2013.gada 5. jūnijā
Nr.
Saeimas Prezidijam
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 6.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā – iekļaut Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā 6.jūnija Saeimas sēdē.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā: Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” uz 4 lpp un likumprojekta anotācija uz 5 lpp.
Cieņā,
komisijas priekšsēdētājs J. Reirs
Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
Likumprojekts
Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"
Izdarīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 2., 24.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2009, 1.,15., 21.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 175., 200.nr.; 2010, 102., 131., 170., 206.nr., 2011, 204.nr., 2013, 53.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 1.pantā divdesmit septīto daļu šādā redakcijā:
„(27) Sākotnējie ilgtermiņa ieguldījumi – ieguldījumi nelietotos (jaunos) pamatlīdzekļos [jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un telekomunikāciju un datorprogrammēšanas iekārtas, cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas (būvju klasifikācijas kods 22) un to palīgiekārtas, kas nodrošina to pilna ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas cikla tehnoloģisko operāciju kopumu], kā arī ieguldījumi ēkās un būvēs, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka būvju klasifikāciju, klasificētas kā satiksmes un sakaru ēkas (būvju klasifikācijas kods 124), rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas (būvju klasifikācijas kods 125) un transporta būves (būvju klasifikācijas kods 21), atbalstāmo investīciju projekta ietvaros, ja minētie ilgtermiņa ieguldījumi izmantojami nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības veikšanai šā likuma 17.2 panta astotajā daļā norādītajās atbalstāmajās prioritārajās nozarēs un ir izpildītas šā likuma 17.2 panta ceturtās daļas 4.punktā minētās prasības.”
2. Papildināt 3.pantu ar 4.7 daļu šādā redakcijā:
„(47) Šā panta ceturtās daļas 5.punktu nepiemēro maksājumiem par starptautiskajā satiksmē izmantoto gaisa kuģu nomu.”;
papildināt astoto daļu pēc vārda „maksājumiem” ar vārdiem „un dividendēm”;
papildināt devīto daļu pēc vārdiem „no tiem maksājumiem” ar vārdiem „izņemot dividendes”.
3. 4.pantā:
izslēgt pirmajā daļā trešo teikumu;
papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
„(11) Šā panta pirmajā daļā norādīto koeficientu nepiemēro:
1) ziedojumu summām, kuras ziedotas šā likuma 20.1 pantā minētajām institūcijām, ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, nav ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis, kā arī ziedojuma saņēmējs neveic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma sniegšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam vai nodrošina ziedotāja intereses, kas saistītas ar labdarību;
2) maksājumiem, kas veicami saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumiem par valsts atbalsta sniegšanu kredītiestāžu reorganizācijai saistībā ar aktīvu glābšanas pasākumu.”
4. Papildināt 5.pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:
"(10) Šā panta astotā daļa attiecas arī uz kapitālsabiedrībām, kurām ir anulēta licence (atļauja) kredītiestādes darbībai, ja maksājumi tiek veikti par tādas ķīlas uzturēšanas izdevumiem, kas nodibināta laikā, kad kapitālsabiedrībai bija licence (atļauja) kredītiestādes darbības veikšanai.”
5. 6.pantā:
papildināt pirmo daļu ar 8.1 un 8.2 punktu šādā redakcijā:
„81) zaudējumiem no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīriem, kas nav akcijas;
82) citiem izdevumiem, kas saistīti ar akciju un Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru iegādi, atsavināšanu vai glabāšanu taksācijas periodā;”;
papildināt ceturto daļu ar 15. un 16.punktu šādā redakcijā:
„15) par ienākumu no to Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru atsavināšanas, kas nav akcijas;
16) par nokavējuma naudas un soda naudas summu, kas ir dzēsta saskaņā ar Nodokļu atbalsta pasākuma likumu.”
6. Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā:
„(2) Nodokļa maksātāja taksācijas gada apliekamo ienākumu var samazināt:
1) par naudas summām, kas atradās nodokļa maksātāja norēķinu kontā brīdī, kad tiesa ir pieņēmusi lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, un netika atgūtas;
2) par kredītiestādei realizēto preču vai pakalpojumu vērtību, par kuru līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, atlīdzība netika saņemta.”;
7. 17.2 pantā:
papildināt 1.1 daļu pēc vārdiem "nodokļa maksātājs" ar vārdiem „attiecībā uz investīcijām, kuras tiek pieteiktas atbalstāmo investīciju projektā”;
papildināt ceturto daļu ar 3.1 punktu šādā redakcijā:
„31) ieguldījumi ēkās un būvēs nepārsniedz 40 procentus no kopējās sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summas;”;
aizstāt ceturtās daļas 5.punktā vārdus un skaitli „nomas tiesībām jābūt vismaz vēl 13 gadu” ar vārdiem un skaitli „nomas tiesībām jābūt vismaz vēl 12 gadu”;
aizstāt ceturtās daļas 6.punktā vārdu „divu” ar vārdu „triju”;
aizstāt piektajā daļā vārdus „noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi” ar vārdiem „noteiktās tiešo nodokļu atlaides”;
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
„(6) Šajā pantā noteikto nodokļa atlaidi nepiemēro nodokļa maksātājs:
1) sākot ar taksācijas periodu, kurā nodokļu maksātājam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;
2) sākot ar taksācijas periodu, kurā nodokļa maksātāja pamatkapitāls ir samazinājies vairāk nekā uz pusi, un vairāk nekā ceturtā daļa no šā pamatkapitāla samazinājuma ir samazināta pēdējo 12 mēnešu laikā pirms projekta iesniegšanas Ekonomikas ministrijā. Šis punkts neattiecas uz komersantiem, kuri atbilst Komisijas 2008.gada 6.augusta regulas (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (dokuments attiecas uz EEZ), I pielikumā ietvertajai mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, ja tie reģistrēti mazāk nekā pirms trim gadiem;
3) kuram saskaņā ar pēdējo divu noslēgto pārskata gadu gada pārskatiem un pēdējo pieejamo operatīvo pārskatu projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir novērojamas grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja pazīmes – zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, naudas plūsmas samazināšanās, parādu pieaugums, procentu maksājumu pieaugums, gatavās produkcijas krājumu pieaugums, zems likviditātes koeficients, aktīvu vērtības samazināšanās vai vienādošanās ar nulli. Šis punkts neattiecas uz komersantiem, kuri atbilst Komisijas 2008.gada 6.augusta regulas (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (dokuments attiecas uz EEZ), I pielikumā ietvertajai mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai;
4) kuram taksācijas perioda pēdējā dienā nodokļu parāda kopsumma pārsniedz 100 latus, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";
5) uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko valsts vai Eiropas Savienības atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu.”;
papildināt astoto daļu ar 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:
" 17) tekstilizstrādājumu ražošana (NACE C13);
18) apģērbu ražošana (NACE C14);
19) ādas un ādas izstrādājumu ražošana (NACE C15);
20) papīra un papīra izstrādājumu ražošana (NACE C17);
21) poligrāfija un ierakstu reproducēšana (NACE C18);
22) koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana (NACE C19);
23) nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (NACE C23);
24) cita veida ražošana (NACE C32);
25) iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (NACE C33).”;
aizstāt devītajā daļā vārdus „Ēkas un būves, kurās veikti sākotnējie ilgtermiņa ieguldījumi” ar vārdiem „Ēkas un būves, kuras iegādātas vai izveidotas atbalstāmo investīciju projekta ietvaros, kā arī atbalstāmo investīciju projekta ietvaros rekonstruētas vai renovētas ēkas un būves”;
papildināt pantu ar 9.1daļu šādā redakcijā:
„(91) Sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumos netiek ietverti transportlīdzekļi, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem satiksmes jomā ir paredzēti reģistrācijai Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas reģistrā.”
10. Papildināt pārejas noteikumus ar 108., 109., 110., 111. un 112.punktu šādā redakcijā:
„108. Papildināt likuma Pārejas noteikumu 101.punktu pēc vārdiem „saistītai sabiedrībai” ar vārdiem „vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kapitālsabiedrībai”.
