Rīgā

 

 

2013.gada 12.jūnijā

Nr.9/7 – ______________

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt grozījumu šā gada 13. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt to šā gada 13. jūnija Saeimas sēdē.

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

 

Pielikumā:

1.    likumprojekts uz 1 lpp.;

2.    likumprojekta anotācija uz 3 lpp.

 

 

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs                                                      S.Dolgopolovs

 

 

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā

 

Izdarīt Ķemeru nacionālā parka likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 14.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 13.nr.; 2010, 205.nr) šādus grozījumus:

 

 

1. Papildināt likuma 5.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) Ķemeru kūrorta zona.”

 

2. Papildināt likumu ar 10.¹ pantu šādā redakcijā:

“10.¹ pants

(1) Ķemeru kūrorta zona izveidota, lai saglabātu un uzturētu vēsturisko kūrortoloģisko funkciju Ķemeru nacionālā parka teritorijā, veicinātu veselības tūrisma, rekreatīvā tūrisma un kultūras tūrisma attīstību Latvijas un Eiropas mērogā.

(2) Kūrorta zonas pamatfunkcijas ir nodrošināt minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu un mikroklimata ilgtspējīgu attīstību un izmantošanu tūrismam un veselības aprūpei, kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu un popularizēšanu.

(3) Kūrorta zonā tiek nodrošināta nozares attīstībai nepieciešamo objektu kā sanatorijas, kūrorta poliklīnikas, ārstu privātprakses, SPA viesnīcas un kūrortviesnīcas darbība, vēsturiskā parka un tā objektu aizsardzība un izmantošana.”

 

 

Likumprojekta “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”

ANOTĀCIJA

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

            Ķemeru nacionālais parks ir teritorija, kura izveidota, lai saglabātu dabas, kultūrvēsturiskās un kūrortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību. Ar Saeimas 2013.gada 25.aprīļa lēmumu izveidotajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā[1] tika uzklausīti kurortoloģijas jomas speciālisti un Jūrmalas kultūrvēsturisko un kūrortoloģisko vērtību aizstāvošo biedrību pārstāvji, kuri izteica atbalstu ierosinājumam paredzēt likumā īpašas zonas statusu konkrētajai Ķemeru nacionālā parka teritorijai, kurā atrodas Ķemeru vēsturiskā sanatorija.

Atbilstoši Ķemeru nacionālā parka likuma 5.pantā noteiktajam, lai nodrošinātu dabas ekosistēmu aizsardzību, ainavu un sugu ģenētiskās un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un teritorijas saimniecisko attīstību, nacionālā parka teritorijā tiek noteiktas šādas funkcionālās zonas:

1) dabas rezervāta zona,

2) dabas lieguma zona,

3) ainavu aizsardzības zona, un

4) neitrālā zona, kuru robežas attēlotas likuma 1. un 2.pielikumā.

Likuma 6.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka “Dabas rezervāta zona izveidota, lai saglabātu cilvēku darbības neskartas un maz pārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta netraucēta dabisko procesu attīstība, aizsargātas retas vai tipiskas ekosistēmas un kuras ir būtiskas reto un caurceļojošo sugu ekoloģisko prasību nodrošināšanai.”

Likuma 7.panta pirmā daļa paredz, ka “Dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu cilvēku darbības maz pārveidotas ekosistēmas, retu un izzūdošu sugu atradnes un retus biotopu veidus, kā arī izstrādātos kūdras karjerus un minerālūdeņu veidošanās procesus.”

Likuma 9.pantā noteikts, ka “Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai aizsargātu tūrisma, atpūtas un izglītības resursus, minerālūdeņu veidošanās procesus, saglabātu dabas ainavu un kultūrainavu un samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas rezervāta un dabas lieguma zonām.”

            Likuma 10.pants nosaka, ka “Neitrālā zona izveidota, lai veicinātu kūrortu saimniecības attīstību, saglabātu apvidum raksturīgo ainavu un arhitektūru un veicinātu nacionālā parka teritorijas ilgtspējīgu attīstību.”

Tūrisma likuma 1.panta 8. punktā ir sniegta definīcija terminam “kūrorts”, proti, tas ir “vietējās pašvaldības administratīvā teritorija vai tās daļa, kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts kūrorta statuss.” Kūrorta statuss, atbilstoši Tūrisma likuma 6.¹ panta pirmās daļas noteikumiem, šajā likumā noteiktajā kārtībā var tikt piešķirts teritorijai, kura atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

1) tajā ir pieejami dabas dziednieciskie resursi;

2) tajā darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde;

3) dabas dziednieciskie resursi tiek izmantoti, lai nodrošinātu attiecīgajā teritorijā esošās kūrorta ārstniecības iestādes darbību;

4) vides kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

5) tajā ir izveidota atbilstoša tūrisma infrastruktūra;

6) tās attīstība tiek mērķtiecīgi plānota.

