Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(14)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 15.nr.; 2009, 14., 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193.nr.; 2010, 47., 205.nr.; 2011, 112., 132.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 15.nr.; 2009, 14., 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193.nr.; 2010, 47., 205.nr.; 2011, 112., 132.nr.) šādus grozījumus:

5.¹ pants. Subjekti, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā

(1) Speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir nepieciešamas:

1) ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītājam, sociālajam darbiniekam un sociālajam rehabilitētājam;

2) bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim;

3) izglītības iestādes vadītājam un vadītāja vietniekam audzināšanas darbā;

4) Izglītības kvalitātes valsts dienesta speciālistam;

5) jaunatnes lietu speciālistam;

6) ieslodzījuma vietas darbiniekam, kurš strādā ar nepilngadīgajiem;

7) pašvaldības administratīvās komisijas vadītājam vai pašvaldības administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisijas vadītājam;

8) pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītājam;

9) pašvaldības policijas darbiniekam, kurš strādā ar bērniem un ģimenēm;

10) pašvaldības sociālā dienesta sociālajam darbiniekam, kurš strādā ar bērniem un ģimenēm;

11) prokuroram;

12) sociālajam pedagogam un psihologam, kurš strādā ar bērniem;

13) sociālā dienesta vadītājam;

14) tiesnesim;

15) valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoram;

16) Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītājam;

17) Valsts policijas amatpersonai, kura strādā ar bērniem;

18) vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagogam;

19) Valsts probācijas dienesta darbiniekam;

20) jebkurai citai personai, ja ar tās pieņemtu pārvaldes lēmumu (it īpaši administratīvo aktu), faktisko rīcību vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses.

1. 5.¹ pantā:

papildināt pirmo daļu ar 19.¹ punktu šādā redakcijā:

„19¹) advokātam;”;

1. 5.¹ pantā:

papildināt pirmo daļu ar 19.¹ punktu šādā redakcijā:

„19¹) advokātam;”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹)  Lai šā panta pirmās daļas 6., 11., 14., 17. un 19.¹ punktā minētās personas apgūtu speciālās zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija organizē mācības atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem līdzekļiem.”

1

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likumprojektā piedāvāto likuma 5.¹panta 1.¹daļu pēc vārda „zināšanas” ar vārdiem „bērnu tiesību aizsardzības jomā, tajā skaitā”.

Atbalstīts

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹)  Lai šā panta pirmās daļas 6., 11., 14., 17. un 19.¹ punktā minētās personas apgūtu speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, tajā skaitā par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija organizē mācības atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem līdzekļiem.”

(2) Kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī šo zināšanu saturu un apjomu nosaka Ministru kabinets.

(30.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2013. Sk. Pārejas noteikumu 25.punktu)

50.pants. Bērns un spēles, filmas, plašsaziņas līdzekļi

[…]

 (4) Bērnam aizliegts atrasties vietās, kur izgatavo vai demonstrē erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus.

2. 50.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdu „materiālus” ar vārdiem „materiālu vai sagatavo vai demonstrē pornogrāfisku priekšnesumu”;

2. 50.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdu „materiālus” ar vārdiem „materiālu vai sagatavo vai demonstrē pornogrāfisku priekšnesumu”;

(5) Bērnu aizliegts iesaistīt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanā, izplatīšanā un demonstrēšanā.

(6) Jautājumus, kas saistīti ar bērnu pornogrāfijas aprites aizliegumu, regulē Pornogrāfijas ierobežošanas likums.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 ”(5) Bērnu aizliegts iesaistīt pornogrāfiska rakstura materiāla izgatavošanā vai izplatīšanā, kā arī pornogrāfiska priekšnesuma sagatavošanā vai demonstrēšanā.”

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 ”(5) Bērnu aizliegts iesaistīt pornogrāfiska rakstura materiāla izgatavošanā vai izplatīšanā, kā arī pornogrāfiska priekšnesuma sagatavošanā vai demonstrēšanā.”

50.¹ pants. Ierobežojumi bērna iesaistīšanai pasākumos

[…]

(3) Bērns var piedalīties aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu (modeļu skolas, tērpu demonstrēšana, preču reklamēšana u.c. tamlīdzīgi pasākumi), tikai tad, ja uz pasākuma organizatoru, darba devēju, kā arī citu personu, kura nodarbojas ar bērna iesaistīšanu šādos pasākumos, nav attiecināmi šā likuma 72.panta trešajā daļā minētie ierobežojumi.