109. Likuma 3.panta 4.7daļu piemēro, sākot ar 2013.gada 1.jūliju.
110. Grozījums likuma 4.panta pirmajā daļā un likuma 4.panta vienpadsmitā daļa, 5.panta desmitā daļa, 6.panta ceturtās daļas 16.punkts un grozījums 9.panta otrajā daļa ir piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2012.gadā.
111. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.1 un 8.2 punkts, ceturtās daļas 15.punkts ir piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2013.gadā.
112. Zaudējumus, kas radušies no vērtspapīru pārdošanas līdz 2012.gada 31.decembrim, izņemot zaudējumus no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas, un kuri netika segti, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā par minēto zaudējumu summu.”.
„Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Nodokļa atlaide par veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem (grozījumi likuma 1.pantā un 17.2. pantā )
Lai uzņēmējsabiedrība iegūtu tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, tai ir jāizpilda vairāki nosacījumi, tai skaitā sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem jānodrošina jauna darbības profila uzsākšanu vai esošās darbības modernizāciju vai paplašināšanu, kas ietver jaunu produktu ražošanu, esošās darbības maiņu, pārejot no viena produktu veida ražošanas uz cita produktu veida ražošanu vai no viena pakalpojumu veida sniegšanas uz cita pakalpojumu veida sniegšanu, vai vispārēju darbības procesu būtisku maiņu.
Lai izpildītu kādu no iepriekšminētajiem nosacījumiem, uzņēmumam vairumā gadījumu ir jāveic ieguldījumi iekārtās un aprīkojumā, kas nodrošina pilna ražošanas cikla tehnoloģisko operāciju kopumu. Proti, jāveic ieguldījumi ne tikai jaunās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās, kas tieši pārveido darba priekšmeta īpašības, bet arī iekārtās un aprīkojumā, kas tieši piedalās tehnoloģisko operāciju kopuma veikšanā, bet nepārveido darba priekšmeta īpašības, piemēram, testēšanas un kvalitātes kontroles iekārtas, celtņi smagu materiālu pārvietošanai starp ražošanas līnijām, noliktavas, kurā paredzēts uzglabāt gatavo produkciju, aprīkojums u.c.
Ņemot vērā, ka izmantojot dažādas likuma normas interpretācijas metodes sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu definīciju var skaidrot dažādi, ir nepieciešams precizēt likuma 1.panta 27.daļā minēto definīciju, saglabājot tās mērķi. Vienlaikus ir nepieciešams noteikt ierobežojumus tādām investīcijām, kuras var pārvietot un ēku rekonstrukcijas izdevumu apjomam attiecībā pret kopējo investīciju apjomu, lai tiktu sasniegts mērķis – atbalstīt jauna produkta ražošanu.
Papildus tam, lai veicinātu ekonomikas ātrāku atveseļošanu, piesaistot Latvijai lielās investīcijas, 2011.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā, kas atjaunoja uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem atbalstāmās prioritārās nozarēs. Par galveno izaugsmes stimulu vidējā termiņā tika noteikta eksporta iespēju paplašināšanās, koncentrējot valsts sniegto atbalstu apstrādes rūpniecības nozarēm ar nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības un eksporta pieaugumā, kā arī ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu nākotnē. Tomēr atsevišķas apstrādes nozares šobrīd likumā nav noteiktas kā atbalstāmās prioritārās nozares. Ņemot vērā, ka šīs nozares dod ievērojamu ekonomisko pienesumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, t.sk., izveidojot papildus darba vietas, likuma normas nepieciešams papildināt ar apstrādes nozarēm, kuru valsts atbalsta sniegšanu neierobežo ES tiesību akti.
Lai komercsabiedrība saņemtu tiesības piemērot nodokļa atlaidi, tai ir jānodrošina, ka nekustamais īpašums, kurā veic un izmanto ilgtermiņa sākotnējos ieguldījumus, ir tās īpašums vai komercsabiedrībai uz to ir ilgtermiņa nomas tiesības (vismaz vēl 13 gadu pēc projekta uzsākšanas), un tās ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Praksē ir identificēti gadījumi, kad komercsabiedrības savu saimniecisko darbību veic publiskās institūcijas vai kapitālsabiedrības īpašumā. Likuma „Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums” 6.1 pantā ir noteikts ierobežojums slēgt nekustamā īpašuma nomas līgumu uz laiku, kas pārsniedz 12 gadus, līdz ar to apgrūtinot komercsabiedrību iespējas pieteikties nodokļu atlaidei. Līdz ar to ir nepieciešams saskaņot likuma 17.2 panta ceturtās daļas 5.punktā un likuma „Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums” 6.1 pantā noteikto nekustamā īpašuma nomas līguma termiņu.
