Pirmā lasījuma redakcija

N.p.k.

Otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi

(1)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Arodbiedrību likums

Arodbiedrību likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt arodbiedrību un arodbiedrību apvienību (turpmāk – arodbiedrības) dibināšanas un darbības vispārīgos noteikumus, kā arī sadarbības principus ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, valsts un pašvaldību institūcijām.

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt arodbiedrību un to apvienību (turpmāk arī — arodbiedrības) dibināšanas un darbības vispārīgos noteikumus, kā arī principus, kurus arodbiedrības ievēro sadarbībā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, valsts un pašvaldību institūcijām.

2.pants. Likumi, kas regulē arodbiedrību darbību

(1) Jautājumos, kas saistīti ar arodbiedrību reģistrāciju, arodbiedrību dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju, organizatorisko struktūru, biedru sapulces kompetenci, tās sasaukšanu un norisi, lēmumu pieņemšanu un atzīšanu par spēkā neesošiem, valdes kompetenci un pārstāvības tiesībām un valdes locekļu atbildību, kā arī citos jautājumos, kas saistīti ar arodbiedrību darbību, piemēro Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumus attiecībā uz biedrībām, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(2) Arodbiedrību tiesības un pienākumus saistībā ar strādājošo tiesību un interešu pārstāvību nosaka Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, šis likums, kā arī citi likumi.

1.

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekta 2.pantu izteikt šādā redakcijā:

„2.pants. Arodbiedrību darbības tiesiskais regulējums

(1) Ar strādājošo tiesību un interešu pārstāvību saistītās arodbiedrību tiesības un pienākumus nosaka Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, šis likums, kā arī citi likumi. Veidu, kādā arodbiedrības aizstāv strādājošo intereses, nosaka arodbiedrību statūti.

(2) Arodbiedrību darbību regulē šis likums, Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumi par biedrībām, ciktāl šis likums nenosaka citādi, kā arī arodbiedrību statūti.

(3) Arodbiedrībām ir tiesības savos statūtos noteikt no Biedrību un nodibinājumu likuma atšķirīgu regulējumu jautājumos, kas skar biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšanas procesuālo kārtību, biedru sapulces un pārstāvju sapulces kompetenci, sasaukšanas, norises un lēmumu pieņemšanas kārtību, izpildinstitūciju ievēlēšanas, lēmumu pieņemšanas kārtību, tiesības un pienākumus, kā arī statūtu grozīšanas kārtību.”

Atbalstīts

2.pants. Arodbiedrību darbības tiesiskais regulējums

(1) Ar strādājošo tiesību un interešu pārstāvību saistītās arodbiedrību tiesības un pienākumus nosaka Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, šis likums, kā arī citi likumi. Veidu, kādā arodbiedrības aizstāv strādājošo intereses, nosaka arodbiedrību statūti.

(2) Arodbiedrību darbību regulē šis likums, Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumi par biedrībām, ciktāl šis likums nenosaka citādi, kā arī arodbiedrību statūti.

(3) Arodbiedrībām ir tiesības savos statūtos noteikt no Biedrību un nodibinājumu likuma atšķirīgu regulējumu jautājumos, kas skar biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšanas procesuālo kārtību, biedru sapulces un pārstāvju sapulces kompetenci, sasaukšanas, norises un lēmumu pieņemšanas kārtību, izpildinstitūciju ievēlēšanas, lēmumu pieņemšanas kārtību, tiesības un pienākumus, kā arī statūtu grozīšanas kārtību.

3.pants. Arodbiedrības jēdziens

Arodbiedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses.

3.pants. Arodbiedrības jēdziens

Arodbiedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses.

4.pants. Tiesības dibināt arodbiedrību un iestāties arodbiedrībā

(1) Ikvienam ir tiesības brīvi, bez jebkādas diskriminācijas dibināt arodbiedrību un tiesības iestāties tajā, ievērojot attiecīgās arodbiedrības statūtus, kā arī tiesības neiestāties arodbiedrībā.

(2) Personas piederība pie kādas arodbiedrības vai personas vēlme iestāties vai neiestāties tajā nevar būt par pamatu personas tiesību ierobežošanai.

