I.Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

 Pamatojums

Projekts šo jomu neskar.

2.

 Pašreizējā situācija un problēmas

Īstenojot valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži) – Koknese rekonstrukcijas projektu, nepieciešams no zemes īpašnieka atsavināt nekustamo īpašumu "Krustceles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7452 005 0114) 2,4 ha platībā, kas atrodas Krapes pagasta Ogres novadā.

Nekustamais īpašums "Krustceles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7452 005 0114) reģistrēts Ogres zemesgrāmatu nodaļas, Krapes pagasta zemesgrāmatu nodalījumā Nr.100000155170. Nekustamajam īpašumam noteikti sekojoši apgrūtinājumi:

-        Aizsargjoslas teritorija elektrisko tīklu 20 KV gaisvadu līnijai - 0,3 ha platībā;

-        Ceļa servitūts - 0,15 ha platībā.

2010.gada 13.maijā no nekustamā īpašuma "Krustceles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7452 005 0114) īpašnieces Signes Jases, kuru pārstāv pilnvarotā persona Iveta Jase tika saņemts 2010.gada 11.maija iesniegums (reģistrēts Satiksmes ministrijā ar Nr.IESN-195) ar piekrišanu atsavināt nekustamo īpašumu "Krustceles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7452 005 0114) par sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja noteikto summu 12 000,00 lati.

Pamatojoties uz iepriekš minēto 2010.gada 21.septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts un pieņemts Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži) – Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai" (prot.Nr.48, 30§), kas stājās spēkā 2010.gada 29.septembrī ar Nr.576 (turpmāk – MK rīkojums Nr.576).

Pēc MK rīkojuma Nr.576 stāšanās spēkā valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk – VAS "Latvijas Valsts ceļi") saskaņā ar 2010. gada 15. oktobra deleģēšanas līgumu Nr.SM 2010/62, kas noslēgts ar Satiksmes ministriju un deleģē VAS "Latvijas Valsts ceļi" veikt darbības autoceļu būvniecībai nepieciešamo zemju iepirkumos, tai skaitā, veikt darījumus ar nekustamo īpašumu, aicināja īpašnieci noslēgt pirkuma līgumu, pamatojoties savstarpēji panākto vienošanos un MK rīkojumu Nr.576. Pēc pilnvarotās personas Ivetas Jases lūguma pirkuma līguma projekts elektroniski tika nosūtīts saskaņošanai Ivetas Jases  un Signes Jases konsultantam.

  Savstarpējo pārrunu un e-pasta sarakstes (ar īpašnieces konsultantu) ceļā tika konstatēts, ka Signe Jase ir atsavinājusi daļu no nekustamā īpašuma "Krustceles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7452 005 0114), norādot to, ka Signei Jasei pieder tikai ¾ domājamās daļas no īpašuma. Kaut gan atbilstoši zemesgrāmatu datiem (uz 2010.gada 27.oktobri) īpašnieks nekustamajam īpašumam "Krustceles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7452 005 0114) joprojām ir Signe Jase. VAS "Latvijas Valsts ceļi" vairākkārtīgi lūdza Ivetai Jasei norādīt personu, kurai ir atsavināta ¼ domājamā daļa no nekustamā īpašuma "Krustceles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7452 005 0114), bet lūgtā informācija netika izpausta.

2010.gada 4.novembrī VAS "Latvijas Valsts ceļi", pilnvarotajai personai Ivetai Jasei ar vēstuli Nr.1.1/3379 nosūtīja pirkuma līguma projektu un zemesgrāmatas izdruku no Ogres zemesgrāmatu nodaļas, Krapes pagasta zemesgrāmatu nodalījuma Nr.100000155170 par nekustamo īpašumu "Krustceles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7452 005 0114) ar datiem uz 2010.gada 27.oktobri, norādot, ja 30 kalendāro dienu laikā netiks saņemts apstiprinājums pirkuma līguma slēgšanai tiks uzsākta piespiedu atsavināšanas procedūra nekustamajam īpašumam "Krustceles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.7452 005 0114). VAS "Latvijas Valsts ceļi" lūgtajā termiņā atbilde netika saņemta. Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem nekustamajā īpašuma "Krustceles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.7452 005 0114) īpašniece uz 2010.gada 14.decembri ir Signe Jase.

Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas , kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Līdz ierakstīšanai zemesgrāmatās nekustamā īpašuma ieguvējam pret trešām personām nav nekādu tiesību: viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu, un viņam jāatzīst par spēkā esošu visa uz šo nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbība, kura pēc zemes grāmatām apzīmēta par šā īpašuma īpašnieku. Tomēr viņam ir tiesība nevien prasīt atlīdzību par visu uz nekustamo īpašumu attiecošos agrākā īpašnieka ļaunticīgo darbību, bet arī prasīt, lai pēdējais sper visus nepieciešamos soļus nekustamā īpašuma pārejas ierakstīšanai zemes grāmatās (993.p. 1.d.). Civillikuma 993.panta pirmā daļa nosaka: "Nodošana vien vēl nenodibina nekustamā īpašuma ieguvējam īpašuma tiesību: to iegūst tikai ar iegūšanas tiesiskā pamata un izgatavotā akta ierakstīšanu zemesgrāmatās." No iepriekš minētā izriet, ka par īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās un tikai pēc nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā tas top zināms trešām personām.

Ņemot vērā iepriekš minēto Satiksmes ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, kas paredz atsavināt nekustamo īpašumu "Krustceles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7452 005 0114), kas nepieciešams valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži) – Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai.

Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" 1.pantu nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedriskajām vajadzībām pieļaujama izņēmuma gadījumos vienīgi pret atlīdzību un tikai uz atsevišķa likuma pamata. Saskaņā ar minētā likuma 3.pantu priekšlikumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu iesniedz valdība uz attiecīgās valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcijas ierosinājuma pamata, ja šī institūcija nekustamo īpašumu nevar iegūt, vienojoties ar īpašnieku.

Likumprojekta izstrādes pamatojums ir arī likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" 3.panta noteikumi – valsts iestādēm jārīkojas ar finanšu līdzekļiem lietderīgi, tas ir:

-                         rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāku finanšu līdzekļu izlietojumu;

-                         manta iegūstama īpašumā par iespējami zemāku cenu.

Labums, ko sabiedrība iegūs, nosakot Signes Jases pamattiesību ierobežojumus, ir lielāks par indivīda interesēm nodarīto kaitējumu, jo šajā gadījumā minētais nekustamais īpašums ir nepieciešams īpašu publisku mērķu sasniegšanai – satiksmes kustības drošības uzlabošanai, kā arī transporta plūsmas nodrošināšanai valsts galveno autoceļu tīklā un Rietumu – Austrumu koridorā.

Lai autoceļa lietotājiem būtu iespējams droši uzbraukt vai nogriezties no valsts autoceļa P80/E22 šķērsojumā ar valsts autoceļu P32 Skrīveri-Madliena, nepieciešama Signes Jases nekustamā īpašuma "Krustceles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7452 005 0114) (kura pārdošanai 2,4 ha platībā īpašniece bija jau apstiprinājusi savu piekrišanu) platība, jo tajā izbūvējami publiskajā apspriešanā akceptētie un projektā ietvertie satiksmes mezgla elementi.

Šobrīd ir jau paveikti būvdarbi vairāk nekā 10 milj. latu apjomā, rekonstruējot valsts autoceļu P80/E22 posmā Tīnūži - Koknese. Pabeidzot būvdarbus noteiktajā termiņā - 2012. gadā, būtu iespējams atslogot valsts autoceļu A6 visvairāk noslogotajā posmā starp Rīgu un Koknesi.

Iespēja izmainīt būvprojektu tā, lai neskartu Signes Jases nekustamo īpašumu "Krustceles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.7452 005 0114), ir vērtēta un konstatēts, ka tas prasītu jau paveiktā pārstrādāšanu (no jauna atsavināmo zemes gabalu, kas būtu jāatsavina no citiem īpašniekiem uzmērīšana, jaunas vienošanās, zemes ierīcības projekta izstrāde utt.), kā arī tehnisko risinājumu maiņa, kas ievērojami sadārdzinātu projekta izmaksas, kā arī projekta pabeigšana noteiktajā termiņā tiktu kavēta. Tiktu apdraudēta arī Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšana noteiktajā termiņā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī rekonstruējamā ceļa perspektīvo raksturu un nozīmīgumu (tas būtu galvenais ceļš Rietumu – Austrumu koridorā), valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži) - Koknese rekonstrukcijas vajadzībām valstij nepieciešams iegūt īpašumā iepriekš minēto nekustamo īpašumu, kas ir izdarāms, pieņemot atsevišķu likumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Projekts šo jomu neskar.