Šobrīd likumā noteikts, ka Ministru kabinets lēmumu par atbalstāmo investīciju projekta atbalstīšanu vai atteikumu pieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad atbalstāmo investīciju projekts ir saņemts Ekonomikas ministrijā. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju, 2012.gada nogalē un 2013.gadā ir būtisku pieaugusi komercsabiedrību interese par tiesībām saņemt nodokļa atlaidi, kā rezultātā noteiktais divu mēnešu termiņš nav pietiekams visu iesniegto investīciju projektu kvalitatīvai izvērtēšanai un iesniegšanai Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai. Līdz ar to nepieciešams pagarināt Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas termiņu no diviem līdz trīs mēnešiem.
Nodokļa atvieglojuma par starptautiskajā gaisa satiksmē izmantoto gaisa kuģu nomu piemērošana arī pēc nodokļa ieturēšanas no maksājumiem nerezidentiem par intelektuālo īpašumu , atcelšanas (papildinājums likuma 3.pantā ar 4.7 daļu)
Šobrīd ar uzņēmumu ienākuma nodokli netiek aplikti maksājumi nerezidentam par starptautiskajā gaisa satiksmē izmantoto gaisa kuģu nomu, ko pielīdzina maksājumiem par intelektuālo īpašumu. Ar 2013. gada1.jūliju mainās nodokļu režīms maksājumiem nerezidentiem par intelektuālo īpašumu, līdz ar to nepieciešams nodrošināt, ka šobrīd piemērotais režīms maksājumiem nerezidentiem par gaisa kuģu nomu (atbrīvojums) būtu arī spēkā turpmāk.
Likuma normu precizēšana par nodokļa ieturēšanu (grozījumi likuma 3.pantā)
Lai izvairītos no likuma normu dažādas interpretācijas likuma 3.panta astotajā daļā tiek atrunāts, ka juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās izmaksātās dividendes ir apliekamas ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Savukārt, tā kā dividenžu izmaksa nav saistīta ar darījumu, kuram ir tirgus vērtība, tad šiem maksājumiem Valsts ieņēmumu dienests nevar izsniegt atļauju par uzņēmumu ienākuma nodokļa neieturēšanu.
Izdevumu, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, neattiecināšana uz maksājumiem saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumiem par valsts atbalsta sniegšanu kredītiestāžu reorganizācijai (grozījumi likuma 4.pantā)
Likuma 4.panta pirmā daļa nosaka ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas principus. Viens no principiem paredz apliekamo ienākumu palielināta par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, šos izdevumus palielinot ar koeficientu 1,5. Palielinošais koeficients tika noteikts, lai izdevumiem, kuri pēc ekonomiskās būtības varētu būt veikti komercsabiedrības īpašnieku vai darbinieku labā, optimizējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu, tiktu piemērots tāds pats nodokļa slogs kā tad, ja šos maksājumus gūtu darbinieki kā darba samaksu, vai īpašnieki – kā dividendes.
Ņemot vērā, ka atsevišķi izdevumi nav uzskatāmi par personu gūto netiešo labumu, tad šādus izdevumus būtu nepieciešams nošķirt no pārējiem izdevumiem un nepiemērot palielinošo koeficientu. Lai likuma norma būtu pārskatāma, maksājumus, kuriem nav jāpiemēro palielinošs koeficients, būtu jānodala atsevišķā daļā, vienlaicīgi papildinot to ar jaunu izdevumu veidu, kuram nepiemēros palielinošo koeficientu. Jaunais izdevumu veids attieksies tikai uz maksājumiem, kas ir maksājami saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumiem par valsts atbalsta sniegšanu kredītiestāžu reorganizācijai (asset relief measure).