2

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt likuma 50.¹panta trešajā daļā vārdu „trešajā” ar vārdiem „piektajā un sestajā”.

Atbalstīts

3. Aizstāt 50.¹panta trešajā daļā vārdu „trešajā” ar vārdiem „piektajā un sestajā”.

50.³ pants. Drošības prasības, sniedzot bērna uzraudzības pakalpojumus

[…]

 (3) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojumu sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un vispusīgai attīstībai, kā arī nodrošina bērna likumiskajam pārstāvim iespēju iepazīties ar dokumentāciju, kas apliecina šā likuma 72.panta trešajā daļā noteikto prasību izpildi.

3

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt likuma 50.³panta trešajā daļā vārdu „trešajā” ar vārdiem „piektajā un sestajā”.

Atbalstīts

4. Aizstāt 50.³panta trešajā daļā vārdu „trešajā” ar vārdiem „piektajā un sestajā”.

70.pants. Bērna tiesību aizsardzības subjektu pienākumi

(1) Visu bērna tiesību aizsardzības subjektu pienākums ir jebkurā gadījumā sniegt palīdzību bērnam, kuram tā nepieciešama.

(2) Bērnam pašam un citām personām ir tiesības griezties pēc palīdzības bērna tiesību aizsardzības institūcijās un citās valsts un pašvaldību institūcijās, kuras veic likumā paredzētās darbības, ja bērna tēvs, māte vai cits viņa likumīgais pārstāvis, bērnu aprūpes, izglītības iestādes darbinieks pārkāpj bērna tiesības, izturas pret viņu cietsirdīgi vai kādā citā veidā neievēro bērna tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2003.)

3. Izteikt 70.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Visu bērna tiesību aizsardzības subjektu pienākums ir jebkurā gadījumā sniegt palīdzību bērnam, kuram tā nepieciešama, izvērtējot konkrētā bērna vajadzības un attiecīgās situācijas apstākļus. Ja ir šaubas par personas nepilngadību, persona līdz tās vecuma noskaidrošanai tiek uzskatīta par nepilngadīgu un šai personai tiek nodrošināta attiecīga palīdzība.”

4

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 70. panta pirmajā daļā vārdus „Visu bērna tiesību aizsardzības subjektu” ar vārdiem „Katra bērna tiesību aizsardzības subjekta”.

Atbalstīts

5. Izteikt 70.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Katra bērna tiesību aizsardzības subjekta pienākums ir jebkurā gadījumā sniegt palīdzību bērnam, kuram tā nepieciešama, izvērtējot konkrētā bērna vajadzības un attiecīgās situācijas apstākļus. Ja ir šaubas par personas nepilngadību, persona līdz tās vecuma noskaidrošanai tiek uzskatīta par nepilngadīgu un šai personai tiek nodrošināta attiecīga palīdzība.”

72.pants. Bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizatoru atbildība

(1) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītāji un darbinieki, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumu un tādu pasākumu organizatori, kuros piedalās bērni, ir atbildīgi par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.

4. Izteikt 72.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, šo iestāžu vadītāji un darbinieki bērnu pasākumu un tādu pasākumu organizatori, kuros piedalās bērni, personas, kuras minētajās iestādēs un pasākumos veic brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar šīm iestādēm noslēgto vienošanos sniedz pakalpojumu, ir atbildīgas par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas par izdarītajiem pārkāpumiem saucamas pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas par izdarītajiem pārkāpumiem saucamas pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

(3) Par bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, kurās uzturas bērni, nedrīkst strādāt personas:

(3) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, nedrīkst strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar šīm iestādēm noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus personas:

1) kuras pieļāvušas bērna tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumus;

1) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kuras pieļāvušas amorālu uzvedību darbā vai ārpus darba, un tas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu;

2) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus;

4) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

4) kuras sodītas par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.panta trešajā un ceturtajā daļā, 167.², 172., 172.¹, 172.², 172.³, 172.⁴, 172.⁵ un 173.pantā minēto administratīvo pārkāpumu vai kuras sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav minēti šā panta trešās daļas 1. un 2.punktā, izņemot gadījumu, kad bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes vai citas tādas iestādes, kurās uzturas bērni, vadītājs (darba devējs) ir izvērtējis, vai personas kriminālā vai administratīvā sodāmība nekaitē bērnu interesēm (neapdraud bērna drošību, veselību un dzīvību), un atļāvis personai turpināt strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar šīm iestādēm noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus.