Ķemeru nacionālā parka likums neparedz zonējuma veidu, kas nodrošinātu vēsturiskās kūrortoloģiskās funkcijas Ķemeru nacionālā parka teritorijā saglabāšanu un uzturēšanu. Šobrīd Ķemeru vēsturiskās sanatorijas teritorija atrodas Ķemeru nacionālā parka neitrālajā zonā. Šīs zonas tiesiskais regulējums nenodrošina vēsturiski izveidojušās Latvijas visievērojamākās kūrorta sanatorijas kurortoloģijas funkciju saglabāšanu. Lai pilnveidotu uz šo teritoriju attiecināmo tiesisko regulējumu, likumprojekts paredz likumā noteikt jaunu zonējuma veidu – Ķemeru kūrorta zona. Turklāt likumprojektā ietvertie priekšlikumi paskaidro, kāds ir to teritoriju izmantošanas mērķis, kuras tiek iekļautas jaunajā zonējumā. Ķemeru kūrorta zonas statusu paredzēts noteikt teritorijai, kurā atrodas Ķemeru sanatorija, peldu kūrorts (vannu māja) un minerālūdeņu ieguves vietas Šo statusu varēs noteikt arī citām Ķemeru nacionālā parka teritorijām, lai, aizsargājot materiālo un nemateriālo kultūras un dabas mantojumu, veicinātu kurortoloģijas nozares attīstību.

Veselības tūrisma produktiem un pakalpojumiem ir augsta pievienotā vērtība un labs eksporta potenciāls, un to attīstība veicina gan valsts ekonomisko izaugsmi, gan arī sabiedrības labklājības līmeņa pieaugumu. Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2010.-2015.gadam kā vienu no mūsu valsts stratēģiskajiem tūrisma produktiem nosaka produktus ar augstu pievienoto vērtību, tostarp veselības tūrismu, kurš ir jāattīsta, jo tas sekmē ārvalstu ceļotāju vidējā uzturēšanās ilguma un kopējo izdevumu pieaugumu, kā arī mazina sezonalitātes rādītās problēmas. Turklāt Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020.gadam, par vienu no Ekonomikas ministrijas uzdevumiem ir noteikts uz eksportu orientētu tūrisma produktu veidošanu, izmantojot reģionu unikālo, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, reģionos izveidoto infrastruktūru un kurortoloģijas pakalpojumu potenciālu.

Savukārt Tūrisma likumā paredzētais Kūrorta statuss nevar tikt attiecināts uz teritoriju, kurā ietilpst Ķemeru vēsturiskā sanatorija, jo, neskatoties uz Ķemeru sanatorijas ilgo un bagāto vēsturi, tā šobrīd nedarbojas, un pieejamie dabas dziednieciskie resursi netiek izmantoti, lai nodrošinātu šīs šobrīd potenciālās kūrorta iestādes darbību.

Likumprojekta mērķis ir noteikt Ķemeru vēsturiskās sanatorijas teritorijas īpaša statusa zonu, lai aizsargātu tās kultūrvēsturiskās un kūrortoloģiskās vērtības.

Likumprojekts paredz funkcionālā zonējuma izmaiņas no Neitrālās zonas uz Ķemeru kūrorta zonu daļai no Ķemeru nacionālā parka teritorijas, kurā ietilpst vēsturiskā.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojektam paredzama pozitīva ilgtermiņa ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, jo, kurortoloģijai nostiprinoties kā tautsaimniecības nozarei, tiks veicināta sabiedrības veselība un veselības tūrisma pieaugums.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem? 

Sekmējot iekšējā tūrisma un tūrisma eksporta attīstību, valsts un pašvaldību budžetos paredzami papildus nodokļu ieņēmumi no tūristiem sniegtajiem pakalpojumiem.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts atbilst Latvijas saistībām, kas izriet no UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un UNESCO Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Sabiedrība par projekta izstrādes uzsākšanu informēta Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas atklātā sēdē 2013.gada 28.maija sēdē. Likumprojekta izstrādes darba grupā piedalījušies Jūrmalas aizsardzības biedrības un Latvijas Jaunatnes tūrisma mītņu asociācijas "Apceļo Latviju" pārstāvji Jūrmalas aizsardzības biedrība un Latvijas Jaunatnes tūrisma mītņu asociācija "Apceļo Latviju" ir saskaņojusi likumprojekta tekstu

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Likumprojekta izpildi nodrošinās pašvaldība, kuras teritorijā atrodas teritorija, kurā paredzēts veikt funkcionālā zonējuma maiņu, kā to paredz Ķemeru nacionālā parka likuma Pārejas noteikumu 4.punkts. Pašvaldības būvvaldes to kompetences ietvaros uzraudzīs teritorijā paredzēto būvju atbilstību Ķemeru kūrorta zonas ierobežojumiem.