Par ķīlas uzturēšanas izdevumiem (grozījums likuma 5.pantā)
Likums paredz, ka kredītiestādes ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ir maksājumi par ķīlas uzturēšanu, izpildoties noteiktiem nosacījumiem. Ņemot vērā, ka kredītiestāde var zaudēt licenci, likumā ir jāatrunā, kārtība ķīlas uzturēšanas izdevumu attiecināšanai uz saimnieciskās darbības izdevumiem pēc licences zaudēšanas. Likumprojekts paredz, ka līdzīgu kārtību kā kredītiestādes var piemērot arī licenci zaudējušas kredītiestādes, bet tikai attiecībā uz tādas ķīlas uzturēšanas izdevumiem, kas nodibināta laikā, kad kapitālsabiedrībai bija licence (atļauja) kredītiestādes darbības veikšanai.
Finanšu aktīvu atsavināšana (grozījumi likuma 6.pantā)
Lai radītu pievilcīgu nodokļu režīmu Latvijā, kas piesaistītu arī citu valstu uzņēmējus veikt savu darbību, izmantojot Latvijā nodibinātas sabiedrības, kā arī mazinātu Latvijas uzņēmēju interesi izmantot mākslīgas struktūras zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās nepieciešams saglabāt regulējumu kāds bija noteikts Latvijā līdz 2012.gadam attiecībā uz ES vai EEZ publiskās apgrozības vērtspapīru atsavināšanu. Līdz ar to likumā nepieciešams ietvert normas, kas paredz samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par ienākumu no ES vai EEZ publiskās apgrozības vērtspapīru atsavināšanas un attiecīgi palielināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, ja no šāda darījuma rodas zaudējumi. Ņemot vērā, ka sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2013.gadā attiecībā uz akciju atsavināšanu, kā arī uz ES vai EEZ publiskās apgrozības vērtspapīru atsavināšanu tiek noteikts neitrāls nodokļa režīms, ir nepieciešams paredzēt, ka zaudējumus, kas līdz 2012.gada 31.decembrim radušies no apliekamo vērstpapīru atsavināšanas var segt hronoloģiskā secībā no ar nodokli apliekamā ienākuma.
Summas, kuras dzēstas nodokļu atbalsta pasākuma ietvaros (grozījumi likuma 6.pantā)
Saskaņā ar Nodokļu atbalsta pasākuma likumu, ja nodokļu maksātājs samaksā nodokļu atbalsta pasākuma maksājumu un tiek dzēstas nokavējuma naudas un soda naudas summas, tad minētās summas tiek uzrādītas peļņas vai zaudējumu aprēķina ieņēmumos. Ņemot vērā, ka par peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumos iekļautām nokavējuma naudas un soda naudas summām saskaņā ar likuma normām bija jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums, tad dzēšanas gadījumā par šīm summām ir nepieciešams samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu.
Neatgūto parādu norakstīšana (likuma 9.pants)
Likuma 9.panta otrā daļa paredz iespēju samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par naudas summām, kas atradās nodokļa maksātāja norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, ja minētā banka ar tiesas nolēmumu ir atzīta par bankrotējušu. Ņemot vērā, ka kredītiestādes bankrots rada problēmas nodokļu maksātājiem norēķināties, kā arī gūt ienākumus, tad likumā nepieciešams noteikt, ka par kredītiestādes bankrotā zaudētajiem līdzekļiem nodokļu maksātājs var samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu jau brīdī, kad tiesa ir pieņēmusi lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu. Minētais nosacījums būtu attiecināms arī uz precēm un pakalpojumiem, kuri sniegti kredītiestādei un par kuriem kredītiestāde līdz bankrota procedūras uzsākšanai nav veikusi samaksu.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likums pozitīvi ietekmēs sabiedrību, jo grozījumi ir vērsti uz to, lai nodokļu maksātājam radītu labvēlīgu nodokļu normu piemērošanu ņemot vērā ārējos ekonomiskos apstākļus, kas ir ietekmējuši to darbību.