5

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 72. panta trešās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

„4) kuras sodītas par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155. panta trešajā un ceturtajā daļā, 167.², 172., 172.¹, 172.², 172.³, 172.⁴, 172.⁵ un 173.pantā minēto administratīvo pārkāpumu;”.

Neatbalstīts

5) kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

6

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektā piedāvāto likuma 72. panta trešo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

„5) kuras sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav minēti šīs daļas 1. un 2.punktā.”.

Neatbalstīts

7

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektā piedāvāto likuma 72. panta tekstu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja darba devējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izvērtējis vai tas nekaitē bērna interesēm un ir atļāvis strādāt personai, tad netiek piemērots šā panta trešās daļas 1.,2. un 5. punktā minētais aizliegums pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas personai, kura bijusi sodīta par kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, kā arī šā panta trešās daļas 4. punktā minētais aizliegums.”.

Vienlaikus mainīt turpmāko daļu numerāciju.

Neatbalstīts

(4) Pieņemot darbā bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājus un darbiniekus, kurās uzturas bērni, pieprasāma informācija par viņu iepriekšējo darbību, kompetenci un pieredzi.

(4) Pieņemot darbā vadītājus un darbiniekus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, darba devēja pienākums ir pieprasīt informāciju par šo personu iepriekšējo darbību, kompetenci un pieredzi.

(5) Pieņemot darbā šā panta ceturtajā daļā minētās personas, darba devēja obligāts pienākums ir pieprasīt no Sodu reģistra izziņu par šo personu sodāmību, kā arī par to, vai personai piemērots administratīvais sods par Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.panta trešajā un ceturtajā daļā, 167., 167.², 172., 172.¹, 172.², 172.³, 172.⁴, 172.⁵ vai 173.pantā minēto administratīvo pārkāpumu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, šo iestāžu vadītāju (darba devēju) pienākums ir pieprasīt no Sodu reģistra ziņas attiecībā uz šo personu sodāmību par šī panta trešajā daļā noteiktajiem likumpārkāpumiem, kā arī šīs ziņas atkārtoti pārbaudīt ne retāk kā reizi gadā.

(6) Darbinieks vai iestādes vadītājs, pildot savus pienākumus, ir atbildīgs par bērna tiesību ievērošanu. Ja ir pamatotas aizdomas vai darba devēja rīcībā ir informācija par to, ka šā panta ceturtajā daļā minētās personas pieļāvušas bērna tiesību pārkāpumus, vai pret tām uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai kas vērsts pret tikumību un dzimumneaizskaramību, darba devējs attiecīgos darbiniekus atstādina no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai vai līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai kriminālprocesā.

(6) Ja ir pamatotas aizdomas vai iestādes vadītāja (darba devēja) rīcībā ir informācija par to, ka šā panta ceturtajā daļā minētās personas pieļāvušas bērna tiesību pārkāpumus vai pret tām uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu, kas minēts šā panta trešās daļas 1., 2. vai 4.punktā, vai uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par šā panta trešās daļas 4.punktā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, iestādes vadītājs (darba devējs) attiecīgos darbiniekus atstādina no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai vai līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietā.

(7) Darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku vai iestādes vadītāju, ja pastāv pamatotas aizdomas par bērna tiesību iespējamiem pārkāpumiem un to pieprasa Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pieprasījums nav apstrīdams un pārsūdzams, tas izpildāms nekavējoties.

(7) Iestādes vadītājam (darba devējam) ir pienākums atstādināt darbinieku (vai darba devējam — iestādes vadītāju), ja pastāv pamatotas aizdomas par bērna tiesību iespējamiem pārkāpumiem un atstādināšanu pieprasa Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pieprasījums nav apstrīdams un pārsūdzams, tas izpildāms nekavējoties.

(8) Strīdus par darbinieka vai iestādes vadītāja atstādināšanu izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tiesa, izskatot minēto jautājumu, var izvērtēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pieprasījuma pamatotību.

(8) Strīdus par darbinieka vai iestādes vadītāja atstādināšanu izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tiesa, izskatot minēto jautājumu, var izvērtēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pieprasījuma pamatotību.

