2013. gada 4. jūnijā

Nr. 9/5 –

Saeimas Prezidijam

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt Saeimas 2013.gada 6.jūnija sēdes darba kārtību un iekļaut tās pirmajā sadaļā „Prezidija ziņojumi. Par iesniegtajiem likumprojektiem” Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dziesmu un deju svētku  likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

             Pielikumā:

1)   likumprojekts „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”,  1 lp.;

2) likumprojekta anotācija,  3  lp.;

                            Ar cieņu,

Izglītības, kultūras un zinātnes

komisijas priekšsēdētāja                                                        I.Druviete

Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija               

Likumprojekts

Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā

Izdarīt Dziesmu un deju svētku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 2005, 14.nr.; 2006, 9.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 117.nr.; 2013, 53 nr.) šādus grozījumus:

1.Papildināt 7.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

„9) nosaka nākamo darba dienu pēc Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienas par atpūtas dienu, pārceļot darba dienu uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros”.

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6. Šā likuma 7.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto nākamo darba dienu pēc Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienas 2013.gadā pārcelt no pirmdienas, 2013.gada 8.jūlija, uz sestdienu, 2013.gada 23.novembri”.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekta

„Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”

anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

1.1. Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms ir nozīmīga latviešu identitātes sastāvdaļa, kuru Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija atzinusi par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.  21.gadsimtā Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (turpmāk – Svētki) ir nozīmīgs visu pasaules latviešu pulcēšanās brīdis. Ņemot vērā to, ka krīzes gados valsts finansējums Svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai nebija pietiekams, valsts noteikta atpūtas diena būtu nozīmīgs apliecinājums Svētku nozīmībai. Pārcelta darba diena pēc Svētkiem ir pirmais solis ceļā uz valsts noteiktu svētku dienu.

2013.gadā Svētkiem gatavojas un tajos piedalīsies aptuveni 39 000 dalībnieku no Latvijas pilsētām un novadiem, vairāk nekā 1 400 dalībnieku no latviešu diasporām ASV, Austrālijā, Krievijā un Eiropā, kā arī apmēram 1 000 ārvalstu dalībnieku no 15 dažādām pasaules valstīm. Plānots, ka Svētku pasākumus apmeklēs vismaz 200 tūkstoši interesentu no Latvijas un ārvalstīm.

Svētdien, 2013.gada 7.jūlijā, notiks Svētku galvenā norise - Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē, kurš tradicionāli noslēdzas ar plašu Svētku dalībnieku un skatītāju sadziedāšanos. Sadziedāšanās pasākums ilgst līdz nākamās dienas - 2013.gada 8.jūlija rītam. Sadziedāšanās tradīcija iedibināta pēc svētku apmeklētāju un Svētku dalībnieku ierosinājuma, tādējādi radot iespēju iesaistīties Svētkos ikvienam, kas to vēlas. Savukārt Svētku dalībnieki pēc vairāku dienu saspringta un atbildīga darba (kopmēģinājumi, koncerti u.c. Svētku pasākumi) Sadziedāšanās pasākuma laikā dažas stundas neformālā gaisotnē var pabūt kopā ar citiem Dziesmu un deju svētku tradīcijas praktizētājiem. Sadziedāšanās pasākuma ir arī praktisks aspekts - tā ir iespēja gan Svētku Noslēguma koncerta un Sadziedāšanās pasākuma skatītājiem, gan Svētku dalībniekiem (kopā apmēram 40 000 cilvēku) pakāpeniski atstāt Mežaparka lielo estrādi, kā arī Svētku dalībnieku transportam pakāpeniski izbraukt no Rīgas pilsētas.

Ņemot vērā to, ka Svētku dalībnieki ir no visas Latvijas (pavisam no 117 pašvaldībām), zināmai daļai dalībnieku, sevišķi no Latgales un Kurzemes reģioniem, atgriežoties mājup pēc Svētkiem, ceļā ir jāpavada vairākas stundas.

Svētku dalībnieki, lai varētu piedalīties Svētku norisē, izmanto apmaksātus atvaļinājumus vai atvaļinājumus bez darba samaksas saglabāšanas. Svētku rīkotājs aicinās darba devējus būt atsaucīgiem un atbalstīt Svētku dalībnieku dalību Svētkos, tomēr pirmdienas noteikšana par atpūtas dienu būtu ievērojams atbalsts Svētku dalībniekiem. Pirmdienas, 2013.gada 8.jūlija, darba dienas pārcelšana plānota uz sestdienu, 2013.gada 23.novembri, lai ievērotu, ka darbiniekiem, kuri strādā noteiktu piecu darba dienu nedēļu, nepalielinātos darba dienu skaits. Darba dienu nolemts pārcelt uz 2013.gada 23.novembri, ņemot vērā 2013.gada jūlijā esošo lielo kultūras, atpūtas un sporta notikumu intensitāti, turpmāk Dziesmu un deju svētku likumā ir noteikta darba tiesību principiem atbilstoša vispārēja norma par darba dienas pārcelšanu kalendārā mēneša ietvaros.

1.2. Likumprojektā noteiktā iecere par nākamās darba dienas pēc Svētku noslēguma dienas noteikšanu par atpūtas dienu un pārcelšanu, tika sākotnēji virzīta apstiprināšanai Ministru kabinetā. Pamatojoties uz Tieslietu ministrijas norādīto, Ministru kabinetam nav noteikts deleģējums pieņemt šādu rīkojumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams pieņemt likumprojektu.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

2.1. Likumprojekta mērķis ir radīt iespēju Svētku dalībniekiem un ikvienam interesentam pilnvērtīgi piedalīties Svētku Noslēguma koncerta norisē gan klātienē, gan vērojot televīzijas pārraides, kā arī uzsvērt, ka Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir nozīmīgs latviešu nācijas notikums.

2.2. Likumprojektā noteikts, ka 2013.gadā nākamo darba dienu pēc Svētku noslēguma dienas jāpārceļ uz 2013.gada 23.novembri. Šāds nosacījums noteikts, lai neietekmētu 2013.gada jūlija brīvdienās esošos liela mēroga pasākumus.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojektā ir noteikts, ka darba diena ir pārceļama, tādēļ ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem nav.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

6.1. Likumprojektā noteiktā iecere tika izskatīta un atbalstīta Dziesmu un deju svētku padomē, kurā ir pārstāvēts plašs Svētkos iesaistīto institūciju, sabiedrības grupu un profesionāļu loks. Jautājums par darba dienas pārcelšanu tika atbalstīts arī Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku Rīcības komitejā. Rīcības komitejā ir pārstāvji no Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Rīgas domes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis.

6.2. Likumprojektā noteiktā iecere ir saskaņota ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju.

6.3. Likumprojekta izstrādes procesā notikušas konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, kura pieņēma lēmumu aicināt uzņēmumus sociālā dialoga ietvaros vienoties ar darbiniekiem par papildus brīvdienas piešķiršanu nākamajā dienā pēc Svētku noslēguma dienas vai par darba dienas pārcelšanu.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Sabiedrība tiks informēta ar laikraksta „Latvijas Vēstnesis” starpniecību. Likuma izpilde tiks nodrošināta likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.  Svētku rīkotājs- Latvijas Nacionālais kultūras centrs, informēs sabiedrību ar masu informācijas līdzekļu starpniecību.