4.pants. Tiesības dibināt arodbiedrību un iestāties arodbiedrībā

(1) Ikvienam ir tiesības brīvi, bez jebkādas diskriminācijas dibināt arodbiedrību un, ievērojot arodbiedrības statūtus, iestāties tajā, kā arī tiesības neiestāties arodbiedrībā.

(2) Personas piederība pie kādas arodbiedrības vai personas vēlme iestāties vai neiestāties tajā nevar būt par pamatu personas tiesību ierobežošanai.

5.pants. Arodbiedrību tiesības apvienoties

(1) Arodbiedrībām ir tiesības dibināt arodbiedrību apvienības un tiesības iestāties šādās apvienībās.

(2) Arodbiedrībai vai to apvienībai ir tiesības iestāties starptautiskā arodbiedrību apvienībā, kā arī tiesības dibināt šādas starptautiskas arodbiedrību apvienības.

5.pants. Arodbiedrību tiesības apvienoties

(1) Arodbiedrībām ir tiesības dibināt arodbiedrību apvienības un tiesības iestāties šādās apvienībās.

(2) Arodbiedrībai vai arodbiedrību apvienībai ir tiesības iestāties starptautiskā arodbiedrību apvienībā, kā arī tiesības dibināt šādas starptautiskas arodbiedrību apvienības.

6.pants. Arodbiedrību neatkarība un līdztiesība

(1) Arodbiedrības savā darbībā ir neatkarīgas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām.

(2) Aizliegta jebkura rīcība, kuras mērķis ir tieši vai netieši kavēt arodbiedrību izveidošanu, pakļaut tās valsts un pašvaldību institūcijām, darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, kā arī traucēt likumos un statūtos arodbiedrībām un to apvienībām noteikto funkciju izpildi un mērķu sasniegšanu.

(3) Arodbiedrības ir savstarpēji līdztiesīgas.

6.pants. Arodbiedrību neatkarība un līdztiesība

(1) Arodbiedrības savā darbībā ir neatkarīgas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām.

(2) Aizliegta jebkāda rīcība, kuras mērķis ir tieši vai netieši kavēt arodbiedrību izveidošanu, pakļaut tās valsts un pašvaldību institūcijām, darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, kā arī traucēt likumos un statūtos arodbiedrībām un to apvienībām noteikto funkciju izpildi un mērķu sasniegšanu.

(3) Arodbiedrības ir līdztiesīgas.

7.pants. Arodbiedrības un arodbiedrību apvienības dibināšana

(1) Par arodbiedrības dibinātājiem var būt tikai fiziskas personas.

(2) Uzņēmuma arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par

15 vai mazāks par vienu ceturtdaļu uzņēmumā strādājošo, bet ne mazāk kā pieci strādājošie.

(3) Arodbiedrības, kuru izveido ārpus uzņēmuma, dibinātāju skaits nevar būt mazāks par 50.

(4) Arodbiedrību apvienību var dibināt, ja apvienojas vismaz trīs likumā noteiktā kārtībā reģistrētas arodbiedrības.

(5) Uzņēmums šā likuma izpratnē ir uzņēmums Darba likuma izpratnē.

7.pants. Arodbiedrības un arodbiedrību apvienības dibināšana

(1) Par arodbiedrības dibinātājiem var būt tikai fiziskās personas.

(2) Uzņēmuma arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par 15 vai mazāks par vienu ceturtdaļu no uzņēmumā strādājošo kopskaita, kura savukārt nevar būt mazāka par pieciem strādājošajiem.

(3) Ārpus uzņēmuma veidojamas arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par 50.

(4) Arodbiedrību apvienību var dibināt, ja apvienojas vismaz trīs likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas arodbiedrības.

(5) Termins “uzņēmums” šajā likumā lietots Darba likuma izpratnē.

8.pants. Arodbiedrības nosaukums

Arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības nosaukumā ietver vārdu "arodbiedrība".