(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009., 04.03.2010. un 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011.)

(9) Pasākumu organizatoru, individuālo komersantu un komercsabiedrības vadītāju, kā arī brīvprātīgā darba organizatoru pienākums ir nodrošināt, ka pasākuma organizēšanā piedalās un iestādē pienākumus pilda personas, kuras atbilst šajā pantā izvirzītajām prasībām. Lai persona varētu pildīt pienākumus iestādē vai piedalīties pasākumu organizēšanā, pasākumu organizatora, iestādes vadītāja pienākums ir pieprasīt ziņas no Sodu reģistra, lai pārliecinātos par personas atbilstību minētajām prasībām.

(10) Papildu ierobežojumus strādāt par pedagogu, kā arī kārtību, kādā veicama šā panta trešās daļas 4.punktā minētā izvērtēšana attiecībā uz to, vai personas kriminālā sodāmība nekaitē bērna interesēm (neapdraud bērna drošību, veselību un dzīvību), nosaka Izglītības likums un Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm.”

8

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 72. panta desmito daļu šādā redakcijā:

„(10) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja strādāt šā panta trešās daļas 1., 2., 4. un 5. punktā minētajai personai nekaitēs bērna interesēm.”

Neatbalstīts

9

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojektā piedāvāto 72. panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, šo iestāžu vadītāji un darbinieki, bērnu pasākumu un tādu pasākumu organizatori, kuros piedalās bērni, personas, kuras minētajās iestādēs un pasākumos veic brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar šīm iestādēm noslēgto vienošanos sniedz pakalpojumu, ir atbildīgas par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas par izdarītajiem pārkāpumiem saucamas pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

(3) Pieņemot darbā vadītājus un darbiniekus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, darba devēja pienākums ir pieprasīt informāciju par šo personu iepriekšējo darbību, kompetenci un pieredzi.

(4) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu, kurās uzturas bērni, vadītāju un darba devēju, kā arī pasākumu organizatoru, individuālo komersantu, komercsabiedrības vadītāju un brīvprātīgā darba organizatoru pienākums ir nodrošināt, ka pasākuma organizēšanā piedalās un iestādē pienākumus pilda personas, kuras atbilst šajā pantā izvirzītajām prasībām. Lai persona varētu pildīt pienākumus iestādē vai piedalīties pasākumu organizēšanā, pasākumu organizatora vai iestādes vadītāja pienākums ir pieprasīt ziņas no Sodu reģistra, lai pārliecinātos par personas atbilstību šā panta piektajā un sestajā daļā minētajām prasībām, kā arī šīs ziņas atkārtoti pārbaudīt ne retāk kā reizi gadā. Par iestādes vadītāju minētās ziņas pieprasa darba devējs.

(5) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni, nedrīkst strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus personas (izņemot personas, kuras sniedz vienreizējus vai īslaicīgus pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, bērnam klāt neesot):

1) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus.

(6) Ja šā panta piektajā daļā minētā persona sodīta par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.panta trešajā un ceturtajā daļā, 167.², 172., 172.¹, 172.², 172.³, 172.⁴, 172.⁵ un 173.pantā minēto administratīvo pārkāpumu vai par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas nav minēts šā panta piektās daļas 1. un 2.punktā, iestādes vadītājam, darba devējam (par iestādes vadītāju) vai pasākuma organizatoram ir pienākums izvērtēt, vai persona neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību. Ja viņa neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību, iestādes vadītājs, darba devējs (par iestādes vadītāju) vai pasākuma organizētājs atļauj personai strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar šīm iestādēm vai pasākumu organizatoriem noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus.

(7) Ja ir pamatotas aizdomas vai iestādes vadītāja, darba devēja vai pasākuma organizatora rīcībā ir informācija par to, ka šā panta piektajā daļā minētās personas pieļāvušas bērna tiesību pārkāpumus vai pret tām uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu, kas minēts šā panta piektajā un sestajā daļā, vai uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par šā panta sestajā daļā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, iestādes vadītājs, darba devējs vai pasākuma organizators nodrošina, ka attiecīgie darbinieki tiek atstādināti no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai un izvērtēšanai vai līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai kriminālprocesā.

