzieniem.

(2) Reģionālās attīstības finansējumam, kas uzskatāms par komercdarbības atbalstu, piemēro Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normas.

(2) Reģionālās attīstības finansējumu piešķir pašvaldību un plānošanas reģionu projektiem un programmām, kas atbilst reģionālā vai vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, prioritātēm, plānotajai rīcībai un investīcijām.

(2) Reģionālās attīstības finansējumu piešķir pašvaldību un plānošanas reģionu projektiem un programmām, kas atbilst reģionālā vai vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, prioritātēm, plānotajai rīcībai un investīcijām.

(3) (Izslēgta ar 22.06.2006. likumu.)

(3) Publisko investīciju plānošanā individuālo pakalpojumu nodrošināšanai tiek piemērots pakalpojumu teritoriālās diferenciācijas princips, kas paredz pakalpojumu apjoma noteikšanu dažādām apdzīvoto vietu grupām, kuras noteiktas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, reģionālā un vietējā līmeņa teritoriju attīstības plānošanas dokumentos.

1

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta 6.pantā piedāvāto 21.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Publisko investīciju plānošanā individuālo pakalpojumu nodrošināšanai tiek piemērots Reģionālajās politikas pamatnostādnēs noteiktais pakalpojumu teritoriālās diferenciācijas princips, kas paredz pakalpojumu apjoma noteikšanu dažādām apdzīvoto vietu grupām, kuras paredzētas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, reģionālā vai vietējā līmeņa teritoriju attīstības plānošanas dokumentos.”

Atbalstīts

(3) Publisko investīciju plānošanā individuālo pakalpojumu nodrošināšanai tiek piemērots Reģionālajās politikas pamatnostādnēs noteiktais pakalpojumu teritoriālās diferenciācijas princips, kas paredz pakalpojumu apjoma noteikšanu dažādām apdzīvoto vietu grupām, kuras paredzētas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, reģionālā vai vietējā līmeņa teritoriju attīstības plānošanas dokumentos.

(4) Publiskās investīcijas attiecīgajās teritorijās nozaru politiku ietvaros tiek balstītas uz vietējā un reģionālajā līmenī identificētajām attīstības iespējām un prioritātēm, kas pamatotas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, izņemot nacionālas nozīmes objektu izvietojuma plānošanu.”

2

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt likumprojekta 6.panta 2.lasījumā atbalstītajā 21.panta ceturtajā daļā vārdus “vietējā un” ar vārdiem “vietējā vai”.

Atbalstīts

(4) Publiskās investīcijas attiecīgajās teritorijās nozaru politiku ietvaros tiek balstītas uz vietējā vai reģionālajā līmenī identificētajām attīstības iespējām un prioritātēm, kas pamatotas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, izņemot nacionālas nozīmes objektu izvietojuma plānošanu.”

V nodaļa

Īpaši atbalstāmā teritorija

7. Izteikt V nodaļu šādā redakcijā:

“V nodaļa

Reģionālās politikas mērķteritorijas

7. Izteikt V nodaļu šādā redakcijā:

“V nodaļa

Reģionālās politikas mērķteritorijas

22.pants. Īpaši atbalstāmās teritorijas jēdziens

Īpaši atbalstāmā teritorija ir teritorija, kurā ilgstoši saglabājas negatīvas ekonomiskās un sociālās attīstības tendences vai viena no šīm tendencēm un kurai ar likumu piešķirts īpaši atbalstāmās teritorijas statuss.

22.pants. Reģionālās politikas mērķteritoriju jēdziens

Reģionālās politikas mērķteritorijas ir pašvaldību teritorijas, kurām sakarā ar to novietojumu valsts telpiskajā struktūrā un ar šo novietojumu saistīto iezīmju dēļ ir raksturīgi specifiski izaicinājumi un attīstības potenciāls.

3

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt likumprojekta 7.pantā piedāvātajā 22.panta redakcijā vārdu “pašvaldību”.

Atbalstīts

22.pants. Reģionālās politikas mērķteritoriju jēdziens

Reģionālās politikas mērķteritorijas ir teritorijas, kurām sakarā ar to novietojumu valsts telpiskajā struktūrā un ar šo novietojumu saistīto iezīmju dēļ ir raksturīgi specifiski izaicinājumi un attīstības potenciāls.

23.pants. Īpaši atbalstāmās teritorijas statuss

(1) Īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršanas mērķis ir radīt iespējas ekonomiski vāju vai mazāk labvēlīgu teritoriju ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, lai veicinātu līdzvērtīgu sociālo un ekonomisko apstākļu izveidošanos visā valsts teritorijā.

23.pants. Reģionālās politikas mērķteritoriju statuss

(1) Reģionālās politikas mērķteritoriju noteikšanas mērķis ir veikt šo teritoriju specifiskajām vajadzībām un attīstības potenciālam atbilstošus reģionālās attīstības atbalsta pasākumus, lai veicinātu līdzvērtīgu sociālo un ekonomisko apstākļu izveidošanos visā valsts teritorijā.