8.pants. Arodbiedrības nosaukums

Arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības nosaukumā ietver vārdu “arodbiedrība”.

9.pants. Arodbiedrības reģistrēšana

Ziņas par arodbiedrību, arodbiedrības struktūrvienību vai arodbiedrību apvienību ieraksta biedrību un nodibinājumu reģistrā, norādot darbības jomu (arodbiedrība) un tiesisko formu (arodbiedrība, arodbiedrības struktūrvienība, arodbiedrību apvienība).

9.pants. Arodbiedrības reģistrēšana

Ziņas par arodbiedrību, arodbiedrības struktūrvienību vai arodbiedrību apvienību ieraksta biedrību un nodibinājumu reģistrā, norādot darbības jomu (arodbiedrība) un tiesisko formu (arodbiedrība, arodbiedrības struktūrvienība, arodbiedrību apvienība).

10.pants. Arodbiedrības tiesiskais statuss

(1) Arodbiedrība iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā.

(2) Arodbiedrībai var būt teritoriālās un citas organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības. Arodbiedrības struktūrvienības izveidošanu, tās statusu un pārvaldes institūcijas nosaka attiecīgās arodbiedrības statūti.

10.pants. Arodbiedrības tiesiskais statuss

(1) Arodbiedrība iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā.

(2) Arodbiedrībai var būt teritoriālās un citas organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības. Arodbiedrības struktūrvienības izveidošanu, statusu un tās pārvaldes institūcijas nosaka attiecīgās arodbiedrības statūti.

(3) Arodbiedrības struktūrvienībai var būt juridiskas personas statuss. Juridiskas personas statusu arodbiedrības struktūrvienība iegūst ar brīdi, kad tā ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā. Arodbiedrības struktūrvienību ieraksta biedrību un nodibinājumu reģistrā uz tās arodbiedrības pieteikuma pamata, kura izveido struktūrvienību. Pieteikumā norāda arodbiedrības struktūrvienības nosaukumu, struktūrvienības izveides datumu, juridisko adresi un ziņas (vārdu, uzvārdu, personas kodu) par personām, kuras tiesīgas pārstāvēt struktūrvienību.

(3) Arodbiedrības struktūrvienībai var būt juridiskās personas statuss, kuru struktūrvienība iegūst ar brīdi, kad tā ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā. Arodbiedrības struktūrvienību ieraksta biedrību un nodibinājumu reģistrā uz struktūrvienību veidojošās arodbiedrības pieteikuma pamata. Pieteikumā norāda arodbiedrības struktūrvienības nosaukumu, izveides datumu, juridisko adresi un ziņas (vārds, uzvārds, personas kods) par personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt struktūrvienību.

 (4) Par arodbiedrību struktūrvienības ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā maksājama valsts nodeva atbilstoši noteikumiem, kas nosaka valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus par ieraksta izdarīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā, piemērojot valsts nodevas likmi par biedrības vai nodibinājuma reģistrāciju.

(4) Par arodbiedrības struktūrvienības ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā maksājama valsts nodeva atbilstoši noteikumiem, kas reglamentē valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus, kas tiek piešķirti, piemērojot par biedrības vai nodibinājuma reģistrāciju maksājamās valsts nodevas likmi.

II nodaļa

Arodbiedrību kompetence un darbība

II nodaļa

Arodbiedrību kompetence un darbība

11.pants. Arodbiedrību tiesības un to īstenošana

(1) Arodbiedrībām, pārstāvot un aizstāvot strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, ir tiesības veikt kolektīvās pārrunas, saņemt informāciju un konsultēties ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, slēgt darba koplīgumus (ģenerālvienošanās), pieteikt streikus, kā arī īstenot citas tiesības, kas noteiktas normatīvajos aktos.

(2) Arodbiedrībām normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir tiesības piedalīties normatīvo aktu projektu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādē un sniegt atzinumus par tiem, ja šie projekti skar vai var skart strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses.

(3) Arodbiedrībām ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām savu funkciju veikšanai un mērķu sasniegšanai nepieciešamo informāciju, ja normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi tās sniegšanai.