(8) Šā panta piektajā daļā minēto personu atstādināšanu var pieprasīt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, ja tai ir pamatotas aizdomas par iespējamiem bērna tiesību pārkāpumiem. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pieprasījums nav apstrīdams un pārsūdzams, tas izpildāms nekavējoties.

(9) Strīdus par šā panta piektajā daļā minēto personu atstādināšanu izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tiesa, izskatot minēto jautājumu, var izvērtēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pieprasījuma pamatotību.”

Atbalstīts

6. Izteikt 72. panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, šo iestāžu vadītāji un darbinieki, bērnu pasākumu un tādu pasākumu organizatori, kuros piedalās bērni, personas, kuras minētajās iestādēs un pasākumos veic brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar šīm iestādēm noslēgto vienošanos sniedz pakalpojumu, ir atbildīgas par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas par izdarītajiem pārkāpumiem saucamas pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

(3) Pieņemot darbā vadītājus un darbiniekus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, darba devēja pienākums ir pieprasīt informāciju par šo personu iepriekšējo darbību, kompetenci un pieredzi.

(4) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu, kurās uzturas bērni, vadītāju un darba devēju, kā arī pasākumu organizatoru, individuālo komersantu, komercsabiedrības vadītāju un brīvprātīgā darba organizatoru pienākums ir nodrošināt, ka pasākuma organizēšanā piedalās un iestādē pienākumus pilda personas, kuras atbilst šajā pantā izvirzītajām prasībām. Lai persona varētu pildīt pienākumus iestādē vai piedalīties pasākumu organizēšanā, pasākumu organizatora vai iestādes vadītāja pienākums ir pieprasīt ziņas no Sodu reģistra, lai pārliecinātos par personas atbilstību šā panta piektajā un sestajā daļā minētajām prasībām, kā arī šīs ziņas atkārtoti pārbaudīt ne retāk kā reizi gadā. Par iestādes vadītāju minētās ziņas pieprasa darba devējs.

(5) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni, nedrīkst strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus personas (izņemot personas, kuras sniedz vienreizējus vai īslaicīgus pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, bērnam klāt neesot):

1) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus.

(6) Ja šā panta piektajā daļā minētā persona sodīta par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.panta trešajā un ceturtajā daļā, 167.², 172., 172.¹, 172.², 172.³, 172.⁴, 172.⁵ un 173.pantā minēto administratīvo pārkāpumu vai par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas nav minēts šā panta piektās daļas 1. un 2.punktā, iestādes vadītājam, darba devējam (par iestādes vadītāju) vai pasākuma organizatoram ir pienākums izvērtēt, vai persona neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību. Ja viņa neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību, iestādes vadītājs, darba devējs (par iestādes vadītāju) vai pasākuma organizētājs atļauj personai strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar šīm iestādēm vai pasākumu organizatoriem noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus.

(7) Ja ir pamatotas aizdomas vai iestādes vadītāja, darba devēja vai pasākuma organizatora rīcībā ir informācija par to, ka šā panta piektajā daļā minētās personas pieļāvušas bērna tiesību pārkāpumus vai pret tām uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu, kas minēts šā panta piektajā un sestajā daļā, vai uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par šā panta sestajā daļā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, iestādes vadītājs, darba devējs vai pasākuma organizators nodrošina, ka attiecīgie darbinieki tiek atstādināti no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai un izvērtēšanai vai līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai kriminālprocesā.

(8) Šā panta piektajā daļā minēto personu atstādināšanu var pieprasīt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, ja tai ir pamatotas aizdomas par iespējamiem bērna tiesību pārkāpumiem. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pieprasījums nav apstrīdams un pārsūdzams, tas izpildāms nekavējoties.

(9) Strīdus par šā panta piektajā daļā minēto personu atstādināšanu izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tiesa, izskatot minēto jautājumu, var izvērtēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pieprasījuma pamatotību.”

73.pants. Iedzīvotāju pienākumi bērna tiesību aizsardzībā

(1) Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.

5. Papildināt 73.panta pirmo daļu pēc vārda „vardarbību” ar vārdiem „un noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu”.

7. Papildināt 73.panta pirmo daļu pēc vārda „vardarbību” ar vārdiem „un noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu”.