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekts saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" 1. un 3.pantu un likumu "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" 3.pantu paredz atsavināt sabiedriskajām vajadzībām valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži) - Koknese rekonstrukcijai nekustamo īpašumu "Krustceles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7452 005 0114) 2,4 ha platībā Krapes pagasta Ogres novadā.

Minētais nekustamais īpašums atsavināms likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" noteiktajā kārtībā. Satiksmes ministrija minēto nekustamo īpašumu pēc likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierakstīs zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Nekustamais īpašums tiks nostiprināts zemesgrāmatā kā pastāvīgs nekustamais īpašums.

Saskaņā ar Satversmes 105.pantu nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā īpašniekam ir konstitucionālās tiesības uz "taisnīgu atlīdzību", iesniedzot konstitucionālo sūdzību par likumprojektu Satversmes tiesas noteiktajā kārtībā. Savukārt atlīdzības apmērs tiks skatīts saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" Civilprocesa noteiktajā kārtībā.

Likumprojekts sagatavots ievērojot arī 2010.gada 23.marta Ministru kabineta sēdes protokolā Nr.15, 52.§ noteikto, ka Satiksmes ministrijai, iesniedzot Ministru kabinetā rīkojuma projektus par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļu būvniecības/rekonstrukcijas vajadzībām, jāpievieno nekustamā īpašuma vērtējumi, kas nav vecāki par vienu gadu.

Likumprojekts attiecas uz transporta un sakaru politikas jomu.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Satiksmes ministrija un valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi".

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Nav nepieciešamības nodrošināt sabiedrības līdzdalību, jo ar likumprojektu sabiedrības intereses tiešā veidā netiek aizskartas. Nekustamā īpašuma īpašniece Signe Jase atsavināšanas procesā iesaistīta tieši.

Būvniecības ieceres publiskā apspriešana notika no 2002.gada 29.oktobra līdz 27.novembrim. Ogres novada Krapes pagasta (bijušais Ogres rajona Krapes pagasts) iedzīvotāji atbalstīja rekonstrukcijas projektu.

7.

Cita informācija

Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

Projekts šo jomu neskar.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2011.gads

Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

2012

2013

2014

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

1.2. valsts speciālais budžets

1.3. pašvaldību budžets

2. Budžeta izdevumi:

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

2.1. valsts pamatbudžets

2.2. valsts speciālais budžets

2.3. pašvaldību budžets

3. Finansiālā ietekme:

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

3.1. valsts pamatbudžets

3.2. speciālais budžets

3.3. pašvaldību budžets

4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

5.1. valsts pamatbudžets

5.2. speciālais budžets

5.3. pašvaldību budžets

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

Projekts šo jomu neskar.

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

Izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no valsts budžetā 2011.gadam Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 61.08.00. "Kohēzijas fonda (KF) finansētie ierobežotās atlases VAS "Latvijas Valsts ceļi" realizētie projekti (2007-2013)" paredzētajiem līdzekļiem.

Nekustamais īpašums būvniekam bija jānodod līdz 2011.gada 1.maijam. Tā kā nekustamais īpašums būvniekam noteiktajā laikā nav nodots, tad šobrīd notiek pārrunas ar būvnieku par attiecīgu grozījumu izdarīšanu līgumā.

 Neiegūstot nepieciešamo nekustamo īpašumu laikus tiek kavēti būvniecības termiņi. Līdz ar to iespējamās, šobrīd aprēķināmās papildus izmaksas mēnesī būtu aptuveni 25 710,00 lati (bez PVN), kas sevī ietver būvuzraudzības un būvlaukuma uzturēšanas izmaksas.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Projekts šo jomu neskar.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Projekts šo jomu neskar.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Pēc likumprojekta stāšanās spēkā, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" saskaņā ar 2010.gada 15.oktobra deleģēšanas līgumu Nr.SM 2010/62, kas, pamatojoties uz likuma "Par autoceļiem" 7.panta trešo daļu, noslēgts ar Satiksmes ministriju, un Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.242 "Satiksmes ministrijas nolikums" 6.7.apakšpunktu uzsāks sarunas ar nekustamā īpašuma īpašnieci-Signi Jasi par atlīdzības apmēru.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Projekts šo jomu neskar.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru

Jaunu institūciju izveide

Ar likumprojektu netiek radītas jaunas valsts institūcijas, kā arī netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Projekts šo jomu neskar.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Projekts šo jomu neskar.

6.

Cita informācija

Nav.