Ņemot vērā, ka likums paredz iespēju pieteikties nodokļu atlaidei plašākam komercsabiedrību lokam, kā arī ar likumu paredzēts pilnveidot un precīzāk skaidrot atsevišķas esošā regulējuma normas, tiks pozitīvi ietekmēta tautsaimniecības attīstība. Saņemot nodokļu atlaidi, komercsabiedrībām radīsies iespēja novirzīt papildus finanšu resursus tā konkurētspējas celšanai, modernizējot esošo darbību, ražojot jaunus produktus, paaugstinot produktivitāti, kā arī veidojot jaunas darba vietas, līdz ar to nodrošinot arī eksporta iespēju paplašināšanos. Tāpat tiks nodrošināta iespēja piesaistīt jaunus ārvalstu investorus.
Lielo investīciju projektu radītais kopprodukta pieaugums ne tikai ietekmē valsts nodokļu ieņēmumus, bet arī iedzīvotāju labklājības līmeni (algas un kapitāla ienākumi). Lielākā daļa investīciju projektu rada papildus darba vietas, kas atslogo valsts sociālo budžetu, kā arī palīdz uzturēt darbaspēka prasmes un motivāciju, savukārt investīciju projekti, kas nepalielina darba vietu skaitu, veicina darbaspēka produktivitātes un atalgojuma pieaugumu. Tāpat investīciju projektu īstenošanas rezultātā tiek iepirktas modernas ražošanas iekārtas un apmācīts vietējais darbaspēks, kas veicina zināšanu un tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm, tādējādi uzlabojot ražošanas nozaru produktivitāti un stimulējot tautsaimniecības pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Ņemot vērā, ka arī līdz 2012.gada 31.decembrim ES vai EEZ publiskās apgrozības vērtspapīru atsavināšanai bija neitrāls uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms, tad budžeta ietekme netiek plānota.
Ieviešot lielo investīciju nodokļa atlaidi 2011.gadā, fiskālā ietekme līdz 2014.gadam tika prognozēta -31,9 milj. latu apmērā neieņemtā uzņēmumu ienākuma nodokļa veidā. Kopš 2011.gada 1.janvāra, kad tika ieviesta nodokļa atlaide par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem, Ministru kabinets ir piešķīris tiesības piemērot nodokļa atlaidi 6 investīciju projektiem par kopējo ieguldījumu summu 40,1 milj. latu apmērā, kas savukārt pēc investīciju projektu īstenošanas samazinās valsts budžetā maksājamo uzņēmumu ienākuma nodokli par aptuveni 8,68 milj. latiem. Ņemot vērā, ka nodokļa atlaide ir terminēta līdz 2013.gada 31.decembrim, papildus fiskālā ietekme uz valsts budžetu netiks radīta.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Lai saskaņotu terminoloģiju, pēc likuma spēkā stāšanās, būs nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2012.gada 24.janvāra noteikumu Nr.78 „Atbalstāmo investīciju projekta apstiprināšanas un īstenošanas kārtība” 3.pielikumā iekļautajos investīciju projekta vērtēšanas kritērijos.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide lielajiem investīciju projektiem tiek piešķirta saskaņā ar reģionālā atbalsta shēmu „Uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide par veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem” (Eiropas Komisijas Valsts atbalsta reģistra numurs – SA.33016 un SA.34427), kas izstrādāta saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta regulu (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (turpmāk – Komisijas Regula Nr.800/2008).
Pēc likuma spēkā stāšanās, Ekonomikas ministrijai jānosūta Eiropas Komisijai informācijas kopsavilkuma veidlapa saskaņā ar Komisijas Regulas Nr.800/2008 III pielikumu.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Atsevišķas likumprojektā iekļautās tiesību normas ir atbalstītas 2013.gada 3.janvāra Ministru kabineta sēdē, iepriekš tās saskaņojot ar Ekonomikas ministriju, Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Zemkopības ministriju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Pārresoru koordinācijas centru.
Tāpat minētās tiesības normas ir atbalstītas 2013.gada 14.martā Saeimā 2.lasījumā.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros.
Ar cieņu,
komisijas priekšsēdētājs J.Reirs
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs