SAEIMAS PREZIDIJAM

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 6. punktu personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir noslēgušas attiecīgu dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumus, ir tiesīgas turpināt pildīt saskaņā ar līgumu uzņemtās pārvaldnieka saistības neatkarīgi no tā, vai šo personu kvalifikācija atbilst šā likuma 13. panta prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2012. gada 30. jūnijam. Savukārt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 6.¹ punkts noteic, ka šā likuma 13. panta piektajā daļā minētā persona (persona, kura nav ieguvusi šajā pantā norādīto dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību, bet kurai ir praktiskā darba pieredze dzīvojamo māju pārvaldīšanā) ir tiesīga turpināt dzīvojamo māju pārvaldīšanu arī pēc 2012. gada 1. jūlija, ja tā profesionālās kompetences novērtēšanas rezultātā līdz 2012. gada 30. jūnijam likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvusi profesionālās kvalifikācijas dokumentu, kas apliecina pārvaldnieka trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni.

Ar Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra spriedumu lietā Nr. 2009-74-01 Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13. panta pirmā daļa, ciktāl tā attiecas uz personām, kurām ir praktiskā darba pieredze dzīvojamo māju pārvaldīšanā un cita attiecīga profesionālā izglītība, tika atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 106. pantam un par spēkā neesošu no 2010.gada 1.jūlija. Lai attiecībā uz personām, kurām ir praktiskā darba pieredze dzīvojamo māju pārvaldīšanā, bet kuras nav ieguvušas 13. pantā norādīto dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību, radītu citu regulējumu, tika izdarīti grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumos, tos papildinot ar 6.¹ punktu, kas nosaka, ka šā likuma 13. panta piektajā daļā minētā persona ir tiesīga turpināt dzīvojamo māju pārvaldīšanu arī pēc 2012. gada 1. jūlija, ja tā profesionālās kompetences novērtēšanas rezultātā līdz 2012. gada 30. jūnijam likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvusi profesionālās kvalifikācijas dokumentu, kas apliecina pārvaldnieka trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni.

Izglītības kvalitātes valsts dienests, pamatojoties uz Ministru kabineta 2011. gada 22. februāra noteikumu Nr. 146 „Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas profesionālo kompetenci” 3. punktu, ir deleģējis Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13. panta piektās daļas un pārejas noteikumu 6.¹ punktā paredzētās profesionālās kompetences novērtēšanu namu pārziņa profesionālās kvalifikācijas piešķiršanai šādām akreditētām izglītības iestādēm: SIA „Juridiskā koledža” (22.05.2012.), mācību centram „BUTS” (11.06.2012.), Rīgas Starptautiskajai ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolai (14.09.2012.), SIA „Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centrs” (17.09.2012.) un SIA „Latgales mācību centrs” (24.01.2013.).

Līdz ar to secināms, ka izglītības iestādes pārvaldnieku profesionālās kompetences novērtēšanai ir saņēmušas deleģējumu īsi pirms vai pēc Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 6. un 6.¹ punktā minētā gala termiņa - 2012. gada 30. jūnija. Tādējādi likumā norādītais termiņš nav uzskatāms par pietiekamu un samērīgu, lai tajā varētu tikt veikta pārvaldnieku profesionālās kompetences novērtēšana. Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams pagarināt termiņu, kurā personas var iegūt pārvaldnieka profesionālo kvalifikāciju profesionālās kompetences novērtēšanas rezultātā, līdz 2013. gada 31. augustam, tādējādi neierobežojot personu Latvijas Republikas Satversmes 106.pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Ar likumu tiks samērīgi pagarināts termiņš, kurā personas, kuras veikušas dzīvojamo māju pārvaldīšanu līdz 2010.gada 1.janvārim, būs tiesīgas iegūt pārvaldnieka profesionālo kvalifikāciju, apliecinot savu profesionālo kompetenci, tādējādi neierobežojot minētajām personām Latvijas Republikas Satversmes 106.pantā noteiktās tiesības. Līdz ar to pārvaldnieki nebūs spiesti uz laiku pārtraukt savu profesionālo darbību, kā arī dzīvojamās mājas īpašnieki nebūs spiesti izvēlēties citu personu, kas veiks dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tos apmierina līdzšinējā pārvaldnieka darbība.

III. Kāda var būt likuma ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Nav attiecināms

IV. Kāda var būt likuma ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Nav attiecināms

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst likumprojekts

Nav attiecināms

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot likumprojektu

Nav attiecināms

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta, pamatojoties uz esošo institūciju funkcijām.

Nav jārada jaunas institūcijas un netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likumprojekts pēc pieņemšanas Saeimā tiks publicēts Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteiktajā kārtībā.

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.