(4) Arodbiedrības savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma pārstāv un aizstāv savu biedru tiesības un intereses.

11.pants. Arodbiedrību tiesības un to īstenošana

(1) Arodbiedrībām, pārstāvot un aizstāvot strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, ir tiesības veikt kolektīvās pārrunas, saņemt informāciju un konsultēties ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, slēgt darba koplīgumus (ģenerālvienošanās), pieteikt streikus, kā arī īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

(2) Arodbiedrībām ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalīties normatīvo aktu projektu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādē un sniegt atzinumus par šiem projektiem, ja tie skar vai var skart strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses.

(3) Arodbiedrībām ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām savu funkciju pildīšanai un mērķu sasniegšanai nepieciešamo informāciju, ja normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi tās sniegšanai.

(4) Arodbiedrības savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma pārstāv un aizstāv savu biedru tiesības un intereses.

(5) Arodbiedrības biedru, kuri nav arodbiedrības pilnvarotās amatpersonas, darba līgumu uzteikšana īstenojama atbilstoši Darba likuma noteikumiem.

(5) Darba līgums arodbiedrības biedriem, kuri nav arodbiedrības pilnvarotās amatpersonas, uzteicams atbilstoši Darba likuma noteikumiem.

12.pants. Arodbiedrības pilnvarotās amatpersonas

(1) Arodbiedrību pārstāv arodbiedrības statūtos pilnvarota institūcija vai amatpersona (turpmāk – arodbiedrības pilnvarota amatpersona).

(2) Arodbiedrība rakstveidā informē darba devēju par arodbiedrības pilnvarotām amatpersonām, kurām ir tiesības pārstāvēt arodbiedrību un tās biedru tiesības un intereses.

(3) Arodbiedrības pilnvaroto amatpersonu tiesības un pienākumus nosaka likumi, kas regulē strādājošo pārstāvību, kā arī darba koplīgums vai cita vienošanās starp darba devēju un arodbiedrību. Arodbiedrības pilnvaroto amatpersonu skaitu, uz kurām attiecas šā panta ceturtās un piektās daļas noteikumi, var noteikt, slēdzot darba koplīgumu vai citu vienošanos starp darba devēju un arodbiedrību.

(4) Arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai, kura īsteno strādājošo pārstāvību līdztekus nolīgtajam darbam, ir tiesības veikt savus pārstāvja pienākumus darba laikā, kā arī piedalīties arodbiedrības organizētajās apmācībās atbilstoši noteikumiem, ko paredz darba koplīgums vai cita vienošanās starp darba devēju un arodbiedrību, bet ne vairāk kā pusi no nolīgtā darba laika.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai par laiku, kad viņa veic pārstāvja pienākumus vai piedalās arodbiedrības organizētajās apmācībās, saglabā noteikto darba samaksu, ja viņai noteikta laika alga, vai vidējo izpeļņu, ja viņai noteikta akorda alga.

12.pants. Arodbiedrības pilnvarotās amatpersonas

(1) Arodbiedrību pārstāv arodbiedrības statūtos pilnvarota institūcija vai amatpersona (turpmāk — arodbiedrības pilnvarotā amatpersona).

(2) Arodbiedrība rakstveidā informē darba devēju par arodbiedrības pilnvarotām amatpersonām, kurām ir tiesības pārstāvēt arodbiedrību un tās biedru tiesības un intereses.

(3) Arodbiedrības pilnvaroto amatpersonu tiesības un pienākumus nosaka likumi, kas regulē strādājošo pārstāvību, kā arī darba koplīgums vai cita darba devēja un arodbiedrības vienošanās. To arodbiedrības pilnvaroto amatpersonu skaitu, uz kurām attiecas šā panta ceturtā un piektā daļa, var noteikt, slēdzot darba koplīgumu vai citu darba devēja un arodbiedrības vienošanos.