23.pants. Reģionālās politikas mērķteritoriju statuss

(1) Reģionālās politikas mērķteritoriju noteikšanas mērķis ir veikt šo teritoriju specifiskajām vajadzībām un attīstības potenciālam atbilstošus reģionālās attīstības atbalsta pasākumus, lai veicinātu līdzvērtīgu sociālo un ekonomisko apstākļu izveidošanos visā valsts teritorijā.

(2) Īpaši atbalstāmo teritoriju attīstība tiek veicināta ar īpašu kredītpolitiku, nodokļu atvieglojumiem, kas nodrošina papildu iespējas finansēt projektus, kuru īstenošana attiecīgajā teritorijā veicina saimniecisko darbību, rada jaunas un saglabā esošās darba vietas un sekmē šīs teritorijas iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos.

(2) Reģionālās politikas mērķteritoriju attīstība tiek veicināta ar reģionālās politikas un nozaru politiku ietvaros īstenotiem investīciju un cita veida atbalsta pasākumiem, kas tiek diferencēti atbilstoši mērķteritorijās ietilpstošo pašvaldību sociāli ekonomiskajiem rādītājiem, kā arī vajadzībām un attīstības iespējām un kas tiek noteikti plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentos.

4

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta 7.pantā piedāvāto 23.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Reģionālās politikas mērķteritoriju attīstība tiek veicināta ar reģionālās politikas un nozaru politiku ietvaros īstenotiem investīciju un cita veida atbalsta pasākumiem, kas tiek diferencēti atbilstoši mērķteritorijās ietilpstošo pašvaldību vai to teritorijas daļu sociāli ekonomiskajiem rādītājiem, kā arī vajadzībām un attīstības iespējām un kas tiek noteikti plānošanas reģionu vai vietējo pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentos.”

Atbalstīts

(2) Reģionālās politikas mērķteritoriju attīstība tiek veicināta ar reģionālās politikas un nozaru politiku ietvaros īstenotiem investīciju un cita veida atbalsta pasākumiem, kas tiek diferencēti atbilstoši mērķteritorijās ietilpstošo pašvaldību vai to teritorijas daļu sociāli ekonomiskajiem rādītājiem, kā arī vajadzībām un attīstības iespējām un kas tiek noteikti plānošanas reģionu vai vietējo pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentos.

24.pants. Īpaši atbalstāmās teritorijas noteikšana

Īpaši atbalstāmās teritorijas statusu piešķir un atceļ plānošanas reģionu attīstības padomes saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību.

24.pants. Reģionālās politikas mērķteritoriju noteikšana

Reģionālās politikas mērķteritorijas tiek noteiktas, ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Mērķteritorijās ietilpstošās pašvaldības tiek noteiktas Reģionālās politikas pamatnostādnēs, izvērtējot plānošanas reģionu teritoriju attīstības plānošanas dokumentus.”

24.pants. Reģionālās politikas mērķteritoriju noteikšana

Reģionālās politikas mērķteritorijas tiek noteiktas, ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Mērķteritorijās ietilpstošās pašvaldības tiek noteiktas Reģionālās politikas pamatnostādnēs, izvērtējot plānošanas reģionu teritoriju attīstības plānošanas dokumentus.”

Pārejas noteikumi

15. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim nodrošina šā likuma 25.panta otrās daļas pilnīgu vai daļēju īstenošanu, kā arī iesniedz likumprojektus par grozījumiem likumos un izdod nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus vai grozījumus tajos, lai nodrošinātu, ka ministriju centrālie aparāti saglabā tikai nozaru politikas veidošanas, iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzības funkcijas, bet pārējās funkcijas nodod citām institūcijām vai personām vai no tām atsakās.

8. Pārejas noteikumos:

izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

“15. Ministru kabinets reizi divos gados sagatavo un iesniedz Saeimai informatīvo ziņojumu par šā likuma 25.panta otrās daļas un 26.panta īstenošanu.”;

8. Pārejas noteikumos:

izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

“15. Ministru kabinets reizi divos gados sagatavo un iesniedz Saeimai informatīvu ziņojumu par šā likuma 25.panta otrās daļas un 26.panta īstenošanu.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 19., 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

“19. Vērtējot projekta pieteikuma kritēriju par īstenošanas vietu, kas atrodas īpaši atbalstāmajā teritorijā, tiek ņemts vērā īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, kas apstiprināts līdz 2012.gada 31.decembrim.

5

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt likumprojekta 2.lasījumā atbalstīto pārejas noteikumu 19.punktu.

Atbalstīts

20. Līdz šā likuma 14.panta 5.punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 30.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 25.maija noteikumi Nr.482 “Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām”.

6

Juridiskais birojs

Izteikt pārejas noteikumu 20.punktu šādā redakcijā:

„20. Ministru kabinets līdz 2014.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 14.panta 5.punktā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 30.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 25.maija noteikumi Nr.482 “Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām”.

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā:

“19. Ministru kabinets līdz 2014.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 14.panta 5.punktā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 30.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 25.maija noteikumi Nr.482 “Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām”.”

21. Ministru kabinets līdz 2014.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 14.panta 5.punktā minētos noteikumus.”

7

Juridiskais birojs

Izslēgt pārejas noteikumu 21.punktu.

Atbalstīts

8

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanās laiku šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.