(2) Veselības aprūpes, pedagoģiskie, sociālās sfēras vai policijas darbinieki, kā arī vēlētas valsts un pašvaldību amatpersonas, kurām kļuvis zināms par bērna tiesību pārkāpšanu un kuras par to nav ziņojušas minētajām institūcijām, par neziņošanu saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

Pārejas noteikumi

25. Šā likuma 5.¹ panta pirmajā daļā minētās personas, kuras nav apguvušas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, tās apgūst ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim.

(30.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2013.)

10

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt pārejas noteikumu 25.punktu šādā redakcijā:

„25. Šā likuma 5.¹panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8., 9., 10., 12., 13., 15., 16., 18., 19. un 20.punktā minētās personas, kuras nav apguvušas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, tās apgūst ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.”

Atbalstīts

8. Pārejas noteikumos:

izteikt 25.punktu šādā redakcijā:

„25. Šā likuma 5.¹panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8., 9., 10., 12., 13., 15., 16., 18., 19. un 20.punktā minētās personas, kuras nav apguvušas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, tās apgūst ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.”;

11

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 26., 27. un 28.punktu šādā redakcijā:

„26. Šā likuma 5.¹panta 1.¹daļā minētās speciālās zināšanas šā likuma 5.¹panta pirmās daļas 6., 11., 14. un 17.punktā minētās personas, kā arī 19.¹punktā minētās personas, kuras pārstāv vai aizstāv nepilngadīgos kriminālprocesā, apgūst ne vēlāk kā līdz 2017.gada 31.decembrim.

27. Šā likuma 5.¹panta 19.¹punktā minētās personas, kuras nepārstāv vai neaizstāv nepilngadīgos kriminālprocesā, speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā apgūst ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.decembrim.

28. Personas, kuras nav apguvušas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, ir tiesīgas veikt darba vai dienesta pienākumus līdz šā likuma pārejas noteikumu 25., 26. un 27.punktā noteiktā termiņa beigām.”

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 26., 27., 28. un 29.punktu šādā redakcijā:

„26. Šā likuma 5.¹panta 1.¹daļā minētās speciālās zināšanas šā likuma 5.¹panta pirmās daļas 6., 11., 14. un 17.punktā minētās personas, kā arī 19.¹punktā minētās personas, kuras pārstāv vai aizstāv nepilngadīgos kriminālprocesā, apgūst ne vēlāk kā līdz 2017.gada 31.decembrim.

27. Šā likuma 5.¹panta 19.¹punktā minētās personas, kuras nepārstāv vai neaizstāv nepilngadīgos kriminālprocesā, speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā apgūst ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.decembrim.

28. Personas, kuras nav apguvušas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, ir tiesīgas veikt darba vai dienesta pienākumus līdz šā likuma pārejas noteikumu 25., 26. un 27.punktā noteiktā termiņa beigām.

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 26.punktu šādā redakcijā:

“26. Līdz 2014.gada 31.decembrim nodrošināma to personu atbilstība šā likuma 72.pantam, kuras pilda pienākumus iestādē vai piedalās pasākumu organizēšanā.”

12

13

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt pārejas noteikumu 26. punktu šādā redakcijā:

„26. Līdz 2014.gada 31.decembrim darba devējs nodrošina šā likuma 50.¹ panta trešajā daļā, 50.³ panta otrajā daļā un 72. panta trešās daļas ievaddaļā minēto personu atbilstību šā likuma 72.panta prasībām.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma pārejas noteikumu 26.punktu kā 29.punktu šādā redakcijā:

„29. Līdz 2014.gada 31.decembrim attiecīgi darba devējs, iestādes vadītājs un Izglītības kvalitātes valsts dienests nodrošina šā likuma 50.¹ panta trešajā daļā, 50.³ panta otrajā daļā un 72. panta piektajā daļā minēto personu atbilstību šā likuma 72.panta prasībām.”

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.13

Atbalstīts

29. Līdz 2014.gada 31.decembrim attiecīgi darba devējs, iestādes vadītājs un Izglītības kvalitātes valsts dienests nodrošina šā likuma 50.¹ panta trešajā daļā, 50.³ panta otrajā daļā un 72. panta piektajā daļā minēto personu atbilstību šā likuma 72.panta prasībām.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

(08.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

Likumā iekļautas normas, kas izriet no Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu.

 7. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

 ”Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes pamatlēmumu 2004/68/TI.”

9. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

 ”Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes pamatlēmumu 2004/68/TI;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu.”

Likums stājas spēkā 2013.gada 18.decembrī.

14

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos.

Atbalstīts