(4) Arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai, kura savus pārstāvja pienākumus pilda līdztekus nolīgtajam darbam, ir tiesības šos pienākumus pildīt un arodbiedrības organizētajā apmācībā piedalīties atbilstoši darba koplīguma vai citas darba devēja un arodbiedrības vienošanās noteikumiem darba laikā, taču nepārsniedzot pusi no nolīgtā darba laika.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai par laiku, kad tā pilda pārstāvja pienākumus vai piedalās arodbiedrības organizētajā apmācībā, saglabā darba samaksu, ja tai noteikta laika alga, vai vidējo izpeļņu, ja tai noteikta akorda alga.

(6) Ja darba devējs par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu ir paredzējis izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai, kura līdztekus nolīgtajam darbam veic pārstāvja pienākumus, darba devējs savlaicīgi konsultējas ar attiecīgo arodbiedrību.

(6) Ja darba devējs par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu ir paredzējis izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai, kura līdztekus nolīgtajam darbam pilda pārstāvja pienākumus, tas savlaicīgi konsultējas ar attiecīgo arodbiedrību.

(7) Darba devējam aizliegts bez attiecīgās arodbiedrības piekrišanas uzteikt darba līgumu ar arodbiedrības pilnvaroto amatpersonu, kura īsteno pārstāvja funkcijas, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Darba līguma uzteikšanu arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai īsteno atbilstoši Darba likuma noteikumiem.

(7) Darba devējam aizliegts bez attiecīgās arodbiedrības piekrišanas uzteikt darba līgumu arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai, kura pilda pārstāvja pienākumus, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Darba līgums arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai uzteicams atbilstoši Darba likuma noteikumiem.

 (8) Ja saskaņā ar darba koplīgumu vai citu vienošanos starp darba devēju un arodbiedrību arodbiedrības pilnvarotā amatpersona veic pārstāvja pienākumus, vienlaikus neveicot darba līgumā nolīgto darbu, arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai, izbeidzot pārstāvja pienākumu veikšanu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Ja tas nav iespējams, tad darba tiesiskās attiecības izbeidzamas atbilstoši noteikumiem par darbinieku skaita samazināšanu.

(8) Ja saskaņā ar darba koplīgumu vai citu darba devēja un arodbiedrības vienošanos arodbiedrības pilnvarotā amatpersona pilda pārstāvja pienākumus, bet to pildīšanas laikā neveic darba līgumā nolīgto darbu, tai, izbeidzot pārstāvja pienākumu pildīšanu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina tai līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Ja tas nav iespējams, darba tiesiskās attiecības izbeidzamas atbilstoši noteikumiem par darbinieku skaita samazināšanu.

13.pants. Arodbiedrības tiesības veikt saimniecisko darbību

(1) Arodbiedrībai ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu arodbiedrības mērķi.

(2) Arodbiedrības ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no arodbiedrības veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp arodbiedrības vai to apvienības biedriem.

(3) Arodbiedrības īpašums veidojas no iestāšanās un biedru naudas, arodbiedrību saimnieciskās darbības ienākumiem, kā arī ziedojumiem, dāvinājumiem un citiem īpašumu veidiem.

13.pants. Arodbiedrības tiesības veikt saimniecisko darbību

(1) Arodbiedrībai ir tiesības kā papilddarbību veikt ar tās īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu saistītu saimniecisko darbību, kā arī citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu savu mērķi.

(2) Arodbiedrības ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no arodbiedrības veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības biedriem.

(3) Arodbiedrības īpašums veidojas no iestāšanās un biedru naudas, arodbiedrības saimnieciskās darbības ienākumiem, kā arī ziedojumiem, dāvinājumiem un citiem īpašuma veidiem.

III nodaļa

Arodbiedrību pārstāvība sociālajā dialogā un trīspusējā sadarbībā, kā arī attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām

III nodaļa

Arodbiedrību pārstāvība sociālajā dialogā un trīspusējās sadarbības institūcijās, kā arī attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām

14.pants. Arodbiedrības pārstāvība sociālā dialoga institūcijās

Arodbiedrību pārstāvība sociālā dialoga institūcijās ar darba devējiem, to organizācijām vai apvienībām īstenojama, pamatojoties uz vienošanos starp arodbiedrībām un darba devējiem, to organizācijām vai apvienībām.

