12.06.2013.
9/8 -
Saeimas Prezidijam
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā”.
Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas š.g. 13.jūnija sēdes darba kārtībā un nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā: 1) likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā” uz....lpp;
2) likumprojekta „Grozījumi Būvniecības likumā” anotācija uz...lpp.
Ar cieņu,
Jānis Ozoliņš
komisijas priekšsēdētājs
Likumprojekts
Grozījumi Būvniecības likumā
Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 6., 8.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 7., 13.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205.nr.; 2012, 195.nr.; 2013, 87.nr) šādus grozījumus:
1. Izslēgt 30.1 pantu.
2. Papildināt likumu ar 30.2 pantu šādā redakcijā:
„30.2 pants. (1) Būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt vai pārsūdzēt mēneša laikā, skaitot no šā likuma 7.panta 1.2 daļas 3.punktā noteiktās dienas.
(2) Kopējais laiks, kurā būvniecības procesā izdota administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegums tiek izskatīts iestādē, nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas.
(3) Personai ir pienākums iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu vai pieteikumā par administratīvā akta pārsūdzēšanu pamatot administratīvā akta prettiesiskumu.
(4) Iestāde, kas saņēmusi iesniegumu, kurā apstrīdēta būvatļauja vai lēmums par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, vai tiesa, kas saņēmusi pieteikumu, kurā pārsūdzēts iestādes lēmums par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, nosūta paziņojumu būvatļaujas izdevējam un būvatļaujas saņēmējam par to, ka šīs iestādes vai tiesas rīcībā ir iesniegums vai pieteikums par būvatļaujas apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu.
(5) Pašvaldības būvvalde, kas saņēmusi šā panta ceturtajā daļā minēto paziņojumu, neizdod izziņu, kurā norādīts jaunbūves būvniecības tiesiskais pamatojums un jaunbūves raksturojums, un nepieņem būvi ekspluatācijā līdz brīdim, kad iestādes lēmums kļuvis neapstrīdams vai likumīgā spēkā ir stājies tiesas spriedums. Ja tiesa pieņēmusi lēmumu par būvatļaujas darbības atjaunošanu un lēmumā nav norādījusi citādi, pašvaldības būvvalde ir tiesīga izsniegt izziņu par būvniecības tiesisko pamatu un jaunbūves raksturojumu un pieņemt būvi ekspluatācijā, vienlaikus iekļaujot minētajos dokumentos atzīmi par tiesvedību.
(6) Būvatļaujas par nacionālo interešu objekta būvniecību apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību.
(7) Lēmuma par būvniecības apturēšanu, būvdarbu pārtraukšanu vai būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību.”
3. Pārejas noteikumos:
Izslēgt 24.punktā vārdus un skaitli „un 30.1 panta grozījumos noteiktā kārtība, izņemot to, kas attiecas uz būves nodošanu ekspluatācijā.”
Papildināt ar 25.punktu šādā redakcijā:
„25. Šā likuma 30.2 panta redakcija piemērojama attiecība uz būvatļaujām, kas izdotas sākot ar 2013.gada 1.jūniju, izņemot šā panta piekto daļu, kas attiecas arī uz būvatļaujām, kas izdotas pirms 2013.gada 1.jūnija.”
Likums stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā.
Likumprojekta
„Grozījumi Būvniecības likumā”
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Saeimā 2013.gada 18.aprīlī tika pieņemti grozījumi Būvniecības likumā, kas stājās spēkā 2013.gada 1.jūnijā. Minētie likuma grozījumi tika izstrādāti, lai uzlabotu būvniecības procedūras un risinātu būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšanas jautājumus būvatļauju apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas gadījumos, vienlaikus salāgojot uzņēmējdarbības vides, vides aizsardzības un citu ieinteresēto pušu intereses.
Lai gan pieņemtie grozījumi lielākoties tiek vērtēti atzinīgi, tomēr nav izsvērti pārdomāts to spēkā stāšanās laiks, kā arī pietiekami izvērtēta pieņemto grozījumu ietekme uz būvatļauju īstenošanas iespējām, ņemot vērā nelielo apstrīdēto būvatļauju apjomu iepretim kopējam izdoto būvatļauju skaitam.