14.pants. Arodbiedrību pārstāvība sociālajā dialogā

Arodbiedrību pārstāvība sociālajā dialogā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām īstenojama, pamatojoties uz arodbiedrību vienošanos ar darba devējiem, organizācijām vai to darba devēju apvienībām.

15.pants. Arodbiedrības pārstāvība attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām

(1) Arodbiedrību intereses valsts līmenī attiecībās ar Ministru kabinetu pārstāv arodbiedrību apvienība, kas apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī.

(2) Arodbiedrību intereses attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām nozares, profesijas vai administratīvās teritorijas līmenī pārstāv arodbiedrība, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī.

(3) Ja nepieciešams, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos valsts un pašvaldību institūcijas var sadarboties ar citām arodbiedrībām vai to apvienībām.

15.pants. Arodbiedrību pārstāvība attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām

(1) Arodbiedrību intereses valsts līmenī attiecībās ar Ministru kabinetu pārstāv arodbiedrību apvienība, kas apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī.

(2) Arodbiedrību intereses attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām nozares, profesijas vai administratīvās teritorijas līmenī pārstāv arodbiedrība, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī..

(3) Ja nepieciešams, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos valsts un pašvaldību institūcijas var sadarboties ar citām arodbiedrībām un to apvienībām.

16.pants. Arodbiedrības pārstāvība trīspusējās sadarbības institūcijās

(1) Arodbiedrību puses pārstāvjus Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un tās apakšpadomēm izvirza arodbiedrību apvienība, kas apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī.

(2) Arodbiedrību puses pārstāvjus nozares, profesijas vai teritoriālās trīspusējās sadarbības institūcijām izvirza arodbiedrība vai to apvienība, kas apvieno vislielāko strādājošo skaitu attiecīgajā nozarē, profesijā vai administratīvajā teritorijā.

16.pants. Arodbiedrību pārstāvība trīspusējās sadarbības institūcijās

(1) Arodbiedrību puses pārstāvjus Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un tās apakšpadomēm izvirza arodbiedrību apvienība, kas apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī.

(2) Arodbiedrību puses pārstāvjus nozares, profesijas vai teritoriālās trīspusējās sadarbības institūcijām izvirza arodbiedrība vai to apvienība, kas apvieno vislielāko strādājošo skaitu attiecīgajā nozarē, profesijā vai administratīvajā teritorijā.

IV nodaļa

Atbildība par likuma pārkāpumiem

IV nodaļa

Atbildība par likuma pārkāpumiem

17.pants. Atbildība par likuma pārkāpumiem

Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

17.pants. Atbildība par likuma pārkāpumiem

Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

Pārejas noteikumi

1.         Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par arodbiedrībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 12.nr.; 2005, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2012, 100.nr.).

2.         Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas arodbiedrību reģistrā esošos ierakstus par arodbiedrībām iekļauj biedrību un nodibinājumu reģistrā, nemainot ziņu apjomu un nepieprasot pārreģistrāciju.

3.         Arodbiedrības piecu gadu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumiem atbilstošus statūtus un informāciju par personām, kuras tiesīgas pārstāvēt arodbiedrību.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par arodbiedrībām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 12.nr.; 2005, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2012, 100.nr.).

2. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas arodbiedrību reģistrā esošos ierakstus par arodbiedrībām iekļauj biedrību un nodibinājumu reģistrā, nemainot ziņu apjomu un nepieprasot pārreģistrāciju.

3. Arodbiedrības piecu gadu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumiem atbilstošus statūtus un informāciju par personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt arodbiedrību.

4.         Arodbiedrība, kuras struktūrvienībai ir juridiskas personas statuss, piecu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas nodrošina atbilstību šā likuma 10.panta trešajai daļai.

4. Arodbiedrība, kuras struktūrvienībai ir juridiskās personas statuss, piecu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas nodrošina attiecīgās struktūrvienības atbilstību šā likuma 10.panta trešās daļas noteikumiem.