2013.gada 1.jūnijā spēkā stājušies Būvniecības likuma grozījumi cita starp paredz, ka būvatļauju var sākt izpildīt pēc tam, kad beidzies tās apstrīdēšanas termiņš un būvatļauja nav apstrīdēta vai beidzies administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņš un tas nav pārsūdzēts. Tādejādi aktīvākajā būvniecības sezonā būvatļauju darbība uz vismaz mēnesi ir apturēta arī tad, ja strīdu par būvatļauju tiesiskumu nav.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju apstrīdēto būvatļauju skaits iepretim kopējam pašvaldību izsniegto būvatļauju skaitam ir ļoti mazs. Piemēram, Rīgā apstrīdētas tikai 0.9% no visām izsniegtām būvatļaujām 2011.gadā un 1.35% 2012.gadā, Daugavpilī – 2.53% 2011.gadā, Ādažu novadā – 1.98% 2012.gadā (Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums „Par priekšlikumiem grozījumiem būvniecību regulējošos normatīvajos aktos, lai garantētu sabiedrības intereses kopumā un nodrošinātu atsevišķu indivīdu tiesību aizsardzību būvatļaujas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas procesā”, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra sēdes protokols Nr.3, 33.p.). Esot šādam nelielam apstrīdēto būvatļauju apjomam, visu būvatļauju darbības apturēšana līdz apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa notecējumam nebūtu atzīstama par samērīgu.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vērsās pašvaldības pārstāvošās organizācijas - Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, lūdzot Saeimā 2013.gada 18.aprīlī pieņemtos grozījumus Būvniecības likumā pārskatīt. Pašvaldības pārstāvošās organizācijas vērsa uzmanību uz to, ka noteiktais regulējums ierobežo pašvaldību funkciju īstenošanai nepieciešamu un ieplānotu būvniecības darbu veikšanu vasaras sezonā, kā arī aizkavē no Eiropas Savienības struktūrfondiem un Kohēzijas fonda līdzfinansētu būvprojektu īstenošanu. Piemēram, Būvniecības likumā noteiktais regulējums Jēkabpils pilsētas pašvaldībā aizkavētu tādu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētu projektu realizāciju kā maģistrālo siltumtrašu rekonstrukciju ar izmaksām vairāk kā viena miljona latu apmērā, ielu rekonstrukciju ar izmaksām vairāk kā piecu miljonu latu apmērā vai no Eiropas Savienības struktūrfondiem līdzfinansētu projektu īstenošanu ar izmaksām vairāk kā 23 miljonu latu apmērā Liepājas pilsētas pašvaldībā daudzfunkcionālā centra „Lielais Dzintars” būvniecībā, kā arī citu projektu realizāciju minētajās un citās pašvaldībās.
Arī biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” un akciju sabiedrības „Sadales tīkli” pārstāvji ir vērsuši Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas uzmanību uz to, ka jaunās Būvniecības likuma normas apgrūtina ceļu remontu veikšanu un inženierkomunikāciju būvniecību, kā arī paildzina darbu izpildi. Līdz ar to secināms, ka ar Saeimā 2013.gada 18.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem Būvniecības likumā netika rasts līdzsvars starp iesaistīto pušu interesēm un rasti samērīgi, grozījumu mērķim atbilstoši risinājumi.
Izvērtējot radušos situāciju un uzklausot iesaistītās organizācijas, izstrādāti grozījumi Būvniecības likumā, kas paredz no likuma izslēgt 30.1 pantu un papildināt likumu ar jaunu 30.2 pantu, kurā vienlaikus pārņemts gan nepieciešamais regulējums no Saeimā 2013.gada 18.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem Būvniecības likumā, gan arī novēršot šā regulējuma nepilnības.
Attiecībā uz būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu spēkā esamību un darbību atgriezts iepriekš spēkā esošais regulējums, kas paredz, ka būvatļauju var izpildīt, ja vien tās darbība netiek apturēta apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas rezultātā. Šāda regulējuma noteikšana atzīstama par pamatotu un nepieciešamu līdz jaunā Būvniecības likuma pieņemšanai, kurš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šobrīd tiek skatīts pirms trešā lasījuma.
Vienlaikus no Saeimā 2013.gada 18.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem Būvniecības likumā likumprojektā pārņemtas normas, kas paredz, ka kopējais laiks, kurā būvniecības procesā izdota administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegums tiek izskatīts iestādē, nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas. Tāpat arī noteikts personas pienākums iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu vai pieteikumā par administratīvā akta pārsūdzēšanu pamatot administratīvā akta prettiesiskumu.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojektam būs pozitīva ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, jo visu izsniegtu būvatļauju gadījumos nebūs nepieciešams nogaidīt vismaz mēnesi līdz iespējai tiesīgā kārtā uzsākt būvdarbus neatkarīgi no tā, vai būvatļauju kāds ir apstrīdējis vai pārsūdzējis, vai nav. Tas arī samazinās šķēršļus uzņēmējdarbības vidē.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojektam būs pozitīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo piedāvātais regulējums pēc būtības ir atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai, kā arī dod iespēju efektīvāk apgūt Eiropas Savienības līdzfinansēto būvniecības projektu līdzekļus.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Notikušas konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, sabiedriskās politikas centru „Providus”, biedrību „Latvijas ceļu būvētājs” un akciju sabiedrību „Sadales tīkli”. Šīs organizācijas atbalsta projekta virzību.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Sabiedrība tiks informēta ar oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” starpniecību. Likuma izpilde tiks nodrošināta likumos noteiktajā kārtībā.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs